This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0520
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing uniform rules and a uniform procedure for the resolution of credit institutions and certain investment firms in the framework of a Single Resolution Mechanism and a Single Bank Resolution Fund and amending Regulation (EU) No 1093/2010 of the European Parliament and of the Council
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010
/* COM/2013/0520 final - 2013/0253 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 /* COM/2013/0520 final - 2013/0253 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Kā norādīts Komisijas
paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Ceļvedis
virzībā uz banku savienību”[1],
Komisijas paziņojumā “Plāns padziļinātas un patiesas
ekonomikas un monetārās savienības izveidei. Eiropas debašu
sākums”[2]
un četru priekšsēdētāju ziņojumā “Ceļā
uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”[3] 2012. gadā,
integrēta finanšu sistēma jeb “Banku savienība” ir svarīga
politikas pasākumu daļa, lai ievirzītu Eiropu atpakaļ
ceļā uz ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi. Ātra virzība ceļā uz Banku
savienību ir nepieciešama, lai nodrošinātu finansiālo
stabilitāti un izaugsmi eurozonā un visā iekšējā
tirgū. Tas ir svarīgs solis, lai novērstu pašreizējo
finanšu sadrumstalotību un nenoteiktību, atvieglotu finansēšanas
nosacījumus visneaizsargātākajām valstīm un
bankām un likvidētu saikni starp tām, un atjaunotu
pārrobežu banku darbību iekšējā tirgū par labu
eurozonas dalībvalstīm un eurozonā neietilpstošām
dalībvalstīm. Izmantojot iekšējā tirgus 28 dalībvalstīm
kopīgo tiesisko regulējumu (vienotu noteikumu kopumu), Eiropas
Komisija ir pieņēmusi visaptverošu pieeju un ierosinājusi
plānu, tostarp dažādus instrumentus un pasākumus Banku
savienības izveidei, kas ir potenciāli atvērta dalībai
visām dalībvalstīm, bet jebkurā gadījumā ietver
pašreizējās 18 eurozonas dalībvalstis. Eiropadome 2013. gada martā
apņēmās pabeigt Banku savienības izveidi, veicot šādus
pasākumus. Pirmkārt, prioritārā kārtā ir
jāpabeidz atlikušās likumdošanas procedūras, lai izveidotu
Vienotu uzraudzības mehānismu (VUM), piešķirot ECB pilnvaras
uzraudzīt eurozonas bankas[4].
Otrkārt, vasaras mēnešos būtu jāpanāk vienošanās
par to, kā pēc VUM izveides un banku bilanču, tostarp
vēsturisko aktīvu definīcijas pārskatīšanas, Eiropas
Stabilizācijas mehānisms (ESM) varētu tieši rekapitalizēt
bankas. Tāpat 2013. gada vasarā būtu jāpanāk
vienošanās par Komisijas priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes [ ]
Direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu
(turpmāk “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [ ]”)[5]). Visbeidzot,
prioritārā kārtā būtu jāizskata Komisijas
priekšlikums par Vienotu noregulējuma mehānismu (VNM), kā
arī par piemērotiem un efektīviem atbalsta pasākumiem, lai
tos pieņemtu šajā parlamentārajā sasaukumā. Kā noteikts, Banku savienība ietvers
visas eurozonas dalībvalstis un eurozonā neietilpstošās
dalībvalstis, kuras vēlas tai pievienoties. Banku savienībā
un visās pārējās dalībvalstīs piemēros to
pašu ES mēroga vienotu noteikumu kopumu par prudenciālajām
prasībām[6]
un noteikumus par banku noregulējumu. Tādējādi tiks
saglabāta iekšējā tirgus integritāte. Banku savienības
radītā spēcīgāka finanšu stabilitāte arī
vairos uzticēšanos un izaugsmes iespējas visā iekšējā
tirgū. Prudenciālo un noregulējuma noteikumu centrāla un
vienota piemērošana dalībvalstīs, kuras piedalās Banku
savienībā, dos labumu visām dalībvalstīm.
Novēršot finanšu sadrumstalotību, kas patlaban kavē saimniecisko
darbību, tā palīdzēs nodrošināt godīgu konkurenci
un novērst šķēršļus pamatbrīvību brīvai
izmantošanai ne tikai iesaistītajās dalībvalstīs, bet
arī visā iekšējā tirgū. 1.1. Vienots noregulējuma
mehānisms un finansēšanas pasākumi – Banku
savienības galvenie elementi Ātrā vienošanās par Vienotu
uzraudzības mehānismu 2012. gada aprīlī, tikai
septiņus mēnešus pēc Komisijas 2012. gada septembrī
sagatavotā priekšlikuma, veidoja pamatu Banku savienībai, kas ir
svarīga daļa no ekonomiskās un monetārās
savienības. Pastiprināta uzraudzība VUM ietvaros
atjaunos uzticēšanos banku stabilitātei. 2014. gadā ECB
uzņemsies galīgo atbildību par visu eurozonas banku
uzraudzību. Praksē ECB tieši uzraudzīs lielākās un
starptautiski visaktīvākās bankas, tai būs iespēja
pārņemt tiešu uzraudzību pār pārējām,
turpretim valsts iestādes būs atbildīgas par mazāku banku
uzraudzību ikdienā. Izmantojot VUM, lai izveidotu banku
pakalpojumu tirgu ilgtspējību VUM iesaistītajās
dalībvalstīs, ES ir jāievieš vienots noregulējuma
mehānisms, lai risinātu maksātnespējīgu banku problēmas.
Nekad pilnībā nevar izslēgt risku, ka banka var saskarties ar
nopietnām likviditātes vai maksātspējas
problēmām. Tādēļ ir nepieciešams sagatavot satvaru,
kas ļauj iestādēm padziļināti pārstrukturēt
bankas, vienlaikus novēršot ļoti būtiskos riskus ekonomikas
stabilitātei un izmaksas, kas rodas no banku nesistemātiskas
likvidācijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem par
maksātnespēju, un pārtraukt nepieciešamību šo procesu
finansēt no publiskajiem līdzekļiem. Ja Eiropas Parlaments un Padome pieņems
Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu, tajā tiks
ietverti noteikumi par to, kā pārstrukturēt ES bankas, kas ir
nonākušas nopietnās finansiālās grūtībās,
kā saglabāt reālās ekonomikas būtiskās funkcijas
un kā zaudējumus un izmaksas sadalīt starp banku
akcionāriem, kreditoriem un neapdrošinātiem noguldītājiem.
Veicot iekšēju rekapitalizāciju, kas ir viens no galvenajiem
instrumentiem noregulējuma direktīvā, tiktu sadalīti
zaudējumi un norakstīti akcionāru, subordinēto kreditoru un
prioritāro kreditoru prasījumi. Ieguldītāji, kuru ieguldītā
summa nepārsniedz 100 000 euro, jebkurā gadījumā nav
pakļauti zaudējuma riskam, jo to prasības aizsargā valsts
noguldījumu garantiju sistēmas. Lai noregulētu banku darbību,
direktīva paļaujas uz valsts iestāžu un noregulējuma fondu
tīklu. Lai arī šis ir būtisks solis uz priekšu nolūkā
samazināt atšķirīgās valstu pieejas un aizsargāt
iekšējā tirgus integritāti, tas nav pietiekams tām
dalībvalstīm, kuras kredītiestāžu uzraudzību veic
kopīgi VUM ietvaros. Kā atzinusi Eiropadome, Banku
savienībā banku uzraudzība un noregulēšana jāveic
tāda paša līmeņa iestādei. Pretējā
gadījumā starp uzraudzības iestādi (ECB) un valsts
noregulējuma iestādēm var rasties domstarpības par to,
kā rīkoties ar grūtībās nonākušām
bankām, turpretim tirgus prognozes par dalībvalstu (ne)spēju
novērst banku maksātnespēju valsts līmenī varētu
nemainīties, pastiprinot atgriezenisko saikni starp valstīm un
bankām, ka arī sadrumstalotību un konkurences kropļojumus
visā iekšējā tirgū. Salīdzinājumā ar
noregulējuma iestāžu tīklu vienots noregulējuma
mehānisms ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi un
vienotu banku noregulējuma fondu nodrošinās svarīgus ieguvumus
dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem, bankām un
finanšu un ekonomikas stabilitāti visā ES: ·
spēcīga lēmumu pieņemšana
centrālā līmenī nodrošinās, ka noregulējuma
lēmumi visās iesaistītajās dalībvalstīs tiks
pieņemti ātri un efektīvi, novēršot nekoordinētu
rīcību, samazinot negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti
un ierobežojot vajadzību pēc finansiāla atbalsta; ·
centralizētas ekspertu zināšanas un
pieredze banku noregulējuma jomā maksātnespējīgo banku
problēmas spēs risināt sistemātiskāk un
efektīvāk, nekā atsevišķas valsts iestādes, kam ir
ierobežotāki resursi un pieredze; ·
vienots banku noregulējuma fonds spēs
apvienot būtiskus resursus no banku iemaksām un
tādējādi efektīvāk aizsargāt nodokļu
maksātājus, nekā valstu fondi, vienlaikus nodrošinot
līdzvērtīgus konkurences apstākļus bankām
visās iesaistītajās dalībvalstīs. Vienots fonds
novērsīs koordinācijas problēmas, kas rodas, izmantojot
valsts fondus, un būs svarīgs, lai pārtrauktu banku
atkarību no valstu kredītspējas. Vienotais noregulējuma mehānisms
jāizveido ES tiesiskā un institucionālā regulējuma
ietvaros. Eiropadomes 2012. gada 14. decembra secinājumos
apgalvots, ka "EMS izveides pabeigšanas process balstīsies uz ES
iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu". Lai arī ad
hoc starpvaldību instrumentu izmantošana ārpus ES regulējuma
bija nepieciešama, lai rastu risinājumus ārkārtējos tirgus
apstākļos un novērstu pārvaldības trūkumus EMS
sākotnējā izveidē, tā apdraud ES lēmumu
pieņemšanas demokrātisko kvalitāti un ES tiesību
sistēmas saskaņotību. Līdz ar to ir nepieciešams izveidot
Vienotu noregulējuma mehānismu (VNM) ES tiesiskajā un
institucionālajā regulējumā, tāpat kā iepriekš
VUM, lai pabeigtu EMS saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem un,
plašākā nozīmē, lai aizsargātu ES demokrātisko un
institucionālo kārtību. 1.2. Pāreja uz Banku
savienību Tiek plānots, ka Vienotais
uzraudzības mehānisms stāsies spēkā 2014. gada
vidū. Savukārt Vienotais noregulējuma mehānisms sāks
darboties 2015. gada janvārī, kad ir plānots, ka
spēkā stāsies Direktīva [ ], kurā būs ietverti
noteikumi par banku noregulējumu iekšējā tirgū[7]. Līdz ar to VNM
piemērotu šīs regulas noteikumus, kas ir saskaņā ar
Direktīvas [ ] noteikumiem dalībvalstīm, kuras piedalās
Banku savienībā, turpretim valstu iestādes piemērotu
Direktīvas [ ] noteikumus neiesaistītajām
dalībvalstīm. Ja noregulējuma darbības ietvers
valdības atbalstu, jebkurā gadījumā tiks piemēroti
valsts atbalsta noteikumi par sloga sadali. Lai sloga sadali īstenotu
starp akcionāriem un mazāk prioritārajiem kreditoriem, VNM no
dienas, kad stāsies spēkā šī regula, varēs
piemērot noteikumus, kas ļauj norakstīt akcijas un
subordinēto parādu tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai
piemērotu valsts atbalsta noteikumus. Turklāt dalībvalstis var nolemt
īstenot jaunos noteikumus, kas ir izklāstīti Direktīvā
[ ], savos valsts tiesību aktos pat pirms minētās
direktīvas transponēšanas termiņa. Jebkurā gadījumā
Komisijas kompetence valsts atbalsta jomā tiks saglabāta visos
noregulējuma gadījumos, kuros ir iesaistīts atbalsts, kas
kvalificējams kā valsts atbalsts. Faktiski, ja Vienotā banku
noregulējuma fonda izmantošana VNM ietvaros neveido valsts atbalstu
saskaņā ar Līgumā noteiktiem specifiskiem kritērijiem,
minētie kritēriji vēl aizvien būtu piemērojami
pēc analoģijas, lai nodrošinātu, ka, izmantojot
Noregulējuma fondu, tiek piemēroti tie paši noteikumi kā tad, ja
valsts noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto valsts
finansēšanas mehānismi. Šo konverģences procesu Eiropas
mērogā virzīs, no vienas puses, pārskatītās
valsts atbalsta pamatnostādnes banku atbalstam, un, no otras puses,
vienošanās par to, kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms
varētu rekapitalizēt grūtībās nonākušās
bankas. Pārskatītās valsts atbalsta pamatnostādnes paredz
stingrākas prasības attiecībā uz sloga sadali
akcionāriem un mazāk prioritārajiem kreditoriem visās
dalībvalstīs, kas sniedz publisko atbalstu savām bankām.
Tas novērstu iekšējā tirgus pašreizējo sadrumstalotību
atkarībā no valsts stabilitātes un vēsturisko aktīvu
apjoma. ESM pamatnostādnēs savukārt tiktu precizēts, ar
kādiem nosacījumiem un ievērojot valsts atbalsta noteikumus,
dalībvalstis, kuras nespēj nodrošināt publisko atbalstu
bankām, varētu saņemt aizdevumus vai, ja nepieciešams, kā
bankas varētu tieši rekapitalizēt ar ESM. 2. PAMATOJUMS VIENOTAM NOREGULĒJUMA
MEHĀNISMAM Komisija ņēma vērā
analīzi, kas veikta ietekmes novērtējumā, ko sagatavoja
Direktīvas [ ] priekšlikuma pieņemšanai, kurā
novērtēja darbības un juridiskos aspektus, kas saistīti ar
vienota noregulējuma mehānisma (VNM) izveidi. Par ierosinātajiem VNM aspektiem ir
veikta papildu analīze, pamatojoties uz ietekmes
novērtējumā ietverto atjaunināto informāciju.
Attiecībā uz VNM spēju nodrošināt efektīvus
lēmumus laiks ir svarīgs divu iemeslu dēļ: ex ante,
lai uzlabotu jaunizveidotā VNM kā atbilstīga instrumenta
ticamību, mazinot nenoteiktības avotus tirgos; un, kad ir sākts
noregulējums, VNM saglabāt aktīvu vērtību, ko var
mazināt nevajadzīgi kavējumi noregulējuma procesā.
Valsts iestāžu tīklam katrai apspriešanai attiecībā uz
pārrobežu iestādēm būtu vajadzīgs papildu
procedūras laiks. Turpretim ierosinātais atbildības sadalījums
starp centrālo lēmumu pieņemšanas līmeni un
vietējām īstenošanas iestādēm ļaus ietaupīt
laiku. Lai apkopotu visu pieredzi, kas vajadzīga īstenošanas
pārvaldīšanai, valsts līmenī to varēs paveikt
ātrāk, nekā centrālajā līmenī, jo ir
piemērojami valsts tiesību akti; centrālā līmenī
būs iespēja izveidot lielāku kritisko masu, lai ātrāk
piesaistītu un attīstītu vislabāko specializēto
cilvēkkapitālu. Attiecībā uz VNM spēju
nodrošināt efektīvus lēmumus to pieņemšana
centrālā mērogā veicinās noregulējuma izmaksu
samazināšanu tāpēc, ka ar to var panākt būtiskas priekšrocības
apjomradītu ietaupījumu izteiksmē tīkla ietvaros un
tāpēc, ka tas ir svarīgs noregulējuma lēmumu
izpildāmībā un optimizēšanā. Strukturālā
izteiksmē sistēma, kas nepārsniedz valsts iestāžu pilnvaras
samazināt izmaksas savai dalībvalstij, nespēj pilnībā
ņemt vērā pārrobežu ietekmi. Kopš krīzes sākuma
dalībvalstis bija iecerējušas ieviest sloga sadalīšanas
mehānismu, lai šādās situācijās mazinātu
globālās labklājības zaudējumus[8]. Vienots noregulējuma
mehānisms ir labāk piemērots, nekā tīkls, lai
garantētu sloga sadales izpildāmību, kas ir nepieciešams
priekšnoteikums, lai darbotos vienošanās par sloga sadali. Tas arī
garantēs optimāla noregulējuma politikas ārējo
izpildāmību, kas iepriekš ļauj vienoties par sloga sadales
noteikumu, kurā noteikta noregulējuma izmaksu sadale
saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem kritērijiem. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir
LESD 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai
tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir
iekšējā tirgus izveide un darbība. Priekšlikuma mērķis ir saglabāt
iekšējā tirgus integritāti un uzlabot tā darbību.
Noregulējuma noteikumu vienota kopuma vienāda piemērošana un
centrālas iestādes piekļuve vienotajam Eiropas Noregulējuma
fondam atjaunos Savienības banku pakalpojumu tirgu vienmērīgu
darbību, novērsīs šķēršļus pamatbrīvību
izmantošanai un būtiskus konkurences kropļojumus vismaz tajās
dalībvalstīs, kuras kopīgi uzrauga kredītiestādes
Eiropas mērogā. Lai arī Direktīva [ ] sniedz augstu
saskaņošanas līmeni, tā aizvien nodrošina elastību
dalībvalstīm, kas nozīmē to, ka iekšējā
tirgū varētu saglabāties neliela līmeņa
sadrumstalotība. Savukārt Vienotais noregulējuma mehānisms
nodrošina integrētu lēmumu pieņemšanu, saskaņojot VNM
noregulējumu ar VUM uzraudzību, lai likvidētu konkurējošo
priekšrocību, kas ir bankām VUM iesaistītajās
dalībvalstīs, salīdzinājumā ar
neiesaistītajām dalībvalstīm, jo nepastāv
centralizēta sistēma, kas risinātu
maksātnespējīgo banku problēmas. Lai nodrošinātu to,
ka visām iesaistītajām dalībvalstīm ir pilnīga
uzticēšanās banku noregulējuma procesa kvalitātei un
objektivitātei, īpaši attiecībā uz ietekmi uz ekonomiku
vietējā mērogā, noregulējuma lēmumus
centrāli sagatavos un uzraudzīs Vienota noregulējuma valde, lai
nodrošinātu saskaņotu un vienotu pieeju, un noregulējuma procesu
sāks Komisija. Komisija arī lems par noregulējuma instrumentu
satvaru, kurus piemēros attiecīgajai vienībai, un par fonda
izmantošanu, lai atbalstītu noregulējuma darbību. Turklāt nolūkā atbalstīt
noregulējuma procesu un uzlabot tā efektivitāti, ar
ierosināto regulu izveido vienotu banku noregulējuma fondu.
Ierosinātā regula ir tieši piemērojama visās
dalībvalstīs, bet tā attiecas uz visām vienībām,
kuras uzrauga VUM. Vienotais noteikumu kopums, kas izklāstīts Eiropas
Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulā (ES)
Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām
attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu
brokeru sabiedrībām[9],
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija
Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu
darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu
brokersabiedrību prudenciālo uzraudzību[10] un Direktīvā [ ],
tiks piemērots iesaistītajām dalībvalstīm, tāpat
kā to piemēro visā iekšējā tirgū. Tādēļ LESD 114. pants ir
piemērots juridiskais pamats. 3.2. Subsidiaritāte Saskaņā ar subsidiaritātes
principu, kas noteikts LES 5. panta 3. punktā, jomās, kuras
nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, Savienība
rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai
reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami
labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet
ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir
labāk sasniedzami Savienības līmenī. Tikai rīcība Savienības
līmenī var nodrošināt, ka maksātnespējīgās
bankas tiek noregulētas, radot minimālu negatīvu ietekmi un
konsekventā veidā saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu. VNM
radītu ievērojamus apjomradītus ietaupījumus, ļaujot
izvairīties no negatīvās ārējās ietekmes, ko var
izraisīt lēmumu pieņemšana un fondu izmantošana tikai valsts
līmenī. Būtiskas atšķirības starp noregulējuma lēmumiem,
kas pieņemti valsts līmenī un kuros ņemtas vērā
vietējās īpatnības un finansējuma ierobežojums, var
apdraudēt iekšējā tirgus stabilitāti un integritāti. Lai arī Vienota uzraudzības
mehānisma izveide nodrošina līdzvērtīgus konkurences
apstākļus banku uzraudzībā un samazina iecietības
risku, Vienotais noregulējuma mehānisms nodrošina, ka, bankai
kļūstot maksātnespējīgai, pārstrukturēšanu
var veikt ar viszemākajām izmaksām, kreditori saņem
taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, un finansējumu var
ātri izmantot visā iekšējā tirgū
visproduktīvākajā veidā. Līdz ar to ir lietderīgi, ka
Savienība ierosina nepieciešamo likumdošanas darbību, lai izveidotu
šādu noregulējuma mehānismu bankām, kuras uzrauga VUM.
Regula ir piemērots juridiskais instruments, lai novērstu
atšķirības transponēšanā valsts tiesību aktos un
nodrošinātu vienotu institucionālu mehānismu un
vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām
iesaistīto dalībvalstu bankām. 3.3. Proporcionalitāte Saskaņā ar proporcionalitātes
principu Savienības rīcības saturs un veids ir
samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Banku savienībā banku
uzraudzība un noregulēšana ir jāveic tāda paša
līmeņa iestādei. Pretējā gadījumā starp
Eiropas uzraudzības iestādi un valsts noregulējuma iestādēm
var rasties domstarpības par to, kā risināt
grūtībās nonākušo banku problēmas un segt to izmaksas.
Šādas domstarpības varētu apdraudēt gan uzraudzības,
gan noregulējuma efektivitāti un kropļot konkurenci
dalībvalstu starpā. Nesenā krīze norādīja uz
vajadzību pēc ātras un izlēmīgas rīcības,
kuru atbalsta ES līmeņa finansēšanas pasākumi, lai
novērstu to, ka valsts vadīta banku noregulēšana
nesamērīgi ietekmē reālo ekonomiku, un lai iegrožotu
nenoteiktību un novērstu masveida naudas izņemšanas iespēju
no bankām un kaitīgas ietekmes izplatību uz finansiālo
situāciju iekšējā tirgū. Vienots noregulējuma
mehānisms nodrošinātu, ka tos pašus noteikumus piemēro
vienādi jebkurai maksātnespējīgai bankai iesaistītajā
dalībvalstī. Pienācīgs atbalsta finansējums
mazinātu problēmas atsevišķās bankās, kuras rada
uzticēšanās trūkumu visai attiecīgās dalībvalsts
vai citu valstu banku sistēmai, kas tirgu uztverē ir pakļautas
līdzīgiem riskiem. Papildu tiesiskā noteiktība, pareizi
saskaņoti stimuli Banku savienības ietvaros un ekonomiskie ieguvumi
centrālas un vienotas noregulējuma darbības rezultātā
nozīmē, ka priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam un
aprobežojas tikai ar to, kas nepieciešams noteikto mērķu
sasniegšanai. Šajā regulā ir ievērotas
pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas datu
aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību,
tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu
tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar
minētajām tiesībām un principiem. 4. SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA
SKAIDROJUMS 4.1. Vienots noregulējuma
mehānisms 4.1.1. Principi, struktūra un
darbības joma Vienotajam noregulējuma mehānismam
jāietver lēmumu pieņemšanas struktūras, kuras ir juridiski
pamatotas un efektīvas krīzes laikā. Lēmumu pieņemšana
jānodrošina Eiropas līmenī, bet tajā ir jāiesaista
dalībvalstis, atzīstot, cik svarīgs ir banku noregulējums
valstu ekonomikām. Vienotais noregulējuma mehānisms
piemēros vienoto noteikumu kopumu par banku noregulējumu, kas
izklāstīts Banku sanācijas un noregulējuma direktīvā,
attiecībā uz grūtībās nonākušajām
bankām šajā mehānismā iesaistītajās
dalībvalstīs. Vienoto noregulējuma mehānismu veidos vienoti
noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā
noregulējuma valde (“Valde”) kopā ar Komisiju un iesaistīto
dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Eiropas Komisija piedalīsies VNM
vienīgi tik lielā mērā, lai izpildītu šajā
regulā noteiktos konkrētos uzdevumus un saistībā ar
Līgumā noteikto valsts atbalsta kontroli vai lai pēc analoģijas
piemērotu kritērijus, kas noteikti LESD 107. panta
piemērošanai. Tomēr noregulējuma procesa rakstura
dēļ Vienotais noregulējuma mehānisms nepiemēro
Vienotā uzraudzības mehānisma diferencēto pieeju
atšķirīgiem banku veidiem. Atšķirībā no notiekošā
ikdienas uzraudzības darba, visticamāk, tikai konkrēts skaits
banku kļūs maksātnespējīgas un tām jebkurā
noteiktā brīdī tiks piemērots noregulējums.
Turklāt Vienotā noregulējuma mehānisma visaptveroša
darbības joma pilnībā atbilst principam, ka problēmu
gadījumā ECB var uzņemties jebkuras bankas tiešu
uzraudzību, tostarp ar mērķi veikt iespējamu
noregulējumu. Visbeidzot, krīze ir parādījusi, ka ne tikai
lielām starptautiskām bankām ir nepieciešams noregulējuma
satvars Eiropas līmenī. Diferencētu noregulējuma
iestāžu esamība atšķirīga apjoma bankām arī
nozīmētu diferencētus finansējuma un atbalsta
mehānismus, kas varētu atkal padziļināt saiknes starp
valstīm un bankām un kropļot konkurenci. 4.1.2. VNM darbību principi Lai nodrošinātu objektīvu un
taisnīgu noregulējuma procesu, jebkāda diskriminācija, pamatojoties
uz pilsonību vai uzņēmējdarbības vietu, no Komisijas,
Valdes un valsts noregulējuma iestāžu puses pret bankām, to
noguldītājiem, kreditoriem vai akcionāriem, ir aizliegta.
Pārrobežu grupu noregulējumam piemēro vairākus principus,
lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp grupas
struktūrām, ļautu pienācīgi ņemt vērā
noregulējumā iesaistītās dalībvalsts intereses, un
novērstu to, ka kreditoriem piemērotās izmaksas pārsniedz
apmēru, kāds būtu noteikts parastās
maksātnespējas procedūrās. Ja noregulējums attiecas
tikai uz noregulējamās grupas atsevišķām daļām,
priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka noregulējuma procesam
nebūs negatīvas ietekmes uz tām grupas vienībām, kurām
noregulējumu nepiemēro. Principā noregulējuma izmaksas segs
iekšēja rekapitalizācija un banku nozare. Līdz ar to šis
priekšlikums nodrošina, ka Komisija, Valde un valsts noregulējuma
iestādes izlemj par noregulējuma finansēšanas pasākumiem
tādā veidā, lai tiktu līdz minimumam samazināts
publiskā sektora ārkārtas atbalsts. 4.1.3. Mijiedarbība ar Komisijas
kontroles funkciju valsts atbalsta jomā VNM ietvaros jebkurā gadījumā
tiks saglabāta valsts atbalsta kontrole, ko veic Komisija. Tas
nozīmē, ka, tiklīdz ECB paziņo Komisijai un Valdei, ka
banka vai grupa ir maksātnespējīga vai, domājams,
kļūs maksātnespējīga, noregulējuma
procedūrai VNM vajadzības gadījumā ir jānotiek
paralēli valsts atbalsta procedūrai, lai attiecīgā
dalībvalsts vai dalībvalstis tiktu aicinātas paziņot
Komisijai par plānotajiem pasākumiem saskaņā ar LESD
108. pantu. Šādā nolūkā ir jāizveido
nepārtraukta sadarbība un informācijas apmaiņa starp Valdi
un Komisiju valsts atbalsta procedūras pabeigšanai. Turklāt Komisijas
lēmums saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem būtu
priekšnoteikums, lai Komisija pieņemtu lēmumu sākt bankas
noregulējumu. Ja fonda izmantošanā nepastāv valsts atbalsts,
pēc analoģijas būtu jāpiemēro LESD 107. panta
piemērošanai noteiktie kritēriji kā priekšnoteikums lēmuma
pieņemšanai par bankas noregulējumu, lai saglabātu
iekšējā tirgus integritāti starp iesaistītajām un
neiesaistītajām dalībvalstīm. 4.1.4. Uzdevumi un lēmumu
pieņemšanas struktūra Vienotais noregulējuma mehānisms
attiecas uz būtiskākajiem noregulējuma uzdevumiem, kas ir
nepieciešami maksātnespējīgo banku glābšanai. Šādi
uzdevumi, cita starpā, ietver atļauju piemērot vienkāršotus
pienākumus attiecībā uz noregulējuma plānu
sagatavošanu, noregulējuma plānu izstrādi, noregulējuma
plānu pārskatīšanu, banku noregulējamības
novērtēšanu, lemšanu par noregulējuma piemērošanu bankai,
noregulējuma pilnvaru izmantošanu attiecībā uz noregulējamo
iestādi un noregulējuma shēmu īstenošanu. Turklāt VNM
attiecas uz lēmumiem par noregulējuma finansējuma izmantošanu. VNM sastāvs nodrošina, ka tās
lēmumu pieņemšanas struktūras arī krīzes laikā ir
juridiski pamatotas un efektīvas. Tās ir izveidotas, lai
nodrošinātu, ka lēmumus pieņem Eiropas mērogā un
iesaistot dalībvalstis, jo banku noregulējums ir būtisks valstu
ekonomikām. Vienotā noregulējuma mehānisma
lēmumu pieņemšanas struktūras ietver Vienoto noregulējuma
valdi, iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestādes
un Eiropas Komisiju. VNM uzdevumi ir sadalīti Vienoto Noregulējuma
valdei un valsts noregulējuma iestādēm. Lai nodrošinātu Vienotā
noregulējuma mehānisma efektivitāti un
pārskatatbildību un saskaņā ar juridiskajām
prasībām, Eiropas Komisijai kā ES iestādei ir pilnvaras
sākt bankas noregulējumu, pamatojoties uz Valdes ieteikumu vai
pēc savas iniciatīvas. Ja Komisija sāk noregulējuma procedūru,
tā arī izlemtu par noregulējuma instrumentu satvaru, kurus
piemēros katrā atsevišķā gadījumā, un par fonda
izmantošanu. Vienotā noregulējuma valde pieņemtu visus
pārējos lēmumus saskaņā ar VNM regulu un tos nodotu
valsts noregulējuma iestādēm izpildei valsts līmenī
saskaņā ar VNM regulu un Direktīvu [ ]. Valde uzraudzītu,
kā valsts noregulējuma iestādes izpilda tās lēmumus
valsts līmenī, un, ja valsts noregulējuma iestāde šādu
lēmumu nepildītu, Valde varētu adresēt lēmumus tieši
bankām. 4.1.5. Lēmumu pieņemšanas
procedūras Saskaņā ar Direktīvā [ ]
izklāstīto noteikumu kopumu bankai tiktu piemērots
noregulējums, ja tā kļūst maksātnespējīga
vai, domājams, kļūs maksātnespējīga, ja šādu
notikumu pavērsienu nevar novērst privātā sektora
pasākumi un ja noregulējums ir vispārības interesēs,
jo banka ir sistēmiska tādā ziņā, ka tās
maksātnespēja izjauktu finanšu stabilitāti. Noregulējuma
mērķis ir nodrošināt bankas svarīgo funkciju
turpināmību, aizsargāt finanšu stabilitāti, samazināt
paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu un aizsargāt
noguldītājus. Noregulējumu sāk pēc procesa,
ar ko nodrošina, ka ir pieņemts pamatots un objektīvs lēmums
attiecībā uz jebkuru maksātnespējīgu banku: –
ECB kā banku uzraudzības iestāde
paziņo Komisijai, Valdei un attiecīgajām valsts
iestādēm un ministrijām, ka banka kļūst
maksātnespējīga; –
Noregulējuma valde novērtē, vai
pastāv sistēmisks risks un nav privātā sektora
risinājuma; –
šādā gadījumā Noregulējuma
valde iesaka Komisijai sākt noregulējuma procedūru; –
Komisija nolemj sākt noregulējumu un
norāda Noregulējuma valdei uz satvaru noregulējuma instrumentu
piemērošanai un fonda izmantošanai, lai atbalstītu noregulējuma
darbību. Valde ar lēmumu, kas adresēts valsts noregulējuma
iestādēm, pieņem noregulējuma shēmu, kurā
izklāsta noregulējuma instrumentus, darbības un
finansēšanas pasākumus, kā arī sniedz norādījumus
attiecīgās valsts noregulējuma iestādēm izpildīt
noregulējuma pasākumus; –
valsts noregulējuma iestādes īsteno
Valdes noteiktos noregulējuma pasākumus saskaņā ar valsts
tiesību aktiem. Ja valsts noregulējuma iestādes neizpilda valdes
lēmumus, valdei ir pilnvaras aizstāt valsts noregulējuma
iestādes un konkrētus lēmumus par noregulējuma
pasākumu īstenošanu adresēt tieši bankām. 4.1.6. Pārskatatbildība un
budžets Katra Vienotā noregulējuma
mehānisma struktūra būs neatkarīga savu uzdevumu
izpildē, un tai piemēros stingrus pārskatatbildības
noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā izmanto savas pilnvaras
pareizā un objektīvā veidā šīs regulas un
Direktīvas [ ] noteiktajās robežās. Līdz ar to
Noregulējuma valde ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam un Padomei
par visiem lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo priekšlikumu.
