EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2019:021:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 21, 2019. gada 24. janvāris


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 21

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 24. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/102 (2018. gada 25. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

1

 

 

Protokols Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/103 (2019. gada 23. janvāris) par Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 grozījumiem, kas attiecas uz dažu aviācijas drošības pasākumu precizēšanu, saskaņošanu un vienkāršošanu, kā arī pastiprināšanu ( 1 )

13

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/104 (2018. gada 22. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ES un Meksikas Apvienotajā padomē, kura izveidota saskaņā ar Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000 un Nr. 2/2001 grozījumiem, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

23

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/105 (2018. gada 20. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, attiecībā uz ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu

64

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ES un Izraēlas Asociācijas padomes Ieteikums Nr. 1/2018 (2018. gada 27. decembris), ar ko apstiprina ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu [2019/106]

66

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/102

(2018. gada 25. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī. Nolīgums stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā.

(2)

Horvātijas Republika kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti 2013. gada 1. jūlijā.

(3)

Saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu par Horvātijas Republikas pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas ar nolīgumam pievienotu protokolu, kuru noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un Izraēlas Valsts.

(4)

Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Izraēlas Valsti. Sarunas tika sekmīgi pabeigtas, protokolu parafējot 2017. gada 28. septembrī.

(5)

Protokola 7. panta 3. punkts paredz tā provizorisku piemērošanu līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(6)

Protokols būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu, un jāpiemēro provizoriski,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Protokolu saskaņā ar tā 7. panta 3. punktu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.


24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/3


PROTOKOLS

Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTI,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

IZRAĒLAS VALSTS, turpmāk “Izraēla”,

no otras puses,

turpmāk šajā protokolā kopā “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā,

TĀ KĀ Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā,

TĀ KĀ saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu par Horvātijas Republikas pievienošanos nolīgumam vienojas, noslēdzot nolīguma protokolu,

TĀ KĀ ir notikušas Nolīguma 21. panta 2. punktā paredzētās konsultācijas, lai nodrošinātu to, ka tiek ņemtas vērā Savienības un Izraēlas savstarpējās intereses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1. pants

Ar šo Horvātijas Republika kļūst par Pusi Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, un, tāpat kā pārējās Savienības dalībvalstis, attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma tekstu, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņas.

I NODAĻA

GROZĪJUMI NOLĪGUMĀ, IESKAITOT TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS

2. pants

Lauksaimniecības produkti, pārstrādāti lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti

Nolīguma 1. protokolam pievienoto 2. tabulu groza ar tabulu šī protokola pielikumā.

3. pants

Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4. protokolu groza šādi.

1.

Protokola IVa pielikumu aizstāj ar šādu:

IVa PIELIKUMS

FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Faktūras deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … (1)) декларира, че освен където е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no (1)] declara que, salvo indicación expresa en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial… (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli luba nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ' αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiarache, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy egyértelmű eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële …oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o (1)], declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document [autorizația vamală nr. … (1)] declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno poreklo … (2).

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa nro … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … (2) alkuperätuotteita.

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts ivritā

Image

 (3)

(Vieta un datums)

 (4)

(Eksportētāja paraksts, salasāmā rakstā papildus jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju.)

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija kopumā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā deklarāciju izdara, ierakstot apzīmējumu “CM”."

(3)  Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā."

(4)  Skatīt protokola 22. panta 5. punktu. Ja eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds."

”.

2.

Protokola IVb pielikumu aizstāj ar šādu:

IVb PIELIKUMS

EUR-MED FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

EUR-MED faktūras deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … (5)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no (5)] declara que, salvo indicación expresa en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (5)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (5)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (5)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (6) Ursprungswaren sind.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli luba nr. … (5)) deklareerib, et need tooted on … (6) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (5)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (5)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (6) preferential origin.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no (5)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (6)).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (5)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (6) preferencijalnog podrijetla.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (5)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (5)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (5)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (6) preferencinės kilmės produktai.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (5)) kijelentem, hogy egyértelmű eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … (6) származásúak.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (5)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (5)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (5)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (6) preferencyjne pochodzenie.

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o … (5)) declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (5)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (5)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno poreklo … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (5)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (5)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (5)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (6).

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

Teksts ivritā

Image

cumulation applied with … (name of the country/countries)

no cumulation applied (7)

 (8)

(Vieta un datums)

 (9)

(Eksportētāja paraksts, salasāmā rakstā papildus jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju.)

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 23. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzītais eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 38. panta nozīmē, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot simbolu “CM”."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(7)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības."

(8)  Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā."

(9)  Skatīt protokola 22. panta 5. punktu. Ja eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds."

”.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4. pants

Izraēla saistībā ar šo Savienības paplašināšanos apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstoši 1994. gada VVTT XXIV.6. un XXVIII pantam.

5. pants

Pienācīgā laikā pēc šā protokola parafēšanas Savienība paziņo tās dalībvalstīm un Izraēlai nolīgumu horvātu valodas redakcijā. Pēc protokola stāšanās spēkā teksta redakcija valodā, kas minēta šā panta pirmajā teikumā kļūst autentiska ar tādiem pašiem nosacījumiem kā nolīguma redakcija angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un ivritā.

6. pants

Šis protokols un tā pielikums ir nolīguma neatņemama daļa.

7. pants

1.   Šo protokolu apstiprina Eiropas Savienības Padome Savienības un dalībvalstu vārdā un Izraēla saskaņā ar savām procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

2.   Šis protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad visas puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3.   Līdz protokola spēkā stāšanās dienai to piemēro provizoriski no 2013. gada 1. jūlija.

8. pants

Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un irvitā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Съставено в Брюксел на двадесети декември две хиляди и осемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el veinte de diciembre de dos mil dieciocho.

V Bruselu dne dvacátého prosince dva tisíce osmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tyvende december to tusind og atten.

Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten Dezember zweitausendachtzehn.

Kahe tuhande kaheksateistkümnenda aasta detsembrikuu kahekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαοκτώ.

Done in Brussels on the twentieth day of December in the year two thousand and eighteen.

Fait à Bruxelles, le vingt décembre deux mille dix-huit.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadesetog prosinca godine dvije tisuće osamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì venti dicembre duemiladiciotto.

Briselē, divi tūkstoši astoņpadsmitā gada divdesmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai aštuonioliktų metų gruodžio dvidešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennyolcadik év december havának huszadik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-għoxrin jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u tmintax.

Gedaan te Brussel, twintig december tweeduizend achttien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego grudnia roku dwa tysiące osiemnastego.

Feito em Bruxelas, em vinte de dezembro de dois mil e dezoito.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci decembrie două mii optsprezece.

V Bruseli dvadsiateho decembra dvetisícosemnásť.

V Bruslju, dne dvajsetega decembra leta dva tisoč osemnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakahdeksantoista.

Som skedde i Bryssel den tjugonde december år tjugohundraarton.

Image

За държавите-членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Za države članice

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā –

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

För medlemsstaterna

Image

Image

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

Image

За Държавата Израел

Por el Estado de Israel

Za Stát Izrael

For Staten Israel

Für den Staat Israel

Iisraeli Riigi nimel

Για το Κράτος του Ισραήλ

For the State of Israel

Pour l'État d'Israël

Za Državu Izrael

Per lo Stato d'Israele

Izraēlas Valsts vārdā –

Izraelio Valstybės vardu

Izrael Állam részéről

Għall-Istat ta' l-Iżrael

Voor de Staat Israël

W imieniu Państwa Izrael

Pelo Estado de Israel

Pentru Statul Israel

Za Izraelský štát

Za Državo Izrael

Israelin valtion puolesta

För Staten Israel

Image

Image


PIELIKUMS

GROZĪJUMI 1. PROTOKOLĀ PAR KĀRTĪBU, KAS PIEMĒROJAMA IZRAĒLAS VALSTS IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU, PĀRSTRĀDĀTU LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU, ZIVJU UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTAM EIROPAS KOPIENĀ.

Ar šajā pielikumā minētajām koncesijām aizstāj koncesijas, ko turpmāk uzskaitītajiem produktiem pašlaik piemēro saskaņā ar apvienības nolīgumu (1. protokols). Attiecībā uz visiem produktiem, kas nav minēti šajā pielikumā, pašlaik piemērotās koncesijas paliek nemainīgas.

Nolīguma 1. protokola pielikuma 2. tabulā pievieno šādu ierakstu:

2. tabula

KN kods

Apraksts

MFN muitas nodokļa samazinājums (%)

Tarifa kvota (tīrsvars tonnās, ja nav norādīts citādi)

Tā MFN muitas nodokļa samazinājums, kas pārsniedz tarifu kvotu (%)

Īpašie noteikumi

2008 70 61

Persiki, arī nektarīni, bez spirta piedevas, ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg, kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

74 %

555

2008 70 92

Persiki, arī nektarīni, bez spirta piedevas, bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru 5 kg vai vairāk

67 %”


REGULAS

24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/13


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/103

(2019. gada 23. janvāris)

par Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 grozījumiem, kas attiecas uz dažu aviācijas drošības pasākumu precizēšanu, saskaņošanu un vienkāršošanu, kā arī pastiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 (2) īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka vajadzīgi sīki grozījumi dažu kopīgo pamatstandartu īstenošanas kārtībā.

(2)

Jāprecizē, jāsaskaņo vai jāvienkāršo daži specifiski aviācijas drošības pasākumi, lai uzlabotu juridisko skaidrību, standartizētu tiesību aktu vienoto interpretāciju un vēl lielākā mērā nodrošinātu kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu optimālu īstenošanu.

(3)

Īstenošanas noteikumus attiecīgi grozīt liek arī lidostu un aviosabiedrību darbības, tehnoloģijas un drošības aprīkojuma izmaiņas, kas atspoguļo apdraudējuma un riska pārmaiņas, kā arī Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starptautisko standartu un ieteicamās prakses attīstība.

(4)

Grozījumu vidū ir pasākumi lidostu drošības jomā, iepriekšējās darbības pārbaudes noteikumu pārskatīšana, kas uzlabo drošības kultūru un noturību, kā arī apavu sprāgstvielu detektoru (SED) un sprāgstvielu tvaiku detektoru (EVD) veiktspējas standartu ieviešana un noteikšana un šo detektoru izmantošana.

(5)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2019. gada 1. februārī. Bet šīs regulas pielikuma 2., 20., 25., 26., 28.–38., 44. un 45. punktu piemēro no 2020. gada 31. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza šādi:

1)

1.1.3.4. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.3.4.

