EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.4.2020

COM(2020) 139 final

2020/0057(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

SURE būs aizdevumu shēma, kuras pamatā ir dalībvalstu garantiju sistēma. Šī sistēma ļaus Savienībai:

(1)palielināt aizdevumu apjomu, ko ar SURE instrumentu var piešķirt dalībvalstīm, kuras lūdz finansiālu atbalstu saskaņā ar šo instrumentu;

(2)nodrošināt, ka iespējamās saistības Savienībai, kuras izriet no instrumenta, ir saderīgas ar Savienības budžeta ierobežojumiem.

Lai pieeja kalpotu paredzētajam mērķim, dalībvalstīm ir jāsniedz Savienībai ticamas, neatsaucamas un pieprasāmas garantijas atbilstīgi to attiecīgajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā. Garantiju sistēma novērsīs vajadzību pēc dalībvalstu avansa iemaksām skaidrā naudā, vienlaikus nodrošinot kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu augstu kredītreitingu un aizsargātu Savienības budžeta resursus.

Papildus dalībvalstu garantiju sniegšanai regulējumā ir iestrādāti arī citi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu shēmas finansiālo stabilitāti:

·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;

·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams ;

·iespējas refinansēt parādu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

4.IETEKME UZ BUDŽETU

SURE būs aizdevumu shēma līdz pat 100 miljardu euro apmērā, kuras pamatā būs dalībvalstu garantiju sistēma. Šī sistēma ļaus Savienībai:

(1)palielināt aizdevumu apjomu, ko ar SURE instrumentu var piešķirt dalībvalstīm, kuras lūdz finansiālu atbalstu saskaņā ar šo instrumentu;

(2)nodrošināt, ka iespējamās saistības Savienībai, kas izriet no instrumenta, ir saderīgas ar Savienības budžeta ierobežojumiem.

Lai pieeja kalpotu paredzētajam mērķim, dalībvalstīm ir jāsniedz Savienībai ticamas, neatsaucamas un pieprasāmas garantijas atbilstīgi to attiecīgajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā. Garantiju sistēma novērsīs vajadzību pēc dalībvalstu avansa iemaksām naudā (iemaksātais kapitāls), vienlaikus nodrošinot kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu augstu kredītreitingu un aizsargātu Savienības resursus.

Papildus dalībvalstu garantiju sniegšanai regulējumā ir iestrādāti citi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu shēmas finansiālo stabilitāti:

·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;

·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams, un

·iespējas refinansēt parādu.

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātās Padomes regulas 1. pants paredz izveidot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 vīrusa uzliesmojuma. Šis būtu ad hoc un pagaidu instruments, ņemot vērā tā juridisko pamatu. Tas sniegtu finansiālu atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskārušās ar nopietniem ekonomikas traucējumiem, ko izraisīja ārkārtējais Covid-19 uzliesmojums.

Ierosinātās regulas 2. pantā ir uzsvērta SURE instrumenta papildinošā būtība. Tam būtu jāpapildina dalībvalstu centieni valsts līmenī un jāaptver daļa no būtiskā un pēkšņā valsts izdevumu pieauguma, ar ko tās saskaras, cenšoties novērst Covid-19 krīzes tiešās, negatīvās sekas. SURE instrumenta izmantošana neliedz piemērot citus attiecīgus ES instrumentus, kas risina konkrētus sabiedrības veselības apdraudējumu aspektus, un finansiālā atbalsta instrumentu, piemēram ESSF.

Ierosinātās regulas 4. pantā ir noteikts, pirmkārt, ka finansiālais atbalsts saskaņā ar ierosināto SURE instrumentu tiks sniegts kā attiecīgajai dalībvalstij piešķirts aizdevums. Otrkārt, tajā paredzēts pilnvarot Komisiju, lai tā spētu slēgt līgumus par aizņēmumiem finanšu tirgos ar mērķi tos tālāk aizdot attiecīgajai dalībvalstij. 

