|
UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma) |
|
|
Iniciatīvas nosaukums |
Eiropas iekšējās drošības stratēģija |
|
Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa |
DG HOME.D5 |
|
Paredzamais iniciatīvas veids |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei |
|
Orientējošais laiks |
2025. gada 1. cet. |
|
Papildinformācija |
- |
|
Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija. |
|
|
A. Politiskais konteksts, problēmas apraksts un subsidiaritātes pārbaude |
|
Politiskais konteksts |
|
Gadu desmitiem ilgā sadarbība un integrācija ir radījusi spēcīgu ES ar brīvu, atvērtu un demokrātisku sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums, un pārticīgu ES vienoto tirgu. Tomēr Eiropa šodien saskaras ar jaunām un neatliekamām ģeopolitiskām problēmām un virkni drošības apdraudējumu, ko rada organizētā noziedzība, terorisms un citi naidīgi valsts un nevalstiski dalībnieki. Turklāt, tā kā sabiedrības mainās ātrāk un kļūst sarežģītākas, palielinās arī drošības apdraudējumu sarežģītība: katru tehnoloģisko inovāciju kāds cenšas izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Eiropas iekšējās drošības stratēģijā, kas ir iniciatīva, par kuru Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politikas pamatnostādnēs 1 jaunajai Komisijai, tiks izklāstīta visaptveroša ES reakcija, kas aptvers visus iekšējās drošības apdraudējumus gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Tā nodrošinās, ka drošības apsvērumi tiek integrēti ES tiesību aktos un politikā. Stratēģija balstīsies uz ES Drošības savienības stratēģijas 2020.–2025. gadam un papildinās citas Komisijas iniciatīvas, īpaši Savienības krīžgatavības stratēģiju, Balto grāmatu par aizsardzības nākotni un Eiropas demokrātijas vairogu. |
|
Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu |
|
Iepriekšējā Komisijas pilnvaru termiņā (2019–2024) Drošības savienības stratēģija nodrošināja stabilu satvaru, lai veidotu ES spēju novērst apdraudējumus. Ar to ES spēja kļūt labāk sagatavota drošības problēmu risināšanai nekā pirms stratēģijas pieņemšanas. Tomēr, kā norādīts jaunākajā progresa ziņojumā, kas pieņemts 2024. gada maijā 2 , ir notikušas dziļas un ilgstošas pārmaiņas ģeopolitiskajā, ekonomiskajā un drošības kontekstā ES un tās apkārtnē. ES ir jābūt gatavai prognozēt un novērst draudus, kas rodas mainīgā ģeopolitiskā situācijā. Noziedzīgi tīkli, vardarbīgi ekstrēmisti, teroristi un citi naidīgi elementi darbojas starptautiskā mērogā un viegli pārvietojas starp digitālo un fizisko pasauli. Viņi izmanto sociālo neapmierinātību un ekonomisko nevienlīdzību, turklāt noziedzīgie tīkli izmanto ekstrēmu vardarbību, lai palielinātu peļņu, un liek lietā korupciju, lai iefiltrētos publiskās iestādēs, vietējā sabiedrībā un likumīgajā ekonomikā. Tas grauj uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam. Ir pieaudzis arī jaunu un hibrīdu ideoloģiju un pret sistēmu / pret valdību vērstu ekstrēmistu skaits, kuri nepārprotami cenšas gāzt demokrātisko tiesisko kārtību, kā arī pēc starptautiskās ģeopolitiskās spriedzes un konfliktiem ir pieauguši terorisma draudi. Globālās norises būtiski ietekmē iekšējo drošību. ES ir jāpievēršas ģeopolitiskās spēka dinamikas un ārējās nestabilitātes blakusefektiem gan Ukrainā pēc Krievijas agresijas kara, gan Tuvajos Austrumos un Subsahāras reģionā. ES drošību ietekmē arī tās atkarība no trešām valstīm, piemēram, attiecībā uz enerģiju, tehnoloģijām, IT un telesakaru aprīkojumu. Šajā sarežģītajā situācijā ES saskaras ar hibrīddraudiem, ko rada gan valstiski, gan nevalstiski dalībnieki (valdības un citi). Kritiskā infrastruktūra, tostarp energotīkli un transporta sistēmas, ir