(1)

Kravu pārvadājumu un loģistikas efektivitāte ir īpaši svarīga Savienības ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, iekšējā tirgus darbībai un visu Savienības reģionu sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai.

(2)

Regulas mērķis ir veicināt kravu pārvadājumu un loģistikas digitalizāciju nolūkā samazināt administratīvās izmaksas, uzlabot kompetento iestāžu izpildes spējas un uzlabot pārvadājumu efektivitāti un ilgtspēju.

(3)

Preču, tostarp atkritumu, aprite ir saistīta ar lielu daudzumu informācijas, kuras apmaiņa uzņēmumu starpā un starp uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm joprojām notiek papīra dokumentu formātā. Papīra dokumentu izmantošana rada būtisku administratīvo slogu loģistikas uzņēmumiem un papildu izmaksas loģistikas uzņēmumiem un saistītajām nozarēm (piemēram, tirdzniecības un ražošanas nozarei), jo īpaši MVU, un tai ir nelabvēlīga ietekme uz vidi.

(4)

Tāda vienota Savienības līmeņa tiesiskā regulējuma neesamība, kas kompetentajām iestādēm noteiktu pienākumu normatīvajos aktos pieprasīto attiecīgo kravu pārvadājumu informāciju pieņemt elektroniski, tiek uzskatīta par galveno iemeslu tam, ka nav panākts progress vienkāršošanā un informācijas apmaiņas efektivitātes paaugstināšanā, ko nodrošinātu pieejamie elektroniskie līdzekļi. Ja kompetentās iestādes pieņemtu informāciju elektroniski, ievērojot kopējas specifikācijas, tas ne tikai atvieglotu saziņu starp kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem, bet arī netieši veicinātu vienotas un vienkāršotas elektroniskas saziņas izveidi starp uzņēmumiem visā Savienībā. Tas arī radītu ievērojamus administratīvo izmaksu ietaupījumus uzņēmējiem un jo īpaši MVU, kuri veido lielo vairumu transporta un loģistikas uzņēmumu Savienībā.

(5)

Dažas Savienības transporta tiesību normas izvirza pienākumu kompetentajām iestādēm pieņemt digitalizētu informāciju, taču ir tālu līdz tam, lai tas attiektos uz visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Būtu jārada iespēja izmantot elektroniskus līdzekļus, lai visā Savienības teritorijā kompetentajām iestādēm sniegtu regulatīvo informāciju par preču pārvadājumiem saistībā ar visiem attiecīgajiem transporta operāciju posmiem, kas norit Savienības teritorijā. Turklāt minētajai iespējai būtu jāattiecas uz visu regulatīvo informāciju un visiem transporta veidiem.

(6)

Tādējādi būtu jānosaka pienākums kompetentajām iestādēm pieņemt elektroniski sniegtu informāciju visos gadījumos, kad uzņēmējiem jāsniedz kāda informācija, lai pierādītu atbilstību prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas šī regula. Šim pienākumam būtu jāattiecas arī uz informāciju, ko iestādes saskaņā ar minēto Savienības tiesību aktu noteikumiem ir pieprasījušas kā papildinformāciju, piemēram, ja daļa no informācijas trūkst. Tas pats būtu jāattiecina uz gadījumiem, kad valsts tiesību aktos prasīts sniegt regulatīvo informāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir identiska ar informāciju, kura jāsniedz, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Iestādēm saistībā ar minēto informāciju arī būtu jācenšas sazināties ar attiecīgajiem uzņēmumiem elektroniski. Šādai saziņai nebūtu jāskar attiecīgie Savienības tiesību akti un valsts tiesību akti, kas saistīti ar pēcpasākumiem, kurus veic regulatīvās informācijas pārbaužu laikā vai pēc tām. Kompetento iestāžu pienākums pieņemt informāciju, ko uzņēmēji ir iesnieguši elektroniski, būtu jāpiemēro arī visos gadījumos, kad ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, tiek pieprasīta informācija, kas ir minēta arī attiecīgajās starptautiskajās konvencijās, piemēram, konvencijās, kas reglamentē starptautiskos pārvadājumu līgumus dažādos transporta veidos, piemēram, ANO Konvencijā par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR), Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), IATA Rezolūcijā Nr. 672 par gaisa pārvadājumu e-pavadzīmi, Konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas konvencijā) un Budapeštas Konvencijā par līgumu par preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (CMNI).

