52009PC0062(01)

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.2.2009

COM(2009)62 galīgā redakcija

2009/0018 (CNS)

Priekšlikums

Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums Padomes sanāksmē

par Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, parakstīšanu un provizorisku piemērošanu

Priekšlikums

Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums Padomes sanāksmē

par Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, noslēgšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Mandāts sarunām par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, tika saņemts no Padomes 2007. gada oktobrī. Gaisa pārvadājumi starp ES un Kanādu pašlaik tiek veikti saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm un Kanādu. Šajos divpusējos nolīgumos ir iekļauti noteikumi, ko Eiropas Kopienu Tiesa 2002. gada novembrī atzina par nesaderīgiem ar Kopienas tiesībām. Tāpēc ir būtiski izveidot jaunu Kopienas līmeņa sistēmu gaisa pārvadājumiem starp ES un Kanādu. Nolīgums atspoguļo visaptverošu vienošanos un paredz pakāpeniski ieviest tiesības veikt satiksmi, kā arī investīciju iespējas. Tādējādi nolīgums atbilstu Kopienas juridiskajām prasībām un sniegtu ievērojamu, tūlītēju saimniecisko labumu transatlantiskajiem gaisa satiksmes pasažieriem un kravas nosūtītājiem. |

Vispārējais konteksts Sarunu mandāts noteica mērķi izveidot atvērtu aviācijas telpu (OAA) starp ES un Kanādu. Tas radītu vienotu gaisa transporta tirgu starp ES un Kanādu, kurā būtu nodrošināta brīva investīciju plūsma un kurā Eiropas un Kanādas aviosabiedrības varētu bez ierobežojumiem veikt gaisa pārvadājumus, tostarp abu pušu iekšējos tirgos. Lai pilnīgi izpildītu mandātā noteikto, būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas Kanādas tiesību aktos, jo īpaši atceļot pastāvošos juridiskos ierobežojumus attiecībā uz Kanādas aviosabiedrību nonākšanu ārvalstnieku īpašumā un kontrolē un attiecībā uz kabotāžu. Tādēļ mandātā ir skaidri noteikta iespēja ieviest nolīgumu pakāpeniski. Sarunās ES piekrita, ka no sākuma pilna investīciju plūsma nav iespējama, taču tā tiktu pakāpeniski ieviesta dažādos pārejas perioda posmos. Pamatojoties uz mandātā iekļautajām sarunu direktīvām, un saskaņā ar 2008. gada oktobrī ES un Kanādas galotņu tikšanās laikā apstiprinātajiem secinājumiem Komisija 2008. gada novembrī pabeidza sagatavot projektu nolīgumam ar Kanādu. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Nolīguma noteikumi aizstāj spēkā esošos divpusējos gaisa pārvadājumu nolīgumus starp dalībvalstīm un Kanādu. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Gaisa transporta nolīguma noslēgšana ar Kanādu ir bijusi ilgstoša ES prioritāte, un, kā norādīts Komisijas paziņojumā "Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu" (COM(2005) 79 galīgā redakcija), tā ir būtiska ES aviācijas ārējās politikas attīstības sastāvdaļa. Nolīgums arī ļaus sasniegt būtisku Kopienas aviācijas ārējās politikas mērķi, spēkā esošos divpusējos gaisa pārvadājumu nolīgumus saskaņojot ar Kopienas tiesībām. |

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Sarunu procesā Komisija apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši izmantojot Konsultatīvā foruma regulārās sanāksmes, kurās piedalījās gaisa pārvadātāju, lidostu un arodbiedrību pārstāvji. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Notikušas vairāk nekā 10 Konsultatīvā foruma sanāksmes, kurās tika sīki apspriesti visi sarunu elementi. Gatavojot Kopienas sarunu nostāju, visi ieinteresēto personu komentāri tika pienācīgi ņemti vērā. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Nolīgums nodrošina ES un Kanādas atvērtās aviācijas telpas pakāpenisku izveidošanu. Ziņojumā, ko konsultanti 2006. gadā sagatavoja Komisijai, ir aprēķināts, ka ES un Kanādas atvērtā aviācijas telpa papildus nodrošinātu vairāk nekā 17 miljonus pasažieru gadā, ieguvumu patērētājiem vismaz 5 miljardu euro apmērā gadā, kā arī radītu darba vietas abās Atlantijas okeāna pusēs. Nolīgums paredz izveidot Apvienoto komiteju, kas būs atbildīga par nolīguma īstenošanas un tā ietekmes pārskatīšanu. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Nolīgumā ir panākta visaptveroša vienošanās, kas aizstās spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm un Kanādu. Nolīgums atceļ visus pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz Kopienas un Kanādas gaisa pārvadātāju tiesībām nodrošināt gaisa pārvadājumus starp punktiem Eiropas Kopienā un punktiem Kanādā. Šai ziņā attiecībā uz gaisa pārvadājumiem uz Kanādu un no tās nolīgums ļauj Kopienas gaisa pārvadātājiem pilnībā baudīt priekšrocības, ko sniedz tiesības veikt uzņēmējdarbību Kopienā, tostarp tiesības uz nediskriminējošu piekļuvi tirgum. |

Juridiskais pamats 80. panta 2. punkts kopā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nespēj pietiekami nodrošināt priekšlikuma mērķu sasniegšanu turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

Nolīgumā noteikti jauni Kopienas līmeņa pasākumi, kas reglamentē transatlantisko gaisa pārvadājumu nodrošināšanu un kas aizstās spēkā esošās vienošanās, kuras ir noslēgušas atsevišķas dalībvalstis. Nolīgums vienlaikus rada vienotus nosacījumus visu Kopienas gaisa pārvadātāju piekļuvei tirgum un nosaka jaunus Eiropas Kopienas un Kanādas regulatīvās sadarbības pasākumus tādās jomās, kas ir būtiskas drošu, neapdraudētu un efektīvu transatlantisko gaisa pārvadājumu veikšanai. Jo īpaši tiks uzlabota sadarbība aviācijas drošības un aviācijas drošuma jautājumos. Tiks īstenoti arī jauni sadarbības pasākumi, lai šajā jomā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Šādus pasākumus var īstenot vienīgi Kopienas līmenī, jo tie ir saistīti ar vairākām Kopienas ekskluzīvās kompetences jomām. |

Priekšlikuma mērķus ir iespējams labāk sasniegt Kopienas līmenī turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

Nolīguma nosacījumi ir vienlaikus attiecināmi uz 27 dalībvalstīm, bez diskriminācijas piemērojot vienotus noteikumus un visiem Kopienas gaisa pārvadātājiem gūstot labumu neatkarīgi no to valstspiederības. Šie pārvadātāji varēs brīvi veikt pārvadājumus no jebkura Eiropas Savienības punkta uz jebkuru punktu Kanādā. |

Visu tirgus pieejamības ierobežojumu atcelšana starp ES un Kanādu ne tikai piesaistīs jaunus tirgus dalībniekus un radīs jaunas iespējas veikt pārvadājumus uz maznoslogotām lidostām, bet arī veicinās Kopienas gaisa pārvadātāju konsolidāciju. |

Nolīgums visiem Kopienas gaisa pārvadātājiem nodrošina komercdarbības iespējas, piemēram, iespēju brīvi noteikt cenas, ko nav bijis iespējams panākt, dalībvalstīm veicot individuālas sarunas. Viens no mandāta galvenajiem mērķiem ir līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana ES un Kanādas gaisa pārvadātājiem, un tam ir nepieciešama cieša regulatīvā sadarbība, kuru var nodrošināt vienīgi Kopienas līmenī. |

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk norādīto iemeslu dēļ. |

Ar nolīguma īstenošanu saistītu jautājumu apspriešanai tiks izveidota Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja veicinās viedokļu apmaiņu ekspertu līmenī par jaunu normatīvo aktu iniciatīvām vai izstrādi, un tajā tiks apspriestas nolīguma turpmākās attīstības iespējamās jomas. Apvienotā komiteja tiks veidota no Komisijas un dalībvalstu pārstāvjiem. Ar 8. pantu saistītie jautājumi tiks apspriesti atbilstīgā Kopienas forumā, piemēram, PVN komitejā. |

Turklāt dalībvalstis turpinās pildīt savus tradicionālos administratīvos pienākumus starptautiskā gaisa transporta jomā, taču darīs to saskaņā ar vienādi piemērotiem, kopīgiem noteikumiem. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: cits. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Ārējās attiecības aviācijas jomā var nodibināt vienīgi ar starptautisku nolīgumu starpniecību. |

4. Ietekme uz budžetu |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Priekšlikums

Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums Padomes sanāksmē

par Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, parakstīšanu un provizorisku piemērošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI PADOMES SANĀKSMĒ ,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu kopā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

tā kā:

(1) Kopienas un dalībvalstu vārdā Komisija ir pabeigusi sarunas par Gaisa transporta nolīgumu ar Kanādu (turpmāk "nolīgums") saskaņā ar Padomes lēmumu, ar ko pilnvaroja Komisiju sākt sarunas;

(2) nolīgums tika parafēts 2008. gada 30. novembrī;

(3) Kopienai un dalībvalstīm ir jāparaksta un provizoriski jāpiemēro Komisijas apspriestais nolīgums, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk;

(4) jānosaka procesuālā kārtība lēmuma pieņemšanai, ja nepieciešams, par nolīguma provizoriskās piemērošanas pārtraukšanu. Jānosaka arī procesuālā kārtība Kopienas un dalībvalstu dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 17. pantu, un strīdu izšķiršanas procedūrās, kas ir noteiktas nolīguma 21. pantā, kā arī dažu ar drošību un drošumu saistītu nolīguma noteikumu ieviešanai,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants (Parakstīšana)

1. Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, (turpmāk "nolīgums") parakstīšana atbilstīgi Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu. Nolīguma teksts ir iekļauts šā lēmuma pielikumā.

2. Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu(-as), kam ir piešķirtas pilnvaras parakstīt nolīgumu Kopienas vārdā, ja šis nolīgums tiek noslēgts.

2. pants (Provizoriska piemērošana)

Līdz nolīguma spēkā stāšanās brīdim Kopiena un dalībvalstis to piemēro provizoriski saskaņā ar valsts tiesību aktiem un no tā mēneša pirmās dienas, kas seko datumam, kad puses pēdējo reizi paziņojušas viena otrai par nolīguma provizoriskai piemērošanai nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. pants (Apvienotā komiteja)

1. Apvienotajā komitejā, kas izveidota atbilstīgi nolīguma 17. pantam, Kopienu un dalībvalstis pārstāv Komisijas un dalībvalstu pārstāvji.

2. Kopienas nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē un kam nav vajadzīga juridiski saistošu lēmumu pieņemšana, nosaka Komisija.

3. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas ietilpst Kopienas kompetencē, Kopienas un dalībvalstu nostāju ar kvalificēto balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem Padome.

4. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē, Kopienas un dalībvalstu nostāju Padome pieņem vienprātīgi pēc Komisijas vai dalībvalstu priekšlikuma.

5. Kopienas un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā izsaka Komisija, izņemot dalībvalstu ekskluzīvās kompetences jomas, kurās nostāju izsaka Padomes prezidentūra vai, ja Padome tā nolemj, Komisija.

4. pants (Strīdu izšķiršana)

1. Komisija pārstāv Kopienu un dalībvalstis strīdu izšķiršanas procesā, kas noteikts nolīguma 21. pantā.

2. Lēmumu par priekšrocību piemērošanas apturēšanu saskaņā ar nolīguma 21. panta 7. punktu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Lēmumu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Par citiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas saskaņā ar nolīguma 21. pantu jāveic saistībā ar Kopienas kompetencē esošiem jautājumiem, lemj Komisija, sadarbojoties ar Īpašajā komitejā ietilpstošajiem dalībvalstu pārstāvjiem, kurus iecēlusi Padome.

5. pants (Komisijas informēšana)

1. Dalībvalstis iepriekš informē Komisiju par ikvienu tādu lēmumu atteikt, anulēt, apturēt vai ierobežot Kanādas aviosabiedrības pilnvarojumu, kuru dalībvalstis plāno pieņemt saskaņā ar nolīguma 3. pantu.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 6. pantam (Drošums).

3. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 7. pantam (Drošība).

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs […]

2009/0018 (CNS)

Priekšlikums

Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmum s Padomes sanāksmē

par Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, noslēgšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI PADOMES SANĀKSMĒ ,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu kopā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Kopienas un dalībvalstu vārdā Komisija ir pabeigusi sarunas par Gaisa transporta nolīgumu ar Kanādu (turpmāk "nolīgums");

(2) nolīgums tika parakstīts ...;

(3) Kopienai un dalībvalstīm jāapstiprina nolīgums;

(4) jānosaka procesuālā kārtība lēmuma pieņemšanai, ja nepieciešams, par nolīguma izbeigšanu. Jānosaka arī procesuālā kārtība Kopienas un dalībvalstu dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 17. pantu, un nolīguma 21. pantā paredzētajās šķīrējtiesas procedūrās, kā arī dažu ar drošību un drošumu saistītu nolīguma noteikumu ieviešanai,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants (Apstiprināšana)

1. Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Gaisa transporta nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. Nolīguma teksts ir iekļauts šā lēmuma pielikumā.

2. Pēc to iekšējo procedūru pabeigšanas, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā, katra dalībvalsts nosūta Padomes Sekretariātam diplomātisko notu, kas minēta nolīguma 23. panta 1. punktā.

3. Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu, kam ir piešķirtas pilnvaras Kopienas un dalībvalstu vārdā nogādāt Kanādai diplomātiskās notas, kas minētas nolīguma 23. panta 1. punktā.

2. pants (Izbeigšana)

Lēmumu par nolīguma izbeigšanu un izbeigšanas paziņošanu Kanādai atbilstīgi nolīguma 24. pantam, kā arī lēmumu par šāda paziņojuma atsaukšanu Kopienas un dalībvalstu vārdā pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi pieņem Padome.

3. pants (Apvienotā komiteja)

1. Apvienotajā komitejā, kas ir izveidota atbilstīgi nolīguma 17. pantam, Kopienu un dalībvalstis pārstāv Komisijas un dalībvalstu pārstāvji.

2. Kopienas nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē un kam nav vajadzīga juridiski saistošu lēmumu pieņemšana, nosaka Komisija.

3. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas ietilpst Kopienas kompetencē, Kopienas un dalībvalstu nostāju ar kvalificēto balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem Padome.

4. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē, Kopienas un dalībvalstu nostāju Padome pieņem vienprātīgi pēc Komisijas vai dalībvalstu priekšlikuma.

4 Kopienas un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā izsaka Komisija, izņemot dalībvalstu ekskluzīvās kompetences jomas, kurās nostāju izsaka Padomes prezidentūra vai, ja Padome tā nolemj, Komisija.

4. pants (Strīdu izšķiršana)

1. Komisija pārstāv Kopienu un dalībvalstis strīdu izšķiršanas procesā, kas noteikts nolīguma 21. pantā.

2. Lēmumu par priekšrocību piemērošanas apturēšanu saskaņā ar nolīguma 21. panta 7. punktu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Lēmumu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Par citiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas saskaņā ar nolīguma 21. pantu jāveic saistībā ar Kopienas kompetencē esošajiem jautājumiem, lemj Komisija, sadarbojoties ar Īpašajā komitejā ietilpstošajiem dalībvalstu pārstāvjiem, kurus iecēlusi Padome.

5. pants (Komisijas informēšana)

1. Dalībvalstis iepriekš informē Komisiju par ikvienu tādu lēmumu atteikt, anulēt, apturēt vai ierobežot Kanādas aviosabiedrības pilnvarojumu, kuru dalībvalstis plāno pieņemt saskaņā ar nolīguma 3. pantu.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 6. pantam (Drošums).

3. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 7. pantam (Drošība).

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

1. PIELIKUMS

GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMS

STARP

KANĀDAS VALDĪBU

UN

EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM

SATURA RĀDĪTĀJS

PANTS NOSAUKUMS

1. Virsraksti un definīcijas

2. Tiesību piešķiršana

3. Nozīmēšana, pilnvarošana un atcelšana

4. Investīcijas

5. Tiesību aktu piemērošana

6. Aviācijas drošums

7. Aviācijas drošība

8. Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi

9. Statistika

10. Patērētāju intereses

11. Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība

12. Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem

13. Komercdarbības pamatnostādnes

14. Konkurences vide

15. Gaisa satiksmes pārvaldība

16. Nozīmējumu un pilnvaru darbības turpināšana

17. Apvienotā komiteja

18. Vide

19. Nodarbinātības jautājumi

20. Starptautiskā sadarbība

21. Strīdu izšķiršana

22. Grozījumi

23. Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

24. Izbeigšana

25. Nolīguma reģistrācija

26. Daudzpusējas konvencijas

27. Saistība ar citiem nolīgumiem

GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMS

STARP

Kanādas valdību,

no vienas puses,

UN

Austrijas Republiku,

Beļģijas Karalisti,

Bulgārijas Republiku,

Kipras Republiku,

Čehijas Republiku,

Dānijas Karalisti,

Igaunijas Republiku,

Somijas Republiku,

Francijas Republiku,

Vācijas Federatīvo Republiku,

Grieķijas Republiku,

Ungārijas Republiku,

Īriju,

Itālijas Republiku,

Latvijas Republiku,

Lietuvas Republiku,

Luksemburgas Lielhercogisti,

Maltas Republiku,

Nīderlandes Karalisti,

Polijas Republiku,

Portugāles Republiku,

Rumāniju,

Slovākijas Republiku,

Slovēnijas Republiku,

Spānijas Karalisti,

Zviedrijas Karalisti,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pusēm un Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalstis),

un Eiropas Kopienu,

no otras puses;

Kanādas valdībai un dalībvalstu valdībām kopā ar Eiropas Kopienu esot Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī) pusēm;

vēloties veicināt tādas aviācijas sistēmas attīstību, kas balstīta uz aviosabiedrību konkurenci tirgū ar minimālu valsts iejaukšanos un regulējumu;

vēloties veicināt to interešu ievērošanu gaisa transporta jomā;

atzīstot efektīva gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā;

vēloties uzlabot gaisa pārvadājumus;

vēloties gaisa transporta jomā nodrošināt augstāko drošuma un drošības līmeni;

apņemoties izmantot iespējamās priekšrocības, ko sniedz regulatīvā sadarbība, un, ciktāl tas praktiski nepieciešams, saskaņot noteikumus un pieejas;

atzīstot būtiskās, potenciālās priekšrocības, ko var sniegt konkurētspējīgi gaisa pārvadājumi un dzīvotspējīgas gaisa pārvadājumu nozares;

vēloties veicināt konkurētspējīgu gaisa pārvadājumu vidi, apzinoties, ka potenciālos ieguvumus var neizdoties nodrošināt, ja aviosabiedrībām nepastāv līdzvērtīgi konkurences apstākļi;

vēloties nodrošināt aviosabiedrībām godīgu un vienlīdzīgu iespēju veikt gaisa pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu;

vēloties nodrošināt maksimālu labumu pasažieriem, kravas nosūtītājiem, aviosabiedrībām, lidostām un to darbiniekiem, kā arī citiem, kas gūst netiešu labumu;

apstiprinot vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā;

atzīmējot patērētāju aizsardzības nozīmi un rosinot nodrošināt pienācīgu patērētāju aizsardzības līmeni gaisa pārvadājumu jomā;

atzīmējot kapitāla nozīmi gaisa transporta nozarē turpmākas gaisa pārvadājumu attīstības nodrošināšanai;

vēloties noslēgt gaisa transporta nolīgumu papildus minētajai konvencijai,

ir vienojušās par turpmāko.

1. PANTS

Virsraksti un definīcijas

1. Šajā nolīgumā izmantotie virsraksti ir sniegti vienīgi uzziņai.

2. Ja nav norādīts citādi, šajā nolīgumā:

a) "aeronavigācijas iestādes" nozīmē ikvienu iestādi vai personu, ko puses ir pilnvarojušas veikt šajā nolīgumā noteiktās funkcijas;

b) "gaisa pārvadājumi" nozīmē regulāros gaisa pārvadājumus pasažieru un kravas, tostarp pasta, atsevišķai vai kopīgai transportēšanai šajā nolīgumā norādītajos maršrutos;

c) "nolīgums" nozīmē šo nolīgumu, ikvienu tā pielikumu un ikvienu šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumu;

d) "aviosabiedrība" nozīmē aviosabiedrību, kas ir nozīmēta un pilnvarota saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu;

e) "puse" nozīmē Kanādu vai dalībvalstis kopā ar Eiropas Kopienu vai atsevišķi vienu no otras;

f) "konvencija" nozīmē Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas tika atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, un ar to saprot arī visus pielikumus, kas pieņemti saskaņā ar šīs konvencijas 90. pantu, un visus pielikumu vai konvencijas grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar konvencijas 90. pantu un 94. pantu, ciktāl šos pielikumus un grozījumus ir apstiprinājušas abas puses;

g) "teritorija" Kanādas gadījumā nozīmē tās sauszemes teritorijas (kontinentālo daļu un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajam, un tajā ietilpst arī virs šīm teritorijām esošā gaisa telpa; Eiropas Kopienas dalībvalstu gadījumā tā nozīmē sauszemes teritorijas (kontinentālo daļu un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums atbilstīgi minētā līguma un jebkāda turpmākā instrumenta nosacījumiem, un tajā ietilpst virs šīm teritorijām esošā gaisa telpa; šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar attiecīgās Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridiskās nostājas strīdā par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta, un arī to Eiropas Kopienas aviācijas pasākumu neattiecināšanu uz Gibraltāra lidostu, kas ir spēkā starp dalībvalstīm no 2006. gada 18. septembra saskaņā ar ministru paziņojumu par Gibraltāra lidostu, panākot vienošanos Kordovā 2006. gada septembrī.

2. PANTS

Tiesību piešķiršana

1. Katra puse piešķir otrai pusei šādas tiesības, lai otras puses aviosabiedrības varētu veikt gaisa pārvadājumus:

a) tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās;

b) tiesības nosēties tās teritorijā nekomerciālā nolūkā;

c) ciktāl šis nolīgums to atļauj, tiesības nosēsties tās teritorijā nolīgumā norādītajos maršrutos, lai uzņemtu un izlaistu pasažierus kopā ar kravu, tostarp pastu, vai, lai atsevišķi uzņemtu un izkrautu kravu;

d) citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības katra puse piešķir arī tām otras puses aviosabiedrībām, kas nav minētas šā nolīguma 3. pantā (Nozīmēšana, pilnvarošana un atcelšana).

3. PANTS

Nozīmēšana, pilnvarošana un atcelšana

1. Par šim nolīgumam atbilstošiem nozīmējumiem puses atzīst licences vai citas pilnvarojuma formas, ko otra puse izsniegusi gaisa pārvadājumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu. Pēc puses aeronavigācijas iestāžu pieprasījuma otras puses aeronavigācijas iestādes, kas ir izsniegušas attiecīgo licenci vai citu pilnvarojuma formu, pārbauda šīs licences vai pilnvaras statusu.

2. Saņemot noteiktajai formai un iesniegšanas kārtībai atbilstošu iesniegumu no vienas puses nozīmētas aviosabiedrības, otra puse atbilstīgi tās normatīvajiem aktiem un ar minimālu procesuālo kavēšanos piešķir šai aviosabiedrībai pilnvarojumus un atļaujas veikt gaisa pārvadājumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) šī aviosabiedrība atbilst normatīvajiem aktiem, ko parasti piemēro pilnvarojumus un atļaujas piešķirošās puses aeronavigācijas iestādes;

b) šī aviosabiedrība atbilst pilnvaras un atļaujas piešķirošās puses normatīvo aktu prasībām;

c) ievērojot 2. pielikuma nosacījumus, Kanādas aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības faktiskā kontrole pieder vienas vai otras puses pilsoņiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kanādas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kanādā; dalībvalsts aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības faktiskā kontrole pieder vienas vai otras puses, vai Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas vai Šveices pilsoņiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kopienas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī;

d) aviosabiedrības darbība atbilst šā nolīguma nosacījumiem.

3. Puse var aizturēt šā panta 2. punktā minētās pilnvaras un atļaujas, atcelt un apturēt spēkā esošās pilnvaras vai atļaujas, noteikt šīm pilnvarām un atļaujām darbības nosacījumus vai ierobežojumus vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses aviosabiedrības vai kādas aviosabiedrības darbības, ja šī aviosabiedrība neatbilst 2. punkta noteikumiem vai ja puse ir konstatējusi, ka otras puses teritorijā pastāvošie apstākļi neatbilst godīgas konkurences apstākļiem un saskaņā ar 14. panta (Konkurences vide) 5. punktu rada ievērojamus zaudējumus vai kaitējumu tās aviosabiedrībai vai aviosabiedrībām.

4. Šā panta 3. punktā minētās tiesības izmanto tikai pēc sarunām Apvienotajā komitejā, ja vien nav nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu 2. punktā minēto normatīvo aktu pārkāpumus, vai ja vien nav jārīkojas atbilstīgi 6. pantam (Aviācijas drošums) un 7. pantam (Aviācijas drošība), lai nodrošinātu drošumu un drošību.

4. PANTS

Investīcijas

Katra puse atļauj, ka visas īpašumtiesības uz tās aviosabiedrībām pieder Kanādas vai dalībvalsts vai dalībvalstu valstspiederīgajiem atbilstīgi 2. pielikuma nosacījumiem.

5. PANTS

Tiesību aktu piemērošana

Katra puse pieprasa:

a) aviosabiedrībām, ielidojot, izlidojot vai uzturoties otras puses teritorijā, ievērot tās likumus, noteikumus un procedūras attiecībā uz starptautiskajā aeronavigācijā iesaistīta gaisa kuģa uzņemšanu, uzturēšanos tās teritorijā un izlidošanu no tās, vai attiecībā uz šāda gaisa kuģa ekspluatāciju un navigāciju;

b) aviosabiedrībām, pasažieriem, apkalpes locekļiem un kravas, tostarp pasta, nosūtītājiem vai šo pasažieru, apkalpes locekļu un kravas, tostarp pasta, nosūtītāju vārdā, lidojot pāri puses teritorijai, ielidojot un uzturoties tajā vai izlidojot no tās, ievērot šīs puses normatīvos aktus attiecībā uz pasažieru, apkalpes locekļu un kravas, tostarp pasta, uzņemšanu, uzturēšanos puses teritorijā un izceļošanu no tās (piemēram, ieceļošanas, apskates, tranzīta, aviācijas drošības, imigrācijas, pasu, muitas un karantīnas noteikumus). Piemērojot šos normatīvos aktus, līdzīgos apstākļos katra puse attiecas pret aviosabiedrībām ne mazāk labvēlīgi, kā tā attiecas pret savām aviosabiedrībām vai pret jebkuru citu aviosabiedrību, kas veic līdzīgus gaisa pārvadājumus.

