EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Barselonas Konvencija par Vidusjūru aizsardzību

Barselonas Konvencija par Vidusjūru aizsardzību

 

KOPSAVILKUMS:

Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (Barselonas Konvencija)

Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību

Protokols par tāda piesārņojuma novēršanu Vidusjūrā, ko rada kuģi un lidaparāti (Piesārņojuma protokols)

Lēmums 77/585/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem

Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem (Protokols par piesārņojumu no sauszemes avotiem)

Grozījumi protokolā par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem

Lēmums 1999/801/EK par grozījumu pieņemšanu Protokolam par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma

Lēmums 83/101/EEK, ar ko noslēdz Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem

Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (Īpaši aizsargājamo teritoriju un bioloģiskās daudzveidības protokols)

Lēmums 84/132/EEK par protokola par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām parakstīšanu

Lēmums 1999/800/EEK, kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas Konvencija)

Protokols par sadarbību kuģu radītā piesārņojuma novēršanā un cīņā pret ārkārtas situāciju radīto Vidusjūras piesārņojumu (Novēršanas un ārkārtas situāciju protokols)

Lēmums 2004/575/EK par protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā par sadarbību kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas jautājumos un par cīņu pret Vidusjūras piesārņojumu kritisku situāciju gadījumā Barselonas Konvencijai par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu

Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā (Kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības protokols)

Lēmums 2010/631/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā

Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (Atkrastes protokols)

Lēmums 2013/5/ES par Eiropas Savienības pievienošanos Protokolam par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana

KĀDS IR KONVENCIJAS, LĒMUMU UN PROTOKOLU MĒRĶIS?

  • Konvencijas un protokolu galvenais mērķis ir aizsargāt jūras vidi un Vidusjūras piekrastes reģionu.
  • Ar Lēmumiem Eiropas Savienība (ES) pievienojas konvencijai un protokoliem, kā arī vajadzības gadījumā iekļauj grozījumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Barselonas konvencija

  • Barselonas konvencijas 22 līgumslēdzējas puses. Tā ir starptautiska konvencija, kurā piedalās 21 Vidusjūras valsts (tostarp astoņas ES dalībvalstis — Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Slovēnija un Spānija) un ES.
  • Konvencijā ir noteikts, ka pusēm ir atsevišķi vai kopīgi jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu un uzlabotu Vidusjūras reģiona jūras vidi un piekrastes reģionu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību.

Konvencijas mērķi ir šādi:

  • jūras vides un piekrastes reģionu aizsardzība, veicot pasākumus, kuru mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu un, cik vien iespējams, likvidēt to, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar darbībām uz sauszemes vai jūrā;
  • piesārņojuma novērtēšana un pārvaldība;
  • dabīgo jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga pārvaldība;
  • vides integrēšana ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;
  • dabas un kultūras mantojuma aizsardzība;
  • solidaritātes stiprināšana starp valstīm, kuras robežojas ar Vidusjūras reģionu; un
  • dzīves kvalitātes uzlabošanas sekmēšana.

Konvencijas puses apņemas:

  • ieviest sadarbības sistēmu un īstenot kompleksu monitoringa un novērtēšanas programmu ar informāciju un novērtējumiem, lai aizsargātu Vidusjūras jūras vidi un piekrastes reģionu un samazinātu vai likvidētu piesārņojumu Vidusjūrā nolūkā sasniegt labu vides stāvokli*;
  • izveidot aizsargājamas jūras teritorijas un Īpaši aizsargājamās teritorijas Vidusjūras reģionā;
  • īstenot kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību*;
  • nodrošināt aizsardzību pret piesārņojuma sauszemes avotiem;
  • nodrošināt aizsardzību pret piesārņojuma jūras avotiem;
  • plānot ārkārtas pasākumus;
  • sadarboties zinātnes un tehnoloģiju jomā;
  • izstrādāt atbilstošas procedūras, lai noteiktu atbildību un kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot konvencijas noteikumus.

Tā tika grozīta 1995. gadā. Galvenie grozījumi attiecas uz:

  • konvencijas ģeogrāfiskās piemērošanas jomas paplašināšanu līdz piekrastes teritorijām;
  • piesardzības principa piemērošanu;
  • principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu (skatīt kopsavilkumu);
  • ietekmes novērtējumu veicināšanu;
  • bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu;
  • bīstamo atkritumu pārrobežu pārvietošanas rezultātā radīto piesārņojumu apkarošanu;
  • piekļuvi informācijai un sabiedrības līdzdalību.

Konvencijai ir piesaistīti tālāk norādītie septiņi protokoli.

