UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Iniciatīvas nosaukums

Eiropas datu savienības stratēģija

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

CNECT ĢD, G1. nodaļa

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas paziņojums

Orientējošais laiks

2025. g. 3. cet.

Papildinformācija

—

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Šī iniciatīva ir turpinājums darbībām, kas noteiktas 2020. gada Datu stratēģijā, kuras mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, kurā var notikt brīva datu plūsma. Kopš tā laika ir notikušas tehnoloģiskas un ģeopolitiskas norises, kuru rezultātā ir nepieciešams atjaunināt pieeju. Dragi ziņojumā norādīts, ka ES trūkst lielu datu kopu un tai ir jāveicina starpnozaru koordinācija un datu kopīgošana, lai paātrinātu mākslīgā intelekta, jo īpaši ģeneratīva MI, integrāciju Eiropas rūpniecībā. Letas ziņojumā 2024. gada aprīlī uzsvērts, ka ir jādara vairāk, lai izveidotu reālu iekšējo tirgu datu jomā. MI kontinenta rīcības plānā Datu savienības stratēģija ir uzsvērta kā galvenā darbība MI potenciāla atraisīšanai.

Eiropas Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņa politikas pamatnostādnēs ir īpaši uzsvērta nepieciešamība “izmantot neizmantoto potenciālu, kas piemīt datiem”. Visbeidzot, 2025. gada janvārī publicētajā Komisijas paziņojumā “ES Konkurētspējas kompass” ir norādīts, ka tiks ierosināta Datu savienības stratēģija, ar kuru tiks uzlabota un veicināta privāto un publisko datu droša kopīgošana, izmantojot pārredzamus procesus, tiks vienkāršots regulatīvais režīms un tā piemērošana un tiks paātrināta jaunu sistēmu un lietotņu izstrāde, ievērojot pamattiesības.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

2020. gada ES Datu stratēģija ir devusi šādus rezultātus: izveidotas kopīgas Eiropas datu telpas, kas darbojas kā decentralizēti satvari uzņēmumu veiktai suverēnai datu kopīgošanai un apkopošanai, piemēram, izmantojot datu starpniecības pakalpojumus, ko reglamentē Datu pārvaldības akts; jaunas tiesības piekļūt rūpnieciskajiem datiem un kopīgot tos saskaņā ar Datu aktu; un veselības dati saskaņā ar Eiropas veselības datu telpas regulu. Tomēr, MI revolūcijai paātrinoties, ir jādara vairāk, lai atraisītu rūpnieciskos datus un datus no nepietiekami pārstāvētām valodām.

ES ekonomika, ko raksturo spēcīgi uzņēmumi tradicionālajās nozarēs, bet maz lielu tehnoloģiju nozares dalībnieku, digitalizācijas procesā sastopas ar problēmām. Tajā pašā laikā lieli tehnoloģiju nozares dalībnieki no trešām valstīm cenšas ienākt tradicionālajās rūpniecības nozarēs, pozicionējot sevi kā digitalizācijas partnerus. Eiropas rūpniecības nozarei trūkst alternatīvu digitalizācijas projektiem, tai skaitā — bet ne tikai — mākslīgā intelekta izstrādei un piemērošanai.

Atšķirībā no personas datu ekonomikas rūpnieciskie dati ir specifiski konkrētām jomām, un tos glabā daudzi un dažādi dalībnieki, kuri datu kopīgošanā un apkopošanā saskaras ar regulējuma problēmām. Daži dati attiecas uz konkrētu valodu un var būt pieejami tikai mazā apjomā. Tā rezultātā inovatīvi uzņēmumi nespēj apmācīt vai pastāvīgi uzlabot vispārīga lietojuma modeļus dažādām rūpniecības jomām vai Eiropas valodām.

