EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Noteikumi par tiešajiem ES maksājumiem lauksaimniekiem

Noteikumi par tiešajiem ES maksājumiem lauksaimniekiem

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr/ 1307/2013 — noteikumi par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to paredz noteikumus par tiešajiem maksājumiem, ko veic, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šos maksājumus veic ar nosacījumu, ka lauksaimniekiem jāievēro stingri noteikumi par cilvēku veselību un labklājību un dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un vidi — to sauc arī par savstarpējās atbilstības nodrošināšanu.

Ar šo regulu atceļ Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar kuru bija pieņemti iepriekšējie noteikumi par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem un kuri tikai mainīti pēc KLP 2013. gada reformas. Ar to arī atceļ Regulu (EK) Nr. 637/2008, kas attiecās uz kokvilnu.

2017. gada decembrī ES pieņēma Regulu (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1307/2013, kā arī citus ar KLP saistītus tiesību aktus (Regulu (ES) Nr. 1305/2013, ar ko izveido Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, (ES) Nr. 1306/2013, ar ko paredz ES lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1308/2013 par ES lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014 par tādu izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tiešo maksājumu izmaksāšana lauksaimniekiem, izmantojot atbalsta shēmas katrā ES valstī.

ES valstīm ir jāveltī zināma daļa no sava KLP finansējuma sadalījuma obligātajām atbalsta shēmām:

  • standarta maksājumi par hektāru — lai taisnīgāk piešķirtu atbalstu, visām ES valstīm no 2015. gada ir jāsāk ieviest vienotu maksājumu par hektāru sistēmu (“pamatmaksājumu shēmu”);
  • ekoloģiskie maksājumi par hektāru — piešķir lauksaimniekiem, kuri ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 % no valsts finansējuma piešķīruma);
  • maksājumi gados jauniem lauksaimniekiem par hektāru — lauksaimniekiem, kuri nav vecāki par 40 gadiem un kuriem pirmoreiz ir saimniecības vadītāja statuss līdz 5 gadiem pirms atbalsta pieprasīšanas; šis maksājums ir pieejams līdz 5 gadiem.

Ir arī vairākas papildu atbalsta shēmas. ES valstis var nolemt:

  • atbalstīt mazākas lauku saimniecības, maksājot lielāku summu par pirmajiem hektāriem (“pārdalošais maksājums”);
  • piešķirt papildu maksājumus apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;
  • piešķirt ierobežotas summas ar ražošanu saistītam atbalstam (“saistīto atbalstu” — ar īpašiem graudaugu vai lauksaimniecības dzīvnieku veidiem saistītus maksājumus), lai palīdzētu turpināt ražošanu grūtākajos sektoros;
  • piedāvāt vienkāršotu shēmu mazajiem lauksaimniekiem — ikgadēju maksājumu ar summu līdz EUR 1250.

Ar 2018. gada 1. janvāri stājās spēkā jaunie Regulas (ES) 2017/2393 noteikumi, un tie ietver šādus nosacījumus:

  • tiešo atbalstu var piešķirt vienīgi aktīviem lauksaimniekiem (t. i., tiem, kuru lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas). Tomēr dažās ES valstīs administratīvais slogs kļuva pārāk liels. Jo īpaši, par neaktīviem tika uzskatīti tādi pieprasījumu iesniedzēji, kuri pārvalda lidostas, dzelzceļa pakalpojumus, hidrotehniskas būves, pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā un pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ja vien tie nepierādīja pretējo. Šā noteikuma piemērošana tagad ES valstīm ir kļuvusi neobligāta;
  • ir vienkāršoti daži noteikumu aspekti saistībā ar zaļajiem maksājumiem, jo īpaši attiecībā uz kultūraugu dažādošanas prasībām;
  • ilggadīgo zālāju definīcijas paplašināšana:
    • ES valstis var nolemt dažus krūmus vai kokus, ko var izmantot lopbarības ražošanā, iekļaut ilggadīgos zālājos, ja visā to teritorijā vai tās daļā pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi;
    • ES valstis kā kritēriju klasificēšanai par ilggadīgo zālāju platību var izmantot to, ka platība piecus gadus vai ilgāk nav aparta vai iekļauta saimniecības augsekas sistēmā;
  • tagad jaunie lauksaimnieki var vieglāk piekļūt maksājumiem visus piecus gadus;
  • ir precizēti ES valstu pienākumi attiecībā uz saistītā atbalsta ierobežojošo raksturu ražošanas apjoma ziņā;
  • ir paplašināts ekoloģiski nozīmīgu platību veidu saraksts, tajā iekļaujot teritorijas, kurās tiek audzēti tādi kultūraugi kā miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum) kultūraugus, kā arī papuvē atstātus zemesgabalus augiem, kas ir labvēlīgi apputeksnētājiem.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 piemēro kopš 2015. gada 1. janvāra. Ar Regulu (ES) 2017/2393 ieviestos noteikumus piemēro kopš 2018. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608.–670. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487.–548. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1310/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībaino Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā (OV L 347, 20.12.2013., 865.–883. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.06.2018

Top