EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD)

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumiem (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas mērķis ir izveidot vienotu audiovizuālo mediju pakalpojumu* Eiropas Savienības tirgu, vienlaikus veicinot kultūras daudzveidību un nodrošinot pienācīga līmeņa patērētāju tiesību un bērnu aizsardzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD) reglamentē valstu tiesību aktu koordināciju ES mērogā attiecībā uz visu veidu audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem – gan tradicionālās televīzijas apraides pakalpojumiem, gan audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma*.

Ar Direktīvu (ES) 2018/1808 groza un atjaunina AVMPD, kas ir daļa no digitālā vienotā tirgus stratēģijas, lai:

  • noteiktus audiovizuālo mediju noteikumus piemērotu video koplietošanas platformām, kā arī audiovizuālajam saturam, kas tiek koplietots noteiktos sociālo mediju pakalpojumos;
  • ieviestu elastību attiecībā uz televīzijai piemērojamajiem ierobežojumiem;
  • stiprinātu Eiropas satura popularizēšanu;
  • efektīvāk aizsargātu bērnu tiesības un novērst naidu kurinošus izteikumus;
  • stiprinātu valstu regulatīvo iestāžu neatkarību.

ES valstīm ir jānodrošina uztveršanas brīvība un savā teritorijā tās nedrīkst ierobežot audiovizuālo mediju pakalpojumu translāciju no citām ES valstīm. Noteiktos apstākļos un saskaņā ar īpašām procedūrām valstis var noteikt stingrākus noteikumus, nekā šajā direktīvā paredzēts. Valstu iestādēm ir jāveicina kopregulējums un pašregulējums, pieņemot valstu rīcības kodeksus.

Reklāma

Audiovizuālajai reklāmai ir jābūt uzreiz atpazīstamai, un tajā nedrīkst izmantot metodes, kas:

  • iedarbojas uz zemapziņu;
  • aizskar cilvēka cieņu;
  • ietver vai popularizē diskrimināciju;
  • mudina uz rīcību, kas apdraud veselību vai drošību;
  • mudina uz rīcību, kas var būtiski kaitēt vides aizsardzībai.

Ir aizliegti šādi audiovizuālās reklāmas veidi:

  • cigarešu un citu tabakas izstrādājumu (tai skaitā elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu) reklāmas;
  • alkohola reklāmas, kas vērstas konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju vai kurās veicināta šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu (kā arī citi šādu reklāmu ierobežojumi);
  • recepšu zāļu un tikai pēc ārsta norādījuma pieejamas ārstēšanas reklamēšana;
  • reklāmas, kas izmanto nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai uzticēšanos pieaugušajiem vai nepamatoti parāda nepilngadīgos bīstamās situācijās.

Papildu prasības attiecas uz sponsorēšanu un produktu izvietošanu, un raidorganizācijām ir lielāka elastība attiecībā uz reklāmas laiku ar jaunu 20% ierobežojumu laikposmā no 6.00 līdz 18.00 un laikposmā no 18.00 līdz 24.00.

Bērnu aizsardzība

ES valstīm ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka raidījumus, kas varētu “kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai”, dara pieejamus tikai tādā veidā, ka nepilngadīgie parasti šo apraidi neredzēs un nedzirdēs, atbilstoši izvēloties raidlaiku, vecuma pārbaudes rīkus vai citus tehniskos līdzekļus, kas ir samērīgi ar potenciālo kaitējumu. Visstingrākos pasākumus piemēro pašam kaitīgākajam saturam, piemēram, raidījumiem, kuros iekļauta nepamatota vardarbība vai pornogrāfija.

Nepilngadīgajiem nodrošina arī augstāku aizsardzības līmeni tiešsaistes pakalpojumiem – video koplietošanas platformām ir jāievieš pasākumi nepilngadīgo aizsardzībai no kaitīga satura.

Bērnu programmās ir aizliegta arī produktu izvietošana. ES valstīm ir jārosina izmantot pašregulējums un kopregulējums, pieņemot rīcības kodeksus attiecībā uz neatbilstošām reklāmām bērnu raidījumos attiecībā uz ēdieniem un dzērieniem, kuros ir augsts tauku, sāls un cukura saturs.

Naidīgi izteikumi

Audiovizuālo mediju pakalpojumos nedrīkst ietvert kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu pret personu grupu vai grupas locekli, kuras pamatā ir diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ ES Pamattiesību hartas 21. pants.

Ir arī aizliegts publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu.

Pieejamība

Pakalpojumu sniedzējiem savi pakalpojumi nepārtraukti un pakāpeniski ir jādara pieejamāki personām ar invaliditāti, un šajā nolūkā tos rosina izstrādāt pieejamības rīcības plānus.

ES valstīm ir jāieceļ tiešsaistes kontaktpunkts, kas sniedz informāciju un saņem sūdzības par pieejamības jautājumiem. Personām ar invaliditāti jābūt pieejamai publiskajai informācijai par ārkārtas situācijām, ko sniedz, izmantojot audiovizuālo mediju pakalpojumus, piemēram, dabas katastrofu gadījumā.

Video koplietošana

Video koplietošanas platformas pakalpojumu* sniedzējiem ir jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgos no satura, kas varētu nopietni kaitēt to fiziskajai, garīgajai vai morālajai attīstībai, un sabiedrību kopumā no vardarbības vai naida kurināšanas un publiskiem aicinājumiem veikt teroristiskus nodarījumus.

Šādi mehānismi cita starpā ietver:

  • mehānismus lietotājiem, ar kuriem ziņot par neatbilstošu saturu, un efektīvas lietotāju sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas procedūras;
  • efektīvus medijpratības pasākumus un rīkus, kā arī lietotāju informētības veicināšanu par šādiem pasākumiem un rīkiem.

Video koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem ir tādi paši pienākumi kā audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz reklamēšanu un citiem satura ierobežojumiem, ņemot vērā to ierobežoto kontroli attiecībā uz tādām reklāmām to platformās, kurus paši pakalpojumu sniedzēji netirgo, nepārdod vai neizvieto.

Eiropas un neatkarīgo darbu veicināšana

Audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem savos katalogos ir jānodrošina vismaz 30% Eiropas darbu un jānodrošina šādu darbu pamanāmība.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Sākotnējā AVMPD ir piemērojama kopš 2010. gada 5. maija. Ar Direktīvu (ES) 2018/1808 ieviestās izmaiņas piemēro kopš 2018. gada 18. decembra, un tās ES valstīs ir jātransponē līdz 2020. gada 19. septembrim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Audiovizuālo mediju pakalpojums: pakalpojums, uz kuru attiecināma mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionāla atbildība un kura galvenais nolūks ir nodrošināt plašākai sabiedrībai raidījumus, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus, televīzijas apraides formātā vai pēc pieprasījuma.
Audiovizuālo mediju pakalpojums pēc pieprasījuma: audiovizuālo mediju pakalpojums, ko sniedz mediju pakalpojumu sniedzējs raidījumu skatīšanai brīdī, ko izvēlējies lietotājs, un pēc lietotāja individuāla lūguma, pamatojoties uz mediju pakalpojuma sniedzēja piedāvātu raidījumu katalogu.
Video koplietošanas platformas pakalpojums: pakalpojums kurā bez mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālas atbildības piedāvā raidījumus, lietotāju veidotus video vai abus plašākai sabiedrībai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus, kur to organizāciju nosaka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs, tostarp ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, jo īpaši, izrādot, marķējot un sekvencējot.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1.–24. lpp.)

Direktīvas 2010/13/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai (COM(2015) 192 final, 6.5.2015.)

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33–50. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 17.05.2019

Top