Turklāt joprojām pastāv grūtības ne tikai piekļuvē datiem, bet arī piekļuvē talantiem, datošanas iekārtām un kapitālam. Datu izmantošanas normatīvo vidi Eiropas Savienībā veido vispārīgo un nozaru tiesību aktu sarežģīts kopums, kura savstarpējo mijiedarbību uzņēmumiem bieži vien ir grūti saprast; turklāt to izpildi uzrauga dažādas struktūras un iestādes, un tas negatīvi ietekmē piemērošanas efektivitāti un rada nenoteiktību uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm. Neraugoties uz centieniem saskaņot noteikumus par personas datu apstrādi, dalībvalstis var izmantot atkāpes, pamatojoties uz atvērtības klauzulām vai īpašām nepiedalīšanās klauzulām. Arvien pieaugošs skaits ziņošanas un paziņošanas prasību, kas ietvertas visu veidu tiesību aktos, ietekmē konkurētspēju.

Starptautiskās datu plūsmas kļūst arvien svarīgākas visā ekonomikā, taču arī šeit pastāv problēmas. Eiropas uzņēmumiem bieži ir neskaidrības attiecībā uz datu pārsūtīšanu no trešām valstīm atpakaļ uz ES. Dažas ES datu kategorijas nav pietiekami aizsargātas pret ļaunprātīgiem dalībniekiem. Pašreizējā ģeopolitiskā spriedze rada jautājumus par ES ekonomisko drošību situācijā, kad ES ir pārmērīgi atkarīga no citām valstīm, piemēram, atkarība no attiecīgiem datiem dažās ģeneratīvā MI jomās, kas negatīvi ietekmē ES spēju nodrošināt savu ilgtermiņa konkurētspēju.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Eiropai ir potenciāls būt vadībā datu ekonomikas jomā, drošā veidā izmantojot datus, lai nodrošinātu uzticamu, nediskriminējošu MI un uzlabotu konkurētspēju pasaules tirgū — ar nosacījumu, ka tiek apsvērtas turpmākas darbības. Stratēģija var palīdzēt Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem efektīvāk gūt labumu no kontinentā ģenerētajiem datiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot juridisko nenoteiktību.

Juridiskais pamats

Paziņojuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību (LES) 114. pants. Paredzams, ka paziņojumā tiks izsludināta virkne iniciatīvu un darbību ar atšķirīgu juridisku pamatu. Atkarībā no izziņotā(-o) iespējamā(-o) leģislatīvā(-o) un neleģislatīvā(-o) instrumenta(-u) satura un darbības jomas šiem juridiskajiem instrumentiem piemērotais juridiskais pamats tiks attiecīgi norādīts, kad instrumenti tiks izstrādāti.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Datu tirgus pārrobežu raksturs rada problēmas dalībvalstīm “individuāli”, jo neatkarīgas darbības var radīt regulējuma un tirgus sadrumstalotību. Lai no tā izvairītos, ir arvien lielāka vajadzība īstenot koordinētu pieeju, kurā tiek ņemts vērā viss ES iekšējais tirgus. Šāda pieeja ļautu panākt apjomradītus ietaupījumus, radītu uzticamu ES rīku ekosistēmu, dotu iespējas Eiropas uzņēmumiem un veicinātu saliedētāku, konkurētspējīgāku, nediskriminējošu un uzticamāku Eiropas datu un MI tirgu. Starptautiskās datu plūsmas ir svarīgs ES uzņēmumu konkurētspējas aspekts, un tās efektīvi tiek regulētas ES līmenī, kur vienota pieeja palielina Eiropas ietekmi sarunās, nodrošina regulējuma konsekvenci globālajās attiecībās un novērš sadrumstalotību starp dalībvalstīm. Administratīvo slogu rada ne tikai valstu tiesību aktu prasības, bet regulāri arī ES tiesiskais regulējums. Samazinot šo slogu, tiktu atbalstīti plašāki Eiropas konkurētspējas mērķi.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Pirmais mērķis ir stimulēt investīcijas datu tehnoloģijās un darīt pieejamus konkrētus datu aktīvus, izmantojot brīvprātīgus pasākumus vai finansējumu, lai nodrošinātu datu plašāku izmantošanu un pieejamību, piemēram, ģeneratīvā MI izstrādei. Tas varētu ietvert pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot jaunuzņēmumu piekļuvi datiem, piemēram, vienas pieturas aģentūras izveide, kas ļauj piekļūt papildu datu avotiem pēc pieprasījuma, un turpmākus pasākumus brīvprātīgas datu kopīgošanas veicināšanai.

