EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document EESC-2023-02988-AC

Atzinums - Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja - Ostas valsts kontrole

EESC-2023-02988-AC

ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Ostas valsts kontrole

_____________

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli

[COM(2023) 271 final – 2023/0165 (COD)]

TEN/818

Ziņotājs: Panagiotis GKOFAS

LV

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 10/07/2023

Eiropas Savienības Padome, 13/07/2023

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras, informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

06/09/2023

Pieņemts plenārsesijā

20/09/2023

Plenārsesija Nr.

581

Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)

212/1/2

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK uzsver, ka 12 gadu laikā, kopš tiek īstenota ES Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OVK), tā ir izrādījusies efektīva. Saskaņā ar ieinteresēto personu un Eiropas iestāžu sagatavotajiem ietekmes novērtējuma ziņojumiem OVK ir ievērojami palīdzējusi sasniegt mērķi – palielināt jūras transporta drošumu, drošību un ilgtspēju, vienlaikus veicinot sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

1.2.Lai varētu risināt jaunās problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, zaļināšanu, digitalizāciju un labāku uzraudzību pār dažādiem kuģu veidiem un jūrniecības darbībām, ir vajadzīgi papildu grozījumi pašreizējā tiesiskajā regulējumā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir jāpārskata Direktīva 2009/16/EK, lai nozari varētu turpināt pielāgot jaunām uzraudzības problēmām, ilgtspējas mērķiem un raitai jūras tirgus konsolidācijai.

1.3.Administratīvā ziņā Eiropas Komisija nodrošinās, ka netiek pieļauta nedz būtiska pārklāšanās, nedz pretrunas attiecībā uz Karoga valsts direktīvas 1 īstenošanu un pārskatīšanu. EESK uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunais ES regulējums garantētu saskaņu ar SJO tiesisko regulējumu.

1.4.Pāreja uz klimatneitrālu un digitalizētu jūras ekonomiku ir nozīmīgs virzītājspēks, kas ļauj izveidot konkrētāku un vienkāršāku satvaru mērķtiecīgām inspekcijām, vienlaikus stimulējot arī kuģu īpašniekus uzlabot savu flotu ekoloģiskos raksturlielumus.

1.5.EESK piekrīt kopējām bažām par to, ka dalībvalstu un ES tiesību akti ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem, kā noteikts starptautiskās konvencijās un nolīgumos, piemēram, jaunākajos Parīzes SM un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) tiesību aktos un iniciatīvās. Lai dalībvalstis varētu efektīvi pielāgoties pārskatītajiem tiesību aktiem, būtu jāievieš 1-3 gadus ilgs pārejas periods.

1.6.Direktīvas grozījumos 2 ir jāņem vērā galvenās ES politikas prioritātes, kas saistītas ar zaļo kursu, ES un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu programmu, cilvēktiesībām, darba ņēmēju tiesībām un sociālo kohēziju. Tādējādi pārskatītajās direktīvas daļās ir jānodrošina skaidrība par obligātajiem jūrnieku darba nosacījumiem, ūdeņu un zivju saglabāšanu un vides aizsardzību plašā izpratnē.

1.7.EESK atzinīgi vērtē 3. punktā minēto grozījumu (Direktīvas 2009/16/EK grozījuma priekšlikuma 1. pants; 5. pants), kurā ir tieša atsauce uz koriģēto algoritmu, pēc kura aprēķina iespējamo inspekciju kopskaitu (tā saukto “taisnīgo daļu”). Šajā algoritmā ņem vērā pārējo ostas inspekciju skaitu, kas nav tieši saistīts ar augstāka riska aprēķināšanu vai transportēšanas apjomu.

1.8.Svarīgs ir arī 7. punktā minētais noteikums (grozījuma priekšlikuma 8.a pants, nepārvarama vara), jo tas nodrošina dalībvalstīm lielāku elastību, ļaujot nopietnu nepārvaramas varas situāciju gadījumā pārkārtot vai neveikt pārbaudes, pamatojoties uz labi dokumentētiem pierādījumiem.

1.9.Sistemātiski un rūpīgi ir jāpārskata un jāpārplāno vides kritēriji, lai starptautiskajā kuģniecībā nepieļautu konkurences izkropļojumus uz Eiropas flotu rēķina.