Iesaistīto dalībvalstu parlamenti arī tiks informēti par
valdes darbībām. Valdei būs jāsniedz atbilde uz visiem
novērojumiem vai jautājumiem, ko tai adresējuši iesaistīto
dalībvalstu parlamenti. VNM budžets, kas ietver vienoto noregulējuma
fondu, nav daļa no Savienības budžeta. Izdevumi, kas attiecas uz VNM
uzdevumiem, fonda pārvaldību un izmantošanu, tiks finansēti no
banku nozares iemaksām. 4.1.7. Attiecības ar
neiesaistītajām dalībvalstīm Ar Direktīvu [ ] valsts noregulējuma
iestāžu vidū izveido noregulējuma kolēģijas, kuru
kompetencē ir banku grupas, nodrošinot atbilstīgu un līdzsvarotu
visu to dalībvalstu noregulējuma iestāžu līdzdalību,
kurās banka darbojas. Ja piederības un uzņēmējas
valsts noregulējuma iestādes nespēj vienoties par
noregulējuma plānu sagatavošanu un par pašu noregulējumu, EBI
veic starpnieka funkcijas. VNM kontekstā vienībām un
grupām, kuras veic uzņēmējdarbību VUM
iesaistītajās dalībvalstīs, VNM aizstāj noregulējuma
kolēģijas, kuras noteiktas Direktīvā [ ], ar ko izveido
kredītiestāžu un ieguldījumu brokersabiedrību
sanācijas un noregulējuma režīmu. Savukārt
pārstāvji no valsts noregulējuma iestādēm ir
iesaistīti Noregulējuma valdē. Bankām, kas ir izveidotas neiesaistītajās
dalībvalstīs, kā noteikts VUM regulā, turpina
pilnībā piemērot Direktīvu [ ]. Līdzīgi,
mijiedarbību starp VNM un valsts noregulējuma iestādēm
neiesaistītajās dalībvalstīs pilnībā
reglamentēs Direktīva [ ]. Noteikumi par mijiedarbību starp
dažādiem noregulējuma fondiem (zaudējumu savstarpēja
sadalīšana un brīvprātīga aizņemšanās un
kredītu sniegšana) arī pilnībā attiecas uz Vienoto
noregulējuma fondu un neiesaistīto dalībvalstu valsts
noregulējuma fondiem. Priekšlikumā arī precizēts, ka EBI
loma, kas noteikta Direktīvā [ ] un EBI regulā, tostarp tās
starpnieka pilnvaras, pilnībā attieksies uz Noregulējuma valdi. Turklāt šajā priekšlikumā
trīs veidos ir ņemts vērā banku stāvoklis, kuras veic
uzņēmējdarbību tajās dalībvalstīs, kuras
nepiedalās VNM. Pirmkārt, priekšlikumā ir
izklāstīts visu VNM sastāvdaļu nediskriminācijas
princips pret kredītiestādēm, noguldītājiem,
ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, pamatojoties uz to valstspiederību
vai uzņēmējdarbības vietu. Otrkārt, priekšlikumā
paredzēts, ka gadījumos, ja grupu veido kredītiestādes, kas
veic uzņēmējdarbību iesaistītajā
dalībvalstī un neiesaistītajā dalībvalstī, Valde
Direktīvā [ ] noteiktajās noregulējuma
kolēģijās aizstāj iesaistīto dalībvalstu valsts
noregulējuma iestādes. Treškārt,
neiesaistītajām dalībvalstīm vienmēr ir iespēja
pievienoties VUM un līdz ar to nodrošināt, ka uz bankām, kuras
veic uzņēmējdarbību to teritorijā, arī attiecas
VNM. 4.1.8. Attiecības ar Eiropas
Parlamenta un Padomes [ ] Direktīvu [ ], ar ko izveido
kredītiestāžu un ieguldījumu brokersabiedrību
sanācijas un noregulējuma režīmu Vienotā noregulējuma mehānisma
ietvaros vienoto noteikumu kopumu, kas izklāstīts Direktīvā
[ ], ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu
brokersabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu, piemēros
iesaistītajām dalībvalstīm, tāpat kā to
piemēro visā iekšējā tirgū. Izņēmumi
šajā gadījumā ir pieļaujami tikai, ja šajā regulā
noteiktās procedūras vai noteikumi aizstāj attiecīgos
Direktīvas [ ] noteikumus (piemēram, noteikumus par pārrobežu
kolēģijām, kuras aizstāj ar lēmumu pieņemšanu VNM
ietvaros). VNM priekšlikums integrē konkrētus
noteikumus, kas ir paralēli Direktīvai [ ], jo Noregulējuma
valdei un Komisijai savas darbības ir jābalsta uz tieši
piemērojamiem Savienības tiesību aktiem. Citi šā priekšlikuma
noteikumi ietver konkrētas atsauces uz Komisijas priekšlikumu par
Direktīvu [ ]. Daži no šiem noteikumiem tika grozīti ar
ziņojumu, par ko maijā nobalsoja Eiropas Parlamenta ECON komiteja, un
ar Padomes 26. jūnija vispārējo pieeju. VNM regulai galu
galā ir pilnībā jābūt saskaņā ar vienošanos
par Direktīvu [ ], kas panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi.
Šajā priekšlikumā ir ietvertas atsauces uz Padomes
vispārējo pieeju kā uz jaunāko pieejamo dokumentu. Tā
kā sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi vēl patlaban
norisinās un direktīva vēl nav pabeigta, Komisijas
mērķis ir aizstāt minētos būtiskos noteikumus ar
likumdevēju vidū notiekošo sarunu par Direktīvu [ ] galīgo
iznākumu. Attiecībā uz konkrētiem
aspektiem, kurus reglamentē Direktīva [ ], VNM pareizai darbībai
ir nepieciešama turpmāka saskaņošana ar Vienoto banku
noregulējuma fondu. Pirmkārt, prasījumu hierarhija būtu
pilnībā jāsaskaņo attiecībā uz noregulējumu,
pamatojoties uz noguldītāju prioritātes principu. Regulas
priekšlikuma 15. pantā ir ierosināts saskaņot
noregulējuma prasījumu hierarhiju, pamatojoties uz
noguldītāju prioritātes principu. Komisija uzskata, ka šāda
saskaņošana ir nepieciešama visām vienībām, kurām
piemēro Direktīvu [ ], lai vienotajā tirgū nodrošinātu
vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Otrkārt, VNM
ietvaros stingri jānosaka elastības iespējas iekšējas
rekapitalizācijas izmantošanai, un šajā ziņā visām
bankām jāpiemēro tie paši nosacījumi. Līdz ar to
priekšlikuma 24. pantā ir ietverti stingri papildu noteikumi, pamatojoties
uz Padomes 2013. gada 26. jūnijā pieņemto
vispārējo pieeju, un šajā kontekstā tiek izslēgta
jebkādu atkāpju izmantošana, kuras noteiktas Direktīvā [ ]
(īpaši, par iekšējas rekapitalizācijas robežvērtības
aprēķināšanu). 4.2. Noregulējuma valde 4.2.1. Pārvaldība Lai
nodrošinātu efektīvu un pārskatatbildīgu noregulējuma
lēmumu pieņemšanas procesu, Noregulējuma valdes struktūra
un darbības noteikumi paredz visu tieši skarto dalībvalstu
adekvātu iesaisti. Valdes sastāvā ir izpilddirektors,
izpilddirektora vietnieks, Komisijas un ECB iecelti pārstāvji, un
katras iesaistītās dalībvalsts norīkoti
pārstāvji, kuri pārstāv valsts noregulējuma
iestādes. Valde, ko vada izpilddirektors, tiekas un strādā
divās sesijās: izpildsesijā un plenārsesijā. Valdes
sanāksmēs varētu aicināt piedalīties
novērotājus. Valde plenārsesijā pieņem visus
vispārīga rakstura lēmumus. Izpildsesijā Valde pieņem
lēmumus attiecībā uz atsevišķām vienībām vai
banku grupām. Šādi lēmumi ir dažādi, sākot no
noregulējuma plānošanas, agrīnas intervences pilnvarām
līdz lēmumiem par noregulējuma shēmām, arī par
fonda izmantošanu noregulējuma procesa finansēšanai un
norādījumu sniegšanu valsts noregulējuma iestādēm par
to, kā īstenot noregulējuma lēmumus. Valdes izpildsesijā piedalās
izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks un Komisijas un ECB ieceltie
pārstāvji. Atkarībā no bankām vai
grupām, kurām katrā atsevišķā gadījumā
jāpiemēro noregulējums, Valde, tiekoties izpildsesijā,
papildus izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam un Komisijas un ECB
ieceltajiem pārstāvjiem arī uzaicina pārstāvjus, kurus
norīkojušas attiecīgās valsts noregulējuma iestādes.
Tādējādi, ja noregulējumu piemēro pārrobežu banku
grupām, sanāksmēs un lēmumu pieņemšanas procesā
piedalās gan tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas
grupas līmeņa noregulējuma iestāde, gan to dalībvalstu
pārstāvji, kurās uzņēmējdarbību veic
meitasuzņēmumi vai vienības, kurām piemēro
konsolidēto uzraudzību. Balsošanas noteikumos, kurus piemēro
Valdei, ņem vērā vajadzību apsvērt visu
noregulējuma lēmumā iesaistīto dalībvalstu intereses.
Nevienam no dalībniekiem apspriešanā nav veto tiesību. Tomēr, ņemot vērā
dalībvalstu suverenitāti lemt par valsts budžeta izmantošanu,
šajā priekšlikumā ir skaidri noteikts, ka VNM nevar pieprasīt
dalībvalstīm sniegt publiskā sektora ārkārtas atbalstu
jebkurai noregulējamai vienībai. Turklāt, lai pilnībā
ņemtu vērā fiskālo ietekmi dalībvalstīs,
attiecīgo valsts noregulējuma iestāžu norīkotie
pārstāvji Valdes izpildsesijā var pieprasīt vienu papildu
apspriešanu, lai apspriestos par iespējamajām sekām. 4.2.2. Pilnvaras Noregulējuma valde centralizē
informāciju, kas ir ECB un valsts noregulējuma iestāžu
rīcībā par to jurisdikcijā esošo banku finansiālo
stabilitāti. Salīdzinājumā ar valsts iestāžu
tīklu, kas darbojas saskaņā ar valsts pilnvarām, Valde
ļauj labāk novērtēt apstākļus, kas var radīt
vajadzību pēc bankas noregulējuma un novērst pārrobežu
negatīvo ietekmi. Šajā priekšlikumā ir izmantots Banku
sanācijas un noregulējuma direktīvas satvars, un tas pilnvaro
Noregulējuma valdi nekavējoties iejaukties, ja bankas vai grupas
finansiālā situācija pasliktinās. Noregulējuma valdei ir piešķirtas
pilnvaras noteikt, kad sniegt ieteikumu Komisijai sākt bankas vai grupas
noregulējumu. Tiklīdz Komisija nolemj, ka ir izpildīti nosacījumi,
un sāk bankas noregulējumu, Valde Komisijas noteiktajā
satvarā lemj par piemērojamā noregulējuma instrumentu
konkrētiem aspektiem un to, kā piešķirt fonda
līdzekļus. Šādas pilnvaras ļauj Noregulējuma valdei
atlasīt un vienādi piemērot noregulējuma instrumentus,
noteikumus un procedūras. Jo īpaši, ja bankas darbojas pārrobežu
mērogā, tas novērsīs pašreizējās
atšķirības dalībvalstu noteikumos un pieejās, kā
arī visas negatīvās sekas, ko tās rada Savienības
banku pakalpojumu tirgu darbībā. Šāda tieša Noregulējuma valdes
atbildība nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret bankām
visās iesaistītajās dalībvalstīs un paredzamību
un uzticēšanos vienotā noteikumu kopuma par banku noregulējumu
īstenošanai. Tas palielinās tiesisko noteiktību un labāk
saglabās finanšu aktīvu vērtību, novēršot
nevajadzīgus traucējumus līdzekļu plūsmā. Tas
arī nodrošinās, ka maksātnespējīgās iestādes
aktīvus izmantos visproduktīvākajā veidā, lai
mazinātu kreditoru zaudējumus visās iesaistītajās
dalībvalstīs, un nevis atbilstīgi atsevišķu
dalībvalstu bažām. Noregulējuma valde nodrošina, ka
noregulējuma lēmumus visas valsts noregulējuma iestādes
īsteno godprātīgi saskaņā ar valsts tiesību
aktiem. Šajā nolūkā Valdei ir pilnvaras uzraudzīt un
novērtēt īstenošanu, ko veikušas valsts noregulējuma
iestādes, vajadzības gadījumā pieprasīt
informāciju tieši no bankām vai veikt izmeklēšanu vai
pārbaudes uz vietas. Ja valsts noregulējuma iestāde
neīsteno noregulējuma lēmumu saskaņā ar saskaņoto
noregulējuma shēmu, Valdei ir tiesības konkrētus lēmumus
tieši adresēt attiecīgajai bankai, pieprasot veikt vajadzīgo
darbību, lai īstenotu noregulējuma lēmumu. 4.2.3. Sadarbība Eiropas un
starptautiskā mērogā Lai veiktu savus uzdevumus, Noregulējuma
valde sadarbosies ar ECB un pārējām iestādēm, kuras ir
pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes VUM ietvaros, un ar
citām iestādēm, kas ir daļa no Eiropas Finanšu
uzraudzības sistēmas. Noregulējuma valde arī cieši
sadarbosies ar valsts noregulējuma iestādēm, jo tām ir
svarīga loma noregulējuma pasākumu sagatavošanā un
īstenošanā. Tā kā daudzas
kredītiestādes darbojas ne tikai Savienībā, bet
starptautiskā mērogā, Noregulējuma valdei būs
ekskluzīvas kompetences iesaistīto dalībvalstu valsts
iestāžu vārdā noslēgt juridiski nesaistošus sadarbības
nolīgumus ar trešo valstu iestādēm. 4.3. Vienotais banku
noregulējuma fonds 4.3.1. Principi, izveide un uzdevumi Valdes rīcības pamatā ir
principi, ka jebkurus zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas
radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu,
sākumā sedz noregulējamās iestādes akcionāri un
kreditori, un visbeidzot, ja nepieciešams, finanšu nozare. Pat ja iestādes
pārstrukturēšanas izmaksas būtu jāsedz no tās
iekšējiem resursiem, ir jābūt mehānismam, kas
attiecīgajai iestādei (vai nu tās sākotnējā
formā, ar pagaidu bankas starpniecību, vai kā aktīvu
pārvaldības struktūrai – "sliktajai bankai") ļauj
turpināt darbību. Tādēļ ir svarīgi izveidot banku
noregulējuma fondu, lai nodrošinātu noregulējuma darbību
efektivitāti, piemēram, īstermiņa finansējuma
nodrošināšana noregulējamai iestādei vai garantijas šādas
iestādes potenciālajiem pircējiem. Vienota noregulējuma fonda primārais
mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti, nevis segt
zaudējumus vai nodrošināt kapitālu noregulējamai
iestādei. Fonds nebūtu jāuzskata par glābšanas fondu.
Tomēr var būt ārkārtas apstākļi, ja pēc tam,
kad ir pietiekami izsmelti iekšējie resursi (vismaz 8 % no
noregulējamās iestādes saistībām un pašu
kapitāla), sākotnējo mērķi nevarēja sasniegt bez
fonda palīdzības, lai segtu minētos zaudējumus vai
nodrošinātu kapitālu. Tikai šādos apstākļos fonds
varētu rīkoties kā atbalsta sniedzējs privātajiem
līdzekļiem. Vienota noregulējuma fonda izveide
sākotnēji ir pamatota ar faktu, ka integrētos finanšu tirgos
jebkāds finanšu atbalsts bankas noregulējumam uzlabo finanšu
stabilitāti un citu banku stāvokli ne tikai attiecīgajā
dalībvalstī, bet arī citās dalībvalstīs. Tā
kā bankas iesaistītajās dalībvalstīs ir šāda
atbalsta netiešas saņēmējas, atbalsta finansēšanai
paredzētās iemaksas nebūtu jānosaka tikai bankām no
vienas dalībvalsts. Efektivitātes izteiksmē fonda
spējas apvienot resursus no visām eurozonas valstīm sniedz
efektīvāku risinājumu banku krīzei, ja zaudējumi tiek
asimetriski koncentrēti dažās dalībvalstīs un šajā
ziņā kalpo kā eurozonas mēroga apdrošināšanas
mehānisms. Nesenā krīze parādīja, ka zaudējumi
dalībvalstīs radās diferencētā veidā. Tā kā zaudējumi jebkādu
nākotnes satricinājumu dēļ banku nozarē,
visticamāk, būs koncentrēti konkrētā laikā
dažās dalībvalstīs, kopīgs Eiropas mēroga privāts
atbalsta mehānisms, pretstatā atsevišķiem valstu atbalsta
mehānismiem, būs efektīvāks šādu satricinājumu
novēršanā, izmantojot priekšiemaksas un, ārkārtas
gadījumos, pēciemaksas no visas eurozonas banku nozares.
Tādēļ, apvienojot līdzekļus Eiropas mērogā,
fonds nodrošinās lielāku līdzekļu apjomu un palielinās
banku sistēmas izturību. Tajā pašā laikā
vienmērīgi izlīdzinot papildu pēciemaksas visu
iesaistīto dalībvalstu bankās, tiks samazināts šādu
iemaksu līmenis katrai bankai, ierobežojot šādu iemaksu prociklisku
ietekmi. Turklāt mehānisms, kura
zaudējumu segšanas spējas pārsniedz valsts robežas, var
efektīvi likvidēt savstarpējas atkarības apburto loku starp
banku krīzi konkrētajā dalībvalstī un valsts
fiskālo situāciju. Šādā veidā dažu dalībvalstu
pašreizējais slogs tiktu mazināts, ja vienots noregulējuma fonds
būtu izveidots jau finanšu krīzes sākumā. Turklāt vienots noregulējuma fonds,
kas spēs apvienot līdzekļus no banku nozares visās
iesaistītajās dalībvalstīs, tiks balstīts uz
lielāku iemaksu bāzi un līdz ar to tam būs lielāka
reputācijas bāze, ļaujot Valdei vajadzības
gadījumā vairāk un ar mazākām izmaksām
aizņemties tirgū. Lielākas spējas iegūt
ārēju finansējumu tirgū samazinās fonda
nepieciešamību paļauties uz publiskajām finansēm
ārkārtas zaudējumu gadījumos, kas palīdzētu
likvidēt saikni starp valstīm un bankām un aizsargāt
nodokļu maksātājus no noregulējuma izmaksām. Visbeidzot, vienots fonds ir arī
vajadzīgs, lai pareizi saskaņotu stimulus visās Banku
savienības iestādēs. Ja, īpaši pārrobežu banku grupu
gadījumā, līdzekļus noregulējuma segšanai, kas
pārsniedz apjomu, ko seguši akcionāri un kreditori, būtu
jānodrošina no valsts fondiem, tiktu apdraudēta ne tikai Vienotā
noregulējuma mehānisma, bet arī Vienotā uzraudzības
mehānisma efektivitāte. Vienota noregulējuma mehānisma
izveidei nepieciešams, lai Noregulējuma valdei būtu ātra un
efektīva piekļuve vienotajam banku noregulējuma fondam. Fonds
rada privātu ārēju avotu, kas var nodrošināt vidēja
termiņa un ilgtermiņa finansējumu, lai novērstu vai samazinātu
publiskā sektora līdzekļu izmantošanu banku
noregulējumā. Turklāt tas palielina noregulējuma procesa
efektivitāti, novēršot koordinācijas problēmas, kuras rodas
valsts fondu izmantošanā, īpaši pārrobežu grupu
gadījumā. 4.3.2. Fonda finansēšana Lai nodrošinātu pietiekamu
finansējumu, novērstu uz iemaksām balstītas shēmas
procikliskumu un samazinātu vajadzību pēc ārēja
finansiāla atbalsta, fondam ir nepieciešami gatavi pieejamie resursi. Šajā
nolūkā fonda mērķapjomam būtu jābūt vismaz
1 % no segtajiem noguldījumiem iesaistīto dalībvalstu banku
sistēmā, lai nodrošinātu pienācīgu noregulējumu
turpmākās krīzēs ar noteikumu, ka kreditori sedz vismaz
līdz 8 % no kopējām noregulējuma iestādes
saistībām un pašu kapitāla. Pamatojoties uz 2011. gada datiem par
bankām un segto noguldījumu paredzamo apjomu eurozonas bankās,
1 % mērķa līmenis Vienotajam noregulējuma fondam
atbilstu aptuveni 55 miljardiem euro. Fonda mērķapjoms
absolūtās summās (euro) būs dinamisks un palielināsies
automātiski, ja banku nozarē būs izaugsme. Ir paredzēts 10 gadu pārejas posms,
līdz fonds sasniegs pilnīgu mērķa līmeni. To
varētu pagarināt līdz 14 gadiem, ja fonds veic izmaksas, kuras
pārsniedz pusi no fonda mērķapjoma. Ja sākotnējā
izveides posmā no fonda izmaksas netiek veiktas, banku nozare katru gadu
ieguldītu vienu desmito daļu no mērķapjoma
absolūtās summās aptuveni 5,5 miljardu euro apmērā. Pēc sākotnējā fonda
izveides posma bankām piemēros papildu iemaksas, ja to iemaksu
bāze palielinās vai no fonda tiek veiktas izmaksas. Ja no fonda
pieejamie finanšu līdzekļi samazinās par pusi no tā
mērķapjoma, bankām piemēros minimuma gada iemaksu vismaz
vienas piektdaļas apmērā no visu to dalībvalstu banku,
kuras piedalās Vienotajā noregulējuma mehānismā,
kopējām saistībām. Iemaksas tiks aprēķinātas
saskaņā ar Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu,
pamatojoties uz banku saistībām, izņemot pašu kapitālu un
segtos noguldījumus, un tās tiks piemērotas banku riska profilam.
Tas nozīmē, ka bankām, kuras tiek finansētas gandrīz
vienīgi no noguldījumiem, praksē būs ļoti zemas
iemaksas. Neapšaubāmi, šādas bankas veiks iemaksas valsts
noguldījumu garantiju sistēmās. Ir paredzēti aizsardzības
pasākumi, lai novērstu to, ka iemaksu iekasēšana rada finanšu
stabilitātes problēmas stabilās iestādēs, tas ir,
pagaidu atbrīvojums no pienākuma veikt pēciemaksas. Ja priekšiemaksas ir nepietiekamas un pēciemaksas
nav pieejamas nekavējoties, var būt nepieciešams atbalsta papildu
finansējums, īpaši pārejas posmā, lai nodrošinātu
bankas(-u) sistēmisko funkciju turpināmību visā
pārstrukturēšanas procesā. Fonds spēs slēgt
līgumus par aizdevumiem vai citiem atbalsta veidiem ar finanšu
iestādēm vai trešām pusēm, ja ir nepieciešams finansēt
noregulējumu (tostarp no publiskā sektora līdzekļiem). Šo
atbalstu principā atmaksās noregulējamā iestāde.
Tomēr, ja tas nebūs iespējams, regulā ir paredzēts, ka
zaudējumus kā pēciemaksas sadalīs visām bankām,
kurām piemēro mehānismu. Tas nodrošinās, ka publiskā
sektora līdzekļu izmantošana vidējā termiņā ir
neitrāla. Lai novērstu nelabvēlīgu
apstākļu rašanos dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas
noregulējuma fondu laikā, kad šis priekšlikums stājas
spēkā, regulā ir paredzēta iespēja
attiecīgajām dalībvalstīm izlemt, kādā veidā
tiks izmantoti esošie valstu noregulējuma fondi, lai saskaņā ar
regulu izpildītu banku saistības. 4.3.3. Noguldījumu garantiju
sistēmu nozīme noregulējuma ietvaros Ja bankai piemēro noregulējumu,
iemaksu segto noguldījumu summas apmērā sedz valsts
noguldījumu garantijas sistēma, ar ko attiecīgā banka ir
saistīta, par zaudējumu summu, kas tai būtu bijis jāsedz,
ja banka tiktu likvidēta parastā maksātnespējas
procedūrā. Šo funkciju jau pilnībā nodrošina Direktīva
[ ]. Turklāt VNM neietekmē
institucionālās aizsardzības shēmas un citus grupu
finansēšanas atbalsta mehānismus, ko izveidojušas konkrētas
kredītiestāžu grupas. VNM iejauksies vienīgi tad, ja šādi
privātā sektora risinājumi maksātnespējīgas
bankas glābšanā nav sekmīgi. 4.3.4. Fonda nozīme grupu
noregulējumā, kurās iesaistītas iestādes ārpus
VNM Lai veiktu tādu grupu noregulējumu,
kurās ir iesaistītas gan iestādes, kam piemēro VNM, gan
iestādes, kam to nepiemēro, fonda iemaksas atbildīs tām
grupas daļām, kurām piemēro VNM, turpretim valsts finansēšanas
mehānismi ārpus VNM iemaksām segs pārējo summu. Lai stiprinātu noregulējuma
finansējumu visā iekšējā tirgū, šis priekšlikums
paredz iespēju fondam pēc brīvprātības principa
aizņemties no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem
vai tiem sniegt aizdevumu. Tas ļaus fondam veikt svarīgus
maksājumus, kurus nesedz priekšiemaksas un pēciemaksas. Tas arī
atbalstīs noregulējuma finansēšanas mehānismus ārpus
VNM esošajās dalībvalstīs. 4.3.5. Valsts noregulējuma
finansēšanas mehānismu aizstāšana Tā kā
fonds aizstāj tajā iesaistīto dalībvalstu noregulējuma
finansēšanas mehānismus, dalībvalstis, kuras jau ir izveidojušas
valsts noregulējuma finansēšanas mehānismus laikā, kad
stājas spēkā šīs regula, var izlemt izmantot šādus
mehānismus saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.
Dalībvalstis varētu arī nolemt, ka šādi valsts noregulējuma
finansēšanas mehānismi maksā iemaksas fondā savu banku
vārdā, līdz minētie mehānismi tiks pilnībā
izsmelti. 5. IETEKME UZ BUDŽETU Noregulējuma valdi pilnībā
finansēs no finanšu iestāžu iemaksām. Tomēr valdes
sākotnējā izveides posmā būs neliela ietekme uz
Savienības budžetu. Sīkāks apraksts ir sniegts pievienotajā
finanšu pārskatā. 2013/0253 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienādus noteikumus un
vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu
brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu
noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un
groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā
Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas
Centrālās Bankas atzinumu[11], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[12], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Lai veicinātu ekonomikas
atlabšanu Savienībā, ir svarīgi, lai banku pakalpojumu
iekšējais tirgus būtu labāk integrēts. Pašreizējā
finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka iekšējā
tirgus darbība šajā jomā ir apdraudēta un pieaug finanšu
sadrumstalotības risks. Starpbanku tirgi ir kļuvuši mazāk
likvīdi, un banku pārrobežu darbības samazinās, jo ir bažas
par kaitīgas ietekmes izplatību, uzticēšanās trūkums
citu valstu banku sistēmām un dalībvalstu spējai
atbalstīt bankas. (2) Atšķirības
dažādu dalībvalstu valsts noregulējuma noteikumos un
attiecīgajā administratīvajā praksē un vienota
lēmumu pieņemšanas procesa trūkums Savienības
līmenī attiecībā uz pārrobežu banku noregulējumu
vairo šo uzticēšanās trūkumu un tirgu nestabilitāti, jo
bankas maksātnespējas rezultātā tās nenodrošina
noteiktību un paredzamību. Noregulējuma lēmumi, kas ir
pieņemti valsts līmenī, var radīt konkurences
kropļojumus un galu galā apdraudēt iekšējo tirgu. (3) Jo īpaši, atšķirīgā
prakse dalībvalstīs attieksmē pret noregulējamo banku
kreditoriem un maksātnespējīgo banku glābšanā
ietekmē uztverto kredītrisku, finanšu stabilitāti un to banku
maksātspēju. Tas apdraud sabiedrības uzticēšanos banku
nozarei un rada šķēršļus brīvībai veikt
uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai
iekšējā tirgū, jo, ja nepastāvētu šādas
atšķirības dalībvalstu praksē, finansēšanas izmaksas
būtu zemākas. (4) Atšķirības
dažādu dalībvalstu valsts noregulējuma noteikumos un
attiecīgajā administratīvajā praksē var būt
iemesls tam, kādēļ bankām un klientiem jāmaksā
lielākas izmaksas par aizņēmumiem tikai to
uzņēmējdarbības vietas dēļ un neatkarīgi no
to patiesās kredītspējas. Turklāt banku klienti dažās
dalībvalstīs saskaras ar augstākām aizņēmuma likmēm,
nekā banku klienti citās dalībvalstīs, neatkarīgi no
pašu kredītspējas. (5) Tik ilgi, kamēr
noregulējuma noteikumi, prakse un pieejas sloga sadalījumam tiks
izstrādāti valsts līmenī un finanšu resursi, kas
nepieciešami noregulējuma finansēšanai, tiks iegūti un
iztērēti valsts līmenī, iekšējais tirgus būs
sadrumstalots. Turklāt valsts uzraudzības iestādēm ir
spēcīgi stimuli samazināt iespējamo banku krīzes
ietekmi uz valsts ekonomiku, pieņemot vienpusēju rīcību,
lai aizsargātu banku darbības, piemēram, ierobežojot
pārvedumus un aizdevumus grupu ietvaros vai nosakot augstākas
likviditātes un kapitāla prasības to jurisdikcijā esošiem
meitasuzņēmumiem, kuru mātesuzņēmumi, iespējams,
kļūst maksātnespējīgi. Tas ierobežo banku
pārrobežu darbības un līdz ar to rada šķēršļus
pamatbrīvību izmantošanai, un kropļo konkurenci
iekšējā tirgū. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva [ ][13]
ir zināmā mērā saskaņojusi valsts banku
noregulējuma noteikumus un ir paredzējusi sadarbību
noregulējuma iestāžu starpā attiecībā uz
pārrobežu banku maksātnespējas problēmām. Tomēr
Direktīvā [ ] paredzētā saskaņošana nav pilnīga,
un lēmumu pieņemšanas process nav centralizēts. Direktīva [
] būtībā nosaka kopīgus noregulējuma instrumentus un
pilnvaras, kas ir pieejamas katras dalībvalsts iestādēm, bet dod
tām rīcības brīvību instrumentu piemērošanā
un valsts finansēšanas mehānismu izmantošanā, lai
atbalstītu noregulējuma procedūras. Direktīva [ ] nenovērš
to, ka dalībvalstis pieņem individuālus un iespējami
nekonsekventus lēmumus attiecībā uz pārrobežu grupu
noregulējumu, kuri var ietekmēt noregulējuma
vispārējās izmaksas. Turklāt, tā kā tajā ir
paredzēti valsts finansēšanas mehānismi, tā pietiekamā
mērā nesamazina banku atkarību no atbalsta, ko sniedz no valsts
budžeta, un nenovērš dalībvalstu atšķirīgās pieejas
finansēšanas mehānismu izmantošanā. (7) Efektīvu vienotu
noregulējuma lēmumu nodrošināšana
maksātnespējīgām bankām Savienībā, tai
skaitā par Savienības līmenī iegūta finansējuma
izmantošanu, ir svarīga iekšējā tirgus pilnveidošanai finanšu
pakalpojumu jomā. Iekšējā tirgū banku
maksātnespēja vienā dalībvalstī var ietekmēt
visas Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Nodrošināt
efektīvus un vienādus noregulējuma nosacījumus un
finansēšanu ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs
ir ne vien to dalībvalstu interesēs, kurās bankas darbojas, bet
visu dalībvalstu interesēs kopumā, jo tas saglabās
konkurenci un uzlabos iekšējā tirgus darbību. Banku
sistēmas iekšējā tirgū ir savstarpēji cieši
saistītas, banku grupas ir starptautiskas, un bankām ir liels
ārvalstu aktīvu procents. Ja netiktu ieviests vienots
noregulējuma mehānisms, banku krīzei dalībvalstīs,
kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM),
būtu spēcīgāka negatīva sistēmiska ietekme
arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. Vienota
noregulējuma mehānisma izveide palielinās iesaistīto
dalībvalstu banku stabilitāti un novērsīs krīzes
negatīvo ietekmi uz neiesaistītajām dalībvalstīm, un
tādējādi atvieglos visa iekšējā tirgus darbību. (8) Pēc VUM izveides ar
Padomes Regulu (ES) Nr. .../...[14]
gadījumos, kad ECB centrāli uzrauga bankas iesaistītajās
dalībvalstīs, pastāv neatbilstība starp šādu banku
uzraudzību, ko veic Savienība, un šādām bankām
piemērojamu valsts režīmu noregulējuma procedūrās
saskaņā ar Direktīvu [ ]. (9) Lai arī bankas
dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM, valsts līmenī
gūst labumu no saskaņotiem uzraudzības, noregulējuma un
finansiālā atbalsta pasākumiem, bankām
dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, piemēro Savienības
uzraudzības pasākumus un valsts pasākumus noregulējuma un
finanšu atbalsta jomā. Šī neatbilstība rada
nelabvēlīgus konkurences apstākļus bankām VUM
iesaistītajās dalībvalstīs salīdzinājumā ar
bankām pārējās dalībvalstīs. Tā kā par
uzraudzību un noregulējumu atbildīgās iestādes VUM
ietvaros ir divos atšķirīgos līmeņos, intervence
bankās un noregulējums tajās dalībvalstīs, kuras
piedalās VUM, nenoritētu tik ātri, konsekventi un efektīvi,
kā bankās tajās dalībvalstīs, kuras nepiedalās
VUM. Tas negatīvi ietekmē šo banku finansējuma izmaksas un rada
nelabvēlīgus konkurences apstākļus, kaitējot tām
dalībvalstīm, kurās šādas bankas darbojas, un
vispārējai iekšējā tirgus darbībai. Līdz ar to ir
svarīgi izveidot centralizētu noregulējuma mehānismu
visām bankām, kuras darbojas VUM iesaistītajās
dalībvalstīs, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences
apstākļus. (10) Noregulējuma
pienākumu sadale starp valsts un Savienības līmeņiem
būtu jāsaskaņo ar uzraudzības pienākumu sadali starp
minētajiem līmeņiem. Tik lielā mērā, cik
uzraudzība dalībvalstī tiek saglabāta valsts līmenī,
attiecīgajai dalībvalstij būtu jāuzņemas
atbildība par bankas maksātnespējas finansiālajām
sekām. Līdz ar to vienotais noregulējuma mehānisms
būtu jāpiemēro vienīgi tām bankām un finanšu
iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību
dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, un uz kurām attiecas ECB
uzraudzība VUM ietvaros. Bankām, kuras veic
uzņēmējdarbību VUM neiesaistītajās
dalībvalstīs, nebūtu jāpiemēro vienotais
noregulējuma mehānisms. Ja šādām dalībvalstīm
sāktu piemērot vienoto noregulējuma mehānismu, tas tām
radītu nepareizus stimulus. Īpaši, uzraudzības iestādes
minētajās dalībvalstīs varētu kļūt
saudzīgākas pret savā jurisdikcijā esošajām
bankām, jo tām nebūtu jāuzņemas viss finanšu risks to
maksātnespējas gadījumā. Tādēļ, lai
nodrošinātu paralēlismu ar VUM, vienotais noregulējuma
mehānisms būtu jāpiemēro VUM iesaistītajās
dalībvalstīs. Ja dalībvalstis pievienojas VUM, tām arī
automātiski būtu jāpiemēro vienotais noregulējuma mehānisms.
