EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/112/EK – ES kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to pārstrādā un atceļ Sesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvu, tādējādi precizējot pašlaik spēkā esošos Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus PVN jomā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

PVN piemēro visiem darījumiem, ko par samaksu ES veic nodokļu maksātājs, t. i., jebkāda persona vai uzņēmums, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus savas uzņēmējdarbības gaitā. Arī šādu personu importētās preces vai pakalpojumus apliek ar PVN.

Darījumi, par kuriem uzliek nodokli, ietver preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ES, preču iegādi starp ES dalībvalstīm (precēm, ko piegādā un nosūta vai transportē uzņēmums vienā ES dalībvalstī uzņēmumam citā ES dalībvalstī) un preču importu ES no trešajām valstīm.

  • Nodokļa uzlikšanas vietai tiek piemēroti dažādi noteikumi – tas ir atkarīgs no darījuma veida, piegādātā produkta veida un tā, vai tiek veikta transportēšana:
    • preču piegāde – preču piegādes vieta;
    • preču iegāde starp ES dalībvalstīm – ja tiek piegādātas preces, t. i., ES valsts, kurā preces tiks ievestas pēc transportēšanas no citas ES valsts;
    • preču imports – parasti ES dalībvalsts, kur preces tiek saņemtas;
    • pakalpojumu sniegšana – pakalpojumu sniegšanas vieta. Tas ir atkarīgs ne vien no sniegtā pakalpojuma veida, bet arī no pakalpojuma saņēmēja veida. Galvenais noteikums ir tāds, ka nodoklis pakalpojumam tiek uzlikts klienta atrašanās vietā, ja tas ir uzņēmums, vai piegādātāja atrašanās vietā, ja klients ir privātpersona. Lai nodrošinātu, ka par pakalpojumu nodoklis tiek uzlikts vietā, kur tas faktiski tiek izmantots, šiem vispārīgajiem noteikumiem pastāv daži izņēmumi, piemēram:
      • pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu;
      • pasažieru pārvadājumi;
      • darbības, kas saistītas ar kultūru, sportu, izglītību un izklaidi;
      • restorānu pakalpojumi.
  • PVN iekasē atkarībā no darījuma veida, piemēram, kad preces ir piegādātas vai pakalpojumi ir sniegti. PVN var iekasēt par preču iegādi starp ES dalībvalstīm, ja preču piegāde uz attiecīgo ES dalībvalsti ir uzskatāma par pabeigtu. Attiecībā uz importu ES teritorijā nodokli iekasē brīdī, kad preces tiek ievestas ES dalībvalstī.
  • Summa, par kuru aprēķina nodokli, attiecībā uz preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu un preču iegādi starp ES dalībvalstīm ietver visus maksājumus piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam. Ja preces tiek importētas, šī summa ir to vērtība muitas vajadzībām. Nodevas, nodokļi un citi maksājumi ir iekļauti summā, kurai uzliek nodokli, taču pašu PVN, klientam piešķirtās cenu atlaides un rabatus tajā neiekļauj.
