EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību

 

KOPSAVILKUMS:

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību

Lēmums 88/540/EEK par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

  • Vīnes Konvencijā ozona slāņa aizsardzībai ir noteikti ozona slāņa* aizsardzības principi, ņemot vērā zinātniskos brīdinājumus par to, ka tā noārdīšanās ir bīstama cilvēku veselībai un videi.
  • Šī ir pamatkonvencija, kuras galvenais nolūks ir veicināt starptautisku sadarbību, veicot informācijas apmaiņu saistībā ar cilvēka darbības ietekmi uz ozona slāni. Tajā nav noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm* jāīsteno noteikti pasākumi. Tie tika paredzēti vēlāk – Vīnes Konvencijas Monreālas Protokolā.
  • Vīnes Konvencija ir pirmā šāda veida konvencija, ko parakstīja visas iesaistītās valstis. Konvencija stājās spēkā 1988. gadā, bet līdz 2009. gadam tā tika ratificēta gandrīz visā pasaulē.
  • Ar Lēmumu 88/540/EEK Eiropas Savienība juridiski apstiprināja Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Līgumslēdzēju pušu vispārējās saistības ir veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi pret nelabvēlīgu ietekmi, kura ir vai varētu rasties tādas cilvēka darbības rezultātā, kura izmaina vai varētu izmainīt ozona slāni. Jo īpaši, balstoties uz atbilstošiem zinātniski tehniskiem apsvērumiem, Līgumslēdzējas puses:

  • veiks atbilstošus likumdošanas vai administratīvus pasākumus;
  • sadarbosies:
    • veicot sistemātiskus novērojumus, pētījumus un informācijas apmaiņu, lai dziļāk izzinātu problēmas;
    • pasākumu, procedūru un standartu izstrādāšanā un piemērojamo politiku saskaņošanā;
    • ar kompetentām starptautiskām institūcijām, lai efektīvi pildītu Konvenciju un tās protokolus.

Ozona slāņa pētījumos un zinātniskajos novērtējumos, iesaistot Līgumslēdzējas puses, tieši vai ar starptautisko institūciju starpniecību, galvenā uzmanība tiek pievērsta:

  • fizikālajiem un ķīmiskajiem procesiem;
  • cilvēka veselībai un citām bioloģiska rakstura sekām, it sevišķi tādām, kas rodas saules ultravioletā starojuma izmaiņu rezultātā;
  • klimata ietekmei;
  • vielām, pielietojumiem, procesiem un darbībām un to kumulatīvajai iedarbībai;
  • jebkādu ozona slāņa izmaiņu ietekmei;
  • alternatīvajām vielām un tehnoloģijām;
  • atbilstošiem sociāli ekonomiskajiem jautājumiem;
  • detalizētākiem faktoriem, piemēram, atmosfēras un konkrētu ķīmisko vielu fizikālajiem un ķīmiskajiem procesiem, kas ir minēti pielikumos.

Papildus Līgumslēdzējām pusēm:

  • jāatvieglo un jāveicina ar Konvenciju saistītās zinātniskās, tehniskās, sociāli ekonomiskās, komerciālās un juridiskās informācijas apmaiņu (kā sīkāk izskaidrots II pielikumā);
  • jāsadarbojas, ņemot vērā īpaši jaunattīstības valstu vajadzības, tehnoloģiju attīstības un izplatīšanas veicināšanā:
    • palīdzot partneriem iegūt alternatīvo tehnoloģiju;
    • nodrošinot nepieciešamo informāciju, piemēram, rokasgrāmatas un instrukcijas;
    • piegādājot pētījumu veikšanai nepieciešamās iekārtas un aparatūru;
    • apmācot nepieciešamo zinātnisko un tehnisko personālu;
  • informējot lēmējinstitūciju (Līgumslēdzēju pušu konferenci) par pasākumiem, ko tās veikušas, lai īstenotu Konvenciju.

