EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0629
Proposal for a COUNCIL REGULATION determining measures on fixing certain aids and refunds related to the common organisation of the markets in agricultural products
Priekšlikums PADOMES REGULA par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju
Priekšlikums PADOMES REGULA par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju
/* COM/2011/0629 galīgā redakcija - 2011/0287 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES REGULA par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju /* COM/2011/0629 galīgā redakcija - 2011/0287 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Komisijas priekšlikumā par daudzgadu
finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (DFS priekšlikums)[1] ir noteikts kopējās
lauksaimniecības politikas (KLP) budžets un galvenie virzieni.
Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz regulu kopumu, kurās noteikts
2014.–2020. gada KLP tiesiskais regulējums, kā arī šīs
politikas turpmākās attīstības alternatīvo
scenāriju ietekmes novērtējums. Šo reformu priekšlikumu pamatā ir
Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā[2], kurā vispārīgi
raksturotas politiskās iespējas, kas ļautu risināt
nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un
lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt
1) dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu; 2) dabas
resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un
3) līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Kopš
minētā paziņojuma iesniegšanas tajā
izklāstītā reformas ievirze kopumā atbalstīta gan
iestāžu debatēs[3],
gan apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika
iespējamās ietekmes novērtēšanas gaitā. Šajā
procesā izkristalizējusies kopīga atziņa, ka ir
jāveicina efektīva resursu izmantošana, lai nodrošinātu
pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES
lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību atbilstoši
stratēģijai “Eiropa 2020”, KLP struktūru arī
turpmāk balstot uz diviem pīlāriem, kuriem ir kopīgs
mērķis un kuros iekļautie instrumenti papildina cits citu. KLP
I pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus
pasākumiem, kas ļauj ES lauksaimniekiem saņemt gada pamata
ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus
traucējumu gadījumā, bet II pīlārs attiecas uz
lauku attīstību, kuras nodrošināšanai dalībvalstis,
ievērojot kopīgu satvaru[4],
sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmas. Secīgu reformu rezultātā,
veidojot KLP par integrētu politiku lauku apvidu attīstībai
visā ES, ir palielināta lauksaimniecības orientācija uz
tirgu, vienlaikus sniedzot ienākumu atbalstu ražotājiem,
politikā ir prasmīgāk iestrādātas vides prasības
un pastiprināts atbalsts lauku attīstībai. Tomēr reformas
procesā ir radusies vajadzība optimālāk sadalīt
atbalstu gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstīs, kā
arī ir izskanējuši aicinājumi rūpīgāk
izvēlēties pasākumus, kuru mērķis ir vides
problēmu novēršana, un lietpratīgāk reaģēt uz
pieaugošo tirgus svārstīgumu. Agrāk reformas galvenokārt tika
veiktas, reaģējot uz iekšēju cēloņu
izraisītām problēmām, sākot ar milzīgu
pārprodukciju un beidzot ar pārtikas nekaitīguma krīzi;
tās ES ir lieti noderējušas gan pašu mājās, gan
starptautiskajā arēnā. Taču lielākā daļa
šodienas problēmu izraisa un ietekmē ārēji, ar
lauksaimniecību tieši nesaistīti faktori, un tāpēc šo
problēmu risināšanai ir vajadzīgi plašāki politiski
pasākumi. Paredzams, ka situācija
lauksaimniecības ienākumu jomā arī turpmāk būs
sarežģīta, jo lauksaimnieki saskaras ar lielāku risku,
ražīguma kāpuma palēnināšanos un peļņas normas
samazināšanos pieaugošo ražošanas cenu dēļ; tāpēc
noteikti jāsaglabā ienākumu atbalsts un jāpilnveido
attiecīgie instrumenti, lai labāk pārvaldītu riskus un
risinātu krīzes situācijas. Spēcīga lauksaimniecība
ir ļoti būtiska ES pārtikas rūpniecībai un pasaules
nodrošinājumam ar pārtiku. Tajā pašā laikā
lauksaimniecības nozares pārstāvji un lauku apvidu
iedzīvotāji tiek aicināti neatlaidīgāk censties
sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas
jomā, kā arī īstenot bioloģiskās
daudzveidības stratēģiju, kas ietilpst stratēģijā
“Eiropa 2020”. Lauksaimniekiem, kas līdz ar mežsaimniekiem ir
galvenie zemes apsaimniekotāji, būs vajadzīgs atbalsts, lai
viņi ieviestu un turpmāk izmantotu tādas lauksaimniecības
sistēmas un metodes, kas īpaši sekmē vides un klimata
mērķu sasniegšanu, jo tirgus cenas neatspoguļo šādu
sabiedrisku labumu nodrošināšanu. Turklāt būs ļoti
svarīgi atrast veidu, kā vislabāk izmantot lauku apvidu
daudzveidīgo potenciālu un tādējādi veicināt
iekļaujošu izaugsmi un kohēziju. Tāpēc topošā KLP nebūs
politika, kas attiecas tikai uz nelielu, kaut ļoti svarīgu, ES
tautsaimniecības daļu, tā būs arī
stratēģiski svarīga politika, kas attieksies uz pārtikas nodrošinājumu,
vidi un teritoriālo līdzsvaru. Tieši šajos apstākļos
atklājas ES pievienotā vērtība, kura piemīt patiesi
kopējai politikai, kas ļauj visefektīvāk izmantot
ierobežotos budžeta līdzekļus, saglabājot ilgtspējīgu
lauksaimniecību visā ES, risinot tādas svarīgas
pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinot
dalībvalstu solidaritāti, taču vienlaikus pieļaujot
zināmas atkāpes šīs politikas īstenošanā, lai tiktu
ievērotas un apmierinātas vietējās vajadzības. DFS priekšlikumā
izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka
kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk būtu
jāietver divi pīlāri, katra pīlāra budžetam
nominālā izteiksmē būtu jāpaliek 2013. gada
līmenī un būtu jābūt skaidrai virzībai uz
rezultātu sasniegšanu ES būtiskākajās,
prioritārajās jomās. Ar tiešajiem maksājumiem būtu
jāveicina ražošanas ilgtspējība, 30 % šiem maksājumiem
atvēlētā budžeta piešķirot obligātiem pasākumiem,
kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Maksājumu
apmērs būtu pakāpeniski jāvienādo, un maksājumi
lielāko maksājumu saņēmējiem būtu
pakāpeniski jāierobežo. Lauku attīstībai domātie
līdzekļi būtu jāiekļauj vienotā
stratēģiskā satvarā līdz ar citiem ES kopīgi
pārvaldītiem līdzekļiem, uz kuriem attiecas
aktīvāka, mērķtiecīgāka pieeja un uzlaboti,
skaidrāk formulēti ex-ante nosacījumi. Visbeidzot, KLP
finansējums tirgus pasākumu jomā būtu jāpapildina ar
diviem instrumentiem, kas neietilpst DFS, proti, ar 1) rezerves fondu
