EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021DC0205

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Veicinot eiropisku pieeju mākslīgajam intelektam

COM/2021/205 final

Briselē, 21.4.2021

COM(2021) 205 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Veicinot eiropisku pieeju mākslīgajam intelektam


Paziņojums “Veicinot eiropisku pieeju mākslīgajam intelektam”

1.Ievads

Turpmākajās desmitgadēs mākslīgais intelekts (AI, no angļu artifical intelligence, arī MI) ārkārtīgi ietekmēs cilvēku dzīvesveidu un darbu. Šis apsvērums ir pamats Eiropas mākslīgā intelekta stratēģijai, kas ieviesta 2018. gada aprīlī un vēlāk arī apstiprināta. Potenciālais sabiedriskais ieguvums no AI ir daudzveidīgs – no piesārņojuma mazināšanas līdz mazākam skaitam satiksmes negadījumos bojāgājušo, no uzlabotas medicīniskās aprūpes un plašākām iespējām invalīdiem un vecākiem cilvēkiem līdz labākai izglītībai un lielākām iespējām iesaistīt pilsoņus demokrātiskos procesos, no ātrākas lietu iztiesāšanas līdz efektīvākai cīņai ar terorismu un noziedzību tiešsaistē un bezsaistē, kā arī kiberdrošības veicināšanai. AI ir parādījis savu potenciālu, palīdzot cīnīties ar Covid-19, prognozēt slimības ģeogrāfisko izplatību, diagnosticēt infekciju pēc datortomogrāfijas attēliem un izstrādāt pirmās vakcīnas un zāles pret vīrusu. Galvenais – AI piemīt tāda daudzpusība, ka maz citu tehnoloģiju tam spēj līdzināties. Tajā pašā laikā AI izmantošana rada arī zināmu risku, piemēram, potenciāli pakļaujot cilvēkus, to vidū bērnus 1 , būtiskām kļūdām, kas var apdraudēt pamattiesības un drošību, kā arī demokrātiskos procesus.

Saskaroties ar mākslīgā intelekta straujo attīstību un globālās politikas kontekstu, kurā arvien vairāk valstu iegulda lielus līdzekļus mākslīgajā intelektā, ES jārīkojas kā vienotam kopumam, lai izmantotu daudzās mākslīgā intelekta dotās iespējas un risinātu ar AI saistītās problēmas nākotnes prasībām atbilstošā veidā. Sākot ar Eiropas AI stratēģijas ieviešanu 2018. gada aprīlī 2 , Komisijas politika ir divos virzienos: padarīt ES par pasaules līmeņa AI centru, vienlaikus nodrošinot, ka AI ir antropocentrisks un uzticams. 2020. gada februārī publicētajā Komisijas Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu 3 tika pausts skaidrs priekšstats par mākslīgo intelektu Eiropā – izcilības ekosistēma un uzticēšanās ekosistēma mākslīgā intelekta jomā.

Pašreizējā AI pakete ir būtisks starpmērķis abās politikas dimensijās. Lai veicinātu AI attīstību un tāpat novērstu iespējamos augsto risku, ko tā rada drošībai un pamattiesībām, Komisija iesniedz gan AI tiesiskā regulējuma priekšlikumu, gan pārskatītu koordinēto AI plānu.

2.Mākslīgā intelekta divas puses: iespējas un risks

Ņemot vērā mākslīgā intelekta potenciālu, Eiropas Savienība atbalsta tā attīstīšanu un ieviešanu. Izmantojot programmas “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, Komisija plāno ieguldīt mākslīgajā intelektā 1 miljardu EUR gadā un piesaistīt privātā sektora un dalībvalstu papildu ieguldījumus, lai šīs desmitgades laikā sasniegtu 20 miljardu EUR ieguldījumu gadā.

Eiropas mākslīgā intelekta spēju stiprināšana ir nozīmīgs elements plašākā stratēģijā, kas tiek īstenota, lai pielāgotu Eiropu digitālajam laikmetam un padarītu nākamos 10 gadus par digitālo desmitgadi – kā noteikts plānā “Digitālais kompass” 4 . Galvenais, mākslīgā intelekta virzītas inovācijas veicināšana ir cieši saistīta ar Eiropas Datu stratēģijas īstenošanu, ieskaitot neseno priekšlikumu par Datu pārvaldības aktu 5 , jo AI var piedzīvot izaugsmi tikai tad, ja tiek nodrošināta netraucēta piekļuve datiem. Lai padarītu iespējamu AI plašu ieviešanu ES ekonomikā, taisnīga piekļuve datiem būs īpaši nepieciešama maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ierosinātais AI tiesiskais regulējums darbosies arī kopā ar piemērojamiem tiesību aktiem par produktu drošumu un īpaši ar pārskatīto Mašīnu direktīvas redakciju 6 , kur cita starpā aplūkoti jauno tehnoloģiju drošuma riski, to vidū cilvēku un robotu sadarbības radītie riski, kiberdrošības riski ar ietekmi uz drošumu un autonomu mašīnu radītie riski. Šis regulējums ir arī papildinājums ES Drošības savienības stratēģijai, jaunajai kiberdrošības stratēģijai 7 , Digitālās izglītības rīcības plānam 2021.–2027. gadam 8 un nesen ierosinātajam Digitālo pakalpojumu aktam un Digitālo tirgu aktam 9 , kā arī Eiropas Demokrātijas rīcības plānam 10 . Visbeidzot, papildus ierosinātajam regulējumam būs tiesību akti ES atbildības regulējuma pielāgošanai, piemēram, tiks pārskatīta Produktatbildības direktīva, lai risinātu atbildības jautājumus, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, tostarp AI, kā arī tiks pārskatīta Produktu vispārējās drošības direktīva.

Nesen pieņemtais Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ļaus Eiropai izvirzīt augstākus mērķus un kļūt par iniciatori AI ieviešanā. ANM, kas būs ES atveseļošanas plāna galvenā sastāvdaļa, padarīs pieejamu aizdevumiem un dotācijām nepieredzēti lielu summu – 672,5 miljardus EUR, lai atbalstītu dalībvalstu reformas un ieguldījumus pirmajos izšķirošajos atveseļošanas gados. Vismaz 20 % no pieejamā finansējuma tiks piešķirti digitālās pārejas veicināšanas pasākumiem, kuru summa ANM mūžā 11 sasniegs līdz 134 miljardiem EUR.

ANM var izmantot, kā paredzēts, lai veicinātu dalībvalstu ieguldījumus mākslīgajā intelektā (AI) un atbalstītu vadošās pētniecības, inovācijas un testēšanas iespējas tā, lai paātrinātā AI izstrāde un izmantošana varētu sekmēt ekonomikas un sociālo atveseļošanu un ilgtermiņā uzlabot konkurētspēju. Šī izdevība ir vēl lieliskāka, jo ANM finansējums tiek papildināts ar programmām “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, kā arī ar ievērojamu inovācijas finansējumu kohēzijas politikas programmās.

AI un citas ciparsignālu tehnoloģijas var veicināt noturīgu atveseļošanu pēc Covid-19, jo tām ir iespējas paaugstināt ražīgumu visās ekonomikas nozarēs, radīt jaunus tirgus un milzīgas iespējas Eiropas ekonomikas izaugsmei. AI tehnoloģijas palīdz optimalizēt rūpnieciskos procesus, padara tos noturīgākus, efektīvākus un videi draudzīgākus, kā arī nodrošina novatoriskus pašmācības un reāllaika risinājumus no paredzošas uzturēšanas līdz sadarbīgajiem robotiem, no digitālajiem dvīņiem līdz paplašinātajai realitātei. Paredzams, ka jaunas uzņēmējdarbības iespējas un palielināta ekonomikas dinamika radīs jaunas nodarbinātības iespējas un atsvērs iespējamo darba vietu zudumu. AI, nodrošinot palīdzības un atbalsta risinājumus, var palīdzēt uzlabot iespējas invalīdiem un vecākiem cilvēkiem dzīvot patstāvīgi 12 . Turklāt mākslīgajam intelektam ir potenciāls ieņemt nozīmīgu vietu pilsoņu informēšanā un līdzdalības iniciatīvu veicināšanā.

AI spēju stiprināšana palīdzēs veidot lielāku noturību pret nākotnes satricinājumiem, jo Eiropas uzņēmumu rīcībā būs pietiekama zinātība, lai varētu AI ātri piemērot jaunu problēmu risināšanai. Turklāt mākslīgais intelekts var ievērojami veicināt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, palīdzot rūpniecībai, uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un pilsoņiem izdarīt ilgtspējīgāku izvēli, lai energosistēmā integrētu atjaunojamos energoresursus, izmantojot viedāku tīklu pārvaldību, vai lai samazinātu siltumnīcefekta gāzes ar viedās mobilitātes, optimizētas resursu izmantošanas un precīzās lauksaimniecības palīdzību, kas ir tikai daži piemēri.

AI var būtiski palīdzēt sasniegt ES Drošības savienības stratēģijas mērķus. Tas var būt stratēģisks līdzeklis, ar ko apkarot pašreizējos draudus un paredzēt gan nākotnes riskus, ieskaitot hibrīddraudus, gan iespējas. AI var palīdzēt cīņā ar noziedzību un terorismu, kā arī ļauj tiesībaizsardzības iestādēm sekot līdzi strauji augošajām tehnoloģijām, kuras izmanto noziedznieki, un viņu pārrobežu darbībām.

Lai izmantotu AI sniegtās priekšrocības, Eiropa var balstīties uz tās pašreizējām stiprajām pusēm. Eiropa ieņem vadošo pozīciju pasaulē robotikas un konkurētspējīgu rūpniecības ekosistēmu jomā. Šie aktīvi kopā ar arvien veiktspējīgāku datošanas infrastruktūru (piem., augstas veiktspējas datoriem) un lielu publisko un rūpniecisko datu apjomu nostāda Eiropu pozīcijā, kurā tā spēj radīt pasaulē vadošās AI spējas, pateicoties tās izcilajiem pētniecības centriem un augošam novatorisku jaunuzņēmumu skaitam. Lai izmantotu šīs stiprās puses, apgūstot pieejamo finansējumu, ES dalībvalstis un Komisija apvienos zinātību, koordinēs darbības un kopīgi piesaistīs papildu resursus. Šim nolūkam, balstoties uz sadarbību, ko tā ar dalībvalstīm veido kopš 2018. gada, Komisija tagad piedāvā pārskatītu koordinēto AI plānu.

Tomēr AI izmantošana arī rada risku, kas jārisina. Atsevišķas AI iezīmes, piemēram, daudzu algoritmu necaurredzamība, kas apgrūtina cēloņsakarību izpētīšanu, rada specifiskus un potenciāli augstu risku drošībai un pamattiesībām, kurus pašreizējie tiesību akti nespēj novērst vai kuru dēļ pašreizējos tiesību aktus ir sarežģīti piemērot. Piemēram, bieži nav iespējams noteikt, kāpēc AI sistēma ir sasniegusi konkrēto rezultātu. Rezultātā var kļūt grūti novērtēt un pierādīt, vai kāds nav negodīgi pakļauts nelabvēlīgiem apstākļiem, izmantojot AI sistēmas, piemēram, pieņemot lēmumu par pieņemšanu darbā vai paaugstināšanu amatā vai izskatot pieteikumu valsts pabalstu shēmai. Skartajiem cilvēkiem AI sistēmu izmantošana var radīt ievērojamas grūtības labot kļūdainus lēmumus. Sejas pazīšana sabiedriskās vietās var ļoti būtiski aizskart privātumu, ja tā netiek pienācīgi reglamentēta. Turklāt sliktas AI sistēmu apmācības un projektēšanas rezultātā var rasties būtiskas kļūdas, kas savukārt var apdraudēt privātumu un veicināt diskrimināciju 13 . Ar mākslīgo intelektu aprīkoti roboti un intelektiskās sistēmas jāprojektē un jāizstrādā tā, lai tās atbilstu tādiem pašiem augstiem drošības un pamattiesību aizsardzības standartiem, kādus Eiropas tiesību akti paredz tradicionālajām tehnoloģijām.

Reaģējot uz minētajām ar AI saistītajām problēmām, Eiropas Parlaments un Eiropadome ir atkārtoti aicinājuši pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu tādu labi funkcionējošu iekšējo tirgu AI sistēmām, kurā gan AI radītie ieguvumi, gan riski tiek atbilstoši risināti tādā veidā, kas izturēs laika pārbaudi. Komisijas tiesiskā regulējuma priekšlikums 14 AI jomā ir svarīgs posms ceļā uz drošības un pamattiesību aizsardzību un tādējādi uzticēšanās nodrošināšanu mākslīgā intelekta izstrādē un ieviešanā.

Koordinētais plāns un tiesiskā regulējuma priekšlikums ir daļa no Eiropas Savienības centieniem aktīvi iesaistīties starptautiskos un daudzpusējos forumos ciparsignālu tehnoloģiju jomā un būt pasaules mēroga līderei uzticama AI sekmēšanā, kā arī nodrošināt konsekvenci starp ES ārējām darbībām un tās iekšējo politiku. Globālā mērogā AI ir kļuvis par stratēģiski nozīmīgu jomu ģeopolitikas, komerciālo interešu un drošības jautājumu krustpunktā. Valstis visā pasaulē izvēlas izmantot AI kā tehniskās attīstības līdzekli tā lietderības un potenciāla dēļ. AI regulējuma izstrāde ir sākumstadijā, un ES ir ļoti svarīgi uzņemties vadību, izstrādājot jaunas, vērienīgas, globālas normas, ar AI saistītas starptautiskas standartizācijas iniciatīvas 15 un sadarbības programmas saskaņā ar noteikumos balstītu daudzpusēju sistēmu un vērtībām, kuras tā atbalsta. Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā daudzpusējībā 16 ES plāno padziļināt partnerības, koalīcijas un alianses ar trešām valstīm, īpaši ar līdzīgi domājošiem partneriem, kā arī ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām 17 . Tā arī plāno iesaistīties problēmjautājumos balstītā sadarbībā ar citām valstīm un pretoties, ja ES vērtības tiks apdraudētas.

3.Paveikts posms ceļā uz eiropisku pieeju AI

Tagad publicētā pakete ir rezultāts, ko devusi 3 gadus ilga intensīva politikas izstrāde AI jomā Eiropas līmenī. Pēc tam kad Eiropas Komisija 2018. gada aprīlī publicēja Eiropas stratēģiju par AI, un pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa (ALEG) 2019. gada aprīlī izstrādāja vadlīnijas uzticamam AI 18 un 2020. gada jūlijā – uzticama AI novērtēšanas sarakstu (ALTAI). Turklāt tika izveidota Mākslīgā intelekta alianse 19  – platforma AI tehnoloģisko un sociālo seku apspriešanai, kurā piedalās aptuveni 4000 ieinteresēto personu un kuras kulminācija ir ikgadējā AI asambleja. Līdztekus 2018. gada decembrī publicētais pirmais koordinētais AI plāns 20 ir kopīga apņemšanās ar dalībvalstīm veicināt AI izstrādi un izmantošanu Eiropā un koordinēt Eiropas un valstu pasākumus AI jomā.

Apvienojot abus darba virzienus, tika publicēta Komisijas Baltā grāmata par mākslīgo intelektu kopā ar Ziņojumu par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā 21 . Baltajā grāmatā ir ierosināti vairāki pasākumi izcilības ekosistēmas sekmēšanai, kuru rezultātā tagad ir veikta koordinētā plāna pārskatīšana. Baltajā grāmatā arī noteiktas politikas iespējas nākotnes ES tiesiskajam regulējumam, kas aizsargātu uzticēšanās ekosistēmu Eiropā; tās ir pamats šodienas priekšlikumam par AI tiesisko regulējumu. Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu sabiedriskā apspriešana 22 , kas norisinājās no 2020. gada februāra līdz jūnijam, guva plašu atsaucību no dalībniekiem, ļaujot Eiropas pilsoņiem, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām dot ieguldījumu un palīdzēt veidot ES pieeju un politiskas iespējas AI jomā.

4.Ceļā uz uzticamību. AI tiesiskā regulējuma priekšlikums

Kā izklāstīts Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu un kā lielā mērā apstiprinājusi tās sabiedriskā apspriešana, mākslīgā intelekta izmantošana rada vairākus īpašus augstus riskus, kuru novēršanai pašreizējie tiesību akti nav pietiekami. Lai gan ES un valstu līmenī, lai aizsargātu pamattiesības 23 un garantētu drošumu 24 un patērētāju tiesību aizsardzību 25 , jau ir izveidots stabils tiesību aktu satvars, kas ietver galvenokārt Vispārīgo datu aizsardzības regulu 26 un Tiesībaizsardzības direktīvu 27 , dažas AI tehnoloģiju iezīmes (piem., necaurredzamība) var sarežģīt šādu tiesību aktu piemērošanu un izpildi un radīt augstus riskus, kuriem nepieciešama pielāgota regulatīva reakcija. Tāpēc priekšlikums ievieš saskaņotu noteikumu kopumu, kas piemērojams noteiktu augsta riska AI sistēmu projektēšanai, izstrādei un izmantošanai, kā arī ierobežojumus noteiktiem biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanas veidiem.

Iegūstot cilvēku uzticēšanos, paredzētajiem uz risku balstītajiem tiesību aktiem būtu jāsekmē AI ieviešana visā Eiropā, kā arī jāveicina Eiropas konkurētspēja. Tāpēc Komisijas priekšlikumā ir izvirzīti divi mērķi: proporcionāli novērst ar specifiskiem mākslīgā intelekta lietojumiem saistītus riskus un veicināt AI ieviešanu. Lai ierosinātais tiesiskais regulējums atbilstu nākotnes prasībām un būtu labvēlīgs inovācijām, ir paredzēts iejaukties tikai tur, kur nepieciešams, un tā, lai ar vienkāršu pārvaldes struktūru minimalizētu ekonomikas dalībnieku slogu.

Ierosinātajā AI regulā ir izvirzīti noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu riskus drošībai un pamattiesībām, pirms AI sistēmas var izmantot Eiropas Savienībā. Tās arhitektūra ir balstīta uz vairākām galvenajām sastāvdaļām, kas kopumā veido proporcionālu un riskā balstītu Eiropas regulatīvo pieeju. Pirmkārt, tā nosaka AI sistēmu tehnoloģiski neitrālu definīciju, kas atbilst nākotnes prasībām, ciktāl tā spēj aptvert vēl nezināmas vai neizstrādātas metodes un pieejas.

Otrkārt, lai izvairītos no pārāk plaša regulējuma tvēruma, priekšlikumā galvenā uzmanība tiek pievērsta tā dēvētajiem “augsta riska” mākslīgā intelekta lietojuma gadījumiem, t. i., tādiem, kuros AI sistēmu radītie riski ir īpaši augsti. Tas, vai AI sistēma ir klasificēta kā augsta riska sistēma, ir atkarīgs no sistēmai paredzētā nolūka un iespējamā kaitējuma smaguma, un tā rašanās varbūtības. Augsta riska sistēmas ietver, piemēram, AI sistēmas, kas paredzētas cilvēku līgšanai darbā vai viņu kredītspējas izvērtēšanai 28 , vai tiesas lēmumu pieņemšanai. Lai nodrošinātu, ka noteikumi atbilst nākotnes prasībām un ka tos var pielāgot jauniem augsta riska AI sistēmu lietojumiem, pastāv iespēja jaunās AI sistēmas klasificēt kā augsta riska sistēmas pirms tam noteiktās lietošanas jomās.

Tāpat arī priekšlikums paredz, ka augsta riska AI sistēmām jāatbilst īpaši izstrādātu prasību kopumam, kas ietver augstas kvalitātes datu kopu izmantošanu, piemērotas dokumentācijas izveidi izsekojamības uzlabošanai, pietiekamas informācijas sniegšanu lietotājiem, piemērotu cilvēka virsvadības pasākumu izstrādi un ieviešanu, kā arī visaugstāko standartu sasniegšanu attiecībā uz noturību, drošumu, kiberdrošību un precizitāti. Pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā jānovērtē augsta riska AI sistēmu atbilstība šīm prasībām. Lai sekmīgi integrētu esošo tiesisko regulējumu, priekšlikumā attiecīgā gadījumā tiek ņemti vērā nozaru drošuma noteikumi, nodrošinot tiesību aktu saskanību un vienkāršošanu ekonomikas dalībniekiem.

Ierosinātais regulas projekts aizliedz noteiktus AI lietojumus, kas ir pretrunā Eiropas Savienības vērtībām vai pārkāpj pamattiesības. Aizliegums attiecas uz AI sistēmām, kas iespaido personas uzvedību, izmantojot subliminālus paņēmienus vai izmantojot īpašu ietekmējamību veidos, kas rada vai var radīt fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. Tas attiecas arī uz publiskā sektora iestāžu vispārējas nozīmes AI sistēmām, kas paredzētas sociālajai novērtēšanai.

Ierosinātā regula nosaka stingrāku pieeju biometriskās tālidentifikācijas sistēmām (piem., sejas pazīšanas rīkiem, ar ko sabiedriskās vietās pārbauda garāmgājējus). Izmantošana reāllaikā sabiedriskās vietās tiesībaizsardzības nolūkos principā aizliedzama, izņemot gadījumus, kad izņēmuma kārtā to pieļauj tiesību akti 29 . Uz attiecīgu atļauju attiecas specifiski aizsardzības pasākumi. Turklāt attiecībā uz visām AI sistēmām, ko paredzēts izmantot fizisku personu biometriskai tālidentifikācijai, pieteiktai (norīkotai) struktūrai jāveic iepriekšēja atbilstības novērtēšanas procedūra, lai pārbaudītu atbilstību augsta riska AI sistēmu prasībām, un uz tām tiks attiecināta arī stingrākas reģistrēšanās un cilvēka virsvadības prasības.

Saskaņā ar ierosināto regulu citiem AI sistēmu lietojumiem tiek piemērotas tikai minimālas pārredzamības prasības, piemēram, sarunbotu, emociju pazīšanas sistēmu vai dziļviltojumu gadījumā. Tas ļaus cilvēkiem izdarīt apzinātu izvēli vai pamest attiecīgo situāciju. Visbeidzot, ierosinātā regula mudinās izmantot “regulatīvās smilškastes”, izveidojot kontrolētu vidi, lai ierobežotu laiku testētu inovatīvas tehnoloģijas, kā arī nodrošināt piekļuvi digitālās inovācijas centriem un testēšanas un eksperimentēšanas struktūrām, kas palīdzēs novatoriskiem uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem turpināt inovāciju saskaņā ar jaunās regulas projektu. Turpmākus pasākumus “smilškastu” sistēmas paplašināšanai varēs apsvērt, pārskatot regulu.

Tādējādi ierosinātajā regulā par AI tiek apvienota lielāka drošība un pamattiesību aizsardzība, un vienlaikus tā atbalsta inovāciju, veicinot uzticēšanos bez inovācijas kavēšanas.

5.ES globālās līderības veidošana: pārskatītais koordinētais AI plāns

AI ir stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju kopums, un Eiropas Savienībai jārīkojas vienoti, lai izmantotu AI priekšrocības. Lai gūtu panākumus, ir būtiski Eiropas līmenī koordinēt AI politiku un ieguldījumus. Tas ļaus izstrādāt un ieviest jaunākās tehnoloģijas, izmantojot Eiropas konkurētspēju un līdera lomu pasaulē. Tāda koordinācija ļaus Eiropai izmantot AI priekšrocības ekonomikas, sabiedrības un vides labā un palīdzēs Eiropas vērtības popularizēt visā pasaulē.

Tāpēc Eiropas Komisija un dalībvalstis 2018. gadā apņēmās strādāt kopā, un to pirmais darbs bija koordinētā AI plāna pieņemšana. Koordinētais plāns ielika pamatu politikas koordinēšanai AI jomā un mudināja dalībvalstis izstrādāt savu stratēģiju. Tomēr pēc koordinētā plāna pieņemšanas 2018. gada beigās ir ievērojami mainījies AI tehnoloģiskais, ekonomiskais un politiskais konteksts. Attiecīgi, lai saglabātu elastību un atbilstību mērķim, Komisija nāk klajā ar 2021. gadā pārskatīto koordinētā plāna redakciju 30 .

Koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšana ir iespēja radīt lielāku Eiropas pievienoto vērtību un stiprināt ES globālo lomu AI jomā. Tajā ir izvirzītas četras galvenās ierosinājumu kopas par to, kā Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm un privātā sektora subjektiem var paātrināt darbību, attiecīgi rīkoties un saskaņot šo rīcību, lai izmantotu AI tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicinātu Eiropas pieeju AI jomā. Tālāk aprakstītas šīs četras kopas.

Pirmkārt, radīt labvēlīgus apstākļus AI izstrādei un ieviešanai ES, koncentrējoties uz sadarbības sistēmu un datu un datošanas infrastruktūru. Labvēlīgie apstākļi jāveido tā, lai tie būtu piemēroti MVU un mazie uzņēmumi varētu pildīt savu lomu AI izstrādē un ieviešanā visā ES. Dalībvalstis tiek mudinātas sadarbībā ar ES paātrināt savā AI stratēģijā ierosinātās darbības, vajadzības gadījumā izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un kohēzijas fondus. Tas ietver ieguldīšanu veicinošajā infrastruktūrā, piemēram, datu telpās un datošanas resursos.

Otrkārt, padarīt ES par vietu, kur valda izcilība visos posmos no laboratorijas līdz tirgum. Tādēļ Komisija koncentrēsies uz AI izcilības centru tīklu finansēšanu un izveidos Eiropas partnerību AI, datu un robotikas jautājumos “Apvāršņa Eiropas” ietvaros, lai veicinātu izcilību pētniecībā. Lai nodrošinātu testēšanas un eksperimentēšanas pieejamību inovācijai un ātrai ieviešanai, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju, izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”, līdzfinansēs novatorisku AI testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru, kā arī Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, kas palīdzēs MVU un valsts pārvaldes iestādēm sākt izmantot AI.

Treškārt, nodrošināt, ka AI darbojas cilvēku labā un dod labumu sabiedrībai. Komisija turpinās rīkoties, lai nodrošinātu, ka ES izstrādātais un tirgū laistais AI ir antropocentrisks, ilgtspējīgs, drošs, iekļaujošs, pieejams un uzticams. Lai sasniegtu šos mērķus, galvenais ir tiesiskais regulējums, kas nodrošina uzticēšanos AI sistēmām, vienlaikus visā pasaulē veicinot uz ES vērtībām balstītu pieeju AI. Dalībvalstis tiek arī mudinātas atbalstīt talantus un uzlabot tādu prasmju piedāvājumu, kas nepieciešamas, lai varētu izstrādāt uzticamu mākslīgo intelektu.

Ceturtkārt, virzība uz priekšu, veidojot stratēģisko vadību nozarēs ar lielu ietekmi 31 , tostarp klimata pārmaiņu un vides, veselības, publiskā sektora, robotikas, mobilitātes, drošības un iekšlietu, kā arī lauksaimniecības jomā.

Balstoties uz ES ekonomiskajām un regulatīvajām pilnvarām, kopīgajām darbībām, koordinācijai un ieguldījumiem ir milzīgs potenciāls nodrošināt Eiropas rūpniecībai spēju konkurēt pasaulē un veicināt iekšējā tirgus darbību. Turklāt ES rīcība var atvieglot ES standartu pieņemšanu attiecībā uz uzticamu AI visā pasaulē un nodrošināt, ka AI izstrāde, ieviešana un izplatīšana ir ilgtspējīga, balstīta uz ES aizsargātajām vērtībām, principiem un tiesībām un nāk par labu visiem indivīdiem un videi.

6.Iespēju pavēršana

Paātrināta progresīva un uzticama AI izstrāde un ieviešana Eiropā ir priekšnosacījums Eiropas konkurētspējai un labklājībai nākotnē. Šobrīd iesniegtā pakete ir starpposms šā mērķa sasniegšanā, izmantojot AI iespējas un vienlaikus novēršot saistītos riskus. Lai mērķus īstenotu, būs nepieciešama ātra un izlēmīga Eiropas Savienības, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu rīcība.

(1)

Sk. arī 2021. gada februāra 25. vispārīgo komentāru par ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

(2)

Eiropas Komisijas paziņojums par mākslīgā intelekta stratēģiju Eiropai , COM(2018) 237.

(3)

Eiropas Komisijas Baltā grāmata par mākslīgo intelektu , 2020. gada februāris, COM(2020) 65.

(4)

  Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā , COM(2021) 118 .

(5)

  COM(2020) 767 .

(6)

COM(2021) 202.

(7)

  ES kiberdrošības stratēģija , publicēta 2020. gada 16. decembrī, JOIN(2020) 18.

(8)

Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam, COM(2020) 624.

(9)

  Paziņojums presei par jaunajiem noteikumiem digitālajām platformām , publicēts 2020. gada 15. decembrī, IP/20/2347.

(10)

COM(2020) 790.

(11)

 Eiropas Komisija 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā (ASGS) (COM(2020) 575) ir iekļāvusi stratēģiskus norādījumus par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu.

(12)

Invalīdu tiesību stratēģija, COM(2021) 101.

(13)

Sk. arī ES dzimumu līdztiesības stratēģiju (COM(2020) 152, 2020. gada marts), ES rasisma apkarošanas rīcības plānu (COM(2020) 565, 2020. gada septembris), ES LGBTIK līdztiesības stratēģiju (COM(2020) 698, 2020. gada novembris) un invalīdu tiesību stratēģiju (COM(2021) 101, 2021. gada marts).

(14)

COM(2021) 206. Tiesiskā regulējuma darbības jomā neietilps mākslīgā intelekta izstrāde un izmantošana militārām vajadzībām.

(15)

 Tādas iniciatīvas kā ESAO mākslīgā intelekta principi, ko ESAO dalībvalstis 2019. gada maijā pieņēma ar ESAO Padomes ieteikumu par mākslīgo intelektu (OECD/LEGAL/0449), Saūda Arābijas G20 prezidentūras AI dialogs Digitālās ekonomikas darba grupas (DETF) ietvaros kā daļa no tās centieniem virzīt G20 AI principus (2019), UNESCO ieteikuma projekts par mākslīgā intelekta ētiku vai Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) globālais samits “AI labiem mērķiem: vadošā uz rīcību vērstā globālā un iekļaujošā ANO platforma AI jautājumos”. AI standartizācijas darbībās ir iesaistītas arī tādas starptautiskas standartizācijas iestādes kā Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) un Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE) (piem., ISO/IEC JTC 1/SC 42 un IEEE Globālā autonomo un intelektisko sistēmu ētikas iniciatīva).

(16)

Šī pieeja, kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, ietvers arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(17)

  Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā, 2021. gada februāris , JOIN(2021) 3.  

(18)

Ētikas vadlīnijas uzticamam AI – dokuments, kurā izvirzīta antropocentriska pieeja AI jomā un uzskaitītas galvenās prasības, kurām AI sistēmām jāatbilst, lai tās varētu uzskatīt par uzticamām.

(19)

Mākslīgā intelekta alianse ir 2018. gada jūnijā izveidots daudzu ieinteresēto personu forums. Mākslīgā intelekta alianse: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-ai-alliance . 

(20)

Eiropas Komisijas koordinētais mākslīgā intelekta plāns , 2018. gada decembris, COM(2018) 795.

(21)

Eiropas Komisijas Ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā , 2020. gada 19. februāris, COM(2020) 64.

(22)

 Eiropas Komisijas sabiedriskā apspriešana par Balto grāmatu par mākslīgo intelektu , 2020. gada februāris–jūnijs. 

(23)

Piem., Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības, vai Direktīva 2000/78/EK par tādas diskriminācijas aizliegumu, kuras iemesls ir reliģija vai uzskati, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija.

(24)

Piem., Produktu vispārējās drošības direktīva (Direktīva 2001/95/EK), Mašīnu direktīva (Direktīva 2006/42/EK), kā arī nozaru tiesību akti, piem., Medicīnisko ierīču regula (Regula (ES) 2017/745) vai ES sistēma mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai.

(25)

Piem., Negodīgas komercprakses direktīva (Direktīva 2005/29/EK).

(26)

Regula (ES) 2016/679.

(27)

Direktīva (ES) 2016/680.

(28)

 Eiropas Parlaments ir arī ierosinājis nošķirt augsta riska un citus AI lietojumus un iekļāvis, piem., cilvēku līgšanu darbā un viņu kredītspējas izvērtēšanu starp augsta riska lietojumiem.

(29)

Izmantošanai citiem mērķiem tiek piemērots Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regulas (ES) 2016/679) 9. pantā noteiktais aizliegums un izņēmumi.

(30)

     2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu un 2018. gada koordinētajā mākslīgā intelekta plānā  Komisija bija apņēmusies iepazīstināt dalībvalstis ar pārskatīto koordinēto plānu.

(31)

     Tas papildina horizontālās rīcības jomas, kas balstītas uz 2018. gada koordinētajā plānā ierosinātajām rīcības jomām.

Top

Briselē, 21.4.2021

COM(2021) 205 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Veicinot eiropisku pieeju mākslīgajam intelektam


Satura rādītājs

Koordinētā mākslīgā intelekta plāna
2021. gada pārskate

Ievads. ES globālās līderības veidošana kopā ar dalībvalstīm antropocentriska AI jomā

I.Radīt labvēlīgus apstākļus AI izstrādei un ieviešanai ES

1.Iegūt, apvienot un kopīgot informāciju par politiku

2.Izmantot datu potenciālu

3.Veicināt kritisko datošanas jaudu

II.Padarīt ES par vietu, kur valda izcilība visos posmos no laboratorijas līdz tirgum

4.Sadarboties ar ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot Eiropas partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos un ekspertu grupas

5.Veidot un mobilizēt pētniecības spējas

6.Izmantojot platformu “AI pēc pieprasījuma”, sagādāt izstrādātājiem rīkus un vidi testēšanai un eksperimentiem (TEF), kā arī MVU un valsts pārvaldes iestādēm AI ieviešanai (EDIH)

7.Finansēt un izvērst novatoriskas idejas un risinājumus AI jomā

III.Nodrošināt, ka AI darbojas cilvēku labā un dod labumu sabiedrībai

8.Atbalstīt talantus un uzlabot plaukstošas AI ekosistēmas nodrošināšanai nepieciešamo prasmju piedāvājumu

9.Izstrādāt politikas satvaru, kas nodrošinātu uzticēšanos AI sistēmām

10.Popularizēt pasaulē ES ieceri par ilgtspējīgu un uzticamu AI

IV.Veidot stratēģisku līderību nozarēs ar lielu ietekmi

11.Izmantot AI klimata un vides jomā

12.Izmantot nākamās paaudzes AI, lai uzlabotu situāciju veselības nozarē

13.Saglabāt Eiropas vadošo pozīciju: robotikas stratēģija AI pasaulē

14.Padarīt publisko sektoru par celmlauzi AI izmantošanā

15.Izmantot AI tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā

16.Padarīt mobilitāti viedāku, drošāku un ilgtspējīgāku ar AI palīdzību

17.Atbalstīt AI izmantošanu ilgtspējīgai lauksaimniecībai

Secinājumi

1. papildinājums. Laika plānojums – galvenās darbības

2. papildinājums. Valstu stratēģijas analīze un ieguldījumi AI

1.Valstu stratēģijas pārskats

2.Perspektīva – plānotās valstu darbības

3.Dalībvalstu ieguldījumi AI



Koordinētā mākslīgā intelekta plāna 2021. gada pārskate 1

Ievads. ES globālās līderības veidošana kopā ar dalībvalstīm antropocentriska AI jomā

2 Eiropas līderība pasaules līmenī, pārņemot jaunākās tehnoloģijas, izmantojot priekšrocības un veicinot antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama mākslīgā intelekta (AI) izstrādi, ir atkarīga no Eiropas Savienības (ES) spējas paātrināt AI politikas prioritāšu un ieguldījumu īstenošanu, attiecīgi rīkoties un saskaņot šo rīcību. Tādi ir koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšanas galvenais vēstījums un iecere.

2018. gada koordinētais AI plāns ir Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīga apņemšanās strādāt kopā, lai maksimalizētu Eiropas potenciālu konkurēt pasaules mērogā 3 . Tas lika pamatu sadarbībai un noteica ieguldījumu jomas, un dalībvalstis tika mudinātas izstrādāt savu stratēģisko skatījumu uz AI. Procesi un publiskās diskusijas dalībvalstīs, ES un visā pasaulē, ko izraisīja 2018. gada koordinētais plāns, norāda, ka tas bija būtisks pirmais solis, lai Eiropas politikai AI jomā definētu vienotu virzību un mērķus. 2018. gada koordinētajā plānā apstiprināto un atbalstīto darbību rezultātā lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas valsts mākslīgā intelekta stratēģiju un sākušas to īstenot, ir palielinājušies ieguldījumi AI un ES ir spējusi piesaistīt kritisko resursu kopumu šo procesu atbalstei 4 .

Koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšana ir nākamais solis – tas izvirza konkrētu kopīgu darbību kopumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz to, kā veidot ES globālo līderību uzticama AI jomā. Ierosinātās galvenās darbības atspoguļo šādu priekšstatu: lai gūtu panākumus, Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm un privātajiem dalībniekiem:

-jāpaātrina ieguldījumi AI tehnoloģijās, lai veicinātu noturīgu ekonomisko un sociālo atveseļošanos, ko sekmē jaunu digitālo risinājumu ieviešana,

-jārīkojas saskaņā ar AI stratēģijām un programmām, pilnīgi un laicīgi tās īstenojot, lai nodrošinātu, ka ES gūst visas iniciatora un piemērotāja priekšrocības, un

-jāsaskaņo politika AI jomā, lai novērstu neviengabalainību un risinātu globālās problēmas.

Paātrināt privātos un publiskos ieguldījumus, piesaistot ES finansējumu, kas pieejams, piemēram, programmās “Digitālā Eiropa” (DEP) un “Apvārsnis Eiropa” (HE) un Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM) 5 . Komisija ierosināja Savienībai nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam ieguldīt mākslīgā intelekta jomā vismaz 1 miljardu EUR no programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”. Šim ES līmeņa finansējumam vajadzētu piesaistīt un apvienot ieguldījumus, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm un maksimāli palielinātu ietekmi, apvienojot spēkus un kopā panākot daudz vairāk nekā ar savstarpēji nekoordinētiem, individuāliem centieniem.