  • Standarta PVN likme, kas visām ES dalībvalstīm jāpiemēro precēm un pakalpojumiem, ir vismaz 15 %. ES valstis noteiktām precēm vai pakalpojumiem, kas uzskaitīti direktīvas III pielikumā, var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, kas nedrīkst būt mazākas par 5 %. Noteiktos apstākļos var piemērot arī vairākus izņēmumus no šiem noteikumiem (samazinātas likmes citām precēm vai pakalpojumiem u. c.).
  • Direktīvā ir paredzēti arī atbrīvojumi no PVN. To lielākā daļa ir atbrīvojumi bez atskaitīšanas tiesībām, piemēram, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, medicīniskā aprūpe un sociālie pakalpojumi. Tomēr pastāv arī atbrīvojumi ar atskaitīšanas tiesībām, piemēram, attiecībā uz preču iegādi starp ES dalībvalstīm vai preču eksportu uz trešām valstīm. ES dalībvalstīm lielākā daļa atbrīvojumu ir jāievēro obligāti, bet citi ir neobligāti.
  • Nodokļu maksātājam var būt tiesības atskaitīt PVN summu, kas samaksāta par tādām precēm vai pakalpojumiem, kuri izmantoti ar nodokli apliekamos darījumos ES dalībvalstī, kurā šīs preces ir iegādātas vai pakalpojumi ir saņemti. Šo priekšnodokli var atskaitīt no PVN, kas jāmaksā par darījumiem, kas apliekami ar nodokli, piemēram, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu valsts iekšienē. Kopumā tiesības uz atskaitīšanu nepastāv tādas saimnieciskās darbības gadījumos, kas ir atbrīvota no PVN, vai ja nodokļa maksātājs piemēro īpašu režīmu. Atsevišķos gadījumos atskaitīšanu var ierobežot vai koriģēt.
  • Direktīvā ir arī noteikti nodokļu maksātāju un dažu to personu pienākumi, kas nav nodokļu maksātāji. Kopumā PVN ir jāmaksā ikvienam nodokļu maksātājam, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli. Pastāv arī izņēmumi — noteikti darījumi, kuros PVN maksā klients, piemēram, attiecībā uz pakalpojumiem, kurus uzņēmumam sniedz citas valsts piegādātājs, un darījumiem, kuros ES dalībvalsts ir tiesīga noteikt, ka par PVN nomaksu ir atbildīgs klients, kā tas ir saistībā ar piegādēm, kurās pastāv krāpšanas risks.
  • Direktīvā ir paredzēti izņēmumi, ko ES dalībvalstis var izdarīt no standarta PVN noteikumiem, piemēram, lai novērstu noteikta veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pastāv arī īpaši PVN režīmi, kas paredzēti dokumentācijas apjoma samazināšanai, piemēram, mazajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem.
  • Papildus tam direktīva ļauj ES valstīm, kuras vissmagāk ietekmē ar PVN saistīta krāpšana, īslaicīgi piemērot vispārēju apgrieztās PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka atbildība par PVN maksāšanu tiek nodota no piegādātāja klientam. ES dalībvalstis var izmantot šo pasākumu tikai attiecībā uz tādām preču piegādēm un tādu pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, kam viena darījuma robežvērtība pārsniedz 17 500 EUR, kā arī tikai līdz 2022. gada 30. jūnijam un ievērojot ļoti stingrus nosacījumus.