Lai pārliecinātos, ka kritiskajās daļās, kur var būt atstāti nepiederoši priekšmeti, nav aizliegtu priekšmetu, drošības pārbaudi iespējami drīz veic vienmēr, kad kritiskajās daļās ir iekļuvušas:

a)

nepārbaudītas personas;

b)

pasažieri un apkalpes locekļi, kas ierodas no trešajām valstīm, kuras nav uzskaitītas 4.B papildinājumā;

c)

pasažieri un apkalpes locekļi, kas ierodas no Savienības lidostām, kur attiecīgā dalībvalsts atkāpjas no kopīgajiem pamatstandartiem Komisijas Regulas (ES) Nr. 1254/2009 (*1) 1. panta noteiktajā kārtībā, ja vien viņus nesagaida ierodamies un nepavada ārā no šīm daļām saskaņā ar 1.2.7.3. punktu.

Šo punktu uzskata par izpildītu attiecībā uz gaisa kuģiem, kuri tiek pakļauti gaisa kuģa pārmeklēšanai, un to nepiemēro gadījumos, kad kritiskajās daļās iekļuvušas personas, uz kurām attiecas 1.3.2. un 4.1.1.7. punkts.

Ciktāl runa ir par b) un c) apakšpunktu, šo normu piemēro tikai kritiskajām daļām, kuras izmanto pārbaudītai reģistrētajai bagāžai un/vai pārbaudīti izlidojošie pasažieri, kas neizlido ar to pašu gaisa kuģi, ar kuru izlido šie pasažieri un apkalpes locekļi.

(*1)  Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (OV L 338, 19.12.2009., 17. lpp.).”;"

2)

1.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.3.   Prasības Savienības apkalpes identitātes kartēm un lidostas identitātes kartēm

1.2.3.1.   Savienības gaisa pārvadātāja nodarbināta apkalpes locekļa apkalpes identitātes karti un lidostas identitātes karti var izdot tikai, ja tā nepieciešama personas darba pienākumu pildīšanai un ja tai ir sekmīgi veikta pastiprināta iepriekšējās darbības pārbaude saskaņā ar 11.1.3. punktu.

1.2.3.2.   Apkalpes un lidostas identitātes kartes izdod uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

1.2.3.3.   Ja persona neiztur pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi, tās identitātes karti nekavējoties attiecīgi atspējo vai anulē un atdod attiecīgi kompetentajai iestādei, ekspluatantam vai izdevējiestādei.

1.2.3.4.   Kartes turētājs nēsā identitātes karti redzamā vietā, vismaz kamēr atrodas ierobežotas iekļuves drošības zonās.

Persona, kas nenēsā identitātes karti redzamā vietā ierobežotas iekļuves drošības zonās kurās neatrodas pasažieri, saņem aizrādījumu no personām, kas atbild par 1.5.1. punkta c) apakšpunkta īstenošanu, un vajadzības gadījumā par pārkāpumu tiek ziņots.

1.2.3.5.   Identitātes karti nekavējoties atdod šādos apstākļos:

a)

pēc attiecīgi kompetentās iestādes, ekspluatanta vai izdevējiestādes pieprasījuma;

b)

izbeidzot darba attiecības;

c)

mainoties darba devējam;

d)

mainoties nepieciešamībai iekļūt zonās, kurās iekļūt ir dota atļauja;

e)

beidzoties kartes derīguma termiņam;

f)

karti anulējot.

1.2.3.6.   Par identitātes kartes nozaudēšanu, nozagšanu vai neatdošanu nekavējoties ziņo izdevējiestādei.

1.2.3.7.   Elektronisku karti atspējo nekavējoties pēc tās atdošanas, derīguma termiņa beigšanās, anulēšanas vai paziņojuma saņemšanas par nozaudēšanu, zādzību vai neatdošanu.”;

3)

1.2.6.3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ir piesaistīta uzņēmuma vai privātpersonas reģistrētā transportlīdzekļa lietotājam drošā transportlīdzekļu reģistrācijas datubāzē;”;

4)

1.2.6.3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Elektroniskas transportlīdzekļu caurlaides ir elektroniski nolasāmas arī kontrolējamajā teritorijā.”;

5)

1.3.1.1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

sprāgstvielu palieku detektorus (ETD) kombinācijā ar rokas metāla detektoriem (HHMD);”;

6)

1.3.1.1. punktu papildina ar šādu g) un h) apakšpunktu:

“g)

iekārtas metālu detektēšanai apavos (SMD);

h)

iekārtas sprāgstvielu detektēšanai apavos (SED).”;

7)

1.3.1.1. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

SMD un SED drīkst izmantot tikai kā pārbaudes papildlīdzekli.”;

8)

1.3.1.3. punktu aizstāj ar šādu:

“1.3.1.3.

Tādu personu pārbaudei, kas nav pasažieri, sprāgstvielu meklēšanas suņus, ETD iekārtas un ETD kombinācijā ar SED iekārtām drīkst izmantot tikai kā papildu metodes vai arī – mainot šīs metodes personām neparedzamā secībā ar pārmeklēšanu ar rokām, ar pārmeklēšanu ar rokām kombinācijā ar SMD, WTMD vai drošības skeneriem.”;

9)

3.1.3. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Augstāk noteiktā informācija var tikt reģistrēta elektroniskā formā.”;

10)

4.0.3. punktu aizstāj ar šādu:

“4.0.3.

Pasažierus un viņu rokas bagāžu, kas ierodas no dalībvalsts, kurā gaisa kuģis bijis tranzītā pēc ierašanās no 4.B papildinājumā neminētas trešas valsts, vai Savienības lidostas, kur attiecīgā dalībvalsts atkāpjas no kopīgajiem pamatstandartiem Regulas (ES) Nr. 1254/2009 1. pantā noteiktajā kārtībā, uzskata par pasažieriem un rokas bagāžu, kas ierodas no trešas valsts, tad, ja nav apstiprinājuma, ka šie pasažieri un viņu rokas bagāža ir pārbaudīti saskaņā ar šo nodaļu.”;

11)

pievieno šādu 4.0.6. punktu:

“4.0.6.

Pasažierus un viņu rokas bagāžu, kas ierodas no Savienības lidostas, kur attiecīgā dalībvalsts atkāpjas no kopīgajiem pamatstandartiem Regulas (ES) Nr. 1254/2009 1. pantā noteiktajā kārtībā, uzskata par pasažieriem un rokas bagāžu, kas ierodas no trešas valsts, tad, ja nav apstiprinājuma, ka šie pasažieri un viņu rokas bagāža ir pārbaudīti saskaņā ar šo nodaļu.”;

12)

4.1.1.2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

ETD kombinācijā ar rokas metāla detektoriem (HHMD);”;

13)

4.1.1.2. punktu papildina ar šādu g) un h) apakšpunktu:

“g)

iekārtas metālu detektēšanai apavos (SMD);

h)

iekārtas sprāgstvielu detektēšanai apavos (SED).”;

14)

4.1.1.9. punktu aizstāj ar šādu:

“4.1.1.9.

Sprāgstvielu meklēšanas suņus, ETD, SMD un SED var izmantot vienīgi par papildu pārbaudes līdzekļiem.”;

15)

4.1.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“4.1.3.1.

Pasažieru līdzpaņemtos LAG var atbrīvot no pārbaudēm ar LEDS iekārtām, tiem iebraucot SRA, ja LAG ir atsevišķās tvertnēs ar ne vairāk kā 100 mililitru vai ekvivalentu tilpību, kas ievietotas vienā caurspīdīgā daudzkārt noslēdzamā plastmasas maisiņā ar ne vairāk kā viena litra tilpību tā, ka saturs ērti satilpst maisiņā, kad tas ir pilnīgi noslēgts.”;

16)

4.1.3.2. punktu svītro;

17)

5.0.3. punktu groza šādi:

“5.0.3.

Reģistrēto bagāžu, kas ierodas no dalībvalsts, kurā gaisa kuģis bijis tranzītā pēc ierašanās no 5.A papildinājumā neminētas trešas valsts, vai Savienības lidostas, kur attiecīgā dalībvalsts atkāpjas no kopīgajiem pamatstandartiem Regulas (ES) Nr. 1254/2009 1. pantā noteiktajā kārtībā, uzskata par reģistrēto bagāžu, kas ierodas no trešas valsts, tad, ja nav apstiprinājuma, ka šī bagāža ir pārbaudīta saskaņā ar šo nodaļu.”;

18)

pievieno šādu 5.0.6. punktu:

“5.0.6.

Reģistrēto bagāžu, kas ierodas no Savienības lidostas, kur attiecīgā dalībvalsts atkāpjas no kopīgajiem pamatstandartiem Regulas (ES) Nr. 1254/2009 1. pantā noteiktajā kārtībā, uzskata par reģistrēto bagāžu, kas ierodas no trešas valsts, tad, ja nav apstiprinājuma, ka šī bagāža ir pārbaudīta saskaņā ar šo nodaļu.”;

19)

5. nodaļas 5.A papildinājumu aizstāj ar šādu:

“5.A PAPILDINĀJUMS

REĢISTRĒTĀ BAGĀŽA

TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA TREŠĀS DAĻAS VI SADAĻU UN KURAS TIEK ATZĪTAS PAR TĀDĀM, KAS PIEMĒRO DROŠĪBAS STANDARTUS, KURI IR LĪDZVĒRTĪGI KOPĪGAJIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS PAMATSTANDARTIEM

Attiecībā uz reģistrēto bagāžu ir atzīts, ka drošības standartus, kas līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem, piemēro turpmāk norādītās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma trešās daļas VI sadaļu.

Kanāda

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Menas Sala

Džērsija

Melnkalne

Singapūras Republika attiecībā uz Singapore Changi lidostu

Izraēlas Valsts attiecībā uz Ben Gurion starptautisko lidostu

Amerikas Savienotās Valstis

Komisija nekavējoties informē dalībvalstu pilnvarotās iestādes, ja tās rīcībā ir informācija, kas norāda, ka trešās valsts vai attiecīgās citas valsts vai teritorijas piemērotie drošības standarti, kam ir būtiska ietekme uz aviācijas drošības vispārējo līmeni Savienībā, vairs nav līdzvērtīgi Savienības kopīgajiem pamatstandartiem.