Mērķis ir šīs desmitgades laikā pakāpeniski palielināt valsts un privātos ieguldījumus AI jomā līdz kopumā 20 miljardiem EUR gadā. Turklāt ANM sniedz vēl nebijušu iespēju modernizēt AI un ieguldīt tajā, lai uzņemtos globālu līderību attiecībā uz antropocentrisku, uzticamu, drošu un ilgtspējīgu AI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu 6 . ES nedrīkst atstāt šo iespēju neizmantotu. Šajā koordinētajā plānā ir izklāstīts, kā ES finansējums, arī no DEP, HE un ANM piesaistītais, var sniegt atbalstu dalībvalstu kopīgām darbībām.

Rīkoties saskaņā ar AI stratēģijām un programmām, veicot savlaicīgus un konkrētus pasākumus, kas tiek atbalstīti ar finansējumu: no nodoma līdz rīcībai. 2018. gada koordinētais plāns parādīja, ka koordinācija un kopīgi centieni starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, iesaistot rūpniecības nozari un sabiedrību AI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, var dot ievērojamu pievienoto vērtību ES ekonomikai, videi un sabiedrībai. Tas nozīmē, ka stratēģijas, iniciatīvas un programmas nodrošina visaugstāko vērtību, ja sadarbības idejas ir labi izstrādātas, mērķtiecīgas un finansētas. Kā vienu no piemēriem var minēt ES pieredzi ar digitālās inovācijas centriem (DIH). Gan tehnoloģijas, gan valstu politika AI jomā ir nobriedusi un ir gatava plaša mēroga pieņemšanai 7 . Pagājušajā gadā to uzņēmumu skaits, kuri izmanto AI tehnoloģijas, visā pasaulē trīskāršojās 8 . Attīstība radniecīgās jomās, piemēram, robotikas un lietu interneta (IoT) jomā, AI sistēmām rada jaunu tehnoloģisko iespēju loku un potenciālu. Bezdarbības radītie zaudējumi varētu būt ievērojami 9 . Tāpēc, lai pārietu no nodoma pie rīcības, 2021. gada pārskatīšanā tiek piedāvāts konkrētu darbību kopums ar skaidri norādītu grafiku un iespējamajiem sadarbības un finansēšanas mehānismiem.

Saskaņot AI politiku, lai risinātu globālās problēmas un novērstu neviengabalainību: dažādu ES darbību neviengabalainība, kā arī nesaskaņotība starp valstu un ES darbībām varētu palēnināt AI ieviešanas progresu un kavēt ieguvumu sasniegšanu. Šā iemesla dēļ, lai ciešāk saskaņotu kopīgās darbības AI jomā ar 2020. gada Balto grāmatu par mākslīgo intelektu 10 , Eiropas zaļo kursu un ES pasākumiem, ar kuriem tā reaģē uz Covid-19 pandēmiju, pārskatīšanā tiek nostiprinātas ierosinātās darbības vides un veselības nozarēs. Cita starpā valstu stratēģijās tika uzsvērts, ka ir svarīgi veidot un veicināt antropocentrisku, uzticamu, drošu, ilgtspējīgu un iekļaujošu pieeju AI jomā. Valstu stratēģijās arī tika uzsvērta nepieciešamība izveidot kopīgas darbības konkrētās nozarēs 11 . Attiecīgi 2021. gada pārskatīšanā tiek ņemta vērā mainīgā tehnoloģiskā un politiskā vide, un tajā ir iekļautas atziņas no diviem koordinētā plāna un dalībvalstu pieņemto stratēģiju īstenošanas gadiem. Šī saskaņošana ir atspoguļota ierosinātajā jaunajā koordinētā plāna struktūrā 12 .

Lai paātrinātu darbību, attiecīgi rīkotos un saskaņotu šo rīcību nolūkā izmantot AI tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicināt tādu Eiropas pieeju mākslīgā intelekta jomā, kas ir vērsta uz antropocentrisku, uzticamu, drošu, ilgtspējīgu un iekļaujošu mākslīgo intelektu, pilnīgi ievērojot Eiropas pamatvērtības, šajā koordinētā plāna pārskatīšanā ir izvirzītas turpmāk izklāstītās četras galvenās priekšlikumu kopas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm.

Radīt labvēlīgus apstākļus AI izstrādei un ieviešanai ES

-Iegūt, apvienot un kopīgot informāciju par politiku (1. nodaļa)

-Izmantot datu potenciālu (2. nodaļa)

-Veicināt kritisko datošanas jaudu (3. nodaļa)

Padarīt ES par vietu, kur valda izcilība visos posmos no laboratorijas līdz tirgum

-Sadarboties ar ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot Eiropas partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos un ekspertu grupas (4. nodaļa)

-Veidot un mobilizēt pētniecības spējas (5. nodaļa)

-Nodrošināt vidi izstrādātājiem testēšanai un eksperimentiem (TEF), kā arī MVU un valsts pārvaldes iestādēm AI ieviešanai (EDIH) (6. nodaļa)

-Atbalstīt novatorisku AI ideju un risinājumu finansēšanu un mērogošanu (7. nodaļa)

Nodrošināt, ka AI darbojas cilvēku labā un dod labumu sabiedrībai

-Atbalstīt talantus un uzlabot plaukstošas AI ekosistēmas nodrošināšanai nepieciešamo prasmju piedāvājumu (8. nodaļa)

-Izstrādāt politikas satvaru, kas nodrošinātu uzticēšanos AI sistēmām (9. nodaļa)

-Popularizēt pasaulē ES ieceri par ilgtspējīgu un uzticamu AI (7. nodaļa)

Veidot stratēģisku līderību nozarēs ar lielu ietekmi

-Izmantot AI klimata un vides jomā (11. nodaļa)

-Izmantot nākamās paaudzes AI, lai uzlabotu situāciju veselības nozarē (12. nodaļa)

-Saglabāt Eiropas vadošo pozīciju: robotikas stratēģija AI pasaulē (13. nodaļa)

-Padarīt publisko sektoru par celmlauzi AI izmantošanā (14. nodaļa)

-Izmantot AI tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā (15. nodaļa)

-Padarīt mobilitāti drošāku un mazāk piesārņojošu ar AI palīdzību (16. nodaļa)

-Atbalstīt AI izmantošanu ilgtspējīgai lauksaimniecībai (17. nodaļa)

13 Saskaņā ar iepriekš izklāstīto koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšanā tiek sniegts pārskats par darbībām, kas īstenotas pēc 2018. gada koordinētā plāna pieņemšanas, un izklāstīta perspektīva ar konkrētiem priekšlikumiem un ieteikumiem turpmākai rīcībai, nosakot jomas, kurās partnerība starp ES un dalībvalstīm ir īpaši efektīva nolūkā padarīt Eiropu par progresīva, antropocentriska AI izstrādes un izmantošanas centru. 2021. gada pārskatīšanas nolūks ir virzīt iepriekš izklāstītos mērķus, un tajā ir ierosinātas 14 savstarpēji saistītas kopīgas rīcības jomas Eiropas Komisijas un dalībvalstu sadarbībai (septiņas horizontālās un septiņas nozaru jomas). Tāpat kā ES 2020. gada Baltajā grāmatā un 2018. gada koordinētajā plānā, arī koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšanā netiek aplūkota AI izstrāde un izmantošana militārām vajadzībām.

I.Radīt labvēlīgus apstākļus AI izstrādei un ieviešanai ES

Lai atbalstītu mākslīgā intelekta izstrādi un ieviešanu un sasniegtu šā koordinētā plāna mērķus, jāīsteno vairāki labvēlīgi priekšnosacījumi. Pirmais priekšnosacījums ir piemērots pārvaldes un koordinācijas satvars. Efektīvs un funkcionējošs pārvaldes un koordinācijas satvars var palīdzēt veidot apjomradītus ietaupījumus, samazināt informācijas un darījumu izmaksas un atvieglot sinerģiju starp dalībvalstīm. Otrais labvēlīgais priekšnosacījums ir dati. AI tehnoloģiju izstrādei bieži nepieciešamas lielas, kvalitatīvas, drošas un stabilas datu kopas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt datu apriti ES iekšienē, starp ES un mūsu tirdzniecības partneriem un starp nozarēm saskaņā ar ES tiesību kopumu, ieskaitot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas attiecas uz persondatiem, un Savienības starptautiskajām saistībām. Trešais priekšnosacījums ir datošanas infrastruktūra. Šāda infrastruktūra ir nepieciešama, lai uzglabātu, analizētu un apstrādātu arvien lielākos datu apjomus. Savukārt tam nepieciešams jauns progress un pieejas datošanas jaudas palielināšanai, piemēram, izmantojot pusvadītājus, kas ļauj AI algoritmiem saglabāt, palaist un testēt datus. Šie trīs faktori kopā rada plašus labvēlīgus apstākļus, lai AI tehnoloģijas gūtu panākumus ES.

Attiecīgi, lai radītu labvēlīgus apstākļus AI izstrādei un ieviešanai un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, pārskatīšanā ierosināts koncentrēties uz trim galvenajām darbībām: veidot pārvaldes satvaru, lai efektīvi iegūtu, uzkrātu un kopīgotu informāciju par politiku AI jomā; izmantot datu potenciālu, lai pilnībā to realizētu; veicināt kritiskās datošanas infrastruktūras izveidi, lai atbalstītu jaudas palielināšanu un uzlabotu AI izstrādi.

1.Iegūt, apvienot un kopīgot informāciju par politiku

Visa pamatā ir zināšanas. Zināšanu un informācijas par politiku kopīgošana, kā arī politikas pasākumu un ieguldījumu koordinēšana strauji augošā jomā, kāda ir AI joma, var sniegt svarīgas konkurences priekšrocības. Šā iemesla dēļ dalībvalstis un Komisija 2018. gada koordinētajā plānā vienojās par kopīga darba pārvaldes mehānismu un ierosināja divus darbību kopumus, lai vairotu informāciju par politiku un izvērstu sinerģiju. Dalībvalstis tika mudinātas ieviest valstu AI stratēģijas vai programmas (vai pievienot mākslīgā intelekta dimensiju citās attiecīgās valsts stratēģijās un programmās) un kopīgot tās savstarpēji un ar Komisiju 14 , un Komisija apņēmās uzraudzīt norises un mobilizēt zinātību.

1.1. Maksimāli palielināt valstu stratēģiju sniegtos ieguvumus un paātrināt ierosināto darbību īstenošanu

Pārskats par īstenotajām darbībām

Visas dalībvalstis pielika ievērojamas pūles, lai izstrādātu valsts mākslīgā intelekta stratēģijas vai iekļautu mākslīgā intelekta dimensiju esošajās stratēģijās un programmās 15 . Valstu stratēģiju pieņemšana veicināja strukturētas pārdomas par AI izstrādes un ieviešanas prioritātēm un mērķiem un daudzās dalībvalstīs izraisīja plašākas diskusijas sabiedrībā. Informācijas apmaiņa par valstu stratēģijām arī tika izmantota strukturētā dialogā starp dalībvalstīm un Komisiju.

Kā liecina valstu stratēģiju analīze, valstu stratēģiju pieņemšana bija svarīgs pirmais solis, lai atvieglotu un racionalizētu Eiropas centienus AI jomā. Šis process palīdzēja noteikt prioritārās nozares kopīgai rīcībai, sniedza skaidru pārskatu par galvenajām dalībvalstu plānotajām ieguldījumu prioritātēm un norādīja iespējamos soļus kopīgiem daudzvalstu projektiem un kopīgām darbībām.

Perspektīva

Nākamais solis ir nodrošināt, lai dalībvalstu ieguldītie centieni valstu stratēģiju izstrādē dotu konkrētus rezultātus un radītu sinerģiju ES līmenī. Lai atbalstītu dalībvalstis darbā, kas saistīts ar valstu AI stratēģiju izstrādi un īstenošanu, Komisija turpinās:

-atbalstīt valstu AI stratēģijās noteikto darbību un koordinētajā plānā noteikto kopīgo darbību ieviešanu un sinerģiju. Tas var ietvert pasākumus koordinācijas mehānismu stiprināšanai un analīzes un pētījumu veikšanai, piemēram, izmantojot AI uzraudzības programmu (AI Watch) 16 ,

-uzlabot informācijas sniegšanu dalībvalstīm par praktiskajiem līdzekļiem, ieskaitot finansējumu, mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas atbalstam. Piemēram, 2021. gadā Komisija turpinās informēt dalībvalstis par pieejamo ES finansējumu AI jomā.

Dalībvalstis tiek mudinātas:

-vislietderīgāk izmantot attiecīgās ES finansējuma iespējas, tostarp ANM, lai atbalstītu un pastiprinātu AI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu gan valsts, gan vietējā līmenī, pamatojoties uz valsts stratēģijām, tostarp piesaistot privātus ieguldījumus,

-vajadzības gadījumā pārskatīt un atjaunināt savu AI stratēģiju, lai nodrošinātu, ka noteiktās darbības un ieguldījumi tiek pilnībā īstenoti praksē, un attiecīgi informēt Komisiju par sasniegto 17 ,

-izstrādāt un popularizēt instrumentus, kas ļauj regulāri uzraudzīt, koordinēt, izvērtēt un apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi plašā ieinteresēto personu lokā,

-pastiprināt atbalstu un ieguldījumus kopīgajās darbībās, kas noteiktas koordinētajā plānā, un

-valsts/reģiona līmenī kopīgot, veidot un īstenot darbības, kas izrādījušās sekmīgas citās dalībvalstīs, piemēram, sekmīgas valsts iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot datu virtuālo noliktavu un sekmēt tās darbību.

1.2.Gūt maksimālu labumu no Eiropas Komisijas atbalstīto AI jomas ekspertu grupu tehniskās zinātības

Ar AI saistītā tehnoloģiskā un sociālekonomiskā attīstība ir ļoti dinamiska un bieži prasa specializētu zinātību. Attiecīgi, lai uzraudzītu AI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un atvieglotu uz pierādījumiem balstītu politiku AI jomā, Komisija ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai mobilizētu zinātību, savāktu datus, pārraudzītu norises un apkopotu un analizētu ieinteresēto personu viedokļus par AI.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Lai mobilizētu ar AI tehnoloģijām saistīto zinātību 18 , Komisija izveidoja trīs horizontālas ekspertu grupas 19 :

-Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa 20  – šī grupa plaši analizēja AI ētiskos aspektus, kas svarīgi politikas veidošanā, un savu pilnvaru laikā izstrādāja šādus trīs nodevumus:

-Ētikas vadlīnijas uzticamam AI 21 ,

-ieteikumus par politiku un ieguldījumiem attiecībā uz uzticamu AI 22 , un

-uzticama AI novērtēšanas sarakstu (ALTAI) 23 ,

-Augsta līmeņa ekspertu grupa jautājumos par digitālās pārveides ietekmi uz ES darba tirgiem – šī grupa 2019. gadā izdeva ziņojumu ar ieteikumiem, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas pasākumiem ES, dalībvalstīm, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, lai noteiktu darba pasaules digitālo pārveidi un padarītu to vienmērīgu, iekļaujošu un antropocentrisku 24 ,

-Atbildības un jauno tehnoloģiju ekspertu grupa – 2019. gadā šī grupa publicēja ziņojumu “Atbildība par mākslīgo intelektu un citām jaunām digitālām tehnoloģijām 25 .

Papildus horizontālajām grupām nozaru ekspertu grupas koncentrējās uz īpašām politikas jomām, kuras ietekmē AI tehnoloģiju lietojums, ieskaitot autonomo transportlīdzekļu 26 , aviācijas 27 , mobilitātes un transporta 28 , iekšlietu 29 un jauno drošības risku 30 jomu. Šis darbs sniedza vērtīgu zinātību un veicināja pašreizējās ES līmeņa politiskās diskusijas par AI jautājumiem, arī par AI tehnoloģiju radītajām problēmām un iespējām, kā arī nepieciešamajiem valsts politikas pasākumiem.

2018. gadā Komisija (sadarbībā ar dalībvalstīm) izstrādāja un sāka īstenot AI uzraudzības programmu 31 , lai pārraudzītu ar AI tehnoloģijām saistītās norises. AI uzraudzības programmā tiek pārraudzītas rūpnieciskās, tehnoloģiskās un pētnieciskās spējas, AI politiskās iniciatīvas dalībvalstīs, ieguldījumi, AI prasmes, AI izstrāde un ieviešana un to ietekme uz ekonomiku, sabiedrību un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Pirmajos divos gados šīs programmas ietvaros tika publicēti pētījumi, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu 32 un sniegtu informāciju, ko izmantot sabiedriskajās debatēs par AI 33 .

Tāpat 2018. gadā, lai uzraudzītu jaunradītu un revolucionāru tehnoloģiju, to vidū AI tehnoloģiju, ieviešanu un izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai, Komisija izveidoja novatorisku sabiedrisko pakalpojumu (IPSO) platformu 34 . Līdzīgi, lai uzraudzītu jaunradītu ciparsignālu tehnoloģiju un svarīgu pamattehnoloģiju (to vidū AI) izmantošanu rūpniecības attīstībai, tā 2020. gadā uzsāka progresīvu tehnoloģiju rūpniecībai (advanced technologies for industry, TI) projektu 35 . Komisija arī uzdeva sagatavot apsekojumu par to, kā ES uzņēmumi izmanto uz AI balstītas tehnoloģijas 36 .

2020. gadā Eurostat sāka vākt datus par AI ieviešanu ES. Pirmā datu kopa tika savākta, izmantojot četrus ar AI saistītus aizstājējrādītājus, galveno uzmanību pievēršot sarunbotiem, lielo datu analīzei ar mašīnmācīšanos, lielo datu analīzei ar dabiskās valodas apstrādi un kalpotājrobotiem 37 .

Vērienīgākā iniciatīva ieinteresēto personu viedokļu apkopošanai par ES AI stratēģiju bija atklāta sabiedriskā apspriešana, kas sekoja 2020. gada Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu publicēšanai un apkopoja viedokļus trīs plašās jomās: darbības izcilības ekosistēmas veidošanai; AI tiesiskā regulējuma iespējas; un darbības, kas saistītas ar AI drošuma un atbildības aspektiem 38 . Papildus atbildēm uz sabiedrisko apspriešanu atgriezenisko saiti attiecībā uz iespējamajām izmaiņām koordinētajā plānā un kopīgu rīcību sniedza dalībvalstis, kuras piedalījās diskusijās grupā AI un Eiropas rūpniecības digitalizācijas jautājumos 39 un divpusējās konsultācijās ar Komisiju.

Lai plašāk apspriestu ar ieinteresētajām personām ar AI saistītas tēmas, Komisija ir izveidojusi tiešsaistes forumu “Mākslīgā intelekta alianse” (AI Alliance) 40 , kas nodrošina platformu aptuveni 4000 ieinteresētajām personām no visas pasaules, lai apmainītos ar informāciju un apspriestu AI tehnoloģisko ietekmi, kā arī tā ietekmi uz sabiedrību 41 . Komisija organizēja Mākslīgā intelekta alianses asamblejas 2019. gada jūnijā un 2020. gada oktobrī 42 .

Perspektīva

Lai mobilizētu zinātību, pārraudzītu aktuālās norises un ievāktu datus par AI, Komisija turpinās:

-uzlabot datu vākšanu par mākslīgā intelekta ieviešanu – 2021. gadā Eurostat uzsāks īstenot pilnīgu moduli AI jomā, kas aptvers septiņu AI tehnoloģiju ieviešanu, AI tehnoloģiju izmantošanu, ieguvi un šķēršļus to izmantošanai 43 . AI uzraudzības programma turpinās uzraudzīt AI tehnoloģiju ieviešanu un vākt datus par to, tostarp publiskajā sektorā,

-atbalstīt Mākslīgā intelekta alianses darbu, vadot alianses platformu un organizējot ikgadējās AI asamblejas ar plašu ieinteresēto personu loku, lai nodrošinātu satvaru ieguldījumam ES politikas veidošanā mākslīgā intelekta jomā, un

-izvērtēt norises un apkopot nepieciešamās zināšanas par AI tehnoloģijām. Vajadzības gadījumā šis uzdevums var ietvert, piemēram, jaunas ekspertu grupas vai nozaru iniciatīvas par AI, kas sniegtu ieguldījumu ES politikas veidošanā AI jomā vai palīdzētu Komisijai izvērtēt darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu ES politikas un ierosināto tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz AI tehnoloģijām dalībvalstīs.

Apspriežoties ar dalībvalstīm, Komisija:

-analizēs un līdz 2022. gadam ierosinās, kā pastiprināt AI tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un ietekmes uzraudzību ES privātajā un publiskajā sektorā. Tas balstīsies uz pieredzi, kas gūta AI uzraudzības programmā un valsts AI novērošanas iniciatīvās. Analīzē arī tiks apsvērts, kā vēl vairāk nostiprināt un veidot sinerģijas un saiknes ar esošajiem uzraudzības mehānismiem 44 vai gaidāmajām ES pārvaldes struktūrām AI jomā 45 , vai starptautiskām uzraudzības darbībām, un

-regulāri uzraudzīs koordinētā plāna īstenošanu, lai nodrošinātu tā aktualitāti. Pamatojoties uz dalībvalstu atsauksmēm par 2021. gada pārskatīšanu un apspriežoties ar citām ES iestādēm un struktūrām, Komisija 2022. gadā ierosinās grafiku, matricu un metodiku nākamajai koordinētā plāna pārskatīšanai.

1.3.Stiprināt apmaiņu un sadarbību, izmantojot dalībvalstu grupu AI un Eiropas rūpniecības digitalizācijas jautājumos

Rīcību sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, papildus atbalsta pārvaldes mehānismi, kas atvieglo informācijas apmaiņu un palīdz noteikt stratēģisko virzību sadarbībai AI politikas veidošanā.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Dalībvalstu grupa mākslīgā intelekta un Eiropas rūpniecības digitalizācijas jautājumos (dalībvalstu AI un DEI grupa), kurai tehniskos jautājumos palīdzēja sagatavošanas grupa, vadīja diskusijas starp dalībvalstīm un Komisiju. Šim procesam bija būtiska loma koordinētā plāna izstrādē un pārskatīšanā. Grupa regulāri tikās 46 un nodrošināja koordināciju starp valstu ministrijām un citām ieinteresētajām personām, piemēram, rūpniecības nozarē, akadēmiskajās aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā. Turpmākajos gados pēc 2018. gada koordinētā plāna pieņemšanas grupa ir pievērsusies visām tā aptvertajām galvenajām jomām, tostarp AI izcilības centriem, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai (TEF), tiesiskajam regulējumam, “regulatīvajām smilškastēm”, datiem, prasmēm, AI zaļā kursa interesēs, AI veselības interesēs, DIH un AI drošības jomā.

Perspektīva

Lai sekmētu sadarbības pārvaldes mehānismus, Komisijas atbalstītā dalībvalstu grupa mākslīgā intelekta un Eiropas rūpniecības digitalizācijas jautājumos turpinās:

-vadīt diskusijas starp dalībvalstīm un Komisiju 47  – grupa iesaistīsies tematiskās vai nozaru padziļinātās diskusijās par tādām tēmām kā standartizācijas darbības, AI sociālekonomiskā ietekme, finansēšanas iespējas, pasākumi jaunuzņēmumu atbalstam, atbalsts AI ieviešanai un iepirkumiem publiskajā sektorā, AI un kiberdrošība, kā arī AI un mobilā savienojamība.

Komisija ar dalībvalstu atbalstu turpinās:

-izvērtēt nepieciešamību izveidot sadarbību un tīklus ES līmenī ES spēju palielināšanai, un

-sadarbībā ar nākotnes kopīgi plānoto partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos apmainīties ar dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz AI sistēmu izstrādi, izvēršanu un ieviešanu.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-sekmēt sadarbību un izveidot reģionālo AI tīklu sistēmu 48 , un

-sekmēt diskusijas par valsts līmeņa koalīciju izveidi un veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par esošajām valstu AI koalīcijām 49 , pulcējot valsts un privātā sektora ieinteresētās personas, piemēram, kopīgos darbsemināros par kopīgi interesējošām tematiskām jomām. Sadarbībā ar kopīgi plānoto partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos šī darbība palīdzēs pārrobežu sadarbībai un piesaistīs vairāk ieinteresēto personu.

2.Izmantot datu potenciālu 

Augstas kvalitātes datu pieejamība, cita starpā – attiecībā uz daudzveidību, nediskrimināciju, un iespēja izmantot, apvienot un atkalizmantot datus no dažādiem avotiem VDAR atbilstošā veidā ir būtiski priekšnosacījumi, kā arī priekšnoteikums noteiktu AI sistēmu izstrādei un ieviešanai 50 . Tomēr datu kopīgošana, jo īpaši starp uzņēmumiem, nav sākusies pietiekami lielā mērā ekonomisku stimulu, uzticēšanās un juridiskās skaidrības trūkuma dēļ 51 . Tādēļ 2018. gada koordinētajā plānā tika ierosināts izveidot kopīgas Eiropas datu telpas, lai netraucēti kopīgotu datus pāri robežām. Tajā arī tika uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot Eiropas mēroga datošanas infrastruktūru un mākoņpakalpojumus, īpaši ņemot vērā starptautisko konkurenci par piekļuvi datiem 52 .

Pārskats par īstenotajām darbībām

2020. gada 19. februārī Komisija pieņēma Eiropas Datu stratēģiju 53 , kuras mērķis ir izveidot vienotu datu tirgu, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju pasaulē. Tas ietver pareizu stimulu izveidi datu kopīgošanai, nosakot praktiskus, taisnīgus, nediskriminējošus un skaidrus noteikumus par piekļuvi datiem un datu izmantošanu, kas atbilst Eiropas vērtībām un tiesībām, piemēram, persondatu aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības un konkurences noteikumu jomā. Tas arī nozīmē, ka tiks padarīti plašāk pieejami publiskā sektora dati, atverot vērtīgas datu kopas un ļaujot tos atkalizmantot inovācijām.

2020. gada jūnijā Komisija publicēja ziņojumu par datu kopīgošanu 54 starp uzņēmumiem un valdībām (B2G), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu grupa 55 un kas satur politikas, juridisko un finansēšanas ieteikumu kopumu, lai padarītu B2G datu kopīgošanu sabiedrības interesēs par mērogojamu, atbildīgu un ilgtspējīgu praksi ES. Eiropas Datu stratēģija arī veicina datu kopīgošanu, piemēram, kopīgošanas praksi starp uzņēmumiem (B2B).

Turpinot datu stratēģijas iesākto, 2020. gada 25. novembrī Komisija ierosināja jaunu Datu pārvaldības aktu 56 . Ierosinātajā regulā ir iekļauti vairāki pasākumi, lai palielinātu uzticēšanos datu kopīgošanai, tostarp B2B praksei 57 , un tādējādi tās mērķis ir padarīt pieejamus kvalitatīvākus datus AI lietojumiem. Tā nosaka jaunus ES noteikumus par neitralitāti, lai jaunie datu starpnieki varētu darboties kā uzticami datu kopīgošanas organizētāji. Regula arī ietver pasākumus nolūkā sekmēt publiskā sektora rīcībā esošu konkrētu datu atkalizmantošanu. Tā nodrošina līdzekļus, lai uzņēmumi un privātpersonas varētu vieglāk un drošāk brīvprātīgi padarīt pieejamus savus datus plašāka kopēja labuma interesēs saskaņā ar skaidriem nosacījumiem. Tā aicina izveidot “Eiropas Datu inovācijas padomi”, lai sniegtu atbalstu un konsultācijas saistībā ar starpnozaru standartizāciju un sadarbspēju kā būtisku elementu, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu pieejamību. Vajadzības gadījumā Datu pārvaldības aktu var papildināt ar nozares tiesību aktiem 58 .

Perspektīva

Lai atbalstītu ar datiem saistītās darbības, Komisija:

-pieņems Datu akta priekšlikumu, lai stimulētu valdības izmantot privāti uzglabātus datus (B2G), risināt jautājumus, kas saistīti ar piekļuvi datiem un izmantošanu starp uzņēmumiem, jo īpaši piekļuvi persondatiem, kas iegūti no lietu internetam pievienotiem objektiem, un to izmantošanu (2021. gada trešajā ceturksnī) 59 , un

-ierosinās īstenošanas aktu par to, lai publiskā sektora augstvērtīgas datu kopas mašīnlasāmā formātā padarītu brīvi pieejamas atkalizmantošanai (2021. gada otrais ceturksnis) 60 .

Kopā ar dalībvalstīm Komisija:

-dibinās Eiropas aliansi rūpniecisko datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas jautājumos, lai mudinātu privātā un publiskā sektora dalībniekus apvienoties un stiprinātu Eiropas rūpniecības pozīcijas pasaules mākoņdatošanas un perifērdatošanas tirgū. Tās galvenā loma būs stimulēt publisko un privāto ieguldījumu koordinēšanu pētniecībā, nākamās paaudzes mākoņdatošanas iespēju izstrādē un izvēršanā vietējā, valsts un ES līmenī. Alianse būs savienota ar Eiropas datu telpām un tādējādi veicinās novatoriskas datu kopīgošanas vides, kuru pamatā ir atvērti, sadarbspējīgi, droši un resursu ziņā efektīvi mākoņdatošanas un perifērdatošanas risinājumi. Tā arī veicinās sinerģiju starp darbu, kas saistīts ar Eiropas mākoņfederāciju, un darbu ar dalībvalstu iniciatīvām 61 ,

-ieguldīs Eiropas datu telpās un Eiropas mākoņsavienībā, izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF2) finansēšanas instrumentus un citus instrumentus, piemēram, programmu “ES – veselībai” Eiropas veselības datu telpai. Konkrēti, izsludinot pirmos uzaicinājumus programmas “Digitālā Eiropa” un CEF2 ietvaros 2021. gada otrajā ceturksnī, Komisija:

-sāks īstenot nozarēm specifiskas darbības, kā paziņots Eiropas Datu stratēģijā 62 , lai veidotu Eiropas datu telpas apstrādes rūpniecības, zaļā kursa, mobilitātes, veselības, finanšu, enerģētikas, lauksaimniecības, valsts pārvaldes un prasmju pilnveides 63 jomā,

-veiks līdzieguldījumus darbībās, kas vērstas uz novatorisku un energoefektīvu pakalpojumu un infrastruktūras izstrādi no mākoņdatošanas līdz perifērdatošanas vajadzībām un starpprogrammatūras platformu izstrādi, kā arī esošo datu apstrādes iespēju savstarpēju savienošanu dalībvalstīs,

-saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopu “Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss” turpinās atbalstīt nākamās paaudzes datošanas un datu tehnoloģiju un infrastruktūras izpēti, izstrādi un ieviešanu ar mērķi izveidot Eiropas vienoto datu tirgu ar atbilstošajām datu telpām un uzticamu un drošu AI ekosistēmu. Pirmie uzaicinājumi tiks izsludināti 2021. gada aprīlī, un

-atbalstīs visas ieinteresētās dalībvalstis iespējama svarīga projekta visas Eiropas interesēs (Important Project of Common European interest, IPCEI) izveidē, koncentrējoties uz nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un saistītajiem pakalpojumiem.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-ieguldīt Eiropas pozīcijas stiprināšanā nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģiju jomā un sekmēt mākoņdatošanas ieviešanu, izmantojot valsts atjaunošanas un noturības plānus, kā arī saskaņā ar ANM pamatiniciatīvas “Paplašināšana” 64 paraugkomponentu un caur daudzvalstu projektiem.

3.Veicināt kritisko datošanas jaudu

Bez datošanas infrastruktūras datu pieejamība neradīs pievienoto vērtību 65 . Tāpēc Komisija veic pasākumus, lai atbalstītu tehnoloģisko sistēmu un nākamās paaudzes datu apstrādes infrastruktūru izveidi kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ļautu izmantot datus AI vajadzībām 66 .

Pārskats par īstenotajām darbībām

Lai atbalstītu augstas veiktspējas datošanas (High Performance Computing, HPC) spēju attīstību Eiropā, kopuzņēmums EuroHPC koordinē centienus un apvieno resursus starp 32 iesaistītajām valstīm, lai izstrādātu un izvērstu pasaules klases superdatošanas infrastruktūru, kas būs viegli un droši pieejama no jebkuras vietas Eiropā.

Galvenās AI aparatūras tendences var apkopot šādi: 1) nākamās paaudzes AI risinājumiem būs jābūt jaudīgākiem un energoefektīvākiem, lai apmierinātu arvien sarežģītāku apmācības modeļu vajadzības; un 2) datošana arvien vairāk virzīsies uz “perifērdatošanu” ierīcēs, kuras atrodas tuvāk lietotājiem un ar kurām var īstenot reāllaika AI lietojumus. Šīs tendences prasa infrastruktūras pielāgošanu, un Komisija veic pasākumus, kā izklāstīts turpmāk, lai nodrošinātu nākamās paaudzes datošanas infrastruktūras.

Attiecīgi ES koncentrējas uz darbībām, kuru nolūks ir atbalstīt AI aparatūras izstrādi. AI modeļi kļūst arvien prasīgāki datošanas jaudas ziņā, tāpēc ātrai piekļuvei datiem no atmiņas, t. i., augstas veiktspējas un efektīviem procesoriem, ir ārkārtīgi liela nozīme AI infrastruktūrā 67 . Turklāt AI modeļi ir ļoti prasīgi enerģijas ziņā, un, tā kā AI tehnoloģijas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, šāds enerģijas pieprasījums nav ilgtspējīgs 68 . Tāpēc AI ieviešanai nepieciešama piekļuve īpaši šim nolūkam paredzētiem mazstrāvas AI procesoriem, kas nodrošina nepieciešamo apstrādes jaudu un ir par vairākām pakāpēm efektīvāki nekā universālie procesori. Šajā pētniecības jomā, piemēram, jaunām pēc smadzeņu parauga veidotām tehnoloģijām, tādām kā neiromorfiskā datošana, ir potenciāls nodrošināt revolucionāru energoefektivitāti. Šajā kontekstā Komisija saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” ir atbalstījusi novatorisku darbu mazstrāvas AI tehnoloģiju jomā un atbalsta iniciatīvas šādu kompetenču turpmākai pilnveidošanai un izmantošanai programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kā arī nodrošina atbalstu ar pētniecības darbībām attiecībā uz jaunām arhitektūrām procesoriem ar īpaši mazu strāvas patēriņu un, izmantojot institucionalizēto Eiropas partnerību galveno ciparsignālu tehnoloģiju (Key Digital Technologies, KDT) 69 jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot AI lietojumiem perifērdatošanā.

2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas 70 pamatiniciatīva “Paplašināšana” 71 cita starpā ir vērsta uz ieguldījumiem vismodernākajā mikroelektronikā, īpašu uzmanību pievēršot tādiem procesoriem kā AI mikroshēmas. Lai nostiprinātu ES pozīcijas modernu mikroshēmu projektēšanā un ražošanas jaudā, 2020. gada decembrī 18 dalībvalstis parakstīja deklarāciju par procesoriem un pusvadītāju tehnoloģijām 72 . Tāpat 2019.–2020. gadā kopuzņēmuma “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) 73 projekti AI4DI 74 , TEMPO 75 un ANDANTE 76 ) pievērsās AI infrastruktūrai. Vēl viena Komisijas atbalstīta attīstības un finansēšanas joma ir fotonika. Elektronikas kombinēšana ar optiskajiem elementiem var nodrošināt AI integrāciju attēlu uztveršanā un samazināt energopatēriņu un latentumu neironu tīklos.

Perspektīva

Lai stiprinātu Eiropas procesoru un pusvadītāju projektēšanas un ražošanas sistēmu un paplašinātu rūpniecisko klātbūtni visā piegādes ķēdē, Komisija ar dalībvalstu atbalstu:

-izveidos industriālo aliansi mikroelektronikas jomā 77 , lai izstrādātu stratēģiskus ceļvežus, pētniecības un ieguldījumu plānus procesoru projektēšanai, ieviešanai un izgatavošanai AI vajadzībām, datu apstrādei un komunikācijai, ņemot vērā visu pusvadītāju ekosistēmu un ar to saistītos komponentus. Tas veicinās elektronikas projektēšanas ekosistēmas nostiprināšanu un ražošanas jaudas nodrošināšanu ļoti progresīvos mezglos,

-2021. gadā veicinās sagatavošanās darbu, visām ieinteresētajām dalībvalstīm virzoties uz iespējama svarīga projekta visas Eiropas interesēs (IPCEI) izveidi, koncentrējoties uz nākamās paaudzes progresīviem procesoriem AI, datu apstrādes un komunikācijas vajadzībām,

-īpaši šim nolūkam ar programmas “Digitālā Eiropa” atbalstu izveidos testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru, kas paredzēta perifērdatošanas AI komponentiem un sistēmām, 2021. gada otrajā ceturksnī izsludinot uzaicinājumu izveidot pasaules klases infrastruktūru modernu AI datošanas tehnoloģiju testēšanai un validēšanai plašam lietojumu diapazonam,

-ieguldīs pētniecībā un inovācijā saistībā ar mazstrāvas perifērdatošanas AI risinājumu vajadzībām, izmantojot institucionalizēto Eiropas partnerību KDT jomā programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros (2021. gada trešajā ceturksnī). Šī partnerība, kas balstīta uz pašreizējo kopuzņēmumu ECSEL, palielinās Eiropas potenciālu ieviest elektronisko komponentu un sistēmu, kā arī saistīto programmatūras tehnoloģiju jauninājumus. Viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem būs izveidot AI apstrādes risinājumus, jo īpaši perifērdatošanas un iegultajiem lietojumiem. Īstenojot kopīgas darbības, KDT sniegs uzticamus, drošus un mazstrāvas risinājumus, lai nodrošinātu datošanas izcilības un uzticēšanās ekosistēmu 78 .

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-turpināt valsts integrētas liela mēroga datu pārvaldības un HPC infrastruktūras izveidi, lai atbalstītu pētniecību, inovāciju un prasmju pilnveidi AI jomā ar reģionālo, valsts un Eiropas DIH starpniecību,

-nodrošināt, ka akadēmiskās, rūpniecības un publiskā sektora organizācijas var izmantot valsts HPC un datu pārvaldības infrastruktūru un zinātību, lai optimizētu un paplašinātu savu AI inovāciju un lietojumus, un

-ieguldīt Eiropas pozīcijas stiprināšanā procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju izstrādē AI vajadzībām, izmantojot valsts atjaunošanas un noturības plānus, saskaņā ar ANM pamatiniciatīvas “Paplašināšana” paraugkomponentu un caur daudzvalstu projektiem.

