EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēja palīdzība krimināllietās

Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēja palīdzība krimināllietās

 

KOPSAVILKUMS:

Konvenciju par ES dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās

Padomes Akts, ar ko izstrādā Konvenciju par ES dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN AKTA MĒRĶIS?

Konvencijas mērķis iedrošināt un veicināt savstarpējo palīdzību starp tiesas, policijas un muitas iestādēm krimināllietās un uzlabot tiesu iestāžu sadarbības ātrumu un efektivitāti. Tas papildina 1959. gada Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās 1978. gada protokolu.

Ar aktu apstiprina konvenciju ES vārdā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Savstarpējās palīdzības pieprasījumi

  • Pieprasījumi ir jāizveido rakstiski, jānodod tieši valsts tiesas iestādēm, kas tos izpilda.
  • Pieprasījumi par apcietinātu personu pārvešanu uz laiku un par informatīvo paziņojumu sūtīšanu no tiesu ierakstiem ir jānosūta caur ES dalībvalstu centrālajām iestādēm.
  • Neatliekamās situācijās pieprasījumus var nodot Interpol vai jebkurai iestādei, kas ir kompetenta saskaņā ar noteikumiem, kas ieviesti Līgumā par Eiropas Savienību.
  • ES dalībvalstij, kurai pieprasa sniegt savstarpējo palīdzību (pieprasījumu saņēmusī valsts), ir jāievēro tās ES dalībvalsts formalitātes un procedūras, kas iesniedza pieprasījumu (pieprasījuma iesniedzēja valsts), un pēc iespējas drīzāk ir jāizpilda pieprasījums, maksimāli ievērojot norādītos termiņus.
  • ES dalībvalstīm ir jānosūta procesuālie dokumenti, kas paredzēti personām, kuras atrodas citā ES dalībvalstī, tieši pa pastu, bet dažos gadījumos dokumenti var tikt nosūtīti, izmantojot pieprasījumu saņēmušās valsts kompetentās iestādes.
  • Tiesas iestāde vai centrālā iestāde vienā ES dalībvalstī var tieši sazināties ar policijas vai muitas iestādi no citas ES dalībvalsts vai, ņemot vērā savstarpējās palīdzības pieprasījumus saistībā ar tiesvedību, ar citas ES dalībvalsts administratīvo iestādi. Dalībvalstis var atteikties piemērot šo pantu vai piemērot to tikai konkrētos apstākļos.
  • ES dalībvalstis var brīvprātīgi dalīties ar informāciju par kriminālnoziegumiem vai administratīviem pārkāpumiem, par kuriem jāsoda vai kuri jāapstrādā pieprasījumu saņēmušajai iestādei.

Īpašas savstarpējās palīdzības formas

  • Nozagtie priekšmeti, kas atrasti citā ES dalībvalstī, ir jānodod pieprasījuma iesniedzēja valstij, lai tos varētu atgriezt to īpašniekam.
  • Persona, kas tiek turēta pieprasījuma iesniedzēja valsts teritorijā saskaņā ar iestāžu vienošanos, var tikt uz laiku nogādā valstī, kurā notiek izmeklēšana. Kad viena no valstīm to pieprasa, attiecīgās personas piekrišana ir jāsniedz pirms nodošanas.
  • Citas valsts tiesas iestādes var nopratināt liecinieku vai ekspertu videokonferencē, ja tas nav pretrunā ar pieprasījumu saņēmušās valsts pamatprincipiem un ja visas iesaistītās puses tam piekrīt.
  • Kontrolētās piegādes* var tikt atļautas uz citas ES dalībvalsts teritoriju, veicot kriminālizmeklēšanu par nodarījumiem, kuru dēļ var piemērot izdošanu. Pieprasījuma saņēmušās valsts iestādēm tas ir jāvirza un jāuzrauga.
  • Divas vai vairākas valstis var izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu konkrētiem mērķiem un uz ierobežotu laiku, ņemot vērā savstarpējo vienošanos starp valstīm. Amatpersona no valsts, kurā komanda darbojas, koordinē un vada tās darbības.
  • Izmeklēšanu var arī veikt amatpersonas, kas darbojas aizsegā vai ar neīstu identitāti ar norādi, ka tiek ievēroti saistošie valsts tiesību akti un procedūras.

Telekomunikāciju pārtveršana

  • Telekomunikācijas var tikt pārtvertas, ja to pieprasa kompetentā iestāde no citas ES dalībvalsts, kas ir norīkota šādi rīkoties ES dalībvalstī.
  • Komunikāciju var vai nu pārtvert vai tieši nodot pieprasījuma iesniedzēja valstij vai ierakstīt vēlākai nodošanai.
  • Pārtveršana var arī notikt ES dalībvalstī, kurā atrodas zemes satelīta aprīkojums. Ja konkrētajai valstij nav nepieciešama tehniskā palīdzība, pārtveršanu pieprasījuma iesniedzēja valstī veic pakalpojumu sniedzēji. Ja pārtveršana notiek konkrētā valstī subjekta atrašanās vietas dēļ, bet tehniskā palīdzība nav nepieciešama, valstij, kura veic pārtveršanu, ir jāinformē valsts, kurā šāda darbība notiek.

Īpaši noteikumi konkrētām ES dalībvalstīm

Īpaši noteikumi attiecas uz:

  • Īriju un Apvienoto Karalisti (1) (palīdzības pieprasījumu nodošana);
  • Luksemburgu (personas datu aizsardzība); un
  • Norvēģiju un Islandi (noteikumi, kas saistīti ar Šengenas noteikumiem un konvencijas stāšanos spēkā).

KOPŠ KURA LAIKA AKTS UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMI?

Konvencija stājās spēkā 2005. gada 23. augustā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Kontrolētās piegādes: metode, ar ko pieļauj nelikumīgu vai aizdomīgu narkotiku vai to aizstājvielu pārvešanu no vienas vai vairāku valstu teritorijām, cauri tām vai tajās, par kuru ir zināms to kompetentajās iestādēm un kuras to uzrauga, identificējot personas, kas iesaistītas nozieguma izdarīšanā.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību — Padomes Deklarācija par 10. panta 9. punktu — Apvienotās Karalistes (1) deklarācija par 20. pantu (OV C 197, 12.7.2000., 3.–23. lpp.)

Padomes Akts (2000. gada 29. maijs), ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu (OV C 326, 21.11.2001., 2.–8. lpp.)

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra Paziņojums saskaņā ar Konvencijas 30. panta 2. punktu, ko izveidojusi Padome saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 24. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 10.09.2018



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top