Līgumslēdzēju pušu konference (kurā tiek pārstāvētas visas parakstītājvalstis, un katrai no tām ir balsstiesības):

  • uzrauga Konvencijas īstenošanu;
  • izskata zinātnisko informāciju;
  • veicina atbilstošo politiku, stratēģiju un pasākumu īstenošanu;
  • pieņem pētījumu, zinātniskās un tehniskās sadarbības, informācijas apmaiņas un tehnoloģiju un zināšanu nodošanas programmas;
  • apsver un pieņem Konvencijas un tās pielikumu labojumus;
  • izmanto, ja tas ir lietderīgi, tādu institūciju kā Vispasaules Meteoroloģiskā organizācija un Vispasaules Veselības organizācija pakalpojumus;
  • jebkādus strīdus attiecībā uz Konvencijas skaidrojumu vai piemērošanu tiecas noregulēt sarunu ceļā vai ar trešās dalībvalsts starpniecību. Ja nevar panākt vienošanos, strīdu var iesniegt atrisināšanai saskaņošanas komisijā vai Starptautiskajā tiesā;
  • darbojas ar sekretariāta atbalstu.

Kad pagājuši četri gadi kopš Konvencijas stāšanās spēkā, Līgumslēdzēja puse var iesniegt paziņojumu par izstāšanos no Konvencijas, kas stājas spēkā pēc viena gada.

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA UN LĒMUMS IR PIEMĒROJAMI?

  • Konvencija stājās spēkā 1988. gada 22. septembrī.
  • Lēmums ir piemērojams kopš 1988. gada 25. oktobra.

KONTEKSTS

  • Vīnes Konvencija tika pieņemta 1985. gada 22. martā un stājas spēkā 1988. gada 22. septembrī. Kopš tās stāšanās spēkā ar starptautiskajām darbībām ir par 98 % samazināts ozona slāņa noārdošo vielu patēriņš visā pasaulē. Tomēr netiek paredzēts, ka ozona slānis varētu pilnībā atjaunoties līdz šī gadsimta otrajai pusei.
  • Eiropas Savienība Konvencijas un tās Monreālas Protokola īstenošanā izmanto savus tiesību aktus attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir pasaulē visstriktākie un visattīstītākie tiesību akti.
  • Dažos jautājumos ES Ozona regulā (Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām) ir noteiktas striktākas prasības nekā Monreālas Protokolā, piemēram, šādas:
    • tajā ir noteikti striktāki ietekmju novēršanas termiņi;
    • tajā ir iekļauts vairāk vielu; un
    • ar to arī tiek regulēta attiecīgo vielu izmantošana produktos un iekārtās (ne tikai lielos apjomos, kā tas noteikts Monreālas Protokolā).
  • ES F-gāzu regulā (Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm) ir paredzēts vērienīgāks siltumnīcefekta gāzu samazinājums Eiropas Savienībā, un šo prasību piemēro jau no 2015. gada, kā arī tiek ietvertas ražojumu un iekārtu siltumnīcefekta gāzes (ne tikai lielos apjomos, kā tas noteikts Monreālas Protokolā).
  • Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Ozona slānis: atmosfēras ozona slānis virs planētas virsmas.
Līgumslēdzēja puses: valsts, kura ir ratificējusi konvenciju.

PAMATDOKUMENTI

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību (OV L 297, 31.10.1988., 10.–20. lpp.)

Padomes Lēmums 88/540/EEK (1988. gada 14. oktobris) par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 297, 31.10.1988., 8.–9. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1.–30. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Monreālas Protokols par ozona slāni noārdošām vielām. Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija (OV L 297, 31.10.1988., 21.–28. lpp.)

Padomes Lēmums 82/795/EEK (1982. gada 15. novembris) par piesardzības pasākumu pastiprināšanu, kuri attiecas uz hlorfluorogļūdeņražiem vidē (OV L 329, 25.11.1982., 29.–30. lpp.)

Padomes Lēmums 80/372/EEK (1980. gada 26. marts) par hlorfluorogļūdeņražiem vidē (OV L 90, 3.4.1980., 45. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195.–230. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.12.2019

Top