Visbeidzot, sagaidāms, ka vienotais noregulējuma mehānisms tiks
attiecināts uz visu iekšējo tirgu. (11) Vienots banku
noregulējuma fonds (turpmāk “Fonds”) ir svarīgs elements, bez
kura vienots noregulējuma mehānisms nevarētu pienācīgi
darboties. Valsts finansējuma atšķirīgās sistēmas
traucētu piemērot vienotus banku noregulējuma noteikumus
iekšējā tirgū. Fondam būtu jāpalīdz
nodrošināt vienāda administratīvā prakse noregulējuma
finansēšanā un novērst to, ka atšķirīga valstu prakse
rada šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai vai
kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Fonds būtu
jāfinansē tieši no bankām, un tajā būtu
jāiepludina līdzekļi Savienības mērogā, lai
noregulējuma resursus varētu objektīvi sadalīt
dalībvalstīm, tādējādi palielinot finanšu stabilitāti
un ierobežojot saikni starp uztverto atsevišķu dalībvalstu
finansiālo situāciju un to banku un uzņēmumu
finansēšanas izmaksām, kuras darbojas šajās
dalībvalstīs. (12) Tādēļ ir
nepieciešams pieņemt pasākumus, lai izveidotu vienotu
noregulējuma mehānismu visām vienotajā uzraudzības
mehānismā iesaistītajām dalībvalstīm ar
mērķi atvieglot iekšējā tirgus pienācīgu un
stabilu darbību. (13) To, ka viena Savienības
mēroga noregulējuma iestāde iesaistītajās
dalībvalstīs centralizēti piemēro Direktīvā [ ]
izklāstīto banku noregulējuma vienotu noteikumu kopumu, var
nodrošināt vienīgi, ja noteikumi, kas reglamentē vienota
noregulējuma mehānisma izveidi un darbību, ir tieši
piemērojami dalībvalstīs ar mērķi novērst to
dažādu interpretāciju katrā dalībvalstī. Tam būtu
jāsniedz priekšrocības iekšējam tirgum kopumā, jo tas
veicinās taisnīgu konkurenci un šķēršļu novēršanu
pamatbrīvību īstenošanā ne tikai iesaistītajās
dalībvalstīs, bet arī visā vienotajā tirgū. (14) Atspoguļojot Padomes
Regulas (ES) Nr. .../... darbības jomu, vienotajam noregulējuma
mehānismam būtu jāattiecas uz visām
kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību
iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr vienotā
noregulējuma mehānisma ietvaros būtu jāparedz iespēja
tieši noregulēt jebkuru iesaistītās dalībvalsts kredītiestādi,
lai novērstu asimetrijas iekšējā tirgū attieksmē pret
maksātnespējīgām iestādēm un kreditoriem
noregulējuma procesā. Tik lielā mērā, cik
mātesuzņēmumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un
finanšu iestādes ir ietvertas ECB konsolidētajā
uzraudzībā, tās būtu jāietver vienotā
noregulējuma mehānisma darbības jomā. Lai arī ECB
minētās iestādes neuzraudzīs individuāli, tā
būs vienīgā uzraudzības iestāde, kurai būs
globāla izpratne par risku, kuram ir pakļauta grupa un
netieši — arī tās atsevišķi dalībnieki. No
vienotā noregulējuma mehānisma darbības jomas
izslēdzot vienības, kas ietilpst ECB konsolidētās
uzraudzības jomā, nebūtu iespējams plānot banku grupu
noregulējumu un pieņemt grupu noregulējuma stratēģiju,
un līdz ar to pieņemtie noregulējuma lēmumi būtu mazāk
efektīvi. (15) Vienotajā
noregulējuma mehānismā lēmumi būtu jāpieņem
visatbilstošākajā līmenī. (16) ECB, kas ir uzraudzības
iestāde VUM ietvaros, ir vislabākajā pozīcijā, lai
novērtētu, vai kredītiestāde kļūst
maksātnespējīga vai, domājams, kļūs
maksātnespējīga, un vai ir pamatota iespēja, ka
jebkāda privāta sektora vai uzraudzības darbība
novērstu tās maksātnespēju samērīgā
laikposmā. Valdei pēc ECB paziņojuma saņemšanas būtu
jāsniedz ieteikums Komisijai. Ņemot vērā vajadzību
līdzsvarot dažādās iesaistītās intereses, Komisijai
būtu jānolemj, vai veikt iestādes noregulējumu, un
jālemj par nepārprotamu un precīzu noregulējuma satvaru, ar
ko nosaka noregulējuma darbības, kuras jāveic Valdei. Šajā
sistēmā Valdei būtu jāizlemj par noregulējuma
shēmu un jāsniedz norādes valsts noregulējuma
iestādēm par noregulējuma instrumentiem un pilnvarām, kas
jāīsteno valsts līmenī. (17) Valdei būtu
jābūt pilnvarotai pieņemt lēmumus, īpaši
saistībā ar noregulējuma plānošanu,
noregulējamības novērtēšanu, noregulējamības
šķēršļu novēršanu un noregulējuma darbības
sagatavošanu. Valsts noregulējuma iestādēm būtu
jāpalīdz Valdei plānot noregulējumu un sagatavot
noregulējuma lēmumus. Turklāt, tā kā noregulējuma
pilnvaru izmantošana ietver valsts tiesību aktu piemērošanu, valsts
noregulējuma iestādēm būtu jābūt
atbildīgām par noregulējuma lēmumu īstenošanu. (18) Vienotā tirgus pareizas
darbības nolūkā ir svarīgi, lai noregulējuma
pasākumiem tiktu piemēroti tie paši noteikumi, neatkarīgi no
tā, vai tos ir pieņēmušas valsts noregulējuma iestādes
saskaņā ar Direktīvu [ ] vai vienotā noregulējuma
mehānisma ietvaros. Komisija minētos pasākumus
novērtēs saskaņā ar LESD 107. pantu. Ja
noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana neietver valsts
atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisijai
nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences
apstākļus iekšējā tirgū minētie pasākumi
būtu jānovērtē pēc analoģijas atbilstīgi
LESD 107. pantam. Ja paziņojums saskaņā ar LESD
108. pantu nav jāveic, jo atbilstīgi LESD 107. pantam nav
iesaistīts valsts atbalsts attiecībā uz Valdes ierosinātu
fonda izmantošanu, nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus
integritāti starp iesaistītajām un neiesaistītajām
dalībvalstīm, Komisijai, novērtējot ierosinājumu
izmantot fonda līdzekļus, pēc analoģijas būtu
jāpiemēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi saskaņā
ar LESD 107. pantu. Valdei nebūtu jāizlemj par noregulējuma
shēmu, līdz Komisija nav pārliecinājusies, pēc
analoģijas ar valsts atbalsta noteikumiem, ka fonda izmantošanā ir
ievēroti tie paši noteikumi kā valsts finansēšanas
mehānismu intervences gadījumā. (19) Lai noregulējuma
procesā nodrošinātu ātru un efektīvu lēmumu
pieņemšanu, Valdei vajadzētu būt īpašai Savienības
aģentūrai ar specifisku struktūru, kas atbilst tās
konkrētajiem uzdevumiem un kas atšķiras no visu pārējo
Savienības aģentūru modeļa. Tās sastāvam
būtu jānodrošina, ka ir pienācīgi ņemtas
vērā visu noregulējuma procedūrās iesaistīto
attiecīgo pušu intereses. Valdei būtu jādarbojas
izpildsesijās un plenārsesijās. Valdes izpildsesijā
tajā būtu jāpiedalās izpilddirektoram, izpilddirektora
vietniekam un Komisijas un ECB pārstāvjiem. Ņemot vērā
Valdes uzdevumus, izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks būtu
jāieceļ amatā Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un Eiropas
Parlamenta uzklausīšanas. Apspriežoties par bankas vai grupas
noregulējumu, kas veic uzņēmējdarbību vienā
iesaistītajā dalībvalstī, Valdes izpildsesijā
būtu jāuzaicina un jāiesaista lēmumu pieņemšanas
procesā loceklis, ko norīkojusi attiecīgā dalībvalsts
un kas pārstāv savas valsts noregulējuma iestādi.
Apspriežoties par pārrobežu grupu, piederības un visu attiecīgo
uzņēmēju dalībvalstu norīkotie locekļi, kas
pārstāv savas valsts noregulējuma iestādes, būtu
arī jāuzaicina un jāiesaista lēmumu pieņemšanas
procesā Valdes izpildsesijā. Tomēr piederības
dalībvalsts iestādēm un uzņēmējas
dalībvalsts iestādēm būtu jābūt
samērīgai ietekmei uz attiecīgo lēmumu,
tādēļ uzņēmējas dalībvalsts
iestādēm būtu kopā jābūt tikai vienai balsij. Uz
Valdes sanāksmēm arī var uzaicināt novērotājus,
tostarp ESM un eurogrupas pārstāvi. (20) Ņemot vērā
Valdes uzdevumus un noregulējuma mērķus, kas ietver publisko
līdzekļu aizsardzību, Valdes darbība būtu
jāfinansē no iemaksām, ko veic iesaistīto dalībvalstu
iestādes. (21) Valdei un, ja nepieciešams,
Komisijai būtu jāaizstāj valsts noregulējuma iestādes,
kuras ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu [ ], attiecībā
uz visiem aspektiem, kas saistīti ar noregulējuma lēmumu
pieņemšanas procesu. Valsts noregulējuma iestādēm, kas
noteiktas saskaņā ar Direktīvu [ ], būtu jāturpina
veikt darbības, kuras ir saistītas ar Valdes pieņemto
noregulējuma shēmu īstenošanu. Lai nodrošinātu
pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī
aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, Valdei būtu
jābūt atbildīgai Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem
lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo priekšlikumu. To pašu
pārredzamības un demokrātiskas kontroles iemeslu dēļ
valstu parlamentiem vajadzētu būt noteiktām tiesībām
iegūt informāciju par Valdes darbībām un iesaistīties
ar to dialogā. (22) Ja Direktīva [ ] valsts
noregulējuma iestādēm nodrošina iespēju piemērot
vienkāršotus pienākumus vai atbrīvojumus attiecībā uz
prasību par noregulējuma plānu izstrādi, jāparedz
procedūra, ar kuru Valde varētu atļaut šādu
vienkāršotu pienākumu piemērošanu. (23) Lai nodrošinātu vienotu
pieeju iestādēm un grupām, Valdei būtu jāpiešķir
pilnvaras izstrādāt noregulējuma plānus šādām
iestādēm un grupām. Valdei būtu jānovērtē
šādu iestāžu un grupu noregulējamība un jāpieņem
pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus
noregulējamībai, ja tādi pastāv. Valdei būtu
jāpieprasa valsts noregulējuma iestādēm piemērot šādus
piemērotus pasākumus, kuri izstrādāti, lai novērstu
noregulējamības šķēršļus ar mērķi
nodrošināt konsekvenci un attiecīgo iestāžu
noregulējamību. (24) Noregulējuma
plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements.
Līdz ar to Valdei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt
izmaiņas iestāžu vai grupu struktūrā un
organizācijā, lai novērstu praktiskus šķēršļus
noregulējuma instrumentu piemērošanā un lai nodrošinātu
attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā
visu iestāžu potenciāli sistēmisko raksturu, finanšu
stabilitātes saglabāšanas nolūkā ir būtiski, lai varas
iestādēm būtu iespēja noregulēt jebkuru iestādi.
Lai tiktu ievērotas tiesības veikt
uzņēmējdarbību, kā noteikts Pamattiesību hartas
16. pantā, Valdes rīcības brīvībai būtu
jābūt ierobežotai ar tiesībām veikt vienīgi to, kas ir
vajadzīgs iestādes struktūras un darbību
vienkāršošanai, vienīgi nolūkā palielināt tās
noregulējamību. Turklāt visiem šādos nolūkos piemērotajiem
pasākumiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem.
Pasākumi nedrīkstētu būt tiešā vai netiešā
veidā diskriminējoši pilsonības dēļ, un tie būtu
jāpamato ar primāro apsvērumu, ka tie ir veikti
vispārības interesēs, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti. Lai noteiktu, vai darbība ir veikta vispārības
interesēs, Valdei, kura darbojas vispārības interesēs,
būtu jāspēj sasniegt savus noregulējuma mērķus,
nesaskaroties ar šķēršļiem, kas kavē piemērot
noregulējuma instrumentus vai izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
Turklāt darbība nedrīkstētu pārsniegt mērķu
sasniegšanai nepieciešamo. (25) Vienotais noregulējuma
mehānisms būtu jāveido, pamatojoties uz Direktīvas [ ] un
VUM sistēmu. Līdz ar to Valdei būtu jābūt
pilnvarām iejaukties agrīnā posmā, kad pasliktinās
iestādes finansiālā situācija vai maksātspēja.
Informācija, ko Valde šajā posmā saņem no valsts
noregulējuma iestādēm vai ECB, ir svarīga, lai izlemtu par
darbību, ko tā varētu veikt ar mērķi sagatavoties
attiecīgās iestādes noregulējumam. (26) Lai vajadzības
gadījumā nodrošinātu ātru noregulējuma darbību,
Valdei, sadarbojoties ar attiecīgo kompetento iestādi vai ECB,
būtu cieši jāuzrauga attiecīgo iestāžu situācija un šo
iestāžu atbilstība kādam no šajā ziņā veicamajiem
agrīnas intervences pasākumiem. (27) Lai mazinātu
traucējumus finanšu tirgos un ekonomikā, noregulējuma process
būtu jāīsteno īsā laikposmā. Komisijai visā
noregulējuma procedūrā būtu jābūt piekļuvei
visai informācijai, ko tā uzskata par svarīgu, lai
noregulējuma procesā pieņemtu informētu lēmumu. Ja
Komisija nolemj sākt iestādes noregulējumu, Valdei būtu
nekavējoties jāpieņem noregulējuma shēma, ar ko nosaka
konkrētus noteikumus par noregulējuma instrumentiem un pilnvarām
un jebkuru finansēšanas mehānismu izmantošanu. (28) Maksātnespējīgas
iestādes likvidācija saskaņā ar parasto
maksātnespējas procedūru varētu apdraudēt finanšu
stabilitāti, pārtraukt būtisku pakalpojumu sniegšanu un
ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā
gadījumā noregulējuma instrumentu piemērošana ir
vispārības interesēs. Tāpēc ar noregulējumu
būtu jāsasniedz šādi mērķi: nodrošināt
būtisku pakalpojumu nepārtrauktību, saglabāt finanšu
sistēmas stabilitāti, samazināt pārmērīgu risku
uzņemšanos, iespējami samazināt paļaušanos uz publiskā
sektora finansiālo atbalstu maksātnespējīgām
iestādēm un aizsargāt noguldītājus. (29) Tomēr vienmēr
būtu jāapsver iespēja maksātnespējīgu
iestādi likvidēt saskaņā ar parasto
maksātnespējas procedūru, pirms tiek pieņemts lēmums
par tās saglabāšanu, nepārtraucot tās darbību.
Maksātnespējīga iestāde būtu jāsaglabā,
nepārtraucot tās darbību, finansiālas stabilitātes
nolūkā un pēc iespējas lielākā mērā
izmantojot privātus līdzekļus. To var panākt, pārdodot iestādi vai apvienojot ar citu
pircēju no privātā sektora, vai arī norakstot iestādes
saistības vai konvertējot tās parādu pašu
kapitālā, lai veiktu rekapitalizāciju. (30) Īstenojot
noregulējuma pilnvaras, Komisijai un Valdei būtu jānodrošina, ka
akcionāri un kreditori sedz samērīgu daļu no
zaudējumiem, kā arī tiek nomainīti vadītāji,
samazinātas iestādes noregulējuma izmaksas un piemērota
līdzīga attieksme visiem maksātnespējīgās iestādes
vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem. (31) Akcionāru un kreditoru
tiesību ierobežojumi būtu jānosaka atbilstīgi
Pamattiesību hartas 52. pantam. Tāpēc noregulējuma
instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām iestādēm,
kuras kļūst maksātnespējīgas vai, domājams,
kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja tas ir
nepieciešams, lai sasniegtu mērķi par finanšu stabilitātes
nodrošināšanu vispārības interesēs. Jo īpaši,
noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja
iestādi nevar likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas
procedūru, nedestabilizējot finanšu sistēmu, un ir nepieciešami
pasākumi, lai nodrošinātu sistēmiski svarīgu funkciju
ātru nodošanu un turpināmību, un ja nav pamatotu izredžu rast alternatīvu
privātu risinājumu, tostarp iespējas, ka esošie akcionāri
vai trešā persona palielinātu kapitālu pietiekamā
apjomā, lai pilnībā atjaunotu iestādes
dzīvotspēju. (32) Īpašumtiesību
aizskārumiem nevajadzētu būt nesamērīgiem. Tā
rezultātā skartajiem akcionāriem un kreditoriem nevajadzētu
rasties lielākiem zaudējumiem nekā tiem, kas būtu radušies,
ja iestāde būtu likvidēta laikā, kad pieņemts
lēmums par noregulējumu. Ja noregulējamās iestādes
aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai
pagaidu iestādei, noregulējamās iestādes atlikusī
daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto
maksātnespējas procedūru. Lai aizsargātu
likvidējamās iestādes esošos akcionārus un kreditorus
likvidācijas procesā, tiem vajadzētu būt tiesībām
saņemt savu prasījumu atmaksājuma summu, kas nav mazāka par
summu, kuru tie saskaņā ar aplēsēm būtu atguvuši, ja
visa iestāde būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto
maksātnespējas procedūru. (33) Lai aizsargātu
akcionāru tiesības un nodrošinātu, ka kreditori saņem ne
mazāk, kā tie saņemtu parastās maksātnespējas
procedūras gadījumā, būtu jānosaka skaidri
pienākumi attiecībā uz iestādes aktīvu un
saistību novērtēšanu un jādod pietiekams laiks
pienācīgi novērtēt, kāda attieksme tiem tiktu
piemērota, ja iestāde būtu tikusi likvidēta
saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Būtu
jāparedz iespēja uzsākt šādu novērtēšanu jau
agrīnas intervences posmā. Pirms jebkādu noregulēšanas
darbību veikšanas būtu jāaplēš iestādes aktīvu un
saistību vērtība un jānolemj par attieksmi, kādu
piemērotu akcionāriem un kreditoriem parastās
maksātnespējas procedūras gadījumā. (34) Ir svarīgi, lai
zaudējumi tiktu atzīti uzreiz iestādes maksātnespējas
brīdī. Maksātnespējīgu iestāžu aktīvu un
saistību novērtējuma pamatprincips ir to tirgus vērtība
noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī un tiktāl,
ciktāl tirgi darbojas pareizi. Ja patiešām pastāv tirgu funkciju
traucējumi, novērtējums būtu jāveic, izmantojot
pienācīgi pamatotas aktīvu un saistību ekonomiskās
vērtības. Būtu jāparedz iespēja, ka Valde
steidzamības dēļ var ātri veikt
maksātnespējīgās iestādes aktīvu vai saistību
provizorisko vērtējumu, kas būtu jāpiemēro, līdz
tiek veikts neatkarīgs novērtējums. (35) Tādēļ, lai
nodrošinātu, ka noregulējuma process ir objektīvs un stabils, ir
jānosaka kārtība, kādā būtu jānoraksta vai
jākonvertē kreditoru nenodrošinātie prasījumi pret
noregulējamo iestādi. Lai ierobežotu risku, ka kreditoriem rodas
lielāki zaudējumi nekā tad, ja iestāde tiktu likvidēta
saskaņā ar parastām maksātnespējas procedūrām,
nosakāmā kārtība būtu jāpiemēro parastās
maksātnespējas procedūrās un veicot norakstīšanu vai
konvertāciju noregulējuma procesā. Tas atvieglotu parāda
cenas noteikšanu. (36) Komisijai būtu
jānodrošina noregulējuma darbības satvars, kas jāizmanto
atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, un
būtu jāspēj paredzēt visu nepieciešamo noregulējuma
instrumentu izmantošanu. Minētā skaidri noteiktā un
precīzā satvara ietvaros Valdei būtu jāizlemj par
konkrētu noregulējuma shēmu. Attiecīgajiem
noregulējuma instrumentiem būtu jāietver uzņēmuma pārdošanas
instruments, pagaidu iestādes instruments, iekšējās
rekapitalizācijas instruments un aktīvu nodalīšanas instruments,
kuri ir arī noteikti Direktīvā [ ]. Minētajam satvaram
būtu arī jāietver iespēja novērtēt, vai pastāv
nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un
konvertācijai. (37) Uzņēmuma pārdošanas
instrumentam būtu jāsniedz iespēja pārdot iestādi vai
tās uzņēmuma daļas vienam vai vairākiem pircējiem
bez akcionāru piekrišanas. (38) Ar aktīvu
nodalīšanas instrumentu būtu jānodrošina, ka iestādes var
pārvest vājos vai pasliktinātos aktīvus uz atsevišķu
struktūru. Šis instruments būtu jāizmanto tikai kopā ar
citiem instrumentiem, lai novērstu to, ka
maksātnespējīgā iestāde iegūst
pārmērīgu konkurējošu priekšrocību. (39) Ar efektīvu
noregulējuma satvaru būtu pēc iespējas jānovērš
tas, ka maksātnespējīgas iestādes noregulējuma
izmaksas sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu arī
jānodrošina, ka arī lielas sistēmiski nozīmīgas
iestādes var noregulēt, neapdraudot finanšu stabilitāti. Šo
mērķi panāk ar iekšējas rekapitalizācijas instrumentu,
attiecinot uz konkrētās vienības akcionāriem un kreditoriem
pienācīgu zaudējumu apmēru un liekot tiem segt
atbilstīgu daļu no šīm izmaksām. Šajā nolūkā
Finanšu stabilitātes padome ieteica noregulējuma sistēmā
ietvert likumā noteiktās pilnvaras norakstīt parādu kā
papildu iespēju apvienojumā ar citiem noregulējuma
instrumentiem. (40) Lai nodrošinātu nepieciešamo
elastību zaudējumu sadalē starp kreditoriem
visdažādākajos apstākļos, būtu jānodrošina, ka
iekšējas rekapitalizācijas instrumentu var piemērot gan
situācijās, kad mērķis ir noregulēt
maksātnespējīgo iestādi tā, lai tā turpinātu
darboties, ja ir reālas izredzes atjaunot iestādes
dzīvotspēju, gan situācijās, kad sistēmiski svarīgi
pakalpojumi tiek nodoti pagaidu iestādei un atlikusī iestādes
daļa izbeidz darbību un tiek likvidēta. (41) Ja iekšējas
rekapitalizācijas instrumentu piemēro, lai atjaunotu
maksātnespējīgās iestādes kapitālu,
tādējādi nodrošinot tās darbības
turpināmību, noregulējumu ar iekšējas
rekapitalizācijas instrumenta palīdzību vienmēr veic
kopā ar tādiem instrumentiem kā vadības nomaiņa un
iestādes un tās darbību pārstrukturēšana
tādā veidā, lai novērstu tās maksātnespējas
cēloņus. Šāda pārstrukturēšana būtu
jāpanāk, īstenojot uzņēmējdarbības
reorganizācijas plānu. (42) Iekšējās
rekapitalizācijas instrumentu nav lietderīgi piemērot
nodrošinātiem, finansiāli nodrošinātiem vai citādi
garantētiem prasījumiem. Taču, lai nodrošinātu
iekšējas rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un tā
mērķu sasniegšanu, to būtu jābūt iespējams
piemērot pēc iespējas plašākam klāstam
maksātnespējīgās iestādes nenodrošināto
saistību. Tomēr ir lietderīgi izslēgt konkrētus
nenodrošināto saistību veidus no iekšējās
rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas. Sabiedriskās
kārtības un efektīva noregulējuma nolūkā
iekšējas rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot
noguldījumiem, kas aizsargāti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 94/19/EK[15],
saistībām pret maksātnespējīgas iestādes
darbiniekiem vai komercprasījumiem, kuri attiecas uz iestādes
ikdienas darbībai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem. (43) Noguldītājiem, kuri
tur noguldījumus, kas ir garantēti saskaņā ar
noguldījumu garantiju sistēmu, nevajadzētu piemērot
iekšējas rekapitalizācijas instrumentu. Tomēr noguldījumu
garantiju sistēma veicina noregulēšanas procesa finansēšanu
tādā mērā, kādā būtu bijis
jāatlīdzina zaudējumi noguldītājiem.
Iekšējās rekapitalizācijas pilnvaru īstenošana
nodrošinātu to, ka noguldītājiem joprojām būtu
piekļuve saviem noguldījumiem — tas ir galvenais iemesls,
kāpēc ir izveidotas noguldījumu garantiju sistēmas. Ja
šādos gadījumos šo sistēmu iesaistīšana netiktu
nodrošināta, tas radītu nepamatotas priekšrocības
attiecībā pret pārējiem kreditoriem, kas būtu pakļauti
noregulējuma iestādes pilnvaru īstenošanai. (44) Lai sloga sadali īstenotu
starp akcionāriem un mazāk prioritārajiem kreditoriem, kā
pieprasīts valsts atbalsta noteikumos, vienotajam noregulējuma
mehānismam no dienas, kurā sāk piemērot šo regulu, pēc
analoģijas būtu jāspēj piemērot iekšējas
rekapitalizācijas instruments. (45) Lai izvairītos no
tā, ka iestādes strukturē savas saistības tādā
veidā, kas mazina iekšējas rekapitalizācijas instrumenta
efektivitāti, Valdei būtu jāspēj noteikt, ka iestāžu rīcībā
visu laiku būtu jābūt pašu kapitāla, subordinētā parāda
un pirmās kārtas saistību kopsummai, uz ko attiecas
iekšējas rekapitalizācijas instruments un kuru nosaka kā
kopējo iestādes saistību proporciju, kas nav uzskatāmi par
pašu kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
(ES) Nr. 575/2013[16]
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija
Direktīvu 2013/36/ES[17]. (46) Labākā
noregulējuma metode būtu jāizvēlas atkarībā no
konkrētas lietas apstākļiem, un šajā nolūkā
būtu jābūt pieejamiem visiem noregulējuma instrumentiem,
kas noteikti Direktīvā [ ]. (47) Direktīva [ ] ir
piešķīrusi pilnvaras valsts noregulējuma iestādēm
norakstīt un konvertēt kapitāla instrumentus, jo nosacījumi
kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai var sakrist
ar noregulējuma nosacījumiem, un šādā gadījumā ir
jāveic novērtējums, vai vienīgi kapitāla instrumentu
norakstīšana un konvertācija ir pietiekama, lai atjaunotu
attiecīgās vienības finanšu stabilitāti, vai ir arī
jāveic noregulējums. Parasti to izmantos noregulējuma
kontekstā. Komisijai būtu jāaizstāj valsts
noregulējuma iestādes arī šajā uzdevumā, un līdz
ar to tai būtu jāpiešķir pilnvaras novērtēt, vai
nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un
konvertācijai ir izpildīti, un nolemt, vai sākt iestādes
noregulējumu, ja ir izpildīti arī noregulējuma
nosacījumi. (48) Noregulējuma
darbības efektivitāte un saskaņotība būtu
jānodrošina arī visās iesaistītajās
dalībvalstīs. Šajā nolūkā ārkārtas
gadījumos un, ja valsts noregulējuma iestāde nav pavisam vai
pietiekamā mērā piemērojusi Valdes lēmumu, Valdei
būtu jābūt pilnvarotai nodot citai personai konkrētus
noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai
saistības vai pieprasīt tādu parāda instrumentu
konvertāciju, kuru konvertācija noteiktos apstākļos ir noteikta
līgumā. Būtu jāizslēdz jebkāda valsts
noregulējuma iestāžu rīcība, kas ierobežotu vai
ietekmētu Valdes pilnvaru vai funkciju īstenošanu. (49) Lai uzlabotu vienotā
noregulējuma mehānisma efektivitāti, Valdei visos gadījumos
būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Banku iestādi.
Vajadzības gadījumā Valdei būtu arī jāsadarbojas
ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas
Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko
risku kolēģiju un pārējām iestādēm, kas ir
daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas. Turklāt
Valdei būtu cieši jāsadarbojas ar ECB un pārējām
iestādēm, kurām ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt
kredītiestādes VUM ietvaros, īpaši attiecībā uz
grupām, uz kurām attiecas ECB konsolidētā uzraudzība.
Lai efektīvi pārvaldītu maksātsnepējīgo banku
noregulējuma procesu, Valdei būtu jāsadarbojas ar valsts
noregulējuma iestādēm visos noregulējuma procesa posmos.
Līdz ar to sadarbība ar tām ir nepieciešama ne tikai, lai
īstenotu Valdes pieņemtos noregulējuma lēmumus, bet
arī pirms jebkura noregulējuma lēmuma pieņemšanas,
noregulējuma plānošanas posmā vai agrīnas intervences
posmā. (50) Tā kā Valde
aizstāj iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes
to noregulējuma lēmumos, Valdei būtu arī
jāaizstāj minētās iestādes sadarbībā ar
neiesaistītajām dalībvalstīm attiecībā uz
noregulējuma funkcijām. Jo īpaši Valdei noregulējuma
kolēģijās būtu jāpārstāv visas iestādes
no iesaistītajām dalībvalstīm, tostarp iestādes no
neiesaistītajām dalībvalstīm. (51) Tā kā daudzas
iestādes darbojas ne tikai Savienībā, bet starptautiskā
mērogā, efektīvā noregulējuma mehānismā ir
jāizklāsta sadarbības principi ar attiecīgo trešo valstu
iestādēm. Atbalsts trešo valstu iestādēm būtu
jāsniedz saskaņā ar Direktīvas [ ] 88. pantā
noteikto tiesisko regulējumu. Tā kā Valdei būtu
jābūt vienīgajai iestādei, kas ir pilnvarota noregulēt
maksātnespējīgas bankas iesaistītajās
dalībvalstīs, šajā nolūkā tai būtu
jāpiešķir ekskluzīvas tiesības noslēgt nesaistošus
sadarbības nolīgumus ar minētajām trešo valstu
iestādēm iesaistīto dalībvalstu iestāžu
vārdā. (52) Lai efektīvi veiktu savus
uzdevumus, Valdei būtu jābūt piemērotām
izmeklēšanas pilnvarām. Tai būtu jāspēj pieprasīt
visu nepieciešamo informāciju vai nu tieši, vai ar valsts
noregulējuma iestāžu starpniecību un veikt izmeklēšanu un
pārbaudes uz vietas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar
valsts kompetentajām iestādēm. Noregulējuma kontekstā
Valdei būtu iespējams veikt pārbaudes uz vietas, lai
efektīvi uzraudzītu valsts iestāžu veikto īstenošanu un
nodrošinātu, ka Komisija un Valde pieņem savus lēmumus,
pamatojoties uz pilnībā precīzu informāciju. (53) Lai nodrošinātu, ka
Valdei ir pieeja visai svarīgajai informācijai, darba
ņēmējiem nebūtu jādod iespēja atsaukties uz
dienesta noslēpuma noteikumiem nolūkā neatklāt
informāciju Valdei. (54) Lai nodrošinātu to
lēmumu, kas pieņemti vienotā noregulējuma mehānisma
satvarā, ievērošanu, pārkāpuma gadījumā būtu
jāpiemēro samērīgas un atturošas sankcijas. Valdei vajadzētu
būt tiesībām sniegt norādes valsts noregulējuma
iestādēm, lai piemērotu naudassodu vai periodiskus soda
maksājumus uzņēmumiem par tās lēmumos noteikto
pienākumu neizpildi. Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un
lietderīgu izpildes praksi, Valdei būtu jābūt
tiesībām izdot valsts noregulējuma iestādēm
paredzētas vadlīnijas par naudas sodu un soda maksājumu
piemērošanu. (55) Ja valsts noregulējuma
iestāde pārkāpj vienotā noregulējuma mehānisma
noteikumus, neizmantojot tai piešķirtās pilnvaras saskaņā
ar valsts tiesību aktiem, lai īstenotu valdes sniegtu
norādījumu, attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums
kompensēt jebkurus zaudējumus, kas radušies privātpersonām,
attiecīgā gadījumā, noregulējamai vienībai vai
grupai vai jebkuram minētās vienības vai grupas daļas
kreditoram jebkurā dalībvalstī saskaņā ar tās
judikatūru. (56) Būtu jānosaka
atbilstīgi noteikumi, kas reglamentē Valdes budžetu, budžeta
sagatavošanu, iekšējo noteikumu pieņemšanu, ar kuriem precizē
tās budžeta izstrādi un izpildi, un pārskatu iekšējo un
ārējo revīziju. (57) Zināmos
apstākļos piemēroto noregulējuma instrumentu
efektivitāte var būt atkarīga no īstermiņa
finansējuma, kas ir pieejams iestādei vai pagaidu iestādei, no
potenciālajiem pircējiem sniegtajām garantijām vai
kapitāla nodrošināšanas pagaidu iestādei. Līdz ar to ir
svarīgi izveidot fondu, lai novērstu to, ka šādiem nolūkiem
tiek izmantots publiskā sektora finansējums. (58) Ir jānodrošina, ka fonds
ir pilnībā pieejams maksātnespējīgu iestāžu
noregulējumam. Tādēļ fondu vajadzētu izmantot
vienīgi noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvas īstenošanas
nolūkā. Turklāt tas būtu jāizmanto tikai
saskaņā ar piemērojamajiem noregulējuma mērķiem
un principiem. Līdz ar to Valdei būtu jānodrošina, ka jebkurus
zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies saistībā
ar noregulējuma instrumentu izmantošanu, pirmām kārtām sedz
noregulējamās iestādes akcionāri un kreditori. Vienīgi,
ja tiek izsmelti akcionāru un kreditoru resursi, zaudējumi, izmaksas
vai citi izdevumi, kas radušies saistībā ar noregulējuma
instrumentiem, būtu jāsedz no fonda. (59) Parasti pirms jebkādas
noregulējuma darbības veikšanas un neatkarīgi no tās vispirms
būtu jāiekasē iemaksas no finanšu nozares. Ja iepriekšējs
finansējums nav pietiekams, lai segtu fonda izmantošanas
rezultātā radušos zaudējumus vai izmaksas, būtu
jāiekasē papildu iemaksas papildu izmaksu vai zaudējumu
segšanai. Turklāt fondam būtu jāspēj noslēgt
līgumus par aizdevumiem vai citiem atbalsta veidiem no finanšu
iestādēm vai citām trešām pusēm, ja tā pieejamie
līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas un citus
izdevumus, kas radušies, izmantojot fondu, un papildus pēciemaksas nav
nekavējoties pieejamas. (60) Lai sasniegtu kritisko masu un
novērstu prociklisku ietekmi, kas rastos, ja fondam būtu
jāpaļaujas tikai uz pēciemaksām sistēmiskas
krīzes gadījumā, ir nepieciešams, lai pieejamie ex ante
fonda finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu. (61) Būtu jānosaka
atbilstošs grafiks fonda finansējuma mērķapjoma sasniegšanai.