Tiklīdz Komisijai ir informācija par darbībām, tostarp kompensējošiem pasākumiem, kas apliecina, ka trešās valsts vai attiecīgās citas valsts vai teritorijas piemēroto attiecīgo drošības standartu līdzvērtīgums ir atjaunots, par to nekavējoties tiek informētas dalībvalstu pilnvarotās iestādes.

;

20)

6.1.3. punktu svītro;

21)

6.8.3.6. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

sūtījuma saturs vai – attiecīgā gadījumā – norāde par konsolidējumu; un”;

22)

6.8.3.6. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Konsolidējuma gadījumā ACC3 vai ES aviācijas drošības novērtējumu saņēmušais oficiālais kravu aģents (RA3), kurš veicis konsolidāciju, iepriekš prasīto informāciju par katru atsevišķo sūtījumu uzglabā vismaz līdz sūtījuma plānotajam ierašanās laikam pirmajā lidostā Eiropas Savienībā, vai arī 24 stundas – ilgāko no šiem laika periodiem.”;

23)

pievieno šādu 6.8.3.8. punktu:

“6.8.3.8.

Tranzīta vai transfēra sūtījumus, kas tiek ievesti no 6.I papildinājumā uzskaitītas trešas valsts ar 6.8.3.6. punktam neatbilstošiem pavaddokumentiem, pirms nākamā lidojuma piemēro pasākumus saskaņā ar 6.7. nodaļu.”;

24)

pievieno šādu 6.8.3.9. punktu:

“6.8.3.9.

Tranzīta vai transfēra sūtījumus, kas tiek ievesti no 6.I papildinājumā neuzskaitītas trešas valsts ar 6.8.3.6. punktam neatbilstošiem pavaddokumentiem, pirms nākamā lidojuma piemēro pasākumus saskaņā ar 6.2. nodaļu. Sūtījumu, kas tiek ievesti no 6.F papildinājumā uzskaitītas trešas valsts, pavaddokumenti atbilst vismaz ICAO Sūtījumu drošības deklarācijas shēmai.”;

25)

pievieno šādu 11.0.8. un 11.0.9. punktu:

11.0.8.   Šajā nodaļā “radikalizācija” nozīmē sociālu procesu, kura laikā cilvēki pieņem ekstrēmus viedokļus, uzskatus un idejas, kas var novest pie terorisma.

11.0.9.   Šajā nodaļā, neskarot piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktus, nosakot tāda indivīda uzticamību, kuram piemēro 11.1.3. un 11.1.4. punktā aprakstīto procesu, dalībvalstis ņem vērā vismaz:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/681 (*2) II pielikumā norādītos pārkāpumus;

un

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 (*3) norādītos teroristiskos nodarījumus.

Nodarījumus, kas uzskaitīti b) apakšpunktā, uzskata par diskvalificējošiem noziegumiem.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).”;"

26)

11.1. punktu aizstāj ar šādu:

“11.1.   PIEŅEMŠANA DARBĀ

11.1.1.   Personas, ko pieņem darbā īstenot pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus vai atbildēt par to īstenošanu ierobežotas iekļuves drošības zonā, ir sekmīgi izturējušas pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi.

11.1.2.   Personas, ko pieņem darbā īstenot pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus vai atbildēt par to īstenošanu ārpus ierobežotas iekļuves drošības zonas vai kas bez pavadības var piekļūt gaisa kravai un pastam, gaisa pārvadātāja pastam un gaisa pārvadātāja materiāliem, lidojuma laikā patērējamiem krājumiem un lidostu krājumiem, kuriem ir veiktas vajadzīgās drošības kontroles, ir sekmīgi izturējušas pastiprināto vai standarta iepriekšējās darbības pārbaudi. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, pilnvarotā iestāde saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem nosaka, vai persona jāpakļauj pastiprinātai vai parastai iepriekšējās darbības pārbaudei.

11.1.3.   Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem un dalībvalstu tiesību aktiem pastiprinātā iepriekšējās darbības pārbaudē vismaz:

a)

uz dokumentāru pierādījumu pamata noskaidro personas identitāti;

b)

iegūst informāciju par sodiem visās dzīvesvietas valstīs vismaz pēdējos piecos gados;

c)

iegūst informāciju par nodarbinātību, izglītību un to pārtraukumiem vismaz pēdējos piecos gados;

d)

iegūst izlūkdatus un citu attiecīgu valstu kompetentajām iestādēm pieejamu informāciju, kas tiek uzskatīta par attiecināmu, lai noteiktu personas piemērotību darbam jomā, kurā nepieciešama pastiprināta iepriekšējās darbības pārbaude.

11.1.4.   Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem un dalībvalstu tiesību aktiem parastajā iepriekšējās darbības pārbaudē vismaz:

a)

uz dokumentāru pierādījumu pamata noskaidro personas identitāti;

b)

iegūst informāciju par sodiem visās dzīvesvietas valstīs vismaz pēdējos piecos gados;

c)

iegūst informāciju par nodarbinātību, izglītību un to pārtraukumiem vismaz pēdējos piecos gados.

11.1.5.   Standarta iepriekšējās darbības pārbaudei ir jābūt sekmīgi pabeigtai, pirms persona apgūst sākotnējo drošības apmācību, ja tā ietver piekļuvi informācijai, kura nav publiski pieejama, vadoties no drošības apsvērumiem. Ja nepieciešams, personām veic pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi, pirms tām atļauj īstenot pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus vai atbildēt par šo pasākumu izpildi ierobežotas iekļuves drošības zonā.

11.1.6.   Pastiprināto vai standarta iepriekšējās darbības pārbaudi uzskata par neizturētu, ja nav apmierinoši izpildīts kāds no 11.1.3. un 11.1.4. punktā norādītajiem elementiem vai kādā brīdī vai arī, ja jebkurā vēlākā laika brīdī tiek iegūta papildu informācija, par to, ka šie elementi nerada nepieciešamo ticamību par indivīda uzticamību.

Dalībvalstis cenšas izveidot piemērotus un efektīvus mehānismus, kas nodrošina dalīšanos informācijā valsts līmenī un ar citām valstīm, lai uzlabotu un izvērtētu informāciju, kas attiecas uz iepriekšējās darbības pārbaudi.

11.1.7.   Iepriekšējās darbības pārbaudes ietver arī vienu no sekojošām procedūrām:

a)

11.1.3. un 11.1.4. punktā noteikto elementu pastāvīgas pārlūkošanas mehānismu, kuru īstenojot attiecīgi kompetentajai iestādei, ekspluatantam vai izdevējiestādei, kā piemērojami, nekavējoties paziņo par katru atgadījumu, kas var ietekmēt indivīda uzticamības vērtējumu. Kārtību, kādā notiek paziņojumu, informācijas un tās satura apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, ekspluatantiem un tiesību subjektiem, nosaka un pārrauga saskaņā ar valsts tiesību normām; vai

b)

pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes atkārtotu veikšanu ar regulāriem intervāliem, kas nav ilgāki par 12 mēnešiem vai standarta iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanu ne retāk kā reizi trijos gados.

11.1.8.   Visu to personu, kuras pieņem darbā atbilstoši 11.1.1. un 11.1.2. punktam, darbā pieņemšanas un atlases process aptver vismaz rakstisku pieteikumu un pārrunas, kas ļauj sākotnēji novērtēt personas spējas un prasmes.

11.1.9.   Personām, ko pieņem darbā drošības kontroles īstenošanai, ir garīgās un fiziskās spējas un prasmes, kas nepieciešamas tām paredzēto pienākumu efektīvai pildīšanai, un šīs personas tiek iepazīstinātas ar šo prasību kopumu darbā pieņemšanas un atlases procesa sākumā.

Šīs spējas un prasmes novērtē darbā pieņemšanas procesā un pirms pārbaudes laika beigām, ja tāds noteikts.

11.1.10.   Visu to personu darbā pieņemšanas dokumentus, ko pieņem darbā saskaņā ar 11.1.1. un 11.1.2. punktu, ieskaitot novērtēšanas pārbaužu rezultātus, glabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā šo personu darba līgumi.

11.1.11.   Lai pretdarbotos potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem, neatkarīgi no 11.2. punktā noteiktajām prasībām darbinieku apmācības saturam un prasmēm, Regulas (EK) Nr. 300/2008 12., 13. un 14. pantā norādītā ekspluatantu un tiesību subjektu drošības programma ietver piemērotu iekšējo politiku un ar to saistītus pasākumus, kas uzlabo darbinieku izpratni un veicina drošības kultūru.

11.1.12.   Iepriekšējās darbības pārbaudes, kas sekmīgi pabeigtas pirms 2020. gada 31. decembra, ir derīgas līdz derīguma beigām vai ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam atkarā no tā, kas pienāk agrāk.”;

27)

11.1.2. punkta beigās iekļauj šādu teikumu:

“Pārbaudes pirms stāšanās darbā beidz piemērot līdz 2019. gada 31. jūlijam. Personām, kam ir veikta pārbaude pirms stāšanās darbā, iepriekšējās darbības pārbaudi veic ne vēlāk kā 2020. gada 30. jūnijā.”;

28)

11.2.2. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)

spēju skaidri un pārliecināti sazināties; un”;

29)

11.2.2. punktam pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l)

zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

30)

11.2.3.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

31)

11.2.3.3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

32)

11.2.3.6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

zināšanas par gaisa kuģu pārmeklēšanas tiesiskajām prasībām un elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju;”

33)

11.2.3.7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

zināšanas par gaisa kuģa aizsardzību un neatļautas piekļuves novēršanu un elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

34)

11.2.3.8. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un radikalizāciju.”;

35)

11.2.3.9. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

36)

11.2.3.10. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

37)

11.2.6.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

38)

11.2.7. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par potenciāliem darbinieku izraisītiem apdraudējumiem un radikalizāciju.”;

39)

11.3.1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

personām, kas veic pārbaudes ar rentgena vai EDS iekārtām, veic atkārtotu atestāciju vismaz ik pēc trim gadiem; un”;

40)

11.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“11.3.2.

Personas, kas veic pārbaudes ar rentgena vai EDS iekārtām, sākotnējās atestācijas vai apstiprināšanas ietvaros sekmīgi izpilda standartizētu attēlu interpretācijas testu.”;

41)

11.3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“11.3.3.