kiberuzbrukumu un sabotāžas mērķis, kuri atklāj neaizsargātību pamatpakalpojumu sniegšanā un nopietni ietekmē ES ekonomisko drošību. Turklāt digitālā tehnoloģija ir kļuvusi būtiska visos drošības aspektos, jo lielākā daļa draudu ietver kiberelementu kopā ar dezinformāciju, kuras mērķis ir palielināt šķelšanos, polarizāciju un neuzticēšanos Eiropas valdībām un iestādēm. Visbeidzot, tiesībaizsardzības iestādēm bieži trūkst piemērotu instrumentu, ar ko piekļūt datiem, kas tām vajadzīgi, lai izmeklētu nelikumīgas finanšu plūsmas un gatavošanos uzbrukumiem vai sagrautu valsts mēroga un transnacionālus noziedzīgos tīklus. Tādēļ ir jāstiprina pārrobežu un starptautiskās sadarbības mehānismi, lai dalībvalstis varētu efektīvi cīnīties pret organizēto noziedzību un terorismu. |
|
ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude) |
|
Juridiskais pamats |
|
Iniciatīvas materiālais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu noteikumi, kas attiecas uz plašāku ES darbību. Sadarbībai ar trešām valstīm saistībā ar iniciatīvu ir šāds juridiskais pamats: ·kopējā ārpolitika un drošības politika / kopējā drošības un aizsardzības politika: LESD 42. un 43. pants; ·attiecības ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm: LESD, īpaši 220. pants; ·drošības dialogi: Līguma par Eiropas Savienību 27. panta 2. punkts. Šajā neleģislatīvajā paziņojumā nav ierosināts paplašināt ES regulatīvās pilnvaras vai noteikt dalībvalstīm saistošus pienākumus, bet tās mērķis ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu darbības šajā politikas jomā. |
|
Praktiska ES rīcības nepieciešamība |
|
Ņemot vērā globālo un savstarpēji saistīto vidi, kurā darbojas noziedzīgie tīkli, teroristi, ekstrēmistu grupējumi un naidīgi valsts un nevalstiski dalībnieki gan ES, gan ārpus tās, kā arī arvien nopietnākos draudus drošībai, drošumam, sabiedrībai un tiesiskumam ES, nepietiek ar dalībvalstu un ES pašreizējo rīcību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Ir vajadzīga būtiska papildu rīcība, lai aizsargātu ES iekšējo drošību gan pašlaik, gan nākotnē un saglabātu kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar ES un dalībvalstu dalīto kompetenci. Ņemot vērā ciešo saikni starp drošības politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem un to, ka drošības apdraudējumi sniedzas pāri Eiropas robežām, paredzams, ka ES līmeņa rīcība sniegs taustāmu pievienoto vērtību rīcībai, ko dalībvalstis veic atsevišķi. |
|
B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt |
|
Paredzams, ka iniciatīva nodrošinās visaptverošu un plašu plānu ES iekšējās drošības stiprināšanai un tajā tiks paziņots par konkrētām darbībām, kas jāveic šīs Komisijas pilnvaru laikā. Stratēģijā tiks arī uzsvērts tas, ko ES jau ir sasniegusi savas drošības aizsardzībā, un tas, kā ES turpinās izmantot sasniegto, veicot operatīvas darbības un pieņemot likumdošanas pasākumus. Stratēģijas mērķis būs integrēt drošību ES politikā, tiesību aktos un programmās, īpašu uzmanību pievēršot: ·spējai paredzēt apdraudējumus un reaģēt uz tiem; ·nepieciešamībai novērst kaitējumu un aizsargāt cilvēkus; ·nepieciešamībai rīkoties visos līmeņos (no globālās līdz vietējai dimensijai) un ·nepieciešamībai nodrošināt, ka starptautiskā sadarbība sniedz labumu ES iekšējai drošībai. Stratēģijas mērķis ir arī, izmantojot visas sabiedrības pieeju, iesaistīt visas ieinteresētās personas, kas var veicināt iekšējo drošību, tostarp privātos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Konkrētāk, stratēģija stiprinās ES iekšējās drošības arhitektūru, kas ietver operatīvo spēju palielināšanu, paplašinot gan Eiropolu, gan Frontex un diskutējot par Eurojust un Eiropas