EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006PC0461

Priekšlikums Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

/* COM/2006/0461 galīgā redakcija */

52006PC0461

Priekšlikums Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem /* COM/2006/0461 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.8.2006

COM(2006) 461 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regulā (EK) Nr. 51/2006 ir noteiktas zvejas iespējas 2006. gadam un ar tām saistītie nosacījumi, kas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi. Minētā regula ir jāgroza atbilstīgi nesenajiem lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot starptautisko nolīgumu prasības un vajadzību pēc tehniskiem precizējumiem.

1. Ņemot vērā starptautiskās saistības attiecībā uz milzu haizivs un baltās haizivs saglabāšanu un aizsardzību, jāaizliedz šo sugu haizivju zveja, turēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, kā arī starptautiskajos ūdeņos.

2. Kopiena un Islande 2006. gada 20. februārī beidza ikgadējās zvejniecības apspriedes par savstarpējām zvejas iespējām 2006. gadā. Jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai šo apspriežu rezultātus īstenotu Kopienas tiesību aktos.

3. Lai garantētu pareizu zvejas piepūles ierobežojumu piemērošanu, jāprecizē apgabalā pavadīto dienu skaita definīcija attiecībā pret zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar konkrētu krājumu atjaunošanu.

4. Saistībā ar konkrētu krājumu atjaunošanu jāpārskata veids, kādā paziņo par noteiktu zvejas rīku izmantojumu, uz kuru neattiecina īpašus nosacījumus par maksimālo dienu skaitu, ko kuģis var pavadīt apgabalā.

5. Kuģi, kas darbojas saskaņā ar automātiski apturamu licenču sistēmu, jāstimulē selektīvāku zvejas rīku lietošanai Ziemeļjūrā. Tam jāatspoguļojas apgabalā pavadāmo dienu skaita piešķīrumā.

6. Jāprecizē, ka tad, ja gadā lieto vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus un tiklīdz jūrā pavadīto dienu kopskaits pārsniedz attiecībā uz konkrētajiem zvejas rīkiem paredzēto dienu skaitu, vairs nedrīkst izmantot nevienu no minētajiem rīkiem.

7. Piemērojot īpašus nosacījumus, uz kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā, jāattiecina izņēmums par zvejas dienu maksimālo skaitu. Tādēļ jāprecizē attiecīgie noteikumi.

8. Ņemot vērā apgabalā pavadīto dienu skaita definīcijas grozīšanu, jāprecizē atkāpe no ziņošanas prasībām attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā.

9. Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija ( NEAFC ) 2004. gada februārī sniedza ieteikumu par kuģiem, kas iesaistījušies nelegālā, nereglamentētā un nepaziņotā zvejā (NNN zveja). Turklāt 2006. gada maijā NEAFC ieteica grozīt noteikumus par NNN zveju. Ir jānodrošina šā ieteikuma iekļaušana Kopienas tiesiskajā regulējumā.

10. Saskaņā ar Pievienošanās līguma XII pielikumu Polijai ir tiesības uz siļķu kvotu I un II zonā, un vēlāk tai piešķirtas licences saidas un mencas zvejošanai Norvēģijas ūdeņos IV un II zonā. Tam jāatspoguļojas licenču un zvejas atļauju daudzuma ierobežojumos.

11. Ir veikti daži redakcionāli uzlabojumi.

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2270/2004 Kopienas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētām dziļūdens zivju sugām 2005. un 2006. gadam.

12. Saskaņā ar Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 31. janvāra apspriežu rezultātiem un zinātniskajiem ieteikumiem strupdeguna garastes zveja III zonā, arī Norvēģijas ūdeņos, jāierobežo tiktāl, lai tā nepārsniegtu vidējo nozveju 1996.–2003. gadā. Šis grozījums jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

Šajā priekšlikumā ierosināts veikt vajadzīgos grozījumus

- Regulas (EK) Nr. 51/2006 5., 7., 10. un 13. pantā un IA, IB, IIA, IIB, IIC, IID, III un IV pielikumā,

- Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikumā.

Padome tiek lūgta pēc iespējas drīzāk pieņemt šo priekšlikumu, lai zvejnieki varētu plānot darbu šajā zvejas sezonā.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus[2], un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

tā kā:

(1) Ar Padomes 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 51/2006[4] attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2006. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2) Ņemot vērā tādas starptautiskās saistības attiecībā uz milzu haizivs un baltās haizivs saglabāšanu un aizsardzību kā, piemēram, Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Konvencija par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību un FAO Starptautiskais rīcības plāns haizivju saglabāšanai un aizsardzībai, jāaizliedz šo sugu haizivju zveja, turēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, kā arī starptautiskajos ūdeņos.