6. PANTS

Aviācijas drošums

1. Puses atkārtoti apstiprina ciešas sadarbības nozīmi aviācijas drošuma jomā. Puses iesaistās turpmākā sadarbībā, tostarp gaisa pārvadājumu jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu apmaiņu ar tādu informāciju, kas var ietekmēt starptautiskās aeronavigācijas drošumu, lai piedalītos otras puses uzraudzības pasākumos vai īstenotu kopīgus uzraudzības pasākumus aviācijas drošuma jomā un izstrādātu kopīgus projektus un iniciatīvas, tostarp kopā ar trešajām valstīm. Šo sadarbību attīsta, pamatojoties uz [ Civilās aviācijas drošuma nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu , [kas stājies spēkā XXX] un ievērojot minētajā nolīgumā iekļautos jautājumus.

2. Lidojumderīguma apliecības, kompetenci apliecinošas apliecības un licences, ko izsniegušas vai par derīgām atzinušas vienas puses aeronavigācijas iestādes, saskaņā ar Civilās aviācijas drošuma nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu, ja šādi noteikumi pastāv un joprojām ir spēkā, par derīgām gaisa pārvadājumu veikšanai atzīst arī otras puses aeronavigācijas iestādes, ja šādas apliecības vai licences izsniegtas vai atzītas par derīgām vismaz saskaņā ar Konvencijā noteiktajiem standartiem.

3. Ja privilēģijās vai nosacījumos, kas piešķirti iepriekš 2. punktā minētajām licencēm vai apliecībām, ko vienas puses aeronavigācijas iestādes izsniedz kādai personai, aviosabiedrībai vai attiecībā uz gaisa pārvadājumos izmantotu gaisa kuģi, ir pieļautas atšķirības, kas ir zemākas par Konvencijas minimālajiem standartiem, un ja šīs atšķirības ir reģistrētas Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, vai ja šīs iestādes piemēro standartu vai standartus, kas ir augstāki par Konvencijas standartiem vai atšķiras no tiem, tad otra puse var pieprasīt veikt pušu sarunas atbilstīgi šā nolīguma 17. pantam (Apvienotā komiteja), lai noskaidrotu attiecīgo praksi. Līdz brīdim, kad sarunās tiek panākts konsenss, un atbilstīgi apliecību un licenču savstarpējās atzīšanas režīmam vai saskaņā ar Civilās aviācijas drošuma nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu , ja tajā ir iekļauti noteikumi par apliecību un sertifikātu savstarpēju atzīšanu, aeronavigācijas iestādes turpina atzīt apliecības un licences, ko par derīgām ir atzinušas otras puses aeronavigācijas iestādes.

4. Puses apņemas nodrošināt apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem un Civilās aviācijas drošuma nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kanādu , kas parakstīts X XXX.

5. Puses aeronavigācijas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt veikt sarunas ar otras puses aeronavigācijas iestādēm par to uzturētajiem un pārvaldītajiem drošuma standartiem un prasībām. Ja pēc šādām sarunām prasības iesniedzējas aeronavigācijas iestādes secina, ka citas attiecīgās aeronavigācijas iestādes šajās jomās nenodrošina tādu drošuma standartu un prasību efektīvu uzturēšanu un pārvaldību, kas, ja vien nav noteikts citādi, atbilstu vismaz Konvencijā noteiktajiem minimālajiem standartiem, šīs aeronavigācijas iestādes ir jāinformē par šiem secinājumiem un nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja šīs aeronavigācijas iestādes neveic nepieciešamos labojumus piecpadsmit (15) dienu laikā vai citā noteiktā termiņā, prasības iesniedzējas aeronavigācijas iestādes ir tiesīgas atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot tās aviosabiedrības pārvadājumus, kuras drošumu uzrauga otras puses aeronavigācijas iestāde.

6. Katra puse atzīst, ka ikvienu gaisa kuģi, kuru ekspluatē vienas puses aviosabiedrība vai kurš tiek ekspluatēts šīs aviosabiedrības vārdā un kurš atrodas otras puses teritorijā, otras puses aeronavigācijas iestādes ir tiesīgas pārbaudīt (perona pārbaude), lai pārliecinātos par gaisa kuģa un tā apkalpes locekļu dokumentu derīgumu, kā arī par gaisa kuģa un tā aprīkojuma ārējo stāvokli, ja vien šāda pārbaude neizraisa nepamatotu gaisa kuģa aizkavēšanos.

7. Ja perona pārbaudē vienas puses aeronavigācijas iestādes konstatē, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatēšana neatbilst attiecīgajā laika posmā spēkā esošajiem un saskaņā ar Konvenciju noteiktajiem minimālajiem standartiem vai ka attiecīgajā laika posmā spēkā esošie un saskaņā ar Konvenciju noteiktie drošuma standarti netiek efektīvi uzturēti un pārvaldīti, šīs puses aeronavigācijas iestādes paziņo šo atzinumu un pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šiem minimālajiem standartiem, tām aeronavigācijas iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgo gaisa kuģi ekspluatējošās aviosabiedrības drošuma uzraudzību. Ja nepieciešamie uzlabojumi netiek veikti piecpadsmit (15) dienu laikā, var atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot gaisa kuģi ekspluatējošās aviosabiedrības pārvadājumus. Šādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja tiek liegta piekļuve perona pārbaudes veikšanai.

8. Katras puses aeronavigācijas iestādēm ir tiesības uz tūlītēju rīcību, tostarp tiesības atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses aviosabiedrības pārvadājumus, ja tās secina, ka šāds lēmums ir nepieciešams, lai novērstu tiešus draudus aviācijas drošumam. Ja tas ir praktiski iespējams, puse, kas izlemj veikt šādus pasākumus, pirms tam apspriežas ar otru pusi.

9. Visi pasākumi, ko aeronavigācijas iestādes veic saskaņā ar šā panta 5., 7. un 8. punktu, ir jāpārtrauc, ja zūd šo pasākumu veikšanas pamatojums.

7. PANTS

Aviācijas drošība

1. Atbilstīgi pušu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti starptautiskajās tiesībās, puses atkārtoti apstiprina, ka savstarpējās saistības aizsargāt civilās aviācijas drošību pret nelikumīgām darbībām ir neatņemama šā nolīguma sastāvdaļa.

2. Neierobežojot starptautiskajos tiesību aktos paredzēto tiesību un pienākumu vispārējo piemērojamību, puses jo īpaši rīkojas saskaņā ar šādiem dokumentiem: Konvencija par gaisa kuģos izdarītiem noziegumiem un citām nelikumīgām darbībām, parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģa sagrābšanu, parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko aviāciju, parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, Konvencija par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, parakstīta Monreālā 1991. gada 1. martā, un visas parējās daudzpusējās vienošanās par aviācijas drošību, kuras nosaka pušu saistības.

3. Puse pēc pieprasījuma sniedz otrai pusei visu nepieciešamo palīdzību, lai novērstu nelikumīgu civilās aviācijas gaisa kuģa sagrābšanu vai citas nelikumīgas darbības, kas apdraud gaisa kuģa, pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas objektu drošību, kā arī jebkādus citus draudus civilās aviācijas drošībai.

4. Puses rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības noteikumiem, ko noteikusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija un kas iekļauti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos, ciktāl šie drošības noteikumi ir piemērojami pusēm; puses pieprasa to reģistros iekļauto gaisa kuģu operatoriem, gaisa kuģa operatoriem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas puses teritorijā, un to teritorijā esošo lidostu operatoriem darboties saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem. Pēc puses pieprasījuma otra puse paziņo tai visas atšķirības, kas pastāv starp tās noteikumiem, praksi un šajā punktā minētajos pielikumos iekļautajiem aviācijas drošības standartiem, ja šīs atšķirības pārsniedz vai papildina minētos standartus un ir būtiskas otras puses operatoriem. Katra puse jebkurā brīdī var pieprasīt konsultācijas, kas jāveic bez nepamatotas kavēšanās, lai apspriestu ar otru pusi jebkuras šādas atšķirības.

5. Ievērojot un abpusēji respektējot valstu suverenitāti, katra puse piekrīt, ka, lai gaisa kuģa operatori varētu ieceļot, izceļot vai uzturēties puses teritorijā, tiem būtu jāievēro iepriekš 4. punktā minētie otras puses aviācijas drošības noteikumi. Katra puse savā teritorijā nodrošina efektīvus pasākumus, lai aizsargātu gaisa kuģus un veiktu pasažieru, apkalpes locekļu, bagāžas, rokas bagāžas, kravas, pasta un gaisa kuģu krājumu drošības pārbaudes pirms to iekāpšanas vai iekraušanas gaisa kuģī.

6. Puses piekrīt panākt pušu drošības standartu savstarpēju atzīšanu un ciešu sadarbību savstarpēju kvalitātes kontroles pasākumu izstrādāšanā. Puses arī piekrīt, ja nepieciešams, izstrādāt priekšnosacījumus "vienas pieturas" drošības kontroles ieviešanai lidojumos starp pušu teritorijām, katrai pusei lemjot par to atsevišķi; šāds pasākums nozīmē tranzīta pasažieru, tranzīta bagāžas un/vai tranzīta kravas atbrīvošanu no atkārtotas drošības pārbaudes. Šim nolūkam puses izstrādā administratīvu kārtību konsultāciju organizēšanai Apvienotajā komitejā par pastāvošajiem un plānotajiem aviācijas drošības pasākumiem un par sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar pušu īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem. Atbilstīgi šai administratīvajai kārtībai puses savstarpēji apspriež plānotos drošības pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atrodas otras puses teritorijā.

7. Katra puse, ciktāl tas ir praktiski iespējams, izpilda visus otras puses lūgumus veikt samērīgus drošības pasākumus noteiktu draudu novēršanai atsevišķam lidojumam vai atsevišķai lidojumu sērijai.

8. Puses vienojas par sadarbību pārbaužu jomā, ko tās veic kādas puses teritorijā, ieviešot mehānismus, tostarp administratīvos pasākumus, informācijas savstarpējai apmaiņai par šādu pārbaužu rezultātiem. Puses apņemas atsaucīgi izskatīt šādus pieprasījumus:

a) pieprasījumu piedalīties novērotāja statusā otras puses veiktajās drošības pārbaudēs;

b) pieprasījumu otras puses teritorijā — atsevišķos gadījumos — kopīgi novērtēt gaisa kuģu operatoru veiktos drošības pasākumus attiecībā uz lidojumiem no vienas vai otras puses teritorijas vai uz to.

9. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis tiek nelikumīgi sagrābts, pastāv šāda incidenta draudi vai tiek veiktas citas nelikumīgas darbības, kas apdraud gaisa kuģa, tā pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas objektu drošību, puses sniedz savstarpēju palīdzību, atvieglojot saziņu un veicot citus nepieciešamos pasākumus, lai ātri un droši izbeigtu šādus incidentus vai to draudus.

10. Ja pusei ir pamats uzskatīt, ka otra puse nav ievērojusi šā panta noteikumus, atbildīgās iestādes var pieprasīt paskaidrojumus. Konsultācijām jāsākas piecpadsmit (15) dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja piecpadsmit (15) dienu laikā pēc sarunu sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, sarunu pieprasītāja puse var aizturēt, atcelt vai apturēt otras puses aviosabiedrību pilnvaras vai noteikt šīm pilnvarām atbilstīgus darbības nosacījumus. Ārkārtas gadījumā vai, lai novērstu šā panta noteikumu turpmāku neievērošanu, puse, kas uzskata, ka otra puse nav ievērojusi šā panta noteikumus, var jebkurā laikā veikt atbilstīgus pagaidu pasākumus.

11. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, puses apstiprina, ka, apsverot drošības pasākumu ieviešanu, pusei ir jānovērtē to iespējamā nelabvēlīgā ekonomiskā un funkcionālā ietekme uz gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ja vien tiesību akti to neaizliedz, šādi faktori ir jāņem vērā, nosakot nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus drošības jautājumu risināšanai.

8. PANTS

Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi

1. Ciktāl tas ir iespējams atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem, katra puse saskaņā ar savstarpējības principu atbrīvo otras puses aviosabiedrības no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgām nodevām un maksājumiem, ko šīs puses uzliek un kas nav saistītas ar pakalpojumu izmaksām, attiecībā uz gaisa kuģiem, ko šīs aviosabiedrības izmanto starptautiskos gaisa pārvadājumos, šo gaisa kuģu pamataprīkojumu, degvielu, smērvielām, tehniskās apkopes palīgmateriāliem, lidlauka iekārtām, rezerves daļām (tostarp dzinējiem), gaisa kuģa krājumiem (tostarp pārtiku, dzērieniem un alkoholiskiem dzērieniem, tabaku un citiem ražojumiem, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru lietošanai) un citiem izstrādājumiem, ko paredzēts izmantot vai ko izmanto tikai saistībā ar starptautiskos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa darbību vai apkopi.

