Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes ES valstīm

KOPSAVILKUMS:

Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 — vispārējas pamatnostādnes ES valstu un ES ekonomikas politikai

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠO EKONOMIKAS POLITIKAS VISPĀRĒJO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. pantu Padome izdod ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP) ES ekonomikai. Tās ir pamatnostādnes attiecībā uz makroekonomikas un strukturālo politiku, kuru mērķis ir saskaņot ES valstu ekonomikas politiku nolūkā sasniegt kopīgos mērķus.

Kopā ar pamatnostādnēm ES valstu nodarbinātības politikai, kuras ik gadu tiek publicētas saskaņā ar atsevišķu pantu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pantu), tās veido integrētas pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

2008. gada finanšu un ekonomikas krīze atklāja un saasināja būtiskos trūkumus ES ekonomikā, kā arī uzskatāmi parādīja ES valstu ekonomikas ciešo savstarpējo atkarību. Jaunāko — 2015. gada — pamatnostādņu mērķis ir:

• kā norādīts Komisijas sagatavotajā gada izaugsmes pētījumā par 2015. gadu, apstiprināt un atbalstīt tādas politikas darbības, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, kuru pamatā ir:
  • investīcijas;
  • strukturālās reformas;
  • fiskālā atbildība;
• stingri nostādīt ES uz izaugsmes ceļa, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis, un sniegt tai iespēju maksimāli palielināt potenciālu veidot jaunas darbavietas;
• palīdzēt sasniegt Eiropas pusgada mērķus ekonomikas politikas koordinācijas jomā.

Padome iesaka ES valstīm un attiecīgā gadījumā arī ES savā ekonomikas politikā ņemt vērā šādas pamatnostādnes.

• 1. pamatnostādne. Veicināt investīcijas:
  • pilnībā izmantojot ES fondu, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un struktūrfondu, sniegtās iespējas, lai finansētu investīcijas galvenajās izaugsmi veicinošajās jomās;
  • Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārraudzībā izveidojot Eiropas līmeņa platformu konsultāciju sniegšanai investīciju jomā, kā arī izveidojot pārredzamu projektu sarakstu, lai nodrošinātu, ka finansējums sniedz labumu reālajai ekonomikai (t. i., ekonomikas ienesīgajai daļai).
• 2. pamatnostādne. Uzlabot izaugsmi ar strukturālo reformu īstenošanu Eiropas Savienībā:
  • turpinot reformēt darba tirgus un sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai uzlabotu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot sociālo pabalstu un pakalpojumu vispārēju pieejamību, kā arī to kvalitāti, pieejamību cenas ziņā un ilgtspējību;
  • turpinot preču tirgu reformēšanu un integrēšanu, lai patērētāji un ES uzņēmumi varētu gūt labumu no preču un pakalpojumu zemākām cenām un plašākas izvēles;
  • uzlabojot regulatīvo vidi, kurā darbojas uzņēmumi, lai atbalstītu jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU);
  • veicinot privātā sektora investīcijas pētniecībā un inovācijā, jo īpaši informācijas tehnoloģiju un sakaru nozarē un digitālajā ekonomikā.
• 3. pamatnostādne. Novērst galvenos šķēršļus ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā :
  • turpinot integrēt ES vienoto tirgu, novēršot tajā pastāvošos atlikušos šķēršļus, palielinot konkurenci un uzlabojot darījumdarbības vidi, lai Eiropa arī turpmāk šķistu pievilcīga gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem;
  • nodrošinot vienotā digitālā tirgus integrāciju, veicinot digitālas Eiropas bez robežām izveidošanu;
  • stiprinot normatīvos noteikumus un uzraudzību, kā arī patērētāju aizsardzību finanšu tirgu darbības jomā un finanšu iestāžu darbības jomā;
  • izveidojot ilgtspējīgu Eiropas vērtspapīrošanas tirgu, lai uzlabotu ES banku efektīvas līdzekļu aizdošanas spējas;
  • izveidojot patiesu ES kapitāla tirgu;
  • izveidojot Enerģētikas savienību, nodrošinot cenas ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
  • īstenojot Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam;
  • turpinot pāreju uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, vienlaikus veicinot zaļās darbavietas un ekotehnoloģijas, kā arī inovatīvus risinājumus.
• 4. pamatnostādne. Padarīt publiskās finanses stabilākas un izaugsmei labvēlīgākas:
  • īstenojot fiskālo politiku, kurā tiek ievērots Stabilitātes un izaugsmes pakts (t. i., kontrolējot deficītu un parādu, lai tie nepārsniegtu ilgtspējīgu līmeni), lai ar saskaņotākas rīcības palīdzību panāktu pozitīvu plašāku ietekmi uz izaugsmi. ES valstīm, kurām trūkst fiskālās manevrēšanas iespēju (t. i., iespēju rīkoties ar to publiskajiem līdzekļiem), tas ļautu tās atgūt, savukārt tām valstīm, kurām šādas iespējas ir, tas ļautu veicināt iekšzemes pieprasījumu, īpaši koncentrējoties uz investīcijām;
  • piešķirot prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem (piemēram, izglītībai, prasmēm, pētniecībai un izstrādei, inovācijai un investīcijām tīklos, kas labvēlīgi ietekmē ražīgumu);
  • pārejot uz izaugsmi veicinošāku nodokļu sistēmu un uzlabojot tās efektivitāti ar nodokļu bāzes paplašināšanu, kā arī stiprinot nodokļu administrāciju, vienkāršojot nodokļu sistēmu un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu.

AKTS

Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27.–31. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.02.2016