1.10.Lai īstenotu OVK, jāvirzās uz kvalitatīvu un kvantitatīvu personāla modernizāciju, jo jaunais regulējums, kura pamatā ir SJO noteikumi, ir sarežģītāks, un ir jāuzlabo gan tehniskās, gan operatīvās inspekciju prasmes. Tāpēc ir būtiski finansēt OVK amatpersonu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, izmantojot atjauninātus apmācības kursus. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) ir uzdots izstrādāt un piedāvāt apmācības kursus ES dalībvalstu aģentūrām, lai tās varētu labāk izpildīt direktīvas prasības.

1.11.EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu paplašināt EMSA lomu; tomēr ir skaidrs, ka efektīvai visu šo priekšrakstu izpildei ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi un finanšu resursi. EMSA jāsaņem vēl lielāks atbalsts instrumentu, finanšu līdzekļu, speciālo zināšanu un personāla ziņā, lai paaugstinātu apmācības līmeni un pilnveidotu praktiskās zināšanas ostas valsts kontrolei. Šīs iegūtās zināšanas būtu jāizplata arī valstu iestādēs, jo arī tām ir jāuzlabo gan savas iemaņas, gan sadarbības līmenis.

1.12.Dalībvalstīm ir jānodrošina vienota, saskaņota un savstarpēji apstiprināta metodika un sertifikācijas process digitālai uzraudzībai un informācijas apmaiņai par visu veidu kuģiem. EESK atbalsta grozītās klauzulas (16. un 26. punktā), kuras veicina elektronisko sertifikātu izmantošanu (kas ietver arī vienotu veidni, kopīga apstiprināšanas rīka lietošanu un kopīga repozitorija izmantošanu ES līmenī).

1.13.Lai sasniegtu pārskatīšanas mērķus, ļoti svarīgi būs veikt jaunus ieguldījumus tehnoloģiskajos un digitālajos līdzekļos, kā arī modernizēt ostu infrastruktūru, un ES budžetā ir jāparedz šāda veida finansējums.

1.14.Kuģu riska novērtējumos jāietver ne tikai ierobežojoši atbilstības pasākumi, bet arī pielāgošanās periods, īpaši attiecībā uz tādiem kuģiem, kuriem trūkumi nav bieži novēroti. Tajā pašā laikā kuģu īpašniekiem jāsaņem norādījumi un ieteikumi par to, kā pastāvīgi uzlabot un atjaunot savu floti.

1.15.EESK iesaka Komisijai pārskatīt grozītās direktīvas īstenošanu ne vēlāk kā desmit gadus pēc tās pieņemšanas (sk. 22. punktu), turklāt nākt klajā arī ar starpposma novērtējuma ziņojumu, ko sagatavotu Eiropas Parlaments, EESK un valstu ieinteresētās personas. Šajā virzībā būtiska nozīme ir sociālo partneru iesaistei.

2.Konteksts

2.1.OVK ietver visas procedūras, kas vajadzīgas ārvalstu kuģu inspekcijai nacionālajās ostās, lai pārliecinātos, ka apkalpes kompetence, darba apstākļi, kuģa navigācijas spējas un tā misija atbilst starptautiskajiem noteikumiem, kas apstiprināti nacionālajos un Eiropas tiesību aktos.

2.2.OVK ir efektīvs instruments, kas ES zilajai ekosistēmai paver iespējas novērst riskus, kuri saistīti ar bezatbildīgu jūras navigāciju, standartiem neatbilstošu kuģošanu, drošuma un drošības trūkumiem un tādu attieksmi, kas tieši vai netieši kaitē jūras un piekrastes ekosistēmām vai izraisa tajās negatīvu blakusietekmi.

2.3.Eiropas Komisija 2018. gadā veica Direktīvas 2009/16/EK īstenošanas ex post novērtējumu. Galvenie šajā novērtējumā izdarītie secinājumi bija tādi, ka OVK direktīva iepriekšējos gados ir bijusi diezgan efektīva un iekļaujoša, kas ir būtiski sekmējis SJO un ES standartu īstenošanu, taču ir aspekti, kas vēl jāpārskata un jāuzlabo. Pēdējās desmitgadēs jūras transporta jomā ir parādījušies daži būtiski tehnoloģiski un juridiski jauninājumi, jaunas politikas prioritātes un jaunas problēmas.

2.4.2023. gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu jaunai direktīvai par OVK, kā arī citām pārskatīšanas iniciatīvām par jūras transportu.

2.5.OVK direktīvas pārskatīšanas mērķis ir ņemt vērā papildu rādītājus un kritērijus, lai varētu kontrolēt tādus aspektus kā kuģa vidiskā uzskaite un uzņēmuma riska profili, un reāli panākt starptautisko noteikumu piemērošanu.

