Monreālas Protokols par vielām, kas noārda ozona slāni

 

KOPSAVILKUMS:

Monreālas Protokols par vielām, kas noārda ozona slāni

Lēmums 88/540/EEK par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni

KĀDS IR ŠĪ PROTOKOLA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Monreālas Protokols (Vīnes Konvencijai par ozona slāņa aizsardzību) ir globāls nolīgums, kura nolūks ir aizsargāt zemes stratosfēras ozona slāni, pakāpeniski atsakoties no ķīmiskām vielām, kuras to noārda. Šāda pakāpeniska atteikšanās attiecas gan uz ozona slāni noārdošo vielu (ONV) ražošanu, gan uz to patēriņu.
• ONV rada arī spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, tādēļ pakāpeniska atteikšanās būtiski samazina arī klimata pārmaiņas. Turklāt, neraugoties uz to, ka fluorogļūdeņraži (hydrofluorocarbon — HFC) nenoārda ozona slāni, protokola mērķis ir pakāpeniski samazināt to ražošanu un patēriņu, lai izvairītos no tā, ka ONV tiek aizstātas ar HFC, kas rada būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām.
• Monreālas protokolu parakstīja 1987. gadā, un tas stājās spēkā 1989. gadā. Tas ir ticis vairākkārt grozīts. Tā visjaunākajā grozījumā — Kigali grozījums — ir paredzēta pakāpeniska fluorogļūdeņražu patēriņa un ražošanas samazināšana.
• Noteikumi par HFC emisijām ir paredzēti Parīzes nolīgumā, kas apstiprināts ar Lēmumu (ES) 2016/1841. Tādējādi Monreālas protokols palīdz sasniegt mērķi, proti, globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
• Ar Lēmumu 88/540/EEK Eiropas Savienība juridiski apstiprināja Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni, ko puses parakstīja 1987. gada 15. septembrī.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ES un Savienības dalībvalstis ir Vīnes konvencijas un tās Monreālas protokola līgumslēdzējas puses.
• Protokolā ir iekļauti noteikumi attiecībā uz:
  • kontroles pasākumiem (2. pants);
  • kontroles līmeņu aprēķināšanu (3. pants);
  • tirdzniecības ar valstīm, kuras nav Līgumslēdzējas puses, kontroli (4. pants);
  • jaunattīstības valstu īpašo stāvokli (5. pants);
  • datu sniegšanu (7. pants);
  • neievērošanu (8. pants);
  • finanšu mehānismu;
  • tehnisko palīdzību (10. pants) un citām jomām.
• Kontrolējamās vielas ir norādītas šādos pielikumos: A (hlorfluorogļūdeņraži (Chlorofluorocarbons – CFC), haloni), B (citi pilnīgi halogenēti CFC, tetrahlorogleklis, metilhloroforms), C (daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži (hydrochlorofluorocarbons — HCFC), daļēji halogenēti bromfluorogļūdeņraži (hydrobromofluorocarbons — HBFC) un bromhlormetāns), E (metilbromīds) un F (HFC).
• Monreālas protokolā ir paredzēts pakāpeniski pārtraukt ozona slāni noārdošo vielu patēriņu un ražošanu un pakāpenisku HFC izmantošanas pārtraukšanu. Katrai vielu grupai ir dažādi grafiki jaunattīstības valstīm (turpmāk tekstā sauktas par 5. panta līgumslēdzējām pusēm) un attīstības valstis (turpmāk tekstā sauktas par 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm).
• Grafiks ir šāds:
  • CFC līdz 1996. gada 1. janvārim 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm un līdz 2010. gada 1. janvārim 5. panta līgumslēdzējām pusēm (ar iespējamiem izņēmumiem);
  • haloni līdz 1994. gada 1. janvārim 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm un līdz 2010. gada 1. janvārim 5. panta līgumslēdzējām pusēm (ar iespējamiem izņēmumiem);
  • HCFC līdz 2020. gada 1. janvārim 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm un līdz 2030. gada 1. janvārim 5. panta līgumslēdzējām pusēm (ar iespējamiem izņēmumiem, nelielu procentuālo daļu atļauts izmantot esošo dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu apkopei (t. i., 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm līdz 2030. gada 1. janvārim — 0,5 % no pamata patēriņa, lai veiktu apkopi dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ražotas līdz 2020. gada 1. janvārim, un 5. panta līgumslēdzējām pusēm — vidēji desmit gadu laikā, no 2030. gada līdz 2040. gadam, līdz 2040 gada 1. janvārim 2,5 % no pamata patēriņa, lai veiktu apkopi dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ražotas līdz 2030. gada 1. janvārim);
  • attiecībā uz HFC 5. panta nelīgumslēdzējām pusēm pirmais samazināšanas posms noteikts 2019. gadā, bet lielākā daļa 5. panta līgumslēdzēju pušu sāks pakāpenisku samazināšanu 2024. gadā.
• Monreālas protokola 4. pantā ir iekļauti noteikumi tirdzniecības ar valstīm, kuras nav līgumslēdzējas puses, kontrolei: Līgumslēdzējai pusei ir aizliegts kontrolējamo vielu imports/eksports no jebkuras valsts, kura nav šī Protokola līgumslēdzēja puse. Tas tiek darīts tādēļ, lai atvieglotu līdzdalību šajā Protokolā. Sākumā noteikumi tika piemēroti sākotnējām ONV grupām, un laika gaitā tie tika papildināti, ar turpmākajiem protokola grozījumiem iekļaujot papildu vielu grupas.
• Monreālas protokola līgumslēdzējas puses:
  • pieņem procedūras, lai noteiktu neatbilstības pasākumus un novērtētu līgumslēdzējas puses, kurām konstatēta neatbilstība;
  • sākot ar 1990. gadu un pēc tam ne retāk kā reizi četros gados novērtē kontroles pasākumu īstenošanu, tostarp iespēju pievienot vielas aizliegto vielu sarakstiem vai svītrot no tiem;
  • katru gadu iesniedz ziņojumu par katru kontrolējamo vielu; dati jāiesniedz Protokola sekretariātam;
  • sadarbojas, lai veicinātu attiecīgās labākās tehnoloģijas, kontroles stratēģijas un iespējamās vielu alternatīvas;
  • veicina tehnisko palīdzību, lai palīdzētu valstīm, kas nav līgumslēdzējas puses, piedalīties protokola īstenošanā;
  • rīko regulāras sanāksmes, ko vada sekretariāts;
  • nodrošina līdzekļus protokola darbībai, tostarp sekretariāta darbībai;
  • ir tiesīgas paziņot par savu nodomu izstāties no Protokola saskaņā ar 19. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

