EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES kolektīvās spējas pastiprināšana saistībā ar katastrofu novēršanu, sagatavošanos katastrofām un reaģēšanu uz tām

ES kolektīvās spējas pastiprināšana saistībā ar katastrofu novēršanu, sagatavošanos katastrofām un reaģēšanu uz tām

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

  • Savienības civilās aizsardzības mehānisma (mehānisms) mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un ES valstīm un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā.
  • Ar to tiek ieviesta augstākas kvalitātes, integrētāka un izmaksu ziņā efektīvāka pieeja katastrofu pārvarēšanai ES.
  • Ar Lēmumu (ES) 2019/420 groza sākotnējo lēmumu, lai pastiprinātu ES kolektīvo spēju novērst katastrofas, sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mehānisma galvenais mērķis ir uzlabot sistēmu efektivitāti visu veidu dabas un cilvēku izraisītu katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Kaut arī Savienības mehānisms ir galvenokārt orientēts uz cilvēku aizsardzību, tas aizsargā arī vidi un īpašumu, tostarp dabas mantojumu.

Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:

  • panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām:
    • novēršot vai samazinot to iespējamās sekas;
    • sekmējot novēršanas kultūru;
    • uzlabojot sadarbību starp civilās aizsardzības un citiem kompetentajiem dienestiem;
  • uzlabot sagatavotību reaģēt uz katastrofām valstu un ES līmenī;
  • veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu minēto katastrofu tūlītējās sekas;
  • veicināt sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām;
  • vairāk izmantot zinātniskās atziņas par katastrofām un veicināt to pieejamību;
  • pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī un starp ES valstīm, kuras var skart tādu pašu veidu katastrofas.

Risku novēršana un pārvaldība

Mehānisms lielu vērību pievērš katastrofu novēršanai, īpaši uzsverot risku novērtēšanu un riska pārvaldības plānošanu. Grozītajā Lēmumā (ES) 2019/420 noteikts, ka ES valstīm ir:

  • jāturpina izstrādāt katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī;
  • reizi trīs gados Eiropas Komisijai jāiesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkums, uzmanību pievēršot galvenajiem riskiem;
  • jāpiedalās riska pārvaldības spēju novērtēšanā ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību.

Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

Lai uzlabotu apmācību un dalīšanos ar zināšanām, Lēmumā (ES) 2019/420 ir noteikts, ka Komisijai jāizveido attiecīgs civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu, tostarp izcilības centru, universitāšu un pētnieku, tīkls. Šis tīkls kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

Komisijas pienākumos ietilpst arī:

  • pastiprināt sadarbību apmācības jomā un paplašināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu un starptautiskajām organizācijām un ārpussavienības valstīm;
  • izstrādāt komunikācijas stratēģiju, lai panāktu, ka to darbību taustāmie rezultāti, kas veiktas saskaņā ar šo mehānismu, ir iedzīvotājiem redzami;
  • piešķirt medaļas, lai atzinīgi novērtētu un godinātu ilgtermiņa apņēmību un ārkārtas ieguldījumus ES civilajā aizsardzībā.

Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs

Lai uzlabotu sagatavotību un reaģēšanu katastrofu gadījumā ES līmenī, ir izveidots Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (Emergency Response Coordination Centre — ERCC), kas darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un ko Briselē pārvalda Komisija. ERCC ir sakaru un koordinācijas centrs, kas pieejams civilās aizsardzības dalībniekiem.

Papildu rīki ir:

  • Kopīgā ārkārtas situāciju sakaru un informācijas sistēma, kas ir IT rīks, kas nodrošina tūlītējus ārkārtas sakarus starp valstīm, kas tajā iesaistījušās;
  • praktiskas nodarbības un apmācības programma ar mērķi uzlabot ES katastrofu seku likvidēšanas spēju un civilās aizsardzības palīdzības koordināciju;
  • civilās aizsardzības moduļi jeb personāla un aprīkojuma vienības, kas gatavas mobilizācijai;
  • Eiropas Civilās aizsardzības rezerve, kas ir brīvprātīga to ES valstu reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos rezerve, kuras ir gatavas mobilizēt līdzekļus ES civilās aizsardzības operācijām – tajā ietilpst kvalitatīvi reaģēšanas grupu moduļi, eksperti un ekipējums, kas saņem lielāku ES līdzfinansējumu.

rescEU

Grozītajā Lēmumā (ES) 2019/420 noteikts izveidot arī “rescEU” — papildu spēju rezervi, kura uzdevums ir sniegt palīdzību situācijās, kad ar esošajām kopīgajām spējām valsts līmenī un spējām, ko ES valstis iepriekš apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē, attiecīgajos apstākļos nevar nodrošināt efektīvu reaģēšanu.

