EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.1.2016

COM(2016) 7 final

2016/0002(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI

{SWD(2016) 4 final}
{SWD(2016) 5 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Efektīva sadarbība starp dalībvalstīm un apmaiņa ar notiesāto personu sodāmības reģistra informāciju ir nepieciešams stūrakmens pareizi funkcionējošai kopējai tieslietu un drošības jomai.

Eiropadome un Tieslietu un iekšlietu ministru padome ir vairākkārt apstiprinājušas, cik būtiski ir uzlabot esošo Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS). Tieslietu un iekšlietu ministru 2015. gada 29. janvāra Rīgas paziņojumā tika uzsvērts, ka informācijas apmaiņa par notiesājošiem spriedumiem ir svarīga jebkurā stratēģijā, lai apkarotu noziedzību un terorismu 1 . Tieslietu un iekšlietu ministru padome 2015. gada 20. novembrī secināja, ka tā veicinās krimināltiesiskas atbildes rīcību uz radikalizāciju, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, ja dalībvalstis pilnvērtīgi izmantos ECRIS un ja Komisija iesniegs priekšlikumu par ECRIS darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot trešo valstu valstspiederīgos 2 . Savos tās pašas dienas secinājumos par terorisma apkarošanu ministru padome izvirzīja mērķi dalībvalstīm pilnvērtīgi izmantot ECRIS un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu līdz 2016. gada 26. janvārim iesniegt vērienīgu priekšlikumu par ECRIS darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu trešo valstu valstspiederīgos 3 . Eiropadome 2015. gada 17. un 18. decembra sanāksmē atkārtoti apstiprināja, ka nesenie teroristu uzbrukumi norādīja jo īpaši uz steidzamu nepieciešamību veikt plašāku informācijas apmaiņu par teroristu darbībām, sevišķi attiecībā uz Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) paplašināšanu, tajā ietverot trešo valstu valstspiederīgos 4 .

ECRIS uzlabošana ir arī daļa no Eiropas Drošības programmas 5 . Komisija uzsvēra pievienoto vērtību, ko sniedz ES informācijas apmaiņas, operacionālās sadarbības un citi atbalsta pasākumi un uzņēmās paātrināt jau uzsākto darbu, lai uzlabotu ECRIS attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu.

ECRIS ir elektroniska sistēma informācijas apmaiņai par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem pret konkrētu personu, ko pieņēmušas krimināltiesas ES, pret šādu personu ierosināta kriminālprocesa nolūkos un, ja to pieļauj valsts tiesību akti, citos nolūkos. Šīs sistēmas pamatā ir Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI un Padomes Lēmums 2009/316/TI 6 .

Standartizēti elektroniskie formāti 8 ļauj efektīvi un nekavējoties saprotami sazināties visās ES valodās un īsos termiņos 9 . Izraudzītās centrālās iestādes katrā dalībvalstī ir kontaktpunkti ECRIS tīklā, kas veic visus uzdevumus, piemēram, paziņošanu, informācijas glabāšanu, lūgumu iesniegšanu un sodāmības reģistra informācijas sniegšanu.

Tā kā trešo valstu valstspiederīgajiem nav valstspiederības dalībvalsts, lai iegūtu pilnīgu pārskatu par konkrētas personas sodāmības vēsturi, pieprasījumi ir jānosūta visām notiesāšanas dalībvalstīm. Principā pieprasošā dalībvalsts nezina, kurā(-s) dalībvalstī(-s) ir bijis notiesāts konkrēts trešās valsts valstspiederīgais.

Ja kāda dalībvalsts vēlētos iegūt šādu informāciju, tai būtu jānosūta pieprasījumi visām dalībvalstīm (vispārēji pieprasījumi). Tas rada administratīvu slogu visās dalībvalstīs, tostarp (vairumā) valstu, kas pieprasīto informāciju neglabā. Vispārējo pieprasījumu administratīvais slogs sasniegtu EUR 78 miljonus gadā, ja dalībvalstīm būtu jāpieprasa informācija katru reizi, kad trešās valsts valstspiederīgajam draudētu notiesājošs spriedums. Izmaksas, ko rada atbildes sniegšana uz vispārējiem pieprasījumiem, netiek kompensētas ar līdzvērtīgu ieguvumu, un būtībā tās tiek zaudētas, jo vairums atbilžu nesniegs rezultātus. Tas rada jo īpašu kaitējumu mazākām dalībvalstīm, kurām ir jāatbild uz visiem pieprasījumiem arī gadījumā, ja tās nav tam pietiekami sagatavotas. Turklāt nevajadzīgu pieprasījumu straume apdraud ECRIS tīkla uzticamību un tā darbību kopumā, jo lietotāji var secināt, ka ECRIS-TCN neefektivitāte norāda uz ECRIS neefektivitāti kopumā.