KOPŠ KURA LAIKA PROTOKOLS, TĀ GROZĪJUMI UN UN SAISTĪTIE LĒMUMI IR PIEMĒROJAMI?

• Sākotnējais Monreālas protokols stājās spēkā 1989. gada 1. janvārī.
• Lēmumu 88/540/EEK piemēro no 1988. gada 25. oktobra.
• Monreālas protokola pirmais grozījums tika pieņemts 1990. gadā Londonā, un tas stājās spēkā 1992. gada 10. augustā.
• Lēmumu 91/690/EEK piemēro no 1991. gada 23. decembra.
• Monreālas protokola otrais grozījums tika pieņemts 1992. gadā Kopenhāgenā, un tas stājās spēkā 1994. gada 14. jūnijā.
• Padomes lēmumu 94/68/EK piemēro no 1994. gada 14. februāra.
• Monreālas protokola trešais grozījums tika pieņemts 1997. gadā Monreālā, un tas stājās spēkā 1999. gada 10. novembrī.
• Lēmumu 2000/646/EK piemēro no 2000. gada 17. oktobra.
• Monreālas protokola ceturtais grozījums tika pieņemts 1999. gadā Pekinā, un tas stājās spēkā 2002. gada 25. februārī.
• Lēmumu 2002/215/EK piemēro no 2002. gada 4. marta.
• Monreālas protokola piektais grozījums tika pieņemts 2016. gadā Kigali, un tas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.
• Lēmumu (ES) 2017/1541 piemēro no 2017. gada 18. jūlija.