(3) Kopienai un Islandei apspriežoties 2006. gada 20. februārī, tika panākta vienošanās par kvotām Islandes kuģiem, kuri līdz 2006. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas piešķirta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Islandes Ekonomikas zonā. Šī vienošanās jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 51/2006.

(4) Lai garantētu pareizu zvejas piepūles ierobežojumu piemērošanu, jāprecizē apgabalā pavadīto dienu skaita definīcija attiecībā pret zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar konkrētu krājumu atjaunošanu.

(5) Saistībā ar konkrētu krājumu atjaunošanu jāpārskata veids, kādā paziņo par noteiktu zvejas rīku izmantojumu, uz kuru neattiecina īpašus nosacījumus par maksimālo dienu skaitu, ko kuģis var pavadīt apgabalā.

(6) Kuģi, kas darbojas saskaņā ar automātiski apturamu licenču sistēmu, jāstimulē selektīvāku zvejas rīku lietošanai Ziemeļjūrā. Tam jāatspoguļojas apgabalā pavadāmo dienu skaita piešķīrumā.

(7) Jāprecizē, ka tad, ja gadā lieto vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus un tiklīdz jūrā pavadīto dienu kopskaits pārsniedz attiecībā uz konkrētajiem zvejas rīkiem paredzēto dienu skaitu, vairs nedrīkst izmantot nevienu no minētajiem rīkiem.

(8) Piemērojot īpašus nosacījumus, uz kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā, jāattiecina izņēmums par zvejas dienu maksimālo skaitu. Tādēļ jāprecizē attiecīgie noteikumi.

(9) Ņemot vērā apgabalā pavadīto dienu skaita definīcijas grozīšanu, jāprecizē atkāpe no ziņošanas prasībām attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā.

(10) Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija ( NEAFC ) 2004. gada februārī sniedza ieteikumu par kuģiem, kas iesaistījušies nelegālā, nereglamentētā un nepaziņotā zvejā (NNN zveja). Turklāt 2006. gada maijā NEAFC ieteica grozīt noteikumus par NNN zveju. Ir jānodrošina šā ieteikuma iekļaušana Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(11) Saskaņā ar Pievienošanās līguma XII pielikumu Polijai ir tiesības uz siļķu kvotu I un II zonā, un vēlāk tai piešķirtas licences saidas un mencas zvejošanai Norvēģijas ūdeņos IV un II zonā. Tam jāatspoguļojas licenču un zvejas atļauju daudzuma ierobežojumos.

(12) Ir jāveic daži redakcionāli uzlabojumi.

(13) Padomes Regulā (EK) Nr. 2270/2004[5] 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem noteiktas zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem.

(14) Saskaņā ar Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 31. janvāra apspriežu rezultātiem un zinātniskajiem ieteikumiem strupdeguna garastes zveja III zonā, arī Norvēģijas ūdeņos, jāierobežo tiktāl, lai tā nepārsniegtu vidējo nozveju 1996.–2003. gadā. Šis grozījums jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(15) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 51/2006 groza šādi.

1) Regulas 5. pantā pievieno šādu punktu:

„8. Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ),

- baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ).”

2) Regulas 7. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

„– IIB pielikumā — piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES rajonos VIIIc un IXa, izņemot Kadisas jūras līci;”

3) Regulas 10. pantu papildina ar šādu daļu:

„Kopienas kuģi ūdeņos, kuri atrodas Islandes jurisdikcijā, zvejo tikai apgabalā, kas noteikts, ar taisnu līniju palīdzību secīgi savienojot šādas koordinātas:

Dienvidrietumu apgabals

1. 63°12'N un 23°05'W ar 62°00'N un 26°00'W,

2. 62°58'N un 22°25'W,

3. 63°06'N un 21°30'W,

4. 63°03'N un 21°00'W, un no turienes ar 90°00'S.

Dienvidaustrumu apgabals

1. 63°14'N un 10°40'W,

2. 63°14'N un 11°23'W,

3. 63°35'N un 12°21'W,

4. 64°00'N un 12°30'W,

5. 63°53'N un 13°30'W,

6. 63°36'N un 14°30'W,

7. 63°10'N un 17°00'W, un no turienes ar 90°00'S.”

4) Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„13. pantsAtļauja

1. Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kuri noteikti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi.

2. Trešu valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ),

- baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ).”

5) Regulas IA, IB, IIA, IIB, IIC, IID, III, IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pantsGrozījumi Regulā (EK) Nr. 2270/2004

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi.

1) Regulas IA pielikumā svītro ierakstu par milzu haizivi EK ūdeņos IV, VI un VII zonā.

2) Regulas IB pielikumā

a) ierakstu par moivu V un XIV zonā (Grenlandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | Moiva | Zona: | V, XIV (Grenlandes ūdeņi) |

Mallotus villosus | CAP/514GRN |

Visas dalībvalstis | 0 |

EK | 16 170 | (1) (2) |

KPN | Neattiecas |

(1) No tām 16 170 tonnas piešķir Islandei. (2) Zvejošanai līdz 2006. gada 30. aprīlim.” |

b) ierakstu par sarkanasariem (par Atlantijas jūras asari) Va zonā (Islandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | Sarkanasari | Zona: | Va (Islandes ūdeņi) |

Sebastes spp. | RED/05A-IS |

Beļģija | 100 | (1)(2) |

Vācija | 1690 | (1)(2) |

Francija | 50 | (1)(2) |

Apvienotā Karaliste | 1160 | (1)(2) |

EK | 3000 | (1)(2) |

KPN | Neattiecas |

__________ |

(1) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta). |

(2) Zvejošanai laika posmā no jūlija līdz decembrim.” |

3) Regulas IIA pielikumā

a) pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir prom no ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

b) pielikuma 8.1.i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

„i) Kuģim, kad uz tā ir 4.b. punktā minētie zvejas rīki, ir jābūt bijušam attiecīgajā apgabalā 2003., 2004. vai 2005. gadā. Uz kuģa paturēto mencu daudzumam 2006. gadā jābūt mazākam par 5 % no visu sugu kopējā izkrāvuma, kuru attiecīgais kuģis veicis saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvuma apjomu dzīvsvarā. Pārvaldības laikposmā, kurā kuģis izmanto šo nosacījumu, kuģis nedrīkst pārvadāt nevienu citu zvejas rīku, kā tikai to, kas norādīts 4.b.iii. vai 4.b.iv. punktā.”

c) pielikuma 13. punktā I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

„I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2006. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Apgabals, kā definēts šādā punktā: |

Zvejas rīku grupa,4. punkts | Īpaši nosacījumi, 8. punkts | Nosaukums1 | 2.a Kategats | 2.b 1 – Skageraks 2 – II, IVa,b,c, 3 – VIId | 2.c VIIa | 2.d VIa |

1 | 2 | 3 |

4.a.i | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥16 un <32 mm | 2282 | 2282 | 228 | 228 |

4.a.ii | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm | n.a. | n.a. | 227 | 227 | 227 |

4.a.iii | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm | 103 | 103 | 227 | 227 | 227 |

4.a.iv | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm | 103 | 103 | 114 | 91 |

4.a.v | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm | 103 | 103 | 114 | 91 |

4.a.iii | 8.1.(a) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu | 137 | 137 | 227 | 227 | 227 |

4.a.iv | 8.1.(a) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu | 137 | 137 | 103 | 114 | 91 |

4.a.v | 8.1.(a) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu | 137 | 137 | 103 | 114 | 91 |

4.a.v. | 8.1.(j) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu | 149 | 149 | 115 | 126 | 103 |

4.a.ii | 8.1.(b) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots |

4.a.iii | 8.1.(b) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots |

4.a.iv | 8.1.(c) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu | 148 | 148 | 148 | 148 |

4.a.v | 8.1.(c) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu | 160 | 160 | 160 | 160 |

4.a.iv | 8.1.(k) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu | n.a. | n.a. | 166 | n.a. |

4.a.v | 8.1.(k) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu | n.a. | n.a. | 178 | n.a. |

4.a.v | 8.1.(h) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu | 115 | 115 | 126 | 103 |

4.a.ii | 8.1.(d) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu | 280 | 280 | 280 | 280 |

4.a.iii | 8.1.(d) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu | Neierobežots | Neierobežots | 280 | 280 | 280 |

4.a.iv | 8.1.(d) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots |

4.a.v | 8.1.(d) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs >120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots | Neierobežots |

