52018DC0402

(3)Bulgārija savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada konverģences programmu iesniedza 2018. gada 19. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus. Bulgārijas valsts reformu programmā ir ietvertas gan īstermiņa, gan vidēja termiņa saistības, kā arī 2018. gada ziņojumā par valsti identificētās problēmas. Tajā jo īpaši paziņoti pasākumi banku un nebanku sektoru uzraudzības stiprināšanai, maksātnespējas regulējuma uzlabošanai un atlikušo 2016. gada spriedzes testos konstatēto nepilnību samazināšanai. Tajā ietverti arī pasākumi nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un cīņai ar ēnu ekonomiku, aktīva darba tirgus politikas mērķorientācijas uzlabošanai, sociālās aizsardzības palielināšanai un dažādu problēmu risināšanai veselības un izglītības nozarē. Kopumā valsts reformu programmas efektīva īstenošana atbalstītu nelīdzsvarotības korekciju.

(4)Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par minētā noteikuma izmantošanu Komisija ir sniegusi Norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 8 .

(5)Uz Bulgāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība 2018. gada konverģences programmā, sākot no nominālā pārpalikuma 0,9 % apmērā no IKP 2017. gadā, paredz līdzsvarotu budžetu 2018. gadā un pārpalikumu 0,3 % apmērā no IKP 2019. gadā, 0,5 % 2020. gadā un 0,2 % 2021. gadā. Tiek plānots visā programmas periodā joprojām ar rezervi sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi — strukturālu deficītu 1 % apmērā no IKP. Saskaņā ar 2018. gada konverģences programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies no 25,4 % no IKP 2017. gadā līdz 19,4 % no IKP 2021. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka strukturālajā bilancē joprojām būs pārpalikums, taču tas samazināsies no 0,9 % no IKP 2017. gadā līdz 0,6 % no IKP 2018. gadā un paliks nemainīgs 2019. gadā. Tādējādi tiek prognozēts, ka abos gados strukturālā bilance saglabāsies virs vidēja termiņa budžeta mērķa. Kopumā Padome uzskata, ka ir sagaidāms, ka Bulgārija 2018. un 2019. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)Fiskālās politikas efektivitātes palielināšana ir ārkārtīgi svarīga. Nodokļu ieņēmumi un nodokļu saistību izpilde uzlabojas, taču tas vairāk notiek labvēlīgo ekonomikas perspektīvu dēļ, nevis tādēļ, ka būtu uzlabojusies nodokļu pārvaldība un iekasēšana. Bulgārijas publisko izdevumu efektivitāte ir ļoti vāja. Šajā sakarā svarīgas ir reformas publisko finanšu pārvaldības jomā, un pašreizējā ekonomiskā un fiskālā situācija ir īpaši labvēlīga šādām reformām. Valstij piederošu uzņēmumu ekonomikas sniegums salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm un ar privāto sektoru ir vājš un rada arī nenoteiktību un risku attiecībā uz publiskajām finansēm, jo šādu uzņēmumu kavētie maksājumi veido iespējamās saistības. Kopumā valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība joprojām ir problēma un neatbilst starptautiskajiem standartiem. Turklāt reformas šajā jomā ir ļoti svarīgas uzņēmējdarbības videi.

(7)Finanšu sektora stabilitāte ir turpinājusi uzlaboties, kaut gan joprojām ir trūkumi. Uzņēmumu ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars joprojām ir liels, lai gan tie ir samazināti. Kapitāla rezerves caurmērā ir pietiekamas un atstāj rezervi banku bilanču sakārtošanai. Ir panākts ievērojams progress finanšu nozares uzraudzības uzlabošanā, taču vēl ir jāpabeidz dažu svarīgu pasākumu īstenošana. Atlikušo ar saistīto pušu riska darījumiem saistīto risku mazināšana un aktīvu novērtēšanas uzlabošana ir būtiska turpmākai bilanču stiprināšanai un banku un apdrošināšanas sabiedrību noturības palielināšanai.