ārkārtas gadījumiem, kas ļautu rīkoties krīzes
situācijās, un 2) Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonda darbības jomas paplašināšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, KLP
tiesiskā regulējuma būtiskākie elementi laika posmam no
2014. līdz 2020. gadam ir noteikti šādās regulās: –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem
tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās
lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (“tiešo
maksājumu regula”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu
organizāciju (“regula par vienotu TKO”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (“lauku
attīstības regula”); –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”); –
priekšlikumā Padomes regulai par konkrēta
atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā
uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju; –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009
attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu
piemērošanu 2013. gadā; –
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā
uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju
audzētājiem. Lauku attīstības regula balstās
uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī
un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi par visiem fondiem, kas
darbojas vienotajā stratēģiskajā satvarā[5]. Vēlāk tiks
pieņemta arī regula par vistrūcīgākajām
personām piemērojamā atbalsta shēmu, kurai finansējums
pašlaik paredzēts citā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijā. Turklāt, lai atrastu
piemērotāko veidu, kā samērot pārredzamības principu
un saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību,
tiek gatavoti jauni noteikumi par saņēmēju datu
publicēšanu, kuru sagatavošanā tiek ņemti vērā Eiropas
Savienības Tiesas iebildumi. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Pamatojoties uz pašreizējā
politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē
paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes
novērtējumā izvērtēta un salīdzināta trīs
alternatīvu scenāriju ietekme. Šis novērtējums ir radies
2010. gada aprīlī uzsāktā ilgā procesā, kuru
vadīja starpdienestu grupa un kura gaitā tika veikta plaša
kvantitatīva un kvalitatīva analīze, tostarp noteikta
bāzlīnija, proti, lauksaimniecības tirgu un ienākumu attīstības
vidēja termiņa prognozes līdz pat 2020. gadam, un
modelēta dažādo politikas scenāriju ietekme uz nozares
ekonomiku. Ietekmes novērtējumā
sīkāk iztirzāti šādi trīs scenāriji:
1) pielāgojumu scenārijs, saskaņā ar kuru tiek
saglabāts pašreizējais politiskais regulējums, taču vienlaikus
tiek novērsti tā būtiskākie trūkumi, piemēram,
pilnveidota tiešo maksājumu sadale; 2) sabalansēšanas
scenārijs, kas ir saistīts ar būtiskām politikas
izmaiņām, t. i., tiešo maksājumu
mērķtiecīgāku piešķiršanu un ekoloģisko
komponentu, sekmīgāku lauku attīstības politikas
stratēģisko mērķu noteikšanu, tos rūpīgāk
saskaņojot ar ES politiku citās jomās, kā arī
juridiskā pamata paplašināšanu, lai attiecīgi paplašinātu
ražotāju sadarbību, un 3) pārorientēšanās
scenārijs, saskaņā ar kuru politiku pārorientē uz
vides aizsardzību un pakāpeniski likvidē tiešos maksājumus,
pieņemot, ka ražošanas jaudu ir iespējams saglabāt arī bez
atbalsta un sociālekonomiskās vajadzības lauku rajonos ir
iespējams apmierināt, izmantojot citas rīcībpolitikas. Ekonomikas krīzes un nepietiekama
publiskā finansējuma apstākļos, uz kuriem ES
reaģējusi, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un
DFS priekšlikumu, katrā no šiem trim scenārijiem atšķirīga
nozīme piešķirta trim politiskajiem uzdevumiem, kas izvirzīti
nākotnes KLP ar mērķi panākt
konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku
lauksaimniecību plaukstošos lauku apvidos. Lai panāktu lielāku
atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, jo īpaši
efektīvas resursu izmantošanas jomā, būs aizvien vairāk
jāpalielina lauksaimniecības ražīgums, veicot
pētījumus, veicinot zināšanu nodošanu, sadarbību un
inovāciju (tostarp izmantojot Eiropas inovāciju partnerību
lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējības jomā).
Tā kā ES lauksaimniecības politika vairs netiek īstenota
tirdzniecību kropļojošā politiskajā vidē, paredzams,
ka šo nozari ietekmēs turpmāka liberalizācija, jo īpaši
saistībā ar Dohas attīstības programmu vai ar Mercosur
valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu. Izstrādājot trīs minētos
politikas scenārijus, tika ņemtas vērā vēlmes, kas
izteiktas apspriešanās procesā, kurš norisinājās ietekmes
novērtējuma sagatavošanas gaitā. Ieinteresētās
personas tika aicinātas izteikt viedokli laikā no 2010. gada
23. novembra līdz 2011. gada 25. janvārim, bet
2011. gada 12. janvārī tika organizēta
padomdevējas komitejas sanāksme. Turpmāk īsumā apkopotas
būtiskākās atziņas[6].
–
Ieinteresēto personu vidū valda
vispārējā vienprātība par to, ka ir vajadzīga
stingra KLP, kuras pamatā būtu divu pīlāru struktūra,
lai risinātu ar pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu
ilgtspējīgu apsaimniekošanu un teritoriālo attīstību
saistītās problēmas. –
Vairums respondentu uzskata, ka KLP būtu
jāveicina tirgu un cenu stabilizācija. –
Ieinteresētajām personām ir
atšķirīgi viedokļi par atbalsta mērķu noteikšanu
(īpaši par tiešā atbalsta pārdali un maksājumu
nepārsniedzamās summas noteikšanu). –
Tiek vienprātīgi atzīts, ka abiem
politikas pīlāriem var būt liela nozīme, rosinot
aktīvāku klimata politiku un uzlabojot ekoloģiskos
raksturlielumus, kas ir ES iedzīvotāju interesēs. Tā
kā daudzi lauksaimnieki uzskata, ka tas jau notiek, plašāka
sabiedrība norāda, ka I pīlāra maksājumus
varētu izmantot efektīvāk. –
Respondenti vēlas, lai nākotnē
paredzamā izaugsme un attīstība skartu visu ES, arī
mazāk labvēlīgos apgabalus. –
Daudzi respondenti uzsvēra KLP
saskaņošanu ar politiku citās jomās, piemēram, ar vides,
veselības, tirdzniecības un attīstības politiku. –
Respondenti uzskata, ka inovācija,
konkurētspējīgu uzņēmumu attīstība un
sabiedrisko labumu nodrošināšana ES iedzīvotājiem ļaus KLP
saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Tātad, veicot ietekmes
novērtējumu, tika salīdzināti minētie trīs
alternatīvie politikas scenāriji. Īstenojot pārorientēšanās
scenāriju, lauksaimniecībā ātrāk tiktu veikti
strukturāli pielāgojumi un ražošana tiktu pārcelta uz
rentablākajiem apgabaliem un ienesīgākajām nozarēm.