2.6.Pārskatītajā versijā tiks aplūkota iespēja plaši izmantot elektroniskos datus, lai inspekcijas kļūtu mērķtiecīgākas. Tādējādi inspekcijās varētu koncentrēties uz operatīviem jautājumiem, nevis tikai uz dokumentācijas pārbaudi. Turklāt būs iespējams vairāk orientēties uz vides lietām un izstrādāt stimulu mehānismu jaunākai/zaļākai un kvalitatīvākai flotei.

2.7.Pārskatītās direktīvas mērķis ir uzlabot dalībvalstu spēju veidošanu, lai varētu pieņemt darbā un apmācīt atbilstīgi kvalificētus inspektorus, un izmantot inspekciju datubāzi, lai labāk sadalītu slogu starp dalībvalstīm.

2.8.Paredzams, ka pārskatīšanas rezultātā tiks paplašināts inspekciju tvērums, iekļaujot tajā ārvalstu zvejas kuģus, kas izrādījušies īpaši bīstami. Tiek modernizēts arī veids, kādā kuģus inspicē, un kuģu riska profila noteikšanā lielāka nozīme tiek piešķirta kuģu vidiskajam sniegumam, šajā ziņā uzlabojot dalībvalstu spējas. Tiks paplašināts šīs direktīvas tvērums, iekļaujot tajā arī zvejas kuģus, un OVK tiks vēl vairāk digitalizēta.

2.9.Pārskatīšanas iniciatīva ir saistīta arī ar Komisijas programmu REFIT, kuras mērķis ir harmonizēt, saskaņot un vienkāršot jūrlietu tiesisko regulējumu. Iniciatīva ir vērsta uz kuģniecības kuģu drošības profila uzlabošanu un dalībvalstu iestāžu atbalstīšanu inspekcijas un ziņošanas pienākumu izpildē.

3.Vispārīgas piezīmes

3.1.ES OVK politikas pamatā ir tādas saskaņotas inspekcijas sistēmas ieviešana, kuras pamatā ir starptautiskie SJO un Parīzes SM standarti. Dalībvalstis ir pienācīgi transponējušas un īstenojušas OVK direktīvu, tādējādi veicinot ES ostās piestājušo kuģu drošības līmeņa paaugstināšanu.

3.2.Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu 3 ierosinātā direktīvas pārskatīšana ir vērsta uz šādiem mērķiem:

“... darbības jomā ietvert zvejas kuģus; izstrādāt sistēmu saskaņotai elektronisko normatīvo sertifikātu izmantošanai un akceptēšanai visā Eiropas Savienībā; par obligātu noteikt pieejamās elektroniskās informācijas, elektronisko sertifikātu utt. izmantošanu; izstrādāt proaktīvākas Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) apmācību programmas OVK amatpersonām attiecībā uz drošumu, drošību un piesārņojuma novēršanu; ieviest stimulu sistēmu labi funkcionējošiem un/vai videi nekaitīgiem kuģiem; pastiprināt aizlieguma mehānisma noteikumus, lai standartam neatbilstošiem kuģiem, par kuriem atkārtoti konstatēts, ka tie neievēro piemērojamos standartus, varētu aizliegt iebraukt ES ūdeņos neatkarīgi no to karoga; reglamentēt inspekciju atlikšanas nosacījumus un grafiku; pētīt, kā zaļā tehnoloģija un jaunas degvielas, kā arī autonoma kuģošana, ietekmē OVK.”

3.3.OVK inspekcijas papildina Karoga valsts direktīvas īstenošanu, un tās bieži dēvē par “otro aizsardzības līniju” pret tādu kuģošanu, kas neatbilst standartiem. OVK inspekcijas ir svarīgi saskaņot ar karoga valsts prasībām, lai ES ostās ienākošiem kuģiem būtu mazāk trūkumu un lai to sniegums būtu labāks.

3.4.Atklājoties jauna veida riskiem, jāveic jauni administratīvie uzdevumi, tādēļ šajās sarežģītajās ostu inspekcijas procedūrās ir jāapgūst jaunas prasmes. Eiropas Jūras drošības aģentūrai ir jāpalīdz dalībvalstīm operatīvā un administratīvā līmenī, lai uzlabotu to uzraudzības veiktspēju un to darbinieku prasmes, jo viņiem ir jāpielāgojas jauniem tehnoloģiskajiem, digitālajiem un zaļajiem izaicinājumiem. Darba ņēmēju drošuma riski, kā arī ar drošību un piesārņojumu saistītie riski, ir nozīmīgi papildu faktori, kas ostas iestādēm un dalībvalstīm jānovērtē vienotā un saskaņotā veidā.