4.a.v | 8.1.(h) 8.1.(j) | Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir >120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu, un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu | n.a. | n.a. | 127 | 138 | 115 |

4.b.i | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 un < 90 mm | n.a. | 1432 | Neierobežots | 143 | 1432 |

4.b.ii | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm | n.a. | 1432 | Neierobežots | 143 | 1432 |

4.b.iii | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm | n.a. | 143 | Neierobežots | 143 | 143 |

4.b.iv | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm | n.a. | 143 | Neierobežots | 143 | 143 |

4.b.iii | 8.1.(c) | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu | n.a. | 155 | Neierobežots | 155 | 155 |

4.b.iii | 8.1 (i) | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā | n.a. | 155 | Neierobežots | 155 | 155 |

4.b.iv | 8.1.(c) | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu | n.a. | 155 | Neierobežots | 155 | 155 |

4.b.iv | 8.1 (i) | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā | n.a. | 155 | Neierobežots | 155 | 155 |

4.b.iv | 8.1.(e) | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu | n.a. | 155 | Neierobežots | 155 | 155 |

4.c.i 4.c.ii 4.c.iii 4.d | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ● <110 mm, ● ≥110 mm un <220 mm, ● ≥220 mm, un rāmju tīkli | 140 | 140 | 140 | 140 |

4.c.iii | 8.1.(f) | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥220 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5% akmeņplekstu un zaķzivju | 162 | 140 | 162 | 140 | 140 | 140 |

4.d | 8.1.(g) | Rāmju tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas | 140 | 140 | 205 | 140 | 140 |

4.e | Āķu jedas | 173 | 173 | 173 | 173 |

1 Lietoti tikai 4. un 8. punktā minētie nosaukumi. 2 Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulu (EK) Nr. 850/98. n.a. = neattiecas” |

d) pielikuma 14.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„14.3. Šajā pielikumā un attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un 4. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodevuma grupas:

a) 4.a.i punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

b) 4.a.ii punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā un 4.a.iii punktā norādītie zvejas rīki IV apgabala IIa rajonā (EK ūdeņi), VIa, VIIa un VIId rajonā;

c) 4.a.iii punktā norādītie zvejas rīki Kategatā un Skagerakā; 4.a.iv un 4.a.v punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

d) 4.b.i, 4.b.ii, 4.b.iii un 4.b.iv punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

e) 4.c.i, 4.c.ii, 4.c.iii un 4.d punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

f) 4.e punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā.”

e) pielikuma 14.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„14.6. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušajiem nodevumiem. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

f) pielikuma 17.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„17.2. Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, nākamajā pārvaldības laikposmā pieejamais kopējais dienu skaits nedrīkst pārsniegt līdz tuvākajai pilnajai dienai noapaļotu to dienu vidējo aritmētisko vērtību, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem. Zvejas rīku veida nomaiņa nav atļauta, ja kopējais to dienu skaits, kuras jau pavadītas jūrā, izmantojot kādu no paziņotajiem zvejas rīkiem, ir vienāds ar dienu skaitu, kas I tabulā noteikts konkrētajā apgabalā izmantojamajiem zvejas rīkiem vai kas pārsniedz šo dienu skaitu.”

g) pielikuma 17.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„17.4. Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus.”

h) pielikuma 25. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„25. Attiecīgo datu paziņošana

25.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 24. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

25.2. Lai 24. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

4) Regulas IIB pielikumā

a) pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas ietver VIIc un IXa rajonu, izņemot Kadisas jūras līci, un ir prom no ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

b) pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„12.4. Dienu nodošana nav atļauta kuģiem, kas gūst labumu no 7.1. punktā minētā piešķīruma.”

c) pielikuma 12.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„12.5. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušajiem nodevumiem. Lai vāktu un pārsūtītu šajā punktā minēto informāciju, var pieņemt izklājlapu formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

d) pielikuma 20. punktu aizstāj šādi:

„20.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 19. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

20.2. Lai 19. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

5) Regulas IIC pielikumā

a) pielikuma 1. punktā svītro šādu tekstu:

„Kuģus, kas zvejo ar statiskiem tīkliem ar izmēru, kurš ir lielāks par 120 mm, un kas 2004. gadā reģistrējuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu nozvejas, atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ar nosacījumu, ka

a) šādi kuģi 2006. gadā nozvejo mazāk par 300 kg un

b) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2006. gada 31. jūlijam un 2007. gada 31. janvārim ziņo Komisijai par šo kuģu jūrasmēļu nozveju 2006. gadā.”

b) pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe rajonā un ir prom no ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

c) pielikuma 7.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7.1. Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis var pavadīt attiecīgajā apgabalā, piemēro šādus īpašus nosacījumus saskaņā ar I tabulu:

a) attiecībā uz 3. punktā minēto zvejas rīku klasifikāciju kuģī pārvadā vai lieto vienīgi rīkus, kuri definēti 3.b punktā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm;

b) kopējais jūrasmēļu izkraušanas apjoms dzīvsvarā 2004. un 2006. gadā, kā ierakstīts attiecīgā kuģa Kopienas zvejas žurnālā, ir mazāks nekā 300 kg;

c) katra dalībvalsts līdz 2006. gada 31. jūlijam un 2007. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu, šajā ziņojumā norādot jūrasmēļu nozveju 2006. gadā.”

d) pielikuma I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

„I tabulaMaksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīku klasifikācija, 3. punkts | Īpaši nosacījumi, 7. punkts | Nosaukums1 | Lamanša rietumdaļa |

3.a. | Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 mm | 216 |

3.b. | Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <220 mm | 216 |

3.b. | 7.1. | Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm; mazāk par 300 kg jūrasmēļu gadā; obligāti jāziņo par jūrasmēļu nozveju 2006. gadā | Neierobežots |

1 Lietoti tikai 3. un 7. punktā izmantotie nosaukumi.” |

e) pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„12.4. Dienu nodošana nav atļauta kuģiem, kas gūst labumu no 7.1. punktā minētā piešķīruma.”

f) pievieno jaunu, 12.5. punktu:

„12.5. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušajiem nodevumiem. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

g) pielikuma 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„17. Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 3. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 1. punktā noteiktajā apgabalā. Šīs prasības par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.”

h) pielikuma 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„28. Attiecīgo datu paziņošana

28.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 27. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

28.2. Lai 27. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

6) Regulas IID pielikumā

a) nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

„ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES SKAGERAKĀ, IV APAKŠAPGABALĀ UN IIA RAJONĀ”

b) pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri Skagerakā, IIa rajonā (EK ūdeņi) un IV apakšapgabalā zvejo ar grunts trali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm.”

c) pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Katra attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2006. gada 1. martā izveido datu bāzi par IV apakšapgabalu un Skageraku, kurā par 2002., 2003. un 2004. gadu un par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas zvejojis ar grunts trali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm, norādīta šāda informācija:

a) kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b) uzstādītā kuģa dzinēja jauda kilovatos, ko nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c) apgabalā pavadīto dienu skaits, zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka, reizinot apgabalā pavadīto dienu skaitu un uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.”

d) pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„6. Šā pielikuma 5. punktā minēto maksimālo kilovatdienu skaitu un šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai Skagerakā un IIa (EK ūdeņi) un IV (EK ūdeņi) zonā Komisija iespējami drīz pārskata, pamatojoties uz ZZTEK vērtējumu par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2005. gada vecuma grupā un ievērojot šādus noteikumus:

a) ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2005. gada vecuma grupā ZZTEK vērtē kā vismaz 500 000 miljonus īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, atlikušajā 2006. gada periodā nekādi kilovatdienu ierobežojumi netiek noteikti, un KPN 2006. gadam nosaka 600 000 tonnu apmērā;

b) ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2005. gada vecuma grupā ZZTEK vērtē kā 300 000–500 000 miljonus īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, kilovatdienu skaits nedrīkst pārsniegt 2003. gada līmeni, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu, un KPN 2006. gadam nosaka 300 000 tonnu apmērā;

c) ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2005. gada vecuma grupā ZZTEK vērtē kā mazāku par 300 000 miljoniem īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, atlikušajā 2006. gada periodā aizliedz zveju ar grunts trali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Tomēr ir atļauts veikt ierobežotas zvejas darbības, lai uzraudzītu tūbīšu krājumus Skagerakā un IV apakšapgabalā, kā arī lai novērtētu šā aizlieguma ietekmi. Tālab attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu zvejas darbību uzraudzīšanai.”