Lai gan, īstenojot šo scenāriju, ievērojami pieaugtu
finansējums vides jomā, nozare vienlaikus tiktu pakļauta
arī lielākam riskam, jo saruktu tirgus intervences iespējas.
Turklāt šā scenārija īstenošana izraisītu
būtiskas sociālas un ekoloģiskas problēmas, jo,
politikā zūdot ietekmēšanas iespējām, ko sniedz tiešie
maksājumi un ar tiem saistītās savstarpējās
atbilstības prasības, mazāk konkurētspējīgajos
apvidos būtu vērojams būtisks ienākumu zaudējums un
vides degradēšanās. Otra galējā alternatīva —
pielāgojumu scenārijs — būtu vispiemērotākais
politikas nepārtrauktībai, jo dotu ierobežotus, taču
jūtamus uzlabojumus gan lauksaimniecības konkurētspējas,
gan ekoloģiskās efektivitātes ziņā. Tomēr
pastāv nopietnas šaubas par to, vai šis scenārijs ļautu pienācīgi
risināt nākotnē paredzamās būtiskās klimata un
vides problēmas, no kā ir atkarīga arī
lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējība. Sabalansēšanas scenārijs, kurā
paredzēta tiešo maksājumu mērķtiecīgāka
piešķiršana un ekoloģiskais komponents, paver pilnīgi jaunu
ceļu. Veiktā analīze liecina, ka pārēja uz videi
nekaitīgu rīcību ir iespējama un ka izmaksas, ko tā
radītu lauksaimniekiem, nav pārmērīgas, lai gan no
zināma administratīvā sloga nebūtu iespējams
izvairīties. Līdzīgi ir iespējams stimulēt lauku attīstību,
ja vien dalībvalstis un reģioni efektīvi izmantos jaunās
iespējas un ja vienota stratēģiskā satvara izveide,
kurā ietilptu arī pārējie ES līdzekļi, neliegs
saglabāt sinerģiju ar I pīlāru un nemazinās lauku
attīstības specifiskās priekšrocības. Ja tiktu panākts
pareizais līdzsvars, šā scenārija īstenošana
vissekmīgāk ļautu nodrošināt lauksaimniecības un lauku
apvidu ilgtermiņa ilgtspējību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes
novērtējumā secināts, ka sabalansēšanas scenārijs
ir vislīdzsvarotākais, jo ļauj pakāpeniski saskaņot
KLP un ES stratēģiskos mērķus, un šis līdzsvars un
samērība izpaužas arī tiesību aktu priekšlikumos
paredzēto elementu īstenošanā. Būs jāizveido
vērtēšanas sistēma, lai, izmantojot vienotu, ar politikas
mērķiem saistītu rādītāju kopumu,
novērtētu KLP efektivitāti. Svarīgs apsvērums šajā
procesā bija vienkāršošana, un tā būtu dažādi
jāveicina, piemēram, racionalizējot savstarpējās
atbilstības un tirgus instrumentus vai izstrādājot mazajiem
lauksaimniekiem piemērotu atbalsta shēmu. Turklāt tiešie
maksājumi ar videi nekaitīgu rīcību būtu
jāsasaista tā, lai maksimāli samazinātos
administratīvais slogs, tostarp pārbaužu izmaksas. 3. PRIEKŠLIKUMA
JURIDISKIE ASPEKTI Tiek ierosināts saglabāt
pašreizējo KLP struktūru, proti, dalījumu divos
pīlāros, kur I pīlāra ikgadējos,
vispārīgi piemērojamos obligātos pasākumus papildina
II pīlārā iekļautie brīvprātīgie
pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu programmu izstrādes
pieeju ir vairāk pielāgoti valsts un reģionālajām
īpatnībām. Tomēr jaunā tiešo maksājumu
regulējuma mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot
sinerģiju ar II pīlāru, kas savukārt ir iekļauts
vienotā stratēģiskā satvarā, lai to labāk saskaņotu
ar citu ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu izmantojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek
saglabāta arī pašreizējā struktūra, ko veido
četri pamata tiesību akti, lai gan finansējuma regulas
darbības joma tiek paplašināta, lai kopīgos noteikumus apkopotu
vienā tiesību aktā, proti, tā dēvētajā
horizontālajā regulā. Priekšlikumi ir saskaņā ar subsidiaritātes
principu. KLP patiesi ir ES kopējā politika: tā ir ES un
dalībvalstu dalītas kompetences joma, kas tiek regulēta ES
līmenī, lai visā ES saglabātu ilgtspējīgu un
daudzveidīgu lauksaimniecību, risinātu tādas svarīgas
pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un
stiprinātu dalībvalstu solidaritāti. Ņemot vērā
to, cik būtiski nākotnē paredzamās problēmas
varētu ietekmēt nodrošinājumu ar pārtiku, vidi un
teritoriālo līdzsvaru, KLP joprojām ir uzskatāma par
stratēģiski svarīgu politiku, lai nodrošinātu to, ka tiek
atrasti efektīvākie politisko uzdevumu risinājumi un
lietderīgākais budžeta līdzekļu izmantošanas veids.
Turklāt tiek ierosināts saglabāt instrumentu pašreizējo
dalījumu divos pīlāros, jo tādējādi
dalībvalstīm ir lielākas iespējas pielāgot
risinājumus vietējām īpatnībām, kā arī
līdzfinansēt politikas II pīlāra pasākumus.
