Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Summaries of EU Legislation

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

Go to the summaries’ table of contents

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

 

KOPSAVILKUMS

ĪSS APSKATS

Lisabonas līguma mērķis ir palīdzēt veidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā cilvēki var brīvi pārvietoties un kurā tiem ir nodrošināta efektīva tiesiskā aizsardzība. Šādas telpas izveide ietekmē jomas, kurās Eiropas iedzīvotājiem ir lielas cerības, piemēram, imigrāciju un cīņu pret organizēto noziedzību un terorismu. Šiem jautājumiem ir būtiski pārrobežu aspekti, tāpēc tiem nepieciešama efektīva sadarbība Eiropas līmenī.

Lisabonas līgums sadala ar brīvību, drošību un tiesiskumu saistītās tēmas četrās jomās:

politika, kas saistīta ar robežkontroli, patvērumu un imigrāciju;

tiesu iestāžu sadarbība civillietās;

tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās;

policijas sadarbība.

Jautājumi, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību, iepriekš bija ietverti Eiropas Savienības (ES) trešajā pīlārā, kura pamatā bija starpvaldību sadarbība. Trešā pīlāra ietvaros Eiropas iestādēm nebija kompetences, un tāpēc tās nevarēja pieņemt regulas vai direktīvas. Lisabonas līgums izbeidza šo kārtību, ļaujot ES turpmāk iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

ROBEŽKONTROLE, PATVĒRUMS UN IMIGRĀCIJA

Ar Lisabonas līgumu piešķir jaunu kompetenci Eiropas iestādēm, kuras turpmāk var pieņemt pasākumus, lai:

izveidotu ES ārējo robežu kopēju pārvaldību, it īpaši stiprinot Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas pazīstama kā Frontex;

izveidotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu — šīs sistēmas pamatā būs vienots Eiropas statuss un kopējas procedūras patvēruma piešķiršanai un atsaukšanai;

izveidotu noteikumus un noteiktu tiesības saistībā ar legālu imigrāciju.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

Ar Lisabonas līgumu Eiropas iestādes pilnvaro pieņemt jaunus pasākumus saistībā ar:

savstarpējas atzīšanas principa īstenošanu — katrai tiesu sistēmai ir jāatzīst citu ES valstu tiesu sistēmu pieņemtie lēmumi kā spēkā esoši un piemērojami;

tiesu iestāžu pieejamību;

alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi;

tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību.

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

Likvidējot ES trešo pīlāru, visa tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās kļūst par jomu, kurā Eiropas iestādēm ir tiesības pieņemt tiesību aktus.

Jo īpaši Eiropas iestādes turpmāk var noteikt minimālos noteikumus par vissmagāko noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšanu. Papildus tam ES var iesaistīties, izstrādājot kopējus noteikumus par kriminālprocesa norisi, piemēram, saistībā ar pierādījumu pieņemamību un personu tiesībām.

Lisabonas līgums arī paredz stiprināt Eurojust lomu ES. Eurojust pamatuzdevums ir palīdzēt koordinēt ES valstu kompetento iestāžu veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Pašlaik Eurojust pilnvarās ietilpst tikai priekšlikumu sniegšana — tā var lūgt valstu iestādes sākt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu. Turpmāk Lisabonas līgums sniedz Eiropas iestādēm iespēju paplašināt Eurojust pamatuzdevumus un pilnvaras ar parasto likumdošanas procedūru.

Turklāt Lisabonas līgumā ir aplūkota iespēja no Eurojust izveidot faktisku Eiropas Prokuratūru. Šādai prokuratūrai būtu būtiskas pilnvaras, kas ļautu tai veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības likumpārkāpējus. Papildus tam Eiropas Prokuratūra pati varētu veikt prokurora funkcijas ES valstu kompetentajās tiesās.

Tomēr ar Lisabonas līgumu Eiropas Prokuratūru vēl neizveido, bet tikai pilnvaro Padomi ar vienprātīgu lēmumu pieņemt regulu šajā jautājumā. Ja Padomē neizdodas panākt vienprātību, tad vismaz deviņas ES valstis var kopīgi izveidot Eiropas Prokuratūru, izmantojot ciešākas sadarbības sniegtās iespējas.

POLICIJAS SADARBĪBA

Policijas sadarbība tāpat kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās iegūst no ES trešā pīlāra likvidēšanas. Turpmāk Eiropas iestādes varēs pieņemt regulas un direktīvas šajā jomā.

Parastā likumdošanas procedūra turpmāk attieksies uz visiem policijas sadarbības neoperatīvajiem aspektiem. Turpretī operatīvo sadarbību reglamentēs ar īpašo likumdošanas procedūru, kur ir nepieciešams Padomes vienprātīgs lēmums. Tomēr Lisabonas līgums arī paredz iespēju izveidot ciešāku sadarbību, ja Padomē neizdodas panākt vienprātību.

Tāpat Lisabonas līgums paredz pakāpeniski stiprināt Eiropas Policijas biroju (Eiropolu). Tāpat kā Eurojust gadījumā arī attiecībā uz Eiropolu ar Lisabonas līgumu Padomi un Parlamentu pilnvaro paplašināt Eiropola pamatuzdevumus un pilnvaras saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Pašlaik Eiropola loma aprobežojas ar sadarbības veicināšanu starp ES valstu iestādēm. Lisabonas līgumā ir norādīts, ka jauni uzdevumi varētu ietvert operatīvo pasākumu koordinēšanu, organizēšanu un īstenošanu.

IZŅĒMUMI

Uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Dāniju attiecas īpaši noteikumi, kas ietver visus pasākumus, kas pieņemti saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šīm trim valstīm ir iespēja lemt par nepiedalīšanos likumdošanas procedūrās šajā jomā. Tāpēc tām nav saistoši pieņemtie pasākumi.

Papildus tam uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Dāniju attiecas divas izņēmuma klauzulas:

klauzula par tiesībām piedalīties, kas ļauj katrai no šīm valstīm katrā gadījumā atsevišķi piedalīties pasākuma pieņemšanā vai jau pieņemta pasākuma īstenošanā. Tādā gadījumā attiecīgais pasākums tām ir saistošs tāpat kā pārējām ES valstīm;

klauzula par tiesībām nepiedalīties, kas ļauj tām jebkurā laikā nepiemērot kādu pasākumu.

Pēdējo reizi atjaunots: 22.09.2015

Top