Pāratestācija vai pārapstiprināšana personām, kas veic pārbaudes ar rentgena vai EDS iekārtām, ietver standartizētu attēla interpretācijas testu un snieguma izvērtēšanu.”;

42)

11.4.1. punktā dzēš šo daļu:

“Testu rezultātus paziņo personai un dokumentē, un tos var ņemt vērā, kad persona veic atkārtotās atestācijas vai apstiprināšanas procedūru.”;

43)

11.4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“11.4.2.

Ikviena pārbaudes operatora sniegumu izvērtē pēc katriem sešiem mēnešiem. Izvērtēšanas rezultātus:

a)

paziņo personai un dokumentē;

b)

izmanto, lai noteiktu trūkumus un turpmāko apmācību un testēšanu, kas pielāgota minēto trūkumu novēršanai; un

c)

var ņemt vērā pārsertificēšanā vai pārapstiprināšanā.”;

44)

11.5.1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tā ir izturējusi pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi saskaņā ar 11.1.3. punktu;”;

45)

11.6.3.5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tā ir tikusi pakļauta pastiprinātai iepriekšējās darbības pārbaudei saskaņā ar 11.1.3. punktu;”;

46)

11.6.5.5. punktam pievieno šādu teikumu:

“Parafēšanu katrā lappusē var aizstāt ar visa dokumenta elektronisko parakstu.”;

47)

pievieno šādus 12.0.4. un 12.0.5. punktu:

12.0.4.   Ja tiek kombinēti vairāki drošības aprīkojuma veidi, katram no tiem ir jāatbilst noteiktajām specifikācijām un šajā nodaļā izklāstītajiem standartiem gan atsevišķi, gan kombinācijā.

12.0.5.   Iekārtas izvietojamas, uzstādāmas un kopjamas atbilstoši iekārtu ražotāju prasībām.”;

48)

12.1.1.8. punktu svītro;

49)

pēdējo 12.5.1.1. punkta teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja izmanto CTI TIP ar EDS iekārtām, ko izmanto vienīgi reģistrētās bagāžas pārbaudēm, b) apakšpunkta prasības piemēro tikai no 2020. gada 1. septembra.”;

50)

pievieno šādu 12.11.2.3. punktu:

“12.11.2.3.

Drošības skeneriem, kas uzstādīti no 2021. gada 1. janvāra, piemēro 2.1. standartu.”;

51)

12.12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.12.   APAVU SKENĒŠANAS IEKĀRTA

12.12.1.   Vispārīgie principi

12.12.1.1.   Iekārtas metālu detektēšanai apavos (SMD) spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt vismaz noteiktus metāla priekšmetus gan atsevišķi, gan kombinācijā.

12.12.1.2.   Iekārtas sprāgstvielu detektēšanai apavos (SMD) spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt vismaz noteiktas sprāgstvielas.

12.12.1.3.   Atklāšanu ar SMD un SED neiespaido metāla priekšmetu vai sprāgstvielu novietojums un novietojuma virziens.

12.12.1.4.   SMD un SED novietojami uz cietas pamatnes.

12.12.1.5.   SMD un SED ir vizuāls indikators, kas rāda, ka iekārta darbojas.

12.12.1.6.   SMD un SED atklāšanas iestatījumu regulēšanas līdzekļi ir aizsargāti un pieejami vienīgi pilnvarotām personām.

12.12.1.7.   SMD raida vismaz vizuālu trauksmes signālu un akustisku trauksmes signālu, atklājot 12.12.1.1. punktā noteiktos metāla priekšmetus. Abi trauksmes signālu veidi ir uztverami viena metra rādiusā.

12.12.1.8.   SED raida vismaz vizuālu trauksmes signālu un akustisku trauksmes signālu, atklājot 12.12.1.2. punktā noteiktās sprāgstvielas. Abi trauksmes signālu veidi ir uztverami viena metra rādiusā.

12.12.2.   Standarti SMD

12.12.2.1.   Ir divi SMD standarti. Sīki izstrādātas prasības minētajiem standartiem ir izklāstītas Komisijas Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005.

12.12.2.2.   Visi SMD, ko izmanto tikai to personu pārbaudēm, kas nav pasažieri, atbilst vismaz 1. standartam.

12.12.2.3.   Visi SMD, ko izmanto pasažieru pārbaudēm, atbilst 2. standartam.

12.12.2.4.   Visi SMD spēj konstatēt WTMD raidītā trauksmes signāla cēloni zonā no apava atbalsta virsmas līdz vismaz 35 cm augstumam.

12.12.3.   Standarts SED

12.12.3.1.   Sīki izstrādātas prasības šim standartam izklāstītas Komisijas Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005.”;

52)

pievieno šādu 12.14. punktu:

“12.14.   SPRĀGSTVIELU IZGAROJUMU DETEKTORI (EVD)

12.14.1.    EVD standarti

12.14.1.1.   Visi EVD, ko izmanto reģistrētās bagāžas vai kravas pārbaudēm, atbilst vismaz 1. standartam.

12.14.1.2.   Visi EVD, ko izmanto personu vai rokas bagāžas pārbaudēm, atbilst vismaz 3. standartam.

12.14.1.3.   Sīki izstrādātas prasības šiem standartiem izklāstītas Komisijas Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005.”


(*1)  Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (OV L 338, 19.12.2009., 17. lpp.).”;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.).

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).”;”


LĒMUMI

24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/23


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/104

(2018. gada 22. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ES un Meksikas Apvienotajā padomē, kura izveidota saskaņā ar Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000 un Nr. 2/2001 grozījumiem, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 211. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1) (“Vispārējais nolīgums”) tika parakstīts 1997. gada 8. decembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. oktobrī.

(2)

Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Meksikas Savienotajām Valstīm par Vispārējā nolīguma Trešo papildprotokolu, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”).

(3)

Sarunas ir sekmīgi pabeigtas un saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2024 (2) protokols tika parakstīts 2018. gada 27. novembrī.

(4)

Vispārējā nolīguma 5., 6., 7., 10. un 47. pants pilnvaro saskaņā ar Vispārējā nolīguma 45. pantu izveidoto ES un Meksikas Apvienoto padomi (“Apvienotā padome”) pieņemt lēmumus, kas paredzēti Vispārējā nolīguma mērķu sasniegšanai, un jo īpaši lemt par atbilstošiem pasākumiem un to izpildes grafiku preču tirdzniecības, pakalpojumu tirdzniecības un publiskā iepirkuma jomā.

(5)

Tā kā Horvātija ir Vispārējā nolīguma Puse, ir nepieciešams pielāgot dažus noteikumus, kas ietverti:

Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2000 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 3/2004 (4) un Nr. 2/2008 (5), attiecībā uz preču tirdzniecību, izcelsmes apliecinājumu un publisko iepirkumu, un

Lēmumā Nr. 2/2001 (6), kas grozīts ar Lēmumu Nr. 4/2004 (7) un Nr. 3/2008 (8), lai atjauninātu sarakstu ar iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu pakalpojumiem, un pasākumus, kas neatbilst Lēmuma Nr. 2/2001 12. līdz 16. pantam un ko Horvātija turpinās piemērot saskaņā ar minētā lēmuma 17. panta 3. punktu.

(6)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā padomē pamatā vajadzētu būt pievienotajiem lēmumu projektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem ES un Meksikas Apvienotajā padomē, kura izveidota saskaņā ar Vispārējo nolīgumu, attiecībā uz grozījumiem Apvienotās padomes Lēmumos Nr. 2/2000 un Nr. 2/2001, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai, pamatā ir Apvienotās padomes lēmumu projekti, kas pievienoti šim lēmumam.

2.   Par sīkām tehniskām izmaiņām lēmumu projektos Savienības pārstāvji Apvienotajā padomē var vienoties bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. KARANIKOLOV


(1)  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2018/2024 (2018. gada 22. maijs) par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Trešo papildprotokolu Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 325, 20.12.2018., 1. lpp.).

(3)  EK un Meksikas Apvienotās padomes 2000. gada 23. marta Lēmums Nr. 2/2000 (OV L 157, 30.6.2000., 10. lpp.).

(4)  EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 3/2004 (2004. gada 29. jūlijs), ar ko groza Apvienotās padomes 2000. gada 23. marta Lēmumu Nr. 2/2000 (OV L 293, 16.9.2004., 15. lpp.).

(5)  ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 2/2008 (2008. gada 25. jūlijs), ar ko groza ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000, kurā grozījumi izdarīti ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 3/2004 (OV L 198, 26.7.2008., 55. lpp.).

(6)  ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 2/2001 (2001. gada 27. februāris), ar ko īsteno 6. un 9. pantu, 12. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 50. pantu Ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā (OV L 70, 12.3.2001., 7. lpp.).

(7)  ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004 (2005. gada 18. maijs) par grozījumiem Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001 (OV L 192, 22.7.2005., 35. lpp.).

(8)  ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris), ar ko groza Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 4/2004 (OV L 137, 3.6.2009., 7. lpp.).


1. PROJEKTS

ES UN MEKSIKAS APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2018

(… gada …),

ar ko groza Lēmumu Nr. 2/2000

APVIENOTĀ PADOME,

ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1) (“Vispārējais nolīgums”), un jo īpaši tā 5. un 10. pantu saistībā ar 47. pantu,

tā kā:

(1)

Pēc Horvātijas Republikas (“Horvātija”) pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā Trešais papildprotokols, kas pievienots Vispārējam nolīgumam, tika parakstīts … …, un to piemēro no … (+).

(2)

Ņemot vērā iepriekš minēto, sākot no datuma, kad Horvātija pievienojusies Vispārējam nolīgumam, ir nepieciešams pielāgot dažus Lēmuma Nr. 2/2000 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 3/2004 (3) un Nr. 2/2008 (4), noteikumus attiecībā uz preču tirdzniecību, izcelsmes apliecinājumu un publisko iepirkumu.

(3)

Vispārējā nolīguma 5., 6., 7., 10. un 47. pants pilnvaro saskaņā ar Vispārējā nolīguma 45. pantu izveidoto Apvienoto padomi pieņemt lēmumus, kas paredzēti Vispārējā nolīguma mērķu sasniegšanai, un jo īpaši lemt par atbilstošiem pasākumiem un to izpildes grafiku preču tirdzniecības, pakalpojumu tirdzniecības un publiskā iepirkuma jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lēmuma Nr. 2/2000 I pielikumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma I pielikumā.

2.   Šis pants neietekmē Lēmuma Nr. 2/2000 10. pantā izklāstītās pārskatīšanas klauzulas saturu.