Lauksaimniecības politikas II pīlārā iekļauj
arī jauno Eiropas inovāciju partnerību un riska
pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības politika vienlaikus
tiks labāk saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020”
(tostarp vienotu satvaru ar citiem ES fondiem), kā arī vairākiem
ieviestajiem uzlabojumiem un vienkāršojumiem. Visbeidzot, ietekmes
novērtēšanas gaitā veiktās analīzes rezultāti
skaidri parāda, kādas negatīvas ekonomiskās, ekoloģiskās
un sociālās sekas varētu būt bezdarbībai. Jaunās regulas par vienotu TKO
kontekstā nepieciešams pieņemt Padomes Regulu (ES) Nr. …
par konkrēta atbalsta, kompensāciju un cenu noteikšanas
pasākumiem attiecībā uz vienotu lauksaimniecības tirgu kopīgu
organizāciju. Tādējādi ierosinātā Padomes regula,
kuras juridiskais pamats ir Līguma 43. panta 3. punkts, ietver
nosacījumus, ar kādiem Komisija nosaka konkrētu atbalstu un
kompensācijas, piemēram, atbalsta apjomu piena produktu piegādei
bērniem, eksporta kompensācijas un konkrētus noteikumus par
labības un rīsu eksporta kompensācijām. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Saskaņā ar DFS priekšlikumu liela
daļa ES budžeta arī turpmāk būtu jāatvēl
lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga
kopējās politikas joma. Tāpēc ierosināts, ka KLP
galvenā uzmanība būtu jāpievērš tās
pamatdarbībai un tālab I pīlāra īstenošanai
laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam pašreizējās
cenās būtu jāpiešķir 317,2 miljardi euro, bet
II pīlāra īstenošanai 101,2 miljardi euro. Papildus lauksaimniecības politikas I un
II pīlāra finansējumam piešķirams papildu
finansējums 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem
5,1 miljards euro atvēlams pētniecībai un inovācijai,
2,5 miljardi euro pārtikas nekaitīgumam, bet 2,8 miljardi
euro citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem
vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei,
kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds
krīzes situācijām lauksaimniecībā un papildus DFS
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondā atvēlami
līdz pat 2,8 miljardiem euro, tādējādi kopējais
2014.−2020. gada budžets sasniedz 435,6 miljardus euro. Attiecībā uz atbalsta sadali
dalībvalstu starpā tiek ierosināts, ka visām
dalībvalstīm, kas saņem tiešos maksājumus, kuri nesasniedz
90 % no ES vidējā apjoma, maksājumu apjoms tiks palielināts
par vienu trešo daļu no attiecīgās dalībvalsts saņemto
maksājumu un ES vidējā rādītāja starpības.
Uz šīs bāzes aprēķināts valstu maksimālais
apjoms, kas noteikts tiešo maksājumu regulā. Atbalsts lauku attīstībai tiek
piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas
saistīti ar politikas mērķiem, un ņemot vērā
pašreizējo atbalsta sadali. Tāpat, kā tas tiek darīts
pašlaik, mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk
būtu jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes,
kas būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem,
piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām,
sadarbībai un “Leader” programmām. Zināma elastība ir ieviesta, lai
pārvietotu līdzekļus starp pīlāriem (līdz
5 % no tiešajiem maksājumiem): no I pīlāra uz
II pīlāru, lai dalībvalstis varētu nostiprināt
lauku attīstības politiku, un no II pīlāra uz
I pīlāru tajās dalībvalstīs, kurās tiešo
maksājumu apmērs ir zemāks par 90 % no ES vidējā
apmēra. Sīkākas ziņas par KLP reformu
priekšlikumu finansiālo ietekmi ir izklāstītas priekšlikumiem
pievienotajā finanšu pārskatā. 2011/0287 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA par konkrēta atbalsta un
kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz
lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta
3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
komitejai par "KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt
nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un
teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas"[7] izklāsta kopējās
lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās problēmas,
mērķus un virzienus pēc 2013. gada. Ņemot
vērā debates par šo paziņojumu, kopējās lauksaimniecības
politikas reformai būtu jāstājas spēkā, sākot no
2014. gada 1. janvāra. Minētajai reformai būtu
jāattiecas uz visiem galvenajiem KLP instrumentiem, tostarp Padomes [...]
Regulu (ES) Nr. [COM(2010)799], ar ko izveido lauksaimniecības
tirgu kopīgu organizāciju un paredz konkrētus noteikumus dažiem
lauksaimniecības produktiem (Regula par vienotu TKO)[8]. (2)
Ņemot vērā KLP reformas apjomu un jo
īpaši Regulas [COM(2010)799] aizstāšanu ar Eiropas Parlamenta un
Padomes [...] Regulu (ES) Nr. [COM (2011)626], ar ko izveido
lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par
vienotu TKO)[9],
ir lietderīgi pielāgot pasākumus, kas noteikti ar Padomes [...]
Regulu (ES) Nr. [COM(2011)193] par konkrēta atbalsta,
kompensāciju un cenu noteikšanas pasākumiem attiecībā uz
vienotu lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju[10]. Skaidrības labad ir
nepieciešams atcelt minēto regulu un to aizstāt ar jaunu. (3)
Lai nodrošinātu to, ka pienācīgi
funkcionē atbalsta programma konkrētu pārstrādātu
piena produktu piegādei bērniem izglītības
iestādēs, kā arī lai garantētu programmas
administrācijas elastību, jāparedz atbilstīgi
nosacījumi, lai noteiktu atbalsta summu pienam un citiem piena produktiem,
par kuriem pienākas atbalsts. (4)
Lai nodrošinātu to, ka pienācīgi
funkcionē eksporta kompensāciju sistēma, jāievieš
atbilstīgi pasākumi, lai noteiktu kompensāciju summu. Bez tam
jāievieš atbilstīgi pasākumi labības un rīsu
nozarē, lai noteiktu korektīvās summas un paredzētu
kompensāciju summas koriģēšanu atbilstīgi
jebkādām izmaiņām intervences cenās. (5)
Saskaņā ar Regulu (ES)
Nr. [COM(2010)799] vairāki nozaru pasākumi, tostarp shēma
par cukura ražošanas kompensācijām, zaudēs spēku
2014./2015. cukura tirdzniecības gada beigās. Pēc Regulas (ES)
Nr. [COM(2010)799] atcelšanas minētās regulas attiecīgie
noteikumi, kas saistīti ar šo shēmu, tomēr būtu
jāturpina piemērot līdz attiecīgo shēmu beigām.