Praksē dalībvalstis izvairās no vispārējo pieprasījumu sūtīšanas un bieži vien paļaujas tikai uz informāciju, kas tiek glabāta to pašu valsts sodāmības reģistros. Tas nozīmē, ka pilnīga informācija par trešās valsts valstspiederīgā sodāmības vēsturi bieži vien nav pieejama atbildīgajām iestādēm konkrētās dalībvalstīs. Faktiski, lai gan 2014. gadā spriedumi tika piespriesti 558000 trešo valstu valstspiederīgajiem 19 dalībvalstīs, ECRIS tika veikti tikai 23000 pieprasījumi (no 25 dalībvalstīm, kas šodien piedalās ECRIS) saistībā ar spriedumiem, kas pieņemti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Šā priekšlikuma mērķis pilnībā atbilst Komisijas prioritātei par pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanu, kas ir kopīgs Eiropas pienākums brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Šī ir viena no Eiropas Drošības programmas iniciatīvām. Tā nodrošinās, ka ECRIS ietver informāciju gan par ES valstspiederīgo, gan par trešo valstu valstspiederīgo sodāmību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ierosinātais juridiskais instruments ir Direktīva, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 82.panta 1. punkta d) apakšpunktu. Minētā 82. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir juridiskais pamats Savienības tiesībām rīkoties tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, lai atvieglotu sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm vai līdzvērtīgām iestādēm attiecībā uz tiesvedību krimināllietās un lēmumu izpildē. Ierosinātā rīcība pilnībā iekļaujas šajā jomā. Ar šo priekšlikumu groza esošos ES tiesību aktus šajā jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Samērīgums

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar Komisijas minimuma standartiem attiecībā uz ieinteresēto personu viedokļu iesaisti un atvērtību tiem, kuri ietverti Labāka regulējuma pamatnostādnēs 11 , ir izstrādāta paplašināta konsultēšanās stratēģija, lai nodrošinātu plašu iesaisti, izmantojot šīs iniciatīvas politikas ciklu. Šīs stratēģijas pamatā bija mērķtiecīgu konsultāciju kopums (divpusējie kontakti, ieinteresēto personu un ekspertu sanāksmes, rakstiskas konsultācijas), kas sniedza Komisijai kompetentus un reprezentatīvus risinājumus. Komisija ir lūgusi plašu un līdzsvarotu viedokļu klāstu par šo jautājumu, sniedzot iespēju visām saistītajām pusēm (dalībvalstīm, valstu iestādēm, juristiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pamattiesību jomas pārstāvjiem, datu aizsardzības pārstāvjiem) paust savu viedokli, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) un 29. panta darba grupai, ko veido dalībvalstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes.

Visas dalībvalstis atbalstīja regulējuma risinājumu un uz indeksfiltru balstītu meklēšanas mehānismu. Decentralizēta pieeja guva ievērojamu atbalstu, ja var uzstādīt, integrēt un vienmērīgi uzturēt īstenošanas programmatūru dalībvalstu līmenī un ja būtu pieejams finansiāls atbalsts (dotācijas). Dažas dalībvalstis atbalstīja centralizētu risinājumu, jo tās uzskatīja, ka tas prasītu mazāku īstenošanas piepūli dalībvalstu līmenī, būtu ekonomiski izdevīgāks dalībvalstīm un labāk nodrošinātu dalībvalstu kopīgu pieeju. Dažām dalībvalstīm nebija noteikta viedokļa.

Daudzas dalībvalstis atzina personas pirkstu nospiedumu sniegtās prakstiskās priekšrocības attiecībā uz drošu identifikāciju. Patiesi tas ir vienīgais veids, kā būt pārliecinātam par attiecīgās personas identitāti. Tas ir jo īpaši svarīgi, jo tiesu iestādes ir atbildīgas par sodāmības reģistrā turēto datu precizitāti. Dažas dalībvalstis pauda pamatotas bažas un vērsa uzmanību uz problēmām attiecībā uz pirkstu nospiedumu obligātās iekļaušanas praktisko īstenošanu ECRIS. Daudzu dalībvalstu centrālās iestādes patlaban neglabā pirkstu nospiedumus savos valsts sodāmības reģistros un nav savienotas ar valsts automatizēto pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu (AFIS). Dažas dalībvalstis ir norūpējušās par iespējamajiem dubultstandartiem ES valstspiederīgajiem, no vienas puses, un trešo valstu valstspiederīgajiem, no otras puses. Situācija atšķiras trešo valstu valstspiederīgajiem, jo daži no tiem ir no valstīm, kurām nav nekāda piemērota vai derīga civilreģistra. Ņemot vērā iepriekšminēto, pirkstu nospiedumu iekļaušana kļūst par prioritāti.

Pamattiesību pārstāvji atzina, ka kopumā nākotnes ECRIS-TCN sistēmai būs pozitīva ietekme no vispārējā tiesiskuma skatpunkta, palīdzot nodrošināt atbilstīgu spriedumu piemērošanu un aizsargājot bērnus no vardarbības, kā arī pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgajiem, ļaujot tiem pierādīt sodāmības neesību visā Savienībā 12 . Viņi atbalsta decentralizētu sistēmu, kurai pievienotas piemērotas anonimizācijas metodes.