2. pants

Lēmuma Nr. 2/2000 17. panta 4. punktu un 18. panta 2. punktu, kā arī III pielikuma IV papildinājumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

1.   Ar šo Horvātijas vienības, kas uzskaitītas šā lēmuma III pielikumā, pievieno attiecīgajām iedaļām Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļā.

2.   Ar šo Horvātijas publikācijas, kas uzskaitītas šā lēmuma IV pielikumā, pievieno Lēmuma Nr. 2/2000 XIII pielikuma B daļā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no dienas, kad Horvātija pievienojās Vispārējam nolīgumam.

…, …

Apvienotās padomes vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

(+)  

+

OV: lūgums ievietot ST 15410/17 ietvertā protokola parakstīšanas vietu un datumu un piemērošanas datumu.

(2)  EK un Meksikas Apvienotās padomes 2000. gada 23. marta Lēmums Nr. 2/2000 (OV L 157, 30.6.2000., 10. lpp.).

(3)  EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 3/2004 (2004. gada 29. jūlijs), ar ko groza Apvienotās padomes 2000. gada 23. marta Lēmumu Nr. 2/2000 (OV L 293, 16.9.2004., 15. lpp.).

(4)  ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 2/2008 (2008. gada 25. jūlijs), ar ko groza ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000, kurā grozījumi izdarīti ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 3/2004 (OV L 198, 26.7.2008., 55. lpp.).

I PIELIKUMS

KOPIENAS TARIFU ATCELŠANAS GRAFIKS

Lēmuma Nr. 2/2000 I pielikumā iekļauj šādu tekstu:

KN kods

Apraksts

Ikgadējās tarifu kvotas apjoms

Tarifu kvotas maksājuma likme

“0803 00 19

Svaigi banāni (izņemot miltu banānus)

2 010 tonnas (*1)

EUR 70/tonnā


(*1)  Minētā ikgadējā tarifu kvota ir atvērta no katra kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tomēr pirmoreiz to piemēros no trešās dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”.

II PIELIKUMS

LĒMUMA Nr. 2/2000 III PIELIKUMĀ IEKĻAUTO ADMINISTRATĪVO PIEZĪMJU UN “FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS” JAUNĀS VALODU VERSIJAS

Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumu groza šādi:

1)

III pielikuma 17. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Retrospektīvi izsniegtie sertifikāti EUR.1 ir jāapstiprina ar vienu no šādām frāzēm:

 

BG “ИЗДАДЕН ВПОСЛЕДСТВИЕ”

 

ES “EXPEDIDO A POSTERIORI”

 

CS “VYSTAVENO DODATEČNE”

 

DA “UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

 

DE “NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

 

ET “TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD”

 

EL “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

 

EN “ISSUED RETROSPECTIVELY”

 

FR: “DÉLIVRÉ A POSTERIORI”

 

HR “NAKNADNO IZDANO”

 

IT “RILASCIATO A POSTERIORI”

 

LV “IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

 

LT “RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

 

HU “KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”

 

MT “MAHRUG RETROSPETTIVAMENT”

 

NL “AFGEGEVEN A POSTERIORI”

 

PL “WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

 

PT “EMITIDO A POSTERIORI”

 

RO “EMIS A POSTERIORI”

 

SK “VYDANÉ DODATOČNE”

 

SL “IZDANO NAKNADNO”

 

FI “ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

 

SV “UTFÄRDAT I EFTERHAND””;

2)

III pielikuma 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Saskaņā ar 1. punktu izsniegtu dublikātu apstiprina ar kādu no šādiem vārdiem:

 

BG “ДУБЛИКАТ”

 

ES “DUPLICADO”

 

CS “DUPLIKÁT”

 

DA “DUPLIKAT”

 

DE “DUPLIKAT”

 

ET “DUPLIKAAT”

 

EL “ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

 

EN “DUPLICATE”

 

FR “DUPLICATA”

 

HR “DUPLIKAT”

 

IT “DUPLICATO”

 

LV “DUBLIKĀTS”

 

LT “DUBLIKATAS”

 

HU “MÁSODLAT”

 

MT “DUPLIKAT”

 

NL “DUPLICAAT”

 

PL “DUPLIKAT”

 

PT “SEGUNDA VIA”

 

RO “DUPLICAT”

 

SK “DUPLIKÁT”

 

SL “DVOJNIK”

 

FI “KAKSOISKAPPALE”

 

SV “DUPLIKAT””;

3)

IV papildinājumā pēc teksta franču valodā iekļauj šādu tekstu:

“Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi (2) preferencijalnog podrijetla.

(1)  Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu."

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā šā pielikuma 37. panta nozīmē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.”"


(1)  Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2)  Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā šā pielikuma 37. panta nozīmē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.””

III PIELIKUMS

CENTRĀLĀS VALDĪBAS VIENĪBAS

1.

Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas 1. iedaļai pievieno šādas centrālās valdības vienības:

AC – Horvātija

1.

Horvātijas parlaments

Hrvatski Sabor

2.

Horvātijas Republikas prezidents

Predsjednik Republike Hrvatske

3.

Horvātijas Republikas prezidenta kanceleja

Ured predsjednika Republike Hrvatske

4.

Horvātijas Republikas prezidenta kanceleja pēc pilnvaru termiņa beigām

Ured predsjednika Republike Hrvatske po prestanku obnašanja dužnosti

5.

Horvātijas Republikas valdība

Vlada Republike Hrvatske

6.

Horvātijas Republikas valdības biroji

uredi Vlade Republike Hrvatske

7.

Ekonomikas ministrija

Ministarstvo gospodarstva

8.

Reģionālās attīstības un ES līdzekļu ministrija

Ministarstvo regionalnoga razvoja i fondova Europske unije

9.

Finanšu ministrija

Ministarstvo financija

10.

Aizsardzības ministrija

Ministarstvo obrane

11.

Ārlietu un Eiropas lietu ministrija

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova

12.

Iekšlietu ministrija

Ministarstvo unutarnjih poslova

13.

Tieslietu ministrija

Ministarstvo pravosuđa

14.

Valsts pārvaldes ministrija

Ministarstvo uprave

15.

Uzņēmējdarbības un amatniecības ministrija

Ministarstvo poduzetništva i obrta

16.

Darba un pensiju sistēmas ministrija

Ministarstvo rada i mirovinskoga sustava

17.

Jūrlietu, transporta un infrastruktūras ministrija

Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture

18.

Lauksaimniecības ministrija

Ministarstvo poljoprivrede

19.

Tūrisma ministrija

Ministarstvo turizma

20.

Vides un dabas aizsardzības ministrija

Ministarstvo zaštite okoliša i prirode

21.

Būvniecības un plānošanas ministrija

Ministarstvo graditeljstva i prostornoga uređenja

22.

Veterānu lietu ministrija

Ministarstvo branitelja

23.

Sociālās politikas un jaunatnes lietu ministrija

Ministarstvo socijalne politike i mladih

24.

Veselības ministrija

Ministarstvo zdravlja

25.

Zinātnes, izglītības un sporta ministrija

Ministarstvo znanosti, obrazovanja i sporta

26.

Kultūras ministrija

Ministarstvo kulture

27.

Valsts administratīvās organizācijas

državne upravne organizacije

28.

Apgabalu administratīvie biroji

uredi državne uprave u županijama

29.

Horvātijas Republikas konstitucionālā tiesa

Ustavni sud Republike Hrvatske

30.

Horvātijas Republikas Augstākā tiesa

Vrhovni sud Republike Hrvatske

31.

Tiesas

sudovi

32.

Valsts tieslietu kolēģija

Državno sudbeno vijeće

33.

Valsts prokuratūras biroji

državna odvjetništva

34.

Valsts prokuratūras padome

Državno odvjetničko vijeće

35.

Ombuda biroji

pravobraniteljstva

36.

Valsts komisija publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai

Državna komisija za kontrolu postupaka javne nabave

37.

Horvātijas Valsts banka

Hrvatska narodna banka

38.

Valsts aģentūras un biroji

državne agencije i uredi

39.

Valsts Revīzijas birojs

Državni ured za reviziju

2.

Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas 2. iedaļas papildinājumam pievieno šādas struktūras un struktūru kategorijas:

“a)

I pielikums

“DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PIEGĀDE VAI SADALE”

“HORVĀTIJA

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11, 83/13, 143/13 i 13/14) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11, 83/13, 143/13 un 13/14) 6. pantā, kas ir publiski uzņēmumi un kas atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksēto tīklu izveidi (nodrošināšanu) vai pārvaldību, kas paredzēti publisko pakalpojumu sniegšanai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali un fiksēto tīklu apgādei ar dzeramo ūdeni; piemēram, vienības, ko izveidojušas vietējās pašvaldības un kas darbojas kā publiskais ūdensapgādes pakalpojumu vai kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar likumu par ūdeni (Oficiālais izdevums 153/09, 63/11, 130/11, 53/13 un 14/14).”;

b)

II pielikums

“ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PIEGĀDE VAI SADALE”

“HORVĀTIJA

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11, 83/13, 143/13 i 13/14) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11, 83/13, 143/13 un 13/14) 6. pantā, kas ir publiski uzņēmumi un kas atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksēto tīklu izveidi (nodrošināšanu) vai pārvaldību, kas paredzēti publisko pakalpojumu sniegšanai saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali un fiksēto tīklu apgādei ar elektroenerģiju; piemēram, vienības, kuras veic minētās darbības atbilstīgi licencei, kura izdota darbībai enerģētikas jomā, saskaņā ar Enerģētikas likumu (Oficiālais izdevums 120/12 un 14/14).”;

c)

VII pielikums

“LĪGUMSLĒDZĒJI PILSĒTAS DZELZCEĻU, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU PAKALPOJUMU JOMĀ”

“HORVĀTIJA

Līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11, 83/13, 143/13 i 13/14) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11, 83/13, 143/13 un 13/14) 6. pantā, kas ir publiski uzņēmumi un kas atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu tīklu nodrošināšanu vai pārvaldību, kas paredzēti dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta pakalpojumu sniegšanai; piemēram, vienības, kas minētās darbības veic kā sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar likumu par komunālajiem pakalpojumiem (Oficiālais izdevums 36/95, 70/97, 128/99, 57/00, 129/00, 59/01, 26/03, 82/04, 110/04, 178/04, 38/09, 79/09, 153/09, 49/11, 84/11, 90/11, 144/12, 94/13, 153/13 un 147/14).”;

d)

VIII pielikums

“LĪGUMSLĒDZĒJI LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ”

“HORVĀTIJA

Publiski uzņēmumi, kas ir Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11, 83/13, 143/13 i 13/14) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11, 83/13, 143/13 un 13/14) 6. pantā minētās līgumslēdzējas iestādes, kuras saskaņā ar īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai gaisa pārvadātājiem nodrošinātu pieeju lidostām un citām termināļu iekārtām; piemēram, vienības, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi likumam par lidostām (Oficiālais izdevums 19/98 un 14/11).”;

e)

IX pielikums

“LĪGUMSLĒDZĒJI JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU TERMINĀĻU PAKALPOJUMU JOMĀ”

“HORVĀTIJA

Publiski uzņēmumi, kas ir Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11, 83/13, 143/13 i 13/14) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11, 83/13, 143/13 un 13/14) 6. pantā minētās līgumslēdzējas iestādes, kuras saskaņā ar īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai jūras vai upju transporta uzņēmējiem darītu pieejamas jūras ostas, upju ostas un citus transporta termināļus; piemēram, vienības, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi likumam par jūrlietu jomu un jūras ostām (Oficiālais izdevums 158/03, 100/04, 141/06 un 38/09).”