Otrs mērķis ir vienkāršošana. Tas būtu jādara, 1) racionalizējot esošos noteikumus un 2) izstrādājot datu rīkus administratīvā sloga mazināšanai. Lai konsolidētu spēkā esošos noteikumus, tie tiks izvērtēti un vajadzības gadījumā tiks ierosināti mērķtiecīgi pielāgojumi, lai nodrošinātu pēc iespējas optimālu instrumentu sadarbību efektīvai datu ekonomikai, ietverot efektīvus pārvaldības mehānismus. Būtu jāizstrādā un jāizvērš digitālā infrastruktūra, kas nodrošina ziņošanas pienākumu automātisku izpildi. Šajā nolūkā varētu apsvērt obligātas digitālās ziņošanas ieviešanu turpmākajās likumdošanas iniciatīvās un digitālās ziņošanas veicināšanu spēkā esošo tiesību aktu ietvaros. 

Trešais mērķis ir izstrādāt starptautisku datu stratēģiju, kurā būtu jāiekļauj darbības, kas aizsargā ES datu eksportu, kā arī darbības, kas veicina datu importu ES. Tam ir vajadzīga integrēta pieeja, kas cita starpā ņem vērā gan ES iekšējo datu tiesību kopumu, gan ES ārējo digitālās tirdzniecības politiku. Turklāt starptautiskajā datu stratēģijā būtu jāapsver arī piekļuve kopīgām Eiropas datu telpām un jānosaka darbības prioritārai iesaistei divpusējā un daudzpusējā līmenī, kā arī tādu starptautisku noteikumu izstrāde, kas veicina datu kopīgošanu uz līguma pamata.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka pasākuma ekonomiskā ietekme izpaudīsies pakalpojumos un produktos, galvenokārt MI pakalpojumos un produktos, kuri pastiprināti balstīsies uz datiem un būs izstrādāti atbilstoši lietotāju vajadzībām. Stratēģija ļaus turpināt attīstīt uzticamu un plaukstošu datu ekonomiku, tādējādi, visticamāk, palielinot datu vērtību, ievērojot arī datu aizsardzības un kiberdrošības standartus. Integrētāks un digitāli spēcīgāks vienotais tirgus ļaus ES uzņēmumiem, tai skaitā MVU, izvērsties un maksimāli izmantot tirgu, turklāt tas arī ļaus publiskajai pārvaldei risināt svarīgus sabiedriskus uzdevumus visās jomās. 

Tiesiskā regulējuma vienkāršošana mazinās regulatīvo slogu uzņēmumiem. Administratīvā sloga samazināšana pozitīvi ietekmēs visu ekonomiku, bet jo īpaši mazākus un vidējus uzņēmumus, kuru spējas veikt atbilstības nodrošināšanas uzdevumus ir mazākas un kuriem administratīvais slogs bieži vien ir lielākais kavēklis investīciju piesaistē.

Nepersondatu starptautisko plūsmu jautājuma risināšana ES līmenī stiprinātu Eiropas kā globālas digitālās līderes lomu, uzlabotu regulējuma saskaņotību, piesaistītu datu plūsmas Eiropas Savienības virzienā un nodrošinātu stingrākus aizsardzības pasākumus drošai un konkurētspējīgai ES datu apmaiņai ar trešām valstīm.

Turpmākā pārraudzība

Ņemot vērā iniciatīvas būtību — plašs politisks paziņojums —, iniciatīvas uzraudzība notiks vēlākā posmā, kad tiks īstenotas dažādas ierosinātās darbības. Lai pārraudzītu iniciatīvu, Komisija noteiktā laikā izvērtēs stratēģiju, pirmkārt, Eiropas Datu inovācijas kolēģijā un datu jautājumu ekspertu grupā, kā arī dažādās ar to saistītajās ieinteresēto personu grupās, kā arī regulāri ziņos attiecīgajai Padomes darba grupai un Parlamenta komitejām. Komisija arī novērtēs stratēģijas īstenošanu, izmantojot dažādas no tās izrietošās darbības. Visus leģislatīvos pasākumus papildinās rūpīgs izvērtējums un atbilstoši novērtēšanas mehānismi.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Tā kā paziņojumā ir izklāstīta stratēģija un sniegts pārskats, šāda veida darbībām ietekmes novērtējums a priori nav vajadzīgs. Ietekmes novērtējums attiecīgā gadījumā būs jāpievieno tiesību aktu priekšlikumiem, potenciālām darbībām vai citiem priekšlikumiem un iniciatīvām, kuriem var būt būtiska ietekme, un stratēģijā izziņotajiem politiskajiem risinājumiem. Datu savienības stratēģijas mērķis ir noteikt vispārēju pieeju, kuras ietekmi nav iespējams noteikt.