II.Padarīt ES par vietu, kur valda izcilība visos posmos no laboratorijas līdz tirgum

AI tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai papildus datu un datošanas infrastruktūrai nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības un pietiekami resursi, koncentrējoties uz izcilību pētniecībā un inovācijā (R&I), nepieciešamo talantu un prasmju pieejamību, atbalstošu politikas satvaru un starptautisku koordināciju. Šīs darbības ir “horizontālas”, t. i., aptver visas politikas jomas un palīdz padarīt Eiropas Savienību par vietu, kur valda izcilība visos posmos no laboratorijas līdz tirgum. Ierosinātās “horizontālās” kopīgās darbības aptver visu AI dzīves ciklu. Tas ietver darbības, kas jāīsteno, lai veicinātu izcilības ekosistēmu, tostarp pasaules līmeņa fundamentālu un uz lietojumiem vērstu pētniecību, AI izstrādi, izvēršanu un komercializāciju/ieviešanu, kā arī darbības, kuru mērķis ir atbalstīt uzticēšanos AI tehnoloģijām, attīstīt talantus un pilnveidot prasmes, kā arī uzlabot ES ietekmi pasaules mērogā.

4.Sadarboties ar ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot Eiropas partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos un ekspertu grupas

Šajā iedaļā galvenā uzmanība tiek pievērsta darbībām, kas ir būtiskas, lai definētu izcilības un plašākas AI izplatīšanas ceļvedi un kopīgi iesaistītos tā atbalstīšanā.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Eiropas partnerības apvieno Komisiju, dalībvalstis, kā arī privātā un/vai publiskā sektora partnerus, lai aplūkotu un risinātu dažas no Eiropas aktuālākajām problēmām un modernizētu rūpniecību, izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas 79 . Partnerības cita starpā nodrošina juridisku struktūru resursu apvienošanai un kritiskās masas apkopošanai, kā arī uzlabo pētniecības un inovācijas finansējumu visā ES, koplietojot finanšu, cilvēku un infrastruktūras resursus. Partnerības arī sekmē novatorisku produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, ļauj novatoriskām tehnoloģijām ātri nonākt tirgū un atvieglo pētniecības un inovācijas centienu apjomu, kas nepieciešams kritisko sabiedrības problēmu risināšanai un galveno ES politikas mērķu sasniegšanai.

Vairākas programmas “Apvārsnis 2020” partnerības konkrēti attiecās uz AI tehnoloģijām. Lielo datu vērtības publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) starp Eiropas Komisiju un Lielo datu vērtības asociāciju (Big Data Value Association, BDVA) mērķis ir sadarboties ar datiem saistītā pētniecībā un inovācijā, uzlabot kopienas veidošanu ap datiem un likt pamatu plaukstošai datu virzītai ekonomikai Eiropā 80 . Robotikas PPP (SPARC) apvieno Eiropas robotikas nozari, akadēmiskās aprindas un Eiropas Komisiju, lai stiprinātu Eiropas robotikas nozares konkurētspēju un veicinātu tās zinātnes bāzes izcilību 81 .

Augstas veiktspējas datošanas (HPC) līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība tika izveidota 2014. gadā, lai izstrādātu nākamās paaudzes HPC tehnoloģijas, lietojumprogrammas un sistēmas ar mērķi sasniegt eksalīmeni 82 un lai sasniegtu izcilību HPC lietojumu izstrādē un izmantošanā 83 . Sākot ar 2018. gada decembri, līdz ar Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (KU EuroHPC) izveidi šī partnerība beidza pastāvēt, un privātā puse pievienojās kopuzņēmumam EuroHPC. Kopuzņēmums EuroHPC ļauj ES un EuroHPC iesaistītajām valstīm koordinēt to centienus un apvienot to resursus, lai ieviestu pasaules klases eksalīmeņa superdatorus un padarītu Eiropu par pasaules līderi HPC jomā, nodrošinot datošanas risinājumus un uzlabojot sadarbību progresīvās zinātniskās pētniecības jomā.

Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) 84 ir pirmais kopuzņēmums, kura vadība ir balstīta uz trīspusēju modeli (Komisija, iesaistītās valstis un rūpniecības nozare). Tā mērķis ir nodrošināt pasaules klases zinātību par svarīgām pamattehnoloģijām un Eiropas konkurētspējīgu vadošo lomu aparatūras un iegultās programmatūras jomā, kas ir būtiska uz mākslīgo intelektu balstītu digitālo sistēmu izstrādei un ieviešanai.

Fotonikas PPP (Photonics21) 85 mērķis ir nostiprināt Eiropu kā līderi fotonikas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā dažādās lietojuma jomās, piemēram, IKT, apgaismojuma, apstrādes rūpniecības, dzīvības zinātņu un drošības jomā. Nākotnes rūpnīcu PPP 86 progresīvas ražošanas jomā mērķis ir realizēt nākamo rūpniecisko revolūciju (“Rūpnīcas 4.0”).

Perspektīva

Komisija programmas “Apvārsnis Eiropa” kontekstā turpinās atbalstīt Eiropas partnerības un uzlabot stratēģisko pieeju pētniecībai un inovācijai (R&I) AI tehnoloģiju jomā.

2021. gadā Komisija:

-izveidos cita starpā šādas Eiropas partnerības 87 saistībā ar AI:

-kopīgi plānota Eiropas partnerība mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos 88  – galvenais mērķis ir veicināt inovāciju, mākslīgā intelekta, datu un robotikas tehnoloģiju ieviešanu un pieņemšanu 89 . Ar šo partnerību tiks veidotas saiknes starp ieinteresētajām personām, kas ļauj uzplaukt antropocentriskai un uzticamai Eiropas vīzijai par AI 90 . Tā izveidos saites ar dalībvalstīm un sniegs pārskatu par galvenajiem valstu politikas pasākumiem un iniciatīvām, ieceļot valsts un/vai reģionālos pārstāvjus, 

-veiks turpmākas darbības, pamatojoties uz Komisijas 2020. gada septembra priekšlikumu jaunai regulai, ar kuru aizstāt 2018. gada Padomes Regulu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi, – tajā ir noteikta vērienīga misija un ievērojami lielāks budžets laikposmam no 2021. līdz 2033. gadam, lai Eiropai nodrošinātu pasaulē vadošo hipersavienoto superdatošanas un kvantālās datošanas infrastruktūru,

-ar vienu pamataktu ierosinās institucionalizētu Eiropas partnerību galveno ciparsignālu tehnoloģiju (KDT) jautājumos. Balstoties uz kopuzņēmuma ECSEL sasniegumiem, Komisijas galvenais mērķis ir virzīt izstrādi, lai nostiprinātu Eiropas procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju ekosistēmu, risinot galvenās tehnoloģiskās, drošības, sabiedrības un vidiskās problēmas,

-kopīgi plānotā Eiropas partnerība fotonikas jautājumos 91 nodrošinās Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, izmantojot fotoniskas inovācijas un to pārnesi uz lietojumiem, uzlabojot Eiropas konkurētspēju un nodrošinot pastāvīgu darbu un labklājību, un

-kopīgi plānotā Eiropas partnerība “Made in Europe” 92 virzīs ilgtspējīgu ražošanu Eiropā, cita starpā izmantojot mākslīgo intelektu, veicinot konkurētspējīgu un noturīgu ražošanas nozari Eiropā un stiprinot pievienoto vērtību piegādes ķēdēs visās nozarēs, un

-atbalstīs un veicinās sinerģiju (arī kopīgu uzaicinājumu organizēšanu) starp Eiropas partnerībām (kopīgi plānotām un institucionalizētām) saistībā ar AI tehnoloģijām, piemēram, AI, datiem un robotiku, fotoniku, “Made in Europe”, EuroHPC 93 un KDT.

5.Veidot un mobilizēt pētniecības spējas

Šajā iedaļā galvenokārt aprakstīti pasākumi AI pētniecības un inovācijas izcilības veicināšanai un Eiropas konkurētspējas uzlabošanai 94 .

Pārskats par īstenotajām darbībām

Papildus publiskā un privātā sektora partnerības stratēģiskajām pētniecības programmām ES arī rīkojas, lai stiprinātu fundamentālo un lietišķo pētījumu izcilību un veicinātu talantu pilnveidi Eiropā. “Apvāršņa 2020” ietvaros Komisija četru gadu laikā ieguldīja 50 miljonus EUR 95 , lai izveidotu pētniecības kopienu, kas aptver cieši tīklotus AI izcilības centrus 96 . Mērķis ir palielināt sadarbību starp labākajām pētnieku grupām Eiropā, lai tās varētu apvienot spēkus un risināt AI galvenās zinātniskās un tehnoloģiskās problēmas, kā arī veicināt ciešāku sadarbību, integrāciju un sinerģiju starp pētniecības grupām un rūpniecības nozari. Tīkla veidošanai, pasaules klases pētnieku apvienošanai un kopīgas pieejas, skatījuma un identitātes noteikšanai Eiropas AI sistēmai ir izraudzīti pieci projekti, kas ietver četrus AI izcilības centrus un vienu koordinācijas un atbalsta darbību 97 .

Lai nodrošinātu, ka ES atbalsts pētniecībai neatpaliek no AI tehnoloģiju attīstības, Komisija ir novērtējusi “Apvāršņ 2020” starpnozaru ieguldījumus mākslīgajā intelektā, salīdzinot ar pašreizējām pētniecības tendencēm un vajadzībām, un ir noteikusi turpmākās ieguldījumu iespējas AI, galvenokārt “Apvāršņa Eiropas” ietvaros. Tā ir izmantojusi arī informāciju, kas iegūta Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu sabiedriskajā apspriešanā un no mērķtiecīgām konsultācijām, ko sniegusi AI kopiena, it īpaši PPP mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos, lai plānotu jaunas tēmas AI pētniecībai un papildu izcilības centru tīklus.

Perspektīva

Lai sekmētu izcilību pētniecībā, Komisija

-no 2021. gada ciešā dialogā ar dalībvalstīm un plašāku AI kopienu izveidos AI “bākuguns centru” Eiropai – kā paziņots Baltajā grāmatā. AI “bākuguns centrs” tiks veidots, balstoties uz esošajiem un turpmākajiem AI izcilības centru tīkliem, lai izveidotu spēcīgu Eiropas pētniecības organizāciju aliansi, kurai būs kopīgs rīcības plāns, lai atbalstītu fundamentālo un lietišķo pētījumu izcilību, saskaņotu valstu centienus AI jomā, veicinātu inovāciju un ieguldījumus, piesaistītu un noturētu talantus AI jomā Eiropā, kā arī nodrošinātu sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus. Šī iniciatīva pulcēs vadošos dalībniekus no pētnieku vidus, augstskolām un rūpniecības nozares Eiropā, lai strādātu, risinot kopīgi saskaņotus vērienīgus uzdevumus, ar visaptverošu mērķi kļūt par pasaules AI izcilības paraugu. Rezultātā Eiropas daudzveidība stimulēs veselīgu konkurenci, nevis AI kopienas neviengabalainību,

-2021. un 2022. gadā “Apvāršņa Eiropas” ietvaros finansēs papildu AI izcilības centru tīklus, kas veltīti papildu pētniecības jomām, kuras vēl nav aptvertas esošajos AI izcilības centru tīklos, un pastiprina pētniecības centienus saistībā ar kritiskām AI pētniecības tēmām. Tas veicinās drošāka un uzticamāka AI izstrādi, atbalstīs fundamentālus un uz lietojumiem vērstus pētījumus par nākamās paaudzes AI, lai saglabātu Eiropas vadošo pozīciju AI jomā,

-sākot ar 2021. gadu, programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros veicinās jaunus sasniegumus dažādos AI pētniecības aspektos, tostarp pētījumos ceļā uz nākamo intelekta līmeni un AI balstītu sistēmu autonomiju, kā arī attiecībā uz AI pārredzamību, videstīgāku AI, sarežģītām sistēmām paredzētu AI, progresu perifērdatošanas AI tīklos un objektīvas AI sistēmas, ar uzlabotu AI atbalstu radot cilvēkiem iespējas,

-papildus veicinošu tehnoloģiju izstrādei programma “Apvārsnis Eiropa” arī atspoguļos, kā AI palīdz pārveidot galvenās ekonomikas nozares, kas saistītas ar ražošanu un pakalpojumiem, ieskaitot ietekmi uz darbaspēku 98 , un risina būtiskas sociālās problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, civilā drošība, klimata pārmaiņas, enerģētika, mobilitāte, plašsaziņas līdzekļi (piem., dezinformācijas novēršana) un lauksaimniecības pārtika,

-kopīgi plānotās Eiropas partnerības AI, datu un robotikas jautājumos kontekstā, izmantojot stratēģisko pētniecības, inovācijas un ieviešanas programmu 99 , piesaistīs ieinteresētās personas, lai izstrādātu un īstenotu pētniecības, inovācijas un ieviešanas stratēģiju Eiropai, galveno uzmanību pievēršot atbildīgai AI izstrādei un izmantošanai, un

-noteiks mērķi, ka ar AI saistītajiem projektiem, kas saņem finansējumu pētniecībai un inovācijai programmā “Apvārsnis Eiropa”, pēc nepieciešamības jāatbilst “integrētas ētikas” principam, tostarp attiecībā uz uzticamu AI. Turklāt, lai panāktu daudzveidīgu AI pētniecības kopienu, Komisija atbalsta daudzveidību un iekļaušanu projektu konsorcijos.

Dalībvalstis tiek aicinātas: 

-izveidot reģionālus un nacionālus pētniecības izcilības centrus AI jomā, piemēram, izmantojot valstu finansēšanas instrumentus un ANM līdzekļus, un izveidot pētījumu un tehnoloģiju nodošanas struktūru, kas spēj piesaistīt un noturēt talantus, vienlaikus tiecoties kļūt par valsts uzziņas punktu AI pētniecībā un izstrādē. Centri nodrošinātu reģionālo informētību un apmaiņu, sadarbotos Eiropas līmenī un kopā ar ES finansētajiem tīkliem izveidotu attiecīgi izvietotu Eiropas AI “bākuguns centru”, un

-stiprināt ieguldījumus AI pētniecībā valsts līmenī, piemēram, no ANM.

6.Izmantojot platformu “AI pēc pieprasījuma”, sagādāt izstrādātājiem rīkus un vidi testēšanai un eksperimentiem (TEF), kā arī MVU un valsts pārvaldes iestādēm AI ieviešanai (EDIH)

Šajā iedaļā ir aplūkoti pasākumi, kas palīdz inovācijām nonākt no laboratorijas tirgū, lai nodrošinātu AI tehnoloģiju plašu ieviešanu un izvēršanu.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Infrastruktūra testēšanai un eksperimentiem ar novatoriskām AI sistēmām ir būtiska AI tehnoloģiju izvēršanai un ieviešanai. Tas ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem ir grūtības pilnībā izmantot savā labā ciparsignālu tehnoloģiju straujo attīstību, lai tie kļūtu konkurētspējīgi un novatoriski 100 . Sadarbībā ar dalībvalstīm ES ir ierosinājusi divus pasākumu kopumus:

-testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra (TEF) – t. i., tehnoloģiju infrastruktūras ar īpašu zinātību un pieredzi pienācīgi izstrādātu tehnoloģiju testēšanā konkrētā nozarē reālos vai reāliem līdzīgos apstākļos. Mērķis ir nodrošināt izstrādātājiem infrastruktūru AI tehnoloģiju testēšanai pirms to laišanas tirgū, un

-digitālās inovācijas centri (DIH) – “viena lodziņa aģentūras”, kas palīdz visiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti izmantot AI, kļūt konkurētspējīgākiem attiecībā uz viņu uzņēmējdarbības/ražošanas procesiem, produktiem vai pakalpojumiem, izmantojot AI tehnoloģijas. Eiropas digitālās inovācijas centri sniedz uzņēmumiem iespēju pirms ieguldīšanas izmēģināt AI tehnoloģijas, kā arī ar tiem saistītus pakalpojumus, piemēram, konsultācijas par finansējumu, kā arī apmācību un prasmju pilnveidi, kas nepieciešama sekmīgai digitālajai pārveidei.

Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra (TEF)

2018. gada koordinētajā plānā bija norādīts, ka, lai optimalizētu ieguldījumus un novērstu darbību dublēšanos vai savstarpēju konkurēšanu, būtu jāizstrādā ierobežots skaits specializētu liela mēroga uzziņu vietu, kuras būtu pieejamas visiem subjektiem visā Eiropā. Pēc koordinētā plāna pieņemšanas un gatavojoties programmai “Digitālā Eiropa”, Komisija veica sagatavošanās pasākumus, lai izstrādātu šo koncepciju un sagatavotu mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru (TEF). Proti, no 2019. gada Komisija ir intensīvi sadarbojusies ar dalībvalstīm, lai precizētu TEF koncepciju un noteiktu par prioritārām attiecīgas nozares. 2020. gada janvārī Komisija organizēja piecus darbseminārus, iesaistot ieinteresētās personas no rūpniecības, akadēmiskās pasaules un dalībvalstīm, lai apspriestu TEF noteiktām nozarēm (lauksaimniecības pārtika, ražošana, veselības aprūpe un viedās pilsētas) un tehnoloģijām (perifērdatošanas AI).

Sagatavošanās darba un apmaiņas ar ieinteresētajām pusēm rezultāti liecina, ka progresīvu tehnoloģiju eksperimenti un izmēģinājumi reālajā vidē ir būtisks elements, lai tehnoloģiju nonāktu tirgū, un ir daļa no inovācijas ķēdes, kurā Eiropas AI sistēmai nepieciešams ievērojams atbalsts, lai saglabātu konkurētspēju pasaulē.

Perifērdatošanas mākslīgā intelekta TEF ir īpaša nozīme AI izcilības ekosistēmā. Perifērdatošanas AI kā aparatūras tehnoloģija sniedz skaidras priekšrocības: tas nodrošina reāllaika darbības, kā arī priekšrocības datu drošības un privātuma un enerģijas patēriņa ziņā. Perifērdatošanas mākslīgā intelekta TEF kā Eiropas platformas mērķis ir ļaut jebkura lieluma uzņēmumiem veikt testēšanu un eksperimentus ar novatoriskiem AI komponentiem, kuru pamatā ir modernas mazstrāvas datošanas tehnoloģijas, piemēram, neiromorfiskā datošana. Ņemot vērā ES pašreizējo atkarību no datošanas tehnoloģijām, nepieciešamo pusvadītāju iekārtu augstās izmaksas un ilgtermiņa ieguldījumu nepieciešamību, perifērdatošanas mākslīgā intelekta TEF ir nepieciešama, lai novērstu finansējuma trūkumu tādā pakāpē, lai Eiropas uzņēmumi varētu piekļūt mazstrāvas AI datošanas aparatūrai. Citiem vārdiem, perifērdatošanas mākslīgā intelekta TEF nodrošinās Eiropai izcilības ekosistēmu, kas kalpos kā būtisks instruments, lai panāktu tehnoloģisko līderību AI jomā.

Lai TEF ieņemtu centrālu lomu AI sistēmā, tai jābūt viegli lietojamai, jāvar darboties reālos apstākļos, cieši jāiesaista galalietotāji un jābūt pieejamai izmantošanai izstrādātājiem visā privātajā un publiskajā sektorā, jo īpaši MVU 101 . Turklāt, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi tirgum, ir būtiska efektīva TEF un datu telpu mijiedarbība. To varētu panākt, piemēram, apvienojot datu telpas un TEF kopējo interešu jomās. TEF ir svarīga loma AI tehnoloģiju noturības, uzticamības un drošības testēšanā – tā ļauj pārbaudīt, vai šīs tehnoloģijas var atbilst saistībām, kas noteiktas AI regulā. Visbeidzot, TEF projektiem vajadzētu mijiedarboties ar paralēlām iniciatīvām Eiropas platformā “AI pēc pieprasījuma”.

Digitālās inovācijas centri

Lai palīdzētu Eiropas uzņēmumiem (īpaši MVU) maksimāli izmantot jaunās tehnoloģijas, Komisija 2016. gadā uzsāka Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu. Viens no šīs iniciatīvas pīlāriem ir izveidot un atbalstīt digitālās inovācijas centrus (DIH), kas nodrošina piekļuvi tehniskajai zinātībai un eksperimentu iespējām, lai uzņēmumi pirms ieguldīšanas varētu veikt testēšanu 102 . DIH piedāvā arī inovācijas pakalpojumus, piemēram, konsultācijas par finansējumu, kā arī apmācību un prasmju pilnveidi, kas uzņēmumiem nepieciešama sekmīgai digitālajai pārveidei. Dalībvalstis un reģioni ir veikuši ieguldījumus digitālās inovācijas centros, un Komisija (caur programmas “Apvārsnis 2020” 2019. un 2020. gada projektiem) ir piešķīrusi vairāk nekā 200 miljonus EUR digitālās inovācijas centru tīklošanai. Aptuveni puse no šā finansējuma bija saistīta ar inovācijām ar AI saistītās jomās, ieskaitot robotiku un lielos datus, un īpašas darbības tika īstenotas attiecībā uz reģioniem ar nelielu DIH skaitu. Programmas “Apvārsnis 2020” projektu ietvaros finansējums parasti tiek piešķirts pēc kaskādes principa, izsludinot atklātus uzaicinājumus MVU, lai ļautu tiem piedalīties novatoriskos eksperimentos kopā ar DIH pārrobežu kontekstā. Eiropas Revīzijas palāta novērtēja šo Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas dimensiju un ieteica Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, veikt turpmākus pasākumus DIH finansēšanai un pārraudzībai 103 .

Sniedzot atbalstu saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, tiks izskatīti Revīzijas palātas novērojumi. Apzīmējums “Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH)” tiek ieviests, lai iezīmētu atšķirību no iepriekšējās pieejas, kas finansēta saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”. ES un dalībvalstis ieguldīs 1,5 miljardus EUR, lai izveidotu aptuveni 200 centru tīklu, aptverot visus Eiropas reģionus. Dotācijas jāizmanto, lai uzlabotu izvēlēto EDIH iespējas sniegt pakalpojumus MVU un publiskajam sektoram. Šo EDIH atlase un finansēšana ir dalībvalstu un Komisijas kopīga darbība 104 .

EDIH stimulēs AI, HPC, kiberdrošības un citu ciparsignālu tehnoloģiju plašu izmantošanu rūpniecībā (it īpaši MVU) un publiskā sektora organizācijās Eiropā 105 . Tie arī atbalstīs minētās organizācijas ciparsignālu tehnoloģiju izmantošanā, lai uzlabotu to procesu un produktu ilgtspēju, jo īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Centri nodrošinās plašu ģeogrāfisko pārklājumu, un tiem būs gan vietējās, gan Eiropas mēroga funkcijas. EDIH izmantos rīkus un resursus, kurus padara pieejamus platforma “AI pēc pieprasījuma”, un tie kalpos kā TEF ietekmes vairotāji: EDIH palīdzēs uzņēmumiem, kuriem tas nepieciešams, izmantot attiecīgo TEF, lai ieviestu jaunos produktus un pakalpojumus un sagatavotu tos tirgum.

Platforma “AI pēc pieprasījuma”

Eiropas platforma “AI pēc pieprasījuma” un sistēmas iniciatīva tika sākta 2019. gadā un tiek finansēta no programmas “Apvārsnis 2020”. Tā apvieno AI jomas ieinteresētās puses un resursus, tādējādi pārvarot neviengabalainību un paātrinot uz AI balstītu inovāciju (pētniecība, produkti, risinājumi). Paredzēts, ka izstrādes procesā esošā platforma darbojas kā Eiropas mākslīgā intelekta tirgus virzītājspēks, nodrošinot kritisko resursu masu, kopienas sadarbības efektu un strauju attīstību un izaugsmi. Sistēmas konsolidācijas darbības tika uzsāktas 2021. gada janvārī, lai piesaistītu lielākas lietotāju kopienas, jo īpaši no netehnoloģiju nozarēm, un atvieglotu platformas resursu izmantošanu un ieviešanu.

Perspektīva

Lai pārnestu inovācijas no laboratorijas uz tirgu, kas savukārt nodrošinātu AI tehnoloģiju plašu ieviešanu un izvēršanu, Komisija kopā ar dalībvalstīm:

-līdzfinansēs testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, lai nodrošinātu kopēju, ļoti specializētu resursu koplietošanai Eiropas līmenī un veicinātu uzticama AI ātru izvēršanu un plašāku ieviešanu visā Eiropā. Šajā kontekstā:

-pirmie uzaicinājumi (2021.–2022. gadā) būs vērsti uz šādām noteiktām nozarēm: ražošana, veselība, lauksaimniecības pārtika, viedās kopienas un perifērdatošanas AI. Paredzētais budžets katrai nozarei būs aptuveni 20–75 miljoni EUR,

-2021.–2022. gadā atlasīs tīklu ar līdz 210 EDIH visos Eiropas reģionos. Saistībā ar AI ir paredzētas šādas konkrētas darbības:

-vismaz viens EDIH ar AI zinātību katrā dalībvalstī. EDIH tīkls dalīsies paraugpraksē un efektīvi sadarbosies savā starpā (balstoties uz mākslīgā intelekta DIH tīkla ieteikumiem), lai sniegtu vislabāko atbalstu MVU un publiskā sektora organizācijām visā Eiropā, un

-EDIH tīkls cieši sadarbosies ar platformu “AI pēc pieprasījuma” 106 , TEF un datu telpām, un tie popularizēs šo infrastruktūru izmantošanu visā Eiropā esošu MVU vidū. Tas veicinās resursu izplatīšanu un ļaus uzņēmumiem eksperimentēt ar AI,

-2021. gadā un turpmāk konsolidēs platformu “AI pēc pieprasījuma”, kas ir rūpniecības nozarei un publiskajam sektoram nepieciešamo AI resursu kopums Eiropā, lai tā varētu:

-kļūt par galveno Eiropas AI resursu tirgu, nodrošināt ērtu un ātru piekļuvi AI rīkiem 107 , kurus pēc tam vietējā līmenī izplatīs EDIH vai tos tieši izmantos lietotāju nozare (īpaši MVU) vai publiskais sektors, un

-sadarboties ar attiecīgām valstu un Eiropas iniciatīvām, lai kļūtu par centrālo AI instrumentu kopumu Eiropā ikvienam, kurš meklē AI zinātību, tehnoloģijas, pakalpojumus un programmatūru.

Komisija aicina dalībvalstis:

-piešķirt vienādu finansējuma daļu TEF projektiem 108 , kurus Komisija izvēlējusies ar neatkarīgu ekspertu palīdzību,

-noteikt attiecīgās jaunās prioritātes papildu TEF ārpus pašreizējām lauksaimniecības pārtikas, ražošanas, veselības aprūpes un viedo kopienu nozarēm. Iespējamās jaunās nozares varētu būt, piemēram, mobilitāte, valsts pārvalde vai zaļā pārkārtošanās,

-pilnībā izmantot ANM, kā arī kohēzijas politikas programmu piedāvātās iespējas, lai finansētu vairāk (E)DIH un TEF, tādējādi tuvinot inovācijas nonākšanai tirgū, un

-atbalstīt vietējo, reģionālo un/vai valstu AI tirgu 109 izveidi mijiedarbībai un paraugprakses apmaiņai, kā arī veicināt paplašināšanu pāri robežām, izmantojot Eiropas platformu “AI pēc pieprasījuma” (centrālais AI instrumentu kopums un tirgus), EDIH un iniciatīvu Startup Europe.

7.Finansēt un izvērst novatoriskas idejas un risinājumus AI jomā

Šajā iedaļā galvenā uzmanība tiek pievērsta atbalsta pasākumiem, īpaši koncentrējoties uz jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas izstrādā AI tehnoloģijas. Programma InvestEU un ANM piedāvā būtiskus resursus, lai stiprinātu finanšu instrumentu izmantošanu.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Lai atbalstītu jaunuzņēmumus un MVU gan to sākumposmā, gan paplašināšanas posmā, Komisija ir ieviesusi AI/blokķēdes ieguldījumu shēmu un tās atbalsta programmu 110 . Izmēģinājuma projekta mērķis ir uzlabot piekļuvi kapitāla finansējumam novatoriskiem un paaugstināta riska AI un blokķēdes jaunuzņēmumiem un MVU, nodrošinot plašu ģeogrāfisko pārklājumu ES, tostarp aptverot mazāk attīstītus tirgus. Tas nodrošina resursus ieguldījumiem riska kapitāla fondos un līdzieguldījumiem dalībvalstu nacionālajām attīstību veicinošajām bankām. Sākotnēji piešķirot 100 miljonus EUR no programmas “Apvārsnis 2020”, tiek lēsts, ka fonda kopējais ieguldījumu apjoms sasniedz 700 miljonus EUR 111 . Īpašā atbalsta programma darbosies no 2020. līdz 2022. gadam.

2020. gada decembrī Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB grupa) ieviesa arī jaunu līdzieguldījumu mehānismu līdz 150 miljonu EUR apmērā, lai veiktu ieguldījumus līdzās Eiropas Investīciju fonda (EIF) atbalsta līdzekļiem un atbalstītu AI uzņēmumu izaugsmi visā Eiropā 112 .

Eiropas Inovācijas padome (EIC) atbalsta AI jaunuzņēmumus, kas izstrādā un izvērš transformatīvas AI tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas 113 . Kopš izmēģinājuma posma 114 sākuma EIC ir atbalstījusi daudz AI inovāciju ļoti dažādās zinātnes jomās, sākot no biozinātnēm, pārtikas un lauksaimniecības līdz enerģētikai un videstīgām tehnoloģijām. Inovāciju izstrādei no pētniecības projektiem EIC izmēģinājuma programma Pathfinder piedāvā dotācijas, lai veicinātu sadarbības, starpdisciplināras inovācijas, kas saistītas ar zinātnes iedvesmotām un radikāli jaunām nākotnes tehnoloģijām. EIC instruments Accelerator atbalsta jaunuzņēmumu paplašināšanu un ienākšanu tirgū, izmantojot finansēšanas iespējas un paātrināšanas pakalpojumus. EIC atbalsts ir pieejams visiem MVU ar pilnīgi jaunām idejām, kuru pamatā ir biznesa plāns tirgojamu inovācijas risinājumu ieviešanai ar mērķi tos paplašināt. Izmēģinājuma posmā (2018–2020) EIC piešķīra 160 miljonus EUR dotāciju veidā un 91 miljonu EUR tiešu kapitāla ieguldījumu veidā novatoriskiem jaunuzņēmumiem un projektiem, kas saistīti ar tiešu vai papildu AI tehnoloģiju pētniecību. 2021. gadā EIC piešķir vairāk nekā 1 miljardu EUR dotāciju un kapitāla veidā jaunuzņēmumiem un MVU, koncentrējoties uz progresīvām tehnoloģijām.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) atbalsta vairākas iniciatīvas, lai virzītu uz priekšu AI inovāciju, sagatavotu sabiedrību AI radītajām pārmaiņām un izglītotu jaunu AI novatoru paaudzi. 2019. un 2020. gadā tas AI darbībām piešķīra vairāk nekā 22 miljonus EUR. Kopienas EIT Digital un EIT Health īsteno lielāko daļu ar AI saistīto projektu. EIT kopiena šobrīd atbalsta 120 Eiropas agrīna posma līdz vidusposma jaunuzņēmumus, kas strādā AI jomā, un jau ir ieguldījusi vairāk nekā 3 miljonus EUR šajos uzņēmumos.

2021. gada janvārī EIT un EIC apvienoja spēkus, lai paātrinātu atbalstu ļoti novatoriskiem jaunuzņēmumiem, kā arī koordinētu centienus atbalstīt sievietes novatores un novatorus no mazāk pārstāvētiem reģioniem 115 . EIC un EIT mērķis ir arī dalīties ar datiem un izlūkdatiem par novatoriskiem jaunuzņēmumiem un viņu atbalstītiem MVU, tostarp novērtēt sasniegto ietekmi.

Perspektīva

Komisija ar dalībvalstu atbalstu:

-tieksies stiprināt atbalstu un finansējumu AI/blokķēdes ieguldījumu izmēģinājuma shēmai un atbalsta programmai. Pēc izmēģinājuma shēmas panākumiem un lielās intereses par to programma InvestEU 2021.–2027. gadā ar EIB grupas un valstu attīstību veicinošo banku palīdzību turpinās nodrošināt atbalsta ieguldījumus 116 AI/blokķēdē, lai piesaistītu privātos ieguldījumus,

-pilnībā īstenos EIC atbalstu programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un atbalstīs revolucionāru inovāciju, galveno uzmanību pievēršot antropocentriskam AI. Tas tiks paveikts, kombinējot atklātus un uz problēmām balstītus uzaicinājumus nodrošināt finansējumu. EIC programma Pathfinder Challenge 2021. gadā būs vērsta uz AI izpratnes pētniecību, savukārt EIC programma Accelerator Challenge veicinās stratēģiskās ciparsignālu tehnoloģijas un veselības aprūpes tehnoloģijas, ieskaitot AI izmantošanu medicīnā. Turklāt tiks uzsākta iniciatīva Women TechEU, lai atbalstītu progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kurus dibinājušas un vada sievietes,

-izmantojot iniciatīvas Startup Europe un Innovation Radar, ar valstu centru un programmas “Apvārsnis Eiropa” palīdzību stimulēs AI jaunuzņēmumus, kas vēlas paplašināties, un apmierinās MVU, kuri sāk digitālo pārveidi, pieprasījumu pēc AI zinātības. Programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros finansētie EDIH tiks izmantoti, lai izveidotu tirgu un organizētu saderības noteikšanas pasākumus tehnoloģiju piegādātājiem un partnerībām 117 ,

-sekmēs informācijas, zinātības un paraugprakses apmaiņu starp vietējiem, reģionālajiem un valstu AI jaunuzņēmumiem Eiropas līmenī (iesaistot MVU, jaunuzņēmumus un citas attiecīgās ieinteresētās puses), izmantojot PPP mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos, EDIH, platformu “AI pēc pieprasījuma” (centrālais AI instrumentu kopums un tirgus) un iniciatīvu Startup Europe 118 , un

-veiks pasākumus, lai atvieglotu atvērto datu pieejamību un piekļuvi datiem MVU.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-atbalstīt AI jomas jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus, palīdzot tiem piekļūt finansējumam to izaugsmei, kā arī atbalstīt MVU to digitālajā pārveidē, ieviešot AI tehnoloģijas. Ar nosacījumu, ka tiek izpildīti ANM mērķi un nosacījumi, dalībvalstis var izmantot ANM finansējumu, lai izveidotu ieguldījumus finanšu instrumentu veidā (piem., garantijas, aizdevumu, pašu kapitāla un riska kapitāla instrumentu un īpašu ieguldījumu mehānismu izveide). Dalībvalstīm ir arī iespēja ieguldīt līdz 4 % no to atveseļošanās un noturības plānu kopējā piešķīruma savā InvestEU nodalījumā.

III.Nodrošināt, ka AI darbojas cilvēku labā un dod labumu sabiedrībai

AI sistēmas, ko arvien vairāk izmanto veselības aprūpes, lauksaimniecības, izglītības, nodarbinātības, infrastruktūras apsaimniekošanas, enerģētikas, transporta un loģistikas, kosmosa, publisko pakalpojumu, drošības, klimata pārmaiņu un pielāgošanās tām jomā, var palīdzēt atrisināt sarežģītas problēmas sabiedrības interesēs. Veiksmīga AI izstrāde un ieviešana veicina ES ekonomisko izaugsmi un globālo konkurētspēju 119 un nodrošina ievērojamus ieguvumus mūsu sabiedrībai un videi. Tomēr daži AI izmantošanas veidi var apdraudēt ES tiesību aktos aizsargātās tiesības un izraisīt jaunas ar drošumu un drošību saistītas bažas 120 , un ietekmēt darba tirgus. 2020. gada Baltajā grāmatā par AI 121 Komisija ierosināja Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam, kas pamatojas uz izcilības ekosistēmu un uzticēšanās ekosistēmu mākslīgā intelekta jomā 122 .

8.Atbalstīt talantus un uzlabot plaukstošas AI ekosistēmas nodrošināšanai nepieciešamo prasmju piedāvājumu

Pārskats par īstenotajām darbībām

2018. gada koordinētajā plānā kā viena no galvenajām problēmām AI izstrādē Eiropā tika noteikts ievērojamais un pastāvīgais IKT prasmju trūkums. Līdz ar AI tirgus attīstību un AI tehnoloģiju ieviešanu ir nepieciešams nodrošināt AI produktu un pakalpojumu pieejamību un ieviešanu. Šim nolūkam Es būtu jāsekmē plašu datošanas prasmju apguve un jāpadziļina visu pilsoņu izpratne par AI. Globālās konkurētspējas saglabāšanai ES ir nepieciešami dažādu jomu profesionāļi ar specializētām AI prasmēm, piemēram, datu modelēšanā, arhitektūrā un semantikā, kas ļautu saglabāt spēcīgu pozīciju AI pētniecībā un veicināt AI sistēmu izstrādi un ieviešanu. Tikpat svarīgas ir netehniskas AI prasmes. Ikviena cilvēka datošanas un AI prasmju uzlabošana ir nepieciešama arī tam, lai novērstu darba tirgus polarizāciju un iespējamo nevienlīdzības pieaugumu valstīs un to starpā.

2020. gada Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultāti liecina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko Eiropas uzņēmumi saskaras, ieviešot AI tehnoloģijas, ir tādu darbinieku pieejamība, kuriem ir adekvātas AI prasmes 123 . Līdzīgi Komisijas Kopīgā pētniecības centra analīze liecina, ka digitālo prasmju pilnveidošana, izpratnes veidošana par AI visos izglītības līmeņos, mūžizglītības programmas un specializētas AI prasmes ir nepieciešamas, lai ikvienu sagatavotu AI virzītām pārmaiņām, uzturētu spēcīgu ES pozīciju AI pētniecībā un veicinātu AI sistēmu izstrādi un ieviešanu 124 .