KONTEKSTS

• Līdz šim Monreālas protokols ir vienīgais ANO līgums, ko ratificējušas visas pasaules valstis — visas 197 ANO dalībvalstis. Tas ir svarīgs pagrieziena punkts ANO vēsturē. Laika gaitā protokols tiek pilnveidots, ņemot vērā zinātnes, tehnikas un ekonomikas attīstību. Tagad tajā ir ietvertas gandrīz 100 cilvēka radītas ķīmiskās vielas, kas bojā ozona slāņa spēju pasargāt cilvēkus un citu dzīvību no kaitīga saules ultravioletā starojuma.
• ES īsteno protokolu ar saviem tiesību aktiem, kuros ietverti stingrāki un vērienīgāki pasākumi.
• Lai gan protokols reglamentē vielu ražošanu un to vairumtirdzniecību, ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par vielām, kas noārda ozona slāni, tiek aizliegta to izmantošana produktos un iekārtās, kā arī tiek kontrolētas un uzraudzītas vielas, uz kurām Protokols nav attiecināms.
• Turklāt Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētu siltumnīcefekta gāzu samazināšanu ietver vērienīgu mērķi pakāpeniski izbeigt HFC ražošanu, tas attiecas arī uz HFC, kas tiek izmantots noteiktos produktos un iekārtās, un to sāka īstenot jau 2015. gadā. Regula (ES) Nr. 517/2014 ietver arī aizliegumus laist tirgū dažus jaunus produktus un iekārtas, kas satur fluorētas gāzes, un ietver vairākus pasākumus attiecībā uz emisiju novēršanu.
• Plašāka informācija:
  • Ozona slāņa aizsardzība (Eiropas Komisija)
  • Fluorētās siltumnīcefekta gāzes (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Monreālas Protokols par ozona slāni noārdošām vielām. Eiropas Ekonomikas kopienas deklarācija (OV L 297, 31.10.1988., 21.–28. lpp.)

Labojumi Monreālas Protokolam par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 377, 31.12.1991., 30.–40. lpp.)

Grozījumi Monreālas Protokolā par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 33, 7.2.1994., 3.–10. lpp.)

Pielikums Monreālas protokola grozījumiem, kuri pieņemti pušu devītajā sanāksmē (OV L 272, 25.10.2000., 27.–28. lpp.)

Monreālas protokola par vielām, kas noārda ozona slāni, grozījums (OV L 72, 14.3.2002., 20.–22. lpp.)

Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām grozījums (OV L 236, 14.9.2017., 3.–13. lpp.)

Padomes Lēmums 88/540/EEK (1988. gada 14. oktobris) par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 297, 31.10.1988., 8.–9. lpp.)

Padomes Lēmums 91/690/EEK (1991. gada 12. decembris) cpar tiem grozījumiem Monreālas Protokolā par vielām, kas noārda ozona slāni, kurus 1990. gada jūnijā Londonā pieņēmušas Protokola Puses (OV L 377, 31.12.1991., 28.–40. lpp.)

Padomes Lēmums 94/68/EK (1993. gada 2. decembris) par grozījumiem Monreālas Protokolā par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 33, 7.2.1994., 1.–2. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/646/EK (2000. gada 17. oktobris) par grozījumu pabeigšanu Monreālas protokolā par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 272, 25.10.2000., 26. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/215/EK (2002. gada 4. marts) par ceturtā grozījuma pabeigšanu Monreālas protokolā par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 72, 14.3.2002., 18.–19. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2017/1541 (2017. gada 17. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Kigali grozījumu Monreālas Protokolam par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 236, 14.9.2017., 1.–2. lpp)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1.–3. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1.–30. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195.–230. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 12.12.2019