Apspriešanas stratēģija

Apspriešanas darbības ietvers:

sabiedrisko apspriešanu (sk. informāciju zemāk); mērķorientētas anketas dalībvalstīm un izraudzītiem ekspertiem; mērķorientētu apspriešanos, arī par MVU; nozaru darbseminārus; ekspertu intervijas; augsta līmeņa pasākumus un valstu apmeklējumus.

MVU kopiena tiks uzrunāta tieši, pirmkārt, caur Eiropas Datu inovācijas kolēģiju un tās MVU pārstāvjiem, kā arī caur MVU Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku, lai izstrādātu iniciatīvas, kas balstītas uz labākajām pieejamajām zināšanām, aicinām zinātniekus, kā arī akadēmiskas organizācijas, akadēmiskas biedrības un zinātniskas apvienības, kurām ir speciālās zināšanas par datu politiku, mākslīgo intelektu un/vai administratīvā sloga mazināšanu, iesniegt atbilstošus publicētus un vēl nepublicētus zinātniskus pētījumus, analītiskus materiālus un datus.

Saistībā ar šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes mēs sākam sabiedrisko apspriešanu portālā “Izsakiet viedokli”, un tajā var piedalīties ikviens. Sabiedriskajā apspriešanā varat piedalīties šeit: sabiedriskās apspriešanas lapa. Apspriešanas jautājumi ir pieejami angļu, franču un vācu valodā, taču atbildēt var jebkurā no Eiropas Savienības 24 oficiālajām valodām. Sabiedriskā apspriešana notiek, aizpildot anketu, turklāt papildus tam būs arī iespēja pievienot atsevišķu dokumentu. Sabiedriskā apspriešana ilgs 8 nedēļas. Faktu kopsavilkuma ziņojumu publicēs apspriešanas tīmekļvietnē 8 nedēļu laikā pēc apspriešanas beigu datuma. Komisija noteiktā laikā pēc apspriešanas beigām arī sagatavos kopsavilkuma ziņojumu, kurā tiks apkopotas visas apspriešanas darbības.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanās procesa mērķis ir ļaut ieinteresētajām personām paust savu viedokli un palīdzēt veidot ES datu ekonomikas turpmāko politiku. Apspriešanās rezultātus izmantos arī iespējamās turpmākās Komisijas iniciatīvās šajā politikas jomā, vienlaikus sadarbīgā un iekļaujošā veidā ņemot vērā visu ieinteresēto personu ieguldījumu.

Mērķauditorija

Ieinteresētās personas tiks grupētas šādi:

·iedzīvotāji / plaša sabiedrība, 

·publiskā sektora datu sniedzēji,

·tehnoloģiju nodrošinātāji un komerciālie lietotāji,

·valstu kompetentās iestādes,

·datu apstrādes nodrošinātāji,

·datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji,

·datu sniedzēji,

·rūpniecības nozare, MVU un uzņēmumi, kas saistīti ar datu sniegšanu, izmantošanu un apstrādi. Tas ietver arī nozares apvienības, starptautiskas organizācijas, kas darbojas interešu jomā, ģeneratīvā MI piedāvātājus uzņēmumus un sintēzes risinājumu pārdevējus,

·nozaru asociācijas,

·pētnieki un akadēmiskās aprindas,

·platformu pārstāvji,

·pilsoniskās sabiedrības organizācijas un patērētāju apvienības,

·eksperti un domnīcas. Tas ietver pētniekus un speciālistus, kas strādā ar dažādiem interesējošiem tematiem, pētniecības iestādes.