Visas dalībvalstis, kas pieņēmušas savu AI stratēģiju, ir tajā integrējušas prasmju dimensiju, kā ierosināts 2018. gada koordinētajā plānā 125 . Valsts stratēģijā ierosinātie pasākumi ietver, piemēram, formālās izglītības sistēmu reformas ar mērķi ieviest vai stiprināt analītiski algoritmiskās domāšanas, datošanas un AI pamatu mācīšanu pamatskolā vai vidusskolā, kā arī iniciatīvas mūžizglītības un pārkvalifikācijas politikas pielāgošanai 126 . Šajā kontekstā ANM arī piedāvā neparastu iespēju atbalstīt digitālo prasmju pilnveidošanu, tostarp AI jomā, visos (formālās un ikdienējās) izglītības un apmācības līmeņos kā būtisku elementu digitālā mērķa 20 % sasniegšanai. Kā daļa no Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķiem digitālo prasmju apguve visos līmeņos ir nosacījums tam, lai nodrošinātu, ka visi eiropieši var līdzdarboties sabiedrībā un izmantot digitālās pārveides priekšrocības. Tādēļ 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā 127 Komisija ierosina pamatiniciatīvu pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas jomā ar mērķi veicināt investīcijas un reformas, ko dalībvalstis var veikt, lai uzlabotu digitālās prasmes, arī AI jomā, kā arī izglītošanu un profesionālo apmācību jebkādā vecumā.

2020. gada septembrī Komisija pieņēma jaunu Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam. Rīcības plānā konkrētas darbības AI prasmju uzlabošanai ir integrētas plašākā digitālo prasmju veicināšanas kontekstā 128 . Komisija ir atbalstījusi arī ES programmēšanas nedēļu 129  – brīvprātīgo vadītu kustību, kura analītiski algoritmisko domāšanu, programmēšanu, robotiku, darbošanos ar datortehniku, datorzinātni, AI un digitālās prasmes padara pieejamas iespējami vairāk cilvēkiem 130 . 2020. gada beigās ar mērķi atbalstīt dalībvalstu centienus palielināt specializētās izglītības piedāvājumu AI jomā Komisija piešķīra kopumā 6,5 miljonu EUR dotācijas četriem augstskolu tīkliem, MVU un AI izcilības centriem teicamu maģistra programmu AI jomā īstenošanai. Izraudzītajiem tīkliem ar ES finansējuma atbalstu dažādās dalībvalstīs kopīgi jāizstrādā un jāīsteno augstas kvalitātes praktiskas maģistra programmas, īpaši koncentrējoties uz antropocentrisku AI, AI lietojumu valsts pārvaldē un AI veselības aprūpei 131 . Visām šīm programmām būtu jāietver arī AI ētikas kursi, un daļa satura (tulkota visās ES valodās) būtu jādara pieejama tiešsaistē Digitālo prasmju un darbvietu platformā 132 .

Perspektīva

Komisija veiks šādus pasākumus:

-Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam plānoto darbību ietvaros

-atbalstīs stažēšanos digitālajās jomās, papildus studentiem attiecinot to uz profesionālās izglītības audzēkņiem un mācībspēkiem, pastiprināti koncentrējoties uz AI prasmēm un pievēršot īpašu uzmanību nediskriminēšanas un dzimumu līdztiesības principam, un

-izstrādās ētikas vadlīnijas par AI un datu izmantošanu pedagogu izglītošanā un sagatavošanā un atbalstīs pētniecību un inovāciju šajā jomā programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Šī darbība balstīties uz Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas darbu ētikas vadlīniju jomā 133 . Vadlīnijas papildinās pētnieku un studentu apmācības programma par AI ētiskajiem aspektiem, un tās ietvers mērķi, ka 45 % apmācības pasākumu dalībnieku būs sievietes,

-atbalstīs jaunu prasmju apzināšanas izstrādi 2020. gada jūlija Prasmju programmas ietvaros, tostarp reģionālā un nozaru līmenī. Konkrētāk, pamatojoties uz Cedefop paveikto (projekts Skills-OVATE 134 ) un izmantojot AI tehnoloģiju lielo datu analīzei, no darba sludinājumiem izgūs reāllaika informāciju par pašreizējo un turpmāko prasmju pieprasījumu. Šajā kontekstā jāizveido pastāvīgs tiešsaistes rīks reāllaika informācijas publicēšanai, kuru varēs izmantot visas ieinteresētās personas,

-atbalstīs iniciatīvas AI specializēto augstākās izglītības programmu savstarpējās atzīšanas 135 veicināšanai ES,

-programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros atbalstīs pasākumus, tostarp specializētu izglītības programmu, moduļu un īstermiņa apmācības kursu izstrādi un īstenošanu galvenajās spēju jomās, tostarp ar mērķi nodrošināt, ka dažādu nozaru profesionāļi kļūst par ciparsignālu tehnoloģiju izmantošanas lietpratējiem. Uzaicinājums iesniegt specializēto programmu priekšlikumus tiks izsludināts 2021. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī un īstermiņa apmācības kursiem – 2022. gada pirmajā ceturksnī. Visas pieejamās iespējas un rīki digitālo prasmju pilnveidošanai tiks demonstrēti Digitālo prasmju un darbvietu platformā,

-programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbalstīs AI izcilības centru tīklus (kā daļu no AI “bākuguns centra”) 136 . Cita starpā centri veiks šādus uzdevumus:

-pētīs iespējas saglabāt talantu caur ciešāku sadarbību ar nozari un publiskā sektora iestādēm, un

-izstrādās doktorantūras programmas un AI moduļus, kurus varēs integrēt maģistra programmās, kas nav saistītas ar IKT izglītību,

-finansēs doktorantūras tīklus, pēcdoktorantūras stipendijas un personāla apmaiņas sadarbības projektus AI jomā Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus individuālām stipendijām un Inovatīvo apmācību tīkliem (pārdēvēti par pēcdoktorantūras stipendijām un doktorantūras tīkliem) plānoti 2021. gada otrajā ceturksnī. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas jomas personāla apmaiņas projektiem (pārdēvēta par personāla apmaiņu) un COFUND plānoti 2022. gada pēdējā ceturksnī 137 , un

-veicinās dzimumu līdztiesību caur programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp projektos, kas saistīti ar AI. Dzimumu līdztiesības aspektu integrēšana pētniecības un inovācijas saturā ir kļuvusi par standarta prasību visā programmā. No 2022. gada tiks ieviests jauns atbilstības kritērijs piekļuvei “Apvāršņa Eiropas” finansējumam. Publiskām iestādēm, pētniecības organizācijām un augstākās izglītības iestādēm būs pienākums izstrādāt dzimumu līdztiesības plānu visiem programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros finansētajiem projektiem 138 .

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-sadarbībā ar sociālajiem partneriem uzlabot un īstenot prasmju dimensiju savās valstu AI stratēģijās sadarbībā ar sociālajiem partneriem, piemēram, ar mērķi:

-veicināt skolēnu, studentu un pedagogu analītiski algoritmiskās domāšanas attīstīšanu formālajā, ikdienējā un neformālajā izglītībā visos līmeņos un atbalstīt specializētas iniciatīvas, kuras mudina jauniešus izvēlēties AI mācību priekšmetus un karjeras veidošanu ar to saistītajās jomās, piemēram, robotikā,

-izveidot informācijas programmas skolotājiem par AI iekļaušanu skolu programmās gan attiecībā uz IKT prasmēm, gan plašākā kontekstā,

-palielināt apmācības pieejamību AI jomā, cita starpā finansējot AI moduļus humanitāro un sociālo zinātņu maģistra programmās, mūžizglītībā, tiesnešu, juristu un amatpersonu apmācībā, kā arī netehniskās jomās iesaistītu cilvēku pārkvalifikācijā saistībā ar AI pamatiem un AI ietekmi uz viņu darbības jomu, un

-testēt, novērtēt un, ja rezultāti ir veiksmīgi, atbalstīt AI izglītības tehnoloģiju īstenošanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā ar mērķi apmierināt individuālas mācīšanās vajadzības (piem., kognitīva, uz AI balstīta apmācība),

-apmainīties ar paraugpraksi par to, kā integrēt AI vispārējā izglītībā un citās specializētajās programmās (piem., veselības aprūpē, tieslietās, sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā) 139 un kā veicināt gan vispārīgas, gan specializētas zināšanas par AI mūžizglītībā,

-īstenot pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi ar mērķi vairot iekļaušanu un daudzveidību, t. i., sekmēt līdzsvarotas AI komandas un piesaistīt talantus AI izglītībai, jo īpaši pēcdoktorantūras studijām un apmācībai, kā arī AI tehnoloģiju izstrādei, un

-pēc iespējas labāk izmantot ANM piedāvāto unikālo iespēju finansēt vērienīgas kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iniciatīvas, kas minētas iepriekš.

9.Izstrādāt politikas satvaru, kas nodrošinātu uzticēšanos AI sistēmām

Uzticēšanās ir būtiska AI tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai. Eiropiska pieeja AI, kā ierosināts 2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, “tiecas veicināt Eiropas inovācijas spējas AI jomā, vienlaikus atbalstot ētiska un uzticama AI izstrādi un ieviešanu visā ES ekonomikā. AI jādarbojas cilvēku labā un vispārības labumam” 140 . Ņemot vērā AI tehnoloģiju ievērojamo sociālo un vidisko ietekmi, antropocentriska pieeja to izstrādei un izmantošanai, ES vērtību un pamattiesību (piem., nediskriminēšana, privātums un datu aizsardzība) aizsardzība un ilgtspējīga un efektīva resursu izmantošana ir vieni no galvenajiem principiem Eiropas pieejā.

Pārskats par īstenotajām darbībām

Komisija ir pielikusi ievērojamas pūles zinātības mobilizēšanai 141 , apspriedēm ar plašu ieinteresēto personu loku (ieskaitot sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, nozari, akadēmiskās aprindas, reģionālās iestādes un dalībvalstis) 142 un politikas pasākumu izstrādei ar nolūku veicināt uzticēšanos AI.

Konkrētāk, darbības uzticēšanās veicināšanai ir koncentrējušās uz jautājumiem saistībā ar ētiku, drošumu, pamattiesībām, tostarp tiesībām uz nediskriminēšanu, atbildību, tiesisko regulējumu, inovāciju, konkurenci 143 un intelektuālo īpašumu (IP).

Koncentrējoties uz ētikas un AI tehnoloģiju pamatjautājumiem, Komisija ir izveidojusi Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupu (AI ALEG) 144 un sekmējusi tās darbu. Grupa ir izstrādājusi divus galvenos nodevumus: Ētikas vadlīnijas uzticamam mākslīgajam intelektam 145 un uzticama AI novērtēšanas sarakstu (ALTAI) 146 . Ētikas vadlīnijās noteikti galvenie principi un prasības uzticamam AI 147 , un novērtēšanas saraksts radīja darbības sistēmu, kas atbalsta ētikas vadlīniju piemērošanu no AI izstrādātāju un lietotāju puses. AI ALEG darbs ir aizsācis nozīmīgas debates par Eiropas skatījumu un pieeju AI politikai un devis ieguldījumu AI tiesiskā regulējuma izstrādē 148 .

2020. gada februārī Komisija publicēja Balto grāmatu par mākslīgo intelektu un Ziņojumu par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā. Baltajā grāmatā un ziņojumā ir aprakstīts stratēģiskais skatījums un priekšlikums iespējamam ES tiesiskajam regulējumam AI jomā. Attiecībā uz ES regulējumu Komisija ierosināja koncentrēties uz trīs savstarpēji saistītiem jautājumiem: horizontālā tiesiskā regulējuma izstrāde AI jomā, koncentrējoties uz drošuma un pamattiesību jautājumiem; atbildības jautājumi saistībā ar AI un esošo ar drošumu saistīto nozares tiesību aktu pārskatīšana nepieciešamības gadījumā. 149 Komisijas darba programmā norādīts, ka Komisija plāno ierosināt minētās likumdošanas darbības 2021. gadā.

2020. gada 16. decembrī Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos pieņēma ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei 150 , kurā izklāstīts, kā ES aizsargās savus iedzīvotājus, uzņēmumus un iestādes no kiberdraudiem un kā tā veicinās starptautisko sadarbību un virzīs globāla un atvērta interneta nodrošināšanu. Turklāt konkrētu ar AI saistītu kiberdrošības apdraudējumu risināšanai Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA) izveidoja daudzdisciplīnu Speciālo ekspertu grupu kiberdrošības AI jautājumos.

Savā Intelektuālā īpašuma (IP) rīcības plānā Komisija uzsvēra dažas no problēmām, ko AI sistēmas rada attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām 151 Pieejamie pierādījumi liecina, ka ES IP satvars lielā mērā ir piemērots ar AI palīdzību radītu iznākumu raisīto problēmu risināšanai. Tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi un turpmāka saskaņošana. IP rīcības plānā ierosināta rīcība noteiktos jautājumos, it īpaši ieinteresēto personu iesaistē un pierādījumu vākšanā politikas veidošanas vajadzībām.

Debates par uzticēšanās jautājumiem un regulējumu cita starpā koncentrējās uz inovācijas jautājumu, t. i., kā izstrādāt tādu politisko regulējumu, kurš veicinās, nevis slāpēs inovāciju, tādējādi uzlabojot Eiropas konkurētspēju. Attiecīgi dinamiskas regulatīvās pieejas izstrādāšanai Komisija ir plaši konsultējusies gan attiecībā uz tiesiskā regulējuma formas izvēli, gan saturu 152 . Galvenās gūtās mācības ir šādas: ES pieejai vajadzētu būt antropocentriskai, uz risku orientētai, samērīgai un dinamiskai. Viens no elementiem inovāciju sekmējošas normatīvās vides izveidošanai, ko ierosināja dažādas ieinteresētās personas, ir “regulatīvās smilškastes”. Būtībā “regulatīvās smilškastes” politiskajam regulējumam nodrošina eksperimentēšanai piemērotus apstākļus un ļauj ātrāk izvērtēt valsts iejaukšanās ietekmi. Komisijas saņemtās atsauksmes liecina par plašu atbalstu “regulatīvajām smilškastēm”, vairākas jau ir izveidotas dalībvalstīs, un citu veidošana tiek apspriesta dažādās nozarēs.

Perspektīva

Komisija veiks šādus pasākumus:

-2021. gadā ierosinās likumdošanas darbības horizontāla regulējuma izveidošanai AI jomā, koncentrējoties uz drošuma un pamattiesību ievērošanas jautājumiem, kas saistīti tieši ar AI tehnoloģijām,

-ierosinātajā regulējumā ir noteikta AI definīcija, tas ir balstīts uz risku (t. i., definē, kas ir “augsta riska” AI) un nosaka obligātas prasības augsta riska AI sistēmām. Tāpat regulējumā ir ierosināts pārvaldes mehānisms, kas ietver gan atbilstības iepriekšēju novērtēšanu, gan atbilstības un izpildes pēcākas uzraudzības sistēmu. Ārpus augsta riska kategorijas uz visiem AI sistēmu nodrošinātājiem attiecas esošie tiesību akti un pārredzamības prasības, un nodrošinātāji var papildus izvēlēties piemērot brīvprātīgas, nesaistošas pašregulējuma sistēmas, piemēram, rīcības kodeksus,

-2022. gadā ierosinās ES pasākumus atbildības regulējuma pielāgošanai jauno tehnoloģiju, tostarp AI, radītajām problēmām ar mērķi nodrošināt, ka cietušajiem, kuriem jauno tehnoloģiju darbības rezultātā nodarīts kaitējums dzīvībai, veselībai vai mantai, ir pieejama tāda pati kompensācija kā citu tehnoloģiju darbības rezultātā cietušajiem. Tas varētu ietvert Produktatbildības direktīvas 153 pārskatīšanu un tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz atbildību dažu AI sistēmu gadījumā. Jebkādi jauni vai grozīti noteikumi esošajos tiesību aktos ņems vērā citus pastāvošos ES tiesību aktus, kā arī ierosināto AI horizontālo regulējumu,

-2021. gadā un turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā ierosinās esošo nozaru tiesību aktu drošuma jomā pārskatīšanu, ieskaitot mērķtiecīgus pielāgojumus “Mašīnu direktīvā” 154 , Produktu vispārējās drošības direktīvā, Radioiekārtu direktīvā un saskaņotajos tiesību aktos produktu jomā, kuri atbilst Jaunā tiesiskā regulējuma horizontālajiem noteikumiem 155 . Jebkādi jauni vai grozīti noteikumi esošajos tiesību aktos ņems vērā citus pastāvošos ES tiesību aktus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā,

-turpinās cieši sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku un aktīvi tās iesaistīt ALTAI popularizēšanā nozaru kontekstā un konkrētās piemērošanas un īstenošanas jomās. Turpmākas darbības var būt vērstas, piemēram, uz rādītāju un paņēmienu izstrādi ar nolūku novērtēt un uzraudzīt AI sistēmu ietekmi uz vides un sociālo labklājību, iekļaušanu un daudzveidību, kā arī uz pasākumu īstenošanu uzticama AI nodrošināšanai publiskajā iepirkumā. Programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” varētu finansēt mehānismus iepriekš minēto iniciatīvu atbalstam, ko dalībvalstis varētu papildus atbalstīt caur ANM,

-2021. gadā organizēs dialogu ar ieinteresētajām personām nozarē un citām IP un jauno tehnoloģiju jautājumos ieinteresētajām personām,

-turpinās stiprināt sadarbību ar ES aģentūrām un citām attiecīgajām ES struktūrām, kuras darbojas AI jomā 156 ,

-sadarbosies ar Eiropas standartu noteikšanas organizācijām, pamatojoties uz pašreizējo standartizācijas pasākumu un no ierosinātā tiesiskā regulējuma izrietošo prasību apzināšanu, un

-pētīs iespēju izveidot valsts, reģionālos vai nozaru drošības operāciju centrus, kā noteikts jaunajā ES kiberdrošības stratēģijā, iespējams, īstenojot tos kā daudzvalstu projektu 157 . Minētie centri, kuru darbībā AI tiks izmantots, lai uzlabotu ļaunprātīgu darbību atklāšanu un dinamiski apgūtu drošības apdraudējumu mainīgo ainu, veidos ES “kiberdrošības vairogu”, kurš spēs pietiekami agri konstatēt kiberuzbrukuma pazīmes un ļaus proaktīvi rīkoties, uzlabojot kopīgo gatavību riskiem un reakciju valstu un ES līmenī.

Komisija un dalībvalstis veiks šādus pasākumus:

-sadarbosies un saskaņos centienus nodrošināt savlaicīgu un netraucētu ES tiesiskā regulējuma īstenošanu AI jomā. Konkrētas darbības, kas jānosaka un jāsāk saskaņā ar pieņemtajiem tiesību aktiem, var ietvert, piemēram, spēju veidošanas iniciatīvas kompetentajās valsts iestādēs un pieteiktajās struktūrās, kuras atbildēs par atbilstības ierpriekšēju novērtēšanu dažu augsta riska AI sistēmu gadījumā un vadlīniju un rīku kopumu izstrādi, minētos pasākumus provizoriski plānots veikt no 2022. gada,

-arī 2021. gadā un turpmākajos gados turpinās sadarboties ar Eiropas standartizācijas organizācijām un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ar mērķi nodrošināt savlaicīgu to saskaņoto standartu pieņemšanu, kuri nepieciešami tiesiskajā regulējumā noteikto prasību un pienākumu īstenošanai. Minēto papildu standartu izstrādi var pamatot, piemēram, uz standartizācijas pieprasījumiem, kurus izdod Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, un

-2021.–2022. gadā analizēs testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras (TEF), Eiropas Digitālās inovācijas centru (EDIH) un platformas “AI pēc pieprasījuma” izmantošanas iespējas ar nolūku palīdzēt jau izveidotajām valsts iestādēm AI tehnoloģiju novērtēšanā un sertificēšanā.

10.Popularizēt pasaulē ES ieceri par ilgtspējīgu un uzticamu AI

Eiropas vadošās pozīcijas nostiprināšana pasaulē un antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama AI izstrādes veicināšana turpinās balstīties uz darbībām, kas veiktas kopš 2018. gada koordinētā plāna pieņemšanas. Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā, un kā noteikts Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, starptautiskā dimensija ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tādu jauno tehnoloģiju kā AI ietekme sniedzas pāri robežām, un uz to ir jāreaģē globālā līmenī 158 .

ES veicinās vērienīgus globālos noteikumus un standartus, tostarp sadarbības stiprināšanu ar līdzīgi domājošām valstīm un plašāku dažādu ieinteresēto personu kopienu, Eiropas komandas garā ar mērķi atbalstīt antropocentrisku un uz noteikumiem balstītu pieeju attiecībā uz AI. Lai tā būtu iedarbīga, ES pieeja arī turpmāk pamatosies uz proaktīvu pieeju dažādās starptautiskās struktūrās ar mērķi veidot pēc iespējas spēcīgāku koalīciju starp valstīm, kuras vieno vēlme veidot regulatīvus drošības elementus un demokrātisku pārvaldi, kas dod labumu sabiedrībai. Tajā pašā laikā ES vērsīsies pie partneriem un meklēs kopīgu pamatu katrā jautājumā atsevišķi ar nolūku izmantot plašās iespējas, ko piedāvā AI, un risināt ar to saistītās problēmas.

Pārskats par īstenotajām darbībām

AI jautājumus risina tādas starptautiskas struktūras kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Eiropas Padome, G7 un G20 159 . Starptautiskās standartizācijas organizācijas, piemēram, Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) un Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts (IEEE), ir iesaistītas dažādos standartizācijas pasākumos AI jomā. 2018. gada koordinētajā plānā uzsvērts, ka AI izstrāde gūtu labumu no starptautiskas sadarbības, jo īpaši starp attīstītākajām valstīm, kurās ir spēcīga pētniecība un inovācija un investīcijas AI, un tajā uzsvērti arī starptautisko standartu izveidošanas radītie ieguvumi AI izvēršanas un akceptēšanas ziņā. ES sadarbība ar starptautiskajām struktūrām ir apliecinājusi savu iedarbīgumu ar AI saistīto risku un ļaunprātīgas izmantošanas noteikšanā 160 .

ES aktīvi piedalās globālajā dialogā un popularizē Eiropas ieceri par uzticamu AI pasaules līmenī; tālāk minēti piemēri.

-ES ir viena no 2020. gada jūlijā sāktās Globālās partnerības mākslīgā intelekta jomā (GPAI) dibinātājām, un tā ir spēcīgi pārstāvēta visās četrās darba grupās šādos tematos: datu pārvaldība; atbildīgs AI (ieskaitot pandēmijas pārvarēšanas apakšgrupu); darbs nākotnē; komercializācija un inovācija 161 .

-ES sniedz būtisku ieguldījumu arī ESAO darbā AI jautājumos, iesaistoties ONE AI ekspertu grupā 162 un sadarbojoties AI uzraudzības programmas ietvaros valstu AI stratēģiju apkopošanā un publicēšanā 163 .

-2020. gada septembrī Komisija sāka apjomīgu ārpolitikas instrumenta projektu ar mērķi sadarboties ar starptautiskajiem partneriem regulējuma un ētikas jautājumos un veicināt uzticama AI atbildīgu izstrādi pasaules līmenī.

-Divējāda lietojuma preču regulas 164 pārskatīšana ļaus ES noteikt jaunus noteikumus, kas ieviesīs lielāku pārskatatbildību un pārredzamību divējāda lietojuma preču tirdzniecībā, palīdzot nodrošināt Eiropā radīta AI ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.

-ES uztur divpusēju strukturētu dialogu citu starpā ar Kanādu un Japānu. ES un Japānas apvienotās komitejas AI jautājumos pirmā sanāksme notika 2020. gada novembrī, un tikušas apspriestas pastiprinātas sadarbības iespējas ar Kanādu AI jautājumos. Darbs ir sākts arī pie apvienotās darba grupas AI jautājumos ar Indiju, un plānots sākt diskusijas arī ar Austrāliju un Singapūru.

-Dialogs ar ASV par uzticama AI izstrādi un ieviešanu turpinās. Komisija un Augstais pārstāvis ir kopīgi izklāstījuši savus mērķus jaunai, uz nākotni vērstai transatlantiskajai programmai, tostarp ciparsignālu tehnoloģiju un citu tehnoloģiju jautājumos. Komisija ir jo īpaši ierosina izveidot ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi. Konkrētāk, Komisija strādās pie nolīguma noslēgšanas ar ASV AI jautājumos 165 . Ir vairāki kanāli diskusijām ar ASV pārstāvjiem (piem., ES un ASV Informācijas sabiedrības dialogs) 166 un dažādas institūcijas/domnīcas 167 .

-ES turpina atbalstīt starptautisko standartizācijas iestāžu darbu kopīgu standartu noteikšanai AI globālajā pārvaldē. Šim nolūkam Komisija aktīvi iesaistās notiekošajās diskusijās ar vadošajām standartizācijas organizācijām, piemēram, ISO un IEEE, ar mērķi apmainīties ar paraugpraksi un popularizēt savu ieceri par atbildīgu AI izstrādi un ieviešanu visā pasaulē.

-Komisija ir piedalījusies arī Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) AI un IP jautājumu sabiedriskajā apspriešanā 168 un turpina aktīvi piedalīties WIPO diskusijās.

Perspektīva

ES pastiprinās savus divpusējos un daudzpusējos centienus atbalstīt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu uzticamai un ētiskai AI izmantošanai globālā līmenī, jo īpaši pamatojoties uz spēcīgu transatlantisko sadarbību, bet arī veidojot plašāku koalīciju ar līdzīgi domājošiem partneriem.

Komisija veiks šādus pasākumus:

-turpinās piedalīties starptautiskās, daudzpusējās un divpusējās diskusijās par uzticamu AI un sekmēt un atbalstīt tās, pamatojoties uz atvērtu, uz vērtībām balstītu pieeju, un veicināt ES pieeju attiecībā uz AI globālajā līmenī, t. i., caur regulatīvo sadarbību, stratēģisku saziņu un publisko diplomātiju,

-veicinās globālu AI standartu noteikšanu ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un turpinās piedalīties WIPO darbā AI un IP tiesību jomā, un

-pastiprinās centienus divpusējās viedokļu apmaiņās ar trešām valstīm caur strukturētiem dialogiem un kopīgām iniciatīvām AI jomā. Tas ietvers tādus kopīgus projektus kā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ES finansēto ES un Japānas AI projektu viedas ražošanas jomā 169 .

Dalībvalstis un ES veiks šādus pasākumus:

-turpinās savus starptautiskos informatīvos centienus AI jomā un nodrošinās konsekventus Eiropas vēstījumus pasaulei par uzticamu AI. Papildus tam Savienība turpinās ieguldīt savu zinātību un īpaši tam paredzētus finanšu resursus AI jautājumu nostiprināšanai diplomātijā un attīstības politikā, īpaši koncentrējoties uz valstīm Vidusjūras dienvidos un Āfriku, un

-veicinās paraugprakses apmaiņu starp globālajiem partneriem AI lietojumu novērtēšanai, testēšanai un regulēšanai.

IV.Veidot stratēģisku līderību nozarēs ar lielu ietekmi 

Papildus horizontālajām darbībām koordinētā plāna 2021. gada pārskatītajā versijā ierosinātas septiņas nozaru rīcības jomas. Lai kopīgās darbības AI jomā labāk saskaņotu ar Eiropas zaļo kursu un Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumiem, pārskatītajā versijā ierosinātas darbības vides un veselības jomā. Šī kopīgo darbību saskaņošana un pastiprināšana ir nepieciešama, lai sniegtu ieguldījumu sistēmiskās pārmaiņās un sekmētu ES apņemšanos “zaļināt ekonomiku”. AI rīki un lietojumi, piemēram, “Zemes digitālais dvīnis”, būs nepieciešami, lai ES varētu sasniegt savus mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, kopumā zemāku resursu patēriņu, lielāku efektivitāti un ilgtspējīgāku ES saskaņā ar ANO Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).

Cīņā ar Covid-19 AI ir parādījis savu daudzveidību, piemēram, palīdzot analizēt datortomogrāfijas attēlus (ar mērķi konstatēt agrīnas infekcijas pazīmes) un sniedzot ieguldījumu vakcīnu izstrādē 170 . Pandēmija ir izgaismojusi arī to, cik būtiski ir jauni, digitāli strādāšanas veidi un sadarbība starp dalībvalstīm ekonomikas un sabiedrības interesēs 171 . Lai pielāgotos tirgus attīstībai un dalībvalstīs notiekošajām darbībām, pārskatītajā plānā ierosinātas arī kopīgas darbības robotikas, publiskās pārvaldes, mobilitātes, iekšlietu un lauksaimniecības jomā.

11.Izmantot AI klimata un vides jomā

Kopīgu darbību pamatojums

ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzes par vismaz 55 %un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai 172 . Klimatam un videi draudzīgu AI risinājumu izstrādei un plašai ieviešanai ir liels potenciāls palīdzēt sasniegt šos vērienīgos mērķus. Tas ir uzsvērts nesenajos Vides padomes secinājumos, kuros izcelta AI loma Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā 173 . Secinājumos uzsvērts, ka ir svarīgi koncentrēties uz AI iespējamo tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz vidi, dalībvalstis ir mudinātas dalīties pieredzē un gūtajās mācībās, un Komisija ir aicināta izstrādāt rādītājus un standartus attiecībā uz digitalizācijas negatīvo ietekmi. 2021. gada martā 24 dalībvalstis, Norvēģija un Islande parakstīja deklarāciju ar mērķi paātrināt zaļo ciparsignālu tehnoloģiju izmantošanu vides labā, t. i., veicinot energoefektīvu algoritmu izstrādi un izmantošanu 174 .

Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai AI varētu palīdzēt arī padarīt pārkārtošanos uz tīru enerģiju cenas ziņā pieejamāku, pieņemamāku un apritīgāku. Tas palīdzētu arī enerģijas, transporta un sakaru tīklu savienojamības optimizācijā un vides un klimata problēmu risināšanā, ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu un atkalizmantošanu, vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, dabas resursu noplicināšanu, ūdens un gaisa piesārņojumu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un biodaudzveidības samazināšanos 175 . Šajā kontekstā AI tehnoloģijas varētu galvenokārt sekmēt zaļā kursa mērķu sasniegšanu caur četriem galvenajiem kanāliem:

-pāreja uz aprites ekonomiku, piemēram, padarot ražošanas procesus efektīvākus un mazāk resursietilpīgus un energoietilpīgus,

-energosistēmas labāka strukturēšana, integrēšana un apsaimniekošana un iespēju nodrošināšana uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un iedzīvotājiem izvēlēties ilgtspējīgākos un efektīvākos enerģijas risinājumus,

-ēku, lauksaimniecības un ražošanas dekarbonizācija, efektīvāka transporta plūsmu pārvaldība visos transporta veidos – autotransportā, dzelzceļa transportā un gaisa transportā, tādējādi samazinot sastrēgumus, veicinot intermodalitāti un sekmējot elektrisku bezvadītāja transportlīdzekļu ieviešanu sabiedriskajā un privātajā transportā, un

-tādu pavisam jaunu risinājumu ieviešana, kuri nebija iespējami, izmantojot citas tehnoloģijas.

AI ir būtiska loma politikas veidošanai nepieciešamo datu, informācijas un zināšanu ģenerēšanā ar nolūku sasniegt zaļā kursa mērķus iedarbīgi un efektīvi, un ļaujot veikt pielāgotas intervences. Publiskajam sektoram būtu jārāda piemērs ilgtspējīga AI izstrādē un pieprasījuma veidošanā 176 . AI darbināti pilsētvides risinājumi ir viens piemērs tam, kā pilsētas un kopienas var gūt labumu no AI vides un klimata mērķu sasniegšanā. Lai gan AI ir spēcīgs potenciāls ES vides un klimata mērķu sasniegšanas veicināšanā, pašai tehnoloģijai ir ievērojama vidiskā pēda, jo īpaši enerģijas patēriņa ziņā. Tāpēc nepieciešama turpmāka novērtēšana un darbības ar mērķi nodrošināt, ka AI neto vidiskā ietekme ir pozitīva.

Perspektīva

Lai izmantotu AI klimata un vides jomā, Komisija veiks šādus pasākumus:

-paātrinās pētniecību un izstrādi, kas vērsta uz AI ieguldījumu ilgtspējīgā ražošanā un galvenajām lietojuma nozarēm, caur programmu “Apvārsnis Eiropa”:

-atbalstīs AI pētniecību un inovāciju bezdefektu ražošanas, bezatkritumu un bezemisiju ražošanas un viedas ražošanas jomā 2021. gadā,

-atbalstīs uz AI balstītu viedu lauksaimniecības risinājumu pētniecību un inovāciju, koncentrējoties uz efektivitātes pieaugumu, pielāgotiem lietojumiem un izejresursu un emisiju samazinājumu 2021. gadā,

-atbalstīs uz AI balstītu risinājumu pētniecību un izstrādi ūdens kvalitātes un pieejamības monitorēšanai, un

-palīdzēs MVU ieviest ilgtspējīgus AI risinājumus ražošanā caur iniciatīvu Innovation for Manufacturing Sustainability in SMEs (I4MS2), kuras ietvaros, sākot no 2022. gada, finansējumu saņems MVU, kuri vēlas veikt eksperimentus ar mērķi ieviest jaunas tehnoloģijas savā darbībā,

-caur programmu “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs uz zaļāku AI vērstu pētniecību AI tehnoloģiju enerģijas patēriņa risināšanai:

-turpinās atbalstīt taupīga AI pētniecību ar mērķi izstrādāt vieglākus, datu ziņā mazāk intensīvus modeļus, kuri patērē mazāk enerģijas; šie projekti sāksies 2022. gadā, un

-institucionalizētās Eiropas partnerības KDT jautājumos, kas tiks sākta 2021. gadā, ietvaros tiks izstrādātas tehnoloģijas, kas daudzus AI lietojumus ļaus pārnest no ievērojamu enerģijas daudzumu patērējošām platformām uz ilgtspējīgākiem risinājumiem tīkla perifērijā, ieskaitot nākamās paaudzes mazstrāvas procesorus AI lietojumiem,

-nodrošinās vides dimensijas iekļaušanu programmas “Digitālā Eiropa” darbībās, kuru mērķis ir padarīt AI lietojumus plaši pieejamus potenciālajiem lietotājiem Eiropā:

-projektiem sākoties 2022. gadā, atbalstīs testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru (TEF) AI lietojumiem progresīvu un zaļu pašvaldību, enerģijas un lauksaimniecības pārtikas jomā, tieši sekmējot vidisko ilgtspēju šajās nozarēs, un AI lietojumiem tīkla perifērijā, un

-atvieglos plašu AI kompetenču izvēršanu caur EDIH tīklu, kas sasniegs arī MVU un valsts pārvaldes iestādes, nodrošinot tiem iespēju eksperimentēt ar AI izmantošanu ilgtspējas veicināšanai,

-izveidos datu telpu klimatneitrālām un progresīvām pašvaldībām un validēs to caur izmēģinājuma projektiem, kas vērsti uz Eiropas zaļā kursa darbības jomām (uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludinās 2021. gada otrajā ceturksnī, rezultāti būs pieejami 2022. gada trešajā ceturksnī), 

-izstrādās ceļvedi vienotai Eiropas zaļā kursa datu telpai ar nolūku izpētīt datu ievērojamo potenciālu attiecībā uz ilgtspēju un pielāgošanos klimata pārmaiņām (uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludinās 2021. gada otrajā ceturksnī) 177 ,

-izstrādās augstas kvalitātes AI atbalstītu digitālu Zemes simulāciju iniciatīvas “Galamērķis Zeme” 178 ietvaros ar mērķi vērot un simulēt dabas norises un cilvēku darbību un izstrādāt un testēt scenārijus ilgtspējīgākai attīstībai un klimatnoturībai 179 . Izstrāde sāksies 2021. gada trešajā ceturksnī, un pirmais posms tiks pabeigts līdz 2023. gada beigām,

-stiprinās nozaru dialogu par zaļu AI ar Eiropas uzņēmumu galvenajiem vadītājiem un citām ieinteresētajām personām, kuras darbojas dažādās ekonomikas nozarēs, ar mērķi noteikt konkrētas darbības, kas katrā nozarē nepieciešamas ilgtspējīgai AI izvēršanai ekonomikas, sabiedrības un vides interesēs. Ražošanas nozares pārstāvošas apvienības sniegs ieguldījumu šajā uzdevumā 180 ,

-pētīs, kā efektīvi noteikt galvenos darbības rādītājus AI pozitīvās un negatīvās ietekmes uz vidi konstatēšanai un mērīšanai, arī pamatojoties uz Komisijas pašreizējo darbu resursefektīvas un energoefektīvas datu glabāšanas un apstrādes infrastruktūras jomā 181 un elektronisko sakaru jomā, kā arī iepriekšējiem plašākiem centieniem šajā jomā 182 . Tas varētu notikt, piemēram, izveidojot darba grupu, kura arī novērtētu iespēju iekļaut vides rādītāju rezultātus AI sistēmu izvērtēšanas kritērijos (piem., publiskā iepirkuma kontekstā), un

-iekļaus vides jautājumus savā starptautiskajā koordinācijā un sadarbībā AI jomā. Lai gan AI var būt nozīmīga loma tādu planētas mēroga problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas un mikroplastmasas piesārņojums, tam nepieciešama koordinācija starptautisko organizāciju kontekstā un, iespējams, tieša sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-kopīgot valstu centienu rezultātus “zaļā AI” jomā un klimatrīcības rezultātus, apmainīties ar paraugpraksi ar citām dalībvalstīm un, pamatojoties uz savu pieredzi, ierosināt pārrobežu projektus, informatīvus centienus un darbības, ko varētu īstenot Eiropas līmenī,

-caur EDIH tīklu kopīgot vietējā līmenī pieejamo zinātību, kura var palīdzēt sekmēt apmācības un zināšanu apmaiņas pasākumus,

-atbalstīt “zaļā AI” komponenta iekļaušanu universitāšu un augstākās izglītības AI programmās un citos AI apmācības kursos un programmās, un

-sadarboties ar valsts IKT nozares un citu nozaru ieinteresētajām personām, ieskaitot standartizācijas iestādes, ar nolūku izveidot izvēršanas pamatnostādnes un standartizētas novērtēšanas metodikas “zaļā AI” atbalstīšanai tādās jomās kā viedie tīkli, precīzā lauksaimniecība un progresīvas un ilgtspējīgas pilsētas, kā arī pašvaldības.

