1. Līdz 2024. gada 31. martam Beļģijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 9 % sistēmiskā riska rezerves normu IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

2. Ar 2024. gada 1. aprīli Beļģijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 6 % sistēmiskā riska rezerves normu IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

3. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Beļģijas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības). Alternatīvi pasākumu var veikt, izmantojot šādu COREP ziņojumu tvērumu: IRB mazapjoma riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras atrodas Beļģijā (gan riska darījumi, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības).

4. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie nozares riska darījumi nepārsniedz 2 mljrd. EUR. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

6. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1. Vācijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 2 % sistēmiskā riska rezerves normu visiem riska darījumiem (t. i., mazapjoma un lielapjoma riska darījumiem) ar fiziskām un juridiskām personām, kas nodrošināti ar Vācijā esošu mājokļa nekustamo īpašumu. Pasākums attieksies uz i) kredītiestādēm, kas licencētas Vācijā un izmanto IRB metodi, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kuri nodrošināti ar Vācijā esošu mājokļa nekustamo īpašumu, un ii) kredītiestādēm, kas licencētas Vācijā un izmanto SP, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kuri pilnībā nodrošināti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. panta 2. punktā minēto mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā.

2. Attiecīgajām iestādēm ieteikts veikt Vācijas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētām kredītiestādēm.

3. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā.

4. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2023. gada 1. februāri.

5. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie nozares riska darījumi nepārsniedz 10 mljrd. EUR. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

6. Attiecīgajām iestādēm būtu jāuzrauga riska darījumu būtiskums. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 10 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1. Lietuvas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 2 % sistēmiskā riska rezerves normu visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem mazapjoma riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā.

2. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Lietuvas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētu banku filiālēm Lietuvā un ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem tiešajiem pārrobežu riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējām hipotēku pozīcijām tur ārvalstu banku filiāles, kas darbojas Lietuvā, tāpēc pasākuma savstarpēja atzīšana no citu dalībvalstu puses palīdzētu veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu, ka visi nozīmīgie tirgus dalībnieki ņem vērā pieaugošo mājokļa nekustamā īpašuma risku Lietuvā un palielina savu noturību.

3. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 50 milj. EUR, kas ir aptuveni 0,5 % no Lietuvas kredītiestāžu sektora attiecīgajiem riska darījumiem. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

5. Šādas robežvērtības pamatojums:

6. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 50 milj. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1. Luksemburgas iestādes ir aktivizējušas juridiski saistošus LTV ierobežojumus jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā. Ievērojot Comité du Risque Systémique (Sistēmisko risku komitejas) ieteikumu ( 5 ), Commission de Surveillance du Secteur Financier (Finanšu sektora uzraudzības komisija) ( 6 ) sadarbībā ar Banque centrale du Luxembourg ir aktivizējusi LTV ierobežojumus, kas atšķiras trīs aizņēmēju kategorijās. Katrai no trim kategorijām ir šādi LTV ierobežojumi:

2.  LTV ir rādītājs visu to kredītu vai kredīta daļu summas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar mājokļu nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, attiecībai pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī.

3.  LTV ierobežojumus piemēro neatkarīgi no īpašumtiesību veida (piem., pilnīgas īpašumtiesības, lietojuma tiesības, īpašumtiesības bez lietojuma tiesībām).

4. Pasākumu piemēro visiem aizņēmējiem privātajā sektorā, kuri saņem hipotēku kredītu, lai nekomerciālos nolūkos iegādātos mājokļu nekustamo īpašumu Luksemburgā. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējs darījuma pabeigšanai izmanto tādu juridisku struktūru kā nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrība, kā arī vairāku aizņēmēju kopēja kredīta gadījumā. “Mājokļu nekustamais īpašums” ietver apbūves zemi neatkarīgi no tā, vai būvdarbi tiek veikti tūlīt pēc iegādes vai pēc vairākiem gadiem. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējam tiek piešķirts kredīts īpašuma iegādei ar ilgtermiņa nomas līgumu. Nekustamo īpašumu var izmantot īpašnieka vajadzībām vai iegādāties izīrēšanai.