(8)Maksātnespējas regulējuma nepietiekamā efektivitāte kavē privātā sektora parādsaistību mazināšanos un ienākumus nenesošo aizdevumu pārstrukturēšanu. Procedūras ir laikietilpīgas un atgūšanas likme — zema. Joprojām trūkst dažu darbības satvara elementu, jo īpaši noteikumu attiecībā uz parāda dzēšanu un otras iespējas došanu uzņēmējiem samērīgā termiņā pēc bankrota. Netiek vākti dati un trūkst atbilstošu uzraudzības instrumentu, tādēļ nevar veikt ne veco, ne jauno procedūru efektivitātes novērtējumu (t. sk. saistībā ar uzņēmumu pārstrukturēšanu).

(9)Joprojām ir augsts nedeklarētā darba līmenis, un tas būtiski ietekmē fiskālos ieņēmumus, darba apstākļus un ienākumu adekvātumu pēc pensionēšanās. Pēdējā laikā Bulgārija ir veikusi virkni pasākumu ar mērķi uzlabot situāciju, jo īpaši ieviesusi vienas dienas līgumus lauksaimniecībā, uzlabojusi sadarbību starp budžeta iestādēm un nodarbinātības iestādēm un aktīvāk veicinājusi sabiedrības informētību par negatīvo ietekmi uz darba ņēmējiem. Šo pasākumu efektivitāte būs atkarīga no to efektīvas īstenošanas. Ir būtiski paātrināt pāreju uz oficiālo ekonomiku, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi un nodrošinātu taisnīgus darba nosacījumus visiem.

(10)Situācija darba tirgū ir uzlabojusies, taču vēl joprojām ir problēmas. Nodarbinātība ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni, un bezdarbs ir zem ES vidējā līmeņa. Tomēr darba tirgus pozitīvā attīstība nav vienlīdz labvēlīga visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. Ilgtermiņa bezdarbnieki, neaktīvie jaunieši, romi un cilvēki, kas dzīvo nabadzīgākos reģionos un lauku apvidos, joprojām saskaras ar lielām grūtībām, ja vēlas ienākt vai atgriezties darba tirgū. Sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās apvienojumā ar ekonomiski aktīva darbaspēka līmeni, kas zemāks par ES vidējo, ir faktori, kas izraisa darbaspēka un prasmju deficītu un vājina ekonomikas ilgtermiņa perspektīvas. Tādēļ būtu pamatoti pievērst pastiprinātu uzmanību prasmju pilnveidošanai un apmācībai. Līdzdalību darba tirgū un nodarbināmību varētu sekmēt ar dažādiem efektīviem informēšanas pasākumiem, aktīvu darba tirgus politiku un sociālajiem pakalpojumiem.

(11)Ienākumu nevienlīdzības un pakalpojumu pieejamības (izglītība, veselības aprūpe un mājokļi), kā arī nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji joprojām ir vieni no visaugstākajiem ES. 2016. gadā divas piektdaļas iedzīvotāju bija pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bet 20 % bagātāko mājsaimniecību ienākumi bija gandrīz astoņas reizes lielāki par 20 % nabadzīgāko mājsaimniecību ienākumiem. Sociālās aizsardzības izdevumu līmenis ir zems, t. sk. saistībā ar vispārējo minimālo ienākumu shēmu, kuras tvērums un adekvātums ir ierobežots, tāpat kā tās ietekme uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu. Trūkst objektīva mehānisma pabalstu līmeņa pārskatīšanai. Kaut gan pēdējā laikā ir uzlabojies sociālās palīdzības pabalstu un minimālās pensijas adekvātums, sociālās aizsardzības sistēma nesniedz pietiekamu atbalstu tādām vismazāk aizsargātajām un nelabvēlīgā situācijā esošajām grupām kā romi, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti un lauku apvidu iedzīvotāji. Sociālo dienestu sniegums joprojām ir vājš un nepietiekami integrēts ar darba tirgu un citiem dienestiem.