12.Izmantot nākamās paaudzes AI, lai uzlabotu situāciju veselības nozarē

Pamatojums kopīgām darbībām

Globālā līmenī ES ir viena no līderēm AI izmantošanā veselības un veselības aprūpes jomā 183 . Šī joma ir strauji attīstījusies arvien pieaugošās veselības datu pieejamības un nepieredzētu AI sasniegumu dēļ. AI tehnoloģijas var, piemēram, atvieglot slogu veselības aprūpes sistēmām, uzlabot darba plūsmu slimnīcās, optimizēt cilvēkresursu un citu resursu sadali, uzlabot klīnisko izmēģinājumu efektivitāti un iedarbīgumu un palīdzēt atklāt jaunas zāles. Tāpat AI sistēmas var palīdzēt cilvēkiem pieņemt klīniskus lēmumus un izvēlēties ārstēšanas metodes 184 , uzlabot izmeklējumu attēlu, laboratorijas datu vai histoloģijas datu analīzi, diagnostikas precizitāti un piekļuvi veselības aprūpei 185 , tādējādi nodrošinot ievērojamus ieguvumus sabiedrībai. AI lietojumu sociālais un ekonomiskais svarīgums veselības politikā ir atzīts un spēcīgi uzsvērts ES politikas līmenī 186 .

Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk pastiprinājusi AI nozīmi veselības un veselības aprūpes jomā sniegusi ES un dalībvalstīm mācības par ieguvumiem no turpmākas sadarbības šajā jomā 187 . AI ir bijis ļoti vērtīgs pandēmijas pārvarēšanas pasākumos. Komisija cita starpā ir investējusi AI krūškurvja datortomogrāfijas analīzes rīka ātrā izstrādē, superdatošanas eksperimentos jaunu Covid-19 terapiju noteikšanai un UV dezinfekcijas robotu nosūtīšanā koronavīrusa izplatīšanās apkarošanai 188 .

Augstas kvalitātes veselības datu pieejamība un iespēja izmantot, kombinēt un atkārtoti izmantot datus no dažādiem avotiem saskaņā ar ES tiesību aktiem, ieskaitot Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Savienības starptautiskās saistības, ir būtiski priekšnosacījumi AI sistēmu izstrādei un izvēršanai 189 . Attiecīgi Komisija ierosināja 190 un 2020. gadā veica sagatavošanās darbus Eiropas veselības datu telpas (EVDT) 191 izveidei. Komisija pašlaik izstrādā tiesību akta priekšlikumu par EVDT 192 . Tiks veiktas darbības ar mērķi: risināt jautājumus saistībā ar pārvaldīšanu, drošību, datu aizsardzību un privātumu, kvalitāti, datu infrastruktūrām un sadarbspēju, digitālo veselību un AI, nodrošināt drošu, brīvu veselības datu plūsmu un veicināt digitālās veselības ieviešanu un AI ieviešanu veselības jomā. Darbības virzieni ietver piemērota EVDT tiesiskā regulējuma un pārvaldes sistēmas izveidošanu, ES mēroga infrastruktūras izvēršanu ar nolūku nodrošināt piekļuvi veselības datiem un to apmaiņai pētniecības, rīcībpolitikas veidošanas un regulatīvo darbību vajadzībām, esošās infrastruktūras paplašināšanu, ietverot veselības datu apmaiņu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (MyHealth@EU), datu kvalitātes uzlabošanu veselības aprūpes nozarē un spēju veidošanu. Datu telpa sekmēs digitālo veselības risinājumu, tostarp AI, pilnveidošanu un ieviešanu veselības aprūpes jomā, tādējādi nodrošinot konkrētus ieguvumus pacientiem. EVDT atbalstīs AI algoritmu apmācīšanu un testēšanu.

2020. gada 25. novembrī Komisija publicēja paziņojumu par Eiropas Zāļu stratēģiju 193 . Stratēģija ir viens no galvenajiem pīlāriem Komisijas iecerē veidot spēcīgāku Eiropas veselības savienību 194 un veicināt novatorisku zāļu pieejamību pacientiem par pieņemamu cenu 195 .

Komisija atbalsta dalībvalstu sadarbību caur kopīgo darbību saistībā ar Eiropas veselības datu telpu, kas formāli tika sākta 2021. gada sākumā. Tā atbalsta valstu investīcijas caur tādiem finansējuma instrumentiem kā Eiropas Sociālais fonds Plus, InvestEU un ANM. Eiropas līmeņa darbības tiek vai tiks atbalstītas caur programmām “ES – veselībai”, “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”.

Komisija un dalībvalstis sadarbojas Eiropas Vēža uzveikšanas plāna īstenošanā 196 . Tas ietver vairākas darbības, kurās AI palīdzēs stiprināt vēža pacientu aprūpi, ieskaitot vienotas izmeklējumu attēlu datubāzes izstrādi visizplatītākajām vēža formām ar mērķi uzlabot AI atbalstītu diagnostiku un ārstēšanu. Lai atbalstītu šo iniciatīvu, 2019. gadā Komisija izsludināja programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kura ietvaros atbalsts 35 miljonu EUR apmērā bija pieejams izmeklējumu attēlu analīzes izstrādei uz AI balstītas vēža diagnostikas un ārstēšanas vajadzībām 197 .

Komisija arī izskata sasniegumus AI jomā saistībā ar medicīniskajām ierīcēm, in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, zālēm, kā arī lai uzlabotu pierādījumu bāzi lēmumu pieņemšanai par potenciālu un jaunu problēmu risināšanai. Papildus tam Komisija pēta AI ieviešanu ikdienas klīniskajā praksē un dažādos veselības aprūpes apstākļos arī lai noteiktu potenciālu un risinātu jaunas problēmas. Etaloni un labie piemēri ir nepieciešami datu vākšanai un tādu AI sistēmu izstrādei un testēšanai, kuras nodrošina persondatu un privātuma aizsardzību saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un valstu tiesību aktiem.

Perspektīva

Komisija kopā ar dalībvalstīm veiks šādus pasākumus:

-ierosinās likumdošanas darbības attiecībā uz Eiropas veselības datu telpu. Šīs likumdošanas darbības papildinās ierosinātos horizontālos tiesību aktus AI jomā un tieksies atbalstīt AI algoritmu apmācīšanu un testēšanu, kā arī regulatoru darbu veselības jomā izmantotā AI izvērtēšanai (2021. gada pēdējā ceturksnī) 198 ,

-atbalstīs kopdarbības projektus, kas apvieno ieinteresētās personas ar mērķi virzīt tālāk augstas veiktspējas datošanas un AI izmantošanu kombinācijā ar ES veselības datiem farmaceitiskās inovācijas veicināšanai, kā noteikts Eiropas Zāļu stratēģijā (projektu īstenošana 2021.–2022. gadā),

-izvērtēs un pārskatīs vispārīgos tiesību aktus farmācijas jomā ar nolūku pielāgoties vismodernākajiem produktiem, zinātniskajiem sasniegumiem (piem., genomika un personalizētā medicīna) un tehnoloģiskajām pārmaiņām, ieskaitot AI (piem., datu analītika un digitālie rīki), un nodrošinās pielāgotas iniciatīvas inovācijai, kā paredzēts Eiropas Zāļu stratēģijā (2022. gadā) 199 ,

-līdz 2022. gadam izveidos testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru veselības jomas AI un robotikas tehnoloģijām caur programmu “Digitālā Eiropa”, uzmanību, iespējams, pievēršot Covid-19, vēzim, pediatrijai, aktīvas dzīves un automatizētas dzīvesvides tehnoloģijām, pacientu drošības atbalstam un procesa efektivitātei,

-veiks darbības ģeogrāfiskā aptvēruma paplašināšanai un veselības informācijas pārrobežu apmaiņai caur MyHealth@EU, ieskaitot pacientu veselības pārskatus, e-receptes, izmeklējumu attēlus, laboratorijas rezultātus un izrakstīšanas vēstules, kā arī darbības ar mērķi atbalstīt veselības datu atkalizmantošanu pētniecības, rīcībpolitikas veidošanas un regulatīvo darbību vajadzībām. Minētās darbības tiks finansētas caur programmām “ES – veselībai” 200 , “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa” ar mērķi līdz 2025. gadam nodrošināt turpmāk minēto:

-visu dalībvalstu piederīgajiem ir iespēja savus veselības datus darīt pieejamus pašu izraudzītiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un iestādēm,

-ES mēroga infrastruktūras izveidošana EVDT vajadzībām, lai piekļūtu veselības datiem pētniecības un rīcībpolitikas veidošanas nolūkos. AI būs būtiska EVDT daļa un sniegs iespēju veikt datu analītiku, atbalstīt un paātrināt pētniecību,

-turpinās atbalstīt infrastruktūras izvēršanu, kas nepieciešama, lai savienotu un pētītu Eiropas datubāzes, piemēram, izmeklējumu attēlu vai dažādu vēža veidu datubāzes, kā arī piesaistīt AI tehnoloģijas augstas kvalitātes vēža izmeklējumu attēlu repozitoriju izmantošanai,

-atvieglos AI tehnoloģiju izmantošanu pilnīgā saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, ētikas principiem un konkurences noteikumiem ar nolūku konstatēt jaunas zināšanas un atbalstīt klīniskos pētījumus un lēmumu pieņemšanu iniciatīvas “1+ miljons genomu” ietvaros. Minētā iniciatīva pamatojas uz dalībvalstu deklarāciju “1+ miljons genomu”, un tās mērķis ir padarīt vismaz 1 miljonu genomu pieejamu pētniecības veikšanai ES,

-atbalstīs “digitālā dvīņa veselībā un veselības aprūpē” lietojumu izstrādi un ieviešanu, kurā AI tehnoloģijām būs centrāla loma, veicinot funkcionālu, iekļaujošu ES sistēmu, un

-programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros investēs tādu spēcīgu, taisnīgu un uzticamu, pieprasījuma virzītu AI darbinātu sistēmu izstrādē un klīniskās izmantošanas apstiprināšanā, kas paredzētas ārstēšanai un aprūpei, ieskaitot personalizētu profilaksi un saslimšanas riska prognozēšanu, īpaši koncentrējoties uz sniegumu, drošumu, drošību, izskaidrojamību, atsauksmju sniegšanu un atbalstu krāpšanas novēršanai veselības aprūpē, AI lietojamību, efektivitāti un izmaksefektivitāti un nestrukturētu veselības datu izmantošanu/atkalizmantošanu.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-veikt darbības ar mērķi uzlabot veselības datu kvalitāti un semantisko sadarbspēju, kas ir būtiska AI izstrādei un izmantošanai,

-noteikt darbības un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot medicīnas darbinieku izpratni par ciparsignālu tehnoloģijām un to pieņemšanu, uz AI balstītu sistēmu pieņemšanas paātrināšanai medicīnas nozarē,

-īstenot ieteikumus, kuri veicina veselības aprūpes darbinieku kvalifikācijas celšanu e-veselības jomā, un vienoties par vienotiem Eiropas kvalitātes rādītājiem medicīniskajai tālākizglītībai,

-virzīt tālāk iniciatīvu “1+ miljons genomu”, iespējams, caur valstu atveseļošanas un noturības plāniem, tostarp daudzvalstu projektu formā,

-atbalstīt investīcijas veselības datu otrreizējā izmantošanā, tostarp AI vajadzībām, izmantojot, piemēram, ANM finansējumu,

-rīkoties, lai sekmētu novatorisku uz AI balstītu sistēmu integrēšanu (piem., mašīnmācīšanās, autonomas sistēmas, dialoga sistēmas, lielie dati, robotika) tādās veselības un aprūpes iestādēs kā slimnīcas un aprūpes nami, jo īpaši tad, ja veselības aprūpes sistēmas digitalizācija ir ietverta valstu atveseļošanas un noturības plānos,

-atbalstīt medicīnas tehnoloģijās un e-veselībā specializējušos EDIH, lai palīdzētu reģionālajām/valsts veselības aprūpes sistēmām un nozarei to pētniecības centienos ar mērķi nodrošināt labāku ārstēšanu un sasniegumus koronavīrusa pārvarēšanā, un

-sadarboties ar valsts, reģionālajām un starptautiskajām standartizācijas iestādēm ar mērķi noteikt vienotus standartus, tostarp tādos jautājumos kā drošība, drošums, privātums un sadarbspēja, ar nolūku atjaunināt esošos standartus attiecībā uz AI veselībai.

13.Saglabāt Eiropas vadošo pozīciju: robotikas stratēģija AI pasaulē

Pamatojums kopīgām darbībām

AI darbināta robotika ir svarīgs ES produktivitātes, konkurētspējas, noturības un atvērtas stratēģiskās autonomijas veicinātājs, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku digitalizētajā pasaulē 201 . Robotika strauji progresē, un arvien vairāk tiek izmantoti AI darbināti roboti, kuriem ir būtiska ietekme daudzās svarīgās nozarēs, piemēram, tādās kā veselības aprūpe, lauksaimniecības pārtikas nozare, pārbaudēs un uzturēšanā, loģistikā, kosmosā, būvniecībā, ražošanā utt. AI darbinātu robotu pieņemšana veicinātu attīstību ES robotikas nozarē un paplašinātu to darbību klāstu, kurās darbojas roboti, palielinot cilvēku un robotu sadarbību 202 .

Covid-19 ietekme uz pasaules ekonomiku ir parādījusi, ka ir vajadzīgas vēl noturīgākas piegādes ķēdes. Robotikas automatizācijai ir potenciāls, lai daļu ražošanas novirzītu uz Eiropu un palielinātu tās autonomiju kritiskās vērtības ķēdēs. Paredzams, ka robotika arvien vairāk atbalstīs darba ņēmējus dažādos veidos un uzlabos to darba apstākļus. Demogrāfiskās problēmas Eiropā palielinās vajadzību pēc robotiem un automatizācijas 203 , jo īpaši pakalpojumu nozarē (īpaši veselības aprūpē un vecāku cilvēku neatkarīgākas sadzīves nodrošināšanā).

Kopumā robotika ir paredzēta, lai sniegtu būtiskus ieguvumus sociālajā jomā, ekonomikai, videi un sabiedrībai kopumā.

Šī attīstības tendence ir saistīta ar vairākām problēmām. Mainīgās darba vides dēļ arvien vairāk tiek uzsvērta vajadzība izstrādāt jaunas darba metodes un attīstīt atbilstošu prasmju un kompetences apmācību darbam kopā ar robotiem, kā arī izprast to spējas un ierobežojumus. Ja šie faktori netiek risināti, tie mazina ticību robotu tehnoloģijai un to pieņemšanai. Komisija turpinās cieši uzraudzīt ietekmi uz sabiedrību, nodarbinātību un darba apstākļiem, ņemot vērā AI tehnoloģiju attīstību un ieviešanu.

Turklāt robotikas specifika ir saistīta ar fizisku mijiedarbību ar cilvēkiem un vidi. Roboti kļūs arvien autonomāki un mijiedarbosies ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir kopīgi strādājoši roboti, kas darba procesā iesaistās darba vietā, vai roboti, kas sniedz pakalpojumus. Tas rada drošības jautājumus – tā kā roboti atrodas cilvēku tuvumā un mijiedarbojas ar tiem, ir nepieciešami ļoti augsti drošības standarti, lai novērstu negadījumus un traumas. Turklāt tas arī rosina jautājumu par pieejamības un iekļaušanas nodrošināšanu invalīdiem. Arī roboti kļūst arvien vairāk saistīti cits ar citu, kā arī cita veida ierīcēm un apstrādā vairāk datu, piemēram, radot iespējamus riskus privātumam un kiberdrošībai. Visi šie apsvērumi apstiprina vajadzību nodrošināt testēšanu, kā plānots ar iecerēto references testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru, un risināt tādus jautājumus kā sertifikācija un atbilstība tiesiskajam regulējumam, piemēram, izmantojot “regulatīvās smilškastes”.

Līdz ar to robotika ir politikas joma, kurai ir liels ekonomiskās un sociālās ietekmes potenciāls, ietverot būtiskās jomas, lai atbalstītu Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Eiropai ir labas iespējas realizēt savu potenciālu un risināt šīs problēmas. Eiropā ir vadošā robotikas nozares un pētnieku kopiena: tā ir mājvieta daudziem robotu ražotājiem, kas ražo aptuveni ceturto daļu visu rūpniecisko un kalpotājrobotu. Dažās profesionālās pakalpojumu robotikas jomās, piemēram, tādā kā piena slaukšanas roboti, tirgū dominē Eiropas ražotāji. Eiropai ir arī vadošā loma robotikas pētniecībā, un tā ir pierādījusi ietekmi daudzos lietošanas gadījumos svarīgākajās nozarēs (piemēram, tādās kā veselības aprūpe, lauksaimniecība, inspekciju veikšana, jūrniecība, ražošana). Rūpnieciskās un pakalpojumu robotikas attīstības tendences tuvinās, un tādējādi tās pastiprina viena otru. Tas piedāvā Eiropas izstrādātājiem unikālu iespēju nostiprināt savas spējas un tirgus perspektīvas.

Tomēr, lai saglabātu un nostiprinātu Eiropas spēcīgo pozīciju un pilnībā izmantotu tās priekšrocības, ir vajadzīgi intelektuālie un finanšu ieguldījumi, kā arī sadarbība plašā publisko un privāto dalībnieku spektrā. Arī Eiropas rīcībā robotikas jomā ir jāizmanto jaunākās AI attīstības tendences, lai risinātu tādus jautājumus kā inovācija un standartizācija, uzticamība, prasmju trūkums un ietekme uz darbvietām un vidi, lai varētu ieviest drošus un uzticamus robotikas risinājumus.

Perspektīva

Komisija veiks šādus pasākumus:

-šā koordinētā plāna saistībā īstenos darbības, lai nodrošinātu, ka Eiropa globālā mērogā saglabā ietekmīgo pozīciju robotikas jomā. Darbība ietver pētniecības, inovācijas un ieviešanas elementus 204 , kā arī svarīgus aspektus, kas saistīti ar drošumu un drošību, testēšanu un validēšanu, sociālekonomiskajiem jautājumiem, prasmēm un kompetencēm, kā arī uzticēšanos un ētiku. Tā balstās un turpina attīstīt stratēģisko pieeju, ko izmantojušas iepriekšējās un esošās iniciatīvas, jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerība robotikā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un jaunā kopīgi plānotā Eiropas partnerība AI, datu un robotikas jautājumos programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros,

-balstoties uz informāciju no esošajām struktūrām, kā arī citām attiecīgām politikas iniciatīvām ES un valstu līmenī 205 , un vajadzības gadījumā tās vēl vairāk papildinot, izvērtēs un vajadzības gadījumā izveidos specializētu robotikas politikas observatoriju, lai uzraudzītu un atbalstītu robotikas stratēģijas īstenošanu, mērot progresu un atbalstot koordināciju un sadarbību,

-sākot ar 2021. gadu, pārskatīs iespējamos regulatīvos šķēršļus un atbalstīs sertifikāciju, kas ļaus izstrādāt un ieviest robotikas risinājumus,

-pārbaudīs AI darbinātu robotu paredzamo veiktspēju un drošumu, izmantojot īpašu pasaules klases TEF, kas programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros tiks veidota, sākot no 2022. gada. TEF būtu jāveicina arī atbilstības novērtēšanas procedūras un standartizācijas darbību izstrāde šajā jomā,

-turpinās atbalstīt robotikas risinājumu izstrādi un no 2022. gada to ieviešanu, izmantojot TEF, kas veicina zaļā kursa īstenošanu, koncentrējoties arī uz citām sabiedrības problēmām, piemēram, veselību un cilvēku labklājību,

-atbalstīs robotikas pētniecību un inovāciju Eiropā, izmantojot kopīgi plānoto Eiropas partnerību AI, datu un robotikas jautājumos, balstoties uz iepriekšējiem panākumiem iepriekšējo partnerību ietvaros 206 . Šajā publiskā un privātā sektora partnerībā, kas sāksies 2021. gada otrajā ceturksnī, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī standartizācijai, lai veicinātu sadarbību starp ieinteresētajām personām robotikas ekosistēmā,

-izmantos savu īpašo EDIH tīklu, lai atbalstītu Eiropas robotikas nozari un ieinteresētās personas un veicinātu pieņemšanu, 

-iekļaus robotiku starp priekšmetiem, kas paredzēti vērienīgajā padziļinātu digitālo prasmju stratēģijā programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, proti, atbalstot specializētas izglītības programmas vai moduļus robotikas jomā, darbvietas un īstermiņa robotikas apmācības kursus, sākot ar 2022. gadu,

-izmantojot programmas “Apvārsnis Eiropa” projektus, atbalstīs pētījumus un inovāciju ceļā uz nākamās paaudzes AI darbinātu robotiku, sākot ar 2022. gadu. Iniciatīvās cita starpā būtu jākoncentrējas uz to, lai roboti būtu vairāk sadarbspējīgi un apveltīti ar labāku pasaules “izpratni”, tādējādi nodrošinot drošību, energoefektivitāti un noturību, piemēram, lai darbotos ekstremālos fizikālos apstākļos, un

-atbalstīs zināšanu, prakses un pieredzes apmaiņu robotikas jomā, piemēram, attiecībā uz lietošanas gadījumiem īpašās nozarēs vai īpašiem robotu veidiem (bezpilota lidaparāti utt.).

Komisija un dalībvalstis veiks šādus pasākumus:

-strādās kopā, lai analizētu attiecīgās AI un robotikas iniciatīvas ES un valstu līmenī, identificējot iespējamās nepilnības, prioritātes un politikas rādītājus,

-strādās ar valstu, reģionālajām un starptautiskajām standartizācijas struktūrām, lai izveidotu kopīgus standartus, tostarp tādos jautājumos kā drošums, drošība, sadarbspēja, daudzaģentu sistēmas vai dalīta un regulējama autonomija, virzoties uz esošo viedās robotikas standartu atjaunināšanu, un

-veicinās robotikas iekļaušanu izglītībā visām vecuma, dzimuma un sociālajām grupām, lai palielinātu informētību un uzticēšanos, tostarp izmantotu robotiku kā mācību un apmācības atbalsta rīku saskaņā ar iniciatīvām iedaļā, kas veltīta prasmēm un talantiem.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-saskaņā ar attiecīgajām AI stratēģijām izstrādāt valstu ieguldījumu plānus robotikai, balstoties uz Eiropas stratēģiju un ar valstu ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību, galveno uzmanību pievēršot pētniecībai un inovācijai, kā arī izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai atbalstītu digitālo pārkārtošanos.

14.Padarīt publisko sektoru par celmlauzi AI izmantošanā

Šajā iedaļā uzmanība vērsta uz pasākumiem, kas atbalsta AI tehnoloģiju ieviešanu publiskajā sektorā.

Pārskats par īstenotajām darbībām

AI lietojumi var veicināt labākus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, uzlabojot pilsoņu un valdības mijiedarbību, nodrošinot viedākas analītiskās spējas vai uzlabojot efektivitāti visās publiskā sektora jomās un atbalstot demokrātiskos procesus 207 . AI sistēmu izmantošana var dot labumu visās svarīgākajās publiskā sektora darbībās. Ar AI savlaicīgu pieņemšanu publiskais sektors var kļūt par iniciatoru droša, uzticama un ilgtspējīga AI pieņemšanā 208 .

Lai dziļāka un plašāka AI ieviešana kļūtu par realitāti, Eiropas publiskajam sektoram vajadzētu būt piekļuvei pietiekamam finansējumam, kā arī tā rīcībā vajadzētu būt aprīkojumam, prasmēm un pilnvarām veikt stratēģisku un ilgtspējīgu uz AI balstītu sistēmu iegādi un ieviešanu. ANM sniedz vēl nebijušu iespēju paātrināt AI ieviešanu valsts pārvaldē visā Eiropā ar tā pamatiniciatīvu “Modernizācija”, kuras mērķis ir veicināt investīcijas un reformas valsts pārvaldes digitalizācijā.

Publiskais iepirkums ir būtisks faktors, lai publiskais sektors pieņemtu AI. Tas var arī palīdzēt stimulēt uzticamu un drošu AI tehnoloģiju pieprasījumu un piedāvājumu Eiropā. Šajā saistībā Komisija izstrādā AI pieņemšanas programmu 209 , lai atbalstītu AI sistēmu publisko iepirkumu un palīdzētu pārveidot pašus publiskā iepirkuma procesus. Programmas mērķis ir palīdzēt Eiropas publiskajam sektoram izmantot savu spēcīgo kolektīvo pirktspēju, lai tas darbotos kā katalizators un stimulētu pieprasījumu pēc uzticama AI. Publiskais sektors var būt paraugs uzticamu un antropocentrisku AI lietojumu izstrādē, iegādē un ieviešanā, piemēram, izmantojot inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu vai koordinējot jaunu risinājumu izstrādi atbilstoši savām vajadzībām, izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

Gandrīz visu dalībvalstu AI stratēģijas ietver darbības, kas vajadzīgas, lai stimulētu AI lietošanu sabiedriskajos pakalpojumos 210 . Pašlaik vairāk nekā puse izmantoto AI risinājumu nodrošina pakāpeniskas vai tehniskas izmaiņas publiskā sektora procesos 211 . Dalībvalstis un Komisija ir sākušas iesaistīties mācīšanās procesā no līdzbiedriem un ES mēroga paraugprakses apmaiņā par publiskā sektora AI 212 .

Pārrobežu publiskajos iepirkumos vai inovatīvu AI risinājumu iepirkumos pirmskomercializācijas posmā var izmantot sinerģijas un sasniegt lielāku kritisko masu, lai ieviestu AI risinājumus publiskā sektora tirgū visā Eiropā. Dalībvalstu starpā ir iespēja īstenot kopīgu Eiropas rīcību AI risinājumu iepirkumā, ieviešanā un paplašināšanā.

Piemēram, 2018. gada novembrī dalībvalstu valsts pārvaldēm tika ieviests Komisijas AI darbināts portāls eTranslation 213 . Divus gadus vēlāk tīmekļa portālu eTranslation izmanto 6600 ierēdņu visās dalībvalstīs. Valstu iestādes var pieprasīt tiešu piekļuvi tīmekļa pakalpojumam, kuru pašlaik izmanto aptuveni 50 publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Zviedrijas Nacionālais datu portāls, Itālijas Deputātu palāta vai sociālā nodrošinājuma iestādes 214 . Komisija ir iesaistījusies arī ar AI saistītās darbībās, piemēram, ISA² 215 , tostarp izmēģinājuma programmā, lai pārvaldes iestādēs risinātu mašīnmācīšanās izmantošanu dokumentu pārskatīšanai/klasificēšanai 216 . Citas iniciatīvas ietvēra, piemēram, AI lietošanas analīzi tieslietu jomā 217 un praktisku AI tīmekļsemināru organizēšanu par AI lietojumu izmantošanu šajā jomā 218 .

Perspektīva

Komisija veiks šādus pasākumus:

-2021. gadā sāks Baltajā grāmatā pieteikto AI pieņemšanas programmu, lai atbalstītu AI sistēmu publisko iepirkumu un palīdzētu pārveidot pašus publiskā iepirkuma procesus 219 ; konkrēti:

-atklāti un pārredzami nozaru dialogi palīdzēs izveidot tiltu starp publiskajiem pircējiem (kuri vēlas uzzināt, kādi risinājumi ir pieejami viņu vajadzību apmierināšanai) un Eiropas rūpniecības nozari (kura vēlas piegādāt produktus/pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm un kurai vairāk jāzina par to plāniem) 220 ,

-tas tiks organizēts Eiropas mērogā, ļaujot dalībvalstīm mācīties citai no citas. Lai veicinātu dialogu starp nozares dalībniekiem visā Eiropā, tiks izmantoti EDIH 221 . Tādējādi programma stimulēs nozares ieguldījumus AI un jaunu AI tehnoloģiju un lietojumu izstrādē,

-2021. gadā izstrādās publiskā iepirkuma datu telpu 222 , kas sniegs visaptverošu pārskatu par ES publisko iepirkumu tirgiem 223 . Nākotnes IT rīks atvieglos tādu AI metožu izmantošanu, kas paredzētas, lai analizētu publiskā iepirkuma datus. Pieejamie dati apvienojumā ar atjauninātajiem, efektīvajiem analīzes rīkiem būs galvenie elementi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu publiskā iepirkuma pārvaldīšanu, un

-turpinās atvieglot dalībvalstu mācīšanos no līdzbiedriem un informācijas vākšanu par vadlīnijām un AI ieviešanu sabiedriskajos pakalpojumos, pamatojoties uz paraugpraksi un uz AI balstītu sistēmu un risinājumu atkalizmantošanas potenciāla analīzi, identificējot sadarbības iespējas starp attiecīgajām ieinteresētajām personām no dažādām nozarēm 224 .

Ar dalībvalstu atbalstu Komisija veiks šādus pasākumus:

-izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”, finansēs iniciatīvas AI ieviešanai, ko valstu pārvaldes iestādes veiks vietējā līmenī, stiprinot Eiropas spēju izvietot un paplašināt AI darbinātus vietējos digitālos dvīņus 225 (uzaicinājums iesniegt piedāvājumus 2021. gada pēdējā ceturksnī, projekts tiks sākts 2022. gada trešajā ceturksnī),

-atbalstīs valsts pārvaldes iestādes, tostarp pilsētas un kopienas, AI algoritmu reģistru izveidē, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos, un mudinās pārvaldes iestādes izmantot AI darbinātu lietojumprogrammu katalogus, lai palielinātu AI ieviešanu publiskajā sektorā, piemēram, izmantojot platformu “AI pēc pieprasījuma” (uzaicinājums iesniegt piedāvājumus 2021. gada pēdējā ceturksnī, projekta sākšana 2022. gada trešajā ceturksnī), un

-turpinās atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, tostarp pilsētas un kopienas, uzticama AI iepirkšanā, izstrādājot minimālu spēju kopumu algoritmiem, kurus izmantot līguma apstākļos (piem., Fair AI MIM) 226 , izmantojot kustību Living-in.EU 227 un citus līdzekļus. Minimālās spējas varētu ietvert lietojumprogrammas saskarnes (API) automātiskas lēmumu pieņemšanas līmeņu atklāšanai.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-pilnībā izmantot ANM piedāvātās iespējas, iekļaujot savos valsts atveseļošanās un noturības plānos pasākumus, kas vērsti ,piemēram, uz spēju veidošanu, lai izmantotu prognozējošās analīzes un AI priekšrocības politikas veidošanā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Piedāvātās reformas un ieguldījumi šā komponenta ietvaros veicina ANM pamatiniciatīvu “Modernizācija”, koncentrējoties uz valsts pārvaldes iestāžu un dienestu, tostarp tiesu un veselības aprūpes sistēmas, digitalizāciju. Tie varētu arī atspoguļot ANM pamatiniciatīvas “Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana” mērķus, nodrošinot prasmes un jaunas kompetences ierēdņiem un vadītājiem, jo īpaši saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un inovācijas veicināšanu valsts pārvaldē.

15.Izmantot AI tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā

Pamatojums kopīgām darbībām

AI sistēmas, ja tās ir projektētas un tiek izmantotas saskaņā ar demokrātijas principiem un pamattiesībām, var kļūt par centrālo tehnoloģiju, lai atbalstītu (bet ne aizstātu) 228 iekšlietu iestādes un stiprinātu drošību. Tiesībaizsardzības iestādēm jo īpaši vajadzētu būt iespējai rīkoties noziedzības vidē, kura strauji mainās un pielāgojas apstākļiem, lai uzlabotu visu cilvēku aizsardzību un drošību 229 . AI var arī uzlabot kiberdrošību, piemēram, palīdzot izlūkošanas draudu jomā, atpazīstot modeļus, kas balstīti uz iepriekšējo pieredzi, samazinot reaģēšanas laiku uz incidentiem un veicinot drošības paraugprakses ievērošanu.

Dalībvalstis arvien biežāk izmanto AI sistēmas iekšlietu jomā 230 , jo tās ir izrādījušās ļoti noderīgas, lai uzlabotu sabiedrisko kārtību, atbalstītu precīzu lēmumu pieņemšanu un apkarotu noziedzību un terorismu 231 . Būtiska ir ciešāka sadarbība AI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā iekšlietu jomā. Apvienojot spēkus un pilnībā ievērojot pamattiesības, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes un citas iestādes var efektīvāk risināt jaunās problēmas, ko rada milzīgs datu daudzums, arvien izstrādātāka un sarežģītāka noziedzīga darbība un noziedznieku organizāciju īstenota AI izmantošana, jo īpaši kibernoziegumu jomā 232 , kā arī pieaugošās prasības pēc netraucētām, ātrām un lietotājam draudzīgām procedūrām. Attiecīgi dalībvalstis kā vienu no politiskajām prioritātēm atkārtoti uzsvēra un kā svarīgu atskaites punktu, lai atbalstītu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas darbību, norādīja faktu, ka tiesībaizsardzības iestādes savā ikdienas darbā var izmantot AI tehnoloģijas, ievērojot skaidrus aizsardzības pasākumus 233 . Dalībvalstis ir aicinājušas Komisiju veicināt AI talantu fonda izveidi un sekmēt apmācības iespēju attīstību tiesībaizsardzības speciālistiem digitālās pratības un digitālo prasmju jomā 234 .

Komisija 2020. gada 9. decembrī pieņēma ES terorisma apkarošanas programmu 235 , kur uzsvērta AI dziļā ietekme uz tiesībaizsardzības iestāžu spēju reaģēt uz terorisma draudiem, ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības. Tāpat 2020. gadā dalībvalstis un ES izveidoja ES iekšējās drošības inovāciju centru, kura uzmanība vērsta arī uz AI rīkiem 236 un kurš iecerēts kā sadarbības tīkls. Komisija arī pieņēma priekšlikumu par pastiprinātām Eiropola pilnvarām, kas šai aģentūrai ļautu risināt jaunu draudu novēršanu, dodot iespēju tai efektīvi sadarboties ar privātajiem dalībniekiem un palielinot tās lomu inovācijas jomā 237 . Eiropolam vajadzētu paredzēt būtisku lomu: 1) palīdzot dalībvalstīm izstrādāt jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuru pamatā ir AI un kuri būtu noderīgi valstu tiesībaizsardzības iestādēm visā Savienībā, un 2) veicinot ētisku, uzticamu un antropocentrisku AI, ievērojot stingrus drošības, drošuma un pamattiesību aizsardzības pasākumus 238 . Komisija 2021. gada 14. aprīlī arī iesniedza jaunu ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu reakciju uz tehnoloģisko attīstību, tostarp AI izmantošanu kriminālizmeklēšanā, piemēram, liela apjoma datu analīzei vai izmeklēšanai attiecībā uz tumšo tīklu 239 .

Turklāt, lai risinātu īpašās problēmas iekšlietu jomā, tostarp spēju reaģēt uz noziegumiem, kuri izdarīti, izmantojot AI tehnoloģijas vai ar to palīdzību, Komisija ir izstrādājusi nozaru darba virzienus tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā 240 . ES koordinācijas centieni šajā politikas jomā ir vērsti uz kompetento iestāžu efektivitātes palielināšanu, apvienojot resursus un zinātību, apmainoties ar paraugpraksi un vajadzības gadījumā pielāgojot tiesisko regulējumu. Tas kalpo arī mērķim, lai AI darbinātās tehnoloģijas pilnībā atbilstu demokrātiskām vērtībām, tiesiskumam, pamattiesībām un principiem, tostarp nediskriminācijai un datu aizsardzībai. Šie centieni arī veicinās uzticēšanās ekosistēmas izveidi.

Perspektīva

Lai uzlabotu pārredzamību, izskaidrojamību un sabiedrības uzticēšanos, Komisija veiks šādus pasākumus:

-programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros izsludinās uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai izveidotu kopīgu Eiropas drošības datu telpu tiesībaizsardzībai 241 (2022. gada pirmajā ceturksnī). Šī būs atsevišķa datu telpa, kas ietilpst plašākās valsts pārvaldes iestāžu kopējās Eiropas datu telpās, par kurām paziņots Eiropas Datu stratēģijā,

-2021. gadā novērtēs datu pārvaldības un datu zinātnes sistēmas iespējamību ES līmenī tiesībaizsardzības mērķiem, lai uzlabotu uz AI balstītas datu analīzes pārredzamību un izskaidrojamību 242 ,

-2021. gada 1. ceturksnī finansēs ANO Starpreģionālā noziedzības un tieslietu pētniecības institūta projektu, lai izstrādātu globālu rīkkopu tiesībaizsardzības aģentūrām nolūkā veicināt uzticamu, likumīgu un atbildīgu AI lietošanu tiesībaizsardzības jomā (kā aprakstīts Iekšējās drošības fonda grozītajā 2020. gada darba programmā),

-2021. gadā turpinās veikt koncepcijas pareizības pārbaudes konkrētiem AI lietošanas gadījumiem regulāru robežkontroles, migrācijas un policijas pārbaužu jomā 243 ,

-2021. gadā sāks izmēģinājumu vienotai Eiropas migrācijas prognožu sistēmai, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem par AI tehnoloģijā balstīta migrācijas prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas rīka īstenojamību 244 , un

-turpinās finansēt AI pētniecību un inovāciju lietošanai un zināšanu bāzei tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā, to pilnībā bāzējot Eiropā un pilnā mērā ievērojot pamattiesības un ES vērtības.

Komisija, dalībvalstis un attiecīgās ES aģentūras veiks šādus pasākumus:

-strādās kopā ES iekšējās drošības inovācijas centra kontekstā,

-sadarbosies AI lietojumu kā noderīgu veicinātāju jomā, lai atbalstītu un uzlabotu patvēruma piešķiršanas procedūru efektivitāti, un

-veiks darbības, lai atbalstītu vides tiesību aktu izpildi un apkarotu noziegumus pret vidi, izmantojot AI tehnoloģijas 245 .