IV PIELIKUMS

PUBLIKĀCIJAS

Lēmuma 2/2000 XIII pielikuma B daļai pievieno šādu tekstu:

“Horvātija

Paziņojumi:

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

Narodne Novine

Horvātijas Republikas elektroniskā publiskā iepirkuma portāls (https://eojn.nn.hr/Oglasnik/clanak/electronic-public-procurement-of-the-republic-of-croatia/0/81/)”.


2. PROJEKTS

ES UN MEKSIKAS APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2018

(… gada …),

ar ko groza Lēmumu Nr. 2/2001

APVIENOTĀ PADOME,

ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1) (“Vispārējais nolīgums”), un jo īpaši tā 6. pantu saistībā ar 47. pantu,

tā kā:

(1)

Pēc Horvātijas Republikas (“Horvātija”) pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā Trešais papildprotokols, kas pievienots Nolīgumam, tika parakstīts … …, un to piemēro no … (+).

(2)

Ņemot to vērā, no dienas, kad Horvātija pievienojās Vispārējam nolīgumam, ir jāpielāgo I un II pielikums Lēmumam Nr. 2/2001 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 4/2004 (3) un Lēmumu Nr. 3/2008 (4), lai iekļautu iestādes, kuras Horvātijā atbild par finanšu pakalpojumiem, kā arī pasākumus, kas nesaskan ar Lēmuma Nr. 2/2001 12. līdz 16. pantu un ko Horvātija paturēs spēkā līdz minētā lēmuma 17. panta 3. punkta īstenošanai.

(3)

Šī pielāgošana tāpat ir iespēja atjaunināt par finanšu pakalpojumiem atbildīgo iestāžu sarakstu, kas pievienots II pielikumā Lēmumam Nr. 2/2001.

(4)

Vispārējā nolīguma 5., 6., 7., 10. un 47. pants pilnvaro saskaņā ar Vispārējā nolīguma 45. panta izveidoto Apvienoto padomi pieņemt lēmumus, kas paredzēti Vispārējā nolīguma mērķu sasniegšanai, un jo īpaši lemt par atbilstošiem pasākumiem un to izpildes grafiku preču tirdzniecības, pakalpojumu tirdzniecības un publiskā iepirkuma jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumā Nr. 2/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 4/2004 un Nr. 3/2008, I pielikuma A daļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Lēmumā Nr. 2/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 4/2004 un Lēmumu Nr. 3/2008, II pielikuma A un B daļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no dienas, kad Horvātija pievienojās Vispārējam nolīgumam.

…, …

Apvienotās padomes vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

(+)  

+

OV: lūgums ievietot ST 15410 ietvertā protokola parakstīšanas vietu un datumu un piemērošanas datumu.

(2)  ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 2/2001 (2001. gada 27. februāris), ar ko īsteno 6. un 9. pantu, 12. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 50. pantu Ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā (OV L 70, 12.3.2001., 7. lpp.).

(3)  ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 4/2004 (2005. gada 18. maijs) par grozījumiem Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2001 (OV L 192, 22.7.2005., 35. lpp.).

(4)  ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmums Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris), ar ko groza Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 4/2004 (OV L 137, 3.6.2009., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

A DAĻA

KOPIENA UN TĀS DALĪBVALSTIS

1.

Uz III nodaļas piemērošanu Kopienā un tās dalībvalstīs attiecas tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko Eiropas Kopienas un to dalībvalstis iekļāvušas savu GATS sarakstu sadaļās “visas nozares”, un ierobežojumi, kas saistās ar tālāk uzskaitītajām apakšnozarēm.

2.

Lai apzīmētu dalībvalstis, izmanto šādus saīsinājumus:

AT

Austrija

BE

Beļģija

BG

Bulgārija

CY

Kipra

CZ

Čehijas Republika

DE

Vācija

DK

Dānija

ES

Spānija

EE

Igaunija

FI

Somija

FR

Francija

EL

Grieķija

HR

Horvātija

HU

Ungārija

IE

Īrija

IT

Itālija

LV

Latvija

LT

Lietuva

LU

Luksemburga

MT

Malta

NL

Nīderlande

PL

Polija

PT

Portugāle

RO

Rumānija

SK

Slovākijas Republika

SI

Slovēnija

SE

Zviedrija

UK

Apvienotā Karaliste

3.

Saistības attiecībā uz tirgus pieejamību sakarā ar 1) un 2) veidu piemēro tikai:

darījumiem, kas minēti “Vienošanās par finanšu pakalpojumu saistībām” (“Vienošanās”) B.3. un B.4. punktā attiecīgi visām dalībvalstīm,

tālāk minētajiem darījumiem ar norādi uz definīcijām 11. pantā katrai attiecīgajai dalībvalstij:

BG: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana) un A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT – jūras, gaisa un citu pārvadājumu – apdrošināšana) 1) un 2) veidā;

CY: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana) un A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT – jūras, gaisa un citu pārvadājumu – apdrošināšana) 2) veidā, B.6. e) (pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība) 1) veidā;

EE: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa (apdrošināšanas, kas nav MAT, apdrošināšanas starpniecība) 1) un 2) veidā, B.1.–B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu noma, visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība un norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi finanšu aktīviem) 1) veidā;

LV: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa (kas nav MAT apdrošināšanas starpniecība) 2) veidā, B.7. (dalība visu veidu vērtspapīru emisijā) 1) veidā;

LT: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana), A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT apdrošināšana) un A.3. atlikusī daļa (ne MAT apdrošināšanas starpniecība) 2) veidā, B.1.–B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu noma, visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība un norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi finanšu aktīviem) 1) veidā;

MT: A.1. a) (dzīvības apdrošināšana) un A.1. b) atlikusī daļa (apdrošināšana, kas nav ne dzīvības, ne MAT apdrošināšana) 2) veidā, B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumi) 1) veidā;

RO: B.1. (noguldījumu pieņemšana) B.2. (visu veidu aizdevumi), B.4. (visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi), B.5. (galvojumi un saistības) un B.8. (starpniecība naudas darījumos) 1) veidā;

SI: B.1.–B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu noma, visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi, galvojumi un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība un norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi finanšu aktīviem) 1) veidā.

4.

Atšķirībā no ārvalstu meitasuzņēmumiem filiālēm, ko tieši dalībvalstī izveidojusi Meksikas finanšu iestāde, ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem nepiemēro Kopienas mērogā saskaņotos uzraudzības pasākumus, ļaujot šādām filiālēm gūt labumu no atvieglojumiem jaunu uzņēmumu veidošanā un pārrobežu pakalpojumu sniegšanā visā Kopienā. Tādējādi šādas filiāles saņem atļauju darboties dalībvalsts teritorijā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts pašmāju finanšu iestādēm, un tām var noteikt par pienākumu izpildīt vairākas konkrētas prudenciālas prasības, piemēram, banku un vērtspapīru gadījumā – atsevišķu kapitalizāciju un citas maksātspējas prasības un prasību iesniegt un publicēt pārskatus vai – apdrošināšanas gadījumā – īpašas garantiju un noguldījumu prasības, atsevišķu kapitalizāciju un prasību, lai attiecīgajā dalībvalstī atrastos aktīvi, kas veido tehniskās rezerves un vismaz vienu trešdaļu no maksātspējas rezerves. Dalībvalstis var piemērot šajā sarakstā norādītos ierobežojumus vienīgi attiecībā uz Meksikas personas komerciālas pārstāvniecības tiešu izveidi vai attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu no Meksikas; tāpat dalībvalsts nevar piemērot šos ierobežojumus, t. sk. attiecībā uz uzņēmējdarbību, attiecībā uz Meksikas meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās Kopienas dalībvalstīs, ja vien šos ierobežojumus nevar līdzīgi piemērot citu dalībvalstu sabiedrībām vai valstspiederīgajiem atbilstoši Kopienas tiesībām.

5.

BG: jaunu finanšu pakalpojumu vai produktu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv reglamentējoši noteikumi un vai pakalpojumi atbilst šiem noteikumiem, kas ir vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

6.

BG: apdrošināšanas un banku darbību, kā arī vērtspapīru tirdzniecību un darbības, kas ar to saistītas, katru atsevišķi veic sabiedrības, kuras ir saņēmušas licenci šādu pakalpojumu sniegšanai.

7.

BG: pēc vispārīga noteikuma un bez diskriminācijas finanšu iestādēm, kas tiek dibinātas Bulgārijā, ir jābūt akciju sabiedrību veidā.

8.

CY: pat tad, ja sarakstā nav noteikti ierobežojumi vai nosacījumi, ir jāpiemēro šādi vispārēji nosacījumi un noteikumi:

i)

valsts drošības un sabiedriskās kārtības mērķu ievērošana;

ii)

šis saraksts nekādā veidā neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz, izpildot pārvaldes funkcijas. Tas arī neietekmē līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību ar precēm, kas var būt ieguldījumi plānotā pakalpojumā vai citos pakalpojumos. Papildus tam turpina piemērot tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumiem, kas var būt ieguldījums plānotu pakalpojumu sniegšanā vai tikt izmantoti to sniegšanai.

9.