5. Dalībvalstīm, kuru kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un profesionāļiem, kas veic kreditēšanas darbības (hipotēku kredītu aizdevēji), ir būtiski kredītriska darījumi Luksemburgā, izmantojot tiešu pārrobežu kredītu, tiek ieteikts veikt Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu savā jurisdikcijā. Ja dalībvalstu jurisdikcijā nav paredzēts tāds pats pasākums visiem attiecīgajiem pārrobežu riska darījumiem, attiecīgajām iestādēm būtu jāpiemēro pieejamie pasākumi, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga aktivizētā makrouzraudzības politikas pasākuma ietekmei.

6. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo ESRK par Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu vai par de minimis atbrīvojumu izmantošanu saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 D ieteikumu. Paziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc savstarpējās atzīšanas pasākuma pieņemšanas, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni. ESRK publicēs paziņojumus ESRK interneta vietnē, tādējādi publiskojot valstu savstarpējās atzīšanas lēmumus. Publikācijā ietvers informāciju par visiem izņēmumiem, ko noteikušas savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis, kā arī par dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt nepilnību izmantošanu un vajadzības gadījumā rīkoties.

7. Dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākuma savstarpējo atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Šo pasākumu papildina divas būtiskuma robežvērtības – dalībvalstij specifiska un kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība –, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Dalībvalstij specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 350 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus 2020. gada decembrī. Kredītiestādei specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 35 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 0,1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus Luksemburgā 2020. gada decembrī. Savstarpējā atzīšana jāveic tikai tad, ja ir pārsniegta gan dalībvalstij specifiskā robežvērtība, gan arī kredītiestādei specifiskā robežvērtība.

1. Nīderlandes pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu, nosaka minimālo vidējo riska pakāpi IRB kredītiestāžu tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esoša mājokļa īpašuma hipotēku. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, ir atbrīvoti no pasākuma.

2. Minimālo vidējo riska pakāpi aprēķina šādi:

3. Šis pasākums neaizstāj spēkā esošās kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un izriet no tās. Bankām, uz kurām attiecas pasākums, jāaprēķina hipotekārā portfeļa tās daļas vidējā riska pakāpe, uz kuru attiecas šis pasākums, pamatojoties gan uz Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem parasti piemērojamajiem noteikumiem, gan arī uz pasākumā noteikto metodi. Aprēķinot savas kapitāla prasības, tām pēc tam jāpiemēro augstākā no abām vidējām riska pakāpēm.

4. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Nīderlandes pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir tādi riska darījumi ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu, jo attiecīgais banku sektors ar savu filiāļu starpniecību var būt tieši vai netieši pakļauts sistēmiskajam riskam Nīderlandes mājokļu tirgū.

5. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Nīderlandē īstenotais pasākums.

6. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no minimālās vidējās riska pakāpes IRB kredītiestāžu portfeļiem, kas ietver tādus riska darījumus ar fiziskām personām, kuri nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu hipotēkām, ja šī vērtība nepārsniedz 5 mljrd. EUR. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, netiek iekļauti būtiskuma robežvērtības aprēķinā.

8. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1.  Finansdepartementet (Norvēģijas Finanšu ministrija) ar 2020. gada 31. decembri ieviesusi trīs makroprudenciālos pasākumus, proti, i) sistēmiskā riska rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā saskaņā ar 133. pantu KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri, ii) riska pakāpes zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri, un iii) riska pakāpes zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri.

2. Sistēmiskā riska rezerves norma ir noteikta 4,5 % apmērā, un to piemēro visu Norvēģijā licencēto kredītiestāžu iekšzemes riska darījumiem. Kredītiestādēm, kuras neizmanto uzlaboto IRB metodi, līdz 2023. gada 30. decembrim piemērojamā sistēmiskā riska rezerves norma attiecībā uz visiem riska darījumiem tomēr ir noteikta 3 % apmērā, savukārt pēc minētā datuma piemērojamā sistēmiskā riska rezerves norma attiecībā uz visiem iekšzemes riska darījumiem ir noteikta 4,5 % apmērā.

3. Mājokļu nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska zemākā robežvērtība vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi mājokļu nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazapjoma riska darījumi Norvēģijā.

4. Komerciālā nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska zemākā robežvērtība vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi komerciālo nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas komerciālā nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti riska darījumi ar juridiskajām personām Norvēģijā.