(7)

Tā kā šīs regulas nolūks ir tikai atvieglot un veicināt informācijas sniegšanu starp uzņēmējiem un administratīvām struktūrām, izmantojot elektroniskus līdzekļus, šai regulai nevajadzētu ietekmēt Savienības vai valstu tiesību normas, kas paredz regulatīvās informācijas saturu, un jo īpaši tai nevajadzētu izvirzīt nekādas papildus regulatīvās informācijas vai valodu prasības. Lai gan šīs regulas nolūks ir ļaut regulatīvās informācijas prasības izpildīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus, nevis papīra dokumentus, tā neskar attiecīgo uzņēmēju iespēju sniegt minēto informāciju papīra formātā, kā paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, un tā arī neskar attiecīgās Savienības prasības attiecībā uz dokumentiem, kas jāizmanto attiecīgās informācijas strukturētai attēlošanai. Šī regula arī neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (3) noteikumus par procedūras prasībām atkritumu sūtījumiem, un noteikumus, kas attiecas uz muitas iestāžu veiktām kontrolēm. Šai regula arī neskar ziņošanas pienākumus, tostarp tos, kuri attiecas uz muitas iestāžu kompetenci vai citu iestāžu kompetenci un kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (4) vai saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas vai deleģētajos aktos, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1239 (5).

(8)

Elektronisko līdzekļu izmantošana regulatīvās kravas pārvadājumu informācijas apmaiņā var samazināt uzņēmēju administratīvās izmaksas un var uzlabot kompetento iestāžu efektivitāti. Gan uzņēmējiem, gan kompetentajām iestādēm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai tie varētu apmainīties mašīnlasāmā formātā, izmantojot platformas, kuru pamatā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (eFTI platformas), tostarp jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums. Tomēr attiecīgajiem uzņēmējiem arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam sniegt informāciju cilvēklasāmā formātā, kad to konkrēti pieprasa kompetentās iestādes, lai kompetentās iestādes varētu veikt savus pienākumus situācijās, kad nav pieejama piekļuve eFTI platformai.

(9)

Lai uzņēmēji varētu elektroniski sniegt attiecīgo informāciju vienādā veidā visās dalībvalstīs, jāizmanto kopīgas specifikācijas, kas būtu jāpieņem Komisijai, izmantojot deleģētos un attiecīgi īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu.

(10)

Kopīgajām specifikācijām attiecībā uz datu elementu definīciju un tehniskajām iezīmēm, būtu jānodrošina datu sadarbspēja, izveidojot vienotu, visaptverošu datu kopu, kas izmantojama informācijas elektroniskai paziņošanai. Šajā visaptverošajā datu kopā būtu jāiekļauj visi datu elementi, kas atbilst informācijas prasībām attiecīgajos Savienības tiesību aktos un valsts tiesību aktos, un tajā katrs datu elements, kas ir kopīgs vienai vai vairākām apakšgrupām būtu jāiekļauj tikai vienu reizi.

(11)

Kopīgajās specifikācijās būtu arī jānosaka kopīgas procedūras un detalizēti noteikumi attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi minētajai informācijai un tās apstrādi, tostarp jebkāda saistītā saziņa starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajiem uzņēmējiem, piemēram, tādas papildinformācijas pieprasījumi, kas kompetentajām iestādēm ir vajadzīga savas attiecīgās regulatīvās izpildes kompetences īstenošanai saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem.

(12)

Nosakot minētās kopīgās specifikācijas, pienācīgi būtu jāņem vērā attiecīgās datu apmaiņas specifikācijas, kas paredzētas attiecīgos Savienības tiesību aktos un ietvertas attiecīgos Eiropas un starptautiskajos standartos par datu apmaiņu, tostarp multimodālos standartos, kā arī jāņem vērā principi un ieteikumi, kuri sniegti Komisijas 2017. gada 23. marta paziņojumā “Eiropas sadarbspējas satvars– Īstenošanas stratēģija”, kas paredz veidu, kā sniedzami digitālie Eiropas sabiedriskie pakalpojumi, par kuru kopīgi vienojušās dalībvalstis. Pienācīgi būtu jānodrošina arī tas, lai šīs specifikācijas paliktu tehnoloģiski neitrālas un atvērtas novatoriskām tehnoloģijām.