Ierosinātās regulas 5. pantā ir noteikta Savienības finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko var sniegt saskaņā ar SURE instrumentu. Tas attiecas uz summu līdz 100 miljardiem euro.

Ierosinātās regulas 6. pantā ir noteikta procedūra ātrai finansiālā atbalsta piešķiršanai dalībvalstīm. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija apspriestos ar attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu valsts izdevumu palielinājuma apmēru, kas ir tieši saistīts ar saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu pasākumu izveidi vai pagarināšanu, jo īpaši attiecībā uz pašnodarbinātām personām. Šāda apspriešanās arī palīdz Komisijai pienācīgi novērtēt aizdevuma nosacījumus. Būtu jānosaka tādi elementi kā summa, maksimālais vidējais termiņš, cenas, atbalsta pieejamības periods un īstenošanas tehniskā kārtība.

2020/0057 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par pasākumiem, kas ir piemēroti, lai reaģētu uz sociālekonomisko situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma.

(2)LESD 122. panta 2. punkts ļauj Padomei sniegt Savienības finansiālu atbalstu, ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.

(3)Smagais akūtais respiratorais sindroms koronavīrus-2 (SARS-CoV-2), kas izraisa koronavīrusa slimību, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) nosauca par Covid-19, ir jauns koronavīrusa celms, kas iepriekš cilvēkiem nav konstatēts. Šīs slimības uzliesmojums pasaulē strauji attīstās, un PVO to ir pasludinājusi par pandēmiju. Kopš uzliesmojuma sākuma Savienībā līdz 2020. gada 30. martam dalībvalstīs ir ziņots par 334 396 saslimšanas un 22 209 nāves gadījumiem.

(4)Dalībvalstis ir īstenojušas ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 turpmākas pārneses Savienībā iespējamība ir augsta. Papildus ietekmei uz sabiedrības veselību ar ievērojamiem letāliem rezultātiem Covid-19 uzliesmojumi ir atstājuši milzīgu un graujošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas sistēmām, ir izraisījis sabiedrības darbības traucējumus un palielinājis publiskos izdevumus arvien lielākā skaitā dalībvalstu.

(5)Šī ārkārtas situācija, kas ir ārpus dalībvalstu kontroles un kas ir apturējusi ievērojamu šo valstu darbaspēka daļu, ir izraisījusi pēkšņu un būtisku dalībvalstu publisko izdevumu pieaugumu saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām algotiem darbiniekiem un līdzīgiem pasākumiem, jo īpaši pašnodarbinātām personām. Ir nepieciešams dot dalībvalstīm iespēju novērst šo pēkšņo un būtisko publisko izdevumu pieaugumu līdz brīdim, kad tiks panākta kontrole pār Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi uz darbaspēku.

(6)Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma (SURE) izveidei būtu jāļauj Savienībai koordinēti, ātri un efektīvi reaģēt uz krīzi darba tirgū, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties un tādējādi mazinot ietekmi uz nodarbinātību privātpersonām un visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, mazinot šīs ārkārtas situācijas tiešo ietekmi uz dalībvalstu publiskajiem izdevumiem.

(7)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 2 220. pantu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm var sniegt aizdevumu veidā. Šie aizdevumi būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kurās Covid-19 uzliesmojums ir izraisījis pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu sakarā ar valsts pasākumiem, kas pieņemti kopš 2020. gada 1. februāra. Minētais datums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un ļauj aptvert to faktisko un, iespējams, plānoto izdevumu pieaugumu saistībā ar ietekmi uz dalībvalstu darba tirgiem neatkarīgi no tā, kad Covid-19 uzliesmojums noticis katrā konkrētā dalībvalstī. Valstu pasākumiem, kas pieņemti pēc minētās dienas, vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu izveidi vai pagarināšanu un līdzīgiem pasākumiem, tostarp attiecībā uz pašnodarbinātām personām. Saīsināta darbalaika shēmas ir publiskas programmas, kas noteiktos apstākļos ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt to darbinieku nostrādāto stundu skaitu, kuriem tiek sniegts no publiskiem avotiem nodrošināts ienākumu atbalsts par nenostrādāto stundu skaitu. Līdzīgas shēmas pastāv attiecībā uz ienākumu aizstāšanu pašnodarbinātām personām. Dalībvalstij, kas lūdz finansiālo atbalstu, būtu jāsniedz pierādījumi par pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto izdevumu pieaugumu saīsināta darbalaika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem.