Minētās ieinteresētās personas uzsvēra, ka specifiskas sistēmas ieviešana attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem ir iespējama no līdztiesības viedokļa, ja tā ir nepieciešama un samērīga. EDAU uzskatīja, ka būtu pienācīgi jāpamato atšķirīga režīma izveide informācijas par trešo valstu valstspiederīgajiem, no vienas puses, un dalībvalstu valstspiederīgajiem, no otras puses, glabāšanai un apmaiņai. Ieinteresētās personas vērsa uzmanību uz aizsargpasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu trešo valstu valstspiederīgo konkrēto situāciju saistībā ar migrāciju; aspektiem, kas saistīti ar indeksfiltra izveidi un pirkstu nospiedumu izmantošanu, bērnu tiesībām, kā arī uz datu subjektu tiesībām un nepieciešamību pēc efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Šajā kontekstā jānorāda, ka pašreizējais priekšlikums nav paredzēts kā instruments migrācijas regulēšanai. Tas nemaina esošos noteikumus un garantijas šajā jomā. Ierosinātā juridiskā instrumenta apsvērumos skaidri atzīta ES un valstu tiesību aktos ietverto garantiju ievērošana attiecībā uz patvērumu un migrāciju. Tās ir jāatbalsta turpmākajā sistēmā.

Konkrēti režīmi, piemēram, neatbilstīga ieceļošana vai uzturēšanās, vai ceļošana ar viltotām vīzām vai ceļošanas dokumentiem ir raksturīga trešo valstu valstspiederīgajiem, un turpmākajai ECRIS-TCN sistēmai nevajadzētu nesamērīgi ietekmēt trešo valstu valstspiedrīgo tiesības, pret kuriem pieņemts spriedums par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. FRA šajā ziņā ierosināja, ka notiesājoši spriedumi, kas attiecas uz neatbilstīgu ieceļošanu vai uzturēšanos, nebūtu jāapstrādā ECRIS-TCN ietvaros citos nolūkos, kā tikai kriminālprocesa nolūkā. Tomēr Komisija uzskata, ka apjoms, kādā sodāmības informācija tiek apstrādāta citos nolūkos, kas nav saistīti ar kriminālprocesu, ir jāatstāj valsts tiesību aktu ziņā, kā tas patlaban ir attiecībā uz ES valstspiederīgajiem.

Pamattiesību jomas pārstāvji atzina, ka trešo valstu valstspiederīgo droša identifikācija var būt sarežģītāka par ES valstspiederīgo identifikāciju. Tomēr saskaņā ar FRA būtu jāņem vērā pirkstu nospiedumu izmantošanas vajadzība un samērīgums indeksfiltram, kā arī pasu un/vai uzturēšanās atļauju izmantošanas alternatīvas, un iespējas, ko piedāvā esošās ES un valstu datubāzes. Tās ir jāņem vērā salīdzinājumā ar visu vai noteiktu kategoriju trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu ietveršanu.

Tomēr priekšlikumā ir paredzēta obligāta trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu glabāšana, lai atrisinātu trešo valstu valstspiederīgo identificēšanas problēmas. Problēmas atšķiras no tām, ar kurām saskaras, identificējot ES valstspiederīgos, ja informāciju var vieglāk iegūt no valstspiederības dalībvalsts.

Ieinteresētās personas arī norādīja, ka trešo valstu valstspiederīgo bērni var būt jo īpaši pakļauti riskiem, kurus rada informācijas apmaiņa par viņu notiesājošiem spriedumiem. FRA norādīja, ka, ņemot vērā bērnu neaizsargātību , uzmanība būtu jāvelta bērnu pilnīgai izslēgšanai no ECRIS piemērošanas jomas vai no indeksfiltra, vai būtu jānosaka informācijas apmaiņa tikai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem, kurus izdarījuši bērni. Tajā pašā laikā ieinteresētās personas vēlētos nodrošināt, ka priekšlikums varētu radīt iespēju darba devējiem efektīvi pārbaudīt, vai konkrētam trešās valsts valstspiederīgajam iepriekšēju notiesājošo spriedumu krimināllietās dēļ ir aizliegts veikt darbības, kas ietver tiešu un regulāru saziņu ar bērniem.

Šajā saistībā jānorāda, ka ECRIS ir decentralizēts instruments dalībvalstu sodāmības reģistros ietvertās informācijas apmaiņai. Dalībvalstu valsts tiesību aktu ziņā ir izlemt, vai bērnu notiesājoši spriedumi tiek ievadīti valsts sodāmības reģistrā, un tādējādi ar tiem var apmainīties dalībvalstu starpā. Attiecībā uz piekļuvi informācijai par sodāmību, izmantojot ECRIS, darbā pieņemšanas laikā uz vakancēm, kas ietver tiešu un regulāru saziņu ar bērniem, šīs direktīvas īstenošana atvieglos trešo valstu valstspiederīgo iepriekšējo notiesājošo spriedumu pārbaudi šajā jomā.

Dažas ieinteresētās personas atsaucās uz nepieciešamību nodrošināt to, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir tiesības uz piekļuvi saviem datiem un tos mainīt, jo bieži vien gadījumos, kad iesaisīti trešo valstu valstspiederīgie, ir ievadīta neprecīza informācija par sodāmību. Tomēr ECRIS juridiskie instrumenti attiecas tikai uz apmaiņu ar informāciju par sodāmību un neskar personu tiesības piekļūt saviem datiem, kas tiek glabāti valsts līmenī. Šo jomu reglamentē datu aizsardzības tiesību akti valstu un ES līmenī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšizpēte par "Eiropas rādītāja par sodītiem trešo valstu valstspiederīgajiem izveidi" sniedza labāku izpratni par turpmāku mehānismu informācijas apmaiņai par notiesātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem un novērtēja indeksa nozīmi no tehniskās, juridiskās un organizatoriskās perspektīvas 13 . Pētījums, lai novērtētu ECRIS TCN sistēmas tiesību akta priekšlikuma IKT ietekmi, sniedza pārskatu par izmaksām, kuras ES un dalībvalstīm rastos, īstenojot dažādos risinājumus 14 . Eurostat statistikas dati par migrāciju un iedzīvotāju skaitu apliecināja problēmas mērogu. Padziļinātas intervijas tika arī veiktas ar FIU.net 15 pārstāvjiem, īpaši par Match programmatūru, kas ir vieda informācijas un zināšanu programma, kuras pamatā ir anonimizēts indeksfiltrs, kas ir izstrādāts FIU.net.