(13)

Lai līdz minimumam samazinātu izmaksas uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm, varētu apsvērt kompetento iestāžu piekļuves punktu izveidi. Šie piekļuves punkti darbotos tikai kā starpnieki starp eFTI platformām un kompetentajām iestādēm, un tāpēc tiem nevajadzētu nedz saglabāt, nedz apstrādāt eFTI datus, kuriem tie nodrošina piekļuvi, izņemot metadatus, kas saistīti ar eFTI datu apstrādi, piemēram, darbību žurnālus, kas nepieciešami uzraudzības vai statistikas vajadzībām. Dalībvalstis varētu arī vienoties izveidot kopīgus piekļuves punktus savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(14)

Šai regulai būtu jānosaka darbības prasības, kas piemērojamas eFTI platformas un kuras uzņēmējiem būtu jāizmanto, kad tie kompetentajām iestādēm sniedz regulatīvo kravu pārvadājumu informāciju elektroniski, lai izpildītu nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentajām iestādēm obligāti jāpieņem šī informācija, kā noteikts šajā regulā. Būtu arī jāizstrādā prasības trešo personu platformu pakalpojumu sniedzējiem (eFTI pakalpojumu sniedzēji). Minētajām prasībām būtu jo īpaši jānodrošina, ka visus eFTI datus var apstrādāt tikai saskaņā ar visaptverošu uz personu tiesībām balstītu piekļuves kontroles sistēmu, kas nodrošina piešķirtas funkcijas; ka visas kompetentās iestādes var tūlītēji piekļūt minētajiem datiem saskaņā ar savu attiecīgo regulatīvās izpildes kompetenci; ka personas datu elektronisku apstrādi var veikt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6); un ka sensitīvas komercinformācijas apstrādē var ievērot šādas informācijas konfidencialitāti.

(15)

Komisijai būtu jāpieņem specifikācijas attiecībā uz funkcionalitātes prasībām eFTI platformām. Šo specifikāciju pieņemšanā Komisijai būtu jācenšas nodrošināt eFTI platformu sadarbspēja, lai atvieglotu datu apmaiņu starp šādām platformām un ļautu uzņēmējiem izmantot viņu izvēlēto eFTI platformu. Lai atvieglotu īstenošanu un pēc iespējas mazinātu izmaksas, Komisijai arī būtu jāņem vērā attiecīgi tehniskie risinājumi un standarti, kas tiek izmantoti esošajās IKT sistēmās. Vienlaikus Komisijai būtu jānodrošina, ka minētās specifikācijas joprojām ir, cik vien iespējams, tehnoloģiski neitrālas, lai veicinātu pastāvīgu inovāciju un izvairītos no tehnoloģiskas iesīkstes.

(16)

Lai nostiprinātu uzņēmēju un kompetento iestāžu uzticību eFTI platformu un eFTI pakalpojumu sniedzēju atbilstībai minētajām funkcionalitātes prasībām, dalībvalstīm būtu jāizveido sertificēšanas sistēma, kuras pamatā būtu akreditācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (7). Lai izmantotu sertifikācijas priekšrocības, jau lietošanā esošo IKT sistēmu nodrošinātāji tiek mudināti nodrošināt minēto sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām eFTI platformu prasībām un pieteikties sertifikācijai. IKT sistēmu sertifikācija būtu jāveic bez kavēšanās.

(17)

eFTI platformu izmantošana uzņēmējiem garantē to, ka viņu regulatīvo informāciju pieņems, un nodrošina kompetentajām iestādēm uzticamu un drošu piekļuvi šai informācijai. Tomēr, neskatoties uz visu kompetento iestāžu pienākumu pieņemt informāciju, kas sniegta, izmantojot sertificētu eFTI platformu saskaņā ar šo regulu, arvien vēl vajadzētu būt iespējamai citu IKT sistēmu izmantošanai, ja dalībvalsts tā nolemj. Vienlaikus šai regulai nebūtu jāliedz eFTI platformu izmantošana uzņēmumu starpā, nedz jāliedz eFTI platformu papildfunkciju izmantošana, ja vien tas nerada negatīvu ietekmi uz tādas regulatīvas informācijas apstrādi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, saskaņā ar šīs regulas prasībām.