16. Padarīt mobilitāti viedāku, drošāku un ilgtspējīgāku ar AI palīdzību

Pamatojums kopīgām darbībām

AI un automatizācija, kam ir izšķiroša nozīme nākotnes mobilitātē. Tie var palīdzēt uzlabot transporta efektivitāti un drošību, optimizēt jaudas izmantošanu un satiksmes plūsmas, kā arī veicināt tehnoloģiju un valodu savietojamību. AI var optimizēt multimodālās transporta ķēdes un ļaut darboties automatizētiem transportlīdzekļiem. Ar pieaugošo datu pieejamību un ar AI balstītiem analīzes rīkiem AI veicinās jaunus, drošākus, iekļaujošākus, ilgtspējīgākus un efektīvākus pasažieru un kravas transporta un mobilitātes pakalpojumus. Lai nodrošinātu patiesi iekļaujošus transporta un mobilitātes pakalpojumus, datu kopām, ko izmanto AI algoritmu apmācībai, jābūt reprezentatīvām un līdzsvarotām, lai novērstu neparedzētus rezultātus un iespējamu atsevišķu transporta lietotāju diskrimināciju.

Neoficiālā sanāksmē 2020. gada 29. oktobrī ES transporta ministri uzsvēra proaktīvas sadarbības ar ES iestādēm un spēku apvienošanas būtisko nozīmi, lai “nodrošinātu, ka Eiropa izmanto digitālās revolūcijas radītās iespējas nākotnes prasībām atbilstošai mobilitātei, spēcīgai ekonomikai ar drošu, pievilcīgu darbu un dzīvošanai labvēlīgu klimatneitrālu nākotni” 246 .

2020. gada decembrī Komisija pieņēma ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju 247 , kas cita starpā paredz AI ceļveža izstrādi mobilitātei 248 un kopējas Eiropas mobilitātes datu telpas izveidi, kā paziņots Komisijas 2020. gada februārī publicētajā Eiropas Datu stratēģijā.

AI tehnoloģijas ietekmē visus transporta veidus, un ES jau ir izstrādājusi iniciatīvas 249 , lai izmantotu tā potenciālu:

-aviācijas nozarē 2020. gada februārī Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) publicēja AI ceļvedi. Eirokontrole kopā ar Eiropas Komisiju un plašu partnerorganizāciju loku izveidoja Eiropas Aviācijas augsta līmeņa grupu AI jomā (EAAI HLG), kas 2020. gada martā publicēja rīcības plānu “FLY AI 250 . Turklāt EASA vada projektu “Data4Safety”, ar ko izveido lielu datu kopu, kas var atbalstīt drošības risku pārvaldību Eiropas līmenī 251 ,

-dzelzceļa nozarē kopuzņēmums Shift2Rail (S2R) pašlaik izstrādā vilcienu automātiskās ekspluatācijas specifikācijas, ietverot AI izmantošanu, 3. un 4. automatizācijas pakāpei. Turklāt AI izmantošana jau tiek apsvērta saistībā ar S2R ietvarstruktūras inovāciju programmām gan attiecībā uz pasažieru, gan kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu 252 . AI izmantošana arvien vairāk tiks integrēta S2R tiesībpārņēmēja darbā, jo digitalizācija un automatizācija būs galvenie dzelzceļa pārveidošanas veicinātāji ar sistēmas pieeju,

-iekšējo ūdensceļu nozarē upju informācijas pakalpojumu nodrošinātā koridoru pārvaldības izpilde (RIS COMEX) ir EISI finansēts vairāku labuma guvēju projekts 253 . Daudzi no šiem RIS balstītajiem koridora (informācijas) pakalpojumiem optimālo maršrutu, satiksmes blīvuma un paredzamā ierašanās laika aprēķināšanai izmanto lielos datus un uz AI balstītus algoritmus, un

-autotransporta nozarē kooperatīvās, satīklotās un automatizētās mobilitātes (CCAM) platformas un plānotās Eiropas CCAM partnerības darbā tiek apsvērts AI un īpašie ētiskie jautājumi, ko rada bezvadītāja mobilitāte. Eiropas Komisijas ekspertu grupas ziņojumā par satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu ētiku sniegti ieteikumi par ceļu satiksmes drošību, privātumu, taisnīgumu, izskaidrojamību un atbildību 254 ,  255 .

Perspektīva

Eiropas Komisija ar dalībvalstu atbalstu veiks šādus pasākumus:

-2021. gadā izstrādās AI ceļvedi mobilitātei, kā paziņots ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā,

-2021. gadā un turpmāk izstrādās darbības un nodrošinās finansējumu, lai atbalstītu datu pieejamību, datu apstrādes tehnoloģijas un iespējas, kā arī datu kopīgošanu datu telpās, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” un Eiropas mākoņfederāciju. Datu pieejamība un integritāte ir būtiska, lai izstrādātu uzticamus AI algoritmus, kas var uzlabot transporta drošību un optimizēt satiksmes plūsmas,

-sadarbosies un veicinās darbības, kas saistītas ar standartizāciju, atbilstošām apstiprināšanas procedūrām un savietojamību vienotajā tirgū, lai veicinātu ātru automatizēto funkciju ieviešanu; tas arī veicinās starptautisko konkurētspēju,

-apsvērs pasākumus, lai paātrinātu novatorisku AI tehnoloģiju ieviešanu Eiropas transporta un mobilitātes nozarēs. Jo īpaši attiecībā uz CCAM tehnoloģijām un sistēmām – kopīgi plānotā Eiropas CCAM partnerība meklēs sinerģijas ar kopīgi plānoto Eiropas partnerību AI, datu un robotikas jautājumos un sagatavosies plaša mēroga ieviešanai. Citi pasākumi varētu izpētīt īpašas prasības automobiļiem attiecībā uz to funkcionālo drošumu un drošību. Pieņems pasākumus, lai veicinātu uzticēšanos CCAM un tās pieņemšanu sabiedrībā, uzlabojot tehnoloģiju pārredzamību, drošumu un izskaidrojamību,

-2021. gadā sagatavos īstenošanas aktus attiecībā uz automatizētu transportlīdzekļu un pilnībā automatizētu transportlīdzekļu tehniskajām specifikācijām, ietverot ar AI lietošanu un kiberdrošību saistītus drošības jautājumus 256 , un

-2021. gadā ierosinās jaunus noteikumus par piekļuvi transportlīdzekļa datiem, kas mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem garantētu taisnīgu un efektīvu piekļuvi transportlīdzekļa datiem.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-ar attiecīgo Eiropas partnerību palīdzību aktīvi veicināt AI tehnoloģiju izstrādi un testēšanu visu transporta veidu automatizētajās funkcijās,

-analizēt un atvieglot tādu uzticamu AI risinājumu ieviešanu visos transporta veidos, kas var uzlabot efektivitāti, izmantojot automatizētus mobilitātes pakalpojumus un kravas transporta operācijas, lai samazinātu slogu uz vidi,

-dalīties pieredzē, kas gūta pētniecības un inovācijas projektos un izmēģinājuma projektos, lai izveidotu kopēju Eiropas zināšanu bāzi,

-novērtēt transportlīdzekļu automatizācijas potenciālu pilsētas transportā un atbalstīt pilsētas to pārkārtošanā, vienlaikus apsverot mobilitātes sistēmas, tostarp sabiedriskā transporta pakalpojumus, infrastruktūras uzturēšanu, loģistiku, cenas un regulējumu, un

-pilnībā izmantot ANM piedāvātās iespējas, piemēram, atbilstoši darbībām, kas aprakstītas komponenta “Tīra, vieda un godprātīga mobilitāte pilsētā” piemērā 257 . Šis paraugkomponents atbalsta Eiropas pamatiniciatīvu “Uzlāde un uzpilde”, un tas popularizē nākotnes prasībām atbilstošas tīras tehnoloģijas, lai paātrinātu ilgtspējīga, pieejama un gudra transporta, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kā arī spēcīgāka, plašāka sabiedriskā transporta izmantošanu. Šis paraugkomponents ir saistīts arī ar pietiekamu atjaunīgās elektroenerģijas un ūdeņraža piegādi saistībā ar Eiropas pamatiniciatīvu “Enerģētikas uzlabošana”. Pasākumi šāda veida komponentos varētu, piemēram, atbalstīt transporta digitalizāciju, kas ļaus radīt inovatīvus ar mobilitāti saistītus uzņēmumus un pakalpojumus, piemēram, jaudas plānošanas un satiksmes vadības sistēmas. Viedā mobilitāte gūs labumu no 5G ieviešanas, AI attīstības, blokķēdes un citu ciparsignālu tehnoloģiju attīstības, kā arī veicinās to.

17.Atbalstīt AI izmantošanu ilgtspējīgai lauksaimniecībai

Pamatojums kopīgām darbībām

ES lauksaimniecības nozare ir viena no pasaules vadošajām pārtikas ražotājām, pārtikas nodrošinājuma un kvalitātes un miljoniem darbvietu nodrošinātāja eiropiešiem. AI un citām ciparsignālu tehnoloģijām ir potenciāls palielināt saimniecību efektivitāti, vienlaikus uzlabojot ekonomisko un vidisko ilgtspēju.

AI darbināti risinājumi un roboti var atbalstīt lauksaimniekus, piemēram, lopkopībā un dzīvnieku labturības nodrošināšanā 258 , selekcijā 259 , ražas novākšanā 260 vai ravēšanā 261 , kā arī ievērojami samazināt tādu resursu izmantošanu kā mēslošanas līdzekļi, pesticīdi vai apūdeņošanai paredzētais ūdens 262 , tādējādi radot ievērojamu ekonomisku ieguvumu un sabiedrisku labumu 263 . Datu pieejamība, ko rada pieaugošā lauksaimniecības digitalizācija, kā arī Zemes novērošanas vai klimata datu pieejamība, ir svarīgs faktors, lai paātrinātu un attīstītu uz AI balstītus risinājumus. Tiek lēsts, ka AI darbinātās precīzās lauksaimniecības tirgus ekonomiskā vērtība pieaugs un visā pasaulē līdz 2025. gadam tā sasniegs 11,8 miljardus EUR 264 .

2019. gadā Komisija sadarbojās ar dalībvalstīm, lai izstrādātu deklarāciju nolūkā veicināt visaptverošu pieeju digitalizācijai un viedai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tostarp veicinot AI izmantošanu. Šī 25 Eiropas valstu parakstītā sadarbības deklarācija ietver apņemšanos veicināt ciparsignālu tehnoloģiju, arī AI, ieviešanu lauksaimniecībā un lauku apvidos 265 .

Kā daļu no zaļā kursa programmas 2020. gada maijā Komisija izvirzīja stratēģiju “No lauka līdz galdam” 266 . Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un pārtikas ķēžu pārkārtošanos Eiropā, kas dotu ieguvumus patērētājiem, ražotājiem, klimatam un videi. AI izmantošana un viedā lauksaimniecība varētu atvieglot šo pārkārtošanos, dodot iespēju, piemēram, ilgtspējīgi un efektīvi pārvaldīt tādus resursus kā ūdens resursi, augsne, biodaudzveidība un enerģija.

2014.–2020. gadā Komisija līdzfinansēja pētniecības projektus programmā “Apvārsnis 2020” gandrīz 175 miljonu EUR vērtībā, lai digitalizētu lauksaimniecību. Tie ir projekti, kuros uzmanība koncentrēta, piemēram, uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ieviešot tādas ciparsignālu tehnoloģijas kā AI, robotika un lietu intelekts.

Perspektīva

Komisija kopā ar dalībvalstīm veiks šādus pasākumus:

-izveidos TEF AI ieviešanai lauksaimniecības pārtikas nozarē saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, īpašu uzmanību pievēršot viedajai lauksaimniecībai, piemēram, lai uzlabotu izmaksefektivitāti un vidisko ilgtspēju,

-popularizēs lauksaimniecību kā vienu no jomām, uz ko attiecas EDIH iniciatīva, lai atbalstītu mijiedarbību starp attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp dalībvalstīm, lauksaimniecībā ieinteresētajām personām un Eiropas AI sistēmas dalībniekiem,

-ieviesīs kopēju Eiropas lauksaimniecības datu telpu, lai atbalstītu uzticamu datu apkopošanu un kopīgošanu 267 2023.–2024. gadā. Šī datu telpa ļaus dalībniekiem dalīties ar lauksaimniecības datiem. Paredzams, ka tas ļaus lauksaimniecības nozarei uzlabot ilgtspējas rādītājus un konkurētspēju, apstrādājot un analizējot ražošanas un citus datus, ļaujot precīzi un pielāgoti izmantot ražošanas pieejas lauku saimniecību līmenī. Turklāt tajā tiks ņemta vērā ieinteresēto personu nodrošinātā rīcības kodeksa pieredze lauksaimniecības datu kopīgošanas jomā 268 ,

-2023.–2024. gadā izveidos un aktīvi veicinās kopīgi plānotu Eiropas partnerību “Datu lauksaimniecība” 269 programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Partnerības mērķis būs veicināt AI, citu ciparsignālu tehnoloģiju, kā arī ģeotelpisko un citādu vides novērojumu datu izmantošanu. Tiks cieši iesaistītas dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas no lauksaimniecības, pētniecības un rūpniecības nozares, tostarp programmas Copernicus un Zemes novērošanas kopienas, un

-programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbalstīs pētniecības un inovācijas projektus, kas AI un robotikas tehnoloģijas sasaista ar to lietošanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, lauku attīstībā un bioekonomikā, maksimāli izmantojot datus no ES kosmosa infrastruktūras, piemēram, no programmas Copernicus.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

-pilnībā izmantot ANM finansējumu lauksaimniecības pārtikas nozares digitalizācijai, kā paredzēts valstu plānos, piemēram, lauksaimniecības pārtikas jomā izveidot vēl vairāk AI un robotikas TEF un EDIH papildus programmā “Digitālā Eiropa” jau plānotajiem,

-aktīvi piedalīties partnerībā “Datu lauksaimniecība”,

-apsvērt iespēju finansēt valstu pētniecības un inovācijas projektus, kas AI un robotikas tehnoloģijas sasaista ar to lietošanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, lauku attīstībā un bioekonomikā.

Secinājumi

2018. gada koordinētā plāna mērķi joprojām ir nozīmīgi, un koordinētajā plānā noteiktais vispārējais virziens ir izrādījies pareizs, lai veicinātu Eiropas mērķus “kļūt par pasaules vadošo reģionu, kurā izstrādā un ievieš progresīvu, ētisku un drošu mākslīgo intelektu un veicina uz cilvēkiem vērstu pieeju globālā kontekstā” 270 . Pirmie divi īstenošanas gadi ir apstiprinājuši, ka kopīgas darbības un strukturēta sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju ir atslēga ES globālajai konkurētspējai un līderībai AI izstrādē un ieviešanā.

Nākamajiem soļiem jābūt vērstiem uz kopīgo darbību īstenošanu un neviengabalainības novēršanu starp finansēšanas programmām, iniciatīvām un darbībām, ko veic ES un dalībvalstu līmenī. Lai atvieglotu šo īstenošanu, Komisija palīdzēs veikt un pati veiks šajā pārskatītajā plānā izklāstītos pasākumus. Tā sniegs praktiskas un īstenojamas norādes, nodrošinās sadarbību un sniegs ietvarus un finanšu līdzekļus, izmantojot ES finansēšanas programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”. Dalībvalstīm ir arī unikāla iespēja, izmantojot ANM, maksimāli izmantot AI savas ekonomikas un valsts pārvaldes digitalizācijā.

Konkrēti, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm cieši uzraudzīs un izvērtēs progresu, kas gūts, īstenojot kopīgās darbības, kuras apstiprinātas koordinētajā plānā. Šim uzraudzības un izvērtēšanas darbam jābūt strukturētam, labi izstrādātam un jānodrošina dinamisks mehānisms sasniegtā progresa apkopošanai un analīzei. Dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt Komisiju šajos centienos un cieši sadarboties, regulāri sniedzot atjauninātu informāciju, analīzi un ziņojumus par veiktajām darbībām un sasniegto progresu. Tām būtu jādalās paraugpraksē un jāierosina darbības, kas varētu vēl vairāk uzlabot sinerģiju. Tāds strukturāls un dzīvīgs dialogs ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka koordinētajā plānā ierosinātās kopīgās darbības nodrošina iecerēto sinerģiju un pievienoto vērtību.

Koordinētā plāna pārskatīšana un no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes liecina, ka ir potenciāls rīkoties, lai veicinātu ciešāku sadarbību un koordinētu AI kopīgās prioritātes un iniciatīvas. Attiecīgi koordinētajā plānā tika ierosinātas darbības, kuru mērķis ir mazināt neviengabalainību starp dažādiem finansēšanas instrumentiem, starp darbībām, ko veic valstu un ES līmenī, starp pašām pētniecības kopienām, kā arī starp pētniecības kopienām un rūpniecības nozari. Cita starpā šāda neviengabalainība rada nevajadzīgas informācijas un darījumu izmaksas, zemāku ieguldījumu atdevi, resursu izšķiešanu un visbeidzot – zaudētas ES uzņēmumu iespējas. Apspriežoties ar plašu sabiedrību, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, rūpniecības pārstāvjiem, akadēmiskajām aprindām un valsts/reģionālajām pašvaldībām, Komisija pastāvīgi novērtēs, kā neviengabalainību var vēl vairāk samazināt.

Rezumējot – šī 2021. gada pārskatīšana balstās uz ciešo sadarbību starp ES un dalībvalstīm un pieredzi, kas gūta pirmajos divos gados, kuros īstenots koordinētais plāns. Pārskatītajā plānā ir norādītas galvenās darbības, ar kurām var vēl vairāk pastiprināt dalībvalstu un ES sadarbību. Tāpēc pārskatītais plāns dod vērtīgu iespēju ES stiprināt konkurētspēju, inovācijas spējas un atbildīgu AI lietošanu. Ātra novatoriska mākslīgā intelekta izstrāde un ieviešana ES var palīdzēt risināt galvenās sabiedrības problēmas un paātrināt digitālo un zaļo pārkārtošanos laikā, kad strauji mainās globālā aina AI jomā.

1. papildinājums. Laika plānojums – galvenās darbības

Koordinētā mākslīgā intelekta plāna 2021. gada pārskatīšana
Galvenās ierosinātās darbības

Eiropas Komisijai un Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm

Mērķi

Piesaistīt resursus

 

Radīt labvēlīgus apstākļus

 

 

Iezīmēt attīstību

 

 

 

Uzlabot ES pozīcijas pasaulē

 

 

 

 

2021

2022

2023

2024

2025+

i)

RADĪT LABVĒLĪGUS APSTĀKĻUS AI IZSTRĀDEI UN IEVIEŠANAI ES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Pieņemt Datu akta un īstenošanas akta priekšlikumu par publiskā sektora augstvērtīgu datu kopu atkalizmantošanu

 

x

 

 

 

 

 

 

 

2

Izveidot Eiropas alianses rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas, kā arī mikroelektronikas un procesoru jomā

x

 

x

x

2. cet.

 

 

 

 

3

DEP, CEF2 un HE ietvaros izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, lai izveidotu Eiropas datu telpas un Eiropas mākoņfederāciju

x

x

 

 

x

x

 

 

 

4

Izveidot industriālo aliansi mikroelektronikas jomā

x

 

 

x

 

 

 

 

 

5

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, izmantojot KDT KU un DEP, lai atbalstītu AI elektronisko komponentu izstrādi

x

 

x

x

x

 

 

 

 

6

Turpināt stiprināt sadarbības sistēmu AI aliansē, organizēt ikgadējas AI asamblejas

 

 

x

 

 

 

 

 

 

7

Attīstīt un uzlabot dalībvalstu grupas AI un DEI jautājumos darbu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

II.

PADARĪT ES PAR VIETU, KURĀ VALDA IZCILĪBA VISOS POSMOS NO LABORATORIJAS LĪDZ TIRGUM

 

 

 

 

 

8

Izveidot kopīgi plānotu Eiropas partnerību AI, datu un robotikas jautājumos

x

x

x

x

2. cet.

 

 

 

 

9

Izveidot AI “bākuguns centru” Eiropai

 

x

x

x

 

 

X

 

 

10

HE ietvaros izsludināt ar AI saistītus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus

 

 

 

 

x

 

 

 

 

11

DEP ietvaros izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus attiecībā uz TEF

x

 

x

 

x

 

 

 

 

12

Izveidot EDIH tīklu

x

 

x

 

x

x

 

 

 

13

Izveidot platformu “AI pēc pieprasījuma” kā galveno Eiropas AI rīkkopu

x

x

x

 

 

x

 

 

 

III.

NODROŠINĀT, KA AI DARBOJAS CILVĒKU LABĀ UN DOD LABUMU SABIEDRĪBAI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu izstrādāt AI un datu lietošanas ētikas vadlīnijas

 

x

x

 

 

x

X

 

 

15

DEP ietvaros izsludināt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz darbībām, programmām un moduļiem par AI prasmēm

 

 

x

 

x

x

 

 

 

16

Finansēt Marijas Kirī programmas darbības un projektus AI jomā

 

x

x

 

x

 

 

 

 

17

Ierosināt likumdošanas darbības horizontāla regulējuma izveidošanai attiecībā uz uzticamu AI

 

x

x

x

2. cet.

 

 

 

 

18

Ierosināt pielāgojumus ES un valstu regulējumā par atbildību

 

x

x

x

x

 

 

 

 

19

Ierosināt pašreizējo drošuma jomas tiesību aktu pārskatīšanu

 

x

x

x

 

 

 

 

 

20

Veicināt starptautiskus dialogus par uzticamu un ilgtspējīgu AI

 

 

 

x

 

 

 

 

 

21

Veicināt pasaules mēroga AI standartu noteikšanu, t. sk. AI prasību izstrādi kopā ar Eiropas standartu noteikšanas organizācijām

 

x

 

x

 

 

 

 

 

IV.

VEIDOT STRATĒĢISKU LĪDERĪBU NOZARĒS AR LIELU IETEKMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmantot AI klimata un vides jomā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22

HE ietvaros izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus par ilgtspējīgu AI risinājumu izstrādi

 

 

 

 

 

x

 

 

 

23

Izstrādāt ceļvedi kopīgai Eiropas zaļā kursa datu telpai

x

 

 

 

2. cet.

 

 

 

 

24

Izstrādāt AI atbalstītu digitālu Zemes simulāciju, izmantojot iniciatīvu “Galamērķis Zeme”

x

 

 

x

3. cet.

 

 

 

 

25

Izpētīt KPI, ar ko varētu identificēt un izmērīt AI negatīvo ietekmi uz vidi

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

Izmantot nākamās paaudzes AI, lai uzlabotu situāciju veselības nozarē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

Izveidot infrastruktūru, lai savienotu augstas kvalitātes izmeklējumu attēlu Eiropas datubāzes

x

 

 

 

 

x

 

 

 

27

Izveidot Eiropas veselības datu telpu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28

HE ietvaros izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus par pieprasījuma virzītiem AI darbinātiem risinājumiem klīniskām vajadzībām

 

 

x

 

x

 

 

 

 

 

Saglabāt Eiropas vadošo pozīciju: robotikas stratēģija AI pasaulē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29

DEP un HE ietvaros izsludināt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus robotikas jomā attiecībā uz nākamās paaudzes AI darbinātu robotiku

x

x

x

x

 

x

 

 

 

30

Izveidot robotikas politikas observatoriju robotikas stratēģijas atbalstam

 

 

x

 

 

x

 

 

 

31

Veikt regulatīvo šķēršļu pārskatīšanu

 

x

 

 

x

x

 

 

 

 

Padarīt publisko sektoru par celmlauzi AI izmantošanā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

Izstrādāt publiskā iepirkuma datu telpu

x

x

x

 

x

 

 

 

 

33

Sākt AI pieņemšanas programmu publiskajam sektoram

 

 

x

 

x

 

 

 

 

34

Sākt AI darbinātu digitālo dvīņu pilsētu izvietošanu un paplašināšanu

 

 

x

 

4. cet.

 

 

 

 

 

Izmantot AI tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35

Izveidot kopēju Eiropas drošības datu telpu tiesībaizsardzībai

x

x

x

x

 

1. cet.

 

 

 

36

Finansēt UN ICJRI projektu, lai izstrādātu globālu rīkkopu tiesībaizsardzības aģentūrām

 

 

x

x

1. cet.

 

 

 

 

 

Padarīt mobilitāti drošāku un mazāk piesārņojošu ar AI palīdzību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37

Ierosināt AI ceļvedi mobilitātei

 

x

 

 

x

 

 

 

 

38

Izveidot kopīgi plānotu Eiropas CCAM partnerību

x

x

x

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt AI izmantošanu ilgtspējīgai lauksaimniecībai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39

Izveidot Eiropas publiskā un privātā sektora partnerību “Datu lauksaimniecība”

x

x

 

 

 

 

x

x

 

40

Izveidot lauksaimniecības datu telpu

x

x

 

 

 

 

x

x

 

x

sākuma datums, pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai programmas sākšana notiek atzīmētajā gadā

Pilnu informāciju par plānotajām darbībām skatīt koordinētā plāna nodaļās

2. cet.

sākuma datums, pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai programmas sākšana notiek atzīmētajā ceturksnī

HE = pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”

 

Darbības turpināšana

DEP = programma “Digitālā Eiropa” ciparsignālu tehnoloģiju finansēšanai

 

Nav paredzēta darbība


   

271 2. papildinājumsValstu stratēģijas analīze un ieguldījumi AI

1.Valstu stratēģijas pārskats 

1. tabula
Valstu AI stratēģija. ES dalībvalstis un Norvēģija (sākotnējās pieņemšanas datums)

Avots: AI uzraudzības programma – Eiropas Komisija 272 .

Kopumā savu stratēģiju ir pieņēmušas 19 dalībvalstis (visnesenāk – 2020. gada decembrī – Spānija un Polija), kā arī Norvēģija. Dažas dalībvalstis (piem., Somija, Kipra un Vācija) savu sākotnējo stratēģiju 273 jau ir atjauninājušas un pārskatījušas.

Valstu AI stratēģijas un atbalsta politika atšķiras stratēģiskās pieejas, ierosināto darbību detalizācijas līmeņa un nozaru mērķa ziņā.

Dalībvalstis savu AI stratēģiju izstrādē ir izmantojušas dažādas pieejas, sākot no augsta politiskā līmeņa jumta stratēģijas, kas aptver daudzas dažādas politikas iniciatīvas, līdz darbības stratēģijām ar konkrētām darbībām un piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Piemēram, Vācijas AI stratēģijas 2020. gada atjauninājumā tika reaģēts uz jaunajiem sasniegumiem AI jomā, galvenā uzmanība pievērsta piecām darbības jomām un pievienoti 87 pasākumi, kurus federālā valdība plāno īstenot līdz 2022. gadam. Vācijas Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopuma ietvaros Vācijas federālā valdība ir palielinājusi finansiālās saistības AI jomā laikposmā līdz 2025. gadam no 2 miljardiem EUR līdz 5 miljardiem EUR 274 . Igaunijas stratēģija sniedz visaptverošu pārskatu par esošajiem un ierosinātajiem politikas pasākumiem, kā arī to mērķiem, termiņiem un budžeta aplēsēm. Spānijas stratēģija piedāvā 30 pasākumus sešās darbības jomās, tostarp ievērojamu finansējumu uzņēmumiem atbalsta un valsts un privātā riska kapitāla veidā. Stratēģija paredz arī Zaļā AI programmu, kuras mērķis ir veicināt efektīvu algoritmu izstrādi un to izmantošanu vides problēmu risināšanā.

Dažas dalībvalstis ir iekļāvušas pasākumus AI izstrādes un ieviešanas atbalstam kā daļu no citām digitalizācijas stratēģijām. Piemēram, Bulgārijas mākslīgā intelekta attīstības koncepcija ir balstīta uz 2020. gada jūlijā apstiprināto valsts stratēģisko dokumentu “Bulgārijas digitālā pārveide 2020.–2030. gadā”, un tajā ir ņemti vērā AI izstrādes un ieviešanas pasākumi, kas paredzēti dažās nozaru stratēģijās. Plānotā Beļģijas nacionālā stratēģija ir trīs reģionālo stratēģiju (saskaņā ar kompetenču sadalījumu Beļģijas iekšienē) kombinācija, kurā ir reģionālie mērķi un prioritātes, kā arī federālie mērķi un prioritātes.

Valstu politika atšķiras arī attiecībā uz prioritārajām darbības nozarēm. Dažas dalībvalstis (piem., Malta un Slovākija) ir izmantojušas horizontālu pieeju un nav noteikušas konkrētas prioritārās nozares. Citas koncentrējās uz ekonomikas nozarēm, kurām ir augsts izaugsmes potenciāls vai kuras nodrošina konkurences priekšrocības; piemēram, Francija un Itālija uzskaita pasākumus plašā labi izstrādātu, valsts ekonomikai nozīmīgu nozaru spektrā. Valstu AI stratēģijās visbiežāk aplūkotās nozares ir ražošana, veselības aprūpe, lauksaimniecība, valsts pārvalde, transports, loģistika, izglītība un enerģētika. Papildus galvenajām AI lietošanas nozarēm vairākās dalībvalstīs ir plānotas darbības, piemēram, jūrniecības nozarē (Kipra), laika prognožu (Vācija), mākslas un kultūras (Itālija), biodaudzveidības (Portugāle), tieslietu (Latvija) un modes jomā (Spānija). Dažās AI īstenošanu paredzēts koncentrēt uz ļoti konkrētu jomu, piešķirot prioritāti noteiktai nozarei, piemēram, enerģētikai (Lietuva) vai ūdensapgādei (Nīderlande).

2.Perspektīva – plānotās valstu darbības

Austrija plāno publicēt savu stratēģiju līdz 2021. gada otrā ceturkšņa beigām, ņemot vērā galīgo politisko saskaņošanu. Stratēģija nosaka pamatnosacījumus plašai, atbildīgai un drošai AI lietošanai visās dzīves jomās saskaņā ar Eiropas prasībām par uzticamu mākslīgo intelektu. Austrijas stratēģijas mērķi tiek formulēti ciešā koordinācijā un saskaņā ar visaptverošu vienošanos par AI lietošanas pamatojumu, mērķiem un Eiropas Savienības kopīgo rīcību. Galvenās uzmanības jomas ietvers tādus jautājumus kā tiesiskais regulējums (ētika, juridiskie aspekti), AI drošums un drošība, standartu noteikšana, AI infrastruktūra, datu izmantošana un kopīgošana, nosacījumi pētniecībai, izstrādei un inovācijai, AI nodošana un pārņemšana, sadarbība starp izglītības, pētniecības jomām un dialogs starp uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību, izpratnes veidošana, kā arī AI publiskajā sektorā.

Beļģija: laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam ir pieņemtas un ieviestas trīs reģionālās stratēģijas un AI programmas. 2020. gada jūnijā visas Beļģijas struktūras ir apstiprinājušas ziņojumu par kopīga valsts AI rīcības plāna definēšanu. Ņemot vērā to, ka šā plāna pieņemšana ir federālās valdības prioritāte, starp visām kompetentajām iestādēm plānotas apspriešanas šajā saistībā. Mērķis ir izveidot saskaņotu politisko sistēmu, kas var veicināt sinerģiju starp dažādām politikas jomām un dažādām kompetentajām struktūrām. 

Bulgārijas Ministru padome 2020. gada decembrī pieņēma valsts stratēģisko dokumentu (“Koncepcija par AI attīstību Bulgārijā līdz 2030. gadam”).

Horvātija ir sagatavojusi mākslīgā intelekta attīstības valsts plāna projektu laika posmam no 2021. līdz 2025. gadam. Darba grupa izstrādāja valsts plānu un pabeigs šā dokumenta sagatavošanu, izstrādājot konkrētus pasākumus, ko paredzēts pabeigt līdz 2021. gada beigām. Izstrādājot valsts plānu, tika ņemtas vērā ES līmenī galveno stratēģisko dokumentu pamatnostādnes: koordinētais mākslīgā intelekta plāns un Baltā grāmata par mākslīgo intelektu.

Čehija atjauninās Nacionālo AI stratēģiju saskaņā ar jauno koordinēto plānu.

Dānija pašlaik apsver labāko veidu, kā rīkoties ar spēkā esošo valsts AI stratēģiju, kas pieņemta 2019. gadā, un, ja nepieciešams, to pārskatīt.

Igaunijas stratēģija tuvojas darbības beigām 2021. gada jūlijā. Igaunija to pārskatīs un atjauninās 2021. gadā. Tā ir ar uzviju attaisnojusies, un Igaunijā notiek plaša AI ieviešana un izmantošana – vairāk nekā 50 AI lietošanas gadījumi ir ieviesti publiskajā sektorā. Palielinoties AI lietošanas gadījumu skaitam, ar AI saistītā kompetence/prasmes ir ievērojami uzlabojušās. Tomēr joprojām ir risināmi leģislatīvi jautājumi, jāstrādā, lai, piemēram, atceltu novecojušas normas un varētu automatizēt administratīvās procedūras.

Somija 2020. gada novembrī uzsāka īstenot atjauninātu valsts AI programmu. Programma “AI 4.0” veicina AI un citu ciparsignālu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu uzņēmumos, īpaši MVU, sevišķu uzmanību pievēršot rūpniecībai.

Francija 2018. gadā uzsāka Francijas nacionālās stratēģijas AI jomā pirmo posmu ar 800 miljonu EUR budžetu uz trim gadiem, lielu uzsvaru (1/3 no izdevumiem) veltot pētniecības veicināšanai, izveidojot starpdisciplinārus institūtus 3IA, piešķirot papildu finansējumu 180 doktorantiem un atverot petalīmeņa superdatošanas centru. Šīs stratēģijas otrajā posmā (2021–2022) ir noteiktas galvenās prioritātes integrēta un uzticama AI izstrādei kritiski svarīgās sistēmās, lai stiprinātu valsts rūpniecisko bāzi, vienlaikus paātrinot uzņēmumu digitālo un ekoloģisko pārkārtošanos ar AI palīdzību. Arī izglītošana un pārkvalifikācija AI jomā būs būtisks virziens.

Vācija savu stratēģiju atjaunināja 2020. gada decembrī. Pārskatītajā versijā ietverta starpposma bilance, parādīti attiecīgie notikumi valstī, Eiropas un starptautiskā līmenī un noteikti konkrēti pasākumi, kas jāīsteno līdz 2022. gadam. Atjauninātajā ziņojumā uzmanība koncentrēta uz šādām darbības jomām: pētniecība, zināšanas un zinātība, nodošana un piemērošana, tiesiskais regulējums un sabiedrība. Turklāt jaunās iniciatīvas pievērsīsies ilgtspējai, vides/klimata aizsardzībai, pandēmiju kontrolei un starptautiskai/Eiropas sadarbībai.

Grieķija ir pietuvojusies nacionālās AI stratēģijas pabeigšanai un lēš, ka tā būs gatava līdz 2021. gada aprīļa beigām. Grieķijas Digitālās pārvaldes ministrija (MDG) ir stratēģijas īpašniece un koordinatore. Šis laiks ir izraudzīts, lai pielāgotos Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu situācijai un Grieķijas valdības reformai, kas tiks īstenota no 2021. gada janvāra.

Ungārijas AI stratēģija tika publicēta 2020. gada septembrī, un tās pamatā ir Ungārijas AI koalīcijas dalīborganizāciju ieguldījums. Stratēģijas mērķis ir visaptveroša pieeja visā AI vērtību ķēdē, piemēram, Ungārijas datu ekonomikas attīstība, nepieciešamās infrastruktūras attīstība, plaši izvērsti izglītības un apmācības pasākumi, stimuli AI risinājumu ieviešanai (gan privātajā, gan publiskajā sektorā), kā arī regulatīvā vide, kas nodrošina līdzsvaru starp drošību un inovāciju. Nozaru mērķu izpilde balstās uz daudzpusēju sadarbību starp attiecīgajiem dalībniekiem, t. i., lauksaimniecības, transporta, veselības un valsts pārvaldes jomā.

Īrija plāno publicēt savu stratēģiju 2021. gada otrajā ceturksnī, ievērojot nepieciešamos nosacījumus. Galvenās uzmanības jomas būs: AI sabiedrības iespējas un uzdevumi; AI ieviešana Īrijas uzņēmumos; AI lietošana publiskajā sektorā; spēcīga AI inovācijas ekosistēma; AI izglītība, prasmes un talanti; atbalstoša datu, digitālā un telesakaru infrastruktūra, kā arī pārvaldes un normatīvais regulējums (tostarp cilvēktiesības, ētika un standarti).

Latvija īsteno savu stratēģiju, kas tika izdota 2020. gada februārī. Pašlaik plānotās galvenās iniciatīvas ir digitalizācija, koncentrējoties uz AI, jaunu valodu pāru papildināšana mašīntulkošanas sistēmās, prasmju uzlabošana dabiskās valodas apstrādes jomā, analītiski mašīnmācīšanās rīki noziegumu izmeklēšanai un uz AI balstīta proaktīvu pakalpojumu modeļa izstrāde iedzīvotājiem.

Lietuva pašlaik apsver pašreiz spēkā esošās 2019. gadā pieņemtās valsts AI stratēģijas pārskatīšanu un, ja tas būs nepieciešams, atjaunināšanu. Tiek plānoti investīciju pasākumi, lai atbalstītu valodu resursu izstrādi lietošanai AI risinājumos, kā arī atbalsta shēmas AI jomas jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem, kas veic pārkārtošanos AI jomā.

Luksemburga 2019. gada novembrī izsludināja uzaicinājumu iesniegt projektus, aicinot ministrijas iesniegt idejas par uz AI balstītām iniciatīvām, kas tām palīdzētu optimizēt vai paplašināt savus pakalpojumus. Pēc uzaicinājuma tika iesniegti 14 projekti no septiņām dažādām pārvaldes iestādēm: sešas uzvarējušās komandas saņēma līdzekļus projekta uzsākšanai, kā arī norādījumus par iepirkumiem, projektēšanu un pakalpojumu sniedzēju izvēli. Pēc 6 līdz 9 mēnešu izstrādes posma būs pabeigta koncepcijas pareizības pārbaude un makets, kas palīdzēs noteikt, vai projektu vajadzētu virzīt tālāk. Arī juridisko ekspertu grupa datu un tehnoloģiju jomā veica izvērtējumu un sniedza palīdzību konkursa finālistiem. Šī mācību pieredze rada paliekošu vērtību Luksemburgas valsts pārvaldē. Otrais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tika izsludināts 2021. gada sākumā. Turklāt Luksemburgā ir oficiāli ieviests bezmaksas kurss “Elements of AI”. Vēl viens svarīgs stratēģijas elements bija sabiedriskās apspriešanas uzsākšana par AI tēmu 2020. gada beigās; tās rezultāti tiks prezentēti 2021. gada aprīļa beigās.