2. Ciktāl tas ir iespējams atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem, šā panta 1. punktā minētos nodokļus, nodevas un maksājumus, izņemot maksājumus, kas ir saistīti ar sniegtā pakalpojuma izmaksām, puses saskaņā ar savstarpības principu neattiecina arī uz:

a) gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti, lai tos izmantotu izlidojošā otras puses aviosabiedrības gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs šīs puses teritorijas;

b) lidlauka iekārtām un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), ko ieved šīs puses teritorijā, lai apkalpotu, apkoptu vai remontētu starptautiskos gaisa pārvadājumos izmantotu otras puses aviosabiedrības gaisa kuģi, kā arī uz datoriekārtām un pasažieru vai kravas apkalpošanai vai drošības pārbaudēm nepieciešamajām sastāvdaļām;

c) degvielu, smērvielām un tehniskās apkopes palīgmateriāliem, ko ieved vai piegādā šīs puses teritorijā izmantošanai starptautiskos gaisa pārvadājumos iesaistīta otras puses aviosabiedrības gaisa kuģī, arī tad, ja šie materiāli tiks izmantoti lidojuma posmā, kas notiek virs šīs puses teritorijas;

d) drukātajiem materiāliem, tostarp aviobiļetēm, biļešu vākiem, starptautiskā gaisa pārvadājuma pavadzīmēm un citiem saistītiem reklāmas materiāliem, ko aviosabiedrība izplata bez maksas.

3. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī materiālus un krājumus, kas parasti tiek glabāti gaisa kuģī, ko izmanto vienas puses aviosabiedrība, drīkst izkraut otras puses teritorijā vienīgi ar šīs puses muitas iestāžu atļauju. Šādā gadījumā var pastāvēt prasība nodot minētos materiālus muitas iestāžu uzraudzībā uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.

4. Šajā pantā minētie atbrīvojumi ir spēkā arī tad, ja vienas puses aviosabiedrības ir noslēgušas līgumu ar citu aviosabiedrību, kam otra puse ir piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, lai otras puses teritorijā izīrētu vai nodotu šā panta 1. un 2. punktā minētos izstrādājumus.

5. Šis nolīgums negroza starp dalībvalstīm un Kanādu noslēgto, spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

9. PANTS

Statistika

1. Katra puse sniedz otrai pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un — pēc pieprasījuma — citu pieejamo statistikas informāciju, kas var būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus.

2. Puses saskaņā ar 17. pantu sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības uzraudzīšanai.

10. PANTS

Patērētāju intereses

1. Puses atzīst patērētāju interešu aizsardzības nozīmi un, ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu, var pieprasīt aviosabiedrībām veikt saprātīgus un samērīgus pasākumus, tostarp:

a) aizsargāt aviosabiedrībām avansētos līdzekļus;

b) ieviest iekāpšanas atteikuma kompensēšanu;

c) veikt atmaksājumus pasažieriem;

d) publiski izziņot gaisa kuģi faktiski izmantojošā gaisa pārvadātāja identitāti;

e) nodrošināt savu aviosabiedrību finansiālo pietiekamību;

f) apdrošināt civiltiesisko atbildību pret pasažieru savainojumiem;

g) uzstādīt piekļuves nodrošināšanas līdzekļus.

2. Puses apņemas savstarpēji konsultēties Apvienotajā komitejā atbilstīgi 17. pantam par patērētāju interešu jautājumiem, tostarp par plānotajiem pasākumiem, lai pēc iespējas saskaņotu pušu izmantotās pieejas.

11. PANTS

Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība

1. Katra puse nodrošina, ka laikā, kad tiek izstrādātas ekspluatācijas procedūras, otras puses aviosabiedrības bez diskriminējošiem ierobežojumiem var izmantot lidostas, gaisa trases, gaisa satiksmes kontroles un aeronavigācijas dienestus, aviācijas drošības pakalpojumus, apkalpošanu uz zemes un citus saistītos objektus un pakalpojumus, kas tiek nodrošināti šīs puses teritorijā.

2. Puses savu iespēju robežās veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi objektiem un pakalpojumiem, ievērojot tiesiskos, darbības un fiziskos ierobežojumus un pamatojoties uz taisnīgām un vienlīdzīgām iespējām, kā arī piekļuves atļaujas saņemšanas procedūru pārredzamību.

3. Katra puse nodrošina, ka procedūras, vadlīnijas un noteikumi attiecībā uz laika nišu pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās tiek piemēroti bez diskriminācijas, efektīvā un pārredzamā veidā.

4. Ja puse uzskata, ka otra puse pārkāpj šo pantu, tā var paziņot savu atzinumu otrai pusei un pieprasīt konsultācijas saskaņā ar 17. panta (Apvienotā komiteja) 4. punktu.

12. PANTS

Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem

1. Katra puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko kompetentās iestādes vai institūcijas var noteikt otras puses aviosabiedrībām par aeronavigācijas un gaisa satiksmes kontroles pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, saistītas ar izmaksām un nav netaisnīgi diskriminējošas. Lietošanas maksas otras puses aviosabiedrībām aprēķina saskaņā ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkurai citai aviosabiedrībai.

2. Katra puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko kompetentās maksājumu uzlikšanas iestādes vai struktūras var uzlikt otras puses aviosabiedrībām par lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, nav netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Šie maksājumi var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilno pašizmaksu, kas kompetentajām maksājumu uzlikšanas iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostas sistēmā. Tādi maksājumi var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Šos maksājumus otras puses aviosabiedrībām aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkurai citai aviosabiedrībai maksājumu aprēķināšanas brīdī.

3. Katra puse veicina konsultācijas starp kompetentajām maksājumu uzlikšanas iestādēm vai struktūrām, kas atrodas tās teritorijā, un aviosabiedrībām vai to pārstāvniecībām, kas izmanto objektus un pakalpojumus, kā arī veicina kompetento maksājumu uzlikšanas iestāžu vai struktūru un aviosabiedrību vai to pārstāvniecību savstarpēju apmainīšanos ar informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu pārskatu par maksājumu pamatotību saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem principiem. Katra puse rosina kompetentās maksājumu uzlikšanas iestādes vai struktūras sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai lietotāji varētu paust savu viedokli pirms šādu izmaiņu veikšanas.

4. Strīdu izšķiršanas procedūrās, ko īsteno atbilstīgi 21. pantam (Strīdu izšķiršana), neviena puse nav uzskatāma par vainīgu šā panta noteikumu pārkāpšanā, ja vien tā:

a) saprātīgā laika posmā nepārskata maksājumu vai praksi, par ko ir saņemta otras puses sūdzība;

b) pēc šādas pārskatīšanas neveic visus nepieciešamos pasākumus, ko tā ir tiesīga veikt, lai kompensētu jebkādu maksājumu vai praksi, kas ir pretrunā šā panta noteikumiem.

13. PANTS

Komercdarbības pamatnostādnes

1. Katra puse nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu iespēju otras puses aviosabiedrībām veikt gaisa pārvadājumus atbilstīgi šim nolīgumam.

Ietilpība

2. Katra puse ļauj ikvienai otras puses aviosabiedrībai atkarībā no tās komercdarbības apsvērumiem tirgū noteikt biežumu un ietilpību gaisa pārvadājumiem, ko tā piedāvā saskaņā ar šo nolīgumu. Neviena puse vienpusēji neierobežo satiksmes apjomu, pārvadājumu biežumu vai periodiskumu, vai nenosaka gaisa kuģu tipu vai tipus, kas otras puses aviosabiedrībām ir jāizmanto, kā arī neprasa otras puses aviosabiedrībām reģistrēt lidojumu grafikus, čarterlidojumu programmas vai darbības plānus, ja vien tas nav nepieciešams tehnisku, operatīvu vai ar vides aizsardzību (vietējā gaisa kvalitāte un troksnis) saistītu iemeslu dēļ, ievērojot vienotus nosacījumus saskaņā ar konvencijas 15. pantu.

Kodu koplietojums

3. a) Ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ko katras puses aeronavigācijas iestādes parasti piemēro šādiem pasākumiem, ikviena otras puses aviosabiedrība var vienoties par sadarbību, lai:

i) piedāvātu gaisa pārvadājumus noteiktos maršrutos, izmantojot kodu koplietojumu (t. i., pārdodot pārvadājumus ar savu kodu) lidojumos, ko nodrošina Kanādas vai kādas dalībvalsts un/vai trešās valsts aviosabiedrība un/vai kādas valsts pārvadātājs, kas nodrošina pārvadājumus pa zemi (t. i., sauszemi vai ūdeni); un/vai

ii) veiktu pārvadājumus ar citas aviosabiedrības kodu, ja puses aeronavigācijas iestādes ir atļāvušas šai citai aviosabiedrībai pārdot pārvadājumus ar savu kodu lidojumos, ko nodrošina kāda šīs puses aviosabiedrība.

b) Puses aeronavigācijas iestādes var noteikt, ka visām aviosabiedrībām, kas ir iesaistītas kodu koplietošanā, ir jābūt atļaujām veikt gaisa pārvadājumus attiecīgajos maršrutos.

c) Tas, ka gaisa kuģi izmantojošajai aviosabiedrībai nav tiesību veikt pārvadājumus ar citu aviosabiedrību kodiem, nevar būt par pamatojumu tam, lai puses aeronavigācijas iestādes nedotu atļauju veikt šā panta 3. punkta a) apakšpunkta i) daļā norādītos koda koplietojuma pārvadājumus.

d) Visām aviosabiedrībām, kas ir iesaistītas šādos koda koplietojuma pasākumos, pušu aeronavigācijas iestādes pieprasa nodrošināt, lai pasažieri būtu informēti par pārvadātāja identitāti un par pārvadājuma veidu, kas tiks izmantots katrā lidojuma posmā.

Apkalpošana uz zemes

4. Katra puse otras puses aviosabiedrībai, kas veic pārvadājumus tās teritorijā, atļauj:

a) saskaņā ar savstarpējības principu veikt savu apkalpošanu uz zemes šīs puses teritorijā vai pēc sava ieskata pilnīgi vai daļēji saņemt apkalpošanu uz zemes no kāda pārstāvja, kuru šīs puses kompetentās iestādes ir pilnvarojušas sniegt šādus pakalpojumus;

b) nodrošināt apkalpošanu uz zemes citām aviosabiedrībām, kas izmanto to pašu lidostu, ja vien tās ir pilnvarotas sniegt šādus pakalpojumus un atbilst attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

5. Uz šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstīto tiesību izmantošanu var attiekties vienīgi fiziski vai darbības ierobežojumi, kas galvenokārt saistīti no lidostas drošuma un drošības apsvērumiem. Visi ierobežojumi ir piemērojami vienādi un saskaņā ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas piešķirti kādas valsts aviosabiedrībai, kura ierobežojumu noteikšanas laikā ir iesaistīta līdzīgos starptautiskos gaisa pārvadājumos.

Aviosabiedrību pārstāvji

6. Katra puse atļauj:

a) otras puses aviosabiedrībām saskaņā ar savstarpējības principu ievest un nodarbināt savā teritorijā tās pārstāvjus un komerciālās vadības, pārdošanas, tehniskos, operatīvos un citus darbiniekus, kas nepieciešami pakalpojumu sniegšanai;

b) otras puses aviosabiedrībai pēc sava ieskata nodrošināt darbiniekus no sava personāla vai izmantot pakalpojumus, ko sniedz kāda cita organizācija, uzņēmums vai aviosabiedrība, kas darbojas šīs puses teritorijā un ir pilnvarota sniegt šādus pakalpojumus citām aviosabiedrībām;

c) otras puses aviosabiedrībām izveidot birojus savā teritorijā gaisa pārvadājumu un ar tiem saistītu pakalpojumu reklamēšanai un pārdošanai.

7. Katra puse pieprasa otras puses aviosabiedrību pārstāvjiem un darbiniekiem ievērot tās normatīvos aktus. Atbilstīgi šiem normatīvajiem aktiem:

a) katra puse iespējami īsā laika posmā piešķir šā panta 6. punktā minētajiem pārstāvjiem un darbiniekiem darba atļaujas, ieceļošanas vīzas vai citus līdzīgus dokumentus;

b) katra puse atvieglina un paātrina darba atļauju piešķiršanas kārtību darbiniekiem, kas veic noteiktus īslaicīgus pienākumus ne ilgāk par deviņdesmit (90) dienām.

Pārdošana, vietējie izdevumi un naudas līdzekļu pārskaitījumi

8. Katra puse atļauj otras puses aviosabiedrībām:

a) tieši vai pēc sava ieskata ar pārstāvju starpniecību iesaistīties gaisa pārvadājumu pārdošanā šīs puses teritorijā un pārdot pārvadājumus šajā teritorijā izmantotajā valūtā vai, pēc aviosabiedrības ieskata, brīvi konvertējamās citu valstu valūtās, un ikviena persona ir tiesīga iegādāties šādus pārvadājumus aviosabiedrību noteiktajās valūtās;

b) savā teritorijā norēķināties par vietējiem izdevumiem, tostarp par degvielu, vietējā valūtā vai, pēc aviosabiedrību ieskata, kādā brīvi konvertējamā valūtā;

c) pēc pieprasījuma konvertēt un pārskaitīt normālā darba gaitā gūtos naudas līdzekļus uz ārvalstīm. Naudas līdzekļu konvertāciju un pārskaitīšanu ir atļauts veikt bez ierobežojumiem vai kavēšanās un atbilstīgi ārvalstu valūtas tirgus kursam, kāds pastāv laikā, kad tiek iesniegts pārskaitīšanas pieprasījums, un šiem darījumiem tiek piemēroti vienīgi parastie maksājumi par banku pakalpojumiem.