(8)Lai skartajām dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus, kas tām ļautu novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz šo valstu darba tirgu, Savienības aizņēmumu un aizdevumu darbībām saskaņā ar SURE vajadzētu būt pietiekami lielām. Tāpēc Savienības izsniegtie aizdevumi būtu jāfinansē, izmantojot starptautiskos kapitāla tirgus.

(9)Covid-19 uzliesmojumam ir milzīga un graujoša ietekme uz katras dalībvalsts ekonomikas sistēmu. Tāpēc ir nepieciešamas dalībvalstu kolektīvas iemaksas garantiju veidā, ar ko atbalsta aizdevumus no Savienības budžeta. Minētās garantijas ir vajadzīgas, lai Savienība varētu piešķirt pietiekama apjoma aizdevumus dalībvalstīm un darba tirgus politikai, kurā ir izveidojusies vislielākā spriedze. Lai nodrošinātu, ka iespējamās saistības, kas izriet no minētajiem aizdevumiem, kurus Savienība piešķīrusi saskaņā ar SURE, ir saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, dalībvalstu sniegtajām garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, savukārt papildu aizsardzības pasākumiem būtu jāveicina sistēmas stabilitāte.

(10)Šiem papildu aizsardzības pasākumiem ar nolūku uzlabot sistēmas stabilitāti, būtu jāietver konservatīva finanšu pārvaldība, maksimālais ikgadējo riska darījumu apjoms un pietiekama aizdevumu portfeļa diversifikācija.

(11)Aizdevumi, kas piešķirti saskaņā ar šo instrumentu, ir finansiāls atbalsts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta nozīmē. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 282. panta 3. punkta g) apakšpunktu šā instrumenta ietvaros piešķirtajiem aizdevumiem 220. pantu piemēro no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada. Tomēr ir lietderīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā noteiktās prasības piemērot aizņēmumu un aizdevumu operācijām jau no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(12)Lai iespējamās saistības, kas izriet no aizdevumiem, kurus Savienība piešķīrusi saskaņā ar šo instrumentu, būtu saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, ir jāparedz prudenciāli noteikumi, tostarp iespēja refinansēt Savienības vārdā noslēgtos aizņēmumus.

(13)Ņemot vērā to, ka lēmumi piešķirt Savienības finansiālo atbalstu rada konkrētu finansiālu ietekmi, ir jāizmanto īstenošanas pilnvaras, kuras būtu jāuztic Padomei.

(14)Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 3 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes atbildība par tās daļu Savienības iespējamajās saistībās attiecas tikai uz tām iespējamām saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Jebkādas iespējamās Savienības saistības, kas izriet no finansiālā atbalsta saskaņā ar šo regulu, sekotu pēc dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. Tādēļ Apvienotajai Karalistei nevajadzētu piedalīties šajā regulā paredzētajā finansiālajā atbalstā.

(15)Tā kā tas ir pagaidu instruments Covid-19 uzliesmojuma novēršanai, Komisijai ik pēc sešiem mēnešiem būtu jāpārskata, vai joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas izraisa lielus ekonomikas traucējumus dalībvalstīs.

(16)Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi un nepieciešamību steidzami reaģēt uz minētā uzliesmojuma sekām, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā izveide (“instruments”)

1. Ar šo izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), turpmāk “instruments”, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un tā sociālekonomiskās sekas.

2. Šajā regulā paredz nosacījumus un procedūras, kas ļauj Savienībai sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, kura saskaras ar lieliem ekonomikas traucējumiem vai kuru nopietni apdraud lieli ekonomikas traucējumi, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, lai finansētu saīsinātu darbalaiku vai līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātos, tādējādi samazinot bezdarba un ienākumu zaudēšanas gadījumu skaitu.