(12)Minimālās algas noteikšanā netiek izmantots skaidrs un pārredzams mehānisms, un to darba ņēmēju procentuālā daļa, kuri saņem minimālo algu, pēdējos sešos gados ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Šāda mehānisma trūkums var pakļaut riskam pienācīga līdzsvara panākšanu starp nodarbinātības un konkurētspējas atbalsta mērķi un darba ieņēmumu saglabāšanas mērķi. Turklāt tas rada nenoteiktību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmējdarbības vides prognozējamību. Valdība ir iesniegusi priekšlikumus par minimālās algas noteikšanas mehānismu, ar ko tiek risināta šī nepilnība. Tomēr par šo jautājumu nav panākta vienošanās sociālo partneru vidū. Turklāt valdība budžeta prognozē paredzēja minimālās algas palielināšanu līdz 2020. gadam. Bulgārija 2018. gadā ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par minimālas algas noteikšanu. To varētu izmantot par labu pamatu objektīva mehānisma ieviešanai.

(13)Ierobežota piekļuve veselības aprūpei publisko izdevumu zemā līmeņa dēļ, ierobežoto resursu nevienmērīgais sadalījums un veselības apdrošināšanas mazais segums joprojām ir nozīmīgas problēmas. Publisko izdevumu zemais līmenis jākompensē ar lieliem privātā sektora izdevumiem, galvenokārt personīgo maksājumu veidā. Salīdzinot ar lielāko daļu ES dalībvalstu, Bulgārijā ir liels tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav veselības apdrošināšanas. Joprojām problēma ir atšķirīgā ārstu izplatība dažādos rajonos un medmāsu mazais skaits. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā ir samazinājies to ārstu skaits, kuri aizbrauc no Bulgārijas. Minētās problēmas būtu jārisina, izmantojot tādus pasākumus kā Valsts veselības stratēģija.

(14)Neskatoties uz nesen veiktajiem pasākumiem izglītības sistēmas modernizēšanai, izglītības rezultāti ir vāji un tos spēcīgi ietekmē sociālekonomiskais statuss. Bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, jo īpaši romu tautības bērniem, nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas. Augstais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis nākotnē negatīvi ietekmēs nodarbināmību un darba tirgus rādītājus. Joprojām ir grūtības ar etniski jauktu bērnudārzu, skolu un klašu nodrošināšanu, kas neļauj sniegt kvalitatīvu iekļaujošu vispārējo izglītību. Mācību programmas reformas mērķis ir uzlabot izglītības rezultātus un digitālās prasmes. Tomēr digitālo prasmju līmenis joprojām ir viens no viszemākajiem ES un atšķiras dažādās sociālekonomiskajās grupās. Neskatoties uz pēdējā laika pasākumiem, profesionālās izglītības un apmācības atbilstība darba tirgus prasībām joprojām nav pietiekama. Tiek gatavota augstākās izglītības reforma, tomēr prasmju deficīta problēmas risināšana nesokas, ņemot vērā absolventu profila nelīdzsvaroto sadalījumu pa nozarēm. Līdzdalība pieaugušo izglītībā ir ļoti zema, neskatoties uz kvalifikācijas celšanas nepieciešamību. Lielā vecāka gadagājuma skolotāju skaita kontekstā ir sākti pasākumi, ar kuriem tiks risināts skolotāju trūkums nākotnē. Kaut gan situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies, ir jāturpina pilnveidot skolotāju izglītības programmas.

(15)Ir ieviesti daudzi no Bulgārijas publiskā iepirkuma stratēģijā iekļautajiem pasākumiem. Tomēr valsts iestādēm būtu aktīvāk jārīkojas, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. Uzņēmumu un nevalstisko organizāciju atsauksmes liecina, ka kopumā publiskā iepirkuma vide jau ir sākusi uzlaboties. Tomēr pārredzamības un korupcijas jomā joprojām ir daudz jāpaveic. Plaši izmantotā līgumu tiešā piešķiršana un lielais atsevišķo piedāvājumu skaits varētu ievērojami traucēt sistēmas pārredzamību un efektivitāti. Pašlaik notiek Publiskā iepirkuma aģentūras jaunās kontroles funkcijas pirmā neatkarīgā novērtēšana. Aģentūras kontroles funkcijas turpmākas optimizācijas nodrošināšanai būtu nepieciešama regulāra atjaunināšana. Atlikušo problēmu risināšanai saistībā ar administratīvo spēju, t. sk. pašvaldību līmenī, ir jāturpina darbs pie profesionalizācijas un standartizācijas un nopietni jāapsver centralizēto iepirkumu struktūru piedāvātās iespējas. Arī pieprasījuma apvienošana varētu uzlabot efektivitāti un ekonomiju veselības iepirkuma sistēmā. Pamatīgāk jāpārdomā, kā atrisināt līdz šim vēl neatrisināto jautājumu par to, kā novērst kavēšanos saistībā ar svarīgiem publiskiem projektiem.