Šī iemesla dēļ pasākumi, kas attiecas uz ražošanas
kompensāciju noteikšanu cukura nozares produktiem, kā paredzēts
Regulas (ES) Nr. [COM(2011)193] 4. pantā, būtu
jāturpina piemērot līdz 2014./2015. tirdzniecības gada
beigām. (6)
Lai nodrošinātu efektīvu
kopējās lauksaimniecības politikas ikdienas vadību,
šajā regulā paredzētie pasākumi atbalsta, kompensāciju
un cenu noteikšanai būtu jāattiecina tikai uz vispārīgajiem
nosacījumiem, ļaujot noteikt konkrētas summas, atbilstīgi
katra gadījuma īpašajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu
vienādus nosacījumus šīs regulas ieviešanai, īstenošanas
pilnvaras jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu noteikt
attiecīgās summas. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno
kopā ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. [COM(2011)…] 162. panta 1. punktu un saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra
Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus
principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz
Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11]. Turklāt, lai
nodrošinātu ātru reakciju uz strauji mainīgajām tirgus
situācijām, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt jaunu
kompensācijas līmeni un labības un rīsu nozarē
pielāgot korektīvo summu, nepiemērojot Regulu (ES)
Nr. 182/2011, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants
Darbības joma Šī regula paredz
pasākumus konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanai
saistībā ar vienotu lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju,
kas noteikta Regulā (ES) Nr. [COM(2011)…] ("Regula par
vienotu TKO"). 2. pants
Atbalsts par piena produktu piegādi bērniem Komisija, izmantojot īstenošanas aktis,
nosaka atbalsta summu par piena produktu piegādi bērniem, kā
minēts regulas par vienotu TKO 24. panta 4. punktā,
ņemot vērā vajadzību pietiekami stimulēt piena
produktu piegādi izglītības iestādēm. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
nosaka atbalsta summu piena produktiem, kas nav piens, par kuriem pienākas
atbalsts, ņemot vērā piena saturu attiecīgajos produktos. Īstenošanas tiesību aktus, kas
paredzēti šā panta pirmajā un otrajā daļā,
pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta
regulas par vienotu TKO 162. panta 2. punktā. 3. pants
Eksporta kompensāciju noteikšana 1. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, nosaka eksporta kompensāciju, kā minēts
regulas par vienotu TKO 135. pantā. Minētos īstenošanas
aktus pieņem saskaņā ar regulas par vienotu TKO 162. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 2. Kompensācijas, kas
minētas 1. punktā, var noteikt: a) ar regulāriem intervāliem
produktu sarakstam, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu; b) konkursa kārtībā
labībai, rīsiem, cukuram, pienam un piena produktiem. Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai
pēc savas iniciatīvas var, ja vajadzīgs, pielāgot
kompensācijas summu, izmantojot īstenošanas aktus. 3. Nosakot atsevišķu
produktu kompensācijas, ņem vērā vienu vai vairākus
šādus aspektus: a) esošā situācija un
nākotnes tendences attiecībā uz: i) attiecīgā produkta cenām
un tā pieejamību Savienības tirgū, ii) attiecīgā produkta cenām
pasaules tirgū; b) kopīgās tirgus
organizācijas mērķi, kuriem jānodrošina līdzsvars un
dabīga cenu un tirdzniecības attīstība šajā
tirgū; c) vajadzība nepieļaut
traucējumus, kas uz ilgu laiku var izjaukt līdzsvaru starp
piedāvājumu un pieprasījumu Savienības tirgū; d) paredzētā eksporta ekonomiskie
aspekti; e) ierobežojumi, kas izriet no
nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma
218. pantu; f) vajadzība panākt
līdzsvaru starp Savienības izejvielu izmantošanu gatavu preču
ražošanai eksportam uz trešām valstīm un to trešo valstu produktu
izmantošanu, kas ievesti saskaņā ar pārstrādes
nolīgumiem; g) vislabvēlīgākās
tirdzniecības izmaksas un transporta izmaksas no Savienības tirgiem
līdz Savienības ostām vai citām eksporta vietām
kopā ar izmaksām par nosūtīšanu līdz
galamērķa valstīm; h) pieprasījums Savienības
tirgū; i) attiecībā uz
cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozari —
atšķirība starp cenām Savienībā un cenām pasaules
tirgū lopbarības graudu daudzumam, kas Savienībā
vajadzīgs produktu ražošanai šajās nozarēs. 4. pants
Īpaši pasākumi attiecībā uz eksporta
kompensācijām par labību un rīsiem 1. Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var noteikt korektīvu summu attiecībā uz
eksporta kompensācijām, kas noteiktas labības un rīsu
nozarē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā
ar regulas par vienotu TKO 162. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. Vajadzības gadījumā Komisija,
izmantojot īstenošanas aktus, var grozīt korektīvās summas. Komisija var piemērot šā panta pirmo
daļu labības un rīsu nozares produktiem, ko eksportē
kā pārstrādātas preces saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 1216/2009[12]. 2. Tirdzniecības gada
pirmajos trīs mēnešos kompensācija, ko piemēro
attiecībā uz tāda iesala eksportu, kas atradās uzglabāšanā
iepriekšējā tirdzniecības gada beigās vai kas izgatavots no
tajā laikā uzglabāšanā esošajiem miežiem, ir tā, kuru
piemērotu attiecīgajai eksporta licencei attiecībā uz eksportu
iepriekšējā tirdzniecības gada pēdējā
mēnesī. 3. Atbilstīgi
jebkādām intervences cenas izmaiņām Komisija, izmantojot
īstenošanas aktus, var koriģēt kompensāciju summu
produktiem, kas minēti regulas par vienotu TKO I pielikuma
I daļas a) un b) punktā un noteikti saskaņā ar
regulas par vienotu TKO 136. panta 2. punktu. Šā punkta pirmo daļu pilnībā
vai daļēji var piemērot regulas par vienotu TKO I pielikuma
I daļas c) un d) punktā minētajiem produktiem,
kā arī I pielikuma I daļā minētajiem
produktiem, ko eksportē kā pārstrādātas preces
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009. Tādā
gadījumā Komisija, izmantojot īstenošanas aktus,
koriģē pirmajā daļā minēto koriģēšanu,
piemērojot koeficientu, ko nosaka kā attiecību starp
pamatprodukta daudzumu un tā daudzumu eksportētajā
pārstrādes produktā vai izmantoto daudzumu
eksportētajās precēs. Īstenošanas tiesību aktus, kas
paredzēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā,
pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta
regulas par vienotu TKO 162. panta 2. punktā. 5. pants
Atcelšana 1. Regulu (ES) Nr. …
atceļ. Tomēr Regulas (ES) Nr. […] 4. pants
attiecībā uz cukura nozari paliek spēkā līdz
2015. gada 30. septembrim. 2. Atsauces uz Regulu (ES)
Nr. […] uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas
saskaņā ar šīs regulas pielikumā iekļauto
atbilstības tabulu. 6. Pants
Stāšanās spēkā un piemērošana Šī regula stājas spēkā
septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada
1. janvāra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs PIELIKUMS
REGULAS 5. PANTĀ
MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA Regula (ES) Nr. […] || Šī regula 1 || 1 2 || - 3 || - 4 || - 5 || - 6 || - 7 || 2 8 || - 9 || 3 10 || 4 11 || - 12 || - TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
- Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par
lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic
saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta
shēmām; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības
produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO); - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai
no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA); - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās
lauksaimniecības politikas finansējumu, pārvaldību un
pārraudzību; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK)
Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo
maksājumu piemērošanu 2013. gadā; - Priekšlikums
Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas
pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu
kopīgu organizāciju; - Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK)
Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma
shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā[13]
Politikas
joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP
tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)
x
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[14]
x
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības
pagarināšanu x
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota
jaunā darbībā
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Lai
veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt
pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES
lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā
ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir: -
ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana; -
ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika; -
līdzsvarota teritoriālā attīstība.
