UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Iniciatīvas nosaukums

ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts – C.2. nodaļa

Paredzamais iniciatīvas veids

Neleģislatīvs Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai 

Orientējošais laiks

2025. gada 3. ceturksnis

Papildinformācija

Jauna iniciatīva, par kuru paziņots Komisijas darba programmā 2025. gadam

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, ir daudzveidīga loma mūsu sabiedrībā. Tās darbojas vairākās jomās, tādās kā izpratnes vairošana, izglītība, atbalsta vai pakalpojumu sniegšana, politikas uzraudzība un aizstāvība. Tām bieži ir uzticēta ES tiesību aktu un politikas īstenošana uz vietas. Tās stiprina sociālo kohēziju un sagatavotību, uzlabo politikas efektivitāti un nodrošina, ka tiek uzklausīts iesaistīto kopienu viedoklis. To iesaiste ir arī demokrātiskās līdzsvara un atsvara sistēmas būtiska daļa un nozīmīgs faktors ES vērtību popularizēšanā un aizsardzībā.

Komisija pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam un iesaistei izmanto visaptverošu rīku kopumu. Papildus dialogiem daudzās un dažādās politikas jomās un labāka regulējuma apspriešanas kanāliem regulāri tiek iesaistītas arī daudzas Komisijas ekspertu grupas, tādējādi nodrošinot daudzpusīgus rīkus un iespējas visām ieinteresētajām personām piedalīties visā politikas veidošanas ciklā. Nozīmīga loma pilsoniskās sabiedrības iesaistē ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir vajadzīga labvēlīga vide, kas sekmē jēgpilnu iesaisti un sniedz tām papildu atbalstu, kad tās veic savu darbu un piedalās ES politikā. Tām jāspēj strādāt netraucēti. Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, lai stiprinātu un aizsargātu pilsonisko telpu un tos, kas tajā aktīvi darbojas.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savās politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ir uzsvērusi, ka ir nepieciešama pastiprināta ES sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un šo organizāciju aizsardzība, un ir atkārtoti uzsvērusi šo nepieciešamību savā pilnvarojuma vēstulē demokrātijas, tieslietu, tiesiskuma un patērētāju tiesību aizsardzības komisāram.

ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijas pamatā ir šī politiskā apņemšanās un Ieteikums 2023/2836 par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos, kas pieņemts kā daļa no demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopuma.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Stratēģijā tiks ierosināts satvars rīcībai Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Tās galvenie mērķi būs stiprināt jēgpilnu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbs ir saistīts ar dažādām ES politikas jomām, un to aizsardzību. Stratēģija ir atbilde uz aicinājumiem izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju šo mērķu sasniegšanai, jo īpaši tiem, kurus izteicis Eiropas Parlaments un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Tā kā ir konstatēts, ka pilsoniskā telpa, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji popularizē un aizsargā ES vērtības, patlaban sarūk, stratēģijā tiktu ierosināti arī atsevišķi pasākumi, kuru mērķis būtu atbalstīt, aizsargāt un iespēcināt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kas darbojas šajās jomās. Konkrētie šķēršļi, ar ko viņi savā darbā saskaras, ir aprakstīti 2022. gada ziņojumā par ES Pamattiesību hartas piemērošanu, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2022. gada ziņojumā un Komisijas ziņojumos par tiesiskumu. Konkrētāk, Pamattiesību aģentūras (FRA) 2024. gada ziņojumā par pamattiesībām norādīts, ka trūkst jēgpilnas apspriešanās iespēju, jo īpaši valstu līmenī, un konstatēts, ka ES vērtību jomā strādājošajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pasliktinājusies darba vide. Trīs ceturtdaļas organizāciju, ar kurām notika apspriešanās, ziņoja, ka savā ar cilvēktiesību un tiesiskuma aizstāvēšanu saistītajā darbā saskaras ar šķēršļiem. Tās minēja šādus konkrētus šķēršļus:

·negatīva publicitāte un kampaņas medijos;

·verbāli uzbrukumi vai aizskaršana tiešsaistē;

·aizdomas par novērošanu;

·stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (jeb SLAPP) un

·juridiski un fiziski draudi.

Papildus tam tika minēta vēl viena problēma – grūtības iegūt ilgtermiņa, paredzamu un pārredzamu finansējumu, kas ļautu organizācijām saglabāt savu neatkarību.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Efektīvas sadarbības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicināšana un to aizsardzības nodrošināšana ir pārbaudījums, kas aptver daudzas jomas, tāpēc to nevar panākt ar ad hoc pasākumiem vai tikai ar valsts vai vietēja mēroga darbībām.

