Cīņa pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2017/1371 – ES finanšu interešu aizsardzība, izmantojot krimināltiesības

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tās mērķis ir izveidot spēcīgāku un saskaņotāku sistēmu ar kopējiem krimināltiesību minimuma noteikumiem, lai cīnītos pret noziedzību, kas ietekmē Eiropas Savienības (ES) budžetu.
• Tāpat ar to ir paredzēts labāk aizsargāt ES finanšu intereses un nodokļu maksātāju naudu visā ES.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Direktīva ir piemērojama šādām jomām:

• krāpšana un citi noziedzīgi nodarījumi, piemēram, korupcija, līdzekļu nelikumīga piesavināšanās vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas skar ES finanšu intereses, t. i., ES budžetu, saskaņā ar līgumiem izveidotu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetus vai budžetus to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā;
• nopietni nodarījumi, kas vērsti pret kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, piemēram, PVN “karuseļveida” krāpšana* (nodarījumus uzskata par nopietniem, ja tie saistīti ar divu vai vairāku ES dalībvalstu teritoriju un to radītais kopējais kaitējums ir vismaz 10 000 000 EUR).

Direktīvā ir izklāstīti arī kopīgi noteikumi par sankcijām un noilguma termiņiem attiecībā uz direktīvas aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Definīcijas

ES līmenī ir noteiktas šādu nodarījumu definīcijas:

• krāpšana, ja tā izdarīta ar nodomu attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iepirkumu vai nav saistīti ar iepirkumu, kā arī attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem un citiem ieņēmumiem;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas definēta Direktīvā (ES) 2015/849 (skatīt kopsavilkumu);
• pasīva un aktīva korupcija, ja tā izdarīta ar nodomu;
• līdzekļu nelikumīga piesavināšanās, ja tā izdarīta ar nodomu.

Direktīvā ir noteikta “civildienesta ierēdņu” – ES un valsts ierēdņu (tostarp dalībvalstīs) – definīcija, ko var izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas un līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās definēšanai.

Direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi ietilpst Eiropas Prokuratūras kompetencē; tā ir neatkarīga ES struktūra, kas ir pilnvarota izmeklēt šos nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem, spriedumu pieņemot attiecīgajām valstu tiesām.

Kopēja pieeja

Visās dalībvalstīs (izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti*):

• par šiem nodarījumiem piemēro sodu kā par noziedzīgiem nodarījumiem, un tāpat sodu piemēro par mēģinājumu, kūdīšanu, palīdzēšanu un atbalstīšanu;
• juridiskas personas* ir jāsauc pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti to labā, ieskaitot iespēju sākt kriminālprocesu pret indivīdiem, kas ir nodarījuma izdarītāji vai vienīgās par nodarījuma izdarīšanu atbildīgās personas.

Sankcijas

Direktīva paredz minimālos kriminālsodus, kas ir “iedarbīgi, samērīgi un atturoši”.

Maksimālais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz četriem gadiem šādos gadījumos:

• ja finanšu kaitējums ES budžetam ir lielāks par 100 000 EUR;
• ja izdarīti nopietni nodarījumi pret kopējo PVN sistēmu;
• valsts tiesību aktos definētos citos smagos apstākļos.

Gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums rada kaitējumu, kas mazāks par 10 000 EUR, dalībvalstis var piemērot sankcijas, kas nav kriminālsodi.

Attiecībā uz juridiskām personām direktīva paredz dažādu citu veidu sankcijas papildus naudas sodiem, kas var būt vai var nebūt kriminālsods.

Iepriekš minētie nodarījumi, kas izdarīti noziedzīgā organizācijā Pamatlēmuma 2008/841/TI (skatīt kopsavilkumu) nozīmē ir uzskatāmi par atbildību pastiprinošu apstākli (nodarījums tiek uzskatīts par vēl nopietnāku nodarījumu).

Šīs sankcijas neizslēdz:

• iespēju piemērot bargākas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
• kompetento iestāžu tiesības izmantot disciplināras pilnvaras pret civildienesta ierēdņiem.

Direktīva paredz noteikumus arī šādas jomās:

• tādu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija, kas iegūti no noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu;
• jurisdikcijas noteikšana par šādiem nodarījumiem;
• minimālie noilguma termiņi, kas ļauj veikt izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kā arī ļauj izpildīt sodus, kas piemēroti pēc notiesāšanas par šo nodarījumu izdarīšanu.

Sadarbība starp dalībvalstīm un ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

• Dalībvalstīm, Eiropas Prokuratūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir jāsadarbojas, apkarojot noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem attiecas šī direktīva. OLAF un attiecīgos gadījumos Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību, lai veicinātu dalībvalstu veiktās izmeklēšanas koordinēšanu.
• Ja Eiropas Revīzijas palāta un revidenti, kas ir atbildīgi par ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetu revīzijas veikšanu un par iestāžu pārvaldīto un revidēto budžetu revīzijas veikšanu, konstatē nodarījumus, kas klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar šo direktīvu, tie ziņo Eiropas Prokuratūrai, OLAF un citām kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, lai valstu revīzijas iestādes darītu to pašu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīvu valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2019. gada 6. jūlijam.

KONTEKSTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants uzliek ES un tās dalībvalstīm pienākumu ar atturošiem pasākumiem apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas skar ES finanšu intereses.

Vairāk nekā 90 % ES budžeta pārvalda valstu līmenī. Kaitējums ES budžetam, ko rada noziegumi un citas nelikumīgas darbības, ir mērāms simtos miljonos euro ik gadu un ir nopietna problēma. 2011. gadā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, kas ietvēra priekšlikumus ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošanai (skatīt IP/11/644).

Plašāka informācija:

• Krāpšanas apkarošanas un novēršanas politika (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai);
• Krāpšanas novēršana (Eiropas Komisija);
• Eiropas Komisija pastiprina cīņu pret ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu – paziņojums presei (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2021) 536 final).

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas (OV C 202, 7.6.2016., 1.–388. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.).

Padomes Regulas (ES) 2017/1939 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73.–117. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39.–50. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu. Integrēta politika nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai (COM(2011) 293 galīgā redakcija, 26.5.2011.).

Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42.–45. lpp.).

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.,1.–118. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1.–4. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (OV C 316, 27.11.1995., 49.–57. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 14.02.2022