1.4.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
05. politikas jomas konkrētie mērķi Konkrētais mērķis Nr. 1 Nodrošināt
vides sabiedriskos labumus Konkrētais mērķis Nr. 2 Kompensēt
ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem Konkrētais mērķis Nr. 3 Veikt
klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās
pasākumus Konkrētais mērķis Nr. 4 Pārvaldīt
ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības
standartiem 05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos” konkrētais
mērķis Konkrētais mērķis Nr. 5 Uzlabot
lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās
vērtības daļu pārtikas apritē 05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis Konkrētais mērķis Nr. 6 Papildināt
lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību
ienākumu svārstības 05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie
mērķi Konkrētais mērķis Nr. 7 Ar
inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi” Konkrētais mērķis Nr. 8 Atbalstīt
nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo
struktūru Konkrētais mērķis Nr. 9 Uzlabot
lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu Konkrētais mērķis Nr. 10 Pieļaut
saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību
1.4.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Šajā
posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes
rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var
noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un
sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem
rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no
vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena
pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek
veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas
periods pēc 2013. gada. Attiecībā
uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā
mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu
shēmu komponentu īstenošanu. Par
lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie
rezultāti un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības
programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai.
Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt
mērķvērtības.
1.4.4.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Priekšlikumos
ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un
novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās
lauksaimniecības politikas darbības rezultātus.
Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas
saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus
pasākumu, lauku attīstības pasākumu un
savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un
novērtēšanu. Šo
KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem
mērķiem: a) ekonomiski
dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību
pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības
ražīgumam un cenu stabilitātei; b) ilgtspējīga
dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību
pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai
daudzveidībai, augsnei un ūdenim; c) līdzsvarota
teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot
nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos. Komisija
ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu
katram mērķim un jomai. Turklāt
attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta
nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas
sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a)
pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus
un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu
ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b)
palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku
attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās
procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu.
Komisija ar īstenošanas aktiem sagatavos sarakstu ar kopējiem
rādītājiem, kuri saistīti ar politikas
prioritātēm.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Lai
sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem
stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos,
un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumu
mērķis ir izveidot kopējās lauksaimniecības politikas
tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
Nākotnes
KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti
būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir
stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un
teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi
KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos
ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu
ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties
svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata
pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo
solidaritāti. Kā
norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020””[15],
KLP ir patiesa Eiropas politika. 27 atsevišķu lauksaimniecības
politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu
Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams,
nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES
budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka
nekā nekoordinēta valstu pieeja.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Pamatojoties
uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir
veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām,
kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze,
visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas
atrodamas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas
pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Tiesību
aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu
jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās
pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par
stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds
un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs
mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā
tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest
vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī
jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem
un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz
šiem fondiem. Vienotais
stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes
ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda
un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu
izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai. Turklāt
vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti
mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām
Savienības politikas jomām un instrumentiem. Turklāt
attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu
panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra
(ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles
noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu
jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau
izveidotās struktūras.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
x Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku
attīstības un pārejas regulu projekti) –
x Priekšlikuma/iniciatīvas darbības
laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020. –
x Finansiālā ietekme nākamās
daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku
attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam. x Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un
horizontālās regulas projekti) –
Īstenošana no 2014. gada.
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi[16]
x Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība ¨ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām –
¨ Kopienu izveidotām struktūrām[17] –
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē x Dalīta pārvaldība
kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Piezīmes Nav
paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar
pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz
kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi,
pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti
niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas
īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Par
KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs
ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir
jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās. To
papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas
visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas
jāprecizē īstenošanas noteikumos. Attiecībā
uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu
uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie
tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post
novērtējumiem.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
Vairāk
nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu
no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai
ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības
kritēriji. Kļūdu
īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības
politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen
kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja
iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir iecerēts
turpināt centienus, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas
ir zemāks par 2 %.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Tiesību
aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un
nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar Regulu (EK)
Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu līmenī
izveidot obligātu administratīvo struktūru, kuras centrā
atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par galīgo
saņēmēju kontrolēm saskaņā ar
2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras
maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz
ticamības apliecinājums, kurš attiecas uz grāmatojumu
pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles
sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un
pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir
jāsniedz atzinums par visiem šiem elementiem. Komisija
turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz
risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas
ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās
revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies,
pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs
attiecīgās summas no Savienības finansējuma
saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu. Attiecībā
uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu
priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma
8. pielikumā.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas
pasākumi
Tiesību
aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu,
pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un
nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un
sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu
aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un
īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai.
Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas
kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar
citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par
piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita
pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no
tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja
šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits
pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā
sakarībā pati svarīgākā sistēma ir
integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas
2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA
kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut
dalībvalstīm, kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles
sistēma un mazs kļūdu īpatsvars, samazināt
pārbaužu uz vietas skaitu. Tiesību
aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm
jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un
krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un
samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts
tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi
un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu
automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja
līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas
pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process,
neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis
mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm
pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos
maksājumus.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ
IETEKME
Šajā finanšu pārskatā
norādītās summas ir izteiktas faktiskajās cenās un
saistībās. Papildus pārmaiņām, kas izriet no
tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās
tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas
pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes. Patlaban nav iespējams izslēgt
iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā
būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs
atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem
faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai
lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē. Attiecībā uz tiešajiem atbalstiem
jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms
2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts
priekšlikumā par pārejas pasākumiem, ir lielāks nekā
tiešajiem atbalstiem atvēlētās summas, kas norādītas
pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis
ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas
nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi
citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību
piemērot finanšu disciplīnas mehānismu. Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi,
kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz
tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis
nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām
atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams
kvantificēt. Šajā finanšu pārskatā nav
ņemta vērā krīzes rezerves iespējamā izmantošana.
Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu
noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences
iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes
situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
1. tabula. Summas, kas KLP
paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas
priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 || || || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || || 2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) || 44 939 || 45 304 || 44 830 || 45 054 || 45 299 || 45 519 || 45 508 || 45 497 || 45 485 || 317 193 Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704 1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) || 45 611 || 45 976 || 45 502 || 45 726 || 45 971 || 46 191 || 46 180 || 46 169 || 46 157 || 321 897 2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 101 157 Kopā || 60 428 || 60 428 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054 1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Vienots stratēģiskais satvars: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072 Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818 Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889 3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || || Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 2 450 || || || || || || || || || || Ārpus DFS || || || || || || || || || || Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945 Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || || No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (5) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818 || || || || || || || || || || KOPĀ || || || || || || || || || || KOPĀ — Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DSF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 274 || 62 537 || 62 823 || 63 084 || 63 114 || 63 146 || 63 177 || 440 156 KOPĀ — DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 364 || 61 609 || 61 877 || 62 119 || 62 130 || 62 141 || 62 153 || 433 393 Piezīmes (1) Ņemot vērā
leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau
panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo
modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta
“neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot
2013. gada beigās. (2) Summas attiecas uz pirmajam
pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu. Tomēr
jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir ierosināts
pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban budžeta
pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem
(pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo
ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē. (3) Skaitļi par 2013. gadu ietver
summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem,
kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē. (4) Tabulā norādītās
summas ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas
paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011)
500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs).
Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto
pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares
pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus
no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas
nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un
2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). Turpmākajās
iedaļās dotajās tabulās summas ir pārvietotas,
neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS. (5) Saskaņā ar Komisijas
paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500
galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda būs
pieejama kopējā summa līdz 2,5 miljardiem euro 2011. gada
cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri cieš no
globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā sadalījums
pa gadiem faktiskajās cenās ir tikai orientējošs.
Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu,
Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu
finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija,
2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā
maksimālā summa gadā ir 429 miljoni euro 2011. gada
cenās.
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
2. tabula. 05. politikas jomas
paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 IEŅĒMUMI || || || || || || || || || || 123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 123 || 123 || || || || || || 246 || || || || || || || || || || 67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187 no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 795 || 795 || 864 || 864 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 433 IZDEVUMI || || || || || || || || || || 05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || 2 622 || 2 641 || 2 670 || 2 699 || 2 722 || 2 710 || 2 699 || 18 764 05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 43 081 || 43 297 || 43 488 || 43 454 || 43 454 || 43 454 || 303 105 05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 42 917 || 43 125 || 43 303 || 43 269 || 43 269 || 43 269 || 302 027 || || || || || || || || || || 05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 101 185 05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 619 || 14 627 || 14 640 || 14 641 || 14 641 || 14 641 || 102 263 || || || || || || || || || || 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Kopā || 60 229 || 60 229 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054 NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 212 || 59 436 || 59 682 || 59 901 || 59 890 || 59 879 || 59 867 || 417 867 Piezīmes (1) Sākotnējās
aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un
tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau
panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram,
noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta
piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī
dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem
pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta
pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ. (2) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. 3. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un
KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām) Miljonos EUR (faktiskajās cenās) Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || || KOPĀ 2014−2020 || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || IEŅĒMUMI || || || || || || || || || || 123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || || || || || || || || || 67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 IZDEVUMI || || || || || || || || || || 05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || -689 || -670 || -641 || -612 || -589 || -601 || -612 || -4 413 05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913 05 03 Tiešie atbalsti — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078 05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28 05 04 Lauku attīstība — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483 Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 076 || -1 089 || -1 102 || -1 115 || -1 133 || -1 144 || -1 156 || -7 815 NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 145 || -1 158 || -1 171 || -1 184 || -1 202 || -1 213 || -1 225 || -8 298 Piezīmes (1) Sākotnējās
aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un
tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau
panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu
(piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna
nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību),
kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs
par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu
finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu
dēļ. (2) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. 4. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas
saistīti ar tirgu Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0 Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0 Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0.0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0 Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0 Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9 Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0] Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || - KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9 Piezīmes (1) 2013. gada
vajadzības ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada
budžeta projektu, izņemot a) augļu un dārzeņu nozari,
kuras vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma
finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par
kurām jau panākta vienošanās. (2) 2013. gada
summa atbilst Komisijas priekšlikumam COM(2010) 486. No 2014. gada
pasākumu finansēs 1. izdevumu kategorijā. (3) Līdzekļi,
kas atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai
Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks
pārvietoti uz lauku attīstību. Spānijai atvēlētie
līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks
pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts). (4) Paredzamā
ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā. (5) Papildus
izdevumiem 05 02. un 05 03. nodaļā paredzams, ka
tiešos izdevumus 05 01., 05 07. un 05 08. nodaļā finansēs
ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem. 5. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 || || || || || || || || || || || || Tiešie atbalsti || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 341,0 || 381,1 || 589,6 || 768,0 || 733,2 || 733,2 || 733,2 || 4 279,3 - Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || || Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1 Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4 Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8 Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2 || || || || || || || || || || || || - Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3 No tiem ierobežošana || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7 || || || || || || || || || || || || KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3 KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 876,4 || 42 916,5 || 43 125,0 || 43 303,4 || 43 268,7 || 43 268,7 || 43 268,7 || 302 027,3 Piezīmes (1) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. (2) Ņemot
vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām
jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo
modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta
“neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot
2013. gada beigās. 6. tabula. Tiešo atbalstu
komponenti Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 II pielikums || || || || || 42 407,2 || 42 623,4 || 42 814,2 || 42 780,3 || 42 780,3 || 42 780,3 || 256 185,7 Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 866,5 || 12 855,3 || 12 844,3 || 12 834,1 || 12 834,1 || 12 834,1 || 77 068,4 Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 857,8 || 857,0 || 856,3 || 855,6 || 855,6 || 855,6 || 5 137,9 Pamatmaksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 682,9 || 28 911,1 || 29 113,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 173 979,4 Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 288,8 || 4 285,1 || 4 281,4 || 4 278,0 || 4 278,0 || 4 278,0 || 25 689,3 III pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē[18] || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1 Ierobežošana || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7 Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6 POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4 7. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas
pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2) Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9 Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1 Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 KOPĀ 05 03 || || || || || KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4 Piezīmes (1) 2013. gada
summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai
2012. gadā vajadzīgo summu. (2) Paplašinātā
neto maksimālā summa ietver aplēses par pārvietojumiem no
vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus
dalībvalstis pieņēmušas pirms 2013. gada. 8. tabula. Aprēķini par
KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību Miljonos EUR (faktiskajās cenās) BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu || || || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020 Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || || Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0 Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7 Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (3) || || || || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -59,4 Tehniskā palīdzība || (3) || || 27,6 || 27,6 || 8,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 29,4 Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (4) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0 KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || || Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7 KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 101 185,5 KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 619,2 || 14 627,2 || 14 639,8 || 14 640,7 || 14 640,7 || 14 640,7 || 102 263,2 Piezīmes (1) Korekcijas
saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas
piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām. (2) Summas,
kas norādītas 1. tabulā (3.1. iedaļa), ir
saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas
paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011)
500 galīgā redakcija). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS
atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai
dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas
programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada
pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī
ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj.