Proti, tā kā problēmas Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir līdzīgas, efektīvu un iedarbīgu risinājumu var panākt tikai ar koordinētu rīcību.

Tāpēc, lai ieviestu racionālāku pieeju, stratēģijā tiks apkopotas aktuālās atsauksmes un pasākumi, tādējādi nodrošinot, ka ES un dalībvalstu darbības tiek veiktas vienotā satvarā.

Rīcība ES līmenī būs vērsta uz sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī uz to aizsardzību un atbalstīšanu. Tā ietvers īpašus pasākumus ar mērķi atbalstīt, aizsargāt un iespēcināt tās organizācijas, kuras ir nozīmīga daļa no līdzsvara un atsvara sistēmas mūsu demokrātijās un aktīvi veicina un aizsargā ES vērtības.

Juridiskais pamats

Neattiecas

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Ierosinātā iniciatīva pievēršas vajadzībai pēc ES un tās dalībvalstu rīcības. Dalībvalstīm ir izšķiroša nozīme dialoga ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicināšanā un pilsoniskās telpas aizsardzībā valsts, vietējā un pilsoņu līmenī. Dalībvalstis šajā jomā parasti ir pirmais kontaktpunkts un rīkojas pirmās, tomēr vairākās rīcības jomās ir vajadzīga koordinēta ES pieeja. Viena no tām ir atvieglot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību pāri robežām Eiropas Savienībā. Tāpēc ir vajadzīgs racionalizēts un saskanīgs rīcības satvars, kas attiektos uz visu Eiropas Savienību. Būtu jāņem vērā arī ES un valstu pieredze pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšanā visā pasaulē.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Atzīstot, cik svarīgs ir darbs, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas veic, lai ES politika būtu sekmīga, ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija izveidos ES un dalībvalstu rīcības satvaru. Stratēģijas galvenie mērķi ES līmenī būs i) veicināt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tās būtu efektīvi iesaistītas ES politikas izstrādē un īstenošanā, un, ii) izmantojot visas sabiedrības pieeju, sniegt tām atbalstu un aizsardzību, kas tām vajadzīga darba veikšanai.

Attiecībā uz ES rīcību satvars sistematizēs un uzlabos esošos ES mehānismus, kas piedāvā jēgpilnu iesaisti un atbalstu, vienlaikus padarot tos pārredzamākus. Tas jo īpaši papildinātu institucionālos mehānismus, kas jau pastāv Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Satvarā tiktu ņemti vērā arī pārredzamības un pārskatatbildības principi, kas ir svarīgi gan sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan pašiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tostarp attiecībā uz ES vērtību ievērošanu, īstenojot ES programmas. Tādējādi satvars nodrošinās koordinētu pieeju konkrētām problēmām, ar kurām saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Attiecībā uz rīcību valstu līmenī stratēģija palīdzēs īstenot 2023. gada ieteikumu par pilsonisko līdzdalību, kurā dalībvalstis tiek aicinātas izveidot efektīvus pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības un aizsardzības mehānismus. Tā arī noteiks līdzīgus ES līmeņa mehānismus, ņemot vērā pašreizējos centienus ES ārējā darbībā.

Stratēģija ietvers īpašas darbības ar mērķi atbalstīt, aizsargāt un iespēcināt tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, kuriem ir svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā mūsu demokrātijās un kuri aktīvi popularizē un aizsargā ES vērtības.

Šīs organizācijas un aizstāvji saskaras ar konkrētām problēmām. Šīs problēmas ir saistītas ar i) aizsardzību, ii) ilgtspējīga, elastīga un pārredzama finansējuma trūkumu un iii) grūtībām sadarboties ar publiskām iestādēm, jo īpaši jomās, kas saistītas ar tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesībām. Stratēģijā tiks ierosinātas iniciatīvas labvēlīgas vides veidošanai, paredzot ES līmeņa rīcību, lai apturētu pilsoniskās telpas sarukšanu. Tajā tiks ierosināti arī pasākumi labākam dialogam starp publiskām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par demokrātiju, tiesiskumu un saistītajiem jautājumiem. ES līmenī tas ietvers sadarbošanos, izmantojot Pilsoniskās sabiedrības platformu.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka stratēģijai būs pozitīva sociālā ietekme, pateicoties efektīvākai un atvērtākai šo dalībnieku iesaistei lēmumu pieņemšanas procesos ES un valstu līmenī. Saskaņotāka rīcība un strukturēti mehānismi ES un valstu līmenī arī palīdzēs sistemātiskāk risināt pilsoniskās telpas problēmas. Tas savukārt veicinās vienlīdzību, iekļautību un uzticēšanos publiskajai lēmumu pieņemšanai.

Atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, stratēģija arī stiprinās pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību. Nodrošinot saskanīgu aizsardzības sistēmu, tā uzlabos aizsardzības pasākumus organizācijām, kas saskaras ar draudiem un uzbrukumiem. Šie aizsardzības pasākumi palīdzēs aizsargāt attiecīgo personu pamattiesības un ļaus tām labāk aizstāvēt citu personu pamattiesības un ar tām saistītās vērtības. Stratēģija veicinās pārskatatbildību un nodrošinās, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pieejami nepieciešamie resursi un piemēroti kanāli dialogam.

Turklāt ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm veicinās kopīgu atbildību pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzībā. No tā izrietošais demokrātijas noturības, kritiskās domāšanas un sabiedrības uzticības stimuls galu galā nāks par labu visai sabiedrībai. Izstrādājot stratēģiju, tiks ņemta vērā arī ārējā dimensija, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju pilsoniskajai sabiedrībai, tādējādi veicinot iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību.

Turpmākā pārraudzība

Stratēģijas ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzībā, atbalstīšanā un sadarbības stiprināšanā ar tām var uzraudzīt, izmantojot dažādus mehānismus, tostarp nozaru uzraudzības mehānismus, un – saistībā ar pilsonisko telpu vispār – FRA veikto uzraudzību un Komisijas gada ziņojumus par tiesiskumu, jo īpaši to līdzsvara un atsvara pīlāru.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums nav plānots. Ierosinātā iniciatīva ir Komisijas paziņojums, un tas neparedz nekādas obligātas saistības dalībvalstīm vai citām ieinteresētajām personām vai finansiālu ietekmi uz tām.

Apspriešanas stratēģija

Šīs iniciatīvas sagatavošanā būtiski svarīga būs plaša apspriešana un sabiedrības iesaiste. Apspriešanas process norisināsies 2025. gada otrajā un trešajā ceturksnī, un tā gaitā tiks apkopotas atsauksmes un viedokļi no ieinteresētajām personām, īpašu uzmanību pievēršot par prioritāti noteiktajām jomām.

Apspriešanas procesa sastāvdaļas būs šādas:

·šis uzaicinājums iesniegt atsauksmes, kā arī atklāta sabiedriskā apspriešana (tā ilgs 12 nedēļas);

·Eirobarometrs par demokrātiju;

·apspriešanās ar dalībvalstīm, arī Padomē;

·mērķorientēta viedokļu apmaiņa ar Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju;

·mērķorientētas apspriešanās ar nozīmīgākajām ieinteresētajām personām par dažādām ES politikas jomām, izmantojot fokusa grupas un īpašas anketas;

·mērķorientētas apspriešanās ar Eiropas, starptautiskām un valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas popularizē un aizsargā ES vērtības, tostarp izmantojot tādus kanālus kā FRA pamattiesību platforma;

·viedokļu apmaiņa ar attiecīgām starptautiskām organizācijām (tostarp Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju).

Informācija par apspriešanu tiks izplatīta i) Komisijas sociālo mediju kanālos, ii) projektu atbalsta saņēmējiem un iii) esošajās platformās (piemēram, FRA pamattiesību platformā).

Kad sabiedriskā apspriešana būs beigusies, apspriešanas tīmekļa lapā tiks publicēts faktu kopsavilkuma ziņojums.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Šīs apspriešanas mērķis ir:

·apkopot plaša ieinteresēto personu loka viedokļus, informāciju un analīzi;

·izprast konkrētās problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas un

·apzināt un ieskicēt iespējamās darbības, kas ES un tās dalībvalstīm jāveic, lai risinātu šīs problēmas.

Turklāt apspriešana ir iecerēta kā pārredzams un līdzdalību nodrošinošs veids, kādā iegūt no ieinteresētajām personām vispusīgu perspektīvu, ko Komisija var izmantot, lai ierosinātu konkrētas iniciatīvas ar mērķi aizsargāt, atbalstīt un veicināt sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopumā veidot labvēlīgu vidi.

Mērķauditorija

Apspriešana ir vērsta uz plašu ieinteresēto personu loku, kuru vidū ir sabiedrības locekļi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas (kas darbojas dalībvalstīs, ES un starptautiskā mērogā), valstu cilvēktiesību iestādes un līdztiesības iestādes, valsts iestādes, akadēmiskās aprindas, jauniešu grupas, mediju pārstāvji un starptautiskās organizācijas.