2. pants

Instrumenta papildinošā būtība

Instruments papildina skarto dalībvalstu veiktos valsts pasākumus, sniedzot finansiālu atbalstu, lai palīdzētu tām tikt galā ar tādu faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kuri paredzēti, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītā ārkārtējā notikuma tiešo ekonomisko un negatīvo sociālo ietekmi.

3. pants

Instrumenta izmantošanas nosacījumi

1.    Dalībvalsts var lūgt Savienības finansiālo atbalstu, ja tās faktiskie un, iespējams, arī plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir pēkšņi un būtiski palielinājušies, jo ir pieņemti valsts pasākumi, kas tieši saistīti ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma izraisītā ārkārtējā notikuma ekonomisko un sociālo ietekmi.

2. Saņēmējas dalībvalstis izmanto Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo instrumentu, lai atbalstītu valsts shēmas, ar kurām atbalsta saīsinātu darbalaiku vai līdzīgus pasākumus.

4. pants

Finansiālā atbalsta veids

Finansiālo atbalstu, kas minēts 3. pantā, sniedz kā aizdevumu, ko piešķir attiecīgajai dalībvalstij. Šajā nolūkā un saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 1. punktu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vispiemērotākajā laikā aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu kā Savienības emitenta reputāciju tirgos.

5. pants

Savienības finansiālā atbalsta maksimālā summa

Finansiālā atbalsta, kas minēts 3. pantā, maksimālā summa visām dalībvalstīm nepārsniedz 100 000 000 000 EUR.

6. pants

Finansiālā atbalsta pieprasīšanas procedūra

1.Finansiālo atbalstu, kas minēts 3. pantā, dara pieejamu ar lēmumu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņēmusi ar īstenošanas aktu.

2.Pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomei Komisija bez liekas kavēšanās apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu, vai dalībvalstī, kas pieprasa atbalstu, ir pēkšņi un būtiski palielinājušies faktiskie un, iespējams, arī plānotie izdevumi, kas ir tieši saistīti ar dalībvalstī īstenotām saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem saistībā ar ārkārtējo notikumu, kuru izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Minētajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai atbilstošus pierādījumus. Turklāt Komisija pārbauda 9. pantā minēto prudenciālo noteikumu izpildi.

3.Lēmums darīt pieejamu 3. pantā minēto finansiālo palīdzību ietver:

(a)aizdevuma summu, tā maksimālo vidējo termiņu, cenu noteikšanas formulu, maksimālo maksājumu skaitu, pieejamības periodu un citus sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi finansiālā atbalsta piešķiršanai;

(b)novērtējumu par dalībvalsts atbilstību 3. pantā minētajiem nosacījumiem;

(c)aprakstu par valsts saīsināta darbalaika shēmu(-ām) vai līdzīgiem pasākumiem, kurus varētu finansēt.

7. pants
Aizdevuma izmaksa

Aizdevumu, kas minēts 6. panta 3. punktā, izmaksā pa daļām.

8. pants
Aizņēmumu un aizdevumu operācijas

1.Aizņēmumu un aizdevumu operācijas, kas minētas 4. pantā, veic euro.

2.Saņēmēja dalībvalsts un Komisija aizdevuma līgumā vienojas par 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā aizdevuma raksturlielumiem. Minētajā līgumā ietver noteikumus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.

3.Pēc saņēmējas dalībvalsts lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus.

4.Ekonomikas un finanšu komiteju informē par 3. punktā minēto refinansēšanu vai pārstrukturēšanu.

9. pants
Aizdevumu portfelim piemērojamie prudenciālie noteikumi

1.Tām trim dalībvalstīm piešķirto aizdevumu daļa, kas veido lielāko piešķirto aizdevumu daļu, nepārsniedz 60 % no 5. pantā minētās summas.