(18)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, kas jāievēro, īstenojot pienākumu pieņemt regulatīvo informāciju, kura saskaņā ar šo regulu sniegta elektroniski, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Proti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai izveidotu kopīgas procedūras un detalizētus noteikumus par kompetento iestāžu piekļuvi minētajai regulatīvajai informācijai un tās apstrādi, ja attiecīgie uzņēmēji minēto informāciju sniedz elektroniski, tostarp detalizētus noteikumus un tehniskās specifikācijas, un lai noteiktu detalizētas specifikācijas par to, kā īsteno prasības attiecībā uz eFTI platformām un eFTI pakalpojumu sniedzējiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(19)

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz: I pielikuma A daļas grozīšanu, lai ņemtu vērā jebkurus Komisijas pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktus, kas nosaka jaunas Savienības līmeņa regulatīvās informācijas prasības saistībā ar preču pārvadāšanu; I pielikuma B daļas grozīšanu, lai iekļautu sarakstus ar valsts tiesībās paredzētajām regulatīvās informācijas prasībām, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar šo regulu, un lai iekļautu jebkuru jaunu attiecīgo valsts tiesību normu, ar ko ievieš izmaiņas valsts regulatīvās informācijas prasībās vai nosaka jaunas būtiskas regulatīvās informācijas prasības, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā un kuras dalībvalstis jau paziņojušas Komisijai saskaņā ar šo regulu; kopīgas datu kopas un datu apakškopu izveidošanu un grozīšanu attiecībā uz attiecīgajām regulatīvās informācijas prasībām, uz kurām attiecas šī regula; un noteiktu tehnisku šīs regulas aspektu papildināšanu, proti, attiecībā uz eFTI platformu sertificēšanas noteikumiem un sertificēšanas zīmes izmantošanu un attiecībā uz eFTI pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas noteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9).

Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt minēto aktu izstrādē un sagatavošanā svarīga ir visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste attiecīgajos forumos, piemēram, ekspertu grupā, kas izveidota ar Komisijas 2018. gada 13. septembra Lēmumu par “Digitālā transporta un loģistikas forumu”.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt kompetentām iestādēm vienādu pieeju attiecībā uz elektroniski iesniegtas kravu pārvadājumu informācijas pieņemšanu– nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā vajadzību izstrādāt kopīgas prasības, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Kravu pārvadājumu regulatīvās informācijas ietvaros sniegto personas datu apstrāde ar elektroniskiem līdzekļiem būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(22)

Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Būtu jāapkopo informācija šīs izvērtēšanas vajadzībām un jāizvērtē šajā regulā izvirzīto mērķu sasniegšana.

(23)

Efektīvai un produktīvai izpildei ir nepieciešams, lai visām kompetentajām iestādēm būtu tieša, reāllaika piekļuve attiecīgajai regulatīvajai informācijai elektroniski. Tālab un saskaņā ar principu “digitāls pēc noklusējuma”, kas minēts Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā, kura nosaukums ir: “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana”, elektronisku līdzekļu izmantošanai būtu jākļūst par valdošo veidu regulatīvās informācijas apmaiņai starp uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm. Tāpēc Komisijai būtu jāizvērtē iespējamās iniciatīvas, lai noteiktu pienākumu uzņēmējiem izmantot elektroniskus līdzekļus regulatīvās informācijas sniegšanai kompetentajām iestādēm. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāierosina atbilstošas iniciatīvas, tostarp iespējami grozījumi šajā regulā un citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Lai uzlabotu kompetento iestāžu izpildes spējas un līdz minimumam samazinātu izmaksas gan uzņēmējiem, gan kompetentajām iestādēm, Komisijai arī būtu jāapsver turpmāki pasākumi, piemēram, labāka to IKT sistēmu un platformu, kuras izmanto regulatīvās informācijas reģistrēšanai un apstrādei, sadarbspēja un kopīgs piekļuves punkts tām, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos transporta jomā.

(24)

Šo regulu nevar efektīvi piemērot, pirms nav stājušies spēkā tajā paredzētie deleģētie un īstenošanas akti. Tāpēc Komisijai ir juridisks pienākums pieņemt šos deleģētos un īstenošanas aktus, un tai būtu nekavējoties jāsāk darbs pie tiem, lai nodrošinātu attiecīgo specifikāciju savlaicīgu pieņemšanu, ja iespējams –pirms attiecīgajiem termiņiem, kas noteikti šajā regulā. Šo deleģēto un īstenošanas aktu savlaicīga pieņemšana ir būtiska tam, lai dalībvalstīm un uzņēmējiem būtu pietiekami daudz laika vajadzīgo pasākumu veikšanai atbilstīgi šai regulai. Tādēļ attiecīgi šajā regulā būtu jānosaka dažādi piemērošanas laikposmi.

(25)

Tāpat šajā regulā noteiktais dalībvalstu paziņošanas pienākums būtu jāizpilda viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai ļautu Komisijai savlaicīgi pieņemt pirmo šajā regulā noteikto deleģēto aktu.

(26)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.