CY: šajā sarakstā minētos tiesību aktus un noteikumus nevar interpretēt kā izsmeļošu atsauci uz visiem tiesību aktiem un noteikumiem, kas regulē finanšu nozari. Piemēram, informācijas nodošana, kas ietver personas datus, bankas noslēpumu vai jebkādu darījumdarbības noslēpumu, nav atļauta. Šāda informācijas nodošana notiek saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem par informācijas konfidencialitāti attiecībā uz bankas klientiem. Turklāt ir norādīts, ka nediskriminējošie kvalitatīvie pasākumi, kas attiecas uz tehniskajiem standartiem, sabiedrības veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, licencēšanu, uzraudzību, profesionālo kvalifikāciju un kompetences prasībām, nav uzskaitīti kā nosacījumi vai ierobežojumi attiecībā uz pieeju tirgum vai valsts režīmu.

10.

CY: nereglamentēti finanšu pakalpojumi un produkti un jaunu finanšu pakalpojumu vai produktu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv vai tiek ieviesti reglamentējoši noteikumi, kas vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

11.

CY: tā kā Kiprā darbojas valūtas kontrole,

rezidentiem nav atļauts pirkt banku pakalpojumus, kas var būt saistīti ar naudas līdzekļu pārsūtīšanu uz ārvalstīm, kamēr viņi fiziski atrodas ārvalstīs,

aizdevumiem nerezidentiem/ārvalstniekiem vai nerezidentu kontrolētām sabiedrībām vajadzīga Centrālās bankas piekrišana,

arī vērstpapīru iegādei nerezidentiem nepieciešama Centrālās bankas atļauja,

darījumus ārvalstu valūtā var veikt tikai ar tādu banku starpniecību, kam Centrālā banka piešķīrusi pilnvarota tirgotāja statusu.

12.

CZ: jaunu finanšu pakalpojumu un instrumentu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv reglamentējoši noteikumi un vai pakalpojumi atbilst iekšzemes noteikumiem, kas vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

13.

CZ: pēc vispārīga noteikuma un bez diskriminācijas Čehijas Republikā inkorporētām finanšu iestādēm jābūt konkrētā juridiskā formā.

14.

CZ: obligāto transportlīdzekļa trešās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu veic ekskluzīvs pakalpojumu sniedzējs. Pēc autovadītāja civiltiesiskās apdrošināšanas monopoltiesību atcelšanas šā pakalpojuma sniegšana bez diskriminācijas būs pieejama pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā. Obligāto veselības apdrošināšanu veic tikai Čehijas Republikas valstspiederīgajiem piederoši licencēti pakalpojumu sniedzēji.

15.

EE: nav saistību obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumiem.

16.

HR: apdrošināšanas un banku pakalpojumi jāveic atsevišķām sabiedrībām. Turklāt atšķirībā no apdrošināšanas sabiedrībām bankas drīkst tieši piedalīties ar vērtspapīru tirdzniecību saistītās darbībās.

17.

HU: jaunu finanšu pakalpojumu vai produktu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv reglamentējoši noteikumi un vai pakalpojumi atbilst šiem noteikumiem, kas ir vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

18.

HU: personas datu, bankas noslēpumu, vērtspapīru noslēpumu un/vai darījumdarbības noslēpumu saturošas informācijas nodošana nav atļauta.

19.

HU: pēc vispārīga noteikuma un bez diskriminācijas Ungārijā inkorporētām finanšu iestādēm jābūt konkrētā juridiskā formā.

20.

HU: apdrošināšanas, banku darbības, vērtspapīru un kopieguldījumu pārvaldības pakalpojumi jāveic juridiski atdalītiem un neatkarīgi kapitalizētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

21.

MT: attiecībā uz 3) veida saistībām tiesību akti valūtas maiņas kontroles jomā paredz, ka nerezidentiem, kas vēlas sniegt kādus pakalpojumus, reģistrējot vietējo sabiedrību, var to darīt ar Maltas Centrālās bankas iepriekšēju atļauju. Sabiedrībām, kurās piedalās nerezidējošas juridiskas vai fiziskas personas, jābūt minimālajam pamatkapitālam MTL (Maltas liras) 10 000, no kura 50 % jābūt samaksātiem. Nerezidentu procentuālā kapitāla daļa ir jāsamaksā no naudas līdzekļiem no ārvalstīm. Sabiedrībām ar nerezidentu līdzdalību Finanšu ministrijai jālūdz atļauja iegādāties telpas saskaņā ar atbilstošiem tiesību aktiem.

22.

MT: attiecībā uz 4) veida saistībām arī turpmāk piemēros Maltas tiesību aktus un regulas par ieceļošanu, uzturēšanos, nekustamā īpašuma iegādi, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot regulas par uzturēšanās ilgumu, minimālo darba samaksu un koplīgumus par algām. Ieceļošanas, darba un uzturēšanās atļaujas piešķir Maltas valdība pēc saviem ieskatiem.

23.

MT: attiecībā uz 1) un 2) veida saistībām tiesību akti par valūtas maiņu ļauj rezidentam ik gadu pārsūtīt uz ārzemēm kā vērtspapīru portfeļa ieguldījumu līdz MTL 5000. Summām, kas pārsniedz MTL 5000, vajadzīga valūtas kontroles atļauja.

24.

MT: rezidenti var aizņemties no ārvalstīm bez valūtas kontroles institūcijas atļaujas, ja aizņēmums ir uz laiku, kas ilgāks par trīs gadiem. Šādi aizņēmumi tomēr jāreģistrē Centrālajā bankā.

25.

PL: Polijā finanšu nozarē tiek izstrādāts prudenciālais regulējums. Tas var prasīt pašlaik pastāvošo noteikumu grozīšanu, kā arī jaunu tiesību aktu sagatavošanu.

26.

RO: apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības veikšana un darbība ir iespējama ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzraudzības iestādes atļauju. Banku uzņēmējdarbības veikšanai un darbībai ir jāsaņem Rumānijas Nacionālās bankas atļauja. Ar vērtspapīru tirgu saistītu vienību (fizisku vai juridisku personu, atkarībā no konkrētā gadījuma) uzņēmējdarbības veikšanai un darbībai ir nepieciešama Rumānijas Nacionālās vērtspapīru komisijas atļauja. Pēc komerciālās klātbūtnes izveidošanas finanšu institūcijām transakcijas ar rezidentiem ir jāveic tikai Rumānijas nacionālajā valūtā.

27.

SK: jaunu finanšu pakalpojumu un instrumentu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv reglamentējoši noteikumi un vai pakalpojumi atbilst iekšzemes noteikumiem, kas vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

28.

SK: ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji nodrošina šādus apdrošināšanas pakalpojumus: obligāto transportlīdzekļa trešās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, obligāto gaisa transporta apdrošināšanu un darba devēja atbildības apdrošināšanu pret traumām vai arodslimību veic ar Slovākijas apdrošināšanas sabiedrības starpniecību. Pamata veselības apdrošināšanu veic tikai Slovākijas veselības apdrošināšanas sabiedrības, kam ir veselības apdrošināšanas licence, ko saskaņā ar Likumu 273/1994 Coll. of Law ir izdevusi Slovākijas Veselības aizsardzības ministrija. Pensiju fondu apdrošināšanas shēmas un apdrošināšana slimības gadījumos ir uzticēta Sociālās apdrošināšanas sabiedrībai.

29.

SI: jaunu finanšu pakalpojumu vai produktu ielaišana tirgū var būt atkarīga no tā, vai pastāv reglamentējoši noteikumi un vai pakalpojumi atbilst šiem noteikumiem, kas ir vērsti uz 19. pantā norādīto mērķu sasniegšanu.

30.

SI: kā vispārīgs princips ir prasība, ka Slovēnijā inkorporētām finanšu iestādēm nediskriminējošā veidā ir jāpieņem īpaša juridiskā forma.

31.

SI: apdrošināšanu un banku darbības veic juridiski nošķirti finanšu pakalpojumu sniedzēji.

32.

SI: ieguldījumu pakalpojumus var sniegt tikai ar banku vai ieguldījumu sabiedrību starpniecību.

A.

Apdrošināšana un ar to saistītie pakalpojumi

1)

Pārrobežu pakalpojumu sniegšana

AT: ir aizliegts veikt reklāmu un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas gadījumus).

AT: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošs meitasuzņēmums vai Austrijā uzņēmējdarbību veicoša filiāle.

AT: par apdrošināšanas līgumiem (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus), kas slēgti ar meitasuzņēmumiem, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā, vai ar filiālēm, kuras neveic uzņēmējdarbību Austrijā, jāmaksā paaugstināts apdrošināšanas piemaksas nodoklis. Var piešķirt atbrīvojumu no paaugstinātā nodokļa.

BG: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana). Nav saistību, izņemot ārvalstu piegādātāju sniegtos pakalpojumus ārvalstu personām Bulgārijas teritorijā. Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. Nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. Saistību nav attiecībā uz valsts režīmu.

BG: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija). Saistību nav attiecībā uz retrocesijas pakalpojumiem.

BG: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

CY: ikviens ārvalstu pārapdrošinātājs, ko apstiprinājusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde (pamatojoties uz piesardzīgas uzraudzības kritērijiem), var piedāvāt pārapdrošināšanas vai retrocesijas pakalpojumus Kiprā inkorporētām un licencētām apdrošināšanas sabiedrībām.

CY: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

CZ: vienīgi:

ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji var izveidot apdrošināšanas sabiedrību ar mītni Čehijas Republikā kā akciju sabiedrību vai veikt apdrošināšanas darbības ar to savu filiāļu starpniecību, kuru reģistrētie biroji atrodas Čehijas Republikā, saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas nozari.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāatrodas valstī komerciālos nolūkos un tam ir jābūt atļaujai:

sniegt šādus pakalpojumus, ieskaitot pārapdrošināšanu, un

slēgt starpniecības līgumu ar starpnieku nolūkā noslēgt apdrošināšanas līgumu starp apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo personu.

Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā.

DK: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

DK: neviena persona vai sabiedrība (to skaitā apdrošināšanas sabiedrības) nevar darījumdarbības nolūkā Dānijā piedalīties tiešas apdrošināšanas veikšanā personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: obligātās gaisa transporta apdrošināšanas polises var izsniegt tikai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, vai filiāle, kura veic uzņēmējdarbību Vācijā.

DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar filiāles, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, starpniecību.

FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt Vienošanās B.3. punkta a) apakšpunktā minētos apdrošināšanas pakalpojumus.

FI: apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumdarbības vieta ir Eiropas Ekonomikas zonā.