Piesārņojuma protokols

  • Attiecas tikai uz to Vidusjūras reģiona piesārņojumu, ko rada kuģi un lidaparāti.
  • Aizliedz noteiktu veidu atkritumu un vielu (noteikti toksiskie savienojumi, dzīvsudrabs, kadmijs, plastmasa, jēlnafta utt.) izmešanu.
  • Nosaka pienākumu iepriekš izsniegt valsts atļaujas citu veidu atkritumiem vai vielām, piemēram, arsēnam, svinam, varam, cinkam, hromam, niķelim, konteineriem, metāllūžņiem un noteiktu veidu pesticīdiem.

Novēršanas un ārkārtas situāciju protokols

  • Iekļauj Barselonas konvencijas noteikumus par pušu sadarbību, lai novērstu un ārkārtas gadījumos apkarotu kuģu izraisīto piesārņojumu Vidusjūrā.
  • Ierosina veicināt tādi starptautisko noteikumu izstrādi un īstenošanu, kas īstenoti uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamata.
  • Nosaka operatīvos pasākumus, kas pusēm jāveic kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumā (novērtēšana, likvidēšana/samazināšana, informatīvie pasākumi), kā arī ārkārtas pasākumus, kas jāveic uz kuģiem, atkrastes iekārtās un ostās (jo īpaši avārijas plānu pieejamība un atbilstība tiem).

Protokols par piesārņojumu no sauszemes avotiem

  • Attiecas uz piesārņojumu, ko rada izplūdes no upēm, noplūdēm, kanāliem vai citām ūdenstecēm, vai piesārņojumu, kas rodas no jebkuras citas izcelsmes vai darbības (tostarp sauszemes izcelsmes piesārņojuma) kādas protokola puses teritorijā.
  • Uzskaita vielas, kuru novadīšana ir aizliegta, un faktorus, kas jāņem vērā, lai likvidētu šo vielu radīto piesārņojumu.
  • Uzskaitītas arī vielas, kuru novadīšana ir atkarīga no kompetento valsts iestāžu atļaujas.
  • Paredz sadarbību pētniecības un informēšanas jomā un attiecīgu programmu, pasākumu un standartu pieņemšanu, lai samazinātu vai likvidētu mērķvielas.

Īpaši aizsargājamo teritoriju un bioloģiskās daudzveidības protokols

  • Protokols attiecas uz:
    • īpaši aizsargājamām teritorijām Vidusjūras reģionā un īpaši aizsargājamām Vidusjūras reģiona teritorijām;
    • dabas resursu aizsardzību Vidusjūras reģionā;
    • ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; un
    • noteiktu dabas teritoriju aizsardzību, izveidojot virkni īpaši koptu teritoriju.
  • Pusēm ir pienākums izstrādāt pamatnostādnes aizsargājamo teritoriju izveidošanai un pārvaldībai un uzskaitīt noteiktu skaitu atbilstīgu pasākumu, kas pusēm jāīsteno, piemēram:
    • atkritumu novadīšanas vai izkraušanas aizliegšana;
    • jebkādu nevietējas izcelsmes vai ģenētiski modificētu sugu ieviešanas reglamentēšana.
  • Nosaka nacionālos vai vietējos pasākumus, kas pusēm jāveic, lai aizsargātu dzīvnieku un augu sugas visā Vidusjūras reģionā.

Atkrastes protokols

  • Paredz daudz izpētes un izmantošanas darbības un risina vairākus jautājumus, tostarp saistībā ar:
    • prasībām attiecībā uz atļaujām;
    • pamestu vai neizmantotu iekārtu demontāžu;
    • kaitīgo vielu lietošanu un likvidēšanu;
    • atbildību un prasībām attiecībā uz kompensācijām; un
    • koordināciju ar citām Barselonas konvencijas pusēm reģionālā līmenī.
  • Pusēm ir pienākums katrai atsevišķi vai divpusējā vai daudzpusējā sadarbībā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, samazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu protokola zonā, kas rodas no atkrastes zonā notiekošām izpētes un izmantošanas darbībām.
  • Tās arī apņemas izmantot vislabākos pieejamos, videi draudzīgākos un ekonomiski pamatotākos tehniskos paņēmienus.

Kaitīgo atkritumu protokols

  • Pieprasa pusēm sadarboties, ja milzīgs daudzums naftas un/vai citu kaitīgu vielu Vidusjūrā, nejauši vai kumulatīvi, rada nopietnu un nenovēršamu apdraudējumu jūras videi, piekrastei vai vienas vai vairāku pušu ekonomiskajām, veselības vai ekoloģiskajām interesēm.
  • Sadarbības mērķi:
    • operatīvās rīcības plānu izstrāde;
    • pasākumu cīņai pret naftas piesārņojumu jūrā veicināšana;
    • Vidusjūras stāvokļa uzraudzība un informācijas apmaiņa;
    • informācijas par resursu organizēšanu izplatīšana; un
    • izstrādāt jaunas metodes, lai novērstu un apkarotu piesārņojumu, un pētniecības programmas šajā jomā.

Kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības protokols (KPTPP)

  • Mērķis ir izveidot kopīgu pamatu KPTPP, pamatojoties uz ekosistēmisku pieeju Vidusjūras reģionos, kas stājās spēkā 2011. gada 24. martā.
  • KPTPP ir šādi seši mērķi:
    • piekrastes zonu ilgtspējīga attīstība, racionāli plānojot darbības;
    • piekrastes zonas saglabāšana;
    • dabas resursu ilgtspējīga izmantošana;
    • ekosistēmu un krasta līniju saglabāšana;
    • dabas katastrofu un klimata pārmaiņu novēršana un samazināšana;
    • sadarbības uzlabošana.

ES piedalās visos iepriekš minētajos protokolos, izņemot Kaitīgo atkritumu protokolu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

  • Barselonas Konvencija stājās spēkā 1978. gada 15. aprīlī.
  • Piesārņojuma protokols stājās spēkā 1978. gada 15. aprīlī.
  • Protokols par piesārņojumu no sauszemes avotiem stājās spēkā 1983. gada 6. novembrī.
  • Īpaši aizsargājamo teritoriju un bioloģiskās daudzveidības protokols stājās spēkā 1999. gada 12. decembrī.
  • Novēršanas un ārkārtas situāciju protokols stājās spēkā 2004. gada 25. jūnijā.
  • Kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības protokols stājās spēkā 2011. gada 24. martā.
  • Atkrastes protokols stājās spēkā 2013. gada 29. martā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Labs vides stāvoklis: ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (Direktīva 2008/56/EK — skatīt kopsavilkumu) definēts kā jūras ūdeņu vides stāvoklis, kurā nodrošināti ekoloģiski daudzveidīgi un dinamiski okeāni un jūras, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas sev raksturīgos apstākļos, un kurā jūras vidi izmanto ilgtspējīgi, tādējādi saglabājot izmantošanas un darbību potenciālu pašreizējām un turpmākajām paaudzēm.
kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība: dinamisks process, kā ilgtspējīgi pārvaldīt un izmantot piekrastes zonas, vienlaikus ņemot vērā piekrastes ekosistēmu un ainavu trauslumu, darbību un lietojuma veidu daudzveidību, to mijiedarbību, dažu darbību un lietojuma veidu orientāciju uz jūru un to ietekmi gan uz jūru, gan sauszemi.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) (OV L 240, 19.9.1977.. 3.–11. lpp.)

Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību

Protokols par tāda piesārņojuma novēršanu Vidusjūrā, ko rada kuģi un lidaparāti (OV L 240, 19.9.1977., 12.–34. lpp.)

Padomes lēmums 77/585/EEC (1977. gada 25. jūlijs), ar ko noslēdz Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem (OV L 240, 19.9.1977., 1.–2. lpp.)

Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem (OV L 67, 12.3.1983., 3.–18. lpp.)

Grozījumi protokolā par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem (OV L 322, 14.12.1999., 20.–31. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/801/EK (1999. gada 22. oktobris) par grozījumu pieņemšanu Protokolam par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma (Barselonas Konvencija) (OV L 322, 14.12.1999., 18.–31. lpp.)

Padomes Lēmums 83/101/EEK (1983. gada 28. februāris), ar ko noslēdz Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem (OV L 67, 12.3.1983., 1.–2. lpp.)

Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (OV L 322, 14.12.1999., 3.–17. lpp.)

Padomes Lēmums 84/132/EEK (1984. gada 1. marts) par protokola par īpaši aizsargājamām Vidusjūras teritorijām parakstīšanu (OV L 68, 10.3.1984., 36.–37. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/800/EEK (1999. gada 22. oktobris), kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas Konvencija) (OV L 322, 14.12.1999., 1.–2. lpp.)

Protokols par sadarbību kuģu radītā piesārņojuma novēršanā un cīņā pret ārkārtas situāciju radīto Vidusjūras piesārņojumu (OV L 261, 6.8.2004., 41.–46. lpp.)

Padomes Lēmums 2004/575/EK (2004. gada 29. aprīlis) par protokola noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā par sadarbību kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas jautājumos un par cīņu pret Vidusjūras piesārņojumu kritisku situāciju gadījumā Barselonas Konvencijai par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (OV L 261, 6.8.2004., 40. lpp.)

Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā (OV L 34, 4.2.2009., 19.–28. lpp.)

Council Decision 2010/631/ES (2010. gada 13. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā (OV L 279, 23.10.2010., 1.–2. lpp.)

Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (OV L 4, 9.1.2013., 15.–33. lpp.)

Padomes Lēmums 2013/5/ES (2012. gada 17. decembris) par Eiropas Savienības pievienošanos Protokolam par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (OV L 4, 9.1.2013., 13.–14. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (OV L 187, 6.7.2013., 1. lpp.)

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā Konvencijai par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (OV L 242, 20.9.2011., 1. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 30.06.2020

Top