•Ietekmes novērtējums

Dalībvalstis patlaban izmanto ECRIS, lai meklētu trešo valstu valstspiederīgos tikai 5 % gadījumu. Paredzams, ka ierosinātais risinājums ievērojami uzlabos ECRIS lietošanu. Ja dalībvalstīm būtu sistemātiski jānosūta vispārēji pieprasījumi, ir aplēsts, ka atbildes uz šādiem pieprasījumiem dalībvalstu administratīvajā slogā veidotu visdārgāko elementu (izmaksas tiek lēstas līdz 78 miljonu euro apmērā) ECRIS darba plūsmā; ierosinātais risinājums ietaupa šādas izmaksas.

•    Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šīs direktīvas īstenošanai paredzētais finanšu piešķīrums laikposmam no 2017. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim ir EUR 10 760 000 18 . Ierosinātais piešķīrums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai, un izmaksas tiks segtas, izmantojot programmu "Tiesiskums". Saistību profils ir paredzamo korekciju rezultāts, kas nepieciešams ES un valstu līmenī pirmajos trīs gados. Uzturēšanas izmaksas nostabilizēsies EUR 1 602 000 miljona apmērā gadā, sākot no īstenošanas trešā gada. Turpmāka informācija ir sniegta šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Divus gadus pēc tiesību akta pieņemšanas Komisija novērtēs, cik lielā mērā tas ir īstenots dalībvalstīs, un pasākumu efektivitāti, ko dalībvalstis ir veikušas, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus. Pamatojoties uz izvērtējumu, Komisija pieņems lēmumu par atbilstošiem pēcpasākumiem.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

2016/0002 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienība ir noteikusi sev mērķi piedāvāt saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz noziedzības novēršanu un apkarošanu.

(2)Šis mērķis paredz, ka ir jābūt iespējai informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti dalībvalstīs, ņemt vērā arī ārpus notiesāšanas dalībvalsts gan jauna kriminālprocesa gaitā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/675/TI 19 , gan nolūkā novērst jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(3)Šis mērķis paredz informācijas, kas iegūta no sodāmības reģistriem, apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šādu informācijas apmaiņu organizē un atvieglo noteikumi, kas izklāstīti Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI 20 un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS), kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/316/TI 21 .

(4)Tomēr ECRIS tiesiskais regulējums pietiekamā mērā neaptver pieprasījumu īpatnības attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan patlaban ir iespējams apmainīties ar informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem ar ECRIS starpniecību, nav ieviesta procedūra vai mehānisms, lai to darītu efektīvi.

(5)Informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienībā netiek vākta valstspiederības dalībvalstī, kā tas notiek attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem, bet tiek tikai uzglabāta tajās dalībvalstīs, kurās ir pieņemti notiesājošie spriedumi. Līdz ar to konkrētas personas sodāmības pilnīgu pārskatu var pārbaudīt tikai tad, ja informācija tiek pieprasīta no visām dalībvalstīm.

(6)Šādi vispārējie pieprasījumi rada administratīvo slogu visām dalībvalstīm, tostarp tām, kuras neuzglabā informāciju par konkrēto trešās valsts valstspiederīgo. Praksē šīs negatīvās sekas attur dalībvalstis no informācijas pieprasīšanas par trešo valstu valstspiederīgajiem, kā rezultātā dalībvalstis aprobežojas ar sodāmības informāciju, kas glabājas to valsts reģistrā.

(7)Informācijas apmaiņa par notiesājošiem spriedumiem ir svarīga jebkurā stratēģijā, kuras mērķis ir noziedzības un terorisma apkarošana. Ja dalībvalstis pilnvērtīgi izmantotu ECRIS, tas veicinātu krimināltiesiskas atbildes rīcību uz radikalizāciju, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.

(8)Nesenie teroristu uzbrukumi jo īpaši pierādīja, cik steidzami ir jāuzlabo dalīšanās ar attiecīgo informāciju, īpaši attiecībā uz ECRIS paplašināšanu, tajā ietverot trešo valstu valstspiederīgos.

(9)Tā rezultātā būtu jāizveido sistēma, ar kuras palīdzību jebkuras dalībvalsts centrālā iestāde ātri un efektīvi uzzina, kurās citās dalībvalstīs tiek glabāta sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo, lai varētu izmantot esošo ECRIS tīklu.