Direktīvā 2006/112/EK ir izdarīti vairāki grozījumi, tostarp daži grozījumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

  • Šī direktīva tiek grozīta ar Direktīvu (ES) 2020/284 attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, nosakot pienākumu uzskaitīt maksājumus pārrobežu e-komercijas jomā. Šī informācija tiek darīta pieejama valstu nodokļu iestādēm, ievērojot stingrus nosacījumus, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību. Šīs prasības ir jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra.
  • Ar grozījumiem Direktīvā (ES) 2020/285 ievieš vienkāršotus noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu un saistību izpildes izmaksas mazajiem uzņēmumiem un radītu labvēlīgāku nodokļu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību. Mazie uzņēmumi var pretendēt uz vienkāršotiem PVN saistību izpildes noteikumiem, ja to gada apgrozījums nepārsniedz attiecīgās ES dalībvalsts noteikto robežvērtību, kas nevar pārsniegt EUR 85 000. Noteiktos apstākļos mazie uzņēmumi no citām ES dalībvalstīm, kuri nepārsniedz šo robežvērtību, varēs gūt labumu no vienkāršotās shēmas, ja to kopējais gada apgrozījums visā ES nepārsniegs EUR 100 000. Šos jaunos noteikumus piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
  • E-komercijas PVN paketē (Direktīvas (ES) 2017/2455 un (ES) 2019/1995, ar kurām tiek grozīta Direktīva 2006/112/EK) ir paredzēti jauni vienkāršojumi uzņēmumiem, kuri veic preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu ārpus savas valsts robežām. Tādējādi tiek nodrošināts, ka PVN par šādām piegādēm tiek pareizi samaksāts pircēja ES dalībvalstij saskaņā ar nodokļu uzlikšanas principu galamērķa ES dalībvalstī. Pirmie pasākumi stājās spēkā 2015. gadā un attiecās tikai uz telekomunikāciju, apraides un elektroniskajiem (Telecommunications, broadcasting and electronic — TBE) pakalpojumiem. Uzņēmumi, kuri ES dalībvalstīs TBE pakalpojumus sniedz, izmantojot principu “uzņēmumu darījumi ar patērētājiem” (Business-to-Consumer — B2C), tagad var deklarēt un apmaksāt PVN pēc vienas pieturas aģentūras minishēmas PVN jomā (Mini One Stop Shop — MOSS).
  • Pēc Covid-19 uzliesmojuma ar Lēmumu (ES) 2020/1109 otrās paketes spēkā stāšanās datums tiek pārcelts no 2021. gada 1. janvāra uz 2021. gada 1. jūliju, lai ES dalībvalstīm un uzņēmumiem būtu vairāk laika sagatavoties jaunajiem noteikumiem.
  • Pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no ES ar Direktīvu (ES) 2020/1756 Direktīvā 2006/112/EK tiek ieviesti grozījumi, Ziemeļīrijā ieviešot atsevišķus PVN identifikācijas numurus ar īpašu apzīmējumu, lai nošķirtu:
    • nodokļa maksātājus un juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātājas, kuru darījumiem ar precēm, kas atrodas Ziemeļīrijā, piemēro ES tiesību noteikumus par PVN;
    • personas, kas veic citus darījumus, saistībā ar kuriem tās tiek identificētas PVN piemērošanas nolūkā AK.
  • Ar Direktīvu (ES) 2020/2020 šajā direktīvā tiek ieviesti grozījumi, lai nodrošinātu pieejamāku piekļuvi Covid-19 vakcīnu un in vitro diagnostikas medicīnas ierīču (testu komplektu) piegādēm, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu Eiropā. No 2020. gada 12. decembra līdz 2022. gada 31. decembrimES valstis var:
    • noteikt atbrīvojumu no PVN ar atskaitīšanas tiesībām attiecībā uz Covid-19 vakcīnu un in vitro diagnostikas medicīnas ierīču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas cieši saistīti ar šādām vakcīnām un ierīcēm;
    • piemērot samazinātu PVN likmi Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnas ierīču piegādei un saistīto pakalpojumu sniegšanai, kā tas jau ir attiecībā uz vakcīnām.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 1. janvāra, un ES dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2008. gada 1. janvārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

  • PVN (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.,1.–118. lpp.)

Direktīvas 2006/112/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva (ES) 2020/2020 (2020. gada 7. decembris), ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm (OV L 419, 11.12.2020., 1.–4. lpp.)

Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (OV L 62, 2.3.2020., 13.–23. lpp.)

Padomes Direktīva (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (OV L 62, 2.3.2020., 7.–12. lpp.)

Padomes Direktīva (ES) 2019/1995 (2019. gada 21. novembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza Direktīvu 2006/112/EK (OV L 310, 2.12.2019., 1.–5. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva (ES) 2018/2057 (2018. gada 20. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības pagaidu piemērošanu attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz konkrētu robežvērtību (OV L 329, 27.12.2018., 3.–7. lpp.)

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1.–18. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 10.11.2009., 5.–30. lpp.)

Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23.–28. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm (OV L 346, 29.12.2007., 6.–12. lpp.)

Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešajām valstīm (kodificēta versija) (OV L 286, 17.10.2006., 15.–18. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.01.2021

Top