Tomēr Valdei būtu jāspēj pielāgot iemaksu periods,
ņemot vērā būtiskās izmaksas no fonda. (62) Ja iesaistītās
dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts noregulējuma
finansēšanas mehānismus, tām būtu jāspēj noteikt,
ka valsts noregulējuma finansēšanas mehānismi izmanto pieejamos
finanšu līdzekļus, kas iegūti no iestādēm iepriekš,
iekasējot priekšiemaksas, lai kompensētu iestādēm to priekšiemaksas,
kuras minētajām iestādēm būtu jāmaksā
fondam. Šāda kompensēšana būtu jāveic, neskarot
dalībvalstu saistības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 94/18/EK[18]. (63) Lai nodrošinātu, ka
iemaksas tiek aprēķinātas taisnīgi, kā arī
radītu stimulu darboties atbilstoši mazāk riskantam modelim,
fondā veicamajās iemaksās būtu jāņem
vērā riska pakāpe, ko uzņēmušās
kredītiestādes. (64) Lai nodrošinātu
noregulējuma izmaksu pareizu sadali starp noguldījumu garantiju
sistēmām un fondu, noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru
noregulējamā iestāde ir saistīta, ir jāatbild (segto
noguldījumu apjomā) par to zaudējumu summu, kas tai būtu
bijis jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā
ar parasto maksātnespējas procedūru. (65) Lai aizsargātu fondā
turēto summu vērtību, šīs summas būtu jāiegulda
pietiekami drošos, daudzveidīgos un likvīdos aktīvos. (66) Komisijai būtu
jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu fondā veicamo
iemaksu veidu un iemeslus, kādēļ ir jāmaksā iemaksas,
veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, un veidu,
kādā tās ir jāiemaksā; precizētu
reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas
pienākumus un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas
tiek maksātas pilnībā un laikus; noteiktu iemaksu sistēmu
iestādēm, kurām ir atļauts darboties pēc tam, kad
fonds ir sasniedzis savu mērķapjomu; noteiktu kritērijus iemaksu
sadalei laikā; noteiktu nosacījumus, kādos iemaksu
maksājumus var veikt ātrāk; paredzētu kritērijus gada
iemaksu noteikšanai; noteiktu pasākumus, lai precizētu
apstākļus un nosacījumus, kādos iestādi
daļēji vai pilnībā var atbrīvot no priekšiemaksām,
un pasākumus, lai precizētu apstākļus un nosacījumus,
kādos iestādi var daļēji vai pilnībā
atbrīvot no pēciemaksām. (67) Lai saglabātu Valdes
darba konfidencialitāti, Valdes locekļiem, Valdes darbiniekiem,
tostarp darbiniekiem, kas strādā apmaiņas ietvaros no
iesaistītajām dalībvalstīm vai ir no tām norīkoti
ar mērķi veikt noregulējuma pienākumus, būtu
jāpiemēro dienesta noslēpumu noteikumi, pat ja tiem vairs nav
jāpilda savi pienākumi. Nolūkā veikt tai piešķirtos
uzdevumus Valdei būtu jāatļauj, piemērojot
nosacījumus, apmainīties ar informāciju ar valsts vai
Savienības iestādēm un struktūrām. (68) Lai nodrošinātu, ka Valde
ir pārstāvēta Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā,
Regulā (ES) Nr. 1093/2010 būtu jāveic grozījumi, lai iekļautu
Valdi starp kompetentajām iestādēm, kuras noteiktas ar
minēto regulu. Šāda Valdes pielīdzināšana
kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES)
Nr. 1093/2010 ir konsekventa ar EBI funkcijām, kuras piešķirtas
atbilstīgi Regulas Nr. 1093/2010 25. pantam, lai palīdzētu
un aktīvi piedalītos atveseļošanas un noregulējuma plānu
izstrādē un koordinācijā un censtos atvieglot
maksātnespējīgo iestāžu, īpaši pārrobežu grupu,
noregulējumu. (69) Kamēr Valde nav
pilnībā darbotiesspējīga, Komisijai būtu
jābūt atbildīgai par sākotnējām
darbībām, tostarp iemaksu iekasēšanu, kas ir nepieciešamas, lai
segtu administratīvos izdevumus, un pagaidu izpilddirektora
norīkošanu, lai Valdes vārdā pilnvarotu visus nepieciešamos
maksājumus. (70) Šajā regulā ir
ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas
Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas
datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību,
tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu
tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar
minētajām tiesībām un principiem. (71) Tā kā šīs
regulas mērķus, proti, izveidot efektīvu un lietderīgu
vienotu tiesisko regulējumu kredītiestāžu noregulējumam un
nodrošināt noregulējuma noteikumu konsekventu piemērošanu, nevar
pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka
šo mērķi labāk var sasniegt Savienības mērogā,
Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma
par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes
principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto
proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir
vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I DAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu tiek izveidoti vienoti noteikumi
un vienota procedūra 2. pantā minēto vienību
noregulējumam, kuras veic uzņēmējdarbību
iesaistītajās dalībvalstīs, kas minētas
4. pantā. Šos vienotos noteikumus un procedūru
piemēro Komisija kopā ar Valdi un iesaistīto dalībvalstu
noregulējuma iestādēm, izmantojot vienotu noregulējuma
mehānismu, kuru izveido ar šo regulu. Vienoto noregulējuma
mehānismu atbalsta vienots banku noregulējuma fonds (turpmāk
“fonds”). 2. pants
Darbības joma Šī regula ir piemērojama
šādām vienībām: a) kredītiestādēm, kas
veic uzņēmējdarbību iesaistītajās
dalībvalstīs; b) mātesuzņēmumiem, kas
veic uzņēmējdarbību vienā no
iesaistītājām dalībvalstīm, tai skaitā finanšu
pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu
pārvaldītājsabiedrībām, kuru konsolidēto
uzraudzību veic ECB saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. [
], ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus
saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz
kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, 4. panta
1. punktu i) apakšpunktu; c) iesaistītajās
dalībvalstīs uzņēmējdarbību veicošām
ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm,
ja uz tām attiecas pār mātesuzņēmumu veiktā
konsolidētā uzraudzība, kuru veic ECB saskaņā ar
Padomes Regulas (ES) Nr. [ ] 4. panta 1. punkta
i) apakšpunktu. 3. pants
Definīcijas Šīs regulas nolūkā ir
piemērojamas definīcijas, kas noteiktas Direktīvas [ ]
2. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES[19] 3. pantā.
Turklāt ir piemērojamas šādas definīcijas: 1) “valsts kompetentā
iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, kā
definēts Padomes Regulas (ES) Nr. [ ] 2. panta 2. punktā; 2) “valsts noregulējuma
iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā
ar Direktīvas [ ] 3. pantu; 3) “noregulējuma darbība” ir noregulējuma
instrumenta piemērošana iestādei vai vienībai, kas minēta
2. pantā, vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru
īstenošana attiecībā uz to; 4) “segtie noguldījumi” ir
noguldījumi, kurus garantē noguldījumu garantiju sistēmas
saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbilstīgi
Direktīvai 94/19/EK un līdz seguma līmenim, kas
paredzēts Direktīvas 94/19/EK 7. pantā; 5) “atbilstīgi noguldījumi”
ir noguldījumi, kas definēti Direktīvas 94/19/EK
1. pantā un uz kuriem attiecas aizsardzība saskaņā ar
minētās direktīvas 2. pantu, neatkarīgi no to apjoma; 6) “grupas līmeņa
noregulējuma iestāde” ir valsts noregulējuma iestāde
iesaistītajā dalībvalstī, kurā iestāde vai
mātesuzņēmums, uz kuru attiecas konsolidētā
uzraudzība, veic uzņēmējdarbību; 7) “kredītiestāde” ir
kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013[20] 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā; 8) “ieguldījumu brokeru
sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā
definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta
2) apakšpunktā, uz kuru attiecas sākotnējā
kapitāla prasības, kas noteiktas minētās regulas
9. pantā; 9) “finanšu iestāde” ir finanšu
iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013
4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā; 10) “mātesuzņēmums” ir
mātesuzņēmums, kā definēts Regulas (ES)
Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā,
tostarp iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 11) “noregulējamā iestāde”
ir 2. pantā minētā vienība, attiecībā uz
kuru tiek veikta noregulējuma darbība; 12) “iestāde” ir
kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru
attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar
2. panta c) punktu; 13) “grupa” ir
mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, kuri ir
2. pantā minētās vienības; 14) “meitasuzņēmums” ir
meitasuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013
4. panta 1. punkta 16) apakšpunktā sniegto definīciju; 15) “uzņēmuma pārdošanas
instruments” ir noregulējuma kritērijiem atbilstīgas
iestādes īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību
vai saistību pārvešana pircējam, kas nav pagaidu iestāde; 16) “pagaidu iestādes instruments”
ir noregulējuma kritērijiem atbilstīgas iestādes
aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana pagaidu
iestādei; 17) “aktīvu nodalīšanas
instruments” ir noregulējuma kritērijiem atbilstīgas
iestādes aktīvu un tiesību pārvešana aktīvu
pārvaldības struktūrai; 18) “iekšējās
rekapitalizācijas instruments” ir norakstīšanas un konvertācijas
pilnvaras attiecībā uz noregulējamās iestādes
saistībām; 19) “pieejamie finanšu
līdzekļi” ir nauda, noguldījumi, aktīvi un neatsaucamas
maksājumu saistības, kas fondam pieejamas 74. pantā
minētajos nolūkos; 20) “finansējuma
mērķapjoms” ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, kas
jāsasniedz saskaņā ar 68. pantu. 4. pants
Iesaistītās dalībvalstis Iesaistītās dalībvalstis ir
dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vai dalībvalsts, kuras
valūta nav euro, bet kura ir izveidojusi ciešu sadarbību
saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. [ ] 7. pantu. 5. pants
Saistība ar Direktīvu [ ] un piemērojamie valsts tiesību
akti 1. Ja, pamatojoties uz šo
regulu, Komisija vai Valde īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kuras
saskaņā ar Direktīvu [ ] jāīsteno
iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādei,
Valde šīs regulas un Direktīvas [ ] piemērošanas nolūkos ir
uzskatāma par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi vai
pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā – par attiecīgo
grupas valsts noregulējuma iestādi. 2. Valde, rīkojoties
kā valsts noregulējuma iestāde, attiecīgā
gadījumā rīkojas, pamatojoties uz Komisijas pilnvarojumu. 3. Ievērojot šīs
regulas noteikumus, iesaistītās dalībvalsts valsts
noregulējuma iestādes rīkojas, pamatojoties uz un saskaņā
ar attiecīgajiem valsts noteikumiem, kuri saskaņoti ar Direktīvu
[ ]. 6. pants
Vispārēji principi 1. Neviena Valdes, Komisijas vai
valsts noregulējuma iestādes rīcība, priekšlikums vai
rīcībpolitika nav diskriminējoša pret vienībām, kuras
minētas 2. pantā, noguldījumu turētājiem,
ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, kuri veic
uzņēmējdarbību Savienībā, pamatojoties uz to
pilsonību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu. 2. Pieņemot lēmumus
vai veicot rīcību, kas skar vairāk nekā vienu
iesaistīto dalībvalsti un jo īpaši, pieņemot lēmumus,
kas attiecas uz grupām, kuras veic uzņēmējdarbību
divās vai vairāk iesaistītajās dalībvalstīs,
Komisija pienācīgi apsver visus šos faktorus: a) iesaistīto dalībvalstu
intereses, kurās grupa veic darbību, un jo īpaši jebkura
lēmuma vai darbības, vai bezdarbības ietekmi uz finanšu
stabilitāti, ekonomiku, noguldījumu garantiju sistēmu vai
ieguldītāju kompensācijas sistēmu jebkurā no šīm
dalībvalstīm; b) mērķi līdzsvarot
dažādo iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairīties no
kādas iesaistītās dalībvalsts netaisnīgas interešu
aizskaršanas vai netaisnīgas interešu aizsardzības; c) nepieciešamību izvairīties no
negatīvas ietekmes uz citam tādas grupas daļām, kurai
piederīga vienība, kas minēta 2. pantā, ir
pakļauta noregulējumam; d) nepieciešamību izvairīties no
2. pantā minēto vienību kreditoriem radīto izmaksu
nesamērīga pieauguma apmērā, kas būtu lielāks
nekā tas, kas tiem būtu radies, ja tās būtu
noregulētas saskaņā ar parastajām maksātnespējas
procedūrām; e) lēmumus, kas jāpieņem
saskaņā ar LESD 107. pantu un kas minēti 16. panta
10. punktā. 3. Komisija līdzsvaro
2. punktā minētos faktorus ar 12. pantā
minētajiem noregulējuma mērķiem, atbilstoši katras lietas
būtībai un apstākļiem. 4. Ar nevienu Valdes vai
Komisijas lēmumu dalībvalstīm netiek pieprasīts sniegt
ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora
līdzekļiem. II DAĻA
ĪPAŠIE NOTEIKUMI I SADAĻA Funkcijas Vienotajā
noregulējuma mehānismā un procesuālie noteikumi 1. nodaļa Noregulējuma
plānošana 7. pants
Noregulējuma plāni 1. Valde izstrādā
vienību, kas minētas 2. pantā, un grupu noregulējuma
plānus. 2. Valsts noregulējuma
iestādes 1. punkta nolūkos pārsūta Valdei visu
noregulējuma plānu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo
informāciju, kuru tās ieguvušas saskaņā ar Direktīvas
[ ] 10. pantu un 12. panta 1. punktu, neskarot šīs
sadaļas 5. nodaļu. 3. Noregulējuma
plānā tiek paredzētas iespējas šajā regulā
minēto noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru
piemērošanai vienībām, kas minētas 2. pantā. 4. Noregulējuma
plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras
Komisija un Valde var veikt, ja vienība, kas minēta
2. pantā, vai grupa atbilst noregulējuma veikšanas
nosacījumiem. Noregulējuma plānā ņem vērā
dažādus scenārijus, tostarp to, ka maksātnespējas
gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt
plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai
sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Noregulējuma
plānā netiek paredzēts nekāds ārkārtas
finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem
papildus saskaņā ar šo regulu izveidotajam fondam. 5. Katras vienības
noregulējuma plānā iekļauj šādu informāciju: a) plāna galveno elementu kopsavilkumu; b) kopsavilkumu par būtiskām
izmaiņām saistībā ar iestādi, kas notikušas pēc
tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā
informācija; c) to, kādā veidā varētu
nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt
kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no
citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību
iestādes maksātnespējas gadījumā; d) visu būtisko plāna aspektu
izpildes paredzamo termiņu; e) saskaņā ar 8. pantu
veiktā noregulējamības novērtējuma detalizētu
aprakstu; f) to 8. panta 5. punktā
paredzēto pasākumu aprakstu, kas nepieciešami, lai
pārvarētu vai novērstu šķēršļus
noregulējumam, kuri konstatēti saskaņā ar 8. pantu
veiktā novērtējuma rezultātā; g) aprakstu par vērtības un
tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz
iestādes kritiski svarīgajām funkcijām, galvenajām
darbības jomām un aktīviem; h) detalizētu aprakstu par
mehānismiem, ar kuriem nodrošina, ka 8. pantā prasītā
informācija ir atjaunināta un vienmēr ir noregulējuma
iestāžu rīcībā; i) noregulējuma iestādes
skaidrojumu par noregulējuma risinājumu finansēšanas
iespējām, neparedzot ārkārtas finansiālo atbalstu no
publiskā sektora līdzekļiem; j) detalizētu aprakstu par
dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu
piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos; k) aprakstu par kritiski svarīgām
savstarpējām saitēm; l) analīzi par plāna ietekmi uz
citām grupas iestādēm; m) aprakstu par iespējām
saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes
pakalpojumiem un citām infrastruktūrām; n) plānu saziņai ar
plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību; o) minimuma prasības pašu
kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas
prasītas saskaņā ar 10. pantu, un attiecīgā
gadījumā termiņu minētā līmeņa sasniegšanai; p) attiecīgā
gadījumā – minimuma prasības pašu kapitālam un
līgumiskiem iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem
saskaņā ar 10. pantu, un attiecīgā gadījumā
termiņu minētā līmeņa sasniegšanai; q) aprakstu par būtiskām
operācijām un sistēmām iestādes operacionālo
procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai; r) aprakstu par plāna īstenošanas
ietekmi uz darba ņēmējiem, tostarp novērtējumu par
visām saistītajām izmaksām. 6. Grupu noregulējuma
plānos iekļauj plānu grupas kā kopuma noregulējumam un
norāda pasākumus mātesuzņēmumu un
meitasuzņēmumu noregulējumam, kuri ir grupas daļa. 7. Valde izstrādā
noregulējuma plānus sadarbībā ar uzraudzības
iestādi un konsolidētās uzraudzības iestādi un
iesaistīto dalībvalstu, kurā vienības veic
uzņēmējdarbību, valsts noregulējuma
iestādēm. 8. Valde var pieprasīt
valsts noregulējuma iestādēm sagatavot provizoriskus
noregulējuma plānu projektus un grupas līmeņa
noregulējuma iestādei sagatavot provizorisku grupas noregulējuma
plāna projektu. 9. Noregulējuma plānus
pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi
gadā un pēc būtiskām izmaiņām iestādes juridiskajā
vai organizatoriskajā struktūrā, tās darbībā, vai
tās finanšu stāvoklī, kas varētu būtiski ietekmēt
plānus vai prasīt izmaiņas plānos. 8. pants
Noregulējamības novērtējums 1. Sagatavojot noregulējuma
plānus saskaņā ar 7. pantu, Valde pēc
apspriešanās ar kompetento iestādi, ieskaitot ECB, un
noregulējuma iestādēm neiesaistītajās
dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles,
ciktāl būtiski attiecībā uz nozīmīgo
filiāli, veic novērtējumu par to, kādā mērā
iestādes un grupas ir noregulējamas, neparedzot ārkārtas
finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus
fonda izmantošanai, kas izveidots saskaņā ar 64. pantu. 2. Izstrādājot
2. pantā minēto vienību noregulējuma plānu, Valde
novērtē, cik lielā mērā vienību ir iespējams
noregulēt saskaņā ar šo regulu. Vienību uzskata par
noregulējamu, ja noregulējuma iestādei tas ir paveicams un ja ir
ticams, ka to var vai nu likvidēt saskaņā ar parastajām
maksātnespējas procedūrām, vai noregulēt,
piemērojot tai dažādus noregulējuma instrumentus un pilnvaras
tā, lai tam nebūtu būtiska negatīva ietekme uz tās
dalībvalsts, kurā vienība atrodas, vai citu dalībvalstu,
vai Savienības finanšu sistēmām, tostarp plašākas
finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma
apstākļos, un ar mērķi nodrošināt vienības
kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. 3. Izstrādājot grupu
noregulējuma plānus, Valde novērtē, cik lielā
mērā grupas ir iespējams noregulēt saskaņā ar šo
regulu. Grupu uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma
iestādēm tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības
var vai nu likvidēt saskaņā ar parastajām
maksātnespējas procedūrām, vai noregulēt,
piemērojot grupas vienībām noregulējuma instrumentus un
pilnvaras tā, lai tam nebūtu būtiska negatīva ietekme uz to
dalībvalstu, kurās grupai piederīgas vienības atrodas, vai
citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmām, tostarp
plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska
notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt
vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, vai nu ja
tās viegli var savlaicīgi nodalīt, vai ar citiem
līdzekļiem. 4. Novērtējuma
vajadzībām Valde vismaz pārbauda Direktīvas [ ] pielikuma
C iedaļā minētos jautājumus. 5. Ja vienības vai grupas
noregulējuma novērtējuma rezultātā, kas veikts
saskaņā ar 2. un 3. punktu, Valde pēc
apspriešanās ar kompetento iestādi, ieskaitot ECB, konstatē, ka
pastāv iespējami būtiski šķēršļi
attiecīgās vienības vai grupas noregulējumam, Valde,
apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, sagatavo iestādei
vai mātesuzņēmumam adresētu ziņojumu, kurā
analizēti būtiskie šķēršļi noregulējuma instrumentu
efektīvai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru
īstenošanai. Turklāt ziņojumā ietver tādu
pasākumu ierosinājumus, ko Valde uzskata par nepieciešamiem vai
piemērotiem šādu šķēršļu novēršanai
saskaņā ar 8. punktu. 6. Ziņojumu paziņo
attiecīgajai vienībai vai mātesuzņēmumam,
kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm
neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas
nozīmīgas filiāles. Tajā iekļauj novērtējuma
vai konstatējuma pamatojumu un norāda to, kā
novērtējums vai konstatējums atbilst 6. pantā
paredzētajām samērīgas piemērošanas
prasībām. 7. Četru mēnešu
laikā pēc šāda ziņojuma saņemšanas dienas vienība
vai mātesuzņēmums var iesniegt savus apsvērumus un
ierosināt Valdei alternatīvus pasākumus ziņojumā
norādīto šķēršļu novēršanai. Valde paziņo
par jebkuru vienības vai mātesuzņēmuma ierosināto
pasākumu kompetentajām iestādēm un noregulējuma
iestādēm neiesaistītajā dalībvalstīs, kurās
atrodas nozīmīgas filiāles. 8. Ja attiecīgās
vienības vai mātesuzņēmuma ierosinātie pasākumi
efektīvi nenovērš šķēršļus noregulējamībai,
Valde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un – vajadzības
gadījumā – makroprudenciālās uzraudzības iestādi
pieņem lēmumu, kurā norāda, ka ierosinātie
pasākumi efektīvi nenovērš šķēršļus
noregulējamībai, un liek valsts noregulējuma iestādēm
pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai jebkuram
attiecīgās grupas meitasuzņēmumam veikt 9. punktā
minētos pasākumus, balstoties uz šādiem kritērijiem: a) pasākuma efektivitāti
noregulējamības šķēršļu novēršanai; b) nepieciešamību izvairīties no
negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti
iesaistītājās dalībvalstīs; c) nepieciešamību izvairīties no
tādas ietekmes uz attiecīgo iestādi vai grupu, kura
pārsniegtu noregulējamības šķēršļa
novēršanai nepieciešamo vai būtu nesamērīga. 9. Valde 8. punkta
nolūkos liek valsts noregulējuma iestādēm veikt jebkuru no
šādiem pasākumiem: a) prasīt vienībai sagatavot pakalpojumu
līgumus (grupas iekšējos vai ar trešām personām), lai
nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju sniegšanu; b) prasīt vienībai ierobežot
tās maksimālo individuālo vai kopīgo riska darījumu
apmēru; c) prasīt konkrētu vai
regulāru informāciju noregulējuma mērķiem; d) prasīt vienībai
atbrīvoties no konkrētiem aktīviem; e) prasīt vienībai ierobežot vai
izbeigt konkrētas esošās vai ierosinātās darbības; f) ierobežot vai novērst jaunu vai
esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu
pārdošanu; g) prasīt vienkāršošanas
nolūkos veikt izmaiņas vienības vai jebkuras grupai piederošas
vienības, kas tieši vai netieši ir tās kontrolē,
juridiskajās vai darbības struktūrās,
tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas
var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām ar
noregulējuma instrumentu palīdzību; h) prasīt vienībai izveidot dalībvalsts
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību; i) prasīt vienībai emitēt
atbilstīgas saistības, lai izpildītu 10. panta
prasības; j) pieprasīt vienībai censties
uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām
atbilstīgām saistībām, pirmā līmeņa papildu
kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa papildu kapitāla
instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka visi
Komisijas lēmumi norakstīt vai konvertēt minētās
saistības vai instrumentu tiktu veikti saskaņā ar tādas
jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām
saistībām vai instrumentu. 10. Valsts noregulējuma
iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar
26. pantu. 9. pants
Vienkāršoti pienākumi un atbrīvojumi 1. Valde pēc savas
iniciatīvas vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma
var piemērot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz
noregulējuma plānu izstrādi, kas minēti 7. pantā,
vai var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt
minētos plānus. 2. Valsts noregulējuma
iestādes var ierosināt Valdei attiecībā uz
konkrētām iestādēm vai grupām piemērot
vienkāršotus pienākumus vai atbrīvot tās no pienākuma izstrādāt
noregulējuma plānus. Šāds priekšlikums ir jāpamato un
jāpapildina ar visiem attiecīgajiem dokumentiem. 3. Saņemot priekšlikumu
saskaņā ar 1. punktu vai rīkojoties pēc savas
iniciatīvas, Valde veic attiecīgo iestāžu vai grupas
novērtējumu. Novērtējumā ņem vērā
iespējamo ietekmi, kuru uz finanšu tirgiem, citām iestādēm
vai uz finansēšanas nosacījumiem varētu atstāt
iestādes vai grupas maksātnespēja, ņemot vērā
tās darbības raksturu, lielumu vai savstarpējo saistību ar
citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā. 4. Valde izvērtē
atbrīvojumu turpmāku piemērošanu vismaz reizi gadā un
sākot no piešķiršanas datuma vai pēc izmaiņām
attiecīgās iestādes vai grupas juridiskajā vai organizatoriskajā
struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī. Valde
nepiešķir atbrīvojumus iestādei gadījumos, ja iestādei
ir viens vai vairāki meitasuzņēmumi vai nozīmīgas
filiāles citā dalībvalstī vai trešā valstī. Valde pārtrauc piemērot
vienkāršotos pienākumus vai atbrīvojumu no pienākuma
sagatavot noregulējuma plānus, ja vairs nepastāv kāds no
nosacījumiem, kas bija to pamatā. Ja valsts noregulējuma iestāde, kas
ierosināja vienkāršoto pienākumu piemērošanu vai
piešķīra atbrīvojumu saskaņā ar 1. punktu,
uzskata, ka lēmums piemērot vienkāršoto pienākumu vai
piešķirt atbrīvojumu ir jāatsauc, tā šajā
nolūkā iesniedz priekšlikumu Valdei. Šajā gadījumā
Valde pieņem lēmumu par ierosināto atsaukšanu, pilnībā
ņemot vērā atsaukšanas pamatojumu, ko izvirzījusi valsts
noregulējuma iestāde, ievērojot 3. punktā minētos
elementus. 5. Valde saskaņā ar
3. un 4. punktu var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt
noregulējuma plānus atsevišķām iestādēm, kas ir
radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts
Direktīvas 2013/36/ES 21. pantā, un ir pilnībā
vai daļēji atbrīvotas no valsts tiesību aktos
noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā
ar Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punktu. Šajā
gadījumā pienākumu sagatavot noregulējuma plānu
konsolidēti piemēro centrālajai iestādei. 6. Valde var piešķirt
atbrīvojumu attiecībā uz pienākumu sagatavot
noregulējuma plānus atsevišķām iestādēm,
kurām piemēro institucionālo aizsardzības shēmu
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta
7. punktu. Lemjot par atbrīvojuma piešķiršanu iestādei,
kurai piemēro šādu institucionālo aizsardzības shēmu,
Valde apsver, vai ir ticams, ka institucionālā aizsardzības
shēma spēs izpildīt shēmai vienlaicīgi izteiktus lūgumus
saistībā ar tās locekļiem. 7. Valde informē EBI par
to, kā tiek piemērots 1., 4. un 5. punkts. 10. pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām
saistībām 1. Valde, apspriežoties ar kompetentajām
iestādēm, tai skaitā ECB, nosaka minimuma prasības pašu
kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas
iestādēm un mātesuzņēmumiem ir jāuztur, kā
minēts 2. punktā, kam var piemērot norakstīšanas un
konvertācijas pilnvaras. 2. Minimuma prasības aprēķina
kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu, kas izteikta
kā procentuālā daļa no iestāžu un
mātesuzņēmumu, kas minēti 2. pantā,
kopējām saistībām un pašu kapitāla, izņemot
saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem. 3. Šā panta
1. punktā minēto noteikšanu veic, pamatojoties uz šādiem
kritērijiem: a) nepieciešamība nodrošināt, ka
iestādi un mātesuzņēmumu, kas minēti
2. pantā, iespējams noregulēt, piemērojot
noregulējuma instrumentus, tostarp vajadzības gadījumā
iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu
sasniegti noregulējuma mērķi; b) nepieciešamību attiecīgos
gadījumos nodrošināt, ka iestādei un
mātesuzņēmumam, kas minēti 2. pantā, ir
pietiekams apjoms atbilstīgo saistību, lai garantētu to,
ka – ja tiktu piemērots iekšējās rekapitalizācijas
instruments – zaudējumus būtu iespējams absorbēt un
iestādes un mātesuzņēmuma, kas minēti
2. pantā, pirmā līmeņa pamata kapitāla
rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā
līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai tie saglabātu
atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu
darbības, kurām tiem ir izsniegta atļauja saskaņā ar
Regulu (ES) Nr. 575/2013, un uzturēt pietiekamu tirgus
uzticēšanos iestādei vai mātesuzņēmumam, kas
minēti 2. pantā; c) nepieciešamību nodrošināt, lai
gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz, ka dažas
atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no
iekšējās rekapitalizācijas jomas saskaņā ar
24. panta 5. punktu, vai ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas
var tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot
daļēju pārvedumu, iestādei un
mātesuzņēmumam, kas minēti 2. pantā, ir
pietiekamas citas atbilstīgas saistības, lai nodrošinātu, ka
šādus zaudējumus ir iespējams absorbēt un ka iestādes
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju ir
iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs,
lai iestāde saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas
nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta
atļauja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013/ES; d) iestādes un
mātesuzņēmuma, kas minēti 2. pantā, lielums, darbības
modelis un riska profils, tostarp pašu kapitāls; e) apmērs, kādā
noguldījumu garantiju sistēma varētu līdzfinansēt
noregulējumu saskaņā ar 73. pantu; f) cik lielā mērā
2. pantā minētās iestādes un
mātesuzņēmuma maksātnespēja nelabvēlīgi
ietekmētu finanšu stabilitāti, cita starpā izraisot kaitīgu
ietekmi uz citām iestādēm, ņemot vērā tās
savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai
pārējo finanšu sistēmu. Noteikšanā precizē minimuma
prasības, kuras iestādēm ir jāizpilda individuāli un
kuras mātesuzņēmumiem ir jāizpilda konsolidēti. Valde
var atbrīvot mātesuzņēmumu no minimuma prasību
izpildes konsolidēti, ja ir izpildīti Direktīvas [ ] 39. panta
4.ca punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi.