(16)Strukturālas nepilnības un pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas lielā sadrumstalotība mazina tās ieguldījumu produktivitātes un izaugsmes veicināšanā. Ražošanā joprojām dominē zemo tehnoloģiju segmenti, un inovācija ir ļoti vāja. Pētniecībai un izstrādei atvēlēto publisko izdevumu, kā arī uzņēmumu izdevumu līmenis ir īpaši zems. Gausās reformas kavē virzību uz sistēmu, kas būtu orientēta uz inovāciju. Lai gan Bulgārijā ir daudz universitāšu un pētniecības institūtu, tikai daži no tiem uzrāda kvalitatīvus zinātniskos rezultātus. Pētniecības komercializācija joprojām ir ļoti vāji attīstīta. Pētniecības finansēšanas sistēmā trūkst konkurenci veicinošu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, starptautiska novērtējuma un uz rezultātiem balstīta finansējuma pētniecības iestādēm. Publiskā un privātā sektora sadarbība pētniecības un izstrādes jomā ir vāja. Pamatiniciatīva “Sofijas tehnoloģiju parks” joprojām saskaras ar vairākām problēmām, t. sk. neefektīvu pārvaldību, nestabilu vadību, nepietiekami izmantotu zinātnisko infrastruktūru un ilgtermiņa finanšu saistību trūkumu no valdības puses. Strukturāla pārveide apvienojumā ar efektīvu pārvaldību un stabilu publiskās pētniecības un inovācijas resursu līmeni var palielināt ietekmi uz produktivitāti un izaugsmi un atbalstīt ekonomikas pāreju uz darbībām ar augstāku pievienoto vērtību saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju.

(17)Ir nepieciešams turpināt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Kaut arī ir pieņemtas vairākas reformas, to praktiskā īstenošana kavējas. Uzņēmumiem joprojām raizes sagādā korupcija, institucionālas nepilnības un nepietiekams darbaspēka piedāvājums. Valsts pārvaldes reformas un e-pārvaldības īstenošanas progress ir lēns. Publiskā sektora pārvaldībai varētu nākt par labu vairāk pārredzamības, skaidrāki noteikumi un ilgtermiņa perspektīva. Turklāt var turpināt palielināties sociālā dialoga nozīme, ko vajadzības gadījumā var veicināt publiskā sektora iestādes. Infrastruktūras nepilnības atspoguļojas transporta nozares vājajā efektivitātē un sniegumā. Efektīvas konkurences trūkums kaitē dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgum. Nav ieviesti mērķtiecīgi un efektīvi pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai.

(18)Bulgārija 2017. gadā turpināja iesākto tiesu iestāžu reformu un rīkojās, lai novērstu nepilnības cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Jaunas Augstākās tiesu padomes vēlēšanas apliecināja 2015. un 2016. gadā īstenoto konstitucionālo un likumdošanas reformu pozitīvo ietekmi. Ir pieņemtas kriminālkodeksa reformas nolūkā uzlabot sistēmu attiecībā uz saukšanu pie atbildības augsta līmeņa korupcijas lietās, un tiek apsvērtas turpmākas reformas. 2018. gada sākumā tika pieņemts likums, ar ko izveido jaunu vienotu pretkorupcijas iestādi ar mērķi stiprināt augsta līmeņa korupcijas novēršanu un atturēšanu no tās. Saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu Komisija turpina uzraudzīt tiesu iestāžu reformu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību Bulgārijā. Tādējādi šīs jomas nav iekļautas Bulgārijai adresētajos ieteikumos, taču tās ir būtiskas pozitīvas uzņēmējdarbības vides attīstībai Bulgārijā.

(19)Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Bulgārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada konverģences programmu un 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Bulgārijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(20)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada konverģences programmu un uzskata, ka ir sagaidāms, ka Bulgārija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(21)Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu, ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 2. un 3. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Bulgārijai 2018. un 2019. gadā rīkoties šādi.

Choose the experimental features you want to try