Nīderlande īsteno darbības, kas noteiktas valsts stratēģiskajā rīcības plānā attiecībā uz AI. 2021. gada otrajā ceturksnī tiks veikta valsts digitalizācijas (un AI) stratēģijas vispārēja atjaunināšana. Galvenā uzmanība tiks pievērsta prasībām antropocentriskam AI, dinamiskai pētījumu un inovācijas ekosistēmai (publiskā un privātā sektora partnerībai), cilvēkkapitālam, starptautiskajai sadarbībai, ieviešanai (MVU) un lietojumiem: lietošanai publiskajā sektorā, viedajā rūpniecībā un mākslīgā intelekta izmantošanai sabiedrības problēmu risināšanā veselības, enerģētikas pārkārtošanas, lauksaimniecības un mobilitātes jomā.

Polija 2020. gada decembrī pieņēma “Mākslīgā intelekta attīstības politiku Polijā no 2020. gada”. Tā ir vērsta uz darbībām sabiedrībā, izglītībā, zinātnē, uzņēmējdarbībā, lobēšanā un starptautiskajās attiecībās saskaņā ar stratēģisko misiju – aizsargāt cilvēka cieņu un atbalstīt godīgas konkurences nosacījumus globālajā sāncensībā. Polija īsteno uzticama AI ētisko sistēmu un ir izveidojusi mehānismu, kas ļaus attīstīties valsts mēroga AI ekosistēmai ētiskā, juridiskā, tehniskā un operatīvā līmenī. Polija izveidojusi koordinētas pārvaldes centru, kuru vada premjerministrs, kas pilda digitāllietu ministra pienākumus. To veido AI politikas izpildes darba grupa, Speciālā AI zinātnes komiteja, AI darba tirgus novērošanas centrs, AI starptautiskās politikas observatorija, juridiskā darba grupa un ministriju digitalizācijas komiteja.

Rumānija ir sākusi īstenot vairākus pasākumus, lai izstrādātu un īstenotu AI nacionālās politikas pamatnostādnes. Rumānija 2020. gadā uzsāka ES finansētu projektu, lai izveidotu valsts satvaru AI jomā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. AI satvars aptvers tādus aspektus kā AI izglītības un prasmju attīstība, pētniecības, izstrādes un inovācijas pastiprināšana AI jomā gan akadēmiskajā sektorā, gan rūpniecības nozarē; tas arī stiprinās sadarbību AI infrastruktūru veidošanā, un tiks pieņemti ētiska AI un datu aizsardzības parametri paraugprakses līmenī, kā arī aptvertas šo pīlāru kiberdrošības prioritātes. Šie centieni būs saistīti ar valdības, akadēmiskā un privātā sektora zinātību, tos atbalstīs tehnoloģisko un juridisko konsultāciju dienesti, un tā rezultātā tiks izveidots valsts stratēģiskais satvars AI jomā. Mērķis tiks īstenots 2021. un 2022. gadā.

Slovākija atjauninās savus AI pasākumus, kas publicēti rīcības plānā, kurš izstrādāts saskaņā ar pārskatīto koordinēto plānu. 

Slovēnija ir pēdējā posmā, lai tiktu pieņemta Nacionālā AI programma 2020.–2025. gadam, kuras mērķis ir vairāk nekā 40 gadus ilgās valsts AI pētniecības darbības laikā iegūtās AI pētniecības zināšanas ieguldīt jaunos inovatīvos produktos un pakalpojumos sešās prioritārajās jomās nolūkā aptvert visu inovācijas dzīves ciklu un izveidot dinamisku valsts ekosistēmu, kas nodrošinās atbilstošu sabiedrības informētību, prasmju kopumu un uzticēšanos AI. AI nacionālajai programmai ir desmit stratēģiski mērķi, kā arī konkrētas darbības to sasniegšanai. Tie ietver tiešu atbalstu pētniecībai, inovācijai un īstenošanai; atbalstu dinamiskas inovācijas un AI ieviešanas ekosistēmas veidošanai; pienācīgu digitālo prasmju nodrošināšanu; efektīvu regulējumu, sabiedrības uzticēšanos; atbilstošu starptautisku sadarbību.

Spānijas 2020. gada decembra Valsts mākslīgā intelekta stratēģija 2021.–2023. gadam veidota tā, lai panāktu, ka AI veicina labklājības valsts konsolidāciju, sniedzot arī nepieciešamos datus un aktīvus, kas veicina inovāciju un tehnoloģiju izstrādi. Šī stratēģija paredz visaptverošu pieeju, kas ar atbilstošām prasmēm un uzticamu sistēmu sagatavos sabiedrību straujajam pavērsienam AI jomā, savukārt pētniecības kopienai tiek dotas iespējas piedāvāt inovatīvus risinājumus, kurus visbeidzot pieņems vērtību ķēdes dalībnieki, tostarp MVU. Stratēģijas būtisks elements ir ilgtspēja, un to atbalsta Zaļā AI programma, kuras mērķis ir algoritmu efektivitāte un to izmantošana vides problēmu risināšanā.

Zviedrija izstrādā stratēģiju drošai piekļuvei atvērtiem datiem un datu kā stratēģiska resursa izmantošanai, ievērojot datu aizsardzības un privātuma noteikumus un balstoties uz pieņēmumu, ka dati ir pamatnosacījums, lai varētu izmantot potenciālu AI un citas digitālās inovācijas jomā. Stratēģija tiks publicēta 2021. gadā un būs svarīgs papildinājums iepriekš publicētajai valsts AI stratēģijai.

Norvēģija savu stratēģiju publicēja 2020. gada janvārī. Stratēģija pievēršas svarīgām AI tēmām, piemēram, datiem un datu pārvaldībai, valodas resursiem, sakaru un datošanas infrastruktūrai, pētniecībai un augstākajai izglītībai, prasmēm un AI darbinātai inovācijai gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Stratēģija nosaka ētikas principus uzticama AI izstrādei un izmantošanai Norvēģijā. Stratēģija tika novērtēta atzinīgi, un valdība strādā, lai īstenotu stratēģijā iekļautās daudzās politikas iniciatīvas. Viens svarīgs pavērsiens bija AI “regulatīvās smilškastes” īstenošanas sākšana kopā ar Datu aizsardzības pārvaldi 2020. gada decembrī. Arī dati un piekļuve datiem ir bijusi prioritāte, un 2021. gada martā parlamentam tika iesniegta valdības baltā grāmata par datu virzītu ekonomiku.

Šveicei nav īpašas AI stratēģijas. Tomēr daži AI izmantošanas aspekti ir apskatīti jaunajā stratēģijā “Digitālā Šveice”, kas pieņemta 2020. gada septembrī. Turklāt Šveices valdība 2020. gada novembrī pieņēma īpašas AI pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt federālajai administrācijai un aģentūrām, kurām uzticēti administratīvie uzdevumi, vispārēju ievirzes sistēmu un nodrošināt saskaņotu AI politiku. Tiek plānota regulāra šo pamatnostādņu piemērošanas izvērtēšana un turpmāka izstrāde.

3.Dalībvalstu ieguldījumi AI

Daudzās valstu AI stratēģijās ir sniegtas nepieciešamo ieguldījumu aplēses vai norādīti budžeta posteņi konkrētām darbībām. Skaitļi ir ļoti atšķirīgi, un tos ir grūti salīdzināt, jo tie norādīti par dažādiem laika periodiem un dažādā tvērumā. Turpmāk sniegtas dažas norādes par piešķirtā finansējuma apjomu.

-Sākotnēji Vācijas valdība Vācijas stratēģijas īstenošanai 2019.–2025. gadā paredzēja 3 miljardus EUR; tagad šī summa ir palielināta līdz 5 miljardiem EUR.

-Francijas valdība līdz 2022. gada beigām AI attīstībai atvēlēs 1,5 miljardus EUR.

-Dānija ir piešķīrusi 200 miljonus DKK (aptuveni 27 miljonus EUR) ieguldījumu fondam, lai testētu, paplašinātu un veicinātu AI ieviešanu publiskajā sektorā, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei, valsts pārvaldei un zaļās pārkārtošanās mērķim.

-Spānija laika posmam no 2021. līdz 2023. gadam ir rezervējusi 600 miljonus EUR un paredz piesaistīt 3,3 miljardus EUR privātās investīcijās. 2021. gadam budžetā ir paredzēti 330 miljoni EUR.

-Zviedrijas inovāciju aģentūra Vinnova 2020. gadā finansēja AI projektus par 675 miljoniem SEK (aptuveni 67,5 miljoni EUR). Kopējā summa AI projektiem, kurus Vinnova palīdzēja finansēt, bija 1,350 miljardi SEK (aptuveni 135 miljoni EUR), 50 % no tā varētu būt privātā sektora dalība vai finansējums no citu valstu programmām. Valsts inovāciju un pētniecības budžetā līdz 2024. gadam vismaz 550 miljoni SEK (aptuveni 55 miljoni EUR) ir piešķirti pētījumiem un inovācijai ciparsignālu tehnoloģiju un AI jomā, kā arī saistībā ar tā lietošanu un ietekmi uz sabiedrību.

-Nīderlandes stratēģijas pielikumā ir minēts, ka ikgadējais valdības budžets AI inovācijai un pētniecībai tiek lēsts uz 45 miljoniem EUR gadā. 2019. gadā šis budžets bija 64 miljoni EUR. 2020. gadā Nīderlande finansēja papildu 23,5 miljonus EUR Nīderlandes publiskā un privātā sektora partnerībai “AI koalīcija”. 2021. gada aprīlī tika piešķirta investīciju programma, lai maksimāli palielinātu AI iespējas Nīderlandes ekonomikā un sabiedrībā, nākamajos gados ieguldot papildu summu maksimums 276 miljonu EUR apmērā.

-Somijas valdība norāda ieguldījumu summu dažādām vadošajām politikas jomām, piemēram, četru gadu laikā tā piešķīrusi 100 miljonus EUR programmai “AI business”. Somijas mākslīgā intelekta centram (FCAI) ir piešķirti 8,3 miljoni EUR kā pamatfinansējums 2019.–2022. gadam.

-AI stratēģisko mērķu īstenošanai Slovēnija Nacionālās AI programmas līdz 2025. gadam projektā paredz ieguldījumus 110 miljonu EUR apmērā, maksājot tos no valsts budžeta.

-Pēc Čehijas Nacionālās AI stratēģijas pieņemšanas 2019. gadā ir bijuši vairāki projekti, kurus atbalstījusi gan Čehijas Tehnoloģiskā aģentūra, gan Čehijas Zinātnes fonds (valsts budžeta līdzekļi) u. c., kopumā par 120 miljoniem EUR.

(1)      Eiropas Komisijas paziņojums “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (COM(2018) 795 final).
(2)      Eiropas pieeja AI jomā, ieskaitot vērtības, uz kuru pamata ES vēlas virzīt AI izstrādi un ieviešanu, ir izklāstīta Eiropas Komisijas paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final) un Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (COM(2020) 65 final).
(3)       Deklarācija par sadarbību mākslīgā intelekta jomā , ko parakstījušas visas dalībvalstis un Norvēģija, 2018. gada aprīlis.
(4)      Katra nodaļa šajā dokumentā sākas ar īsu pārskatu par darbībām un plānošanas dokumentiem, kas pieņemti ES līmenī pēc 2018. gada koordinētā plāna pieņemšanas.
(5)      Ir arī citi ES finansēšanas instrumenti, piem., kohēzijas politikas programmas, kas varētu gūt labumu no AI tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas. Komisija ir gatava sniegt tehnisku atbalstu dalībvalstīm, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, lai palīdzētu tām pārskatīt un atjaunināt valsts stratēģijas. Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
(6)      ANM ir lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Tas sniegs dalībvalstīm iepriekšēju finansiālu atbalstu bezprecedenta aizdevumu un dotāciju veidā 672,5 miljardu EUR apmērā izšķirošajiem pirmajiem atveseļošanās gadiem, un 20 % no šā finansējuma tiek piedāvāti “digitālajam mērķim”. “Digitālās jomas izdevumu mērķis”, kam ANM dzīves ciklā paredzēti 134 miljardi EUR, var būt jauns pavērsiens, kas ļaus palielināt ieguldījumus, lai, piem., veidotu datu, mākoņdatošanas un datošanas infrastruktūras, veicinātu pētniecības izcilību, atbalstītu inovāciju, testēšanu un eksperimentēšanu, kā arī palielinātu to izmantošanu valsts pārvaldē un uzņēmumos.
(7)      Piemēram, dabiskās valodas apstrādē (viena no AI visstraujāk progresējošām jomām) lielākie modeļi ir izauguši vairāk kā 1500 reižu (parametru skaits audzis no 100 miljoniem 2018. gadā līdz 175 miljardiem 2020. gadā; sk. stateof.ai 2020 ) . Progress AI tehnoloģiju jomā ietekmē visu digitālo piegādes ķēdi. Tiek izstrādāti un ienāk tirgū jauni komponenti (piem., uzlaboti grafiskie procesori un neiromorfiskās mikroshēmas), jaunas datošanas koncepcijas (perifērdatošana un uz datiem balstīta datošana), jauna datu infrastruktūra un jauni lietojumi.
(8)      Visā pasaulē to uzņēmumu skaits, kuri izmanto AI, iepriekšējos 4 gados ir pieaudzis par 270 % un pagājušajā gadā vien ir trīskāršojies. Gartner , “Gartner survey shows 37 per cent of organisations have implemented AI in some form” , 2019.
(9)      Sk., piem., Eiropas Parlamenta Pētniecības dienesta izklāstu “Eiropas divu triljonu euro dividende: Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu attēlojums, 2019–2024” . Nesens Eiropas pievienotās vērtības novērtējums mākslīgā intelekta, robotikas un ar tiem saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu Eiropas satvaram liecina, ka vienots ES satvars attiecībā uz ētiku mākslīgā intelekta jomā vien (salīdzinājumā ar dalībvalstu atsevišķu rīcību) var radīt papildu IKP 294,9 miljardu EUR apmērā un 4,6 miljonus papildu darbvietu līdz 2030. gadam (Evas, T., Eiropas Parlamenta Pētniecības dienests, 2020).
(10)       Baltā grāmata par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (COM(2020) 65 final).
(11)      AI tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē visas ekonomikas nozares. Šajā koordinētā plāna 2021. gada pārskatīšanā ir ierosinātas sešas politikas jomas mērķtiecīgām kopīgām darbībām. Politikas jomu izvēle balstās uz valstu AI stratēģiju analīzi, divpusējām konsultācijām, dalībvalstu ieteikumiem un pieejamajiem pierādījumiem par AI ieviešanu un tirgus norisēm. Koordinētā plāna turpmākajās pārskatīšanās vajadzības gadījumā tiks apsvērta nepieciešamība pievienot papildu jomas, kurās izvērst kopīgas darbības.
(12)      Komisija 2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu (COM(2020) 65 final) un 2018. gada koordinētajā mākslīgā intelekta plānā (COM(2018) 795 final) bija apņēmusies piedāvāt dalībvalstīm koordinētā plāna pārskatīto versiju.
(13)      Visām darbībām pilnībā jāatbilst ES noteikumiem par konkurences tiesībām un jo īpaši par valsts atbalstu.
(14)      Šis ierosinājums tika iekļauts arī Padomes 2019. gada februāra secinājumos (Eiropas Savienības Padome, Secinājumi par koordinēto mākslīgā intelekta plānu , 6177/19, 2019. gada 11. februāris).
(15)      Sk. šā dokumenta 1. papildinājumu un Kopīgā pētniecības centra (JRC) gaidāmo AI uzraudzības programmas ziņojumu par valstu AI stratēģiju (2021).
(16)      AI uzraudzības programmas aprakstu sk. nākamajā iedaļā “Pārskats par īstenotajām darbībām”.
(17)      Tehniskais atbalsts dalībvalstīm, lai palīdzētu tām pārskatīt un atjaunināt savu stratēģiju, ir pieejams, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, kas paredzēts Regulā (ES) 2021/240.
(18)      Sk. arī otro rīcības jomu attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) un izcilību pētniecībā.
(19)

     Šajā iedaļā ir aprakstītas galvenās darbības. Komisija ir organizējusi arī daudzus tehniskus darbseminārus par AI ar ekspertiem no dažādām ieinteresēto personu grupām. Darbsemināru rezultāti tika tālāk apspriesti, piemēram, tiešsaistes konferencē par izcilības un uzticēšanās ekosistēmām 2020. gada oktobrī.

(20)       Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas informatīva tīmekļa lapa (2020. gada novembris).
(21)       Ētikas vadlīnijas uzticamam AI (2019) . Vadlīnijās izvirzītas septiņas galvenās prasības, kurām AI sistēmām būtu jāatbilst, lai tās varētu uzskatīt par uzticamām. Galvenās prasības, kuru individuālo piemērošanu paredzēts pārbaudīt pēc īpaša novērtēšanas saraksta, ir šādas: 1) cilvēka subjektība un virsvadība; 2) tehniskā noturība un drošums; 3) privātums un datu pārvaldība; 4) pārredzamība; 5) daudzveidība, nediskriminēšana un taisnīgums; 6) sabiedrības un vides labklājība; un 7) atbildīgums.
(22)       The policy and investment recommendations for trustworthy AI (2020).
(23)      Pēc plašas apspriešanās un izmēģinājumiem kopā ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām grupa 2020. gada jūlijā publicēja Uzticama mākslīgā intelekta novērtēšanas sarakstu (ALTAI) pašnovērtējuma veikšanai (2020). Šis pašnovērtējuma rīks ir kontrolsaraksts, kurā iedzīvināti ES AI principi un pēc kura var vadīties AI izstrādātāji un ieviesēji.
(24)       Report of the High-Level Expert Group on the Impact of the Digital Transformation on EU Labour Markets (2019. gada aprīlis).
(25)       Liability for artificial intelligence and other emerging digital technologies , galīgais ziņojums (2019).
(26)       Ethics of Connected and Automated Vehicle s , neatkarīgu ekspertu ziņojums (2020. gada jūnijs).
(27)       Eiropas Aviācijas augsta līmeņa ekspertu grupa AI jautājumos .
(28)      Paziņojums  “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020) 789 final).
(29)

     Ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos iekšlietu jomā (izveidota 2020. gadā) nodrošina regulāru dialogu un viedokļu apmaiņu starp dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu iestādēm.

(30)       ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) daudznozaru Speciālā ekspertu grupa kiberdrošības jautājumos pievērsās AI jautājumiem . 2020. gada decembrī publicētajā ziņojumā AI Cybersecurity Challenges: Threat Landscape for Artificial Intelligence tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt AI sistēmas pret ārējiem kiberdrošības riskiem un ļaunprātīgu izmantošanu un pieaugošās iespējas izmantot mākslīgo intelektu kiberdrošības atbalstam. Nesenajā ES kiberdrošības stratēģijā digitālajai desmitgadei (JOIN(2020) 18 final) tika uzsvērts, ka pašreizējo drošības apdraudējuma ainu papildina ģeopolitiskais saspīlējums attiecībā uz kontroli pār tādām ietekmīgām un stratēģiskām tehnoloģijām kā AI.
(31)       AI uzraudzības programma (ko vada Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC)) tikusi īstenota sadarbībā ar dalībvalstīm; 2019. gadā tika izveidota vadības grupa, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kura sanāk divas reizes gadā.
(32)

     Piem., attiecībā uz valstu AI stratēģijām, AI un veselību, AI izmantošanu un ietekmi sabiedrisko pakalpojumu jomā, AI tehnoloģiju attīstības uzraudzību, AI darbības definīciju, AI vēsturiskajām norisēm un pasaules mēroga AI vides analīzi, ieskaitot interaktīvu rādītāju infopaneli.

(33)      Visi AI uzraudzības programmas ziņojumi un analīzes ir publiski pieejami, un par tiem var sniegt atsauksmes AI uzraudzības programmas tīmekļa portālā . AI uzraudzības programmas darbību pārskatu skatiet tās 2019. gada darbības pārskatā .
(34)      Vairāk informācijas par IPSO platformu skatīt pasākuma tīmekļa lapā. Šajā platformā tagad ir uzskaitīti 43 specifiski AI lietojuma gadījumi sabiedriskajiem pakalpojumiem Eiropā.
(35)       ATI projekta mērķis ir analizēt un sistemātiski uzraudzīt progresīvu tehnoloģiju ieviešanu rūpniecībā visā ES. Tas politikas veidotājiem, nozares pārstāvjiem un akadēmiskajām aprindām sniedz: statistikas datus par progresīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu; analītiskus ziņojumus par tehnoloģiskajām tendencēm, nozaru norisēm un izstrādājumiem; ar progresīvu tehnoloģiju ieviešanu saistīto politikas pasākumu un politikas instrumentu analīzi; konkurējošo valstu tehnoloģisko tendenču analīzi; un piekļuvi tehnoloģiju centriem un inovācijas centriem ES valstīs.
(36)

     Eiropas Komisija, European enterprise survey on the use of technologies based on artificial intelligence , informatīva tīmekļa lapa (2020. gada jūlijs). Apsekojums ir pirmais ES mēroga kvantitatīvais pārskats par AI tehnoloģiju izmantošanu Eiropas uzņēmumos. Tas ir svarīgs instruments, kas palīdz uzraudzīt AI ieviešanu dalībvalstīs un dziļāk novērtēt problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi organizācijas iekšienē un ārēji.

(37)       Eurostat , rezultāti publicēti 2020. gada 21. janvārī, datu kopa ISOC_EB_AI.
(38)      Eiropas Komisija, kopsavilkuma ziņojums par konstatējumiem (2020); visa sabiedriskajā apspriešanā sniegtā informācija ir pieejama šim nolūkam paredzētajā tīmekļa vietnē .
(39)      Sk. iedaļu “Stiprināt apmaiņu un sadarbību, izmantojot dalībvalstu grupu AI un Eiropas rūpniecības digitalizācijas jautājumos” turpmāk.
(40)      Šajā tiešsaistes forumā ir vairāk nekā 4000 locekļu, kuri pārstāv akadēmiskās aprindas, uzņēmējdarbību un rūpniecību, pilsonisko sabiedrību, ES pilsoņus un politikas veidotājus. Piemēram, Mākslīgā intelekta alianses locekļi sniedza detalizētas atsauksmes par ALEG Ētikas vadlīnijām uzticamam AI .
(41)      Mākslīgā intelekta alianses pārskatu skatiet Eiropas Komisijas lapā – Eiropas Mākslīgā intelekta alianse (informatīva tīmekļa lapa, 2020. gads).
(42)      Pirmajā Mākslīgā intelekta alianses asamblejā pulcējās 500 biedru, lai sniegtu atsauksmes par Komisijas politikas veidošanu AI jomā. Otrajā asamblejā, kurā piedalījās vairāk nekā 1900 dalībnieku, tika apspriesti galvenie sabiedriskās apspriešanas konstatējumi attiecībā uz Balto grāmatu par mākslīgo intelektu un nākotnes perspektīvas Eiropas pieejas veidošanā izcilības un uzticēšanās jautājumiem. Pasākuma laikā notikušajos darbsemināros tika aplūkotas tādas tēmas kā biometriskā identifikācija, AI un atbildība, uzticama AI prasības, AI atbilstības novērtēšana, standarti un augsta riska AI lietojumi.
(43)      AI modulis tika iekļauts 2021. gada anketā, un dati būs pieejami 2022. gada janvārī.
(44)      Piem., Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un 2030. gada “Digitālais kompass” un saistītie uzraudzības pasākumi, kas ieviesti ar paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (2021. gada marts).
(45)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021) 206).
(46)       Grupa ir tikusies divreiz gadā. Atbalstošā sagatavošanas grupa ir tikusies ik pēc 2–3 mēnešiem.
(47)      Plāna rīcības jomu īstenošanai virzoties uz priekšu, grupa papildinās horizontālo pieeju ar tematiskām grupām un tematu/nozaru darbsemināriem.
(48)      Sk., piem., Vācijas Digitālo centru iniciatīvu .
(49)      Piem., Nīderlandes AI koalīcija un Ungārijas AI koalīcija .
(50)      Ar datiem saistītas darbības programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros tiks veiktas sadarbībā ar kopīgi plānoto Eiropas partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos, skatīt 4. nodaļu. Konkrēti, vairākas tēmas attieksies uz jaunu datu kopīgošanas tehnoloģiju pētniecību un izstrādi kopējās Eiropas datu telpās.
(51)      Sk., piem., ietekmes novērtējuma ziņojumu un atbalsta pētījumu, kas pievienots priekšlikumam Regulai par datu pārvaldību (2020. gada novembris).
(52)      Sadarbības pastiprināšanai un spēku apvienošanai, lai apņemtos iesaistīties nākamās paaudzes mākoņdatošanā, 2020. gada oktobrī 27 ES dalībvalstis parakstīja deklarāciju Building the next generation cloud for businesses and the public sector in the EU .
(53)      Eiropas Komisija, “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final).
(54)      Plašāku informāciju skatīt Eiropas Komisijas rakstā Experts say privately held data available in the European Union should be used better and more (informatīva tīmekļa lapa, 2020. gada jūnijs).
(55)      Plašāku informāciju skatīt Eiropas Komisijas lapā “Meetings of the Expert Group on Business-to-Government Data Sharing” (informatīva tīmekļa lapa, 2020. gada septembris).
(56)      Eiropas Komisijas priekšlikums "Regula par Eiropas datu pārvaldību" (COM(2020) 767 final).
(57)      Lai atbalstītu B2B datu kopīgošanu, Komisija programmā “Digitālā Eiropa” arī atbalstīs tādu nozaru datu telpu izveidi, kurās būs tehniski un pārvaldes mehānismi datu kopīgošanai starp uzņēmumiem, pētniekiem un sabiedriskām organizācijām.
(58)      Piem., Komisija 2021. gadā pieņems Eiropas veselības datu telpu, kas Datu pārvaldības aktu papildinās ar īpašiem noteikumiem par datu izmantošanu veselības nozarē.
(59)      Sk. Komisijas 2021. gada darba programmu (4. lpp.) un tās pielikumu (6. punkts).
(60)      Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.). Sk. arī 14. nodaļu par AI publiskā sektora vajadzībām.
(61)      Sk. informāciju, piem., par projektu GAIA-X: A Federated Data Infrastructure for Europe , kā arī 2020. gada oktobra deklarāciju “ Building the next generation cloud for businesses and the public sector in the EU ”.
(62)      Eiropas Komisija, “ Eiropas Datu stratēģija ” (COM(2020) 66 final).
(63)      Komisija var apsvērt iespēju ieviest papildu kopīgas Eiropas datu telpas citās nozarēs.
(64)       Reformu un ieguldījumu komponenta piemēri – paplašināšana.
(65)      Paredzams, ka 2018.–2025. gadā valsts struktūru, uzņēmumu un iedzīvotāju radīto datu apjoms pieaugs pieckārt.
(66)      Ievērojami pieaug arī datošanas jauda. Arvien sarežģītāks AI prasīs lielāku aparatūras datošanas jaudu. Mašīnmācīšanās uzdevumam var būt nepieciešama tūkstošu datoru jauda. Šāda izvēršana ir kļuvusi iespējama, pateicoties īpaši šim nolūkam paredzētajiem mašīnmācīšanās paātrinātājiem, piemēram, grafiskajiem procesoriem (GPU).
(67)       Kopš īpaši šim nolūkam paredzētos paātrinātājus sākts izmantot mašīnu mācīšanās mērķiem, AI veiktspēja dubultojas trīs četros mēnešos, galvenokārt aparatūras optimizācijas dēļ.
(68)      AI lietojumiem perifērdatošanā (ņemot vērā satīkloto ierīču pārspriegumu lietošanas vietā) būtiska ir maksimālā enerģijas efektivitāte, tāpēc daudzas AI funkcijas jāievieš aparatūrā, nevis programmatūrā.
(69)      Šajā pētniecības jomā, piem., jaunām pēc smadzeņu parauga veidotām tehnoloģijām, tādām kā neiromorfiskā datošana, ir potenciāls nodrošināt revolucionāru energoefektivitāti.
(70)      Eiropas Komisijas paziņojums “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2020) 575 final).
(71)      Vairāk informācijas skatīt Komisijas tīmekļa lapā par ANM .
(72)       Member States join forces for a European initiative on processors and semiconductor technologies .  
(73)      Vairāk informācijas skatīt kopuzņēmuma ECSEL tīmekļa lapā .
(74)      “AI digitalizācijas nozarei” ( AI4DI ).
(75)      “Procesu tehnoloģijas un aparatūras platformu izstrāde neiromorfiskajai datošanai” ( TEMPO ).
(76)      “AI jaunām ierīcēm un tehnoloģijām perifērijā” ( ANDANTE ).
(77)      Sk. dokumentu “Joint declaration on processors and semiconductor technologies” .
(78)      Vairāk par KDT skatīt arī 4. nodaļas iedaļā “Perspektīva”.
(79)      Partnerības pirmo reizi tika ieviestas 2002. gadā kā daļa no Eiropas Pētniecības telpas, lai pārvarētu pētniecības centienu neviengabalainību. Tās tiek finansētas saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”, no 2021. gada – saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
(80)       BDVA ir Eiropas lielo datu kopienas apvienība, kurā ietilpst vadošās Eiropas pētniecības un inovācijas organizācijas un uzņēmumi, tostarp datu pakalpojumu sniedzēji, lietotāji un analītiķi. PPP tika īstenota 2016.–2020. gadā, programmas “Apvārsnis 2020” daļas “Vadošā loma rūpniecībā” ietvaros uzaicinot iesniegt priekšlikumus.
(81)       SPARC mērķis bija nodrošināt ilgtermiņa apņemšanos veikt ieguldījumus šajā jomā, lai izveidotu kopēju rīcības plānu robotikai Eiropā, un noteikt līdzekļus, kā realizēt šo plānu ar sabiedrības atbalstu. Iniciatīva ietvēra darbības, kas aptvēra pilnu inovācijas ciklu, sākot no pētniecības un beidzot ar nozares vadītu pētniecību un izstrādi un novatorisku robotu tehnoloģiju testēšanu un izmēģināšanu reālos apstākļos.
(82)      Eksalīmeņa datošana attiecas uz spēju veikt miljards miljardu (kvintiljonu) darbību sekundē.
(83)      HPC līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība ( contractual public private partnership, cPPP ) apvienoja tehnoloģiju nodrošinātājus un lietotājus ar apvienības ETP4HPC un datošanas lietojumu jomas izcilības centru (CoE) starpniecību. cPPP bija vērsta uz tehnoloģijām un to izmantošanu un Eiropas HPC stratēģijā minētajiem lietojumiem, kā arī apmācību, izglītību un prasmju pilnveidi. Eiropas Komisija, Priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (COM(2020) 569 final).
(84)       Kopuzņēmums ECSEL .
(85)       Photonics21 .
(86)       “Nākotnes rūpnīcu rīcības plāns” , European Factories of the Future Research Association (informatīva tīmekļa lapa, 2021. gada janvāris).
(87)      Kopīgi plānotas un institucionalizētas partnerības, kas uzsāktas programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, skatīt informatīvo tīmekļa lapu par Eiropas partnerībām programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros .
(88)      Kopīgi plānota partnerība, skatīt tīmekļa lapu par Eiropas partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jautājumos .
(89)      Partnerības priekšlikumā cita starpā ir uzsvērta sociālo partneru iesaistīšanas nozīme šajā publiskā un privātā sektora partnerībā.
(90)      PPP skatījums, vispārējie mērķi, galvenās tehniskās/netehniskās prioritātes, ieguldījumu jomas un pētniecības, inovācijas un ieviešanas ceļvedis ir izklāstīti stratēģiskajā pētniecības, inovācijas un ieviešanas programmā , kas virzīs partnerības darbību, sākot no 2021. gada. Paredzams, ka saprašanās memorands par PPP darbību uzsākšanu tiks parakstīts 2021. gada aprīlī.
(91)      Fotonikas attēlveidošanas procesi ļauj AI “redzēt”. AI izmantotās fotoniskās tehnoloģijas ietver fotonisko sensoru sistēmas un attēlu apstrādi, piemēram, ļoti drošdarbīgu pazīšanu ar zemu latentumu robotiem / autonomām sistēmām un viedkameru platformām ar iegultu attēlu apstrādi; vairāk informācijas skatīt dokumentā “European Partnership on Photonics” (priekšlikuma projekts, 2020. gada 26. maijs).
(92)      Pārskatu par visām “Apvāršņa Eiropas” ietvaros plānotajām PPP skatīt šeit: Eiropas Komisija, Coherence and synergies of candidate European partnerships under Horizon Europe (2020. gada oktobris). 4. kopā (“Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss”) ir plānotas 10 PPP.
(93)      Kā viens no privātā sektora dalībniekiem kopuzņēmumā EuroHPC un nozīmīgs partneris Eiropas partnerībā AI, datu un robotikas jautājumos BDVA ievērojami palīdzēs saskaņot HPC, lielo datu un AI stratēģijas un ceļvežus Eiropā. Partnerība turpinās sadarboties un centīsies izveidot ciešākas saites ar citām saistītām stratēģiskas nozīmes Eiropas partnerībām, piemēram, KDT, kooperatīva “Made in Europe”, satīklotas un automatizētas mobilitātes (CCAM) jautājumos un ar IoT inovācijas aliansi.
(94)      Starptautiskā dimensija ir aplūkota 7. nodaļā. AI uzraudzības programmas ziņojumā “TES analysis of AI Worldwide system in 2009-2018” uzsvērta spēcīgā Eiropas pētniecības vide mākslīgā intelekta jomā, ES esot pasaules līderei AI pētniecības dalībnieku skaita ziņā. Gaidāmajā ziņojumā, kas aptver laikposmu no 2009. līdz 2020. gadam, ES ir identificēta kā reģions, kura patentu un publikāciju sadarbības tīklā ir visvairāk stratēģiskās pētniecības dalībnieku.
(95)      Aplēses balstītas uz 2020. gada septembra datiem.
(96)      Šo tīklu mērķis ir sekmēt pētniecību, saliedējot daudzveidīgo akadēmisko AI kopienu Eiropā un veicinot jaunu talantu attīstību. Paredzēts, ka tie darbojas trīs gadus (izņemot vienu, kas darbojas četrus gadus). Šā darba pamatā ir spēcīgs ES atbalsts pētniecībai, ko finansē “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības padome.
(97)      Plašāku informāciju var skatīt projektu AI4Media , ELISE , Humaine-AI-net , TAILOR un VISION ( CSA ) tīmekļa vietnēs.
(98)      Plašāku informāciju sk. programmas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopā (“Mākslīgais intelekts, dati un robotika darbībā”).
(99)      Plašāku informāciju sk. BDVA rakstā “Release of the SRIDA for the AI, Data and Robotics PPP” (informatīva tīmekļa lapa, 2020. gads).
(100)      Tikai 17 % no MVU ir sekmīgi integrējuši ciparsignālu tehnoloģijas, salīdzinot ar 54 % lielo uzņēmumu ( DIH 1. darba grupa, “Report from the working group meeting on access to finance” , 2018. gada marts).
(101)      Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra sniegs atbalstu MVU, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi.
(102)      DIH ir “vienas pieturas aģentūras”, kas palīdz visiem uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem attiecībā uz viņu uzņēmējdarbības/ražošanas procesiem, produktiem vai pakalpojumiem, izmantojot ciparsignālu tehnoloģijas.
(103)      Eiropas Revīzijas palāta, “Eiropas rūpniecības digitalizācija: vērienīga iniciatīva, kuras panākumi atkarīgi no ES, valdību un uzņēmumu pastāvīgas apņemšanās” , Īpašais ziņojums Nr. 19 (2020).
(104)       Eiropas Komisija, “European Digital Innovation Hubs in Digital Europe programme” (2020. gada 22. oktobris).
(105)      EDIH cieši sadarbosies ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, Eiropas Klasteru kopdarbības programmu, iniciatīvu Startup Europe un citiem attiecīgajiem dalībniekiem. Sk. MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (COM(2020) 103 final).
(106)      2019. gadā uzsāktā programmas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta AI4EU ietvaros tiek izstrādāta pirmā Eiropas platforma “AI pēc pieprasījuma”. Platformas turpmākās izvēršanas darbības un saikne ar TEF un EDIH ir paredzētas programmā “Digitālā Eiropa”.
(107)      Piem., algoritmi, programmatūras satvari, izstrādes rīki, komponenti, moduļi, dati, datošanas resursi, prototipēšanas funkcijas.
(108)      Tas atbilst līdzfinansējuma principiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018) 434 final – 2018/0227 (COD); pēc 2020. gada 15. decembrī panāktās vienošanās vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī).
(109)      ANM/ERAF un/vai valsts līdzekļus varētu izmantot, lai izveidotu reģionālu un/vai valsts digitālu platformu, kas apvieno AI ekspertus, risinājumu nodrošinātājus un uzņēmumus (tostarp MVU un jaunuzņēmumus). Nākamajā iedaļā ir izklāstīts, kā AI izstrādātāji var gūt labumu arī no programmas InvestEU vai citām esošajām finansēšanas struktūrām.
(110)      Kopā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Eiropas Investīciju fondu (EIF) .
(111)       First six Artificial Intelligence and Blockchain Technology funds backed by InnovFin raise a total of EUR 700 million (2020. gada oktobris).
(112)      Šis finansēšanas instruments atbalsta uzņēmumus, kas darbojas AI jomā, un tehnoloģijas, kas tiešā veidā papildina AI, piem., blokķēdes, lietu interneta un robotikas tehnoloģijas. Papildinformāciju skatiet šeit: Eiropas Investīciju banka, “EIB Group provides EUR 150 million to support artificial intelligence companies” (2020).
(113)      Lielākā daļa EIC finansējuma ir balstīta uz augšupēju pieeju, kas paredzēta, lai sniegtu atbalstu jebkurām tehnoloģijām un inovācijām, kas šķērso dažādas zinātnes, tehnoloģiju, nozaru un lietojumu jomas vai pārstāv jaunas zinātnes un tehnoloģijas paradigmas.
(114)      EIC izmēģinājuma instrumenta Accelerator kopējais budžets laikposmam no 2019. līdz 2020. gadam bija vairāk nekā 1,3 miljardi EUR. Sk. Eiropas Komisija, Eiropas Inovācijas padome (informatīva tīmekļa lapa).
(115)       EIC - EIT: Working closer together for Europe's innovators (2021. gada janvāris).
(116)      InvestEU ieguldījumu vadlīnijās AI ir iekļauts kā digitālo ieguldījumu prioritāte iedaļā par stratēģiskajiem ieguldījumiem kritiskajā infrastruktūrā.
(117)      Pirmais šāds pasākums tiks organizēts Digitālajā asamblejā Portugāles prezidentūras laikā (2021. gada pirmajā pusē).
(118)       ES jaunuzņēmumu nāciju standarta (EU Startup Nation Standard) iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstu politiku, kas nodrošinātu jaunuzņēmumu izaugsmi Eiropā.
(119)      Saskaņā ar McKinsey teikto ( “S haping the digital transformation in Europe” , 2020), jaunu ciparsignālu tehnoloģiju, tostarp AI, kumulatīvais papildu ieguldījums IKP ES varētu būt 2,2 triljoni EUR līdz 2030. gadam (14,1 % pieaugums kopš 2017. gada). PwC ( “Sizing the prize: What’s the real value of AI for your business and how can you capitalise?” , 2017) prognozē gandrīz identisku pieaugumu pasaules līmenī (15,7 triljoni USD).
(120)      Pārskatam sk., piem., ietekmes novērtējumu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas pieeju attiecībā uz mākslīgo intelektu (drīzumā tiks publicēts).
(121)       Baltā grāmata par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (COM(2020) 65 final).
(122)      “Uzticēšanās ekosistēma” koncentrējas uz pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt AI izstrādi ētiskā veidā; “izcilības ekosistēma” koncentrējas uz pasākumiem atbildīgu ieguldījumu, AI inovācijas un īstenošanas veicināšanai. Lai uzlabotu “uzticēšanās ekosistēmu”, Komisija līdztekus koordinētā mākslīgā intelekta plāna pārskatīšanai nāk klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021) 206).
(123)    Eiropas Komisija, European enterprise survey on the use of technologies based on artificial intelligence (2020. gada jūlijs). 45 % respondentu kā būtisku šķērsli norādīja prasmju trūkumu esošo darbinieku vidū, 57 % – grūtības pieņemt darbā jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Saskaņā ar dažām nozares aplēsēm Eiropas AI ekspertu skaits varētu palielināties vairāk nekā divkārtīgi, ja tiktu radītas jaunas un specifiskas mācīšanās iespējas (LinkedIn, 2020).
(124)      Craglia (red.), Artificial intelligence a European perspective , JRC ziņojums “Zinātne politikai”, 2018.
(125)      Turklāt dalībvalstu akadēmiskās iestādes ir palielinājušas specializētās izglītības piedāvājumu AI jomā augstākās izglītības līmenī. Piemēram, specializēto maģistra programmu skaits AI jomā laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam ir pieaudzis par 10 %. Pašlaik tiek piedāvāts ap 260 programmu. Analīzi sk., piem., Righi, R. et.al., Academic Offer of Advanced Digital Skills in 2019-20. International Comparison. Focus on Artificial Intelligence, High Performance Computing, Cybersecurity and Data Science , JRC tehniskais ziņojums , 2020.
(126)      Analīzi sk., piem., Righi, R. et.al., Academic Offer of Advanced Digital Skills in 2019-20. International Comparison. Focus on Artificial Intelligence, High Performance Computing, Cybersecurity and Data Science , JRC tehniskais ziņojums, 2020.
(127)      Eiropas Komisijas paziņojums “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2020) 575 final). Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 19. pantā pausts aicinājums valsts atveseļošanas un noturības plānā integrēt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tas ir īpaši būtiski, piemēram, attiecībā uz sieviešu un meiteņu digitālo un AI prasmju pilnveidošanu un kvalifikācijas celšanu.
(128)      Konkrētāk, plāns ietver vairākus atbalsta pasākumus, kuriem cita starpā būtu netieši jāveicina AI prasmju pilnveidošana, tostarp darbības ar mērķi: uzlabot ātrdarbīga interneta pieslēgumu izglītības nolūkiem, vairot skolu digitālās spējas un atbalstīt inovāciju, izmantojot tādas jaunas tehnoloģijas kā AI ar mērķi uzlabot mācīšanos un mācīšanu, uzlabot datorzinātnes un analītiski algoritmiskās domāšanas mācīšanu izglītībā, paplašinot tādus sekmīgus projektus kā stažēšanās iniciatīva “Digitālā iespēja”, kas atbalsta studentu iespējas gūt pārrobežu pieredzi viņu digitālo prasmju uzlabošanai darbā. Shēmas izmēģinājuma versijā divu gadu laikā ir piedalījušies 16 000 studentu.
(129)       ES programmēšanas nedēļa ir iniciatīva, kurā iesaistās vietējie dalībnieki un kuras mērķis ir programmēšanu un digitālo pratību pasniegt visiem aizraujošā veidā (2021). “Pamācības” un stundu plāni darbošanās ar aparatūru un robotikas jomā ir pieejami arī skolotājiem, kas šīs tēmas agrāk nav pasnieguši.
(130)