Ar īstenošanas aktiem Komisija nosaka rescEU spējas, ņemot vērā:

  • apzinātos un jaunos riskus;
  • kopīgās spējas un to nepietiekamību ES līmenī tādās jomās kā:
    • meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa;
    • ķīmiskie;
    • bioloģiskie un
    • radioloģiskie un nukleārie incidenti;
    • neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumi.

Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570 ir noteikts rescEU pārstāvība sastāvs attiecībā uz spējām un kvalitātes prasībām. Sākotnēji RescEU rezervi veidoja spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa un veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības un medicīnisko krājumu veidošanas spējas. Vēlāk tas tika papildināts ar piesārņojuma attīrīšanas spējām ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolnegadījumu (Chemical, Biological, Radiological and Nuclear – CBRN) incidentu jomā (skatīt turpinājumā).

Komisija Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 ir grozījusi trīs reizes:

  • ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1930, kurā ir paredzētas divas atšķirīgas medicīniskās evakuācijas (Medevac) spējas attiecībā uz:
    • katastrofās cietušajiem, kuriem ir īpaši lipīgas infekcijas slimības; un
    • katastrofās cietušajiem, kuriem nav infekcijas slimību.
  • ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/414, kurā, reaģējot uz Padomes secinājumiem par Covid-19, nosaka, ka rescEU būtu jāiekļauj medicīnisko pretlīdzekļu, intensīvās terapijas medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu veidošana nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai;
  • ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/452, kurā tiek noteiktas rescEU spējas pārvaldīt varbūtības riskus ar smagām sekām. Lai izveidotu šīs spējas, zemas varbūtības risku kategorijas ar smagām sekām tiek noteiktas, ņemot vērā šādu risku iespējamos scenārijus.
  • Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/88 tiek grozīts Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570, paplašinot tā darbības jomu, lai iekļautu rescEU jaudas, kas saistītas ar infrastruktūras, ēku, transportlīdzekļu, aprīkojuma un kritisku pierādījumu attīrīšanu no CBRN vielām. Jaudas var ietvert arī skarto personu pienācīgu dekontamināciju, tostarp nāves gadījumā.

Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1310 ir paredzēti papildu īstenošanas noteikumi attiecībā uz rescEU. Šajā īstenošanas aktā ir paredzēti visi rescEU darbībai nepieciešamie noteikumi, piemēram, kritēriji izvietošanai un konfliktējošiem pieprasījumiem, demobilizācijas noteikumi, noteikumi par spēju izmantošanu valsts vajadzībām un citi noteikumi.

Budžets

Mehānisma īstenošanai paredzētais finansējums 2014.–2020. gada laikposmam ir nedaudz virs EUR 574,02 miljoniem.

Dalība

Mehānisms un dažādi iepriekš minētie līdzekļi ir atklāti pieejami, lai tajos varētu piedalīties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis. Mehānismā piedalās ES valstis, kā arī Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tā ir piemērojama kopš 2014. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.)

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/88 (2021. gada 26. janvāris), ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 groza attiecībā uz rescEU spējām ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro incidentu jomā (OV L 30, 28.1.2021., 6.–9. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1310 (2019. gada 31. jūlijs), ar kuru paredz noteikumus par Eiropas civilās aizsardzības rezerves un rescEU darbību (OV L 204, 2.8.2019., 94.–99. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570 (2019. gada 8. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz rescEU spējām un groza Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES (OV L 99, 10.4.2019., 41.–45. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/142 (2018. gada 15. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 25, 30.1.2018., 40.–48. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/762/ES (2014. gada 16. oktobris), ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un atceļ Komisijas Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom (OV L 320, 6.11.2014., 1.–45. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas dienestu darba dokuments: Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējums (2014.–2016. g.), kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumu laikposmam no 2014. līdz 2016. Gadam” (SWD(2017) 287 final, 30.8.2017.)

Pēdējo reizi atjaunots: 10.02.2021

Top