7) Regulas III pielikumā

pielikuma 13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„13. Kuģi, kas iesaistījušies nelegālā, nereglamentētā un nepaziņotā zvejā Ziemeļaustrumu Atlantijā

13.1. Komisija tūlīt informē dalībvalstis par kuģiem, kuri kuģo ar tādu valstu karogu, kas nav Līgumslēdzējas puses Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecībā Ziemeļaustrumu Atlantijā (Konvencija), un kuri ir redzēti zvejojam Konvencijas pārvaldes apgabalā, un kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija ( NEAFC ) ir iekļāvusi to kuģu pagaidu sarakstā, ko tur aizdomās par Konvencijas ieteikumu ietekmes mazināšanu. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a) ienākot ostā, šiem kuģiem nedod atļauju ostā izkraut vai pārkraut, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus un zvejas žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, nozvejas daudzumu uz kuģa un visus pārējos aspektus saistībā ar kuģa darbību Konvencijas pārvaldes apgabalā. Informāciju par šo pārbaužu rezultātiem tūlīt nosūta Komisijai;

b) zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, nav atļauts nekādā veidā palīdzēt kuģiem, kuri ir šajā sarakstā, vai piedalīties pārkraušanā vai iesaistīties kopējās zvejas darbībās ar minētajiem kuģiem;

c) ostās šiem kuģiem nepiegādā pārtiku, degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.

13.2. Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija ( NEAFC ) ir iekļāvusi to kuģu sarakstā, kuru līdzdalība nelegālā, nereglamentētā un nepaziņotā zvejā ir apstiprinājusies (NNN kuģi), uzskaitīti 4. papildinājumā. Papildus 13.1. punktā minētajiem pasākumiem šiem kuģiem piemēro arī šādus pasākumus:

a) NNN kuģiem ir aizliegts ienākt Kopienas ostās;

b) NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un ir aizliegts tos fraktēt;

c) aizliegts importēt zivis, kuru izcelsme ir no NNN kuģiem;

d) dalībvalstis atsaka sava karoga piešķiršanu NNN kuģiem un veicina to, lai importētāji, pārvadātāji un citu iesaistīto nozaru pārstāvji atturētos no pārrunām ar šādiem kuģiem un šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas.

13.3. Tiklīdz NEAFC pieņem jaunu NNN sarakstu, Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas būtu saskaņā ar NEAFC izveidoto NNN sarakstu.”

8) Regulas IV pielikuma I daļu aizstāj ar šādu daļu:

„I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumiKopienas kuģiem, kas zvejo trešas valsts ūdeņos

Zvejas apgabals | Zvejas veids | Licenču skaits | Licenču sadalījums starp dalībvalstīm | Maksimālais apgabalā esošo kuģu skaits jebkurā laikā |

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu | Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00'N | 77 | DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17, PL: 1 | 55 |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N | 80 | FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1, PL: 1 | 50 |

Makreles, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 11 | DE: 1(1), DK: 26 (1), FR: 2 (1), NL:1(1) | neattiecas |

Makreles, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar trali | 19 | neattiecas |

(1) Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

Makreles, uz ziemeļiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 11(2) | DK: 11 | neattiecas |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62°00'N | 480 | DK: 450, UK: 30 | 150 |

Farēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 | 13 |

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28'N un uz austrumiem no 6°30'W | 8(3) | 4 |

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20'N un 62°00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām | 70 | BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 | 26 |

(2) Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62°00'N.

(3) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam „Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30'N un uz rietumiem no 9°00'W un apgabalā starp 7°00'W un 9°00'W dienvidos no 60°30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60°30'N, 7°00'W un 60°00'N, 6°00'W | 70 | DE: 8(4), FR: 12(4), UK: 0 4 | 20(5) |

Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes | 70 | 22(5) |

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par „putasu zvejas galveno apgabalu” | 34 | DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 | 20 |

Līnijas zveja | 10 | UK: 10 | 6 |

Makreļu zveja | 12 | DK: 12 | 12 |

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62°00'N | 21 | DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3 | 21 |

Krievijas Federācijas ūdeņi | Visu veidu zveja | pm | pm |

Mencu zveja | 7(6) | pm |

Brētliņu zveja | pm | pm” |

(4) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā esošo kuģu maksimālo skaitu jebkurā laikā.

(5) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par „Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.

(6) Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikuma 2. daļu groza šādi.

Ierakstu par strupdeguna garasti III zonā (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | Strupdeguna garaste | Zona: | III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešu valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) |

Coryphaenoides rupestris |

Dānija | 2612 |

Vācija | 15 |

Zviedrija | 134 |

EK | 2761” |

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp.

[5] OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.

Top