5.a. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt to Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz riska darījumiem Norvēģijā, saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt sistēmiskā riska rezerves normu 18 mēnešu laikā pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2021/3 ( 7 ) publicēšanas. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Riska pakāpes zemāko robežvērtību, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, savstarpējā atzīšana būtu jāveic standarta trīs mēnešu pārejas periodā pēc Ieteikuma ESRK/2021/3 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.b. Tā kā būtiskuma robežvērtības pazemināšanas, kā minēts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2023/1 ( 8 ), nolūkā varētu būt nepieciešams, lai attiecīgā iestāde pieņemtu jaunu nacionālo savstarpējas atzīšanas pasākumu vai grozītu spēkā esošos nacionālos pasākumus, ar kuriem īsteno Norvēģijas sistēmiskā riska rezerves pasākuma savstarpēju atzīšanu, piemēro savstarpējas atzīšanas pasākumu īstenošanai paredzēto standarta trīs mēnešu pārejas periodu pēc Ieteikuma ESRK/2023/1 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijās pieejamos makrouzraudzības politikas pasākumus, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt līdzvērtīgus pasākumus, lai savstarpēji atzītu vidējās riska pakāpes zemākās robežvērtības, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu, un savstarpēji atzītu sistēmiskā riska rezervju normu attiecīgi 12 mēnešu un 18 mēnešu laikā pēc Ieteikuma ESRK/2021/3 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja būtiskuma robežvērtības pazemināšanas nolūkā nepieciešams pieņemt jaunu nacionālo savstarpējas atzīšanas pasākumu, kā minēts šajā daļā, vai grozīt spēkā esošos nacionālos pasākumus, ar kuriem īsteno Norvēģijas sistēmiskā riska rezervju pasākuma savstarpēju atzīšanu, piemēro savstarpējas atzīšanas pasākumu īstenošanai paredzēto standarta trīs mēnešu pārejas periodu pēc Ieteikuma ESRK/2023/1 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[7.  7. punkts tika svītrots ar Ieteikumu ESRK/2023/1]

8. Šos pasākumus papildina šādas kredītiestādei specifiskas būtiskuma robežvērtības riska darījumiem Norvēģijā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu:

9. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām Norvēģijā ir nebūtiski riska darījumi. Riska darījumus uzskata par nebūtiskiem, ja tie ir zemāki par kredītiestādei specifiskajām būtiskuma robežvērtībām, kas noteiktas 8. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtības, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegtas 8. punktā noteiktās būtiskuma robežvērtības, tām tiek ieteikts piemērot Norvēģijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

10. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētās būtiskuma robežvērtības ir ieteiktie maksimālo robežvērtību līmeņi. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteiktās robežvērtības, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemākas robežvērtības vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtības.

11. Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Norvēģijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Norvēģijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

1. Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu un nosaka kredītiestādēm, kuras licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, kuru piemēro portfeļiem, kas ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazapjoma riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti. Riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. pantu un svērta pēc attiecīgās riska vērtības.

2. Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu un nosaka kredītiestādēm, kuras licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 35 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro konkrētiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, un kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 25 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro konkrētiem riska darījumiem ar juridiskajām personām Zviedrijā, kuri nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu hipotēkām. Riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. pantu un svērta pēc attiecīgās riska vērtības. Šis pasākums neattiecas uz riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nodrošināti ar i) lauksaimniecības īpašumiem, ii) īpašumiem, kas tieši pieder pašvaldībām, pavalstīm vai reģioniem, iii) īpašumiem, kuros vairāk nekā 50 % no īpašuma izmanto pašu uzņēmējdarbībai, un iv) daudzdzīvokļu īpašumiem, kuros īpašuma mērķis nav komerciāls (piemēram, mājokļu apvienībām, kas pieder iemītniekiem un ir bezpeļņas organizācijas) vai kuros ir mazāk nekā četri mājokļi.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumus, piemērojot tos iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, filiālēm Zviedrijā. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumus, piemērojot tos iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi un kurām ir mazapjoma riska darījumi ar parādniekiem – Zviedrijas rezidentiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēkām, un/vai riska darījumi ar juridiskajām personām Zviedrijā, kas nodrošināti ar komerciālā vai mājokļu nekustamā īpašuma hipotēkām. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ( 9 ) piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Zviedrijā īstenotais pasākums.

4. Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Lēmumu par līdzvērtīgiem pasākumiem attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc attiecīgā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) .

5. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība 5 mljrd. SEK apmērā katram pasākumam, kas minēti attiecīgi 1. un 2. punktā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu.

6. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir riska darījumi, kas nepārsniedz būtiskuma robežvērtību 5 mljrd. SEK apmērā attiecībā uz pasākumiem, kas minēti attiecīgi 1. un 2. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegta 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot attiecīgos Zviedrijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

7. Ja nevienai iekšzemē licencētai kredītiestādei, kas izmanto IRB metodi, filiālēs Zviedrijā un/vai tiešās pārrobežu darbībās nav 1. punktā minēto mazapjoma riska darījumu, kuru apjoms pārsniedz 5 mljrd. SEK, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt 1. punktā minēto pasākumu, ja iekšzemē licencēta kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

8. Ja nevienai iekšzemē licencētai kredītiestādei, kas izmanto IRB metodi, filiālēs Zviedrijā un/vai tiešās pārrobežu darbībās nav 2. punktā minēto riska darījumiem ar juridiskajām personām, kuru apjoms pārsniedz 5 mljrd. SEK, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt 2. punktā minēto pasākumu, ja iekšzemē licencēta kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

9. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1. Portugāles pasākums, ko saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu piemēro augstākajā konsolidācijas līmenī, aktivizē jaunu sSyRB normu 4 % apmērā IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

2. Pasākuma mērķis ir uzlabot noturību pret uzkrātajām ievainojamībām hipotēku kredītu krājumos ekonomikas cikla iespējamās lejupslīdes laikā un/vai pret mājokļu nekustamā īpašuma cenu negaidītu būtisku korekciju.

3. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Portugāles pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības). Alternatīvi pasākumu var veikt, izmantojot šādu COREP ziņojumu tvērumu: IRB mazapjoma riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras atrodas Portugālē (gan riska darījumi, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības).

4. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā.

5. Pēc Banco de Portugal lūguma savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Portugāles pasākumu, piemērojot to augstākajā konsolidācijas līmenī.

6. Savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2024. gada 1. oktobri.

7. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība riska darījumiem Portugālē, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sektora sistēmiskā riska rezerves normas prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 1 mljrd. EUR, kas ir aptuveni 1 % no mājokļa iegādes kredītu krājumiem Portugālē.

8. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 1 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc attiecīgās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību. Nosakot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautība konstatētajam makroprudenciālajam riskam Portugālē un jānovērtē, vai to var uzskatīt par nebūtisku.

9. Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Portugālē, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Portugāles pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Portugāles pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

1. Sektora sistēmiskā riska rezerves normu 7 % apmērā piemēros visām iekšzemes kredītiestādēm.

2. To piemēros jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu, izņemot sociālo mājokļu asociācijas un mājokļu kooperatīvu apvienības, un būvniecības projektu izstrādāšanu. Debitora attiecīgās saimnieciskās darbības nosaka, atsaucoties uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1893/2006 ( 10 ).

3. Savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Dānijas pasākumu, to piemērojot jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kas veic konkrētas saimnieciskās darbības, kuras nosaka šādi: “Operācijas ar nekustamo īpašumu” saskaņā ar NACE ( 11 ) kodu “L”, izņemot sociālo mājokļu asociācijas un mājokļu kooperatīvu apvienības, un “Būvniecības projektu izstrādāšana” (41.1.) saskaņā ar NACE kodu “F”.

4. Pēc Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrijas lūguma attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Dānijas pasākumu, piemērojot to individuāli un konsolidēti.

5. Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā.

6. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2024. gada 30. jūniju.

7. Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība riska darījumiem Dānijā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sektora sistēmiskā riska rezerves normas prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 200 milj. EUR, kas ir aptuveni 0,3 % no kopējiem riska darījumiem ar nekustamā īpašuma kompānijām Dānijā.

8. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 200 milj. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc attiecīgās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību. Nosakot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautība konstatētajam makroprudenciālajam riskam Dānijā un jānovērtē, vai to var uzskatīt par nebūtisku.

9. Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Dānijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Dānijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Dānijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.