Valde var piešķirt atbrīvojumu meitasuzņēmumam
attiecībā uz minimuma prasību izpildi konsolidēti, ja ir
izpildīti Direktīvas [ ] 39. panta 4.d punkta a) līdz
c) apakšpunktā minētie nosacījumi. 4. Noteikšanā, kas
minēta 1. punktā, var paredzēt, ka minimuma prasības
pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām
daļēji izpilda konsolidēti vai individuāli, izmantojot
līgumisku iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. 5. Lai instruments būtu
kvalificējams kā līgumisks iekšējās
rekapitalizācijas instruments saskaņā ar 4. punktu, Valdei
ir jābūt pārliecinātai, ka instruments: a) ietver līguma noteikumu, kas paredz,
ka gadījumos, kad Komisija pieņem lēmumu piemērot
attiecīgajai iestādei iekšējās rekapitalizācijas
instrumentu, instrumentu noraksta vai konvertē tādā
apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms tiek
norakstītas vai konvertētas citas atbilstīgas saistības; un b) uz to attiecas saistošs
pakārtotības nolīgums, pasākums vai noteikums,
saskaņā ar kuru parastās maksātnespējas
procedūras gadījumā tas ir ierindojams zem citām
atbilstīgām saistībām un to nevar atmaksāt, kamēr
šajā laikā nav nokārtotas citas atbilstīgās
saistības. 6. Valde noteikšanu, kas
minēta 1. punktā, veic noregulējuma plānu
izstrādes un uzturēšanas gaitā, pamatojoties uz 7. pantu. 7. Valde adresē noteikšanas
rezultātā izdarītos konstatējumus valsts noregulējuma
iestādēm. Valsts noregulējuma iestādes īsteno Valdes
norādījumus saskaņā ar 26. pantu. Valde pieprasa
valsts noregulējuma iestādēm pārliecināties un
nodrošināt, ka iestādes un mātesuzņēmumi izpilda
minimuma prasības, kas minētas 1. punktā. 8. Valde informē ECB un EBI
par minimuma prasībām, kuras tā ir noteikusi katrai
iestādei un mātesuzņēmumam saskaņā ar
1. punktu. 2. nodaļa Agrīna
intervence 11. pants
Agrīna intervence 1. ECB vai iesaistīto
dalībvalstu kompetentās iestādes informē Valdi par
jebkādiem pasākumiem, kuru veikšanu tās pieprasa iestādei
vai grupai vai kurus tās veic pašas saskaņā ar Padomes Regulas
(ES) Nr. [ ] 13.b pantu vai Direktīvas [ ] 23. panta
1. punktu vai 24. pantu, vai saskaņā ar Direktīvas
2013/36/ES 104. pantu. Valde paziņo Komisijai par jebkādu informāciju,
ko tā ir saņēmusi, pamatojoties uz pirmo daļu. 2. No dienas, kad saņemta
1. punktā minētā informācija, un neskarot ECB un
kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar citiem Savienības
tiesību aktiem, Valde var sagatavot attiecīgās iestādes vai
grupas noregulējumu. Pirmās daļas nolūkos Valde,
sadarbojoties ar ECB un attiecīgo kompetento iestādi, rūpīgi
pārrauga iestādes vai mātesuzņēmuma stāvokli, un
to, vai tie izpilda visus agrīnās intervences pasākumus, kurus
tiem ir pieprasīts veikt. 3. Valdei ir pilnvaras: a) saskaņā ar šīs
sadaļas 5. nodaļu pieprasīt visu informāciju, kas
nepieciešama, lai sagatavotu iestādes vai grupas noregulējumu; b) veikt iestādes vai grupas
aktīvu un saistību vērtēšanu saskaņā ar
17. pantu; c) sazināties ar potenciālajiem
pircējiem, lai sagatavotu iestādes vai grupas noregulējumu, vai
pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai valsts
noregulējuma iestādei šādi rīkoties, ievērojot
konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šajā regulā un
Direktīvas [ ] 76. pantā; d) pieprasīt attiecīgajai valsts
noregulējuma iestādei sagatavot attiecīgās iestādes
vai grupas provizorisku noregulējuma shēmu. 4. Ja ECB vai iesaistīto
dalībvalstu kompetentās iestādes plāno iestādei vai
grupai piemērot papildu pasākumu, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES)
Nr. [ ] 13.b pantu vai pamatojoties uz Direktīvas [ ]
23. vai 24. pantu, vai pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES
104. pantu, pirms iestāde vai grupa ir pilnībā
izpildījusi pirmo pasākumu, kas paziņots Valdei, tās
konsultējas ar Valdi pirms šāda papildu pasākuma
piemērošanas attiecīgajai grupai vai iestādei. 5. ECB vai kompetentā
iestāde un Valde nodrošina, ka ierosinātais papildu pasākums,
kas minēts 4. punktā, un visas Valdes darbības
noregulējuma sagatavošanai, pamatojoties uz 2. punktu, ir
saskaņotas. 3. nodaļa Noregulējums 12. pants
Noregulējuma mērķi 1. Rīkojoties
saskaņā ar noregulējuma procedūru, kas minēta
16. pantā, Komisija un Valde attiecībā uz saviem
pienākumiem ņem vērā noregulējuma mērķus un
izvēlas tos instrumentus un pilnvaras, ar kurām pēc to uzskatiem
vislabāk sasniedzami mērķi, kas ir atbilstošākie
konkrētajā gadījumā. 2. Noregulējuma
mērķi, kas minēti 1. punktā, ir šādi: a) garantēt kritiski svarīgo
funkciju nepārtrauktību; b) izvairīties no negatīvas
ietekmes uz finanšu stabilitāti, tostarp novērst kaitīgas
ietekmes izplatīšanos un uzturēt tirgus disciplīnu; c) aizsargāt publiskā sektora
līdzekļus, samazinot paļaušanos uz ārkārtas
finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem; d) aizsargāt noguldītājus, uz
kuriem attiecas Direktīva 94/19/EK, un ieguldītājus, uz kuriem
attiecas Direktīva 97/9/EK[21]. Tiecoties īstenot minētos
mērķus, Komisija un Valde cenšas izvairīties no
nevajadzīgas vērtības iznīcināšanas un līdz
minimumam samazināt noregulējuma izmaksas. 3. Komisija līdzsvaro
2. punktā minētos mērķus atbilstoši
attiecīgās lietas būtībai un apstākļiem. 13. pants
Vispārēji principi, kas piemērojami noregulējumam 1. Rīkojoties
saskaņā ar noregulējuma procedūru, kas minēta
16. pantā, Komisija un Valde veic visus pienācīgos
pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek
veikta, ievērojot šādus principus: a) noregulējamās iestādes
akcionāri sedz pirmos zaudējumus; b) noregulējamās iestādes
kreditori sedz zaudējumus pēc akcionāriem atbilstīgi
viņu prasījumu prioritātes kārtībai saskaņā
ar 15. pantu; c) tiek nomainīta
noregulējamās iestādes vadība, izņemot tos
gadījumus, kad vadītāju paturēšana – pilnībā
vai daļēji, atbilstoši konkrētajiem apstākļiem –
tiek uzskatīta par nepieciešamu noregulējuma mērķu
sasniegšanai; d) personas un vienības likumā
paredzētajā kārtībā tiek sauktas pie atbildības
par noregulējamās iestādes maksātnespēju, ciktāl
tas ir to atbildības robežās saskaņā ar valsts tiesību
aktiem; e) vienas un tās pašas kategorijas
kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi; f) neviens kreditors necieš lielākus
zaudējumus nekā gadījumā, ja 2. punktā
minētā vienība būtu bijusi likvidēta saskaņā
ar parastajām maksātnespējas procedūrām. 2. Ja iestāde ir grupai
piederīga vienība, Komisija – attiecīgajā
gadījumā – un Valde piemēro noregulējuma instrumentus un
īsteno noregulējuma pilnvaras tādā veidā, kas
līdz minimumam samazina ietekmi uz citām grupai piederīgām
vienībām un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazina
nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropas
Savienībā un jo īpaši dalībvalstīs, kurās grupa
darbojas. 3. Ja 2. punktā
minētajai vienībai piemēro uzņēmuma pārdošanas
instrumentu, pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas
instrumentu, tiek uzskatīts, ka pret šo vienību ir uzsākta
bankrota procedūra vai analogas maksātnespējas procedūras
Direktīvas 2001/23/EK[22]
5. panta 1. punkta nozīmē. 14. pants
Finanšu iestāžu un mātesuzņēmumu noregulējums 1. Komisija veic
noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, ja
16. panta 2. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti
gan attiecībā uz finanšu iestādi, gan attiecībā uz
mātesuzņēmumu. 2. Komisija veic
noregulējuma darbību attiecībā uz
mātesuzņēmumu, kas minēts 2. panta
b) punktā, ja 16. panta 2. punktā paredzētie
nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā šo mātesuzņēmumu,
gan attiecībā uz vienu vai vairākiem meitasuzņēmumiem,
kas ir iestādes. 3. Atkāpjoties no
2. punkta noteikumiem, pat ja mātesuzņēmums neatbilst
16. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem,
Komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz
minēto mātesuzņēmumu, ja viens vai vairāki
meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, atbilst 16. panta
2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un darbība
attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu ir
nepieciešama, lai noregulētu vienu vai vairākus
meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu grupu kopumā. 15. pants
Prasījumu prioritātes kārtība Piemērojot iekšējas
rekapitalizācijas instrumentu noregulējumā esošai iestādei
un neskarot saistības, kas ir izslēgtas no iekšējā
rekapitalizācijas instrumenta saskaņā ar 24. panta 3. punktu,
Komisija izlemj un Valde un iesaistīto dalībvalstu valsts
noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas un konvertācijas
pilnvaras attiecībā uz prasījumiem, ievērojot šādas
parastu maksātnespējas procedūru gadījumā
piemērojamas kārtības apgrieztu prioritātes kārtību:
a) prasījumi, kas saistīti ar
atbilstīgiem noguldījumiem, un prasījumi, kas izriet no
noguldījumu garantiju sistēmām; b) nenodrošināti neprioritāri
prasījumi; c) subordinēti prasījumi, kas
nav minēti d) līdz f) punktā; d) augstāko izpildamatpersonu un
direktoru prasījumi; e) prasījumi, kas saistīti ar
pirmā līmeņa un otrā līmeņa papildu
instrumentiem; f) prasījumi, kas saistīti
ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu; sākot no f) apakšpunkta un beidzot
ar a) apakšpunktu. 16. pants
Noregulējuma procedūra 1. Ja ECB vai valsts
noregulējuma iestāde novērtē, ka attiecībā uz
2. pantā minētu vienību ir izpildīti nosacījumi,
kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties
minēto novērtējumu paziņo Komisijai un Valdei. 2. Saņemot paziņojumu,
pamatojoties uz 1. punktu, vai pēc savas iniciatīvas Valde
novērtē vai ir izpildīti šādi nosacījumi: a) vienība ir maksātnespējīga vai, domājams,
kļūs maksātnespējīga; b) ņemot vērā konkrētā
brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav
pamatoti sagaidāms, ka jebkāda alternatīva privātā
sektora vai uzraudzītāja darbība (tostarp agrīnās
intervences pasākumi vai kapitāla instrumentu norakstīšana vai
konvertācija saskaņā ar 14. pantu), kas īstenota
attiecībā uz vienību, novērstu tās maksātnespēju
saprātīgā termiņā; c) noregulējuma darbība ir
vajadzīga vispārības interesēs atbilstīgi
4. punktam. 3. Piemērojot šā panta
2. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka vienība ir
maksātnespējīga vai, domājams, kļūs
maksātnespējīga, ja uz to attiecas vismaz viens no šiem
nosacījumiem: a) vienība pārkāpj
prasības atļaujas spēkā esības saglabāšanai vai
pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka
iestāde tuvākajā nākotnē pārkāps
prasības atļaujas spēkā esības saglabāšanai
tā, ka tas attaisnotu kompetentās iestādes lēmumu atsaukt
atļauju, tostarp, bet ne tikai tāpēc, ka iestādei ir
radušies vai, domājams, radīsies zaudējumi, kuru
rezultātā tiks iztērēts viss tās pašu kapitāls
vai būtiska tā daļa; b) vienības aktīvi ir mazāki
par tās saistībām, vai pastāv objektīvi fakti, kas
apstiprina konstatējumu, ka vienības aktīvi tuvākajā
nākotnē būs mazāki par tās saistībām; c) vienība nespēj samaksāt
savas saistības noteiktajā termiņā, vai pastāv
objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde
tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus
noteiktajā termiņā; d) ir nepieciešams ārkārtas
finansiālais atbalsts no publiskā sektora
līdzekļiem, – izņemot gadījumus, kad, lai
novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts
ekonomikā un lai saglabātu finanšu stabilitāti, ārkārtas
finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem
izpaužas kādā no turpmāk minētajām formām: i) valsts garantijas likviditātes
iespējai, ko piešķīrusi centrālā banka
saskaņā ar centrālās bankas nosacījumiem; ii) valsts garantija no jauna
emitētām saistībām; iii) pašu kapitāla iepludināšana
vai kapitāla instrumentu pirkšana par cenām un ar noteikumiem, kas
nepiešķir priekšrocības vienībai, ja nedz šā panta
2. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie, nedz
14. pantā izklāstītie nosacījumi nepastāv
tajā brīdī, kad publiskā sektora atbalsts tiek
piešķirts. Katrā no i), ii) un iii) punktā
minētajiem gadījumiem garantiju vai līdzvērtīgus
pasākumus, kas minēti šajos punktos, attiecina uz
maksātspējīgām vienībām, un tie ir
jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šiem
pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir
samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek
izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas vienībai radušies vai
varētu rasties tuvākajā nākotnē. 4. Piemērojot
2. punkta c) apakšpunktu, noregulējuma darbību uzskata par
tādu, kas ir vispārības interesēs, ja ar to tiek sasniegts
viens vai vairāki noregulējuma mērķi un tā ir
samērīga ar šiem mērķiem, kā precizēts
12. pantā, un ja, īstenojot vienības likvidāciju saskaņā
ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma
mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā. 5. Ja visi 2. punktā
minētie nosacījumi ir izpildīti, Valde iesaka Komisijai veikt
vienības noregulējumu. Ieteikumā iekļauj vismaz šādus
elementus: a) ieteikumu veikt vienības
noregulējumu; b) 19. panta 3. punktā minēto
noregulējuma instrumentu satvaru; c) satvaru fonda izmantošanai
noregulējuma darbības atbalstam saskaņā ar 71.pantu. 6. Ņemot vērā
lietas steidzamību, Komisija pēc savas iniciatīvas vai
ņemot vērā 1. punktā minēto paziņojumu, ja
tāds sniegts, vai Valdes ieteikumu, kas minēts 5. punktā,
izlemj, vai ir veicams vienības noregulējums un noregulējuma
instrumentu satvaru, kas piemērojams attiecīgajai vienībai, un
par fonda izmantošanu noregulējuma darbības atbalstam. Komisija
pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu veikt
vienības noregulējumu, ja ir izpildīti visi 2. punktā
minētie nosacījumi. 7. Komisijas lēmums ir
adresēts Valdei. Ja Komisija nolemj neveikt vienības
noregulējumu, jo 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais
nosacījums nav izpildīts, attiecīgā vienība tiek
likvidēta saskaņā ar valsts maksātnespējas
tiesību aktiem. 8. Ievērojot Komisijas
lēmumā noteikto kārtību, Valde lemj par 20. pantā
minēto noregulējuma shēmu un nodrošina, ka valsts noregulējuma
iestādes veic nepieciešamās darbības noregulējuma
shēmas īstenošanai. Valdes lēmums ir adresēts
attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm, un
tajā ir iekļauti norādījumi šīm iestādēm,
kuras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Valdes
lēmumu saskaņā ar 26. pantu, īstenojot
Direktīvā [ ] paredzētās noregulējuma pilnvaras, jo
īpaši tās, kas paredzētas Direktīvas [ ] 56. līdz
64. pantā. Ja ir konstatējams valsts atbalsts, Valde var
pieņemt lēmumu tikai pēc tam, kad Komisija ir
pieņēmusi lēmumu par valsts atbalstu. 9. Pēc paziņojuma
saņemšanas, pamatojoties uz 1. punktu, vai pēc savas
iniciatīvas, ja Valde uzskata, kas noregulējuma pasākumi
varētu veidot valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta
1. punktu, tā aicina iesaistīto dalībvalsti vai
skartās dalībvalstis nekavējoties paziņot plānotos
pasākumus Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta
3. punktu. 10. Ciktāl Valdes
ierosinātā noregulējuma darbība ir saistīta ar fonda
izmantošanu un neietver valsts atbalstu atbilstoši LESD 107. panta
1. punktam, Komisija paralēli pēc analoģijas piemēro
kritērijus LESD 107. panta piemērošanai. 11. Komisijai ir tiesības
iegūt no Valdes jebkādu informāciju, ko tā uzskata par
būtisku savu pienākumu izpildei, pamatojoties uz šo regulu, un –
attiecīgajā gadījumā – LESD 107. pantu. Valdei ir
tiesības saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu
iegūt no jebkuras personas informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai
sagatavotu noregulējuma darbību, ieskaitot noregulējuma
plānos sniegtās informācijas atjaunināšanu un
papildināšanu. 12. Valdei ir tiesības
ieteikt Komisijai grozīt noregulējuma instrumentu un fonda
izmantošanas satvaru attiecībā uz vienību, kuras
noregulējums tiek veikts. 17. pants
Vērtēšana 1. Pirms noregulējuma
darbības veikšanas vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai
konvertācijas, Valde nodrošina 2. punktā minētas
vienības aktīvu un saistību taisnīgu un reālistisku vērtēšanu,
ko veic persona, kas ir neatkarīga no jebkādām publiskām
iestādēm, tostarp no Valdes, noregulējuma iestādes, un no
attiecīgās vienības. 2. Ievērojot
13. punktu, ja tiek izpildītas visas 3. līdz
14. punktā izklāstītās prasības,
vērtējumu uzskata par galīgu. 3. Ja neatkarīgs
vērtējums atbilstoši 1. punktam nav iespējams,
2. pantā minētās vienības aktīvu un saistību
provizorisku vērtējumu saskaņā ar 9. punkta
noteikumiem var veikt Valde. 4. Vērtēšanas
mērķis ir novērtēt tādas 2. pantā
minētās vienības aktīvu un saistību vērtību,
kas ir maksātnespējīga vai kas, domājams, kļūs
maksātnespējīga. 5. Vērtējums ir
paredzēts šādiem nolūkiem: a) to ņem vērā, lai
konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai
kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas
nosacījumi; b) ja noregulējuma nosacījumi ir
izpildīti, to ņem vērā, pieņemot lēmumu par
atbilstīgu noregulējuma darbību, kas veicama attiecībā
uz 2. pantā minēto vienību; c) ja tiek piemērotas pilnvaras
norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus, gūt
informāciju, lai pieņemtu lēmumu par akciju vai citu
īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras
izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu
norakstīšanas vai konvertācijas apmēru; d) ja tiek piemērots iekšējās
rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai
pieņemtu lēmumu par atbilstīgo saistību norakstīšanas
vai konvertācijas apmēru; e) ja tiek piemērots pagaidu
iestādes instruments vai aktīvu nodalīšanas instruments, to
ņem vērā, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem
aktīviem, tiesībām, saistībām vai akcijām vai
citiem īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par jebkādas
atlīdzības vērtību, kuru paredzēts maksāt
noregulējamajai iestādei, vai, atkarībā no gadījuma,
akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem; f) ja piemēro uzņēmuma
pārdošanas instrumentu, gūt informāciju, lai pieņemtu
lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām,
saistībām vai akcijām vai citiem īpašumtiesību
instrumentiem un 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos
vairotu noregulējuma iestādes izpratni par komerciāliem
noteikumiem; g) visos gadījumos nodrošināt to,
ka jebkādi 2. pantā minētās vienības aktīvu
zaudējumi tiktu pilnībā atzīti brīdī, kad
piemēro noregulējuma instrumentus vai kad īsteno pilnvaras
norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus. 6. Attiecīgajā
gadījumā vērtēšanu balsta uz piesardzīgiem
pieņēmumiem, tai skaitā attiecībā uz saistību
neizpildes rādītajiem un zaudējumu apmēru.
Vērtējumā netiek paredzēts, ka 2. pantā
minētajai vienībai nākotnē no publiskā sektora
līdzekļiem varētu tikt sniegts ārkārtas
finansiālais atbalsts no brīža, kad veic noregulējuma
darbības vai kad īsteno pilnvaras norakstīt vai konvertēt kapitāla
instrumentus. Turklāt vērtējumā ņem vērā to,
ka tad, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments: a) Valde var saņemt atlīdzību
no noregulējamās iestādes par saprātīgiem izdevumiem,
kas tai attiecīgi radušies; b) fonds saskaņā ar 71. pantu
var iekasēt procentu maksājumus vai maksu attiecībā uz
aizdevumiem vai garantijām, kas sniegti attiecīgajai
noregulējamai iestādei. 7. Vērtējumu papildina
ar šādu informāciju, kas reģistrēta 2. pantā
minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un
dokumentācijā: a) atjaunināta bilance un pārskats
par 2. pantā minētās vienības finansiālo
situāciju; b) aktīvu grāmatvedības
vērtības aplēse un analīze; c) saraksts ar nenokārtotajām
saistībām, kas reģistrētas 2. pantā
minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un
dokumentācijā, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un
prasījumu prioritātes līmeni saskaņā ar 15. pantu; d) saraksts ar aktīviem, ko
2. pantā minētā vienība tur to trešo personu
vārdā, kurām ir īpašumtiesības attiecībā uz
šiem aktīviem. 8. Attiecīgā
gadījumā, lai gūtu informāciju, pieņemot
5. punkta e) un f) apakšpunktā minētos lēmumus,
7. punkta b) apakšpunkta informāciju var papildināt ar
analīzi un aplēsi par 2. pantā minētās
vienības aktīvu un saistību vērtību, pamatojoties uz
tirgus vērtību. 9. Vērtējumā
norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi
viņu prasījumu prioritātes līmeņiem saskaņā
ar 15. pantu un novērtē, kādu attieksmi katra
akcionāru un kreditoru kategorija varētu saņemt, ja
2. pantā minēto vienību likvidētu saskaņā ar
parasto maksātnespējas procedūru. 10. Ja situācijas
steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt
6. un 8. punktā noteiktās prasības, vai ja
piemēro 2. punktu, veic provizorisku vērtējumu.
Provizorisks vērtējums atbilst 4. punktā noteiktajām
prasībām, un, ciktāl tas konkrētajos apstākļos ir
praktiski iespējams, 1., 7. un 9. punktā noteiktajām
prasībām. Provizoriskajā vērtējumā, kas
minēts pirmajā daļā, ar atbilstīgu pamatojumu
iekļauj rezerves papildu zaudējumiem. 11. Vērtējumu, kas
neatbilst visām šajā pantā izklāstītajām
prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu, līdz
neatkarīga persona ir veikusi vērtējumu, kas pilnībā
atbilst visām šajā pantā noteiktajām prasībām. Šo
ex post galīgo vērtējumu veic, cik drīz vien
iespējams. Ex post
galīgā vērtējuma nolūki ir: a) nodrošināt, lai 2. pantā
minētās vienības aktīvu zaudējumi tiktu
pilnībā atzīti šīs vienības grāmatvedības
dokumentos; b) sniegt pamatojumu lēmumam par
kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās
atlīdzības vērtības palielināšanu saskaņā ar
12. punktu. 12. Ja ex post galīgā
vērtējuma aplēse par 2. pantā minētās
vienības neto aktīvu vērtību ir augstāka nekā
provizoriskā vērtējuma aplēse par 2. pantā
minētās vienības neto aktīvu vērtību, tad Valde
var pieprasīt valsts noregulējuma iestādei: a) īstenot tās pilnvaras
palielināt kreditoru to prasījumu vērtību, kas ir
norakstīti saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas
instrumentu; b) dot norādījumus pagaidu
iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai veikt
turpmākus atlīdzības maksājumus attiecībā uz noregulējamās
vienības, kura minēta 2. pantā, aktīviem,
tiesībām, saistībām vai – atkarībā no
gadījuma – akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu
īpašniekiem attiecībā uz akcijām vai
īpašumtiesību instrumentiem. 13. Atkāpjoties no
1. punkta, provizorisks vērtējums, ko veic saskaņā ar
10. un 11. punktu, ir derīgs pamatojums Valdei veikt
noregulējuma darbības vai īstenot pilnvaras norakstīt vai
konvertēt kapitāla instrumentus. 14. Vērtējumam nav
juridiska spēka, un tas ir procesuāls solis Valdes ieteikuma sagatavošanā
par noregulējuma instrumenta piemērošanu vai noregulējuma
pilnvaras īstenošanu. 15. Vērtējums arī
atbilst deleģētajiem aktiem, kas attiecas uz apstākļiem,
kuros persona ir neatkarīga, metodoloģiju vienības aktīvu
un saistību novērtēšanai un metodoloģiju rezerves papildu
zaudējumiem aprēķināšanai un iekļaušanai pagaidu
vērtējumā, ko Komisija pieņem saskaņā ar
Direktīvas [ ] 30. panta 7. punktu. 16. Pēc tam, kad
noregulējuma darbība ir veikta, lai noteiktu, vai attieksme pret
akcionāriem un kreditoriem būtu labvēlīgāka, ja
noregulējamai iestādei būtu tikušas piemērotas
parastās maksātnespējas procedūras, Valde nodrošina, ka vērtēšanu
veic neatkarīga persona. Šī vērtēšana ir
atšķirīga no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar
1. līdz 14. punktu. 17. Vērtēšanā, kas
minēta 16. punktā, nosaka: a) kāds būtu akcionāriem un
kreditoriem piemērotais režīms, ja noregulējamai vienībai,
kas minēta 2. pantā, kuras sakarā izdarīta
daļēja pārvešana, norakstīšana vai konvertācija,
būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūrā
tieši pirms pārvešanas, norakstīšanas vai konvertācijas; b) kāds režīms faktiski ir ticis
piemērots akcionāriem un kreditoriem noregulējamās
vienības, kas minēta 2. pantā, noregulējuma
laikā; c) vai ir atšķirība starp
režīmu, kas minēts a) apakšpunktā, un režīmu, kas minēts
b) apakšpunktā. 18. Šā panta
16. punktā minētajā vērtēšanā: a) tiek pieņemts, ka
noregulējamā vienība, kas minēta 2. pantā, kuras
sakarā izdarīta daļēja pārvešana, norakstīšana
vai konvertācija, būtu tikusi iekļauta parastajā maksātnespējas
procedūrā tieši pirms noregulējuma darbības; b) tiek pieņemts, ka tiesību,
aktīvu vai saistību daļēja pārvešana vai
norakstīšana, vai konvertācija nav tikušas veiktas; c) netiek ņemts vērā
nekāds publiskā sektora ārkārtas atbalsts
noregulējamai vienībai, kas minēta 2. pantā. 18. pants
Kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija 1. ECB, kompetentā
iestāde vai noregulējuma iestāde, ko dalībvalsts
norīkojusi saskaņā ar Direktīvas [ ] 51. panta
1. punkta ba) un bb) apakšpunktu un 54. pantu, informē
Valdi par to, vai tās uzskata, ka ir izpildīti šādi
nosacījumi attiecībā uz vienību, kas minēta
2. pantā, vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību
iesaistītajā dalībvalstī: a) vienība vairs nebūs
dzīvotspējīga, ja vien kapitāla instrumenti netiks
norakstīti vai konvertēti kapitālā; b) vienībai ir nepieciešams
ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora
līdzekļiem, izņemot apstākļos, kas minēti
16. panta 3. punkta d) apakšpunkta iii) punktā. 2. Šā panta 1. punkta
nolūkos uzskatāms, ka vienība, kas minēta
2. pantā, vai grupa vairs nav dzīvotspējīga tikai, ja
ir izpildīti abi šie nosacījumi: a) vienība vai grupa ir maksātnespējīga vai,
domājams, kļūs maksātnespējīga; b) ņemot vērā
konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus
apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība,
tostarp alternatīva privātā sektora vai uzraudzītāja
darbība (tai skaitā agrīnās intervences pasākumi), kas
nav kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija,
atsevišķi vai kopā ar noregulējuma darbību, novērstu
vienības vai grupas maksātnespēju saprātīgā
termiņā. 3. Šā panta 1. punkta
a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka vienība ir
maksātnespējīga vai, domājams, kļūs
maksātnespējīga, ja piepildās viens vai vairāki
16. panta 3. apakšpunktā minētie apstākļi. 4. Šā panta 2 punkta a) apakšpunkta
vajadzībām uzskata, ka grupa ir maksātnespējīga vai,
domājams, kļūs maksātnespējīga, ja grupa
neatbilst tās konsolidētām prudenciālām
prasībām vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina
konstatējumu, ka grupa tuvākajā nākotnē
neatbildīs tās konsolidētām prudenciālām
prasībām tā, ka tas attaisnotu kompetentās iestādes
rīcību, tostarp, bet ne tikai tādēļ, ka grupai ir
radušies vai, domājams, radīsies zaudējumi, kuru
rezultātā tiks iztērēts viss pašu kapitāls vai
būtiska pašu kapitāla daļa. 5. Komisija pēc Valdes
ieteikuma vai pēc savas iniciatīvas pārliecinās, ka ir
izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi. Komisija
nosaka, vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas
pilnvaras īsteno atsevišķi vai, ievērojot procedūru
saskaņā ar 16. panta 4. līdz 7. punktu, kopā
ar noregulējuma darbību. 6. Ja Komisija konstatē, ka
ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, taču
noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 16. panta
2. punktu nav izpildīti, Valde pēc Komisija lēmuma liek valsts
noregulējuma iestādēm īstenot noregulējuma vai
konvertācijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas [ ] 51. un
52. pantu. 7. Ja ir izpildīti
1. punktā minētie nosacījumi un nosacījumi, kas
minēti 16. panta 2. punktā, piemēro 16. panta
4. līdz 7. punktā minēto procedūru. 8. Valde nodrošina, ka valsts
noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai
konvertācijas pilnvaras veidā, kas sniedz šādus rezultātus: a) pirmā līmeņa pamata
kapitāls samazinās pirmais proporcionāli zaudējumiem,
nepārsniedzot tā absorbcijas spēju; b) attiecīgu kapitāla instrumentu
pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē
pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā
apmērā, kādā tas ir nepieciešams, un nepārsniedzot
attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spēju. 9. Valsts noregulējuma iestādes
īsteno Valdes norādījumus un veic kapitāla instrumentu
norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar 26. pantu. 19. pants
Vispārējie principi, kas piemērojami noregulējumam 1. Ja Valde izlemj piemērot
noregulējuma instrumentu vienībai, kas minēta 2. pantā,
un noregulējuma darbības rezultātā kreditoriem tiktu
radīti zaudējumi vai to prasījumi tiktu konvertēti, Valde
īsteno 18. pantā minētās pilnvaras nekavējoties
pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā
piemērošanu. 2. Noregulējuma
instrumenti, kas minēti 16. panta 5. punktā, ir šādi: a) uzņēmuma pārdošanas
instruments; b) pagaidu iestādes instruments; c) aktīvu nodalīšanas instruments; d) iekšējās rekapitalizācijas
instruments. 3. Pieņemot 16. panta
5. punktā minēto ieteikumu, Valde apsver šādus faktorus: a) noregulējamās vienības
aktīvus un saistības, pamatojoties uz vērtēšanu
saskaņā ar 17. pantu; b) noregulējamās iestādes
likviditātes stāvokli; c) noregulējamās iestādes franšīzes
vērtības tirgspēju, ņemot vērā konkurences un
ekonomiskos apstākļus tirgū; d) pieejamo laiku. 4. Ievērojot
5. punktu, noregulējuma instrumentus var piemērot vai nu
atsevišķi, vai kopā, izņemot aktīvu nodalīšanas
instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar citu noregulējuma
instrumentu. 20. pants
Noregulējuma shēma Noregulējuma shēmā, ko Valde
pieņem, pamatojoties uz 16. panta 8. punktu, tiek noteikta,
ievērojot Komisijas lēmumus par noregulējuma satvaru
saskaņā ar 16. panta 6. punktu un –attiecīgā
gadījumā – pēc analoģijas lēmumus par valsts atbalstu,
sīkāka informācija par noregulējamai iestādei
piemērojamajiem noregulējuma instrumentiem, kas attiecas vismaz uz
pasākumiem, kuri minēti 21. panta 2. punktā,
22. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā un
24. panta 1. punktā un konkrētas summas un nolūki,
kuriem fonds tiks izmantots. Noregulējuma procesa gaitā Valde noregulējuma
satvara robežās, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar
16. panta 6. punktu, var grozīt un atjaunināt
noregulējuma shēmu, kā nepieciešams konkrētajā
gadījumā. 21. pants
Uzņēmuma pārdošanas instruments 1. Komisijas pieņemtā
satvara robežās uzņēmuma pārdošanas instruments sastāv
no šādu elementu pārveduma pircējam, kas nav pagaidu
iestāde: a) noregulējamās iestādes
akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti; vai b) visi vai noteikti noregulējamās
iestādes aktīvi, tiesības vai saistības. 2. Attiecībā uz
uzņēmuma pārdošanas instrumentu 16. panta
8. punktā minētajā noregulējuma shēmā
norāda jo īpaši: a) instrumentus, aktīvus, tiesības
un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved
saskaņā ar Direktīvas [ ] 32. panta 1. un
7. līdz 11. punktu; b) komerciālos noteikumus, ņemot
vērā noregulējuma procesa apstākļus un tēriņus
un izmaksas, kas tajā radušās, saskaņā ar kuriem valsts
noregulējuma iestāde veic pārvedumu saskaņā ar
Direktīvas [ ] 32. panta 2. līdz 4. punktu; c) vai valsts noregulējuma
iestādes pārveduma pilnvaras var tikt izmantotas vairāk
nekā vienu reizi saskaņā ar Direktīvas [ ] 32. panta
5. un 6. punktu; d) mehānismus, saskaņā ar
kuriem valsts noregulējuma iestāde veic šo instrumentu, aktīvu,
tiesību un saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas [
] 33. panta 1. un 2. punktu; e) vai tas, ka valsts noregulējuma
iestāde ievēro tirgošanas prasības, domājams, traucēs
noregulējuma mērķu sasniegšanu saskaņā ar
3. punktu. 3. Valde piemēro
uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 2. punkta
e) apakšpunktā paredzētās tirgošanas prasības, ja
tā konstatē, ka atbilstība šīm prasībām,
domājams, apdraudētu viena vai vairāku noregulējuma
mērķu sasniegšanu, un jo īpaši, ja ir spēkā šādi
nosacījumi: a) tā uzskata, ka
noregulējamās iestādes maksātnespēja vai
iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus
draudus finanšu stabilitātei; b) tā uzskata, ka prasību
ievērošana, visticamāk, mazinātu uzņēmuma
pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā
vai 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā
noregulējuma mērķa sasniegšanā. 22. pants
Pagaidu iestādes instruments 1. Komisijas pieņemtā
satvara robežās pagaidu iestādes instruments sastāv no jebkura
turpmāk nosauktā elementa pārvešanas pagaidu iestādei: a) vienas vai vairāku noregulējamo
iestāžu emitētas akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti;
b) visi vai jebkuri vienas vai vairāku
noregulējamo iestāžu aktīvi, tiesības vai saistības. 2. Attiecībā uz
pagaidu iestādes instrumentu 20. pantā minētajā
noregulējuma shēmā nosaka jo īpaši: a) instrumentus, aktīvus, tiesības
un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved pagaidu
iestādei saskaņā ar Direktīvas [ ] 34. panta
1. līdz 9. punktu; b) mehānismus, saskaņā ar
kuriem valsts noregulējuma iestāde izveido pagaidu iestādi,
nodrošina tās darbību un izbeidz to saskaņā ar
Direktīvas [ ] 35. panta 1. līdz 3. punktu un
5. līdz 8. punktu; c) mehānismus, saskaņā ar
kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pagaidu iestādes vai
tās aktīvu vai saistību tirgošanu saskaņā ar
Direktīvas [ ] 35. panta 4. punktu. 3. Valde nodrošina, ka
saistību kopējā vērtība, kuras valsts
noregulējuma iestāde pārvedusi pagaidu iestādei,
nepārsniedz noregulējamās iestādes pārvesto vai no
citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu vērtību. 23. pants
Aktīvu nodalīšanas instruments 1. Komisijas pieņemtā
satvara robežās aktīvu nodalīšanas instruments sastāv no
noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai
saistību pārvešanas aktīvu pārvaldības
struktūrai. Aktīvu pārvaldības struktūra ir
juridiska persona, kas atbilst visām šīm prasībām: a) tā pilnībā vai
daļēji pieder vienai vai vairākām publiskām
iestādēm, kas var ietvert noregulējuma iestādi vai
noregulējuma finansēšanas mehānismu, vai tā atrodas šo
publisko iestāžu kontrolē; b) tā ir izveidota, lai
pārņemtu dažus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo
iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības un
saistības. 2. Attiecībā uz
aktīvu nodalīšanas instrumentu 20. pantā minētajā
noregulējuma shēmā nosaka jo īpaši: a) instrumentus, aktīvus, tiesības
un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved
aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar
Direktīvas [ ] 36. panta 1. līdz 4. punktu un
6. līdz 10. punktu; b) atlīdzību, kuru valsts
noregulējuma iestāde saņem par aktīvu pārvešanu
aktīvu pārvaldības struktūrai, atbilstīgi
17. pantā noteiktajiem principiem. Ar šo noteikumu netiek liegts tas,
ka atlīdzībai ir nominālvērtība vai negatīva
vērtība. 24. pants
Iekšējās rekapitalizācijas instruments 1. Iekšējās
rekapitalizācijas instrumentu var piemērot jebkuram no šiem
mērķiem: a) lai rekapitalizētu noregulējuma
nosacījumiem atbilstošu vienību, kas minēta 2. pantā,
tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju
nodrošināt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un
turpināt darbības, kurām tai izsniegta atļauja
saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2004/39/EK; b) lai konvertētu kapitālā
vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu,
kas nodoti pagaidu iestādei ar mērķi nodrošināt
minētās pagaidu iestādes kapitālu. Komisijas pieņemtā satvara robežās
attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu
noregulējuma shēmā jo īpaši tiek noteikts: a) kopējā summa, par kuru
atbilstīgās saistības ir jāsamazina vai
jākonvertē saskaņā ar 6. punktu; b) saistības, kuras var izslēgt
saskaņā ar 5. līdz 13. punktu; c) saskaņā ar 16. punktu
iesniedzamā uzņēmējdarbības reorganizācijas
plāna mērķi un minimuma saturs. 2. Iekšējās
rekapitalizācijas instrumentu var piemērot mērķim, kas
minēts 1. punkta a) apakšpunktā, tikai tad, ja ir
reāla iespēja, ka šā instrumenta piemērošana
kombinācijā ar pasākumiem, kas īstenoti saskaņā
ar 16. pantā paredzēto uzņēmējdarbības
reorganizācijas plānu, ne tikai palīdzēs sasniegt
atbilstošos noregulējuma mērķus, bet arī atjaunos
iestādes finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja nosacījums, kas izklāstīts
pirmajā daļā, nav izpildīts, piemēro attiecīgi
kādu no 19. panta 2. punkta a), b) un
c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem un 19.
panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto iekšējās
rekapitalizācijas instrumentu. 3. Norakstīšanas un
konvertācijas pilnvaras neattiecas uz šādām saistībām: a) segtiem noguldījumiem; b) nodrošinātām
saistībām, tostarp segtām obligācijām; c) jebkurām saistībām, kas
rodas no 2. pantā minētās vienības turējumā
esošajiem klienta aktīviem vai naudas, kā arī no
fiduciārām attiecībām starp 2. punktā minēto
vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma
guvēju), ar noteikumu, ka šāds klients vai labuma guvējs ir aizsargāts
saskaņā ar piemērojamām maksātnespējas tiesībām
vai civiltiesībām; d) saistībām pret
iestādēm, izņemot vienības, kas ir tajā pašā
grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par
septiņām dienām; e) saistībām, kuras izriet no
dalības sistēmā, kas noteikta saskaņā ar
Direktīvu 98/26/EK[23],
un kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām
dienām; f) saistībām pret kādu no
turpmāk minētajiem: i) darbinieku saistībā ar
uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu,
izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē tiesību
akti vai darba koplīgums; ii) komerckreditoru vai tirdzniecības
kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai 1. panta b), c)
vai d) punktā minētās vienības ikdienas darba
nodrošināšanai vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT
pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un telpu īres,
apkalpošanas un uzturēšanas; iii) nodokļu un sociālā
nodrošinājuma iestādēm ar noteikumu, ka minētajām
saistībām ir prioritāte saskaņā ar
piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai
civiltiesībām. 4. Šā panta
3. punktā minētā iekšējās rekapitalizācijas
instrumenta darbības joma neliedz vajadzības gadījumā īstenot
iekšējās rekapitalizācijas pilnvaras saistībā ar
nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas
nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to
nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai
nodrošinājuma vērtību. Segtās obligācijas, kā
definēts Direktīvas 2009/65/EK[24]
52. panta 4. Punktā, var atbrīvot no šā noteikuma. 5. Izņēmuma
gadījumos noteiktas saistības var izslēgt vai daļēji
izslēgt no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru
piemērošanas jebkurā no šādām situācijām: a) ja neatkarīgi no noregulējuma iestādes
godprātīgiem centieniem minētās saistības nav
iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā
laikposmā; vai b) ja izslēgšana ir noteikti
vajadzīga un ir samērīga, lai kritiski svarīgo funkciju un
galveno darbības jomu nepārtrauktību nodrošinātu
tādā veidā, kas saglabā noregulējamās
iestādes spēju turpināt galvenās operācijas,
pakalpojumus un darījumus; vai c) ja izslēgšana ir noteikti
vajadzīga un ir samērīga, lai nepieļautu kaitīgas
ietekmes izplatīšanos, kas nopietni apgrūtinātu finanšu tirgu
darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas
dalībvalsts vai Savienības ekonomikā; vai d) ja iekšējās
rekapitalizācijas instrumenta piemērošana šīm
saistībām izraisītu tādu vērtības
iznīcināšanu, ka zaudējumi, ko segtu citi kreditori, būtu
lielāki nekā tad, ja šīs saistības izslēgtu no
iekšējās rekapitalizācijas. Ja atbilstīgas saistības vai
atbilstīgu saistību kategorija ir pilnībā vai
daļēji izslēgta saskaņā ar šo punktu, citām
saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas
līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas
izslēgšanas, ar noteikumu, ka, īstenojot citām
atbilstīgām saistībām piemērojamo norakstīšanas
vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 13. panta
1. punkta f) apakšpunktā minētais princips. 6. Ja atbilstīgās saistības
vai atbilstīgo saistību kategorijas, kas pilnībā vai
daļēji izslēgtas saskaņā ar 5. punktu, un
zaudējumi, kuri tiktu attiecināti uz šīm saistībām nav
pilnībā vai daļēji nodoti kreditoriem, noregulējamajai
iestādei var piešķirt iemaksu no fonda, lai: a) segtu visus zaudējumus, kurus
atbilstīgas saistības nav absorbējušas, un atjaunotu
noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību
līdz nullei saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; b) pirktu akcijas vai citus
īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus
noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt
iestādi saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. 7. Fonds var veikt
6. punktā minēto iemaksu tikai, ja iemaksa atbilst abiem šiem kritērijiem: a) akcionāri un citu
īpašumtiesību instrumentu turētāji, attiecīgo
kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību turētāji,
izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši
iemaksu zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā, kas
ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no
noregulējamās iestādes kopējām saistībām,
tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma
darbības laikā saskaņā ar 17. pantā paredzēto
vērtēšanu; b) fonda iemaksa nepārsniedz 5 %
no noregulējamās iestādes kopējām saistībām,
tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma
darbības laikā saskaņā ar 17. pantā
paredzēto vērtēšanu. 8. Fonda iemaksas var
finansēt no: a) summas, kas pieejama fondam un kura
iegūta no 2. pantā minētajām vienībām
saskaņā ar 66. pantu; b) summas, ko var iegūt no pēciemaksām
saskaņā ar 67. pantu trīs gadu laikposmā; un c) ja a) un b) apakšpunktā
minētās summas ir nepietiekamas, no summas, ko iegūst no
alternatīviem finansējuma avotiem saskaņā ar
69. pantu. 9. Ārkārtas
apstākļos papildu finansējumu var iegūt no alternatīviem
finansējuma avotiem pēc tam, kad: a) ir sasniegta 5 % robeža, kas
noteikta 7. punkta b) apakšpunktā, un b) visas nenodrošinātas saistības,
kuras nav prioritāras un kas nav atbilstīgi noguldījumi, ir
pilnībā norakstītas vai konvertētas. 10. Kā alternatīvu vai
papildu pasākumu, ja ir izpildīti 7. punkta a) un
b) apakšpunktā minētie nosacījumi, iemaksu var veikt no
līdzekļiem, kas gūti no priekšiemaksām saskaņā ar
66. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti. 11. Šīs regulas
mērķiem nepiemēro Direktīvas [ ] 38. panta 3.cab
punkta 5. daļu. 12. Pieņemot
5. punktā minēto lēmumu, rūpīgi apsver šādus
faktorus: a) principu, ka zaudējumi vispirms
būtu jāsedz akcionāriem un pēc tam kopumā –
noregulējamās iestādes kreditoriem prioritātes
secībā; b) zaudējumu absorbcijas spējas
līmeni, kas paliktu noregulējamajā iestādē, ja
saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta; c) nepieciešamību saglabāt
pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai. 13. Valde veic šādu elementu
novērtējumu, pamatojoties uz vērtēšanu, kas atbilst
17. panta prasībām: a) kopsumma, par kādu ir jāveic
atbilstīgo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu to, ka
noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir
vienāda ar nulli; b) attiecīgos gadījumos kopsumma,
par kādu atbilstīgās saistības ir jākonvertē
akcijās, lai atjaunotu noregulējamās iestādes vai pagaidu
iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla
rādītāju. Ja tiek izlemts piemērot iekšējās
rekapitalizācijas instrumentu 1. punkta a) apakšpunktā
minētajos nolūkos, pirmajā daļā minētajā
vērtējumā nosaka summu, par kādu ir jākonvertē
atbilstīgās saistības, lai atjaunotu noregulējamās
iestādes vai attiecīgā gadījumā pagaidu iestādes
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju,
ņemot vērā kapitāla ieguldījumu, ko veic
noregulējuma fonds saskaņā ar 71. panta 1. punkta
d) apakšpunktu, un lai uzturētu pietiekamu tirgus uzticību
noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī
lai ļautu tai turpināt nodrošināt atbilstību atļaujas
izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tai
ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES
vai Direktīvu 2004/39/EK. 14. Izslēgšanu
saskaņā ar 5. punktu var piemērot vai nu, lai
pilnībā izslēgtu saistības no norakstīšanas, vai lai
ierobežotu minētajām saistībām piemērotās
norakstīšanas apmēru. 15. Norakstīšanas un
konvertācijas pilnvarās ievēro noteikumus par prasījumu
prioritāti, kas paredzēti 15. punktā. 16. Valsts noregulējuma
iestāde nekavējoties pārsūta Valdei
uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, kas
saņemts no saskaņā ar Direktīvas [ ] 47. panta
1. punktu iecelta administratora, pēc iekšējās
rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas. Divu nedēļu laikā no
uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna
iesniegšanas noregulējuma iestāde sniedz Valdei savu plāna novērtējumu.
Viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegts
uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns, Valde
novērtē, kāda ir 2. pantā minētās
vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas iespēja
šā plāna īstenošanas gadījumā. Novērtējumu
pabeidz saziņā ar kompetento iestādi. Ja Valde ir pārliecināta, ka ar
plāna palīdzību ir iespējams sasniegt šo mērķi,
tā ļauj valsts noregulējuma iestādei apstiprināt
plānu saskaņā ar Direktīvas [ ] 47. panta
5. punktu. Ja Valde nav pārliecināta, ka ar plāna
palīdzību ir iespējams sasniegt šo mērķi, tā liek
valsts noregulējuma iestādei par savām bažām informēt
administratoru un pieprasīt administratoram plānu grozīt
tā, lai risinātu problemātiskos jautājumus
saskaņā ar Direktīvas [ ] 47. panta 6. punktu. To dara
saziņā ar kompetento iestādi. Valsts noregulējuma iestāde grozīto
plānu pārsūta Valdei. Valde liek valsts noregulējuma
iestādei vienas nedēļas laikā paziņot administratoram,
vai tā ir pārliecināta, ka grozītajā plānā
tiek risināti paziņojumā minētie problemātiskie
jautājumi, vai arī – ir vajadzīgi papildu grozījumi. 25. pants
Valdes veiktā pārraudzība 1. Valde cieši pārrauga,
kā valsts noregulējuma iestādes īsteno noregulējuma
shēmu. Tālab valstu noregulējuma iestādes: a) sadarbojās ar Valdi tās
pārraudzības pilnvaru īstenošanā; b) Valdes noteiktos regulāros
intervālos sniedz precīzu, uzticamu un pilnīgu informāciju
par noregulējuma shēmas īstenošanu, noregulējuma
instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, ko
Valde var pieprasīt, tostarp par: i) noregulējamās iestādes,
pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldības struktūras
darbību un finanšu situāciju; ii) to, kāds režīms faktiski
tiktu piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja iestāde tiktu
likvidēta saskaņā ar parastajām maksātnespējas
procedūrām; iii) jebkādu notiekošu tiesvedību,
kas saistīta ar maksātnespējīgu iestāžu aktīvu
likvidāciju, apstrīdētiem noregulējuma lēmumiem un
vērtējumiem, vai kas saistīta ar kompensācijas
pieteikumiem, kurus iesnieguši akcionāri vai kreditori; iv) vērtētāju,
administratoru, grāmatvežu, juristu un citu profesionāļu, kuru
palīdzība valsts noregulējuma iestādei var būt
nepieciešama, iecelšanu, atcelšanu vai aizstāšanu, un viņu
pienākumu izpildi; v) jebkuru citu jautājumu, ko var
nodot Valdei izskatīšanai; vi) to, kādā apmērā un
kādā veidā tās īsteno valsts noregulējuma
iestāžu pilnvaras, kuras minētas Direktīvas [ ]
V nodaļā; vii) 24. panta 16. punktā
minētā uzņēmējdarbības reorganizācijas
plāna ekonomisko dzīvotspēju, izpildāmību un
īstenošanu. Valsts noregulējuma iestādes iesniedz
Valdei galīgo ziņojumu par noregulējuma shēmas īstenošanu. 2. Balstoties uz sniegto
informāciju, Valde var sniegt norādījumus valsts
noregulējuma iestādēm par jebkuru noregulējuma shēmas
izpildes aspektu, un jo īpaši par elementiem, kas minēti
20. pantā, un noregulējuma pilnvaru īstenošanu. 3. Ja tas ir nepieciešams
noregulējuma mērķu sasniegšanai, Komisija pēc Valdes
ieteikuma vai pēc savas iniciatīvas var pārskatīt savu
lēmumu par noregulējuma satvaru un veikt atbilstošus grozījumus. 26. pants
Noregulējuma lēmumu īstenošana 1. Valsts noregulējuma
iestādes veic nepieciešamās darbības, lai īstenotu
16. panta 8. punktā minēto noregulējuma lēmumu,
jo īpaši kontrolējot 2. pantā minētās
vienības, veicot nepieciešamos pasākumus saskaņā ar
Direktīvas [ ] 64. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti
Direktīvā [ ] paredzētie aizsardzības pasākumi. Valsts
noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām
adresējusi Valde. Šajā nolūkā tās izmanto savas
pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem
transponēta Direktīva [ ], un ievērojot valsts tiesību
aktos paredzētos nosacījumus. Valsts noregulējuma iestādes
pilnībā informē Valdi par šo pilnvaru izmantošanu. Visas to
veiktās darbības atbilst 16. panta 8. punktā
minētajam lēmumam. 2. Ja valsts noregulējuma
iestāde nav piemērojusi 16. pantā minēto lēmumu
vai ir piemērojusi to veidā, ar kuru nav sasniegti šajā
regulā paredzētie noregulējuma mērķi, Valdei ir
pilnvaras likt iestādei, kuras noregulējums tiek veikts: a) pārvest citai personai
iestādes, kuras noregulējums tiek veikts, konkrētas
tiesības, aktīvus vai saistības; b) 18. pantā minētajos
apstākļos pieprasīt norakstīt vai konvertēt
parāda instrumentus, kuros iekļauti līgumtiesiski noteikumi par
konvertāciju. 3. Iestāde, kuras
noregulējums tiek veikts, izpilda jebkuru lēmumu, kas minēts
2. punktā. Šie lēmumi ir prioritāri pār valsts
iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. 4. Veicot pasākumus
saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar
2. punktu pieņemts lēmums, valsts iestādes ievēro šo
lēmumu. 4. nodaļa Sadarbība 27. pants
Sadarbības pienākums 1. Valde informē Komisiju
par visām darbībām, ko tā veic noregulējuma
sagatavošanai. Attiecībā uz jebkādu informāciju, kas
saņemta no Valdes, Komisijas locekļi un Komisijas personāls ir
pakļauti noteikumiem par dienesta noslēpumu, kas noteikti
79. pantā. 2. Veicot savus pienākumus,
kas izriet no šīs regulas, Valde, Komisija, ECB un valsts kompetentās
iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas. ECB un
valsts kompetentās iestādes sniedz Valdei un Komisijai visu informāciju,
kas nepieciešama tās pienākumu izpildei. 3. Veicot savus pienākumus,
kas izriet no šīs regulas, Valde, Komisija, ECB un valsts kompetentās
iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas
noregulējuma plānošanas, agrīnas intervences un noregulējuma
posmā saskaņā ar 7. līdz 26. pantu. ECB un valsts
kompetentās iestādes sniedz Valdei un Komisijai visu
informāciju, kas nepieciešama to pienākumu izpildei. 4. Regulas nolūkos, ja ECB
uzaicina Valdes pārstāvi piedalīties ECB Uzraudzības
valdē, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. [
] 19. pantu, Valde ieceļ pārstāvi. 5. Šīs regulas nolūkos
Valde ieceļ pārstāvi, kas piedalās Eiropas Banku
iestādes Noregulējuma komitejā, kura izveidota saskaņā
ar Direktīvas [ ] 113. pantu. 6. Valde cieši sadarbojas ar
Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas
Stabilizācijas mehānismu (ESM), jo īpaši, ja EFSI vai ESM ir
piešķīruši vai ir ticams, ka tie piešķirs, tiešu vai netiešu
finanšu palīdzību vienībām, kuras veic
uzņēmējdarbību iesaistītajā
dalībvalstī, jo īpaši 24. panta 9. punktā
minētajos ārkārtas apstākļos. 7. Valde un ECB noslēdz
saprašanās memorandu, kurā pamatvilcienos apraksta savu
sadarbību, pamatojoties uz 2. punktu. Memorandu regulāri
pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot
konfidenciālas informācijas apstrādes principus. 28. pants
Informācijas apmaiņa VNM 1. Gan uz Valdi, gan valsts
noregulējuma iestādēm attiecas lojālas sadarbības pienākums
un informācijas apmaiņas pienākums. 2. Valde sniedz Komisijai
jebkādu informāciju, kas attiecas uz tās pienākumu izpildi
saskaņā ar šo regulu un attiecīgajā gadījumā – LESD
107. pantu. 29. pants
Sadarbība VNM ietvaros un attieksme pret grupām Direktīvas [ ] 12. panta 4.,
5., 6. punkts un 15. punkts, kā arī 80. līdz
83. pants nav piemērojams attiecībām starp iesaistīto
dalībvalstu valsts noregulējuma iestādēm. Tā
vietā ir piemērojami attiecīgie šīs regulas noteikumi. 30. pants
Sadarbība ar neiesaistītajām dalībvalstīm Ja grupā ir vienības, kas veic
uzņēmējdarbību iesaistītajās
dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās
dalībvalstīs, neskarot Komisijas piekrišanu, kas nepieciešama
saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistītās
dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes, veicot sadarbību
ar neiesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar
Direktīvas [ ] 7., 8., 11., 12., 15., 50., 80. līdz 83. pantu. 31. pants
Sadarbība ar trešo valstu iestādēm Komisijai un Valdei katrai savu pienākumu
ietvaros ir ekskluzīvas tiesības iesaistīto dalībvalstu
valsts noregulējuma iestāžu vārdā noslēgt nesaistošas
sadarbības vienošanās, kas minētas Direktīvas [ ]
88. panta 4. punktā, un tās paziņo šādas
vienošanās saskaņā ar minētā panta 6. punktu. 5. nodaļa Izmeklēšanas
pilnvaras 32. pants
Informācijas pieprasījumi 1. Lai veiktu uzdevumus, kas
minēti 7., 8., 11., 16 un 17. pantā, Valde var tieši vai ar
valsts noregulējuma iestāžu starpniecību pieprasīt sniegt
visu informāciju, kas ir nepieciešama to uzdevumu veikšanai, kuri tai
piešķirti ar šo regulu, šādām juridiskām vai fiziskām
personām: a) vienībām, kas minētas
2. pantā; b) 2. punktā minēto vienību
darbiniekiem; c) trešām personām, ar kurām
2. pantā minētās vienības ir slēgušas
ārpakalpojumu līgumus par funkcijām vai darbībām. 2. Vienības, kas
minētas 2. pantā, un jebkura persona, kas minēta
1. punkta b) apakšpunktā, sniedz saskaņā ar
1. punktu pieprasīto informāciju. Noteikumi par dienesta
noslēpumu nevar atbrīvot šīs vienības un personas no
pienākuma sniegt šādu informāciju. Pieprasītās
informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma
pārkāpumu. 3. Ja Valde iegūst
informāciju tieši no šādām vienībām un personām,
tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valsts
noregulējuma iestādēm. 4. Valdei pastāvīgi ir
pieejama jebkāda noregulējuma nolūkiem būtiska
informācija par kapitālu, likviditāti, aktīviem un saistībām,
kas attiecas jebkuru iestādi, kura pakļauta tās
noregulējuma pilnvarām. 5. Valde, kompetentās
iestādes un valsts noregulējuma iestādes var sagatavot
saprašanās memorandu, kurā iekļauta procedūra
informācijas apmaiņas nolūkiem. 6. Kompetentās
iestādes, ieskaitot ECB, ja piemērojams, un valsts noregulējuma
iestādes sadarbojas ar Valdi, lai pārbaudītu, vai jau ir
daļēji vai pilnībā pieejama visa pieprasītā
informācija. Ja minētā informācija ir pieejama, kompetentās
iestādes, ieskaitot ECB, ja piemērojams, vai valsts noregulējuma
iestādes sniedz šo informāciju noregulējuma iestādēm. 33. pants
Vispārējas izmeklēšanas 1. Lai izpildītu 7., 8.
11., 16. un 17. pantā minētos uzdevumus un ievērojot visus
citus attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos
nosacījumus, Valde var veikt visas vajadzīgās izmeklēšanas
attiecībā uz jebkuru 32. panta 1. punktā minēto
personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā
no iesaistītajām dalībvalstīm. Šajā nolūkā Valdei ir
tiesības: a) pieprasīt iesniegt dokumentus; b) pārbaudīt 32. panta
1. punktā minēto personu grāmatvedību un
lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un
lietvedības kopijas vai izrakstus; c) saņemt mutiskus vai rakstiskus
paskaidrojumus no visām 32. panta 1. punktā
minētajām personām vai to pārstāvjiem vai
darbiniekiem; d) iztaujāt jebkuru citu personu, kas
piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas
saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu. 2. Personas, kas minētas
32. panta 1. punktā, ir pakļautas izmeklēšanai, kas
sākta, pamatojoties uz Valdes lēmumu. Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu,
valsts noregulējuma iestāde iesaistītajā
dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās telpas,
saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo
palīdzību, tostarp atvieglo Valdei pieeju tādas juridiskās
personas uzņēmējdarbības telpām, kas minēta
32. panta 1. punktā, nolūkā īstenot
minētās tiesības. 34. pants
Pārbaudes uz vietas 1. Lai izpildītu 7., 8.
11., 16. un 17. pantā minētos uzdevumus un ievērojot citus
attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos
nosacījumus, Valde, iepriekš paziņojot attiecīgajām valsts
noregulējuma iestādēm, var veikt visas vajadzīgās
pārbaudes uz vietas jebkuras 32. panta 1. punktā
minētās juridiskās personas uzņēmējdarbības
telpās. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai
un efektivitātei, Valde var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš
nepaziņojot minētajām juridiskajām personām. 2. Valdes amatpersonas un citas
personas, ko Valde pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst
iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības
telpās un teritorijā, uz kurām attiecas, pamatojoties uz
32. panta 2. punktu, pieņemtais Valdes lēmums par
izmeklēšanu, un tām ir visas 2. panta 1. punktā
paredzētās pilnvaras. 3. Juridiskās personas, kas
minētas 32. panta 1. punktā, ir pakļautas
pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz Valdes lēmumu. 4. Amatpersonas un citas
pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi tās
dalībvalsts valsts noregulējuma iestāde, kuras teritorijā
pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību Valdes
amatpersonām un citām Valdes pilnvarotām personām, un Valde
uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām ir
2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistītās
dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes amatpersonām
arī ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas. 5. Ja Valdes amatpersonas un
citas Valdes pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka
persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar
1. punktu, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts
valsts noregulējuma iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību
saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams
pārbaudes veikšanai, šī palīdzība ietver
uzņēmējdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai
reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajai valsts noregulējuma
iestādei šādu pilnvaru nav, tā izmanto savas pilnvaras lūgt
nepieciešamo citu valsts noregulējuma iestāžu palīdzību. 35. pants
Tiesu iestādes atļauja 1. Ja 34. panta 1. un
2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai
34. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai
saskaņā ar valsts noteikumiem ir vajadzīga tiesu iestādes
atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta. 2. Ja tiek pieprasīta
1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde
pārbauda Valdes lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie
piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne
pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu.
Pārbaudot piespiedu līdzekļu samērīgumu, valsts tiesu
iestāde var lūgt Valdi sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo
īpaši attiecībā uz iemesliem, kas Valdei radījuši pamatu
aizdomām, ka ir pārkāpti 26. pantā minētie
tiesību akti, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un
par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu līdzekļi.
Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas
nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt Valdei lietas materiālos
iekļauto informāciju. Valdes lēmuma likumīgumu pārbauda
vienīgi Eiropas Savienības Tiesa. 6. nodaļa Sodu
piemērošanas pilnvaras 36. pants
Naudas sodi 1. Ja Valde uzskata, ka
2. pantā minētā vienība tīši vai aiz
neuzmanības ir izdarījusi vienu no 2. punktā
minētajiem pārkāpumiem, Valde liek valsts noregulējuma
iestādei attiecīgajai 2. pantā minētajai vienībai
piemērot naudas sodu saskaņā ar Direktīvu [ ]. Šādas vienības pārkāpums tiek
uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja pastāv objektīvi
apstākļi, kuri pierāda, ka vienība vai tās
augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies
apzināti. 2. Naudas sodus
2. pantā minētajām vienībām var piemērot par
šādiem pārkāpumiem: a) ja tās nesniedz informāciju,
kas pieprasīta saskaņā ar 32. pantu; b) ja tās nepakļaujas
vispārējai izmeklēšanai saskaņā ar 33. pantu vai
pārbaudei uz vietas un nesniedz informāciju, kas pieprasīta
saskaņā ar 32. pantu; c) ja tās neveic iemaksas fondā
saskaņā ar 66. vai 67. pantu; d) ja tās neizpilda lēmumu, kuru
Valde tām adresējusi saskaņā ar 24.pantu. 3. Valsts noregulējuma
iestādes publisko sodus, kas piemēroti saskaņā ar
1. punktu. Ja publiskošana radītu nesamērīgu kaitējumu
iesaistītajām pusēm, valsts noregulējuma iestādes
publisko sankcijas, neatklājot pušu identitāti. 4. Valde nolūkā
izveidot konsekventu, efektīvu un iedarbīgu izpildes praksi un
nodrošināt vienotu, vienveidīgu un konsekventu šās regulas piemērošanu,
izdod pamatnostādnes par naudas sodu un periodisku soda maksājumu
piemērošanu, kuras adresētas valsts noregulējuma
iestādēm. 37. pants
Periodiski soda maksājumi 1. Valde liek attiecīgajai
valsts noregulējuma iestādei piemērot periodisku soda maksājumu
attiecīgajai 2. pantā minētajai vienībai
saskaņā ar Direktīvu [ ], lai panāktu, ka: a) kredītiestāde ievēro
lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 32. pantu; b) regulas 32. panta
1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu
informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts
saskaņā ar minēto pantu; c) regulas 33. panta
1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai
un jo īpaši uzrāda visu lietvedību, datus, procedūras vai
jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu
informāciju, kura sniegta izmeklēšanā, kas sākta ar
atbilstīgi minētajam pantam pieņemtu lēmumu; d) 34. panta 1. punktā
minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas
pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar
minēto pantu. 2. Periodiskais soda
maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda
maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz
kredītiestāde vai attiecīgā persona izpilda attiecīgo
1. punkta ) līdz d) apakšpunktā minēto
lēmumu. 3. Periodisko soda
maksājumu var piemērot laikposmā, kas nepārsniedz sešus
mēnešus. III DAĻA
INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA I SADAĻA Valde 38. pants
Juridiskais statuss 1. Ar šo tiek izveidota
Vienotā noregulējuma valde. Valde ir Eiropas Savienības
aģentūra ar īpašu struktūru, kas atbilst tās
uzdevumiem. Tai ir juridiskas personas statuss. 2. Valdei katrā
dalībvalstī ir visplašākā tiesībspēja un
rīcībspēja, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem
piešķirta juridiskām personām. Valde jo īpaši var
iegādāties vai atsavināt kustamu vai nekustamu īpašumu un
būt puse tiesas procesā. 3. Valdi pārstāv
tās izpilddirektors. 39. pants
Sastāvs 1. Valde sastāv no: a) izpilddirektora; b) izpilddirektora vietnieka; c) Komisija iecelta locekļa; d) ECB iecelta locekļa; e) locekļiem, ko iecēlusi katra
iesaistītā dalībvalsts, kuri pārstāv valsts
noregulējuma iestādes. 2. Izpilddirektora,
izpilddirektora vietnieka un Komisijas un ECB iecelto Valdes locekļu amata
pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ievērojot 53. panta
6. punktu, šis pilnvaru termiņš nav pagarināms. 3. Valdes
administratīvā un pārvaldības struktūra ietver: a) Valdes plenārsesiju, kas pilda
47. pantā izklāstītos uzdevumus; b) Valdes izpildsesiju, kas pilda
51. pantā izklāstītos uzdevumus; c) izpilddirektoru, kurš veic
53. pantā noteiktos uzdevumus. 40. pants
Savienības tiesību aktu ievērošana Valde rīkojas, ievērojot
Savienības tiesību aktus, jo īpaši Komisijas lēmumus, kas
pieņemti saskaņā ar šo regulu. 41. pants
Pārskatatbildība 1. Valde saskaņā ar
šajā pantā noteikto ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam,
Padomei un Komisijai par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar
2. līdz 8. punktu. 2. Valde katru gadu sniedz
ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas
Savienības Revīzijas palātai par uzdevumu izpildi, kas tai
uzticēti ar šo regulu. 3. Izpilddirektors publiski
iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar minēto ziņojumu. 4. Pēc Eiropas Parlamenta
pieprasījuma, izpilddirektors piedalās kompetento parlamenta komiteju
rīkotā uzklausīšanā par tā noregulējuma
darbību veikšanu. 5. Pēc Padomes
pieprasījuma Padome var uzklausīt izpilddirektoru par tā
noregulējuma darbību veikšanu. 6. Valde mutiski vai
rakstveidā atbild uz jautājumiem, ko tai ir adresējis Eiropas
Parlaments vai Padome, ievērojot savas iekšējās procedūras,
jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pārstāvju
klātbūtnē. 7. Pēc pieprasījuma
izpilddirektors veic konfidenciālas mutiskas pārrunas aiz
slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju
priekšsēdētājiem un priekšsēdētāja vietniekiem,
ja šādas diskusijas ir nepieciešamas Līgumā noteikto Eiropas
Parlamenta pilnvaru īstenošanai. Eiropas Parlaments un Valde
noslēdz nolīgumu par šādu diskusiju organizēšanas
detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu
konfidencialitāti atbilstoši konfidencialitātes pienākumiem, kas
ECB kā kompetentajai iestādei uzlikti saskaņā ar
attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 8. Parlamenta veiktu
izmeklēšanu laikā Valde sadarbojas ar Parlamentu, ievērojot
LESD. Valde un Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par
praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības
īstenošanai un ar šo regulu Valdei uzticēto uzdevumu izpildes
uzraudzībai. Šīs vienošanās cita starpā attiecas uz
informācijas pieejamību, sadarbību izmeklēšanas jomā
un informāciju par izpilddirektora atlases procedūru. 42. pants
Valsts parlamenti 1. Valdes specifisko uzdevumu
dēļ iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas
procedūras, var lūgt rakstisku Valdes atbildi uz jebkuru piezīmi
vai jautājumu, kuru tie iesnieguši Valdei saistībā ar Valdes
pienākumiem atbilstoši šai regulai. 2. Iesaistītās
dalībvalsts parlaments var uzaicināt izpilddirektoru kopā ar
valsts noregulējuma iestādes pārstāvi piedalīties
viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu noregulējumu
minētajā dalībvalstī. 3. Šī regula neskar valsts
noregulējuma iestāžu pārskatatbildību valsts parlamentiem
saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz uzdevumu
veikšanu, kuri ar šo regulu nav piešķirti Valdei vai Komisijai. 43. pants
Neatkarība 1. Veicot uzdevumus, kas
tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, Valde un valsts
noregulējuma iestādes rīkojas neatkarīgi un vispārējās
interesēs. 2. Valdes locekļi, kas
minēti 40. panta 2. punktā, rīkojas neatkarīgi un
objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz vai
nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts
valdības vai citas publiskas vai privātas struktūras
norādījumus. 44. pants
Mītne Valdes mītne ir Briselē,
Beļģijā. II SADAĻA Valdes plēnārsesija 45. pants
Dalība plēnārsesijā Valdes plenārsesijā piedalās
visi tās locekļi. 46. pants
Uzdevumi 1. Valde
plēnārsesijā: a) līdz katra gada 30. novembrim
pieņem Valdes gada darba programmu nākamajam gadam saskaņā
ar 49. panta 1. punktu, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu,
un informācijas nolūkos nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei,
Komisijai un Eiropas Centrālai bankai; b) pieņem Valdes gada budžetu saskaņā
ar 59. panta 2. punktu; c) lemj par brīvprātīgu
aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar
68. pantu, valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju
izmantošanu saskaņā ar 72. pantu un aizdevumiem noguldījumu
garantiju sistēmai saskaņā ar 73. pantu; d) pieņem ziņojumu par Valdes
darbību, kas minēts 42. pantā. Šajā ziņojumā
iekļauj detalizētu skaidrojumus par budžeta izpildi; e) saskaņā ar 61. pantu
pieņem Valdei piemērojamos finanšu noteikumus; f) pieņem krāpšanas apkarošanas
stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem,
ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus; g) pieņem noteikumus interešu konflikta
novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās
locekļiem; h) pieņem savu reglamentu; i) saskaņā ar 2. punktu
attiecībā uz Valdes personālu īsteno pilnvaras, kas
Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un
kas pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā
piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu[25]
(“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”); j) pieņem piemērotus
īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību
saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu; k) saskaņā ar Civildienesta
noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas
kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir
funkcionāli neatkarīgs; l) nodrošina pienācīgu
reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no
iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un
novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas
apkarošanai (OLAF) veiktas izmeklēšanas; m) pieņem visus lēmumus par Valdes
iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to
izmaiņām. 2. Saskaņā ar
Civildienesta noteikumu 110. pantu Valde plēnārsesijā
pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta
1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas
kārtības 6. pantu, attiecīgās
iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot
izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru
deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots
minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt
tālāk. Īpašu izņēmuma apstākļu
dēļ Valde var ar lēmumu plenārsesijā uz laiku
apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu
izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās
pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās
kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav
izpilddirektors. 47. pants
Valdes plenārsesijas sanāksme 1. Izpilddirektors sasauc Valdes
plenārsesijas sanāksmes. 2. Valde
plēnārsesijā rīko vismaz divas kārtējās
sanāksmes gadā. Papildus tam tā sanāk arī pēc
izpilddirektora iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz
trešās daļas locekļu pieprasījuma. 3. Valde plenārsesijā
var aicināt sanāksmēs piedalīties novērotājus ad
hoc kārtībā. 4. Valde nodrošina Valdes
plenārsesijas sekretariātu. 48. pants
Lēmumu pieņemšana 1. Valde plenārsesijā
pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu
vairākumu. Tomēr lēmumi, kas minēti 47. panta
1. punkta c) apakšpunktā, tiek pieņemti ar tās
locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. 2. Izpilddirektors piedalās
balsošanā. 3. Valde pieņem un dara
pieejamu atklātībai savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīki
izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši
nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var
darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības
gadījumā – visus noteikumus, kas saistīti ar kvorumu. III SADAĻA Valdes izpildsesija 49. pants
Dalība izpildsesijā 1. Ievērojot 2. un
3. punktu, Valdes locekļi, kas minēti 40. panta
1. punkta a) līdz d) apakšpunkta piedalās Valdes
izpildsesijās. 2. Apspriežoties par
vienību, kas minēta 2. pantā, vai vienību grupu, kas veic
uzņēmējdarbību tikai vienā no iesaistītajām
dalībvalstīm, šīs dalībvalsts ieceltais loceklis
piedalās arī apspriedēs un lēmumu pieņemšanas
procesā saskaņā ar 52. panta 1. punktu un
3. punktu. 3. Apspriežoties par
pārrobežu grupu, loceklis, kuru iecēlusi dalībvalsts, kurā
atrodas grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kā
arī locekļi, ko iecēluši dalībvalstis, kurās
uzņēmējdarbību veic meitasuzņēmums vai
vienība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība,
piedalās apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā
saskaņā ar 52. panta 2. punktu un 3. punktu. 50. pants
Uzdevumi 1. Valdei plenārsesijā
palīdz Valdes izpildsesija. 2. Valde izpildsesijā: a) sagatavo lēmumus, kas Valdei
jāpieņem plenārsesijā; b) pieņem visus lēmumus šīs
regulas īstenošanai. Tas ietver: i) cik agri vien iespējams, sniegt
Komisijai informāciju, kura ļauj Komisijai izvērtēt un
pieņemt pamatotu lēmumu saskaņā ar 16. panta
6. punktu; ii) lēmumus par Valdes budžeta
II daļu, kura attiecas uz fondu. 3. Ja nepieciešams
steidzamības dēļ, Valde izpildsesijā var pieņemt
noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā, jo īpaši
administratīvās pārvaldības jautājumos, tai
skaitā budžeta jautājumos. 4. Valde izpildsesijā
sanāk pēc izpilddirektora iniciatīvas vai tās locekļu
pieprasījuma. 5. Valde plenārsesijā
pieņem Valdes izpildsesijas reglamentu. 51. pants
Lēmumu pieņemšana 1. Apspriežoties par
atsevišķu vienību vai grupu, kas veic
uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā
dalībvalstī, Valde pieņem lēmumus izpildsesijā ar
klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu
sadalījums ir vienāds, izšķiroša ir izpilddirektora balss. 2. Apspriežoties par
pārrobežu grupu, Valde pieņem lēmumus izpildsesijā ar
klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Valdes
locekļiem, kas minēti 40. panta 2. punktā, un
loceklim, ko iecēlusi dalībvalsts, kurā atrodas grupas
līmeņa noregulējuma iestāde, katram ir viena balss. Katram
no pārējiem klātesošajiem locekļiem ir balsstiesības,
kas ir līdzvērtīgas attiecībai starp vienu balsi un valsts
noregulējuma iestāžu skaitu dalībvalstīs, kurās
meitasuzņēmums vai vienība, uz kuru attiecas
konsolidētā uzraudzība, veic uzņēmējdarbību.
Ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķiroša ir izpilddirektora
balss. 3. Līdz brīdim,
kamēr tiek sasniegts 65. pantā minētais finansējuma
mērķapjoms, loceklis, kuru iecēlusi dalībvalsts, var
vienreiz pieprasīt Valdes papildu apspriešanos, ja lēmums, par kuru
notiek apspriešanās skar šīs dalībvalsts fiskālos
pienākumus. 4. Valde izpildsesijā
pieņem un publicē tās izpildsesijas reglamentu. Valdes sanāksmes izpildsesijā sasauc
izpilddirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc divu locekļu
pieprasījuma, un tās vada izpilddirektors. Valde var aicināt
izpildsesijā piedalīties novērotājus ad hoc
kārtībā. IV SADAĻA Izpilddirektors un izpilddirektora
vietnieks 52. pants
Iecelšana un uzdevumi 1. Valdi vada uz pilnu darba
laiku amatā iecelts izpildirektors, kurš neieņem amatu valsts
līmenī. 2. Izpilddirektors atbild par: a) Valdes darba sagatavošanu tās
plenārsesijā un izpildsesijā un tās sanāksmju
sasaukšanu un vadīšanu; b) visiem personāla jautājumiem; c) administratīvo vadību
ikdienā; d) Valdes gada budžeta izpildi
saskaņā ar 59. panta 3. punktu; e) Valdes vadību; f) Valdes gada darba programmas
īstenošanu; g) katru gadu izpilddirektors sagatavo ziņojuma
projektu, ietverot sadaļu par Valdes noregulējuma darbībām
un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem. 3. Izpilddirektoram palīdz
izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora vietnieks veic izpilddirektora
funkcijas viņa prombūtnē. 4. Izpilddirektoru un
izpilddirektora vietnieku ieceļ, pamatojoties uz sasniegumiem,
prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos, pieredzi
saistībā ar finanšu uzraudzību un regulāciju. 5. Pēc Valdes
uzklausīšanas plenārsesijā Komisija iesniedz Padomei
priekšlikumu kandidātiem iecelšanai izpilddirektora un izpilddirektora
vietnieka amatā. Padome ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora
vietnieku pēc Eiropas Parlamenta uzklausīšanas. 6. Atkāpjoties no
40. panta 2. punkta, pirmā izpilddirektora, kurš iecelts
pēc regulas stāšanās spēkā, amata pilnvaru
termiņš ir trīs gadi; šo termiņu var vienreiz pagarināt uz
pieciem gadiem. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks paliek amatā
līdz ir iecelts to pēctecis. 7. Izpilddirektors un
izpilddirektora vietnieks, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts,
nepiedalās atlases procedūrā attiecībā uz šo pašu
amatu kopējā perioda beigās. 8. Ja izpilddirektors vai
izpilddirektora vietnieks vairs neizpilda nosacījumus, kas vajadzīgi
pienākumu izpildei, vai tie ir vainojami nopietnā
pārkāpumā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc
Eiropas Parlamenta uzklausīšanas var atbrīvot izpilddirektoru un
izpilddirektora vietnieku no amata. 53. pants
Neatkarība 1. Izpilddirektors un
izpilddirektora vietnieks veic savus uzdevumus, ievērojot Komisijas un
Valdes lēmumus. Piedaloties apspriedēs un lēmumu
pieņemšanas procesā Valdē, izpilddirektors un izpilddirektora
vietnieks nelūdz un nepieņem norādījumus no Savienības
iestādēm vai struktūrām, un izsaka savu viedokli un balso
neatkarīgi. Šajās apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā
izpilddirektora vietnieks nav padots izpilddirektoram. 2. Ne dalībvalstis, ne
citas publiskas vai privātas struktūras neietekmē
izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku to pienākumu izpildē. 3. Saskaņā ar
78. panta 6. punktā minētajiem Civildienesta noteikumiem
izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks pēc pienākumu
pildīšanas beigām turpina izturēties godīgi un
apdomīgi attiecībā uz atsevišķus amatu vai
priekšrocību pieņemšanu. V SADAĻA FINANŠU NOTEIKUMI 1. nodaļa Vispārīgi
noteikumi 54. pants
Resursi Valde ir atbildīga par to finanšu un
cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu
tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus. 55. pants
Budžets 1. Katram finanšu gadam, kas
atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Valdes
ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Valdes
budžetā. 2. Valdes budžeta
ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā. 3. Budžets sastāv no
divām daļām: I daļa attiecas uz Valdes
administrāciju un II daļa attiecas uz fondu. 56. pants
I daļa –Valdes administrācijas budžets 1. Budžeta I daļas
ieņēmumi sastāv no ikgadējām iemaksām, kuras
nepieciešamas administratīvo izdevumu segšanai saskaņā ar
62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. 2. Budžeta I daļas
izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos,
infrastruktūras, profesionālās apmācības un
operacionālos izdevumus. 57. pants
Budžeta II daļa - Fonds 1. Budžeta II daļas
ieņēmumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem: a) iestāžu, kuras veic
uzņēmējdarbību iesaistītajās
dalībvalstīs, iemaksām saskaņā ar 62. pantu,
izņemot ikgadējo iemaksu, kas minēta 62. panta 1. punkta
a) apakšpunktā; b) aizdevumiem, kas saņemti no citiem
noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās
dalībvalstīs saskaņā ar 68. panta 1. punktu; c) aizdevumiem, kas saņemti no finanšu
iestādēm vai citām trešām personām saskaņā
ar 69. pantu; d) ienākumiem no fondā turēto
summu ieguldīšanas saskaņā ar 70. pantu. 2. Budžeta II daļas
izdevumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem: a) izdevumiem 71. pantā
minētajiem nolūkiem; b) ieguldījumiem saskaņā ar
70. pantu; c) procentu maksājumiem par
aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas
mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs
saskaņā ar 68. panta 1. punktu; d) procentu maksājumiem par
aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām
trešām personām saskaņā ar 69. pantu. 58. pants
Budžeta izveide un izpilde 1. Katru gadu līdz
15. februārim izpilddirektors sagatavo aplēses par Valdes
ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam un nosūta tās
Valdei apstiprināšanai plenārsesijā ne vēlāk kā
katra gada 31. martā. 2. Valdes budžetu pieņem
Valdes plenārsesijā, balstoties uz aplēšu tāmi.
Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus
labojumus. 3. Izpilddirektors izpilda
Valdes budžetu. 59. pants
Revīzijas un kontrole 1. Valde izveido iekšējās
revīzijas funkciju, un tā jāizpilda saskaņā ar
attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko
iecēlusi Valde, atbild tai par Valdes budžeta izpildes sistēmu un
procedūru pareizas darbības pārbaudi. 2. Iekšējais revidents
konsultē Valdi par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus
atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un
ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un
veicināt pareizu finanšu vadību. 3. Valde ir atbildīga par
tādu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru, kas
piemērotas tās uzdevumu izpildei, izveidi. 60. pants
Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana 1. Izpilddirektors rīkojas
kā kredītrīkotājs. 2. Līdz nākamā
finanšu gada 1. martam Valdes grāmatvedis nosūta provizoriskos
pārskatus Revīzijas palātai. 3. Līdz katra gada
31. martam Valde izpildsēdē pārsūta Eiropas
Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai Valdes
provizoriskos pārskatus par iepriekšējo gadu. 4. Pēc Revīzijas
palātas apsvērumiem par Valdes provizoriskajiem pārskatiem
izpilddirektors sagatavo Valdes galīgos pārskatus, pats
uzņemoties atbildību, un nosūta tos Valdei apstiprināšanai
plenārsesijā. 5. Izpilddirektors līdz
1. jūlijam pēc katra finanšu gada nosūta galīgos
pārskatus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas
palātai. 6. Līdz 30. septembrim
izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās
apsvērumiem. 7. Galīgos pārskatus
publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
līdz nākamā gada 15. novembrim. 8. Valde plenārsesijā
apstiprina budžeta izpildi attiecībā uz izpilddirektoru. 9. Izpilddirektors Eiropas
Parlamentam pēc tā pieprasījuma iesniedz nepieciešamo
informāciju saistībā ar Valdes pārskatiem. 61. pants
Finanšu noteikumi Valde pēc apspriešanās ar Eiropas
Savienības Revīzijas palātu un Komisiju pieņem
iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru
budžeta izveidei un izpildei. Ciktāl savietojams ar Valdes īpašo
statusu, finanšu noteikumi ir balstīti uz Finanšu pamatregulu, kura
pieņemta attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas,
pamatojoties uz LESD, saskaņā ar 208. pantu Eiropas Parlamenta
un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom)
Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības
vispārējam budžetam[26]. 62. pants
Iemaksas 1. Vienības, kas minētas
2. pantā, veic iemaksas Valdes budžetā saskaņā ar šo
regulu un deleģētajiem aktiem par iemaksām, kuri pieņemti
saskaņā ar 5. punktu. Iemaksas sastāv no: a) ikgadējām iemaksām
administratīvo izmaksu segšanai; b) ikgadējām priekšiemaksām,
kas nepieciešamas, lai sasniegtu 65. pantā noteikto finansējuma
mērķapjomu, kas aprēķināts saskaņā ar
66. pantu; c) ārkārtas pēciemaksām,
kas aprēķinātas saskaņā ar 67. pantu. 2. Iemaksu summa tiek noteikta
tādā apmērā, kas nodrošina, ka ieņēmumi no
tām principā ir pietiekami, lai Valdes budžets katru gadu būtu
sabalansēts, un fonda uzdevumiem. 3. Valde attiecīgajai vienībai
adresētā lēmumā saskaņā ar 5. punktā
minētajiem deleģētajiem aktiem nosaka iemaksas, kuras
jāveic katrai vienībais, kas minēta 2. pantā. Valde
piemēro procesuālos, ziņošanas un citus pienākumus, ar
kuriem nodrošina iemaksu pilnīgu un laicīgu samaksu. 4. Summas, kas iegūtas
saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, izmanto tikai šīs regulas
mērķiem. 5. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus par iemaksām saskaņā ar
82. pantu, lai: a) noteiktu iemaksu veidus un jautājumus,
par kuriem jāveic iemaksas, veidu, kādā tiek
aprēķināta iemaksu summa, veidu, kādā tiek veikta to
samaksa; b) precizētu reģistrācijas,
grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, kas minēti
3. punktā, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek
faktiski izdarītas; c) noteiktu iemaksu sistēmu
iestādēm, kurām ir piešķirta atļauja veikt
darbību pēc tam, kad fonds ir sasniedzis finansējuma
mērķapjomu; d) noteiktu ikgadējās iemaksas,
kas nepieciešamas, lai segtu Valdes administratīvās izmaksas, pirms
tā kļūst pilnībā darbspējīga. 63. pants
Krāpšanas apkarošanas pasākumi 1. Lai atvieglotu
krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām
attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, apkarošanu, sešu mēnešu
laikā no dienas, kad Valde sāk darbību, tā pievienojas
1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo
izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),
un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Valdes
darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā
pievienoto paraugu. 2. Eiropas Revīzijas
palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan
klātienes revīzijas attiecībā uz visiem
saņēmējiem, darbuzņēmējiem un
apakšuzņēmējiem, kas no Valdes saņēmuši
Savienības līdzekļus. 3. OLAF var veikt
izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai
noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga
darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar
līgumu, ko finansē Valde saskaņā ar procedūrām,
kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK)
Nr. 2185/96. 2. nodaļa Vienotais banku
noregulējuma fonds 1. iedaļa FONDA UZBŪVE 64. pants
Vispārīgi noteikumi 1. Ar šo tiek izveidots vienots
banku noregulējuma fonds. 2. Valde izmantos šo fondu
vienīgi, lai nodrošinātu efektīvu II daļas I
sadaļā minēto noregulējuma instrumentu un pilnvaru
īstenošanu saskaņā ar noregulējuma mērķiem un
principiem, kas ir minēti 12. un 13. pantā. Fonda izmaksas un
zaudējumus nekādā gadījumā nevar segt no ES budžeta. 3. Fonda īpašnieks ir Valde 65. pants
Finansējuma mērķapjoms 1. Laikposmā, kas nav
ilgāks par 10 gadiem pēc šīs regulas stāšanās
spēkā, fonda pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz
1 % no visu kredītiestāžu, kam piešķirta atļauja
iesaistītajās dalībvalstīs, noguldījumiem, kas tiek
garantēti saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK. 2. Sākotnējā
laikposmā, kas minēts 1. punktā, iemaksas fondā, ko
aprēķina saskaņā ar 66. pantu un iekasē
saskaņā ar 62. pantu, ir jāsadala laikā pēc iespējas
vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, izņemot, ja,
ņemot vērā labvēlīgus tirgus apstākļus vai
finansēšanas vajadzības, tās var iekasēt agrākā
termiņā. 3. Valde var pagarināt
sākotnējo laikposmu uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus,
ja fonds veic kumulētās izmaksas, kas lielākas par 0,5 % no
kopējā 1. punktā noteiktā apjoma. 4. Ja pēc
sākotnējā laikposma, kas minēts 1. punktā,
pieejamie finanšu līdzekļi samazinās zem mērķapjoma,
kas noteikts 1. punktā, saskaņā ar 66. pantu
aprēķinātās iemaksas palielina, līdz ir sasniegts
mērķapjoms. Ja pieejamie finanšu līdzekļi veido mazāk
nekā pusi no mērķapjoma, tad gada iemaksas nedrīkst
būt mazākas par vienu ceturtdaļu no mērķapjoma. 5. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai
precizētu: a) kritērijus saskaņā ar
2. punktu aprēķināto fondam paredzēto iemaksu sadalei
laikā; b) gadījumus, kad saskaņā ar
2. punktu var noteikt iemaksu veikšanu agrākā termiņā; c) kritērijus, lai noteiktu, par cik
gadiem 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu var
pagarināt saskaņā ar 3. punktu; d) kritērijus 4. punktā
minēto gada iemaksu noteikšanai. 66. pants
Priekšiemaksas 1. Katras iestādes iemaksas
iekasē vismaz reizi gadā, un tās aprēķina
proporcionāli to saistību apjomam, izņemot pašu kapitālu un
segtos noguldījumus attiecībā uz visu iestāžu, kam
piešķirta darbības atļauja iesaistīto dalībvalstu
teritorijā, kopējām saistībām, izņemot pašu
kapitālu un segtos noguldījumus. Šīs iemaksas pielāgo samērīgi
katras iestādes riska profilam, ievērojot kritērijus, kas
noteikti Direktīvas [...] 94. panta 7. punktā
paredzētajos deleģētajos aktos. 2. Starp pieejamajiem finanšu
līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu
65. pantā noteikto mērķapjomu, var būt maksājumu
saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar trešo personu
tiesībām neapgrūtinātiem zema riska aktīviem, ar
kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas
vienīgi Valdes izmantošanai 71. panta 1. punktā
noteiktajā nolūkā. Šādu neatsaucamo maksājumu
saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām
iemaksām, kas iekasētas atbilstīgi 1. punktam. 3. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai
precizētu: a) metodi, kuru izmanto 1. punktā
minēto individuālo iemaksu aprēķināšanai; b) 2. punktā minēto
maksājuma saistību nodrošinājuma kvalitāti; c) kritērijus 2. punktā
minēto maksājumu saistību daļas
aprēķināšanai. 67. pants
Ārkārtas pēciemaksas 1. Ja pieejamie finanšu
līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai
citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot fondu, Valde saskaņā ar
62. pantu papildu summu segšanai iekasē ārkārtas pēciemaksas
no iestādēm, kam piešķirta atļauja iesaistīto
dalībvalstu teritorijā. Šīs ārkārtas iemaksas sadala
iestāžu starpā saskaņā ar 66. pantā
izklāstītajiem noteikumiem. 2. Valde saskaņā ar
deleģētajiem aktiem, kas minēti 3. punktā, var
pilnībā vai daļēji atbrīvot iestādi no
pienākuma veikt pēciemaksas saskaņā ar 1. punktu, ja
66. pantā un šā panta 1. punktā minēto
maksājumu summa varētu apdraudēt citu kreditoru prasījumu
nokārtošanu pret to. Šādu atbrīvojumu piešķir ilgākais
uz 6 mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc iestādes
pieprasījuma. 3. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai
precizētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar
kuriem 2. pantā minētā vienība var būt
daļēji vai pilnībā atbrīvota no pēciemaksu
veikšanas saskaņā ar 2. punktu. 68. pants
Brīvprātīgi aizņēmumi finansēšanas mehānismu
starpā 1. Valde fonda
vajadzībām var pieprasīt aizņēmumu no visiem citiem
noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās
dalībvalstīs gadījumā, ja: a) summas, kas iekasētas
saskaņā ar 66. pantu, nav pietiekamas, lai segtu
zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot fondu; b) ārkārtas pēciemaksas, kas
paredzētas 67. pantā, nav uzreiz pieejamas; c) alternatīvie finansēšanas
līdzekļi, kas paredzēti 69. pantā, nav uzreiz pieejami
ar saprātīgiem nosacījumiem. 2. Šie noregulējuma
finansēšanas mehānismi pieņem lēmumu par šādu
pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas [...] 97. pantu. Uz
aizņēmuma nosacījumiem attiecas Direktīvas [...]
97. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts. 69. pants
Alternatīvi finansēšanas līdzekļi 1. Valde fonda vajadzībām
var noslēgt līgumus par aizņēmumiem vai cita veida finanšu
iestāžu vai citu trešo personu atbalstu gadījumā, ja summas, kas
iekasētas saskaņā ar 66. un 67. pantu, nav
nekavējoties pieejamas vai pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas radušies,
izmantojot fondu. 2. Aizņēmumus vai cita
veida atbalstu, kas minēts 1. punktā, pilnībā atmaksā
saskaņā ar 62. pantu līdz aizdevuma termiņa
beigām. 3. Visi izdevumi, kas radušies,
izmantojot 1. punktā minētos aizņēmumus, jāsedz
Valdei pašai, nevis no Savienības budžeta vai iesaistītajām
dalībvalstīm. 2. iedaļa fonda pārvaldība 70. pants
Ieguldījumi 1. Fondu pārvalda Valde, un
tā var pieprasīt Komisijai veikt konkrētus uzdevumus
saistībā ar fonda pārvaldību. 2. No noregulējamās
iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un
citi ienākumi no ieguldījumiem, kā arī citi ienākumi
nonāk vienīgi fondā. 3. Valde iegulda fondā esošās
summas iesaistīto dalībvalstu vai starpvalstu organizāciju
saistībās vai augstas likviditātes aktīvos ar augstu
kredītspēju. Ieguldījumiem jābūt pietiekami
ģeogrāfiski diversificētiem. Ienākumus no šiem
ieguldījumiem saņem fonds. 4. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki
izstrādātiem noteikumiem par fonda pārvaldību
saskaņā ar 82. pantā izklāstīto procedūru. 3. iedaļa fonda izmantošana 71. pants
Fonda uzdevums 1. Saskaņā ar
Komisijas lēmumu, piemērojot noregulējuma instrumentus
vienībām, kas minētas 2. pantā, Valde var izmantot
fondu šādiem mērķiem: a) lai garantētu
noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu,
pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras
aktīvus vai saistības; b) lai piešķirtu aizdevumus
noregulējamajai iestādei, tās meitasiestādēm, pagaidu
iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai; c) lai iegādātos
noregulējamās iestādes aktīvus; d) lai piešķirtu kapitālu pagaidu
iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai; e) lai izmaksātu kompensāciju akcionāriem
vai kreditoriem, ja atbilstoši vērtējumam saskaņā ar
17. panta 5. punktu viņu prasījumi ir apmierināti
mazākā apmērā, nekā viņi atbilstoši
vērtējumam saskaņā ar 17. panta 6. punktu būtu
saņēmuši, ja likvidācija notiktu saskaņā ar
parastajām maksātnespējas procedūrām; f) lai noregulējamā
iestādē veiktu iemaksu, ar kuru aizstāj noteiktu kreditoru
prasījumu norakstīšanu gadījumā, ja tiek piemērots
iekšējās rekapitalizācijas instruments un noregulējuma
iestāde nolemj izslēgt noteiktus kreditorus no iekšējās
rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar
24. panta 3. punktu; g) lai veiktu dažādu a) līdz f) apakšpunktā
minēto darbību kombināciju. 2. Fondu var izmantot, lai
veiktu a) līdz g) apakšpunktā minētās darbības
arī attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmējdarbības
pārdošanas instrumentu. 3. Fondu neizmanto tieši, lai
absorbētu 2. pantā minētās iestādes vai
vienības zaudējumus, vai nolūkā rekapitalizēt
2. pantā minēto iestādi vai vienību. Ja
noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana atbilstoši 1. punktam
netieši veido daļu no 2. pantā minētās iestādes
vai vienības zaudējumiem, tos novirzot fondam, tad piemēro
24. pantā paredzētos noregulējuma finansēšanas
mehānisma lietošanas principus. 4. Valde drīkst turēt
kapitālu, kas piešķirts saskaņā ar 1. punkta
f) apakšpunktu, uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. 72. pants
Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas
noregulējuma gadījumā,
kuros darbojas iestādes neiesaistītajās dalībvalstīs, Ja grupas noregulējums attiecas uz
iestādēm, kurām izsniegta atļauja vienā vai
vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, no vienas
puses, un iestādes, kurām izsniegta atļauja vienā vai
vairākās neiesaistītajās dalībvalstīs, no otras
puses, tad fonds piešķir finansējumu grupas noregulējumam
saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas
[...] 98. pantā. 73. pants
Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana saistībā ar
noregulējumu 1. Iesaistītās
dalībvalstis nodrošina, ka, Valdei veicot noregulējuma darbības,
un ar noteikumu, ka šīs darbības joprojām nodrošina
noguldītājiem piekļuvi saviem noguldījumiem, ar
iestādi saistītā noguldījumu garantiju sistēma ir
atbildīga par summām, kas noteiktas Direktīvas [...]
99. panta 1. un 4. punktā. 2. Tās summas noteikšana,
par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga
saskaņā ar 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti
17. pantā. 3. Pirms lēmuma
pieņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu par summu,
par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga
saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas
[...] 39. panta 3. punkta d) apakšpunktā, Valde apspriežas
ar attiecīgo noguldījumu garantiju sistēmu, pilnībā
ņemot vērā jautājuma steidzamību. 4. Ja noguldījumu garantiju
sistēmas līdzekļi nav pietiekami, lai segtu
noguldītājiem veicamos maksājumu, un citi resursi nav
nekavējoties pieejami no attiecīgās iesaistītās
dalībvalsts, fonds var aizdot vajadzīgos resursus attiecīgajai
noguldījumu garantiju sistēmai ar noteikumu, ka ir izpildīti
visi Direktīvas 94/19/EK 10. pantā paredzētie
nosacījumi. VI SADAĻA Citi noteikumi 74. pants
Privilēģijas un imunitāte Uz Valdi un tās personālu attiecas
Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām
un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un
Līgumam par Eiropas Savienības darbību. 75. pants
Valodas 1. Uz Valdi attiecas Padomes
Regula Nr. 1[27]. 2. Valde pieņem lēmumu
par valodu iekšējo lietojumu Valdē. 3. Valde var izlemt, kuru no
oficiālajām valodām izmantot, nosūtot dokumentus
Savienības iestādēm un struktūrām. 4. Valde var vienoties ar katras
valsts noregulējuma iestādi par valodu vai valodām,
kādā sagatavo savstarpēji nosūtāmos dokumentus. 5. Valdes darbam vajadzīgos
tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas
centrs. 76. pants
Valdes personāls 1. Uz Valdes personālu,
tostarp izpilddirektoru un viņa vietnieku, attiecas noteikumi un
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi,
kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji
vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. 2. Valde, vienojoties ar
Komisiju, pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai
īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku
nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta
noteikumu 110. pantu. 77. pants
Darbinieku apmaiņa 1. Valde var izmantot
norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti
Valdē. 2. Valde tās plenārsesijā
pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko paredz noteikumus par darbinieku
apmaiņu un pagaidu norīkošanu no un starp iesaistīto valstu
noregulējuma iestādēm un Valdi. 3. Valde var izveidot
iekšējas noregulējuma grupas, kurās ir darbinieki no
iesaistīto valstu noregulējuma iestādēm. 78. pants
Valdes atbildība 1. Valdes līgumisko atbildību
reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgajam
līgumam. 2. Eiropas Savienības
Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi jebkurai
šķīrējtiesas klauzulai, kas ietverta Valdes noslēgtā
līgumā. 3. Ārpuslīgumiskās
atbildības gadījumā Valde saskaņā ar
vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu
tiesību sistēmām attiecībā uz valsts iestāžu
atbildību, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Valde
vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus, jo īpaši veicot
noregulējuma funkcijas, tostarp darbību un bezdarbību
ārvalstu noregulējuma procedūru atbalstam. 4. Valde kompensē valsts
noregulējuma iestādei zaudējumus, kas tai radušies
saistībā ar valsts tiesas lēmumu, vai ko tā, vienojoties ar
Valdi, ir apņēmusies segt saskaņā ar izlīgumu, kas ir
šīs valsts noregulējuma iestādes darbības vai
bezdarbības rezultāts, īstenojot jebkuru noregulējumu
saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumu, kad ar šādu
darbību vai bezdarbību ir pārkāpti Savienības
tiesību akti, šī regula, Komisijas lēmums vai Valdes
lēmums, vai ir pieļauta acīmredzama un būtiska
kļūda novērtējumā. 5. Eiropas Savienības
Tiesas jurisdikcijā ir visi ar 3. un 4. punktu saistītie
strīdi. Lietas saistībā ar ārpuslīgumisku
atbildību nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc
notikuma, kas bijis pamats lietas ierosināšanai. 6. Darbinieku personisko
atbildību pret Valdi reglamentē Civildienesta noteikumi vai
viņiem piemērojamā Pārējo darbinieku
nodarbināšanas kārtība. 79. pants
Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa 1. Valdes locekļi,
darbinieki un iesaistīto dalībvalstu apmaiņas vai uz laiku
norīkotie darbinieki, kas veic noregulējuma pienākumus, arī
beiguši savu pienākumu izpildi, ievēro dienesta noslēpuma
prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgos noteikumus
Savienības tiesību aktos. 2. Valde nodrošina, lai
personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam
sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar tās pienākumu
izpildi, tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta
noslēpuma prasības. 3. Ievērojot ierobežojumus
un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti
attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar
šo regulu uzticētos uzdevumus, Valdei ir atļauta informācijas
apmaiņa ar valsts vai Eiropas iestādēm un struktūrām
gadījumos, ja attiecīgajos Savienības tiesību aktos
paredzēts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst
atklāt informāciju šīm vienībām, vai ja dalībvalstis
var paredzēt šādu atklāšanu saskaņā ar
attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 80. pants
Pārredzamība 1. Uz Valdes
rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 [28]. 2. Sešu mēnešu laikā
pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem sīki
izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001
piemērošanai. 3. Par lēmumiem, kurus
Valde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001
8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai,
attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Eiropas
Savienības Tiesā pēc sūdzības iesniegšanas Sūdzību
institūcijai saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un
263. pantā ietvertajiem nosacījumiem. 4. Uz personas datu
apstrādi Valdē attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes
Regula (EK) Nr. 45/2001[29].
Valstu noregulējuma iestādes, veicot personas datu apstrādi,
ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK[30]. 81. pants
Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un
sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību Valde piemēro drošības principus,
kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības
klasificētās informācijas (EUCI) un sensitīvas
neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts
Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā. Drošības principu
piemērošana ietver noteikumu piemērošanu par šādas
informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu. IV daļa
IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 82. pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā
pantā paredzētos nosacījumus. 2. Pilnvaru deleģējumu
piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 88. pantā
minētā datuma. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā brīdī var atsaukt 62. panta 5. punktā,
65. panta 5. punktā, 66. panta 3. punktā,
67. panta 3. punktā un 70. panta 4. punktā
minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu
izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā
norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos
aktus. 4. Tiklīdz tā
pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus
Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar
62. panta 5. punktu, 65. panta 5. punktu, 66. panta 3.
punktu, 67. panta 3. punktu un 70. panta 4. punktu pieņemts
deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos
mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas
Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši
iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments,
gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina
par diviem mēnešiem. 83. pants
Pārskatīšana 1. Līdz 2016. gada
31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija
publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpaši
uzsverot tādas iespējamas ietekmes pārraudzību, kas skar
vienotā tirgus pienācīgu darbību. Šajā
ziņojumā izvērtē: a) VNM darbību un tā
noregulējuma darbību ietekmi uz Savienības interesēm
kopumā, kā arī uz finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus
saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo
ietekmi uz valsts banku sistēmu struktūrām Savienībā,
un attiecībā uz VNM sadarbības un informācijas
apmaiņas pasākumu efektivitāti — starp VNM un VNM, un starp VNM
un valsts noregulējuma iestādēm un kompetentajām valsts
iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs; b) neatkarības un
pārskatatbildības organizācijas efektivitāti; c) Valdes un Eiropas Banku iestādes
mijiedarbību; d) mijiedarbību starp Valdi un valstu
noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs
un VNM ietekmi uz šīm dalībvalstīm. 2. Šo ziņojumu iesniedz
Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā
sniedz saistītos priekšlikumus. 84. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010 Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza
šādi: 1. Regulas 4. panta
2. punktu aizstāj ar šādu: “2) “kompetentās iestādes” ir: i) kompetentās iestādes, kā
noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013
4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, Direktīvā
2007/64/EK un kā minēts Direktīvā 2009/110/EK; ii) attiecībā uz
Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK — iestādes, kas ir
kompetentas nodrošināt 1. punktā minēto
kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo
direktīvu prasībām; iii) attiecībā uz noguldījumu
garantiju sistēmām — iestādes, kuras pārvalda noguldījumu
garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, vai —
gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību
nodrošina privāts uzņēmums, — publiskā iestāde, kas
uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai
direktīvai; un iv) attiecībā uz 62. panta
5. punktu, 65. panta 5. punktu, 66. panta 3. punktu,
67. panta 4. punktu un 70. panta 4. punktu —
noregulējuma iestādes, kā noteikts šīs direktīvas
3. pantā, un Vienotā noregulējuma valde, ko izveido ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../... . 2. Regulas 25. pantā
iekļauj šādu punktu: “1.a Iestāde var organizēt un veikt
salīdzinošo izvērtēšanu par informācijas apmaiņu un VNM
regulā minētās Valdes un VNM neiesaistīto dalībvalstu
valsts noregulējuma iestāžu kopīgiem pasākumiem, veicot pārrobežu
grupu noregulējumu, lai stiprinātu rezultātu efektivitāti
un konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā
metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtēšanu un
salīdzināšanu.” 3. Regulas 40. panta
6. punktā pievieno šādu trešo daļu: “Lai nodrošinātu atbilstību 62. panta
5. punkta, 65. panta 5. punkta, 66. panta 3. punkta,
67. panta 4. punkta un 70. panta 4. punkta darbības
jomai, Vienotās noregulējuma valdes izpilddirektors ir
novērotājs Uzraudzības padomē.” 85. pants
Valstu noregulējuma finansēšanas mehānismu aizstāšana No piemērošanas dienas, kas minēta
88. panta otrajā daļā, fonds ir iesaistīto
dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānisms
saskaņā ar Direktīvas [ ] VII sadaļu. 86. pants
Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi 1. Nepieciešamos pasākumus
attiecībā uz Valdes izvietošanu uzņēmējā
dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij
ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko
uzņēmējā dalībvalstī piemēro
izpilddirektoram, Valdes locekļiem tās plenārsesijā, Valdes
personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka starp Valdi un
uzņemošo dalībvalsti noslēgtā mītnes
nolīgumā, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes
apstiprinājums tās plenārsesijā, bet ne vēlāk
kā 2 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. 2. Valdi uzņemošā
dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus
Valdes darbībai, tostarp daudzvalodu, Eiropas ievirzes mācību
iestādes un piemērotus transporta savienojumus. 87. pants
Valdes darbības uzsākšana 1. Valde pilnībā
sāk darbību 2015. gada 1. janvārī. 2. Komisija uzņemas
atbildību par Valdes izveidošanu un sākotnējo darbību,
līdz tā ir pietiekami darboties spējīga, lai pati
izpildītu savu budžetu. Šim nolūkam tā: a) līdz
brīdim, kad izpilddirektors — pēc tam, kad to iecēlusi Padome
saskaņā ar 53. pantu, — uzsāk savu pienākumu
pildīšanu, Komisija var norīkot Komisijas darbinieku kā pagaidu
izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus; b) atkāpjoties no
47. panta 1. punkta i) apakšpunkta, un līdz 47. panta
2. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu
izpilddirektors īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras; c) Komisija var
piedāvāt palīdzību Valdei, jo īpaši norīkojot
Komisijas darbiniekus pagaidu darbā ar mērķi veikt aģentūras
darbības, par ko ir atbildīgs pagaidu izpilddirektors vai
izpilddirektors; d) Komisija Valdes
vārdā ievāc ikgadējās iemaksas, kas minētas
62. panta 5. punkta d) apakšpunktā. 3. Pagaidu izpilddirektors var
atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz Valdes budžetā
paredzētas apropriācijas, un var slēgt līgumus, tostarp
darba līgumus. 88. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Regulas 7. līdz 23. pantu un
25. līdz 38. pantu piemēro no 2015. gada
1. janvāra. Regulas 24. pantu piemēro no
2018. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu novēršanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu
shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par
paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.3.2. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 4.3.2. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 5.3.2. Trešo personu
iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido
vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma
fondu 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[31] Iekšējais tirgus — finanšu tirgi 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu
darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu
darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[32] ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas
darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību,
kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu ·
Stiprināt banku pakalpojumu iekšējo
tirgu, vienlaikus saglabājot vienādus spēles noteikumus visiem. ·
Saglabāt finanšu stabilitāti un
uzticību bankām, nodrošināt būtisko finanšu pakalpojumu
nepārtrauktību, novērst problēmu izplatīšanos. ·
Samazināt zaudējumus sabiedrībai
kopumā un jo īpaši nodokļu maksātājiem, aizsargāt
noguldītājus un samazināt bezrūpīgas rīcības
risku. 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Ņemot vērā iepriekš minētos
vispārējos mērķus, ievieš šādus konkrētus
mērķus: Sagatavošanās un preventīvie
pasākumi ·
palielināt uzraudzītāju un banku
sagatavotību krīzes situācijām un ·
ļaut noregulēt visas bankas Savlaicīga iejaukšanās: ·
uzlabot savlaicīgas iejaukšanās
pasākumus banku uzraudzītājiem. Bankas noregulējums: ·
nodrošināt laicīgu un stabilu
noregulējumu attiecībā uz bankām, kam piemēro vienoto
uzraudzības mehānismu; ·
nodrošināt juridisko noteiktību banku
noregulējuma ieinteresētajām pusēm. Finansējums. ·
izveidot vienotu banku noregulējuma fondu, kas
var efektīvi absorbēt ģeogrāfiski asimetriskus
zaudējumus Savienības banku sistēmā; ·
nodrošināt, ka maksātnespējīgu
baku noregulējumu pilnībā sedz no finanšu iestāžu iemaksām,
pēc tam, kad akcionāri un kreditori ir iesaistīti iekšējā
rekapitalizācijā. 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme ·
Pārtraukta negatīvā
mijiedarbība starp neatkarīgām valstīm un to bankām. ·
Vienlīdzīgu nosacījumu un
piekļuves banku finansējumam nodrošināšana visiem
uzņēmumiem visā banku savienībā. ·
Noguldītāju, valdību un nodokļu
maksātāju zaudējumu samazināšana līdz minimumam,
pateicoties lielu un sistēmiski nozīmīgu banku sanācija un
noregulējumam. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji ·
Ilgtermiņa valsts obligāciju
izplatīšana starp dalībvalstīm. ·
Banku skaits, attiecībā uz kurām
veic noregulējumu. ·
Banku noregulējuma izmaksas, tostarp
maksājumi no viena noregulējuma fonda. ·
Izmaiņas attiecībā uz banku
norakstāmo parādu daļu. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Kā izklāstīts Komisijas
Plānā padziļinātas un patiesas Ekonomikas un
monetārās savienības izveidei un četru
priekšsēdētāju ziņojumā 2012. gadā,
integrēta finanšu sistēma vai “Banku Savienība” ir svarīga
daļa no pasākumiem, lai palīdzētu Eiropai atgriezties uz
izaugsmes un nodarbinātības ceļa. Nesaskaņota valstu
atbildes reakcija uz banku maksātnespēju ir pastiprinājusi
iekšējā tirgus fragmentāciju saistībā ar aizdevumiem
un finansējumu. Rezultātā tiek traucēta kopējās
monetārās politikas pārnese un ierobežojumi apdraud aizdevumu
izsniegšanu uzņēmumiem un patērētājiem. Jo īpaši kaitīgi tas ir euro zonā.