EUR gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi
no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS. (3) Summa,
kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai,
noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji
atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no
1. pīlāra). Tehniskā
palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta 0,25 %
apmērā no kopējiem lauku attīstībai
atvēlētajiem līdzekļiem. (4) Sedz no
tehniskajai palīdzībai pieejamās summas. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu
priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas,
t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs
īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un
administratīvajiem izdevumiem. || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ AGRI ĢD || Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986 Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928 KOPĀ — AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914 KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || N[19] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || || Maksājumi || || || || || || || ||
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju
izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5 Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē || || || || || || || || || || || || || || || || - Augļi un dārzeņi: tirdzniecība ar ražotāju organizāciju (RO) starpniecību[20] || Ar RO starpniecību pārdotās produkcijas vērtības procentuālā daļa no kopējās produkcijas vērtības || || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 5 810,0 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — pārstrukturēšana20 || Hektāru skaits || || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || || 3 326,0 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — ieguldījumi20 || || || 1 147 || 178.9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || || 1 252,6 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — blakusproduktu destilācija20 || Hektolitri || || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || || 686,4 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — dzeramais spirts20 || Hektāru skaits || || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || || 14,2 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — koncentrētas misas izmantošana20 || Hektolitri || || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || || 261,8 - Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — noieta veicināšana20 || || || || 267.9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 1 875,3 - Citi || || || || 720,2 || || 739,6 || || 768,7 || || 797,7 || || 820,3 || || 808,8 || || 797,1 || || 5 452,3 Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || 2 621,8 || || 2 641,2 || || 2 670,3 || || 2 699,3 || || 2 721,9 || || 2 710,4 || || 2 698,7 || || 18 763,5 KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības || || || || || || || || || || || || || || || || - Tiešais ienākumu atbalsts[21] || Hektāru skaits, par ko izmaksāts atbalsts (milj.) || || 161,014 || 42 876,4 || 161,014 || 43 080,6 || 161,014 || 43 297,1 || 161,014 || 43 488,1 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 303 105,0 Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || 42 876,4 || || 43 080,6 || || 43 297,1 || || 43 488,1 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 303 105,0 KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || || Piezīme. 1.–4. un
7.–10. konkrētā mērķa īstenošanas rezultāti
vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi[22] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986 Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928 Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu vajadzības
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu
priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas,
t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs
īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un
administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi
pamatojas uz situāciju 2011. gadā. Paredzamais apjoms izsakāms veselos
skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[23] || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || XX 01 04 yy || Galvenā mītne || || || || || || || Delegācijas || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || KOPĀ[24] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD
darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības
pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Ārštata darbinieki ||
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
–
x Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM
PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
–
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
X Priekšlikums par lauku attīstību
(ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas[25] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
x pašu resursus –
x dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[26] N. gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) || || || || || || || || Attiecībā uz
īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Sk.
2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā. [1] Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020””, COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011. [2] Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē
paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem
aspektiem saistītās problēmas” (COM(2010) 672 galīgā
redakcija), 18.11.2010. [3] Sk. jo īpaši Eiropas
Parlamenta 2011. gada 23. jūnija
Rezolūciju 2011/2015(INI) un Prezidentūras 2011. gada
18. marta secinājumus. [4] Pašreizējo tiesisko
regulējumu veido Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešie
maksājumi), Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (tirgus instrumenti),
Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (lauku attīstība) un Padomes
Regula (EK) Nr. 1290/2005 (finansēšana). [5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar
ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas
Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu
un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais
stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK)
Nr. 1083/2006, COM(2011) 615, 6.10.2011. [6] Pārskatu par visiem 517 saņemtajiem
komentāriem skatīt ietekmes novērtējuma
9. pielikumā. [7] COM(2010) 672 galīgā
redakcija, 18.11.2010. [8] OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. [9] COM(2011) …. [10] COM(2011) … [11] OV L 55, 28.2.2011. [12] OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp. [13] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [14] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta
6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [15] COM(2011) 500 galīgā redakcija,
2011. gada 29. jūnijs. [16] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [17] Kā paredzēts Finanšu regulas
185. pantā. [18] Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver
aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties
uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas
attiecībā uz 2013. gadu. [19] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [20] Pamatojoties uz līdzšinējo izpildi un
aplēsēm 2012. gada budžeta projektā. Augļu un
dārzeņu nozares ražotāju organizācijām
atvēlētās summas ir saskaņā ar minētās
nozares reformu, un, kā jau norādīts 2012. gada budžeta projekta
darbības pārskatos, rezultāti būs zināmi tikai
2011. gada beigās. [21] Pamatojoties uz potenciālajām
atbalsttiesīgajām platībām 2009. gadā. [22] Pamatojoties uz vidējām izmaksām
EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un
pagaidu darbinieku amata vietu. [23] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu
darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA
— vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti. [24] Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo
apjomu. [25] Būs noteiktas lauku attīstības
programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm. [26] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.