(10)Dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo notiesājošiem spriedumiem arī būtu jāietver pirkstu nospiedumi, lai nodrošinātu identifikāciju. Šis pienākums ir uzglabāt informāciju, tostarp pirkstu nospiedumus, atbildēt uz informācijas pieprasījumiem, kurus iesniegušas citas centrālās iestādes, nodrošināt, lai sodāmības reģistra uzziņa, ko pieprasījis trešās valsts valstspiederīgais, tiktu attiecīgā gadījumā papildināta ar informāciju no citām dalībvalstīm, un veikt tehniskas izmaiņas, lai piemērotu jaunākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai ļautu darboties informācijas apmaiņas sistēmai.

(11)Lai kompensētu to, ka informācija par konkrētu trešās valsts valstspiederīgo tiek uzglabāta atsevišķā dalībvalstī, decentralizētajai informācijas tehnoloģijai vajadzētu dot iespēju dalībvalstu centrālajām iestādēm uzzināt, kurā citā dalībvalstī tiek uzglabāta sodāmības reģistra informācija. Šajā nolūkā katrai centrālajai iestādei būtu pārējām dalībvalstīm jānodod indeksfiltrs, kas anonimizētā veidā ietver to trešo valstu valstspiederīgo identifikācijas datus, kas ir notiesāti tās dalībvalstī. Personas dati būtu jāanonimizē tā, lai datu subjektu nevarētu identificēt. Saņēmēja dalībvalsts pēc tam salīdzina šos datus ar savu informāciju, izmantojot meklēšanas sistēmu, tādējādi uzzinot, vai sodāmības reģistra informācija ir pieejama citās dalībvalstīs un, ja tā ir pieejama, tad kurās dalībvalstīs. Saņēmējai dalībvalstij pēc tam būtu situācija jāizpēta sīkāk, izmantojot ECRIS sistēmu. Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem arī ir kādas dalībvalsts valstspiederība, indeksā būtu jāietver tikai tāda informācija, kas pieejama attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem.

(12)Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI 22 būtu jāpiemēro saistībā ar datorizētu informācijas apmaiņu, kas iegūta no dalībvalstu sodāmības reģistriem, nodrošinot datu aizsardzības pienācīgu līmeni, kad notiek informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm pieprasīt augstāku aizsardzības līmeni valsts datu apstrādei.

(13)Kopīgajai komunikācijas infrastruktūrai, kas izmantota apmaiņai ar sodāmības reģistru informāciju, vajadzētu būt drošajai Eiropas pakalpojumu telemātikai starp iestādēm (sTESTA) vai tās atjauninājumam, vai jebkādam alternatīvam drošam tīklam.

(14)Ņemot vērā iespēju izmantot Savienības finanšu programmas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāsedz savas izmaksas, kas rodas no tās sodāmības reģistra datubāzes īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kā arī no tehnisko pielāgojumu īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kas nepieciešami, lai varētu izmantot ECRIS.

(15)Šī direktīva ievēro pamattiesības un brīvības, kā arī principus, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, vienlīdzības likuma priekšā principu un vispārējo diskriminācijas aizliegumu. Šī direktīva būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(16)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, panākt ātru un efektīvu sodāmības reģistru informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka nepieciešamās sinerģijas un savstarpējās izmantojamības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

(17)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Pamatlēmuma 2009/315/TI īstenošanai, Padomes Lēmuma 2009/316/TI principi būtu jāietver pamatlēmumā, un īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 23 .

(18)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(19)Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

[vai]

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(20)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu 24 notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza atzinumu ... 25 ,

(21)Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Pamatlēmums 2009/315/TI,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Pamatlēmumu 2009/315/TI groza šādi:

(1)pamatlēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Priekšmets

Šis pamatlēmums

(a)    nosaka veidus, kādos notiesāšanas dalībvalsts dalās ar informāciju ar citām dalībvalstīm par notiesājošiem spriedumiem;

(b)    nosaka informācijas glabāšanas pienākumus notiesāšanas dalībvalstij un precizē metodes, kas jāizmanto, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra;

(c)    izveido decentralizētu informācijas tehnoloģijas sistēmu informācijas apmaiņai par notiesājošiem spriedumiem, kas balstās uz katras dalībvalsts sodāmības reģistru datubāzēm, Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS)";

(2)pamatlēmuma 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

"d)"notiesāšanas dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā ir pieņemts notiesājošs spriedums;

e)"trešās valsts valstspiederīgais" ir tādas valsts valstspiederīgais, kas nav dalībvalsts, vai bezvalstnieks, vai persona, kuras valstspiederība nav zināma dalībvalstij, kurā ir pieņemts notiesājošs spriedums pret šādu personu.";

(3)pamatlēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, ievadot informāciju par tās teritorijā pieņemtiem notiesājošiem spriedumiem tās sodāmības reģistrā, tiek ietverta informācija par notiesātās personas valstspiederību vai valstspiederībām, ja attiecīgā persona ir kādas citas dalībvalsts vai trešās valsts valstspiederīgais.";

(4)iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Notiesāšanas dalībvalsts pienākumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo notiesājošiem spriedumiem

1. Dalībvalsts, kurā ir pieņemts notiesājošs spriedums pret trešās valsts valstspiederīgo, uzglabā turpmāk minēto informāciju, izņemot ārkārtas atsevišķus gadījumus, kad tas ir neiespējami:

(a)informācija par notiesāto personu (pilns vārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta (pilsēta un valsts), dzimums, valstspiederība un – attiecīgā gadījumā –iepriekšējais vārds vai vārdi);

(b)informācija par notiesājošā sprieduma būtību (notiesājošā sprieduma datums, tiesas nosaukums, diena, kad spriedums kļuva galīgs);

(c)informācija par noziedzīgo nodarījumu, kas ir notiesājošā sprieduma pamatā (notiesājošā sprieduma pamatā esošā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas diena un noziedzīgā nodarījuma nosaukums vai juridiskā kvalifikācija, kā arī atsauce uz piemērojamajām tiesību normām);

(d)informācija par notiesājošā sprieduma saturu (proti, piespriestais sods, kā arī jebkādi papildsodi, drošības pasākumi un turpmāki lēmumi, kas ietekmē sprieduma izpildi;

(e)notiesātās personas vecāku vārdi;

(f)notiesājošā sprieduma atsauces numurs;

(g)noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta;

(h)attiecīgā gadījumā – diskvalifikācijas, ko rada notiesājošais spriedums;

(i)notiesātās personas identitātes numurs vai personas identifikācijas dokumenta veids un numurs;

(j)attiecīgās personas pirkstu nospiedumi;

(k)attiecīgā gadījumā – pseidonīms un/vai pieņemtais(-ie) vārds(-i).

2. Centrālā iestāde izveido indeksfiltru, kas ietver anonimizētu informāciju par 1. punkta a), e), i), j) un k) apakšpunktā minētajiem informācijas veidiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas notiesāti tās dalībvalstī. Centrālā iestāde šo indeksfiltru un visus ar to veiktos atjauninājumus nodod visām dalībvalstīm.

3.Šā panta 1. punktā minētās informācijas jebkāda grozīšana vai svītrošana, ko veic notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde, nekavējoties nozīmē saskaņā ar 1. punktu glabātās un saskaņā ar 2. punktu izveidotā indeksfiltrā ietvertās informācijas identisku grozīšanu vai svītrošanu.

4.Šā panta 2. punktu un 3. punktu piemēro indeksfiltram arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir kādas dalībvalsts valstspiederība, tiktāl, ciktāl 1. punkta a), e), i), j) un k) apakšpunktā minēto informāciju centrālā iestāde uzglabā attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem.

5.Šā panta 1. punktu piemēro notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pēc [12 mēneši pēc pieņemšanas].

Šā panta 2. punktu piemēro informācijai, kas jau ir ietverta sodāmības reģistrā [12 mēneši pēc pieņemšanas] un informācijai par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pēc [12 mēneši pēc pieņemšanas].";

(5)iekļauj šādu pantu:

“4.b pants

Indeksfiltru izmantošana

1.Lai noteiktu tās dalībvalstis, kas uzglabā sodāmības reģistru informāciju par kādu trešās valsts valstspiederīgo, dalībvalstu centrālās iestādes var meklēt indeksfiltros, kas nodoti saskaņā ar 4.a pantu, lai salīdzinātu indeksfiltros ietverto informāciju ar savu informāciju par informācijas veidiem, kas minēti 4.a panta 2. punktā. Indeksfiltrus izmanto tikai 6. pantā minētajiem nolūkiem.

2.Šo pantu piemēro arī attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir kādas dalībvalsts valstspiederība.";

(6)pamatlēmuma 6. pantu groza šādi:

(a)2. punktu svītro;

(b)3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.Ja kādas dalībvalsts valstspiederīgais lūdz informāciju par savu sodāmību tādas dalībvalsts centrālajai iestādei, kura nav šīs personas valstspiederības dalībvalsts, tad minētā centrālā iestāde iesniedz personas valstspiederības dalībvalstij attiecīgu lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra, lai šo informāciju un ar to saistītos datus varētu iekļaut uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai, ja šāda persona ir vai ir bijusi lūguma iesniedzējas dalībvalsts vai lūguma saņēmējas dalībvalsts iedzīvotājs vai valstspiederīgais.

Ja trešās valsts valstspiederīgais, kam nav dalībvalsts valstspiederības, lūdz kādas dalībvalsts centrālajai iestādei informāciju par savu sodāmību, minētā centrālā iestāde iesniedz lūgumu tikai to dalībvalstu centrālajām iestādēm, kuras glabā informāciju par šādas personas sodāmību, sniegt informāciju un ar to saistītos datus no sodāmības reģistra, lai spētu šādu informāciju un ar to saistītos datus ietvert uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai.";

(7)pamatlēmuma 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.Ja no tādas dalībvalsts centrālās iestādes, kas nav attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts, saskaņā ar 6. pantu lūdz informāciju no sodāmības reģistra par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pret kādas dalībvalsts valstspiederīgo, lūguma saņēmēja dalībvalsts informāciju par lūguma saņēmējas dalībvalstī pieņemtajiem notiesājošiem spriedumiem nodod tādā apmērā, kā noteikts 13. pantā Eiropas Konvencijā par savstarpējo palīdzību krimināllietās.

4.aJa saskaņā ar 6. pantu informāciju no sodāmības reģistra par notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pret trešo valstu valstspiederīgajiem, lūdz kriminālprocesa nolūkos, lūguma saņēmēja dalībvalsts lūguma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei nodod informāciju par visiem notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti lūguma saņēmējas dalībvalstī, un par visiem notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti trešajās valstīs un kas pēc tam ir saņemti un ievadīti sodāmības reģistrā.