Jaukti pārvadājumi

9. Katra puse ļauj aviosabiedrībām, kas veic:

a) kombinētos pasažieru pārvadājumus, kopā ar gaisa pārvadājumiem izmantot pārvadājumus pa zemi (sauszemi vai ūdeni); šādus pārvadājumus aviosabiedrības var nodrošināt ar virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, vai arī izvēlēties tos veikt pašas;

b) kravas pārvadājumus, apvienojumā ar gaisa pārvadājumiem neierobežoti izmantot kravas virszemes pārvadājumus (pa sauszemi vai ūdeni) uz jebkādiem pušu teritorijās vai trešajās valstīs esošiem punktiem vai no tiem, tostarp pārvadājumus uz visām lidostām, kurās tiek sniegti muitas pakalpojumi, un no tām, un, attiecīgos gadījumos, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem izmantot tiesības transportēt kravu, par kuru nav samaksāts muitas nodoklis; izmantot kravai, ko pārvadā ar virszemes transportu vai gaisa transportu, lidostas muitas procedūras un telpas; pašām veikt kravas virszemes pārvadājumus, ievērojot pārvadājumus reglamentējošos vietējos normatīvos aktus, vai nodrošināt tos ar citu virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, tostarp, izmantojot virszemes pārvadājumus, ko veic kādas citas valsts aviosabiedrības;

c) jauktus pārvadājumus, piedāvāt gaisa pārvadājumus kopā ar virszemes pārvadājumiem par vienu kopēju cenu ar nosacījumu, ka pasažieri un kravas nosūtītāji netiek maldināti par šāda pārvadājuma būtību.

Cenu noteikšana

10. Puses ļauj aviosabiedrībām brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.

11. Puses nepieprasa reģistrēt cenas aeronavigācijas iestādēs.

12. Aeronavigācijas iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu, kā arī citus jautājumus.

Datorizētas rezervēšanas sistēmas

13. Puses savās teritorijās godīgi un bez diskriminācijas piemēro attiecīgus normatīvos aktus, kas attiecas uz datorizētu rezervēšanas sistēmu darbībām.

Franšīze un marķējums

14. Saskaņā ar šo nolīgumu ikvienas puses aviosabiedrības var veikt gaisa pārvadājumus, ievērojot franšīzes un marķēšanas nolīgumus ar sabiedrībām, tostarp aviosabiedrībām, ja aviosabiedrība, kas nodrošina gaisa pārvadājumus, ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā, ir izpildīti valsts normatīvo aktu nosacījumi un ir saņemts aeronavigācijas iestāžu apstiprinājums.

Gaisa kuģa noma kopā ar apkalpi

15. Saskaņā ar šo nolīgumu gaisa pārvadājumu nodrošināšanai pušu aviosabiedrības var izmantot citu aviosabiedrību (tostarp citu valstu aviosabiedrību, ja aeronavigācijas atbildīgās iestādes to ir atļāvušas) gaisa kuģi un tā apkalpi, ja gaisa pārvadājumus nodrošinošai aviosabiedrībai un gaisa kuģa operatoram šādai darbībai ir nepieciešamās pilnvaras. Šajā punktā izklāstītajā gadījumā aviosabiedrībai, kas vada gaisa kuģi, nav nepieciešama atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā.

Čarterlidojumi / neregulārie lidojumi

16. Noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 4. pantā (Investīcijas), 5. pantā (Tiesību aktu piemērošana), 6. pantā (Aviācijas drošums), 7. pantā (Aviācijas drošība), 8. pantā (Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi), 9. pantā (Statistika), 10. pantā (Patērētāju intereses), 11. pantā (Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība), 12. pantā (Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem), 13. pantā (Komercdarbības pamatnostādnes), 14. pantā (Konkurences vide), 15. pantā (Gaisa satiksmes pārvaldība), 17. pantā (Apvienotā komiteja) un 18. pantā (Vide), attiecas gan uz čarterlidojumiem, gan uz neregulārajiem lidojumiem, ko vienas puses gaisa pārvadātāji veic uz otras puses teritoriju un no tās.

17. Ja pēc gaisa pārvadātāja iesniegumu saņemšanas par čarterlidojumu un neregulāro lidojumu veikšanu puse nolemj par pieprasīto pilnvaru un atļauju piešķiršanu gaisa pārvadātājam, tā izsniedz minētās pilnvaras un atļaujas iespējami īsā laika posmā.

14. PANTS

Konkurences vide

1. Puses apliecina, ka to kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Puses atzīst, ka godīga aviosabiedrību konkurence ir iespējama, ja aviosabiedrības darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem valsts subsīdijas. Puses atzīst, ka godīgas konkurences vides nodrošināšanā pastāv vairāki būtiski faktori, piemēram, aviosabiedrību privatizācijas nosacījumi, konkurenci kropļojošu subsīdiju atcelšana, vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve lidostas objektiem, pakalpojumiem un datorizētām rezervēšanas sistēmām.

2. Ja saskaņā ar šo nolīgumu viena puse konstatē, ka otras puses teritorijā pastāv apstākļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt godīgu konkurences vidi un tās aviosabiedrību veiktos gaisa pārvadājumus, tā var iesniegt otrai pusei savus apsvērumus. Turklāt atbilstīgi nolīguma 17. pantam tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Puses piekrīt, ka tas, cik lielā mērā drīkst neievērot nolīguma nosacījumus par konkurences vides nodrošināšanu, piešķirot subsīdijas vai īstenojot citus intervences pasākumus, ir jautājums, kas ir jāapspriež Apvienotajā komitejā.

3. Jautājumi, ko var apspriest saistībā ar šo pantu, cita starpā ir valsts institūciju īstenota kapitāla ieguldīšana, šķērssubsidēšana, dotācijas, garantijas, īpašumtiesības, nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi, aizsardzība pret bankrotēšanu vai apdrošināšana. Ievērojot šā panta 4. punktu, puse, saņemot otras puses paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valsts institūcijām otras puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.

4. Puses atzīst attiecīgo konkurences uzraudzības iestāžu sadarbību, un par to liecina "Nolīgums starp Kanādas valdību un Eiropas Kopienām par konkurences tiesību piemērošanu", kas stājās spēkā 1999. gada 17. jūnijā.

5. Ja pēc konsultācijām Apvienotajā komitejā puse uzskata, ka 3. punktā minētie apstākļi joprojām pastāv un spēj radīt ievērojamus zaudējumus vai kaitējumu tās aviosabiedrībai vai aviosabiedrībām, tā var atbilstīgi rīkoties. Saskaņā ar šo punktu puse var rīkoties, ja Apvienotā komiteja ir noteikusi procedūras un kritērijus šādiem rīcības pasākumiem vai ja ir pagājis viens gads kopš šajā nolīgumā noteiktās tiesības ir kļuvušas pieejamas. Ikvienai rīcībai, kas tiek veikta, pamatojoties uz šo punktu, ir jābūt adekvātai, samērīgai un ierobežotai tajā apjomā un laikā, kas ir obligāti neieciešams. Tai ir jābūt vērstai vienīgi pret subjektu, kas gūst labumu no 3. punktā minētajiem režīmiem, un tā neierobežo kādas puses tiesības veikt 21. pantā (Strīdu izšķiršana) minētās darbības.

15. PANTS

Gaisa satiksmes pārvaldība

Puses sadarbojas drošuma uzraudzīšanā un ar gaisa satiksmes pārvaldību saistītu politikas jautājumu risināšanā, lai uzlabotu kopējo efektivitāti, samazinātu izmaksas un paaugstinātu pastāvošo sistēmu drošumu un jaudu. Puses rosina savus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus turpināt sadarbību savietojamības jomā, lai iespējami ciešāk integrētu abu pušu sistēmas, samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi un apmainītos ar informāciju, kad tas ir nepieciešams.

16. PANTS

Nozīmējumu un pilnvarojumu darbības turpināšana

1. Ikviena Kanādas vai dalībvalstu aviosabiedrība, kurai ir spēkā esošs nozīmējums, ko attiecīgā valsts ir piešķīrusi atbilstīgi gaisa transporta nolīgumam ar Kanādu, kuru šis nolīgums aizstāj, ir uzskatāma par gaisa pārvadājumu veikšanai nozīmētu aviosabiedrību.

2. Ikviena Kanādas vai dalībvalsts aviosabiedrība, kurai ir puses aeronavigācijas iestāžu izsniegta licence vai pilnvara, kas šā nolīguma spēkā stāšanās datumā ir derīga gaisa pārvadājumu veikšanai, saskaņā ar šo nolīgumu līdz jaunas vai grozītas licences vai pilnvarojuma izsniegšanai saglabā tai piešķirtās tiesības un ir uzskatāma par pilnvarotu veikt gaisa pārvadājumus atbilstīgi šim nolīgumam.

3. Šā panta nosacījumi neliedz kādas puses aviosabiedrībai, kas nav 1. un 2. punktā minētā aviosabiedrība, tikt nozīmētai un saņemt pilnvarojumu gaisa pārvadājumu veikšanai.

17. PANTS

Apvienotā komiteja

1. Ar šo nolīgumu tiek izveidota komiteja, kurā darbojas pušu pārstāvji (turpmāk dēvēta par Apvienoto komiteju).

2. Apvienotā komiteja veicina saziņu starp aeronavigācijas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm šajā nolīgumā izklāstītajos jautājumos.

3. Apvienotā komiteja sanāk, kad tas ir nepieciešams, bet vismaz vienu reizi gadā. Ikviena puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

4. Puse var arī pieprasīt Apvienotās komitejas sasaukšanu, lai apspriestos par jebkuru jautājumu saistībā ar nolīguma interpretāciju vai piemērošanu un lai censtos atrisināt otras puses paustās bažas. Šādai sanāksmei ir jānotiek iespējami ātrāk, taču ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas par sanāksmes sasaukšanu, ja vien puses nenolemj citādi.

5. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus gadījumos, kad nolīgums to skaidri paredz.

6. Apvienotā komiteja sekmē pušu savstarpējo sadarbību un var izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma darbību vai īstenošanu, tostarp:

a) pārskatīt tirgus nosacījumus, kas ietekmē gaisa pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

b) apmainīties ar informāciju, tostarp konsultēt par izmaiņām valstu normatīvajos aktos, kas ietekmē nolīguma darbību;

c) apsvērt potenciālās jomas, kurās ir iespējama nolīguma tālāka attīstība, tostarp apsvērt ieteikumus nolīguma grozījumiem;

d) sniegt ieteikumus par nosacījumiem, procedūrām un grozījumiem, kas nepieciešami, lai jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis kļūtu par šā nolīguma pusēm;

e) apspriest ar investīcijām, īpašumtiesībām un kontroli saistītos jautājumus un apstiprināt nosacījumu izpildi, kas nepieciešama satiksmes veikšanas tiesību piešķiršanai, kā norādīts 2. pielikumā.

7. Apvienotā komiteja attīsta sadarbību un veicina ekspertu viedokļu apmaiņu par jaunām leģislatīvām vai normatīvām ierosmēm.

8. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, apstiprinot to ar lēmumu.

9. Visi Apvienotās komitejas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.

18. PANTS

Vide

1. Puses atzīst vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā.

2. Neierobežojot pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un konvenciju, katrai pusei tās suverēnajā jurisdikcijā ir tiesības veikt un piemērot atbilstīgus pasākumus gaisa transporta radītās ietekmes uz vidi mazināšanai ar nosacījumu, ka šādi pasākumi tiek piemēroti neatkarīgi no attiecīgās valstspiederības.

3. Puses atzīst, ka starptautiskās aviācijas politikas izstrādē vides aizsardzības pasākumu izmaksas ir rūpīgi jāsamēro ar to radītajiem ieguvumiem. Ja puse apsver noteiktu vides aizsardzības pasākumu ieviešanu, tai ir jānovērtē to iespējamā negatīvā ietekme uz šajā nolīgumā noteikto tiesību izmantošanu, un, ja šādi pasākumi tiek piemēroti, ir jāveic arī nepieciešamās darbības negatīvās ietekmes mazināšanai.

4. Puses atzīst sadarbības nozīmi, daudzpusējās sarunās apspriežot aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku un nodrošinot, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.

5. Izstrādājot vides aizsardzības pasākumus, ir jāievēro aviācijas vides standarti, ko Starptautiskā civilās aviācijas organizācija ir noteikusi konvencijas pielikumos, ja vien nav pieļauta atkāpšanās no šiem standartiem.

6. Puses apņemas savstarpēji konsultēties vides jautājumos, tostarp par plānotajiem pasākumiem, kas var ievērojami ietekmēt šā nolīguma starptautiskos gaisa pārvadājumus, lai nodrošinātu iespējami saskaņotas pieejas. Konsultācijas sākas 30 dienu laikā pēc konsultāciju pieprasījuma saņemšanas vai citā laika posmā, ja puses par to ir savstarpēji vienojušās.

19. PANTS

Nodarbinātības jautājumi

1. Puses atzīst, ka ir būtiski apspriest šā nolīguma ietekmi uz darbaspēku, nodarbinātību un darba apstākļiem.

2. Ikviena puse var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu saskaņā ar 17. pantu, lai apspriestu šā panta 1. punktā minētos nodarbinātības jautājumus.

20. PANTS

Starptautiskā sadarbība

Puses var iesniegt Apvienotajā komitejā saskaņā ar 17. pantu jautājumus, kas saistīti ar:

a) gaisa transportu un starptautiskajām organizācijām;

b) iespējamajām pārmaiņām pušu un citu valstu attiecībās gaisa transporta jomā;

c) divpusēju un daudzpusēju vienošanos attīstības tendencēm,

tostarp, ja iespējams, priekšlikumus koordinētu nostāju izstrādāšanai šajās jomās.