      ES programmēšanas nedēļa : līdz 2020. gada beigām vairāk nekā 14 miljoni jauniešu bija piedalījušies programmēšanas nedēļā, gandrīz puse no tiem bija meitenes. 2021. gadā ES programmēšanas nedēļa piedāvās bezmaksas masveida atvērto interneta kursu (MOOC) skolotājiem par AI pamatu apguvi skolās. Pieejamas ir arī pamācības un stundu plāni par ievadu AI.

(131)      Eiropas Komisija, Universities, SMEs and researchers join forces to deliver new Master courses in AI , 2021.
(132)      Iniciatīvu atbalstīs arī EISI, kas jāīsteno 2021. gadā.
(133)      Sk. 1.2. iedaļu par Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupu.
(134)      Sk. Skills-OVATE: Skills Online Vacancy Analysis Tool for Europe .
(135)      Viens no ierosinājumiem JRC 2021. gada darba dokumentā (drīzumā tiks publicēts) savstarpējās atzīšanas veicināšanai ir, piemēram, izstrādāt ES zīmi, kas tās maģistra programmas, kuras ietver nepieciešamās AI prasmes, atzītu par “ES AI maģistra programmām”.
(136)       Towards a vibrant European network of AI excellence (2020. gada oktobris).
(137)      Iepriekš (2014.–2020. gadā) Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību individuālās stipendijas un pētniecības un inovācijas jomas personāla apmaiņa piesaistīja vislielāko skaitu ar AI saistītu projektu (attiecīgi 384 un 76), kam sekoja Inovatīvo apmācību tīkli (102) un COFUND (12). Pārskatu un iztirzājumu par AI projektiem, kas finansēti programmas “Apvārsnis 2020” Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros, sk., piem.: Pētniecības izpildaģentūra, Meeting Report and Key Messages for Policy Consideration , Mākslīgā intelekta kopas sanāksme, 2020.
(138)      Eiropas Komisija, paziņojums “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (COM(2020) 628 final). Sk. arī Eiropas Komisija, “Gender Equality a Strengthened Commitment in Horizon Europe” , 2021. gada februāris.
(139)      Tikai 3 % no visām maģistra programmām uzņēmējdarbības jomā ietver AI moduļus ( “Academic offer of advanced digital skills in 2019-2020” , JRC).
(140)      Sk. iepriekš 24. lpp.
(141)      Sk. 1.2. iedaļu.
(142)

     Komisijas priekšlikumi 2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu aizsāka plašu sabiedrisko apspriešanu par to, kā Eiropā izstrādāt ekosistēmas, kam raksturīga izcilība un uzticēšanās AI.

(143)      Ar dalībvalstīm tika apspriesti arī potenciālie šķēršļi AI izstrādei, kas izriet no konkurences un valsts atbalsta noteikumiem. Rezultāti nesniedza pierādījumus tam, ka noteikumi radītu šķēršļus.
(144)      Sk. 1.2. iedaļu.
(145)      Komisija apstiprināja vadlīnijas savā paziņojumā “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019) 168 final).
(146)      Eiropas Komisijas Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa (2020), uzticama mākslīgā intelekta novērtēšanas saraksts pašnovērtējuma veikšanai.
(147)      Tas notika pēc vadlīniju pirmā projekta publicēšanas 2018. gada decembrī, par kuru atklātas apspriešanas ietvaros tika saņemtas vairāk nekā 500 piezīmes. Sk. AI ALEG, “Ētikas vadlīnijas uzticamam AI” (2019).
(148)      Papildus tam JRC darbā galvenā uzmanība bija pievērsta uzticamam AI un tādiem AI ietekmes uz cilvēka uzvedību izpētes aspektiem kā AI ietekme uz darbu, sociālie roboti un cilvēka attīstība, daudzveidība mākslīgajā intelektā u. c. HUMAINT. Understanding the impact of Artificial intelligence on human behaviour .
(149)      Piem., Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu norādīts, ka Komisija izskata konkrētas ar AI saistītas problēmas veselības aprūpes nozarē.
(150)      JOIN(2020) 18 final.
(151)

   Eiropas Komisija, paziņojums “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam”. Sk., piem., M. Iglesias et.al., “Intellectual property and artificial intelligence – a literature review” (JRC ziņojums, 2019), kurā aplūkota AI iespējamā ietekme uz IP tiesisko regulējumu. Sk. arī “Copyright and new technologies: copyright data management and artificial intelligence” (SMART 2019/0038) un “Trends and development in AI: challenges to the IPR framework” (SMART 2018/0052). Pēdējā no iepriekš minētajiem dokumentiem aprakstīti modernākie risinājumi autortiesību un patentu tiesību aizsardzībai attiecībā uz ar AI palīdzību radītiem rezultātiem, un tie kalpos par sākuma punktu politikas variantu un risinājumu detalizētākai izstrādei un apspriešanai. Sk. arī pētījumu par Komercnoslēpuma aizsardzības direktīvas piemērošanu datu ekonomikas kontekstā (GRO/SME/20/F/206).

(152)      Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu sabiedriskās apspriešanas viena iedaļa, kā arī konsultācijas, kuru rezultātā tika izstrādāts ietekmes novērtējums tiesiskā regulējuma priekšlikuma pamatošanai, koncentrējās tieši uz šo jautājumu.
(153)      Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu “Evaluation of Council Directive 85/374/EEC of 25 July 1985 on the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member States concerning liability for defective products, accompanying Report COM(2018) 246 from the Commission to the European Parliament, the Council and the European Economic and Social Committee on the application of the Directive”, SWD(2018) 157 final; sk. arī Ziņojumu par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā (COM(2020) 64 final).
(154)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par mašīnbūves izstrādājumiem (COM(2021) 202).
(155)      Komisija plāno pieņemt priekšlikumu Produktu vispārējās drošības direktīvas pārskatīšanai 2021. gada otrajā ceturksnī. Turklāt sagaidāms, ka Komisija drīz pieņems deleģētos aktus saskaņā ar Radioiekārtu direktīvu (Direktīvu 2014/53/ES) ar mērķi noteikt dažas jaunas prasības saistībā ar datu aizsardzību un privātumu, kiberdrošību un kaitējumu tīklam, kā arī krāpšanas apkarošanu.
(156)      Piem., Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA) var atjaunināt AI drošības apdraudējuma ainu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un jaunas problēmas.
(157)       ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei (JOIN(2020) 18 final).
(158)      Kopīgs paziņojums par ES ieguldījuma stiprināšanu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā (2021. gada februāris).
(159)      Piem., ESAO AI principi , kurus ESAO dalībvalstis 2019. gada maijā pieņēma ar ESAO Padomes ieteikumu par mākslīgo intelektu (OECD/LEGAL/0449), Saūda Arābijas G20 prezidentūras AI dialogs Digitālās ekonomikas darba grupas (DETF) ietvaros ar mērķi veicināt G20 AI principus (2019), Unesco ieteikuma projekts par mākslīgā intelekta ētiku un Starptautiskās telesakaru savienības globālais samits “AI labiem mērķiem : vadošā uz rīcību vērstā globālā un iekļaujošā ANO platforma AI jautājumos”.
(160)       “Malicious uses and abuses of artificial intelligence” , Eiropola, ANO Starpreģionālā noziedzības un tieslietu pētniecības institūta (UNICRI) un Trend Micro kopīgais ziņojums (2021).
(161)      Plonk, A., “The Global Partnership on AI takes off – at the OECD” , 2020. gada 9. jūlijs .
(162)      ESAO, OECD Network of Experts on AI (ONE AI) , informācija tīmekļa vietnē (2020).
(163)      Sk. Eiropas Komisija, “European Commission and OECD collaborate on global monitoring and analysis of Artificial Intelligence developments” , informatīva tīmekļa lapa (2020. gada februāris).
(164)      Sk. 5. un 10. pantu un 26. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta nostājā P9_TC1-COD(2016) 295 par 2020. gada novembrī panākto pagaidu vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs) ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta versija), galīgo tekstu. Paredzams, ka Padomē vienošanās par atjaunināto regulu tiks panākta 2021. gada aprīlī, pirms tā varēs stāties spēkā (90 dienas pēc publicēšanas).
(165)      JOIN(2020) 22 final.
(166)      Eiropas Komisija, “Joint Statement on the 17th European Union – United States Information Society Dialogue” , informatīva tīmekļa lapa (2020. gada jūlijs).
(167)      Tas ietver darba diskusijas un augsta līmeņa diskusijas ar ASV Valsts drošības komisiju mākslīgā intelekta jautājumos , ieguldījumu CEPS/Brookings transatlantiskā dialoga procesā un ieguldījumu Vācijas Māršala fonda sponsorētajos pasākumos par biometriskās informācijas apstrādi un sejas atpazīšanu.
(168)      WIPO, “WIPO begins public consultation process on artificial intelligence and intellectual property policy” , informatīva tīmekļa lapa (2019. gada 13. decembris).
(169)      Informāciju par projektu skatīt: Eiropas Komisija, “Advancing Collaboration and Exchange of Knowledge Between the EU and Japan for AI-Driven Innovation in Manufacturing” , informatīva tīmekļa lapa , 2020.
(170)      Sīkāku informāciju sk., piem., Imaging COVID-19 AI initiative . Šis ir daudzcentru Eiropas projekts ar mērķi uzlabot datortomogrāfijas izmantošanu Covid-19 diagnostikā, izmantojot dziļās mācīšanās AI tehnoloģiju automatizētai Covid-19 konstatēšanai un klasificēšanai datortomogrāfijas attēlos un pacientu slimības smaguma pakāpes novērtēšanai, kvantificējot plaušu stāvokli. Projektu atbalsta Eiropas Attēldiagnostikas informātikas biedrība (EuSoMII).
(171)      Sk., piem., De Nigris, S. et.al., “AI and digital transformation: early lessons from the COVID-19 crisis” , JRC ziņojums “Zinātne politikai”, 2020.
(172)      Eiropas Komisija, “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final), 2019. gada decembris.
(173)      2020. gada 17. decembrī Vides padome secinājumos “Digitalizācija kā ieguvums videi – Padomes secinājumi” (2020. gada 17. decembris) izskatīja digitālās pārveides un zaļās pārkārtošanās divējādo sociālo problēmu, proti, AI iespējamo tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz vidi un to, cik svarīgi ir dalībvalstīm dalīties pieredzē un gūtajās mācībās attiecībā uz AI izstrādi un izmantošanu vides jomā.
(174)    Ministru deklarācija “A Green and Digital Transformation of the EU” , 2021. gada marts.
(175)      Sk., piem.: Eiropas Komisija, “Digital solutions for zero pollution for a wider discussion of AI-based solutions in different settings, including manufacturing and agriculture, to achieve the ‘zero pollution’ ambition” (tiks publicēts 2021. gada pavasarī).
(176)      Informāciju par AI publiskajā pārvaldē sk. 14. nodaļā.
(177)      Programmas “Digitāla Eiropa” ietvaros. Sīkāku informāciju par Eiropas datu telpām skatīt 2. nodaļā un Eiropas Komisijas Eiropas Datu stratēģijā , 2020. gada februāris.
(178)      Iniciatīva “Galamērķis Zeme” plaši izmantos Copernicus datu kopas, ko nodrošina Sentinel satelītu un Copernicus Services produkti. Iniciatīvas “Galamērķis Zeme” ietvaros izstrādātie AI risinājumi savukārt palīdzēs uzlabot programmu Copernicus.
(179)      Digitālie dvīņi nodrošinās ekspertiem un parastiem lietotājiem īpaši pielāgotu piekļuvi augstas kvalitātes informācijai, pakalpojumiem, modeļiem, scenārijiem, prognozēm un vizualizācijām (piem., pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju modelēšana un scenāriju modelēšana katastrofu riska vadībai attiecībā uz ārkārtēju laikapstākļu izraisītiem un ģeofiziskiem notikumiem). Ārēja, mākonī balstīta modelēšanas un simulāciju platforma nodrošinās piekļuvi datiem, progresīvai datošanas infrastruktūrai, programmatūrai, AI lietojumiem un analītikai. Sk. Eiropas Komisija, “Destination Earth (DestinE)” , informatīva tīmekļa lapa.
(180)      Publiskā un privātā sektora partnerība AI, datu un robotikas jautājumos (sk. 4. nodaļu) arī palīdzēs stiprināt nozaru dialogu par AI, tā būs daļa no partnerības ieguldījuma zaļā kursa īstenošanā.
(181)     Sk. Eiropas Komisija, “Green public procurement” un “Green public Procurement criteria for Data centres, server rooms and cloud services” , informatīvas tīmekļa lapas, 2020.
(182)      Piem., Starptautiskās telesakaru savienības darbības ( International standards for an AI-enabled future , 2020).
(183)      Detalizētu analīzi sk. De Nigris, S. et.al., AI uptake in health and Healthcare, 2020 , JRC AI uzraudzības programmas tehniskais ziņojums, 2020.
(184)      AI var sniegt jaunu datu informāciju diagnostikas un ārstēšanas atbalstīšanai, bet cilvēkam klīnicistam būtu vienmēr jāizdara galīgā izvēle (cilvēka virsvadība).
(185)      AI sistēmas sniedz pacientiem iespēju uzraudzīt savu veselību un uzlabot piekļuvi veselības aprūpei arī attālos apgabalos vai apgabalos ar zemu resursu līmeni. Cilvēku “digitālie dvīņi” (t. i., atjaunināti, personalizēti modeļi, kas atspoguļo cilvēka fizioloģijas, funkcionēšanas, uzvedības un citus aspektus) var uzlabot slimību profilaksi, agrīnu diagnozi un iedarbīgu ārstēšanu.
(186)      Piem., Komisijas paziņojumā, kas pievienots Deklarācijai par sadarbību mākslīgā intelekta jomā (2018. gada 10. aprīlis), Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, Ētikas vadlīnijās uzticamam AI (2019. gada 8. aprīlis) un 2018. gada koordinētajā plānā.
(187)

     AI rīkus izmanto arī novērošanas un aprūpes uzlabošanai; pārskatu par Komisijas atbalstītajiem projektiem sk. The digital health technologies addressing the pandemic , informatīva tīmekļa lapa (2020).

(188)      AI sistēmas tikušas izmantotas dažādu pandēmijas aspektu risināšanā, piem., galvenā projekta Exscalate4CoV mērķis ir paātrināt jaunu Covid-19 terapiju izstrādi. Sk. Komisijas tīmekļa vietni Actions in response to coronavirus pandemic: data, artificial intelligence and supercomputers .
(189)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(190)       The von der Leyen Commission’s priorities for 2019-2024 .
(191)      Mērķus un paveikto skatīt Komisijas tīmekļa lapā par Eiropas veselības datu telpu .
(192)      Komisijas ceļvedis “Digitālie veselības dati un pakalpojumi. Eiropas veselības datu telpa” , 2020.
(193) Eiropas Komisija, “Eiropas Zāļu stratēģija” , 2020.
(194) Eiropas veselības savienības tiesību aktu kopums: COM(2020) 724, COM(2020) 725, COM(2020) 726, COM(2020) 727.
(195)      Digitālā pārveide ietekmē zāļu atklāšanu, izstrādi, ražošanu, pierādījumu iegūšanu, novērtēšanu, zāļu piedāvājumu un izmantošanu. Tas ietver sistēmas, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts profilaksei, diagnostikai, labākai ārstēšanai, terapeitiskajai uzraudzībai un datiem par personalizētām zālēm un citi veselības aprūpes lietojumi.
(196)    https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_342.
(197)    2020. gadā šā uzaicinājuma ietvaros tika sākti četri projekti ( ProCAncer-I , CHAIMELEON , EuCanImage un INCISIVE ) .
(198)    Sīkāku informāciju par plānoto iniciatīvu sk.: Digitālie veselības dati un pakalpojumi. Eiropas veselības datu telpa , 2020.
(199)    Eiropas Komisija, “ES vispārīgā regulējuma pārskatīšana zāļu jomā” , 2021.
(200)    Programma “ES – veselībai” (2021–2027) – veselīgākas Eiropas Savienības iecere.
(201)      Par atvērtas stratēģiskās autonomijas jēdzienu sk. 2.1. iedaļu Komisijas paziņojumā “Atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”.
(202)      Robotika atbalstīs paaugstinātu efektivitāti, optimizāciju, kvalitāti un ilgtspēju gan attiecīgajā nozarē, gan pakalpojumos. Sk. Duch-Brown, N. un Rossetti, F. (2021), “Evolution of the EU market share of robotics: data and methodology”, JRC tehniskais ziņojums.
(203)      Eiropas iedzīvotāju daļa, kas vecāki par 65 gadiem, no 20 % 2018. gadā palielināsies līdz 31 % 2100. gadā. Sīkāku informāciju sk. Eurostat informatīvajā tīmekļa lapā .
(204)      Zillner S. et al., “Strategic Research, Innovation and Deployment Agenda, AI, Data and Robotics Partnership” , trešais laidiens, 2020. gada septembris, BDVA, euRobotics, ELLIS, EurAI un CLAIRE.
(205)      Eiropas Komisijas paziņojums “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” (COM(2021) 70 final). Rīcības plāns paredz, ka “Komisija savu dienestu ietvaros izveidos ES Kritisko tehnoloģiju observatoriju”.
(206)      Sk. 4. nodaļu.
(207)      AI var atbalstīt demokrātiskus procesus, piemēram, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesus, datu analīzi vai iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību. Piemērus par iedzīvotāju iesaistīšanos skatīt: Savaget, P., Chiarini, T. un Evans, S., “Empowering political participation through artificial intelligence. Science and Public Policy”, 46 (3), 2019.
(208)      Sk. 9. nodaļu par publiskā sektora rīcību attiecībā uz ilgtspējīgu AI.
(209)      Kā ierosināts Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu .
(210)      JRC AI uzraudzības programmas ziņojums par valstu AI stratēģijām (sagaidāms 2021. gadā).
(211)      Misuraca, G. un Van Noordt, C., AI uzraudzības programma, “Artificial intelligence in public services” , JRC ziņojums “Zinātne politikai” (2020).
(212)      Kopīgs projekts ar JRC, izmantojot AI uzraudzības programmas pētījumu. Pētījums sniegs arī pārskatu par attiecīgajiem lietojumiem, kas jau ir ieviesti dalībvalstīs, un palīdzēs izprast ietekmi un pievienoto vērtību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas atbalstā.
(213)      Plašākai informācijai sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta eTranslation platformu .
(214)      2020. gada martā šis tīmekļa portāls tika darīts pieejams arī MVU; lietotāju vidū jau ir gandrīz tikpat daudz MVU, cik publiskās pārvaldes iestāžu.
(215)      Sk. Eiropas Komisijas ISA² tīmekļa lapu Bringing new technologies in the public sectorAI related actions in ISA² programme (Sadarbspējas risinājumi publiskajai pārvaldei, uzņēmumiem un iedzīvotājiem) (2018).
(216)      Sk. Eiropas Komisijas Inovatīvas sabiedrisko pakalpojumu darbības informatīvo tīmekļa lapu (2018) .
(217)      Eiropas Komisija, “Study on the use of innovative technologies in the justice field” , 2020. gada septembris.
(218)       Tīmekļsemināri tiek organizēti saskaņā ar 2020. gada 2. decembra paziņojumu “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā” (COM(2020) 710 final).
(219)      Sk. Balto grāmatu par mākslīgo intelektu .
(220)      AI pieņemšanas programma izveidos šādu tiltu, organizējot pasākumus un piedāvājuma un pieprasījuma puses saziņas iespējas. Tādi instrumenti kā dialogi, hakatoni un iepirkumi pirmskomercializācijas posmā ļaus piegādātājiem labāk reaģēt uz iepirkuma pieprasījumiem un publiskā sektora iestādēm labāk izprast tirgu un formulēt mērķtiecīgus iepirkumus.
(221)      Saskaņā ar 40. pantu Publiskā iepirkuma direktīvā (Direktīvā 2014/24/ES) publiskie pircēji portālā Tenders Electronic Daily publicēs iepriekšējus informatīvus paziņojumus, lai sāktu ES mēroga pārredzamas, nediskriminējošas iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem.
(222)

     Sk. Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final).

(223)      ES līmeņa dati (paziņojumi par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu TED sistēmā) un dalībvalstu atklātās datu kopas.
(224)      Iznākums, kas sagaidāms no notiekošā AI uzraudzības programmas darba attiecībā uz AI pieņemšanu publiskajā sektorā .  
(225)      Vietējie digitālie dvīņi ir kādas pilsētas fizisko aktīvu attēlojums, kas sasaistīts ar datiem. Šie digitālie dvīņi var koncentrēties uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, pilsētplānošanu vai krīžu pārvarēšanu. Mašīnmācīšanos var izmantot, lai pilsētai palīdzētu darboties efektīvāk, izveidojot simulācijas, modeļus vai veicot reāllaika monitoringu. Eiropas Komisija, “Workshop Report: Digital Twins of cities” , 2020.
(226)      Open and agile smart cities (OASC), “MIM 5: Fair AI and Algorithms” (2020).
(227)      “Apvienojieties, veiciniet, atbalstiet – Eiropas pieeja digitālajai pārveidei pilsētās un kopienās”; plašāku informāciju skatīt kustības Living-in.EU informatīvajā tīmekļa lapā.
(228)      Ņemot vērā politikas jomas nozīmi un nepieciešamību nodrošināt pamattiesību aizsardzību, AI lietojumus nekad neizmanto kā patstāvīgu “lēmumu pieņēmēju” tiesībaizsardzības, migrācijas un patvēruma jomā. AI sistēmas tiek izmantotas, lai palīdzētu, piemēram, sniegt norādījumus izmeklēšanai vai novērtēšanai konkrētā kontekstā, bet galīgo lēmumu vienmēr pieņem cilvēks.
(229)      Par AI lietojumu izmantošanu iekšlietu jomā dalībvalstīs sk., piem.: Kopīgais pētniecības centrs, “Artificial Intelligence in public services” , JRC (2020).
(230)

     Dokumentā “Artificial intelligence in public services”  JRC (2020) konstatē, ka 11 dalībvalstis iekšlietu jomā izmanto 25 AI lietojumprogrammas. 

(231)      Piem., AI tehnoloģijas tiek izmantotas datu analīzē; paplašinātas un virtuālas realitātes lietojumos, lai modelētu sabiedrības drošību masu pasākumos, kiberdraudu automatizētā atklāšanā, meklēšanas un glābšanas operācijās ar bezpilota lidaparātiem un robotiku, ceļotāju pārbaudē un patvēruma pieteikumu atvieglošanā (virtuālie palīgi un tulkošanas programmas).
(232)      Eiropola, UNICRI un Trend Micro kopīgais ziņojums “Malicious uses and abuses of Artificial Intelligence” , kas publicēts 19. novembrī (https://www.europol.europa.eu/publications-documents/malicious-uses-and-abuses-of-artificial-intelligence).
(233)      Padomes Secinājumi par iekšējo drošību un Eiropas policijas partnerību (2020).
(234)      Padomes Secinājumi par iekšējo drošību un Eiropas policijas partnerību (2020).
(235)      Eiropas Komisijas paziņojums “ES terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt” (COM(2020) 795 final). Sk. arī Eiropola, UNICRI un Trend Micro kopīgo ziņojumu Malicious uses and abuses of Artificial Intelligence , 2021.
(236)      Pēc Padomes pieprasījuma šis centrs galvenokārt nodrošinās koordinācijas mehānismu starp ES policijas (Eiropola), robežsardzes spēku (Frontex) un iekšlietu IT sistēmu (eu-LISA) aģentūrām un Komisiju. Koordinācijas grupu vadīs dalībvalstu pārstāvis, ko uz 3 gadiem ieceļ COSI, un Eiropas Komisijas pārstāvis (Migrācijas un iekšlietu ĢD). Centra mērķis ir atbalstīt iesaistītās struktūras informācijas un zināšanu apmaiņā, kopīgu projektu izveidē, kā arī ES Drošības savienības stratēģijā paziņoto rezultātu un izstrādāto tehnoloģisko risinājumu izplatīšanā. Sk. arī: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-5757-2020-INIT/en/pdf .
(237)      Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/794 attiecībā uz Eiropola sadarbību ar privātām pusēm, personas datu apstrādi, ko Eiropols veic kriminālizmeklēšanas atbalstam, un Eiropola uzdevumiem pētniecības un inovāciju jomā (COM(2020) 796 final).
(238)      Komisijas priekšlikums COM(2020) 796 final, 38. apsvērums.
(239)      Eiropas Komisijas paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021) 170 final).
(240)      Turpmākie pasākumi pēc iniciatīvas “Migrācija 4.0: migrācijas pārvaldības digitālā pārveide”, kas tika uzsākta Vācijas prezidentūras laikā.
(241)      Šī iniciatīva ļaus pētīt, izstrādāt, testēt, apmācīt un validēt tiesībaizsardzības un drošības aģentūru AI sistēmu algoritmus, kuru pamatā ir dažādu veidu datu kopas, tostarp pseidooperatīvās un anonimizētās datu kopas.
(242)      Par šo darbību 2020. gada 17. decembrī tika paziņots AI ekspertu grupā iekšlietu jomā.
(243)      Šī iniciatīva ir balstīta uz ziņojumu Opportunities and challenges for the use of artificial intelligence in border control, migration and security (2020). Par šo darbību Komisija paziņoja sadarbspējas forumā 2020. gada 28. oktobrī. Pirmā koncepcijas pareizības pārbaude tika uzsākta 2020. gada 19. jūlijā un pabeigta 2020. gada decembrī. Pētījums norādīja uz iespējamiem AI lietojumiem, no kuriem daži tiks izmēģināti 2021. gadā, lai pārbaudītu koncepcijas pareizību.
(244)      Eiropas Komisija, Feasibility study on a forecasting and early warning tool for migration based on artificial intelligence technology , 2021.
(245)      Sk. Padomes secinājumu “Digitalizācija kā ieguvums videi” (2020. gada 17. decembris) iedaļu par AI vides aizsardzības veicināšanai; dokumentu Good practice document on combatting environmental crime (2020. gada aprīlis) par esošajiem dalībvalstu projektiem; un CMS juridisko publikāciju Artificial Intelligence in environmental monitoring (2019. gada augusts).
(246)       2020. gada 29. oktobra Pasavas deklarācija  A smart deal for mobility: shaping the mobility of the future with digitalisation – sustainable, safe, secure and efficient. Deklarāciju sagatavoja dalībvalstis un Komisija, un to parakstīja 30 ES un EBTA valstis.
(247)      Eiropas Komisijas paziņojums “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020) 789 final).
(248)      Pašlaik nozarei nav visaptveroša plāna, kas ļautu tai pilnībā izmantot AI potenciālu (arī ārpus datu jautājumiem) un pārvaldīt saistītās problēmas transporta un loģistikas jomā.
(249)    Sk. paziņojumu COM(2020) 789 final.
(250)      Eirokontrole, Fly AI Report - Demystifying and Accelerating AI in Aviation/ATM , 2020. gada marts.
(251)      Savāktie dati ietver: lidojuma drošības datus, aviācijas novērošanas (gaisa satiksmes vadības) datus, laika apstākļu un kosmosa datus kopīgai apstrādei un viedai datu analīzei, lai analizētu un uzlabotu aviācijas drošumu, drošību un vidiskos rādītājus, kā arī datus par drošām darbībām.
(252)      Plašāku informāciju par inovācijas programmām skatīt S2R pētniecības un inovācijas programmas vietnē . Konkrēti, AI saistīts ar IP4 “IT risinājumi pievilcīgiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem” (piem., projekts My-Trac), IP3 “Infrastruktūra” (piem., uz apstākļiem balstīta infrastruktūras un robotikas uzturēšana) un IP2 “Satiksmes pārvaldība” (piem., jaudas veiktspēja, ATO).
(253)      Projektā ir iesaistītas 13 valstis, un tas aptver koridora RIS pakalpojumu noteikšanu, specifikāciju, ieviešanu un ilgtspējīgu darbību.
(254)       Galīgais ziņojums (2020).
(255)      Arī ENISA un Kopīgā pētniecības centra pētījumā uzsvērta kiberdrošības nozīme AI tehnoloģiju atjaunināšana autonomos transportlīdzekļos un to iespējamā ietekme uz satiksmes drošumu un drošību: ENISA, Kopīgais pētniecības centrs, Cybersecurity Challenges in the Uptake of Artificial Intelligence in Autonomous Driving, 2021.
(256)      Jauni noteikumi par automatizētiem transportlīdzekļiem, kiberdrošību un transportlīdzekļu programmatūras atjauninājumiem no 2022. gada 6. jūlija kļūs par daļu no tiesību aktiem transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības jomā.
(257)      Reformu un ieguldījumu komponenta piemērs – tīra, vieda un godprātīga mobilitāte pilsētā.
(258)      Sk., piem., programmas “Apvārsnis 2020” projektu CYBELE, kurā ierosināta pielāgojama lielo datu analīze precīzai lauksaimniecībai un lopkopībai, kā arī projektu IoF 2020 , kura mērķis paātrināt lietu interneta ieviešanu lauksaimniecības pārtikas nozarē.
(259)      Sk., piem., programmas “Apvārsnis 2020” projektu GenTORE , kurā ierosināti genoma pārvaldības rīki, lai optimizētu noturību un efektivitāti.
(260)      Sk., piem., programmas “Apvārsnis 2020” projektu BACCHUS , kurā ierosināta viedā robotu sistēma automatizētai ražas novākšanai lauksaimniecībā.
(261)      Sk., piem., “Apvāršņa 2020” projektu ROMI precīzijas lauksaimniecības jomā, kurā izstrādā risinājumus, kas par 25 % samazinātu laiku, ko lauksaimniekiem prasa lauku ravēšana.
(262)      Sk., piem., “Apvāršņa 2020” projektu PANTHEON precīzās lauksaimniecības jomā saistībā ar lazdu dārziem.
(263)       Federating platforms: helping European agriculture to become more green, productive and competitive , 2020. gada septembris.
(264)      Eiropas Komisijas nozaru pārskats (2020), “Technological trends of the agri-food industry” , 2020. gada septembris.
(265)      Deklarācija “A smart and sustainable digital future for European agriculture and rural areas” , 2019; sk. arī, piem.: “EU Member States join forces on digitalisation for European agriculture and rural areas” , 2019. gada aprīlis.
(266)      Eiropas Komisijas paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”  (COM(2020) 81 final).
(267)      Programmā “Digitālā Eiropa” Komisija plāno atbalstīt tādu tehnoloģiju, procesu un standartu ieviešanu, kas nepieciešami šādas lauksaimniecības datu, tostarp privāto un publisko datu, telpas darbības nodrošināšanai (Eiropas Komisija, “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final)).
(268)       Code of conduct on agricultural data sharing by contractual agreement, COPA-COGECA un CEMA ( 2018).
(269)      Sk. sarakstu ar Eiropas partnerības kandidātiem pārtikas, bioekonomikas, dabas resursu, lauksaimniecības un vides jomā , ko ierosinājusi Eiropas Komisija.
(270)      Eiropas Komisija, pielikums koordinētajam mākslīgā intelekta plānam (COM(2018) 795 final), 1. lpp.
(271)      Šā papildinājuma 2. un 3. iedaļā sniegtā informācija ir balstīta uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. 2. un 3. iedaļa attiecas uz visām dalībvalstīm, kuras ir sniegušas informāciju pēc Komisijas dienestu pieprasījuma.
(272)      Tabulā sniegtā informācija ir balstīta uz valstu kontaktpunktu vai publisko avotu sniegtajām ziņām, kas apkopotas AI uzraudzības programmas kontekstā. Papildus ES dalībvalstīm šajā tabulā ir iekļauta arī Norvēģija kā asociētā valsts. Tabula pēdējo reizi tika atjaunināta 2021. gada 14. aprīlī.
(273)      Īstenojot savu AI stratēģiju, Somija 2020. gadā atjaunināja savu stratēģiju, 2020. gada novembrī uzsākot valsts AI programmu (“AI 4.0”). Programma veicina AI un citu ciparsignālu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu uzņēmumos, īpaši MVU, sevišķu uzmanību pievēršot rūpniecībai. Atjauninājumā tika sniegts konkrētu politikas darbību saraksts un īstenošanas plāns nākamajiem gadiem, kā arī parādīta AI iecere līdz 2025. gadam. Pēc regulāras valsts AI stratēģijas pārskatīšanas Kipra 2020. gada jūnijā ir izsludinājusi iepirkumu konkursam, lai izstrādātu rīcības plānu, kurā sīki aprakstīts valsts AI stratēģijas progress un īstenošana. Vācija 2020. gada decembrī pieņēma AI stratēģijas atjauninājumu.
(274)      Sākotnējā 2018. gada AI stratēģijā AI ieguldījumiem tika piešķirti 3 miljardi EUR; atjauninātajā versijā pausta apņēmība palielināt summu līdz 5 miljardiem EUR līdz 2025. gadam.
Top