Prokuratūras lomu. Turklāt svarīga nozīme stratēģijā būs digitālajām tehnoloģijām. Tas ietver iespēju apsvērt pasākumus attiecībā uz piekļuvi datiem tiesībaizsardzības un datu saglabāšanas nolūkos un cīņai pret kibernoziedzību un teroristisku saturu tiešsaistē, kā arī sadarbības veicināšanu ar tehnoloģiju platformām, izmantojot ES Interneta forumu. Turklāt ievērojamas iespējas uzlabot tiesībaizsardzības spējas un efektīvi pārvaldīt mainīgos apdraudējumus piedāvā digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Stratēģijas ietvaros Komisija arī paziņos jaunu ES programmu terorisma un vardarbīga ekstrēmisma, tostarp terorisma finansēšanas, novēršanai un apkarošanai un pastiprinātu politiku radikalizācijas novēršanai. Tā paziņos ES rīcības plānu cīņai pret narkotiku tirdzniecību un to, kāds darbs nākotnē tiks veikts, lai pārskatītu noteikumus par cīņu pret organizēto noziedzību un stingrāk vērstos pret noziedzīgajiem tīkliem. Lai stiprinātu sagatavotību, tiks izziņota ES kritisko sakaru sistēma, kuras mērķis ir uzlabot ikdienas operatīvo sadarbību starp pirmās palīdzības sniedzējiem, piemēram, policiju un ugunsdzēsējiem, cīņā pret terorismu un noziedzību un dzīvību glābšanā ārkārtas situācijās. Visbeidzot, stratēģijā tiks uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES tiesisko regulējumu, lai pievērstos transversālām drošības problēmām un hibrīddraudiem, tostarp robežu pārvaldībai, sabotāžai un spiegošanai. |
|
Paredzamā ietekme |
|
Stratēģijā izziņotās darbības nodrošinās publiskajām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm un citiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem instrumentus, lai novērstu organizētās noziedzības, terorisma un naidīgu valsts un nevalstisko dalībnieku radītos drošības apdraudējumus, aizsargātos pret tiem un reaģētu uz tiem. Tiks sniegts lielāks atbalsts, lai palīdzētu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm smagu noziegumu un organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā, nodrošinot atbildību un taisnīgumu cietušajiem. Iniciatīva palīdzēs sasniegt ANO 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi par mieru, tiesiskumu un spēcīgām iestādēm, jo tās mērķis ir palielināt sabiedrības drošību un uzturēt tiesiskumu, pilnībā ievērojot pamattiesības. |
|
Turpmākā pārraudzība |
|
Iekšējās drošības stratēģijā ietvertās iniciatīvas tiks novērtētas un uzraudzītas atsevišķi. |
|
C. Labāks regulējums |
|
Ietekmes novērtējums |
|
Šī iniciatīva ir paziņojums, un tajā tiks izklāstīta vispārēja politikas pieeja, neiekļaujot konkrētu leģislatīvu rīcību. |
|
Apspriešanas stratēģija |
|
Lai sagatavotu šo iniciatīvu, Komisija aicina publiskās un privātās ieinteresētās personas gan ES, gan ārpus tās sniegt viedokļus un ieguldījumu, izmantojot šo uzaicinājumu sniegt atsauksmes. Iniciatīvā tiks izvērtēti pētījumu un ziņojumu konstatējumi un progress, kas panākts saskaņā ar iepriekšējiem ES stratēģiskajiem dokumentiem par drošības politiku. Starp galvenajām ieinteresētajām personām, ar kurām apspriedīsies, ir: ·ES un valsts līmeņa tiesībaizsardzības iestādes, tostarp muitas, nodokļu un robežu iestādes, tiesu iestādes, publiskās pārvaldes iestādes, kā arī iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par smagās un organizētās noziedzības, terorisma un radikalizācijas apkarošanu un robežu drošības un kiberdrošības nodrošināšanu; ·pilsoniskās sabiedrības organizācijas; ·akadēmiskās aprindas, ·privāti uzņēmumi, tostarp tiešsaistes platformas. Tiek gaidīts ieguldījums arī no būtiskiem starptautiskajiem partneriem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Interpola, Finanšu darījumu darba grupas un Eiropas Padomes. |