21. PANTS

Strīdu izšķiršana

1. Ja starp pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tās vispirms cenšas rast risinājumu oficiālās konsultācijās Apvienotajā komitejā. Ja vien puses nenolemj citādi, neatkarīgi no 17. panta 4. punkta oficiālās konsultācijas sākas cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas, ko viena puse iesniedz otrai pusei, atsaucoties uz šo pantu.

2. Ja domstarpības netiek atrisinātas 60 dienu laikā pēc oficiāla konsultāciju pieprasījuma saņemšanas, tās var nosūtīt izlemšanai kādai personai vai organizācijai, pusēm par to savstarpēji vienojoties. Ja puses nevienojas, tad domstarpības pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā, kurā ir trīs šķīrējtiesneši, saskaņā ar turpmāk izklāstītajām procedūrām.

3. Pēc strīda izšķiršanas lūguma saņemšanas 30 dienu laikā katra strīdā iesaistītā puse izvirza neatkarīgu šķīrējtiesnesi. Pušu izvirzītie šķīrējtiesneši 45 dienu laikā vienojas par trešo šķīrējtiesnesi. Ja kāda no pusēm neizvirza šķīrējtiesnesi noteiktajā termiņā vai ja trešais šķīrējtiesnesis netiek iecelts amatā noteiktajā termiņā, jebkura no pusēm var lūgt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas padomes priekšsēdētāju iecelt šķīrējtiesnesi vai, ja nepieciešams, šķīrējtiesnešus. Ja priekšsēdētājs ir Kanādas vai kādas dalībvalsts valstspiederīgais, tad šķīrējtiesnesi ieceļ priekšsēdētāja vietnieks, kurš nav minēto valstu valstspiederīgais. Trešajam šķīrējtiesnesim vienmēr ir jābūt kādas trešās valsts valstspiederīgajam, jāuzņemas šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumi un jānosaka šķīrējtiesas norises vieta.

4. Šķīrējtiesa nosaka savu tiesvedības reglamentu un grafiku.

5. Pēc puses lūguma šķīrējtiesa var likt otrai strīdā iesaistītajai pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai.

6. Šķīrējtiesa cenšas sniegt rakstisku nolēmumu 180 dienu laikā pēc strīda izšķiršanas lūguma saņemšanas. Nolēmums šķīrējtiesā tiek pieņemts ar balsu vairākumu.

7. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolīgums ir pārkāpts un atbildīgā puse pārkāpumu nav izlabojusi, kā arī nav panākta vienošanās ar otru pusi par savstarpēji apmierinošu risinājumu 30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas, otra puse var apturēt līdzvērtīgu priekšrocību nodrošināšanu, kas izriet no šā nolīguma, līdz brīdim, kad puses atrisina domstarpības.

8. Šķīrējtiesas izdevumus vienādās daļās sedz strīdā iesaistītās puses.

9. Šajā pantā izklāstītajā nolūkā Eiropas Kopiena un dalībvalstis darbojas kopā.

22. PANTS

Grozījumi

Ikviens šā nolīguma grozījums, par ko puses savstarpēji vienojas un kas būtu jāapspriež saskaņā ar nolīguma 17. pantu (Apvienotā komiteja), stājas spēkā saskaņā ar 23. panta nosacījumiem (Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana).

23. PANTS

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šis nolīgums vai nolīguma grozījumi stājas spēkā vienu mēnesi pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kurā puses apstiprina, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai nolīgums varētu stāties spēkā. Šajā nolūkā Kanāda nosūta diplomātisku notu Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm, bet Eiropas Kopiena nosūta Kanādai diplomātiskās notas no Eiropas Kopienas un tās dalībvalstīm.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta puses vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kas seko datumam, kad tiek nosūtīta pēdējā nota, kurā puses paziņo viena otrai par nolīguma provizoriskai piemērošanai nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

24. PANTS

Izbeigšana

Jebkurā brīdī pēc nolīguma stāšanās spēkā puse var pa diplomātiskiem kanāliem rakstveidā paziņot otrai pusei par savu lēmumu izbeigt šo nolīgumu. Šāds paziņojums ir vienlaikus jānosūta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam. Nolīgums tiek izbeigts vienu (1) gadu pēc tam, kad otra puse ir saņēmusi minēto paziņojumu, ja vien saskaņā ar savstarpēju vienošanos paziņojums par izbeigšanu nav atsaukts pirms šā termiņa beigām. Ja nav saņemts otras puses paziņojums par saņemšanu, paziņojumu var uzskatīt par saņemtu pēc četrpadsmit (14) dienām no datuma, kad šo paziņojumu ir saņēmusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāts.

25. PANTS

Nolīguma reģistrācija

Šim nolīgumam un visiem tā grozījumiem stājoties spēkā, tos reģistrē Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

26. PANTS

Daudzpusējas konvencijas

Ja stājas spēkā pusēm saistoša daudzpusēja konvencija, Apvienotajā komitejā saskaņā ar šā nolīguma 17. pantu var veikt konsultācijas, lai noteiktu, ciktāl minētās daudzpusējās konvencijas noteikumi ietekmē šo nolīgumu.

27. PANTS

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Ja puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma pusēm vai apstiprina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā nolīguma pārskatīšana, lai ņemtu vērā šādus apstākļus.

2. Nolīguma 23. panta (Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana) 2. punktā minētajā provizoriskas piemērošanas laika posmā ir jāaptur 3. pielikumā uzskaitīto divpusējo nolīgumu darbība, vienlaikus ievērojot 2. pielikumā noteikto. Nolīgumam stājoties spēkā atbilstīgi 23. panta 1. punktam, tas aizstāj visus attiecīgos spēkā esošo divpusējos nolīgumu nosacījumus, kas uzskaitīti 3. pielikumā, vienlaikus ievērojot 2. pielikumā noteikto.

TO APLIECINOT, savu valdību pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

SAGATAVOTS divos eksemplāros ................. ... gada ... ......... bulgāru, čehu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā, un visas versijas ir vienlīdz autentiskas.

1. PIELIKUMS

MARŠRUTU SARAKSTS

1. Šā nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām katra puse atļauj otras puses aviosabiedrībām veikt pārvadājumus šādos maršrutos:

a) Kanādas aviosabiedrībām:

punkti aiz Kanādas robežām — punkti Kanādā — starppunkti — punkti dalībvalstīs un dalībvalstu iekšienē — punkti aiz dalībvalstu robežām;

b) Eiropas Kopienas aviosabiedrībām:

punkti aiz dalībvalstu robežām — punkti dalībvalstīs — starppunkti — punkti Kanādā un Kanādas iekšienē — punkti aiz Kanādas robežām.

2. Katras puses aviosabiedrības jebkurā lidojumā vai visos lidojumos pēc savas izvēles var:

a) veikt lidojumus vienā vai abos virzienos;

b) apvienot dažādus lidojuma numurus vienā gaisa kuģa lidojumā;

c) apkalpot punktus pirms pušu teritorijām un aiz tām, starppunktus un punktus pušu teritorijā jebkurā kombinācijā un secībā;

d) izlaist nosēšanos kādā punktā vai punktos;

e) jebkurā punktā pārcelt lidojumu no viena tās gaisa kuģa uz citu tās gaisa kuģi bez ierobežojumiem attiecībā uz gaisa kuģa tipa vai numura maiņu;

f) apkalpot punktus aiz jebkura punkta tās teritorijā, mainot vai nemainot gaisa kuģa vai lidojuma numuru, kā arī piedāvāt un reklamēt šos pārvadājumus sabiedrībai kā tiešos pārvadājumus;

g) veikt starpnosēšanos jebkurā punktā, kas atrodas katras puses teritorijā vai ārpus tās;

h) veikt tranzīta pārvadājumus caur starppunktiem un punktiem otras puses teritorijā;

i) apvienot pārvadājumus vienā gaisa kuģī neatkarīgi no šo pārvadājumu izcelsmes;

j) nodrošināt pārvadājumus, izmantojot koda koplietojumu atbilstīgi šā nolīguma 13. panta (Komercdarbības pamatnostādnes) 3. punktam;

bez virzienu vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un, nezaudējot tiesības veikt pārvadājumus, kas citādi ir atļauti saskaņā ar šo nolīgumu.

2. PIELIKUMS

PASĀKUMI TIESĪBU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

1. IEDAĻA

Īpašumtiesības un kontrole abu pušu aviosabiedrībās

1. Neskarot 4. pantu (Investīcijas), visu citu pušu valstspiederīgo īpašumtiesības uz puses aviosabiedrībām ir pieļaujamas saskaņā ar savstarpējības principu, ciktāl to pieļauj Kanādas normatīvie akti par ārvalstu investīcijām aviosabiedrībās.

2. Neskarot šā nolīguma 3. panta (Nozīmēšana, pilnvarošana un atcelšana) 2. punkta c) apakšpunktu un 4. pantu (Investīcijas), uz īpašumtiesībām un kontroli aviosabiedrībās attiecas turpmāk izklāstītais noteikums, kas aizstāj 3. panta (Nozīmēšana, pilnvarošana un atcelšana) 2. punkta c) apakšpunktu līdz brīdim, kad šā pielikuma 2. iedaļas 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos normatīvajos aktos tiek noteikta cita kārtība:

"Kanādas aviosabiedrības gadījumā — reālās īpašumtiesības uz aviosabiedrību un aviosabiedrības faktiskā kontrole ir Kanādas valstspiederīgajiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kanādas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kanādā; dalībvalsts aviosabiedrības gadījumā — reālās īpašumtiesības uz aviosabiedrību un aviosabiedrības faktiskā kontrole ir kādas dalībvalsts vai Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas vai Šveices valstspiederīgajiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kopienas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī."

2. IEDAĻA

Satiksmes veikšanas tiesību pakāpeniska pieejamība

1. Šīs sadaļas 2. punktā noteiktās tiesības veikt satiksmi pušu aviosabiedrības īsteno saskaņā ar rīcības brīvību, kas tām piešķirta 1. pielikuma 2. punktā.

2. Neskarot šā nolīguma 1. pielikumā norādītās tiesības veikt satiksmi:

a) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrībās otras puses valstspiederīgajiem pieder un tie kontrolē līdz 25 procentiem balsstiesīgo akciju, tad piešķir šādas tiesības:

i) Kanādas aviosabiedrībām attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem un kravas pārvadājumiem — tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp jebkuru punktu Kanādā un jebkuru punktu dalībvalstīs; Kopienas aviosabiedrībām — tiesības nodrošināt gaisa pārvadājumus starp ikvienu punktu dalībvalstīs un ikvienu punktu Kanādā. Turklāt attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem un kravas pārvadājumiem puses aviosabiedrībām ir tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus uz un no punktiem trešās valstīs caur jebkuriem punktiem savā teritorijā, mainot vai nemainot gaisa kuģa vai lidojuma numuru, kā arī piedāvāt un reklamēt šos pārvadājumus kā tiešos pārvadājumus;

ii) abu pušu aviosabiedrībām attiecībā uz kravas pārvadājumiem — tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp punktiem otras puses teritorijā un punktiem trešās valstīs kopā ar pārvadājumiem starp punktiem savā teritorijā un punktiem otras puses teritorijā;

iii) abu pušu aviosabiedrībām attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem un kravas pārvadājumiem — ekspluatācijas tiesības, kas ir noteiktas spēkā esošajos divpusējos gaisa transporta nolīgumos starp Kanādu un atsevišķām dalībvalstīm, kas uzskaitīti 3. pielikuma 1. iedaļā, un ekspluatācijas tiesības, kas noteiktas iepriekš piemērotajās vienošanās starp Kanādu un atsevišķām dalībvalstīm, atbilstīgi tam, kā norādīts 3. pielikuma 2. sadaļā. Saistībā ar šajā daļā noteiktajām piektās brīvības tiesībām tiek atcelti visi ierobežojumi, izņemot ģeogrāfiskos ierobežojumus, kā arī ierobežojumus attiecībā uz punktu skaitu un norādīto pārvadājumu biežumu; un

iv) lielākai noteiktībai, iepriekš i) un ii) daļā minētās tiesības piešķir, ja šā nolīguma parakstīšanas laikā nav spēkā divpusējs nolīgums vai vienošanās vai ja tiesības nolīgumā, kurš bija spēkā tieši pirms šā nolīguma parakstīšanas, nav tik plašas kā iepriekš i) un ii) daļā minētās tiesības;

b) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrībās otras puses valstspiederīgajiem pieder un tie kontrolē līdz 49 procentiem balsstiesīgo akciju, tad papildus 2. punkta a) apakšpunktā minētajām tiesībām piešķir šādas tiesības:

i) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem abu pušu aviosabiedrībām ir pieejamas piektās brīvības tiesības jebkurā starppunktā, un Kanādas aviosabiedrībām — starp jebkuriem punktiem dalībvalstīs un jebkuriem punktiem citās dalībvalstīs, ievērojot nosacījumu, ka Kanādas aviosabiedrību gadījumā pārvadājumā ietilpst arī kāds punkts Kanādā, bet Kopienas aviosabiedrību gadījumā — kāds punkts jebkurā dalībvalstī;

ii) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem Kanādas aviosabiedrībām piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp jebkuriem punktiem dalībvalstīs un jebkuriem punktiem Marokā, Šveicē, Eiropas Ekonomikas zonā un citās Eiropas kopējās aviācijas telpas dalībvalstīs; un

iii) attiecībā uz kravas pārvadājumiem puses aviosabiedrībām ir pieejamas tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp punktiem otras puses teritorijā un punktiem trešās valstīs, neapkalpojot nevienu punktu šīs puses teritorijā;

c) ja abu pušu valsts normatīvie akti atļauj otras puses valstspiederīgajiem nodibināt tās teritorijā aviosabiedrību vietējo un starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, tad saskaņā ar šā nolīguma 17. panta (Apvienotā komiteja) 5. punktu, 6. punkta e) apakšpunktu un 9. punktu papildus 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām tiesībām piešķir šādas tiesības:

i) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem abu pušu aviosabiedrībām bez biežuma ierobežojuma ir pieejamas piektās brīvības tiesības lidojumos uz punktiem ārpus pušu teritorijas robežām;

d) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrības pilnībā pieder otras puses valstspiederīgajiem un ir to pilnīgā kontrolē, un ja abas puses atļauj 1. pielikuma pilnīgu piemērošanu, tad saskaņā ar šā nolīguma 17. panta (Apvienotā komiteja) 5. punktu, 6. punkta e) apakšpunktu un 9. punktu un pēc pušu apstiprinājuma, ko tās sniedz saskaņā ar savu procesuālo kārtību, iepriekš izklāstītie 2. pielikuma noteikumi zaudē spēku un ir jāpiemēro 1. pielikuma noteikumi.