3.5.Ir ticis ziņots, ka pašlaik inspekcijām nepietiek nedz rīku, nedz digitālo spēju, kas tām ļautu kļūt efektīvākām, plašāk izmantojot elektroniskās sertifikātu un citu dokumentu versijas. Ir būtiski izveidot vienotu un digitālu reģistru, kurā uzskaitīt ienākošos un izejošos kuģus visās Eiropas ostās, tādējādi panākot turpmāku progresu, kura pamatā ir SJO noteikumi un starptautiskās konvencijas.

3.6.Dalībvalstīm ar ierobežotiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas nereti ir pirmās piestāšanas ostas Eiropas Savienībā, ir grūtības efektīvi izpildīt savas inspekciju saistības. EESK uzskata, ka ieguldījumi darbiniekos un infrastruktūrā ir pirmais solis ceļā uz saskaņošanu un vienlīdzīgu administratīvā sloga sadali starp dalībvalstīm.

3.7.Pašreizējā atlases sistēma neļauj lielāku uzsvaru likt uz vidiskajiem aspektiem un atalgot “zaļākus” kuģus. Tāpēc ir jāpārstrukturē stimulu mehānisms un riska profila novērtējums kuģiem, kas piestāj ES ostās. Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir līdz 2030. gadam par 55 % samazināt ES kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti. Attiecīgi būs jāpielāgo arī jūras transporta darbības. Standartiem neatbilstošas kuģošanas risku palielina tādi kompleksi faktori kā troksnis, gaisa piesārņojums un oglekļa emisijas.

3.8.Pandēmija neapšaubāmi ir pārstrukturējusi dalībvalstu un ieinteresēto personu kā tādu prioritātes; tāpēc ir samazinājies inspekciju skaits, kas noved pie nepilnīgām inspekciju procedūrām un rezultātiem. Pārskatītais regulējums ietvers jaunus, nākotnē iespējamus riskus un ļaus dalībvalstīm un iestādēm efektīvāk risināt paredzētās vai neparedzētās katastrofas, mazināt riskus utt. Šajā saistībā ļoti svarīgi ir arī tas, lai nepārvaramas varas situācijas tiktu risinātas ieteiktā ceļveža ietvaros; tas jāizstrādā un jānodrošina Eiropas iestādēm sadarbībā ar valstu ieinteresētajām personām.

3.9.Zvejas kuģi līdz šim ir bijuši izslēgti no OVK darbības jomas, taču ir ziņots, ka lieliem kuģiem (virs 24 metriem) mēdz gadīties nopietnas problēmas saistībā ar drošību, darba apstākļu pasliktināšanos un pārzveju. Tāpēc ir jāuzlabo zvejas kuģu drošības standarti, izmantojot konkrētu mērķtiecīgu inspekciju mehānismu un ieviešot pielāgošanās periodu.

4.Īpašas piezīmes – fakultatīvi

4.1.Saskaņā ar Eiropas kopīgās integrētās apmācības projektiem ir jāizstrādā un jāīsteno darbinieku, speciālistu un darba devēju apmācības un prasmju pilnveides programmas (piem., “Erasmus+”) un labas prakses apmaiņa starp valstu aģentūrām, lai uzlabotu OVK amatpersonu spējas apmierināt pieaugošās inspekciju vajadzības.

4.2.Arī jūras dzīvnieku labturības aizsardzību nedrīkst atstāt novārtā jaunajā direktīvā, kurai jāpalīdz konsolidēt zvejas procedūras un ierobežojumus un padarīt efektīvākas inspekcijas, kurās pārbauda piesārņojuma ietekmi uz zilajām ekosistēmām.

4.3.Ostas valsts iestādēm jābūt pienācīgi apmācītām, sagatavotām un spējīgām pārvaldīt varbūtējus nopietnus riskus jūrniecības nozarē (tādus kā ūdens piesārņojums, drošības problēmas navigācijā, cunami efekts, infrastruktūras iznīcināšana klimata parādību dēļ, migrācijas plūsmas pa jūru utt.).

4.4.EESK uzskata, ka vēlamas ir mērķtiecīgas programmas jauniešu un sieviešu pieņemšanai darbā, lai jūrniecības nozarē risinātu intelektuālā darbaspēka emigrācijas un dzimumu nevienlīdzības problēmas.

Briselē, 2023. gada 20. septembrī

Oliver RÖPKE

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

___________

Top