Ja šādu informāciju lūdz kādam nolūkam, kas nav kriminālprocess, attiecīgi piemēro šā panta 2. punktu.";

(8)pamatlēmuma 9. pantu groza šādi:

(a)1. punktā frāzi "7. panta 1. un 4. punktu" aizstāj ar "7. panta 1., 4. un 4.a punktu";

(b)2. punktā frāzi "7. panta 2. un 4 punktu" aizstāj ar "7. panta 2., 4. un 4.a punktu";

(c)3. punktā frāzi "7. panta 1. , 2. un 4. punktu" aizstāj ar "7. panta 1., 2., 4. un 4.a punktu";

(9)pamatlēmuma 11. panta 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

"3.Dalībvalstu centrālās iestādes 4. pantā minēto informāciju, 4.a pantā minēto indeksfiltru, 6. pantā minētos lūgumus,7. pantā minētās atbildes un citu būtisku informāciju nodod elektroniski, izmantojot ECRIS un standartizētu formātu saskaņā ar īstenošanas aktos noteiktajiem standartiem.

4.Ja 3. punktā minētais informācijas nodošanas veids nav pieejams un tik ilgi, kamēr tas nav pieejams, dalībvalstu centrālās iestādes nodod visu 3. punktā minēto informāciju, izņemot 4.a pantā minēto indeksfiltru, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstveida apliecinājumu saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas ļauj saņēmējai dalībvalstij noteikt tā autentiskumu.

5. Katra dalībvalsts veic nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai spētu izmantot 3. punktā minēto standartizēto formātu un 4.a un 4.b pantā minēto indeksfiltru, un elektroniski nodotu visu 3. punktā minēto informāciju pārējām dalībvalstīm, izmantojot ECRIS. Tā paziņo Komisijai par dienu, no kuras tā spēs veikt šādu informācijas nodošanu un izmantot 4.a un 4.b pantā minēto indeksfiltru.";

(10)iekļauj šādu pantu:

"11.a pants

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

1.Lai elektroniski apmainītos ar informāciju no sodāmības reģistriem saskaņā ar šo pamatlēmumu, ir izveidota decentralizēta informācijas tehnoloģijas sistēma, kas balstās uz katras dalībvalsts sodāmības reģistru datubāzēm, Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS). Tā sastāv no šādiem elementiem:

(a)saslēguma programmatūra, kas izstrādāta saskaņā ar kopīgu protokolu kopumu, lai varētu veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm;

(b)indeksfiltra programmatūra, kas izstrādāta saskaņā ar kopīgu protokolu kopumu, lai centrālās iestādes saskaņā ar 4.a un 4.b pantu varētu salīdzināt savus datus ar citu centrālo iestāžu datiem, vienlaikus nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību;

(c)kopīga komunikācijas infrastruktūra starp centrālajām iestādēm, kas nodrošina šifrētu tīklu.

ECRIS nodrošina pārējām dalībvalstīm nodotās sodāmības reģistru informācijas konfidencialitāti un integritāti.

2.Visus sodāmības reģistra datus uzglabā tikai datubāzēs, kuras izmanto dalībvalstis.

3.Dalībvalstu centrālajām iestādēm nav tiešas piekļuves tiešsaistē citu dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm.

4.Par programmatūras un datubāzu, kurās uzglabā, sūta un saņem informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistriem, darbību ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

5.Par kopīgās komunikācijas infrastruktūras darbību ir atbildīga Komisija. Tā atbilst nepieciešamajām drošības prasībām un pilnībā atbilst ECRIS vajadzībām.

6.Komisija nodrošina 1. punktā minēto programmatūru, vispārīgu atbalstu un tehnisko palīdzību, tostarp statistikas vākšanu un izstrādi.

7.Katra dalībvalsts sedz savas izmaksas, kas tai rodas no savas sodāmības reģistra datubāzes un 1. punktā minētās programmatūras īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas.

Komisija sedz izmaksas, ko rada kopīgās komunikācijas infrastruktūras ECRIS īstenošana, pārvaldība, izmantošana, uzturēšana un turpmāka attīstīšana, kā arī saslēguma programmatūras un 1. punktā minētās programmatūras īstenošana un turpmāka attīstīšana.

(11)iekļauj šādu pantu:

"11.b pants

Īstenošanas akti

1.Komisija īstenošanas aktos paredz sekojošo:

(a)11. panta 3. punktā minēto standartizēto formātu, tostarp attiecībā uz informāciju par noziedzīgu nodarījumu, kas dod pamatu notiesājošam spriedumam, un informāciju par notiesājošā sprieduma saturu;

(b)noteikumus par ECRIS tehnisko īstenošanu, 4.a un 4.b pantā minēto indeksfiltru un apmaiņu ar pirkstu nospiedumiem;

(c)jebkādus citus līdzekļus, ar ko organizē un atvieglo informācijas apmaiņu par notiesājošiem spriedumiem starp dalībvalstu centrālajām iestādēm, tostarp:

i)paņēmienus, kas atvieglo nodotās informācijas saprašanu un mašīntulkošanu;

ii)paņēmienus, lai ar informāciju varētu apmainīties elektroniski, jo īpaši izmantojamās tehniskās specifikācijas un, vajadzības gadījumā, jebkādas piemērojamās apmaiņas procedūras.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(12)iekļauj šādu pantu:

"12.a pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 26 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(13)iekļauj šādu pantu:

"13.a pants

Komisijas ziņojums un pārskatīšana

1. [24 mēnešus pēc īstenošanas] Komisija iesniedz ziņojumu par šā pamatlēmuma piemērošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā novērtē to, kādā apjomā dalībvalstis ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību šim pamatlēmumam, tostarp tehnisko īstenošanu.