3. PIELIKUMS

DIVPUSĒJIE NOLĪGUMI STARP KANĀDU UN EIROPAS KOPIENAS DALĪBVALSTĪM

1. Kā noteikts šā nolīguma XXX. pantā, šis nolīgums aizstāj šādus spēkā esošus vai spēkā neesošus divpusējos nolīgumus starp Kanādu un dalībvalstīm vai aptur to darbību.

a) Austrijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Austrijas Federālo valdību par gaisa transportu , parakstīts 1993. gada 22. jūnijā;

b) Beļģijas Karaliste : Nolīgums starp Kanādas valdību un Beļģijas valdību par gaisa transportu , parakstīts 1986. gada 13. maijā; PROTOKOLS, ar ko groza Nolīgumu starp Beļģijas valdību un Kanādas valdību par gaisa transportu , parafēts ad referendum 2000. gada 23. maijā;

c) Bulgārijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Bulgārijas Republikas valdību par gaisa transportu , parafēts ad referendum 1991. gada 12. aprīlī , ad referendum ;

d) Čehijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Čehijas Republikas valdību par gaisa transportu , parakstīts 1996. gada 13. martā; apmaiņa ar notām, ar ko groza nolīgumu, parafēta ad referendum 2004. gada 28. jūnijā;

e) Dānijas Karaliste : Nolīgums starp Kanādu un Dāniju par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, parakstīts 1949. gada 13. decembrī. Nolīgums starp Kanādas valdību un Dānijas Karalistes valdību par gaisa transportu , parafēts ad referendum 1989. gada 17. februārī;

f) Somijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Somijas valdību par gaisa pārvadājumiem starp to teritorijām un aiz to robežām , parakstīts 1990. gada 28. maijā. Apmaiņa ar notām, kas veido nolīgumu, ar kuru groza Nolīgumu starp Kanādas valdību un Somijas valdību par gaisa pārvadājumiem starp to teritorijām un aiz to robežām , sagatavots Helsinkos 1990. gada 28. maijā, parakstīts 1999. gada 1. oktobrī;

g) Francijas Republika: Gaisa transporta nolīgums starp Kanādas valdību un Francijas Republikas valdību , parakstīts 1976. gada 15. jūnijā; Kanādas valdības un Francijas Republikas valdības apmaiņa ar notām, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu , kas parakstīts Parīzē 1976. gada 15. jūnijā , parakstīta 1982. gada 21. decembrī;

h) Vācijas Federatīvā Republika : Gaisa transporta nolīgums starp Kanādas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību , parakstīts 1973. gada 26. martā; Kanādas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības apmaiņa ar notām, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu , kas parakstīts Otavā 1973. gada 26. martā , sagatavota 1983. gada 20. janvārī; nolīguma grozījumi, parafēti ad referendum 1993. gada 9. jūlijā, un nolīguma grozījumi, parafēti ad referendum 1996. gada 24. oktobrī;

i) Grieķijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Grieķijas Republikas valdību par regulāriem gaisa komercpārvadājumiem , parakstīts 1984. gada 20. augustā; apmaiņa ar notām, kas veido nolīgumu starp Kanādas valdību un Grieķijas Republikas valdību, ar kuru groza Nolīgumu par gaisa transportu , sagatavota Toronto 1984. gada 20. augustā, parakstīta 1995. gada 23. jūnijā;

h) Ungārijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Ungārijas Republikas valdību par gaisa transportu , parakstīts 1998. gada 7. decembrī;

i) Īrija : Nolīgums starp Kanādas valdību un Īrijas valdību par gaisa transportu , parakstīts 2007. gada 27. aprīlī, provizoriski spēkā esošs; Nolīgums starp Kanādu un Īriju par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm , parakstīts 1947. gada 8. augustā; Kanādas un Īrijas apmaiņa ar notām (1948. gada 19. aprīlī un 31. maijā), ar ko groza Nolīgumu par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm , parakstīta 1948. gada 31. maijā; Kanādas un Īrijas apmaiņa ar notām, kas veido nolīgumu ar ko groza 1947. gada 8. augusta gaisa pārvadājumu nolīguma pielikumu , parakstīta 1951. gada 9. jūlijā; Kanādas un Īrijas apmaiņa ar notām, kas pārveido 1947. gada 8. augusta gaisa pārvadājumu nolīgumu starp abām valstīm , parakstīta 1957. gada 23. decembrī;

j) Itālijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Itālijas valdību par gaisa transportu , sagatavots 2002. gada 16. maijā ad referendum ; Nolīgums starp Kanādu un Itāliju par gaisa pārvadājumiem , parakstīts 1962. gada 13. aprīlī; Kanādas valdības un Itālijas Republikas valdības apmaiņa ar notām, kas veido nolīgumu, ar kuru groza Nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, kā norādīts 1972. gada 28. aprīļa saskaņotajā protokolā , parakstīta 1972. gada 28. augustā;

k) Nīderlandes Karaliste : Nolīgums starp Kanādas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par gaisa transportu , parakstīts 1989. gada 2. jūnijā;

l) Polijas Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Polijas Republikas valdību par gaisa transportu , parafēts ad referendum 2001. gada 5. aprīlī; Gaisa transporta nolīgums starp Polijas Tautas Republiku un Kanādas valdību , sagatavots 1976. gada 14. maijā;

m) Portugāles Republika : Nolīgums starp Kanādas valdību un Portugāles valdību par gaisa transportu , parafēts ad referendum 2006. gada 8. jūnijā; Nolīgums starp Kanādas valdību un Portugāles valdību par gaisa transportu , parakstīts 1987. gada 10. aprīlī;

n) Rumānija : Nolīgums starp Kanādas valdību un Rumānijas Sociālistisko Republiku par civilo gaisa transportu , parakstīts 1983. gada 27. oktobrī; Kanādas valdības un Rumānijas valdības apmaiņa ar notām, ar ko groza nolīgumu , parakstīta 1999. gada 31. maijā un 1999. gada 12. jūlijā;

o) Spānijas Karaliste : Nolīgums starp Kanādas valdību un Spānijas valdību par gaisa transportu , parakstīts 1988. gada 15. septembrī;

p) Zviedrijas Karaliste : Nolīgums starp Kanādas valdību un Zviedrijas valdību par gaisa pārvadājumiem starp Kanādas un Zviedrijas teritorijām , parakstīts 1947. gada 27. jūnijā; Nolīgums starp Kanādas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par gaisa transportu , sagatavots 1989. gada 17. februārī ad referendum ; un

q) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste: Nolīgums starp Kanādas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par gaisa pārvadājumiem , parafēts ad referendum 2006. gada 12. aprīlī; Nolīgums starp Kanādas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par gaisa pārvadājumiem , parakstīts 1988. gada 22. jūnijā.

2. Neskarot šā pielikuma 1. pantu, apgabalos, kas neatbilst termina "teritorija" definīcijai šā nolīguma 1. pantā, saskaņā ar to nosacījumiem turpina piemērot vienošanās, kas minētas šajos apakšpunktos — e) Dānijas Karaliste, g) Francijas Republika, k) Nīderlandes Karaliste un q) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

2. PAPILDPIELIKUMS

KONSULTĀCIJU MEMORANDS

1. Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstis pārstāvošas delegācijas piedalījās četrās sarunu kārtās laika posmā no 2007. gada novembra līdz 2008. gada septembrim, lai vienotos par visaptverošu gaisa transporta nolīgumu. Delegāciju saraksti ir pieejami A papildinājumā.

2. Apspriedes notika sirsnīgā un konstruktīvā gaisotnē, atspoguļojot labās attiecības starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm.

3. Delegācijas noslēdza sarunas par Gaisa transportu nolīgumu starp Kanādas valdību un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (turpmāk "nolīgums") amatpersonu līmenī, nolīguma teksts tika parafēts un ir pieejams šā memoranda B papildinājumā. Abas delegācijas apliecināja, ka teksta parafēšana nozīmē vienīgi to, ka ir pabeigtas sarunas par būtiskiem jautājumiem, nevis to, ka teksts ir pieņemts vai apstiprināts, un ka tekstā ir iespējamas lingvistiskas un tekstuālas izmaiņas, kas jāveic pirms nolīguma parakstīšanas, lai precīzi aprakstītu saistības, ko puses uzņemas ar šo nolīgumu.

4. Delegācijas apņēmās iesniegt nolīgumu attiecīgajām iestādēm ar ieteikumu pusēm pieņemt pievienoto nolīgumu kā autentisku un galīgu dokumentu, apliecinot to ar parakstu un pirms tam, ja nepieciešams, veicot juridiskus, lingvistiskus vai tekstuālus pielāgojumus, kā arī nodrošināt tā stāšanos spēkā atbilstīgi attiecīgajām tiesiskajām prasībām. Delegācijas apstiprināja, ka pēc nolīguma parakstīšanas tas tiks pilnībā administratīvi piemērots. Pirms parakstīšanas Kanāda un dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var nodrošināt otrai pusei visu nolīgumā noteikto tiesību administratīvu pieejamību. Lai pēc iespējas drīzāk pabeigtu ratifikāciju un nodrošinātu nolīguma galīgu spēkā stāšanos, Kanādas delegācija apņēmās iesniegt Eiropas Savienības delegācijai caurlūkošanai nolīguma redakciju franču valodā. Tāpat Eiropas Savienības delegācija apņēmās iesniegt Kanādas delegācijai caurlūkošanai nolīguma tekstu visās citās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās.

1. NOZīMēšANA

5. Attiecībā uz 3. pantu un 16. pantu Eiropas Savienības delegācija norādīja, ka ES dalībvalstu iestādes neplāno veikt aviosabiedrību oficiālu diplomātisku nozīmēšanu. Delegācijas piekrita, ka licences vai cita veida pilnvarojums, ko katra puse piešķir savām aviosabiedrībām, ir uzskatāms par nozīmēšanu šā nolīguma vajadzībām.

6. Eiropas Savienības delegācija piekrita, ka, ja Kanāda pievienosies vienotam gaisa transporta tirgum, kas balstīts uz kopīgiem drošuma un licencēšanas noteikumiem, kuri ir Kanādai pieņemami un ir salīdzināmi ar šā nolīguma noteikumiem, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar savstarpējības principu piešķirs Kanādai nozīmēšanas tiesības, ļaujot Kanādai nozīmēt savu partneru aviosabiedrības, ja attiecībā uz nozīmēšanu šie partneri attiecina savstarpējības principu uz Eiropas Kopienas aviosabiedrībām, un ļaujot Kanādas partneru nozīmētajām Kanādas aviosabiedrībām veikt gaisa pārvadājumus saskaņā ar to attiecīgajiem gaisa transporta nolīgumiem ar Eiropas Kopienu un/vai dalībvalstīm.

2. INVESTīCIJAS, īPAšUMTIESīBAS UN AVIOSABIEDRīBU KONTROLE

7. Delegāciju panāktā vienošanās paredz iespēju noteikt vēl liberālākus pasākumus, ja katras puses politika un tiesību akti nākotnē pieļautu lielākas īpašumtiesību daļas nodošanu ārvalstu īpašniekiem un/vai kontroles prasību mīkstināšanu attiecībā uz to aviosabiedrībām.

8. Kanādas delegācija paskaidroja Eiropas Savienības delegācijai, ka Kanāda ir noteikusi salīdzinoši elastīgu pieeju attiecībā uz ārvalstnieku īpašumtiesībām Kanādas aviosabiedrībās. Lai gan pašlaik Kanādā noteiktā robeža ārvalstu īpašumtiesībām Kanādas gaisa pārvadājumu uzņēmumos ir 25 procenti no balsstiesīgajām akcijām, Kanādā ir atļautas mainīgas balsstiesīgo akciju struktūras, kuras potenciāli pieļauj, ka ārvalstniekiem pieder vairāk nekā 50 procenti no gaisa pārvadājumu uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām. Tradicionālajā struktūrā Kanāda bija noteikusi, ka katrai balsstiesīgajai akcijai ir viena balss neatkarīgi no tā, vai tās turētājs ir Kanādas valstspiederīgais vai ārvalstnieks. Mainīgajā balsošanas struktūrā ne vienmēr katrai balsstiesīgajai akcijai ir viena balss. Turklāt Kanādā ārvalstniekiem praktiski tiek atļauts turēt līdz 100 procentiem Kanādas gaisa pārvadājumu uzņēmumu akciju, kurām nav balsstiesību. Kanādas gaisa pārvadātājiem ir jāatrodas Kanādas valstspiederīgo faktiskā kontrolē. Attiecībā uz ES dalībvalstu valstspiederīgo faktisko kontroli pār Kanādas pārvadātājiem Kanādas Transporta aģentūra nav kodificējusi un publicējusi kritērijus faktiskās kontroles noteikšanai, ļaujot katru gadījumu vērtēt atsevišķi ar tam nepieciešamo elastību, lai ņemtu vērā visus būtiskos apstākļus.