Nepastāvot plašām monetāro instrumentu izmantošanas
iespējām, lai novērstu trūkumus banku nozarē,
paļāvība uz valstu fiskālo resursu izmantošanu maksātnespējīgu
banku pārvaldībai saglabā banku un valstu negatīvo
mijiedarbību. Uzņēmumi dalībvalstīs ar pazeminātu
spēju glābt to teritorijā esošas maksātnespējīgās
bankas darbojas būtiski neizdevīgos konkurences apstākļos.
Turklāt, kā bija novērojams krīzes laikā,
problēmas dažās eurozonas dalībvalstīs, pastāvot
šaubām un finanšu saitēm, var ātri izplatīties citās dalībvalstīs,
kuras tirgus uzskata par neaizsargātām pret līdzīgiem
riskiem. Eiropadome savos 2012. gada decembra
secinājumos norādīja, ka “situācijā, kad banku
uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam,
būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar
pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem
var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu
bankai”. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un
izaugsmi eurozonā, straujam progresam ceļā uz banku
savienību ir izšķiroša nozīme. Pamatojoties uz stingru tiesisko
regulējumu, kas ir kopīgs 28 iekšējā tirgus
dalībniekiem (vienots noteikumu kopums), Eiropas Komisija ir
izvēlējusies iekļaujošu pieeju un ierosinājusi ceļvedi
virzībā uz banku savienību, paredzot dažādus instrumentus
un posmus, kas ir potenciāli atvērts visām dalībvalstīm,
bet jebkurā gadījumā, ietverot eurozonas 17
pašreizējās dalībvalstis. Pirmais solis — vienots uzraudzības
mehānisms (VUM), kas paredzēts eurozonas bankām un bankām
dalībvalstīs, kas vēlas pievienoties eirozonai, — pilnvaro ECB
īstenot galvenos uzraudzības uzdevumus attiecībā uz
šādām bankām. Šobrīd likumdevēji apspriež
2012. gadā pieņemto priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido
kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un
noregulējuma režīmu (banku sanācijas un noregulējuma
direktīva), kas ir vēl viens būtisks banku savienības
elements. Banku sanācijas un noregulējuma direktīva
reglamentēs noregulējuma veikšanu visā iekšējā
tirgū un paredzēs valstu noregulējuma iestādēm
pilnvaras un procedūras, ļaujot veikt banku noregulējumu. Saskaņā ar Eiropadomes
secinājumiem, Savienības banku tirgu integrācijai nepieciešams,
lai eurozonas mēroga noregulējuma mehānisms risinātu grūtībās
esošu banku jautājumus, un
tādējādi pārvaldītu negatīvas ietekmes izplatīšanās
risku ar mērķi nodrošināt eurozonas finanšu stabilitāti
visa iekšējā tirgus vajadzībām. Saskaņā ar Komisijas 2012. gada
plānu ilgtermiņa mērķis ir izveidot banku savienību
visu dalībvalstu bankām. ECB tieša uzraudzība apvienojumā
ar vienotu noregulējuma mehānismu bankām un efektīvām
un stabilām noguldījumu garantiju sistēmām visās
dalībvalstīs sekmēs uzticību Savienības
ilgtspējīgai stabilitātei. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Saskaņā ar LES 5. panta
3. punktā noteikto subsidiaritātes principu jomās, kuras
nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība
rīkojas tikai tad un tiktāl, ciktāl dalībvalstis centrālā
vai reģionālā un vietējā līmenī nevar
pietiekami labi sasniegt paredzētās darbības mērķus,
bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie
ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Vienīgi rīcība Eiropas
līmenī var nodrošināt, ka maksātnespējīgu banku problēmas
tiek atrisinātas nediskriminējošā veidā un
saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu, lai uzlabotu ekonomikas un
monetārās savienības un iekšējā tirgus darbību.
Neraugoties uz Savienības banku nozares padziļinātu
integrāciju, būtiskas atšķirības starp valsts
līmeņa lēmumiem attiecībā uz noregulējumu var
radīt nepieņemamus riskus finanšu stabilitātei. Vienotā valūta liek īstenot banku
vienotu uzraudzību un noregulējumu, lai izvairītos no postošas
ekonomiskās sadrumstalotības eurozonā. Vienots noregulējuma
mehānisms būs efektīvāks nekā valstu noregulējuma
iestāžu tīkls, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu
banku grupām, kurām ātrums un koordinēšana ir
izšķiroši svarīgi, lai samazinātu izmaksas un atjaunotu
uzticību. Tas arī radīs ievērojamus apjomradītus ietaupījumus,
ļaujot izvairīties no negatīvās ārējās
ietekmes, kas var rasties ierobežotu valsts mēroga lēmumu
rezultātā. 1.5.3. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem Pirmais solis — vienotais uzraudzības
mehānisms (VUM), kas paredzēts eurozonas bankām un bankām
dalībvalstīs, kas vēlas pievienoties, — pilnvaro ECB
īstenot galvenos uzraudzības uzdevumus attiecībā uz
šādām bankām. Šobrīd likumdevēji apspriež
2012. gadā pieņemto priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido
kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un
noregulējuma režīmu (banku sanācijas un noregulējuma
direktīva), kas ir vēl viens būtisks banku savienības
elements. Banku sanācijas un noregulējuma direktīva
reglamentēs noregulējuma veikšanu visā iekšējā
tirgū un paredzēs valstu noregulējuma iestādēm
pilnvaras un procedūras, ļaujot veikt banku noregulējumu. Saskaņā ar Eiropadomes
secinājumiem, Savienības banku tirgu integrācijai nepieciešams,
lai eurozonas noregulējuma mehānisms risinātu
grūtībās nonākušu banku jautājumus, un
tādējādi pārvaldītu izplatīšanās risku ar
mērķi nodrošināt eurozonas finanšu stabilitāti visa
iekšējā tirgus vajadzībām. Saskaņā ar Komisijas 2012. gada
plānu ilgtermiņa mērķis ir izveidot banku savienību
visu dalībvalstu bankām. ECB tieša uzraudzība apvienojumā
ar vienotu noregulējuma mehānismu bankām un efektīvām
un stabilām noguldījumu garantiju sistēmām visās
dalībvalstīs sekmēs uzticību Savienības ilgtspējīgai
stabilitātei. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme ¨ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
¨ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks:
[DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG. –
¨ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG. þ Neierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar sākumperiodu no 2014.
līdz 2014. gada beigām, –
pēc kura turpinās normāla
darbība 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[33] ¨ Tieša pārvaldība, ko īsteno
Komisija –
¨ ar savu direktorātu starpniecību, tostarp personālu
Savienības pārstāvniecībās; –
þ ar aģentūru starpniecību. ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Netieša pārvaldība, deleģējot īstenošanas uzdevumus: –
¨ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām; –
¨ starptautiskām organizācijām un to
aģentūrām (precizēt); –
¨EIB vai Eiropas Investīciju fondam; –
þ Finanšu regulas 208. panta 209. punktā
minētajām struktūrām; –
¨ publisko tiesību subjektiem; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības
un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās
sniedz pietiekamas finanšu garantijas; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts
privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un
privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz
pietiekamas finanšu garantijas; –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un
kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā. –
Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Regulas 47. pants paredz, ka valde šīs
regulas īstenošanas nolūkā ir atbildīga Eiropas
Parlamentam, Padomei un Komisijai, tostarp, iesniedzot ikgadēju
ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas
palātai par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Priekšlikums neradīs jaunus riskus
saistībā ar tiesisku, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu
budžeta piešķīrumu izmantošanu. Tomēr iekšējai riska
pārvaldībai jāņem vērā Valdes finansēšanas
mehānisma īpašais raksturs. Atšķirībā no daudzām
citām Kopienu izveidotām struktūrām Valdes sniegtos
pakalpojumus finansēs vienīgi finanšu iestādes. Otrkārt, Valde būs atbildīga par
to, lai nodrošinātu vienotā banku noregulējuma fonda
pārvaldību. Šajā sakarā būs jāizveido un
jāīsteno iekšējās kontroles procedūru kopums. 2.2.2. Informācija par
iekšējās kontroles sistēmas struktūru Iekšējās kontroles sistēmā un
noteikumos vajadzētu ievērot citās Komisijas izveidotās
iestādēs lietoto modeli, izņemot banku vienotā
noregulējuma fondu, attiecībā uz kuru būs
jāizstrādā īpašs noteikumu kopums. 2.2.3. Kontroles izmaksu un ieguvumu
aplēses un kļūdu paredzamā riska novērtējuma
līmenis Iekšējā kontrole jāparedz
tajās Valdes procedūrās, kas saistītas ar tās
atbildības un tai uzticēto uzdevumu īstenošanu. Izdevumi par
šādām procedūrām nevar pārsniegt iegūtās
priekšrocības, lai izvairītos no būtiskām
kļūdām. 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu novēršanas pasākumi Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu
darbību apkarošanai Valdei bez ierobežojumiem tiek piemērota Eiropas
Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK)
Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF). EAAPI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas
Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada
25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu,
ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties
izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Valdes personālu. Lēmumi par finansējumu un nolīgumi,
kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri
nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības
gadījumā var veikt Valdes izmaksāto līdzekļu
saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali
atbildīgā personāla pārbaudes uz vietas. Regulas, ar ko izveido Valdi,
58. —63. pants paredz noteikumus par Valdes budžeta izpildi un
kontroli un piemērojamos finanšu noteikumus. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME Turpmākā analīze sniedz ieskatu
Valdes un tās personāla (turpmāk – Valde), kā arī
Komisijas kopējās izmaksās saistībā ar šo
priekšlikumu. Valdes izmaksas pilnībā segs finanšu
iestādes, uz kurām attieksies Vienotais noregulējuma
mehānisms. Aptuveni 6000 eirozonas bankas papildus savām
ikgadējām iemaksām banku vienotā noregulējuma
fondā iemaksās nemainīgu šīs summas proporcionālo
daļu, lai pilnībā segtu Valdes budžeta izdevumus. Iemaksu likmes
un Valdes budžetu apstiprinās katru gadu. Iemaksu likmi Valdes
finansēšanai katru gadu pielāgos, lai nodrošinātu Valdes
līdzsvarotu budžetu. Valde veiks uzdevumus saistībā ar
noregulējumu sagatavošanu un izpildi, iemaksām noregulējuma
fondā un tā pārvaldību. Attiecībā uz noregulējumu
izstrādi Valde sagatavos vai pārskatīs noregulējuma
plānus, piedalīsies pārrobežu noregulējumu kolēģijās
un izstrādās faktisko noregulējumu. Attiecībā uz
ievērojamu skaitu iestāžu un grupu Valdei, sadarbojoties
(konsolidējoties) ar uzraudzītāju un valstu noregulējuma
iestādēm, būs jāizstrādā noregulējuma
plāni, kuros paredzētas noregulējuma darbības, ko var
veikt, ja ir izpildīti nosacījumi noregulējuma veikšanai, un
vismaz reizi gadā būs jāpārskata un vajadzības
gadījumā jāatjaunina minētie plāni. Valdei arī
būs jāizvērtē iestāžu un grupu noregulējama
iespējas un jānovērš visi iespējamie būtiskie
šķēršļi noregulējuma īstenošanai. Valsts noregulējuma iestādēm
attiecībā uz citām vienībām un grupām arī
būs jāizstrādā noregulējuma plāni, kurus Valdei
būs jāpārskata. Ja grupā ietilpst vienības, kas nav
izveidotas iesaistītajās dalībvalstīs, tad Valde
pārstāv iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma
iestādes noregulējuma kolēģijā. Noregulējuma
kolēģijas ir izveidotas, lai nodrošinātu sadarbību un koordināciju
starp attiecīgajām iestādēm un inter alia veiktu
uzdevumus attiecībā uz noregulējuma plānu izstrādi,
noregulējama iespēju izvērtēšanu un faktisko
noregulējumu. Ja Komisija ir nolēmusi veikt vienības
noregulējumu, Valde uzraudzīs noregulējuma izpildi, kā
arī izvērtēs uzņēmuma reorganizācijas plāna īstenošanas
iespējas. Attiecībā uz fondu, Valdei būs
jāievāc gada iemaksas par gandrīz 6000 iestādēm, jānodrošina,
ka iemaksu bāze atsevišķās bankās ir noteikta pareizi, ka
iemaksas tiek veiktas paredzētajā laikā un ka
nesamaksātās summas tiek efektīvi atgūtas. Šajā
nolūkā Valde veiks banku datu pārbaudes. Ievācamajai un
pārvaldāmajai summai jāpārsniedz puse no Savienības
gada budžeta. Valdei būs arī jāpārvalda līdzekļi
tā, lai risks ir zems, un, ja nepieciešams, būtu iespējams
ātri piekļūt resursiem noregulējuma finansēšanai. Tas
nozīmē, ka ir vajadzīga pārdomāta, ilgtermiņa
ieguldījumu stratēģiju, tostarp ņemot vērā
ieguldījumu veidu, to ģeogrāfisko izvietojumu un beigu
termiņu. Protams, šīs Valdei noteiktās galvenās funkcijas
būs jāatbalsta ar personāla funkcijām, tostarp
informācijas tehnoloģijām un komunikācijām. Galvenie pieņēmumi Paredzētā Valdes darbinieku un
izmaksu struktūra: ·
Paredzams, ka Valde darbosies ar pilnu jaudu sava
pirmā darbības gada beigās, kas nozīmē, ka pirmā
gada laikā ir jāpieņem darbā visi darbinieki; ietekme uz
budžetu tiek lēsta 50 % pirmajā gadā un 100 % no
otrā darbības gada. ·
Ņemot vērā, ka Eiropā nav
valstu noregulējuma iestādes ar būtisku vēsturisku
pieredzi, Valdes cilvēkresursu vajadzību novērtējums ir
balstīts uz Valdes uzdevumu novērtēšanu
salīdzinājumā ar ASV Federālās noguldījumu
apdrošināšanas korporācijas ( FDIC) uzdevumiem —
skatīt 1. tabulu. ·
Segto ieguldījumu un noregulējama
līdzekļu mērķapjoma summas ir salīdzināmas starp
ASV un eurozonu, bet banku aktīvi, uz kuriem attiecas noregulējuma
mehānisms, ir būtiski lielāki eurozonā nekā ASV. ·
Attiecībā uz pieskaitāmajām
izmaksām salīdzinājums tika veikts ar Eiropas uzraudzības
iestādēm (EUI). Tomēr, ņemot vērā to, ka pieskaitāmās
izmaksas EUI ir bijušas lielākas par tām, kas aplēstas, veicot
salīdzinošu vērtēšanu ar FDIC, ir izmantota
piesardzīgāka likme 11,5 % apmērā. Turpmāki
pieņēmumi un to skaidrojumi par salīdzinošo vērtēšanu
ar FDIC ir atspoguļoti 1. tabulā. No 2012. gada FDIC
bija 7476 pilna laika ekvivalenti. ·
Ievērojot to, ka FDIC ir plašākas
pilnvaras, nekā Valdei, tad salīdzinošajā
novērtēšanā ir ņemtas vērā tikai
attiecīgās struktūrvienības. ·
Pamatojoties uz salīdzinošo
novērtēšanu, plānotais vajadzīgo darbinieku skaits ir 309.
Jānorāda, ka FDIC 21 % darbinieku tiek nodarbināti
uz noteiktu laiku. Atbilstoši vispiesardzīgākajam
pieņēmumam, kad FDIC ar krīzi nesaistītos
apstākļos būtu nodarbināti tikai pastāvīgie
darbinieki, darbinieku mērķapjoms samazinātos par 75 darbiniekiem,
sasniedzot 244 ar krīzi nesaistītā situācijā.
Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai Valdei būtu
pietiekama rīcības brīvība pieņemt darbā papildu
darbiniekus vai izmantot ārējus pakalpojumus darba slodzes
mazināšanai. ·
Tiek piedāvāts šāds darbinieku sadalījums: –
80 % pagaidu darbinieki (TA) (68 %
AD līmeņa un 12 % AST līmeņa darbinieki); –
10 % norīkoti nacionālie eksperti (END); –
10 % līgumdarbinieki (CA). ·
Tiks piemēroti ES iestāžu Civildienesta
noteikumi, kas ir atspoguļots izmaksās vienam cilvēkam: –
vidējās TA izmaksas gadā:
EUR 131 000; –
vidējās norīkoto nacionālo
ekspertu izmaksas gadā: EUR 78 000; –
vidējās līgumdarbinieku izmaksas
gadā: EUR 70 000. Papildus atalgojumam šīs izmaksas ietver
netiešās izmaksas, piemēram, ēkas, apmācības, IT un
sociāli medicīniskās infrastruktūras izmaksas. ·
Ņemot vērā to, ka šajā
posmā Valdes atrašanās vieta nav zināma, tiek izmantots
atalgojumu korekcijas koeficients 1. Atbilstoši Valdes atrašanās vietai,
visticamāk, izmaksas būs jāizvērtē atkārtoti. ·
Citi personāla, administratīvie un
darbības izdevumi ir aprēķināti, izmantojot EUI
pašreizējās izmaksu struktūras salīdzinošo
novērtēšanu. ·
Plānots, ka Valdes darbības izdevumi
būs 25 % apmērā no kopējām Valdes izmaksām,
jo īpaši attiecībā uz informācijas sistēmu izveidi un
uzturēšanu, attiecību un kopējas uzraudzības kultūras
veidošanu ar valstu noregulējuma iestādēm saistībā ar
Eiropas noregulējuma mehānismu, kas ietvertu ciešas un efektīvas
attiecības starp Valdi un tām valstu noregulējuma
iestādēm, kuras ir galvenokārt iesaistītas
noregulējuma lēmumu īstenošanā. ·
Paredzamā Valdes izmaksu struktūra ir
apkopota 2. tabulā. 1. tabula Valdei nepieciešamā
personāla aplēses, pamatojoties uz ASV Federālās
noguldījumu apdrošināšanas korporācijas struktūru un
personāla komplektāciju || FDIC1 || VALDE Raksturojums Banku skaits || 7 1812 || 6 0083 Aktīvi kopā || $ 14 451 (2012. gads, miljardi) || $ 14 451 (2011. gads, miljardi) Segtie noguldījumi kopā || $ 6 027 (2013. gada marts, miljardi) || € 5 514 (2011. gads, miljardi) Mērķapjoma līdzekļi || $ 81 (miljardi) || € 55 (miljardi) Grūtībās nonākušas iestādes 2008.–2012. gads || 465 || 904 Personāls Darbinieki kopā (pilna laika ekvivalents, 2012. gads; % galvenajā mītnē) || 7 476 (28,6 %) || (a) Darbinieki “Noregulējuma un maksātnespējas nodaļa” (pilna laika ekvivalents, 2012. gads) || 1 428 || 82 (aplēses)5 (b) Darbinieki “Finanšu nodaļa” (pilna laika ekvivalents, 2012. gads) || 176 || 88 (aplēses)6 (c) Darbinieki “Sarežģītu iestāžu nodaļa” (pilna laika ekvivalents, 2012. gads) || 148 || 74 (aplēses)7 (d) Darbinieki “Juridiskā nodaļa” (pilna laika ekvivalents, 2012. gads, / % no kopējo darbinieku skaita) || 716 / 9,6 % || 30 / 9,6 % (aplēses)8 (e) Darbinieku kopējais skaits attiecīgajās nodaļās (pilna laika ekvivalents, 2012. gads) (a, b, c, un d summa) || 2 468 || 274 (f) Darbinieki pa jomām (IT, komunikācijas u.c.) (skaits % no kopējā darbinieku skaita) || 863 / 11,5 % || 35 / 11,5 % (aplēses) (g) Valdes darbinieku kopējais skaits (e un f summa) || || 309 (aplēses) (h) Darbinieki uz noteiktu laiku (% no kopējā darbinieku skaita, 2012. gads) || 21 %9 || 21 % (i) Valdes pastāvīgo darbinieku kopējais skaits || || 244 (aplēses) 1 Avots: www.fdic.gov. 2 Noguldījumu apdrošināšanas fonda locekļu skaits, 2012. gads. 3 EU–17 kredītiestāžu skaits no 2013. gada janvāra. Avots: ECB. 4 Avots: Komisijas dienestu darba dokuments "Fakti un skaitļi par valsts atbalstu ES dalībvalstīs, 2012. gadā atjaunināta informācija" Faktisko grūtībās nonākušo iestāžu skaits eurozonā ir lielāks, jo iestādes, kuras kļuva maksātnespējīgas, bet nesaņēma valsts atbalstu, nav iekļautas. 5 Pieņem, ka 20 % darbinieku nodarbojas ar noregulējuma un 80 % ar maksātnespējas jautājumiem. Valde būs iesaistīta tikai noregulējumos. Pamatojoties uz sadalījumu starp FDIC centrālo un reģionālo līmenī, pieņem, ka 28,6 % no darbiniekiem, kas darbosies ar noregulējuma jautājumiem, tiks nodarbināti centrālajā Valdes līmenī, bet 71,4 % — valsts līmenī. Tas ir piesardzīgs pieņēmums, ņemot vērā to, ka priekšlikums paredz, ka visi ar noregulējumu saistītie uzdevumi tiks risināti Valdes līmenī, bet valsts līmenī tiks veikta tikai noregulējuma lēmumu īstenošana, saglabājot centralizētu uzraudzību. 6 FDIC finanšu nodaļas uzdevumus veic centrālajā līmenī. Šis sadalījums neattiecas tikai uz iemaksu ievākšanu un fonda pārvaldību, bet arī uz vispārīgākām darbībām, piemēram, kontroli, finanšu operācijām un finanšu plānošanu. Šā iemesla dēļ pieņem, ka 50 % no FDIC finanšu nodaļas darbiniekiem būs jāpārvalda iemaksas un fonds centrālajā Valdes līmenī. 7 Par lielu eurozonas banku noregulējuma plānošanu atbild Valde. Valdei ir iespēja pieprasīt valsts iestādēm sniegt noregulējuma plāna projektu. Šā iemesla dēļ pieņem, ka 50 % darbinieku tiks nodarbināti centrālajā Valdes līmenī. 8 FDIC juridiskā nodaļa nenodarbojas tikai ar noregulējuma, maksātnespējas un fonda pārvaldības jautājumiem, bet arī ir iesaistīta, piemēram, FDIC uzraudzības pienākumu veikšanā. Šā iemesla dēļ, lai aprēķinātu Valdei nepieciešamo darbinieku skaitu, izmanto juridiskās nodaļas darbinieku skaita daļu attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu. 9 Uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku skaita daļu aprēķina, pamatojoties uz FDIC kopējo darbinieku skaitu, izņemot noregulējuma un maksātnespējas nodaļas darbiniekus, kuri galvenokārt ir nodarbināti reģionālā līmenī. 2. tabula Paredzamo Valdes izmaksu
struktūra, tajā nodarbinot 309. darbiniekus Skaitļi miljonos EUR || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || || || || || || || Personāla izmaksas (tostarp atalgojums un pabalsti un ar to saistītie izdevumi, piemēram, ēku, mēbeļu un IT izmaksas) || 18 || 37 || 38 || 38 || 39 || 40 || 41 Citas cilvēkresursu izmaksas (saistībā ar pieņemšanu darbā, komandējumiem, ārštata personālu (pagaidu darbinieki, ārējo pakalpojumu sniedzēji)...) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 Starpsumma — cilvēkresursu un ar to saistītie izdevumi kopā || 22 || 40 || 41 || 42 || 43 || 43 || 44 || || || || || || || Administratīvie izdevumi (telekomunikācijas, informācijas un publicēšanas izdevumi, sanāksmju izdevumi un citi) || 3 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 Starpsumma — administratīvie izdevumi kopā || 3 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || || || || || || || Citi izdevumi (pārvaldība, IT projekti, sadarbība ar attiecīgajām Eiropas un trešo valstu iestādēm, kopīgi projekti un darbsemināri ar valstu noregulējuma iestādēm un citām attiecīgām struktūrām utt.) || || || || || || || Starpsumma — citi izdevumi kopā || 8 || 16 || 16 || 16 || 16 || 17 || 17 || || || || || || || Izdevumi kopā || 33 || 61 || 62 || 63 || 64 || 65 || 66 Vienotais banku noregulējuma fonds ·
Vienotā banku noregulējuma fonda
mērķapjoms ir noteikts 1 % apmērā no segtajiem
noguldījumiem iesaistīto dalībvalstu banku sistēmā.
Pamatojoties uz 2011. gada datiem par bankām, tiek lēsts, ka
fonda mērķapjoms varētu būt aptuveni 55 miljardi euro. ·
Iesaistītās bankas veiks savam riskam
pielāgotas daļas iemaksu vienotā banku noregulējuma
fondā 10 gadu laikā. Tādējādi noregulējuma fondu
uzkrājumiem vajadzēt sasniegt aptuveni 5,5 miljardus euro gadā,
neskaitot līdzekļu atgūšanu un iespējamo aizplūšanu. ·
Absolūtos skaitļos lielākās
bankas veiks vislielākās iemaksas vienotā banku
noregulējuma fondā. Aptuveni, neņemot vērā banku riska
profilu, Komisijas dienestu aplēses, pamatojoties uz 2011. gada
datiem, liecina, ka 17 lielākās Eiropas bankas veiks aptuveni
40 % no visām banku iemaksām fondā. ·
Attiecībā uz fonda pārvaldību,
jāatzīmē, ka Valdes izmaksu aplēsēs ir iekļautas
izmaksas, kas saistītas tikai ar cilvēkresursiem. Pieņem, ka
citas izmaksas, piemēram, ieguldījumu izmaksas, tiks tieši
atskaitītas no fonda. Finansiālā ietekme Komisijas
līmenī: ·
Tiek lēsts, ka 15 amata vietu, kas
specializējas cilvēkresursu, budžeta un citos administratīvajos
jautājumos, pagaidu piešķīrums, kas ir būtisks Valdes
izveidei, būs vajadzīgs Komisijas līmenī pirmajā
darbības gadā (2014. gads), lai uzsāktu un atbalstītu
Valdes darbības sākumposmu (aptuveni 6 mēneši), pieņemot,
ka Valde būs Briselē. Turpmāk izklāstītais finanšu
novērtējums var mainīties atkarībā no atrašanās
vietas, kas tiks izvēlēta Valdes darbībai. ·
Tiek lēsts, ka 10 amata vietas no
2015. gada varētu būt nepieciešamas Komisijā, lai veiktu
tai ar regulu uzticētos uzdevumus, jo īpaši saistībā ar
noregulējuma lēmumu izstrādi. Tas būs atkarīgs no
lēmuma par ikgadējo budžeta procedūru. 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas Tiek lēsts, ka 15 amata vietas būs
nepieciešams Komisijas līmenī pirmajā darbības gadā
(2014. gads), lai uzsāktu un atbalstītu Valdes darbības
sākumposmu. No 2015. gada būs nepieciešamas 10 amata
vietas Komisijā, lai veiktu tai ar regulu uzticētos uzdevumus, jo
īpaši saistībā ar noregulējuma lēmumu izstrādi. 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem EUR
miljonos (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Daudzums || […][Pozīcijā……………...……………………………………………………………….] ĢD: <…….> || || || N gads[34] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || 1) || || || || || || || || Maksājumi || 2) || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || 1.a) || || || || || || || || Maksājumi || 2.a) || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[35] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || || 3) || || || || || || || || ĢD appropriācijas KOPĀ <….> || Saistības || =1+1 a + 3 || || || || || || || || Maksājumi || =2+2 a + 3 +3 || || || || || || || || KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || 4) || || || || || || || || Maksājumi || 5) || || || || || || || || KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || 6) || || || || || || || || KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS <….> apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || Administratīvie izdevumi EUR
miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ Komisija || Cilvēkresursi || 1,965 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 9,825 Citi administratīvie izdevumi — komandējumu izdevumi || 0,150 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,750 KOPĀ Komisija || Apropriācijas || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 EUR
miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 Maksājumi || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas
izmantot šādā veidā: Saistību
apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[36] || Rezultāta vidējās izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. || Izmaksas || Nr. kopā || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…[37] || || || || || || || || || || || || || || || || - rezultāti || || || || || || || || || || || || || || || || || || - rezultāti || || || || || || || || || || || || || || || || || || - rezultāti || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || || - rezultāti || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || || 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot
administratīvās apropriācijas –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot
administratīvās apropriācijas, kā aprakstīts iepriekš EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || N gads[38] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ –
|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 1,965 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 1,310 || 9,825 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,150 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,750 Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 –
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[39] || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas Cilvēkresursi || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas Pārējie administratīvie izdevumi || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas || Neattiecas –
KOPĀ || 2,115 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 1,410 || 10,575 Vajadzīgās cilvēkresursu
apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām,
kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir
pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā,
vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada
budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un
ņemot vērā budžeta ierobežojumus. 3.2.3.2. Paredzamās vajadzības
pēc cilvēkresursiem ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu
izmantošanu þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu
izmantošanu šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 15 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilna laika ekvivalentu: FTE)[40] || || XX 01 02 01 (CA, SNE, INT ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || || XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy[41] || – Galvenā mītne || || || || || || || || – Delegācijas || || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ || 15 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 XX ir attiecīgā politikas joma vai
budžeta sadaļa. Veicamo uzdevumu apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Skatīt aprakstu iepriekšējā daļā Ārštata darbinieki || 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
¨ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[42] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas
miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || || 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
þ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨ pašu resursus –
¨ dažādus ieņēmumus EUR
miljonos (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[43] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) .... pants || || || || || || || || Attiecībā uz dažādiem
ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”,
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem
aprēķināšanai izmantoto metodi. [1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
“Ceļvedis virzībā uz banku savienību”, COM(2012) 510,
12.9.2012. [2] Komisijas paziņojums “Plāns
padziļinātas un patiesas EMS izveidei. Eiropas debašu sākums”,
COM(2012) 777 final/2, 30.11.2012. [3] “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro
savienību”, Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja
ziņojums EUCO 120/12. 26.06.2012. [4] COM(2012) 511. [5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes
direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un
groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas
2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/EK un
Regulu (ES) Nr. 1093/2010, COM (2012) 280, 6.6.2012. [6] Kapitāla prasību regula un direktīva
(CRR/CRDIV)http://ec.europa.eu/internal_market/bank/regcapital/index_en.htm. [7] Atkarībā no sarunu iznākuma starp
Parlamentu un Padomi iekšēja rekapitalizācija pilnībā
varētu stāties spēkā, veicot pakāpenisku pāreju,
iespējams, līdz 2018. gadam, kā ierosinājusi Komisija. [8] Skatīt Padomes 2007. gada 9. oktobra
secinājumus par ES finanšu stabilitātes sistēmas uzlabošanu.
http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ecofin/96351.pdf [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām
prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un
ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES)
Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp. [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Direktīva par piekļuvi kredītiestāžu
darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokersabiedrību
prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un
atceļ Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK,
OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp. [11] OV C [..], [..], [..]. lpp. [12] OV C [..], [..], [..]. lpp. [13] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko
izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokersabiedrību
sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes
Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK,
2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/EK un Regulu (ES) Nr. 1093/2010.
OV C [..], [..], [..]. lpp. [14] Padomes Regula (ES) Nr. .../..., ar ko Eiropas
Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar
politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu
prudenciālo uzraudzību. [15] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada
30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju
sistēmām. OV L 135, 31.5.1994., 5.–14. lpp. [16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām
prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un
ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES)
Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp. [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Direktīva par piekļuvi kredītiestāžu
darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu
brokersabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza
Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvu 2006/48/EK un
Direktīvu 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp. [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada
30. maija Direktīva 94/18/EK, kas sakarā ar pienākumu
publicēt prospektu groza Direktīvu 80/390/EEK, ar kuru koordinē
prasības attiecībā uz to, kā sagatavo, pārbauda un
izplata prospektus, kas jāpublicē vērtspapīru
iekļaušanai oficiālā biržas sarakstā OV L 135,
31.5.1994., 1. lpp. [19] Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi
kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un
ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar
ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un
2006/49/EK, OV L 176,
27.6.2013., 338. lpp. [20] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)
Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par
prudenciālajām prasībām attiecībā uz
kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012,
OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp. [21] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK
(1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas
sistēmām, OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp. [22] Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada
12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu
attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu,
uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai
uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas
gadījumā, OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp. [23] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK
(1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu
maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās,
OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par
normatīvo un administratīvo aktu koordināciju
attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo
ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), OV L 302, 17.11.2009.,
32. lpp. [25] [26] OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. [27] OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. [28] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 30. maija
Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta,
Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. [29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada
18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas
iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu
apriti, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. [30] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada
24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. [31] ABM: Budžeta vadība pa darbības jomām —
ABB: ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām. [32] Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta
2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [33] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [34] N gads ir gads, kurā
priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [35] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās
„BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [36] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.). [37] Kā norādīts 1.4.2. punktā.
,,Konkrētie mērķi…”. [38] N gads ir gads, kurā
priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [39] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [40] CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki,
SNE = valstu norīkotie eksperti. INT — aģentūru darbinieki; JED
— jaunākie eksperti delegācijās [41] Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo
summu finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām “BA” pozīcijām). [42] Sk. 19. un 24. punktu Iestāžu nolīgumā
(laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam). [43] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.