2.Summas, kas Savienībai ir jāmaksā attiecīgajā gadā, nepārsniedz 10 % no 5. pantā minētās summas.

3.Ja dalībvalsts neveic atmaksu, Komisija var refinansēt Savienības vārdā noslēgtos saistītos aizņēmumus.

10. pants
Aizdevumu pārvaldība

1.Komisija nosaka vajadzīgos pasākumus aizdevumu pārvaldībai ar ECB.

2.Saņēmēja dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu saņemto finansiālo atbalstu. Tā arī pārskaita aizdevuma pamatsummu un procentus uz Savienības kontu ECB divdesmit TARGET2 darba dienu laikā pirms attiecīgā samaksas termiņa.

11. pants
Iemaksas garantiju veidā no dalībvalstīm

1.Dalībvalstis var veikt iemaksas instrumentā, sniedzot kontragarantiju riskam, ko uzņemas Savienība.

2.Dalībvalstu iemaksas sniedz neatsaucamu, beznosacījuma un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju veidā.

Komisija noslēdz līgumu ar iemaksas veicošo dalībvalsti par neatsaucamām, beznosacījuma un pēc pieprasījuma nodrošinātām garantijām. Līgumā izklāsta maksāšanas nosacījumus.

3.Dalībvalstu sniegtās garantijas pieprasa atbilstīgi pari passu principam. Ja dalībvalsts nav laikus izpildījusi pieprasījumu, Komisijai ir tiesības veikt papildu pieprasījumus pēc garantijām, kuras citas dalībvalstis sniedz atbilstīgi pari passu principam, nepārsniedzot kopējās iemaksātās summas. Šādas papildu iemaksas dalībvalstīm atlīdzina no atgūtajām summām.

4.Šā panta 1. punktā minētās iemaksas šajā instrumentā ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

12. pants
Instrumenta pieejamība

1.Finansiālais atbalsts, kas minēts 3. pantā, kļūst pieejams tikai pēc tam, kad visas dalībvalstis ir veikušas 11. panta 1. punktā minētās iemaksas instrumentā par summu, kas atbilst vismaz 25 % no 5. pantā minētās summas, ar nosacījumu, ka katras dalībvalsts iemaksu relatīvā daļa no dalībvalstu iemaksu kopējās summas atbilst dalībvalstu relatīvajai daļai Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā, kā izriet no A daļas “Ievads un Savienības vispārējā budžeta finansējums” 3. tabulas 1. ailes, kura iekļauta Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta 2020. gada budžeta ieņēmumu daļā, kas pieņemts 2019. gada 27. novembrī 4 .

2.Komisija informē Padomi, kad instruments kļūst pieejams.

13. pants
Kontrole un revīzijas

Līgumā, kas minēts 8. panta 1. punktā, ietver vajadzīgos noteikumus par kontroli un revīzijām, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.

14. pants
Ziņojumu sniegšana

Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un sešus mēnešus pēc tam Komisija saistībā ar Regulas (ES Euratom) 2018/1046 250. pantu nosūta Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un finanšu komitejai, Nodarbinātības komitejai un Padomei ziņojumu par finansiālā atbalsta izmantošanu un par to ārkārtas apstākļu saglabāšanos, kas bija par pamatu šīs regulas piemērošanai.

15. pants
Piemērojamība

Šo regulu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē. Atsauces uz dalībvalstīm šajā regulā neuzskata par atsaucēm uz Apvienoto Karalisti.

16. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.3.2.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

4.3.2.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

5.3.2.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 5  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 6  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: no GGGG. līdz GGGG. gadam.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 7

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otro dokumentu šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–X◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–X ◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X ◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

DG BUDG ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–X ◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz līdzfinansējumu no trešām personām

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–X ◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    OV C 384 I, 12.11.2019., 1. lpp.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(3)    OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(4)    Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2020/227 (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.).

(5)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(6)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(7)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .

(8)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(9)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(10)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(11)    COM/2018/322 final – 2018/0132.

(12)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(15)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(16)    Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais mērķis..”

(17)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(20)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(21)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.