9. Eiropas Savienības delegācija norādīja, ka Eiropas Kopiena ir tiesīga atļaut tās aviosabiedrību pilnīgu atrašanos ārvalstnieku īpašumā, ja to paredz starptautiska vienošanās, kurai Kopiena ir pievienojusies. Turklāt, ievērojot līgumsaistības ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un Šveici, Eiropas Kopienas aviosabiedrības var atrasties Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices valstspiederīgo īpašumā un kontrolē.

10. Runājot par divpusējos nolīgumos noteiktajām izvēles tiesībām attiecībā uz daudzās divpusējo partneru aviosabiedrībās pastāvošajām ārvalstu īpašumtiesību struktūrām, Kanāda līdz šim nav uzskatījusi, ka tās varētu kaitēt Kanādas interesēm, un nav izmantojusi savas tiesības ierobežot trešo valstu valstspiederīgo investīcijas divpusējo partneru aviosabiedrībās. Kanādas delegācija atzina Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices valstspiederīgo īpašumtiesības Eiropas Kopienas aviosabiedrībās un to tiesības kontrolēt šīs aviosabiedrības.

11. Abas delegācijas atzīmēja, ka iespējamās izmaiņas īpašumtiesību un kontroles noteikumos, kas saistīti ar nolīguma 4. pantu un 2. pielikuma 2. iedaļas 2. punkta c) un d) apakšpunktu, neuzliktu pienākumu nevienai no pusēm nodrošināt otras puses valstspiederīgo īpašumā esošo aviosabiedrību atzīšanu trešās valstīs.

3. MUITAS NODOKļI, CITI NODOKļI UN MAKSāJUMI

12. Apspriežot 8. pantu, Eiropas Savienības delegācija uzsvēra, ka nolīgums neskars pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu, izņemot apgrozījuma nodokli importam. Eiropas Savienības delegācija arī paskaidroja, ka saskaņā ar Kopienas tiesībām (Padomes Direktīva 2006/112/EK) Kopienas iekšējos lidojumos piedāvātās preces, kas nav paredzētas tūlītējai lietošanai, ir jāapliek ar nodokli atbilstīgi tās dalībvalsts nosacījumiem un noteiktajai PVN likmei, no kuras izlido. Šādam nolūkam paredzētās akcīzes preces neietilpst Kopienas tiesībās (Padomes Direktīva 92/12/EEK) noteiktajā neuzlikšanas režīmā, un tās nav iespējams pārvadāt, neapliekot ar nodokli. Šī norma attiecas uz ES iekšējiem lidojumiem, ko nodrošina Kopienas vai trešās valsts pārvadātāji. Attiecībā uz lidojumiem starp dalībvalsti un Kanādu tiek piemērots cits noteikums. Eiropas Savienības delegācija apstiprināja, ka attiecībā uz lidojumiem no Kanādas uz kādu dalībvalsti Kopienas tiesību aktos nav paredzēta lidojuma laikā pasažieriem pārdoto preču aplikšana ar nodokli, lai gan pēc izkāpšanas jebkurā gadījumā tiktu veikta muitas pārbaude. Tāpat arī, ja no dalībvalsts tiek veikts tiešais lidojums vai lidojums caur kādu trešo valsti uz galamērķi Kanādā, beznodokļu pārdošana ir iespējama saskaņā ar eksporta noteikumiem, un muitas kontrole tiek veikta Kanādā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek veikta starpnosēšanās Kopienā, ja vien netiek veikta iekāpšana vai izkāpšana. Saistībā ar šo pašu pantu Eiropas Savienības delegācija arī norādīja, ka vispārējs princips Kopienas tiesībās (Padomes Direktīva 2003/96/EK) paredz, ka dalībvalstis atbrīvo no aplikšanas ar nodokli komerciālajam gaisa transportam paredzētos enerģētikas produktus. Tomēr direktīvā ir iekļauti noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm ierobežot minēto vispārējo atbrīvojumu un aplikt ar nodokli aviācijas degvielu, kas paredzēta vietējiem lidojumiem vai Kopienas iekšējiem lidojumiem. Kanādas delegācija norādīja, ka iepriekšējos divpusējos gaisa transporta nolīgumos ar dalībvalstīm Kanāda bija atbrīvota no nodokļa aviācijas degvielai. Kanādas delegācija arī norādīja, ka, pirms dalībvalstis ievieš nodokli aviācijas degvielai Kopienas iekšējos lidojumos, tā vēlētos apspriest šo jautājumu Apvienotajā komitejā.

4. STATISTIKA

13. Saistībā ar 9. pantu abas delegācijas atkārtoti apstiprināja, ka tās nevēlas radīt administratīvu slogu, pieprasot iestādēm iesniegt statistiku, ko spēkā esošie normatīvie akti parasti nepieprasa. Kanādas delegācija paskaidroja, ka visiem gaisa pārvadātājiem, kas veic lidojumus uz Kanādu, ir elektroniski jāiesniedz galvenie operatīvie dati. Eiropas Savienības delegācija atzina, ka līdzīgas prasības pastāv arī dažādās dalībvalstīs.

5. MAKSāJUMI PAR LIDOSTāM, AVIāCIJAS OBJEKTIEM UN PAKALPOJUMIEM

14. Attiecībā uz nolīguma 12. pantu Eiropas Savienības delegācija vēlējās, lai tekstā tiktu iekļauta norāde, ka maksājumiem ir jābūt saistītiem ar izmaksām. Kanādas delegācija piekrita šā nosacījuma iekļaušanai tajos noteikumos, kas attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā, ka Kanādā aeronavigācijas maksājumus veidojošās izdevumu pozīcijas un maksājumu noteikšanas process ir noteikts tiesību aktos, kas aizliedz lietotāju kategoriju diskrimināciju un diferenciāciju un nosaka izdevumus, kuri ir jāņem vērā, aprēķinot aeronavigācijas maksājumus. Saskaņā ar Civilās aeronavigācijas pakalpojumu tirdzniecības likumu maksājumu līmenis, pamatojoties uz saprātīgām un piesardzīgām prognozēm, nedrīkst radīt ieņēmumus, kas pārsniegtu NavCanada pašreizējās un nākotnes finansiālās vajadzības saistībā ar civilās aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Šajā likumā ir gan noteikti maksas noteikšanas principi un finansiālās vajadzības, gan arī iezīmēti gadījumi, kad maksājumu noteikšanā var tikt ņemti vērā citi apsvērumi, nevis izdevumi. Eiropas Savienības delegācija pieņēma šo paskaidrojumu zināšanai.

6. KOMERCDARBīBAS PAMATNOSTāDNES: AVIOSABIEDRīBU PāRSTāVJI

15. Attiecībā uz nolīguma 13. panta 6. un 7. punktu delegācijas uzskatīja, ka viens to mērķis ir atvieglot darba atļauju, vīzu un citu aviosabiedrību pārstāvjiem/darbiniekiem nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu, tostarp apstākļos, kad nepieciešama steidzama vai īslaicīga darbinieku ieceļošana vai uzturēšanās.

7. KOMERCDARBīBAS PAMATNOSTāDNES: JAUKTI PāRVADāJUMI

16. Attiecībā uz nolīguma 13. panta 9. punkta b) apakšpunktu delegācijas piekrita, ka jaukti pārvadājumi un gadījumi, kad aviosabiedrības izvēlas pašas veikt virszemes pārvadājumus, ir jāreglamentē attiecīgās valsts normatīvajos aktos.

8. KOMERCDARBīBAS PAMATNOSTāDNES: CENAS

17. Attiecībā uz nolīguma 13. panta 10. līdz 12. punktu delegācijas piekrita, ka, lai gan saskaņā ar nolīgumu cenas nav jāreģistrē aeronavigācijas iestādēs, šīm iestādēm reizēm jāpieprasa no aviosabiedrībām informācija par konkrētām cenām, lai, piemēram, izšķirtu strīdus par nesamērīgas maksas noteikšanu vai noteiktās cenas nepiemērošanu. Delegācijas arī piekrita, ka šādus informācijas pieprasījumus nedrīkst izmantot kā alternatīvu cenu reģistrēšanai.

9. ČARTERLIDOJUMI

18. Eiropas Kopienā vairs nepastāv regulējuma atšķirības starp regulārajiem gaisa pārvadājumiem un čarterlidojumiem. Kanādā joprojām ir spēkā tiesību akti, kuros ir noteiktas atšķirības starp regulārajiem gaisa pārvadājumiem un čarterlidojumiem, nosakot patērētāju aizsardzības prasības čarterlidojumu programmām. Delegācijas turpina atbalstīt turpmāku čarterlidojumu attīstību un apstiprināja, ka visas puses var būt ieguvējas, ja attiecībā uz čarterlidojumiem valsts normatīvajos aktos ir noteikta elastīga pieeja.

10. APVIENOTā KOMITEJA UN STRīDU IZšķIRšANA

19. Attiecībā uz nolīguma 17. un 21. pantu delegācijas vienojās, ka Apvienotā komiteja sastāvēs no Kanādas, Eiropas Kopienas un dalībvalstu pārstāvjiem. Delegācijas arī vienojās, ka strīdu izšķiršanā atbilstīgi šim nolīgumam puses pārstāvēs Kanāda un Eiropas Komisija. Strīdā iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis piedalīsies visās strīda izšķiršanas procedūrās.

11. VIDE

20. Delegācijas norādīja, ka "suverēnā jurisdikcija" nozīmē jurisdikciju pār puses teritoriju.

12. NODARBINāTīBAS JAUTāJUMI

21. Attiecībā uz nolīguma 19. pantu Eiropas Savienības delegācija uzsvēra nozīmi, ko tā piešķir nodarbinātības jautājumiem nolīguma kontekstā, un ieteica, ka pusēm būtu jāuzrauga nolīguma ietekme, jo īpaši uz nodarbinātības apstākļiem, lai veicinātu labāku izpratni par katras puses nodarbinātības sistēmām, kas saistītas ar mobilajiem aviācijas darbiniekiem, saprātīgu darba politiku un praksi, kā arī uzlabotu pušu spēju un iespējas vajadzības gadījumā rast atbilstošus risinājumus. Eiropas Savienības delegācija arī norādīja, ka pusēm, kas ir parakstījušas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās plānveida realizācijas noteikumus (1998. gads), ir jāievēro šīs deklarācijas principi, proti, faktiski jāatzīst un jāpiemēro tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīguma slēgšanas pārrunām. Vienlaikus delegācijas atzina savas suverēnās tiesības noteikt politiskās nostājas un valsts prioritātes, kā arī noteikt, izmantot un piemērot savus normatīvos nodarbinātības aktus. Eiropas Savienības delegācija uzsvēra sociālo partneru iespējas ar nolīguma starpniecību stiprināt sadarbību nodarbinātības jautājumos. Kanādas delegācija ieteica, ka lēmums par to, kā puse uzraudzīs nolīguma ietekmi uz nodarbinātību, ir atstājams katras puses kompetencē. Delegācijas piekrita, ka nolīguma noteikumi nav attiecināmi uz konkrētiem darba koplīguma slēgšanas gadījumiem vai citiem ar darba attiecībām saistītiem pasākumiem privātajā sektorā.

13. TURPMāKāS TIESīBAS

22. Kanādas delegācija norādīja, ka Kanādas gaisa pārvadātāju pilnīga atrašanās ārvalstnieku īpašumā, septītās brīvības tiesības attiecībā uz kombinētajiem pasažieru pārvadājumiem abu pušu aviosabiedrībām (atsevišķi un neatkarīgi no Kopienas aviosabiedrībām, kas nodrošina pārvadājumus no jebkuras ES dalībvalsts), kabotāža un tiesības veikt uzņēmējdarbību neietilpst Kanādas transporta politikā, un to ieviešanai nepieciešamas izmaiņas Kanādas politikā un/vai normatīvajos aktos.

Aizjūras teritorijas

23. Attiecībā uz dalībvalstu aizjūras teritorijām delegācijas atzina, ka nolīgums uz tām attieksies vienīgi atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktajam. Aizjūras teritorijas ir Francijas aizjūras departamenti (Franču Gviāna, Gvadelupa, Martinika un Reinjona), Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas. Uz tām dalībvalstu aizjūras teritorijām, uz kurām Eiropas Kopienas dibināšanas līgums neattiecas, joprojām attiecas atbilstīgie divpusējie gaisa transporta nolīgumi starp Kanādu un attiecīgo dalībvalsti, kuri norādīti 3. pielikumā.

Londonā, Apvienotajā Karalistē 2008. gada 30. novembrī.

Kanādas delegācijas vārdā | Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu delegācijas vārdā |

Nadir Patel Delegācijas vadītājs Galvenais sarunu vedējs aviācijas jomā Kanādas valdība | Olivier Onidi Delegācijas vadītājs Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija |