EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Projektu ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas, sauc arī par IVN direktīvu, mērķis ir nodrošināt:

  • augsta līmeņa vides aizsardzību;
  • vides apsvērumu iekļaušanu projektu izstrādes un atļaujas piešķiršanas procedūrās.

Šo mērķi sasniedz, nodrošinot, ka tiek veikti dažu sabiedrisku un privātu projektu, kas uzskaitīti direktīvas I un II pielikumā (lidostas, kodoliekārtas, dzelzceļi, autoceļi, atkritumu noglabāšanas iekārtas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas utt.) ietekmes uz vidi novērtējumi.

IVN direktīvu piemēro plašam sabiedrisku un privātu projektu lokam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā 2011/92/ES ir definēts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process, ar kuru nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms to atļaušanas tiek veikts novērtējums.

2014. gadā tika pieņemts grozījumu tiesību akts (Direktīva 2014/52/ES). Saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem ar to:

  • palīdz samazināt administratīvo slogu;
  • uzlabo vides aizsardzības līmeni, lai ļautu pieņemt pamatotākus, prognozējamākus un ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības lēmumus saistībā ar publiskiem un privātiem ieguldījumiem;
  • ņem vērā draudus un problēmas, kas radušies kopš sākotnējo noteikumu stāšanās spēkā pirms 30 gadiem. Tas nozīmē vairāk uzmanību veltīt tādiem aspektiem kā resursu efektivitāte, klimata pārmaiņas un katastrofu novēršana, kas tagad ir labāk atspoguļoti novērtējuma procesā.

Galvenie grozījumi:

  • ES valstis var vienkāršot savas atšķirīgās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
  • ir ieviesti dažādo ietekmes uz vidi novērtējuma posmu termiņi;
  • ir vienkāršota sākotnējās novērtēšanas procedūra, ar kuru nosaka IVN nepieciešamību;
  • lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem, ņemot vērā atjauninātos sākotnējās novērtēšanas kritērijus;
  • IVN ziņojumi ir jāsagatavo sabiedrībai saprotamākā veidā, jo īpaši attiecībā uz vides pašreizējā stāvokļa un attiecīgā projekta alternatīvu novērtēšanu;
  • ir uzlabota ziņojumu kvalitāte un saturs. Lai izvairītos no interešu konfliktiem, kompetentajām iestādēm ir arī jāpierāda sava objektivitāte;
  • lēmumu par projekta attīstības piekrišanu* pamatojumam jābūt skaidram un pārredzamākam sabiedrībai;
  • ja projekti paredz būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, attīstītāju pienākums ir izvairīties no šādas ietekmes, to novērst vai to samazināt. Ir jāveic šādu projektu monitorings.

IVN process

IVN process darbojas šādi:

  • projekta attīstītājs var pieprasīt kompetentajai iestādei precizēt, kas ir jānorāda iesniedzamajā IVN informācijā (tvēruma noteikšanas posms);
  • attīstītājam ir jāsniedz informācija par ietekmi uz vidi (IVN ziņojuma veidā, kas sagatavots saskaņā ar direktīvas IV pielikumu);
  • ir jāinformē vides aizsardzības iestādes un sabiedrības pārstāvji, kā arī vietējās un reģionālās iestādes (un jebkādas ietekmētās ES valstis), un ar tām jāapspriežas;
  • kompetentā iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā apspriešanās rezultātus; šajā lēmumā ietver arī pamatotu secinājumu par projekta būtisku ietekmi;
  • iestāde informē sabiedrību par tās lēmumu;
  • sabiedrība lēmumu var apstrīdēt, vēršoties tiesā.

Sabiedriskā apspriešana

Būtisks IVN procesa aspekts ir apspriešanās ar sabiedrību. Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības līdzdalību, IVN ziņojums un cita informācija ir jānodrošina, cik drīz vien iespējams. To var izdarīt elektroniski, izplatot publiskus paziņojumus, izsūtot informāciju pa pastu vai arī publicējot to vietējos laikrakstos.

Valsts iestāžu pienākumi

Iestādēm saprātīgā termiņā ir jālemj par projekta apstiprināšanu. Tām par apstiprināšanas lēmuma saturu jāinformē sabiedrība un vides, vietējās un reģionālās iestādes, tostarp norādot apstiprināšanas galvenos iemeslus un vides vai citus nosacījumus. Ja iestādes atsakās izsniegt attīstības piekrišanu, tām šāds lēmums jāpamato.

ES valstis var noteikt stingrākus nosacījumus un paredzēt sodus par pārkāpumiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīva 2011/92/ES ir piemērojama kopš 2012. gada 17. februāra. Ar to kodificē četras iepriekšējas direktīvas (85/337/EEK, 97/11/EK, 2003/35/EK un 2009/31/EK), no kurām pirmā ES valstu tiesību aktos tika transponēta 1988. gada 3. jūlijā.

Kopš 2014. gada 25. aprīļa spēkā ir Direktīva 2014/52/ES, ar kuru grozīts sākotnējais tiesību akts, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2017. gada 16. maijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Lēmums par projekta attīstības piekrišanu: kompetento iestāžu lēmums, ar kuru apstiprina projektu.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) (OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.)

Direktīvas 2011/92/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 23.07.2018

Top