2.Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

3.Komisijas dienesti regulāri, izmantojot ECRIS, publicē ziņojumu par no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu, jo īpaši izmantojot 11.a. panta 6. punktā minēto statistiku. Šo ziņojumu pirmo reizi publicē vienu gadu pēc tam, kad ir iesniegts 1. punktā minētais ziņojums.".

2. pants

Padomes Pamatlēmums 2009/316/TI.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, tā aizstāj Lēmumu 2009/316/TI, neskarot minēto dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu minētā lēmuma transponēšanai valsts tiesību aktos.

3. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [12 mēneši pēc pieņemšanas]. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.Dalībvalstis veic 11. panta 5. punktā minētās tehniskās izmaiņas [12 mēneši pēc pieņemšanas].

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. pantu piemēro no [šīs direktīvas transponēšanas datums]

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 27  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 28  

✓ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

✓ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar sākumperiodu no 2017. līdz 2018. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 29  

✓Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–✓     Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

– ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–✓ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–✓ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–✓ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–✓ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–✓ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Eiropas tieslietu un iekšlietu ministru 2015. gada 29. janvāra Rīgas paziņojums, dok. 5855/15.

(2) ES Padomes secinājumi par krimināltiesiskas atbildes rīcības pastiprināšanu pret radikalizāciju, kas noved pie terorisma un vardarbīga ekstrēmisma, 2015. gada 20. novembris, dok. 14419/15.

(3) ES Padomes 2015. gada 20. novembra secinājumi par terorisma apkarošanu, dok. 14406/15.

(4) Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra sanāksmes secinājumi, dok. EUCO 28/15.

(5) "Eiropas Drošības programma" – Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2015)185 final.

(6) Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmums 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (Pamatlēmums), OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp. un Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmums 2009/316/TI par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu, OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.

(7) Ietverot informāciju par noziedzīga nodarījuma būtību, notiesājošo spriedumu un saistītajām sankcijām vai citiem pasākumiem.

(8) Apmainoties ar sodāmības reģistra informāciju, izmantojot ECRIS, dalībvalsts atsaucas uz kodiem, kas noteikti noziedzīgu nodarījumu un sankciju tabulās, tostarp uz parametriem, kas attiecas uz pabeigtības līmeni un dalības līmeni, turklāt, vajadzības gadījumā, uz to vai pastāv pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no kriminālatbildības.

(9) Saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI atbildes uz pieprasījumiem kriminālprocesa nolūkā nodod nekavējoties un jebkurā gadījumā 10 darbdienu laikā. Sīkākai informācijai skatīt Pamatlēmuma 2009/315/TI 8. pantu.

(10) Padomes 2008. gada 24. jūlija Pamatlēmums 2008/675/TI par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.)

(11) SWD(2015) 111

(12) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) atzinums par informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar iespējamu nākotnes sistēmu, kas papildina Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, 2015. gada 12. aprīlis, FRA – 2015/1 – ECRIS.

(13) Projekta galīgais ziņojums "Priekšizpēte: Eiropas rādītāja par sodītiem trešo valstu valstspiederīgajiem izveide", 2010. gada 11. jūnijs (‘Unisys study’).

(14) Pētījums par ECRIS TCN sistēmas tiesību akta priekšlikuma IKT ietekmes novērtējumu attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku notiesājošiem spriedumiem, 2015. gada 4. decembris (‘Kurt Salmon study’, tiks publicēts).

(15) FIU.net, kas atrodas Nīderlandē, ir platforma, kas savieno finanšu ziņu vākšanas vienības no dalībvalstīm. Finanšu ziņu vākšanas vienību mērķis ir noteikt un izjaukt teroristu finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības.

(16) Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā C-293/12, Digital Rights Ireland Ltd, ECLI:EU:C:2014:238.

(17) Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedums lietā C-362/14, Maximillian Schrems/Data Protection Commissioner, ECLI:EU:C:2015:650.

(18) Sīkāka informācija ir pieejama tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata 3.2.1. sadaļā, kopējo darbības apropriāciju tabulā.

(19) Padomes 2008. gada 24. jūlija Pamatlēmums 2008/675/TI par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.)

(20) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(21) Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.).

(22) Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(25) OV C …

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 

(27) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(28) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(29) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(30) Dif.= diferencētās apropriācijas./ Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(31) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(32) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(33) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(34) Dalībvalstu izmaksas par identifikācijas informācijas iegūšanu var kompensēt no ES finansējuma līdzfinansējuma veidā. Turklāt, ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis vēl neveic informācijas apmaiņu, izmantojot ECRIS, var paredzēt zināmu ES finansējumu to valsts sistēmu modernizēšanai. Sākot no 2019. gada, tiek lēsts, ka uzturēšanas izmaksas nostabilizēsies un būs 0,602 miljoni gadā.

(35) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(37) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(38) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(39) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40) CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki; SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(41) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(42) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.