FR: ar sauszemes transportu saistītu riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

HR: Apakšnozare A.1. a) (tiešā apdrošināšana, a) dzīvības apdrošināšana): Nav saistību, izņemot dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā.

HR: Apakšnozare A.1. b) (tiešā apdrošināšana, b) nedzīvības apdrošināšana): Nav saistību, izņemot nedzīvības apdrošināšanas, kas nav autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kuras dzīvo Horvātijā. Nav saistību attiecībā uz kuģniecības, aviācijas un transporta jomu.

HU: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana). Pirkt pakalpojumus atļauts tikai uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tiesību normās norādīto starptautisko darījumdarbību attiecībā uz ārzemju valūtu. Apdrošināt var tikai ārvalstīs notiekošus apdrošināšanas gadījumus.

IT: nav saistību attiecībā uz aktuāra profesiju.

IT: ar CIF eksportu, ko veic Itālijas rezidenti, saistītus riskus var apdrošināt tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošas apdrošināšanas sabiedrības.

IT: tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošas apdrošināšanas sabiedrības var veikt preču transporta apdrošināšanu, transporta apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

LV: nav saistību attiecībā uz Vienošanās B.3. punkta a) apakšpunktu.

MT: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā.

RO: nav saistību attiecībā uz Vienošanās B.3. punkta a) un c) apakšpunktu. Attiecībā uz apakšnozari A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija): pārapdrošināšana starptautiskajā tirgū ir atļauta tikai tad, ja pārapdrošināto risku nevar izvietot iekšzemes tirgū.

PT: tikai uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, var veikt gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas aptver preču, gaisa kuģu, kuģu korpusu un atbildības apdrošināšanu; tikai personas vai uzņēmumi, kas veic darījumdarbību Kopienā, Portugālē var darboties kā šādas apdrošināšanas darbības starpnieki.

SK: komerciāla klātbūtne ir vajadzīga, lai veiktu:

to personu dzīvības apdrošināšanu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Slovākijas Republikā,

Slovākijas Republikas teritorijā esoša īpašuma apdrošināšanu,

civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par zaudējumiem vai kaitējumu, ko izraisījusi fizisku personu un juridisku personu darbība Slovākijas Republikas teritorijā,

gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanu, ietverot preces, gaisa kuģus, kuģu korpusu un atbildību.

SI: Jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, ko veic savstarpējās apdrošināšanas iestādes, var veikt tikai inkorporētas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā.

SI: Apakšnozares A.2., A.3. un A.4. (pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistību.

SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā atzīta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

2)

Patēriņš ārzemēs

AT: ir aizliegts veikt reklāmu un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas gadījumus).

AT: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošs meitasuzņēmums vai Austrijā uzņēmējdarbību veicoša filiāle.

AT: par apdrošināšanas līgumiem (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus), kas slēgti ar meitasuzņēmumiem, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā, vai ar filiālēm, kuras neveic uzņēmējdarbību Austrijā, jāmaksā paaugstināts apdrošināšanas piemaksas nodoklis. Var piešķirt atbrīvojumu no paaugstinātā nodokļa.

BG: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana) Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas veic darījumdarbību Bulgārijas teritorijā, var slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar tiem piegādātājiem attiecībā uz viņu darbību Bulgārijā, kuriem ir atļauja veikt apdrošināšanas darbību Bulgārijā. Apdrošināšanas prēmijas, kas radušās uz šādu līgumu pamata, jāizmaksā Bulgārijā. Nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

BG: Apakšnozares A.2., A.3. un A.4. (pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

CY: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

CZ: vienīgi:

turpmāk definētos apdrošināšanas pakalpojumus nevar pirkt ārvalstīs:

to personu dzīvības apdrošināšana, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republikā,

Čehijas Republikas teritorijā esoša īpašuma apdrošināšana,

civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par zaudējumiem vai kaitējumu, ko izraisījusi fizisku un juridisku personu darbība Čehijas Republikas teritorijā.

DK: obligāto gaisa transporta apdrošināšanu var veikt tikai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

DK: neviena persona vai sabiedrība (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) darījumdarbības nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, attiecībā uz Dānijas kuģiem vai īpašumu Dānijā, izņemot tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: obligātās gaisa transporta apdrošināšanas polises var izsniegt tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošs meitasuzņēmums vai Vācijā uzņēmējdarbību veicoša filiāle.

DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar filiāles, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, starpniecību.

FR: ar sauszemes transportu saistītu riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

HR: Apakšnozare A.1. a) (tiešā apdrošināšana, a) dzīvības apdrošināšana): Nav saistību, izņemot tiesības saņemt dzīvības apdrošināšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā.

HR: Apakšnozare A.1. b) (tiešā apdrošināšana, b) nedzīvības apdrošināšana):

nav saistību, izņemot:

i)

tiesības saņemt nedzīvības apdrošināšanu, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

ii)

personu vai īpašuma riska apdrošināšanu, kas nav pieejama Horvātijā,

uzņēmumus, kas iegādājas apdrošināšanu ārvalstīs saistībā ar ieguldījumu darbībām ārvalstīs, tostarp šīm darbībām nepieciešamā aprīkojuma apdrošināšanu,

ārvalstu aizdevumu nodrošināšanu (kolaterālo apdrošināšanu),

personu un īpašuma apdrošināšanu pilnībā piederošiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ārvalstī, ja šī apdrošināšana ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām vai tā ir obligāta prasība, reģistrējot uzņēmumu,

kuģus celtniecības un pārbūves procesā, ja tas ir noteikts līgumā, kurš noslēgts ar klientu (pircēju) ārvalstīs.

HU: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana). Pirkt pakalpojumus atļauts tikai uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tiesību normās norādīto starptautisko darījumdarbību attiecībā uz ārzemju valūtu. Apdrošināt var tikai ārvalstīs notiekošus apdrošināšanas gadījumus.

IT: ar CIF eksportu, ko veic Itālijas rezidenti, saistītus riskus var apdrošināt tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošas apdrošināšanas sabiedrības.

IT: tikai Kopienā uzņēmējdarbību veicošas apdrošināšanas sabiedrības var veikt preču transporta apdrošināšanu, transporta apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

MT: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā.

PT: tikai uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, var veikt gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas aptver preču, gaisa kuģu, kuģu korpusu un atbildības apdrošināšanu; tikai personas vai uzņēmumi, kas veic darījumdarbību Kopienā, Portugālē var darboties kā šādas apdrošināšanas darbības starpnieki.

RO: nav saistību attiecībā uz Vienošanās B.3. punkta a) un c) apakšpunktu. Attiecībā uz apakšnozari A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija): pārapdrošināšanas cedēšana starptautiskajā tirgū ir atļauta tikai tad, ja pārapdrošināmo risku vietējā tirgū neuzņemas.

SK: no ārvalstīm nevar pirkt apdrošināšanas pakalpojumus, uz kuriem attiecas 1) veids, izņemot gaisa un jūras transporta apdrošināšanu, kas ietver preces, gaisa kuģus, kuģu korpusus un iepriekšminētās saistības.

SI: Jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, ko veic savstarpējās apdrošināšanas iestādes, var veikt tikai inkorporētas sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Slovēnijā.

SI: Slovēnijā pārapdrošināšanas sabiedrībām ir priekšroka apdrošināšanas prēmiju iekasēšanā. Ja šīs sabiedrības nevar izlīdzināt visus riskus, iespējama to pārapdrošināšana un retrocesija ārvalstīs. (Nav – pēc jaunā Likuma par apdrošināšanas sabiedrībām pieņemšanas.)

3)

Komerciālā klātbūtne

AT: ārvalstu apdrošinātāju filiāles birojam licenci neizsniedz, ja apdrošinātājam tā mītnes valstī nav juridiskās formas, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai.

BE: jebkādai publiskai izsolei, ko persona, uzņēmums vai institūcija ārpus vienas no Eiropas Kopienas dalībvalsts jurisdikcijas veic vai tās vārdā veic, lai iegādātos Beļģijas vērstpapīrus, jālūdz Finanšu ministra atļauja.

BG: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana).

Nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji nevar vienlaicīgi sniegt gan dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, gan nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Ārvalstu personas var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus tikai kā dalībnieki Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrībās, dalības apjoms pašu kapitālā nav ierobežots, kā arī tieši ar filiāles starpniecību, kuras birojs ir reģistrēts Bulgārijā. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu uzņēmējdarbības veikšanai ir vajadzīga Finanšu uzraudzības komisijas licence. Filiāles izveidošanai Bulgārijā ar nolūku sniegt konkrētu veidu apdrošināšanas pakalpojumus ārvalstu apdrošinātājam jābūt bijušam pilnvarotam darboties tajos pašos apdrošināšanas veidos savā izcelsmes valstī vismaz pēdējos piecus gadus. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēm ir jāatbilst šādām prasībām: īpašas prasības attiecībā uz garantijām un noguldījumiem, atsevišķa kapitalizācija, prasība lokalizēt Bulgārijā tehniskām rezervēm pielīdzināmus aktīvus.

Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas aptver preces, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību.

Apdrošināšanas fondi, kas izveidoti ar apdrošināšanas līgumiem, kā arī pašu kapitālu, ieguldāmi Bulgārijā, un tos var pārvietot uz ārzemēm tikai ar Finanšu uzraudzības komisijas atļauju.

Ārvalstu pakalpojuma sniedzēji nevar slēgt apdrošināšanas līgumus ar vietējām fiziskajām un juridiskajām personām ar brokeru starpniecību.

BG: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija).

Pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji nevar sniegt vai nu dzīvības pārapdrošināšanas pakalpojumus, vai nedzīvības pārapdrošināšanas pakalpojumus.

Ārvalstu personas var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus tikai kā dalībnieki Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrībās; dalības apjoms pašu kapitālā nav ierobežots. Ārvalstu pārapdrošināšanas sabiedrības var sniegt pārapdrošināšanas pakalpojumus tieši tikai ar filiāles starpniecību, kuras birojs ir reģistrēts Bulgārijā. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu dibināšanai ir vajadzīga Finanšu uzraudzības komisijas licence.

Pārapdrošināšanas fondi, kas izveidoti ar pārapdrošināšanas līgumiem, kā arī pašu kapitālu, ieguldāmi Bulgārijā, un tos var pārvietot uz ārzemēm tikai ar Finanšu uzraudzības komisijas atļauju.

Ārvalstu pakalpojuma sniedzēji nevar slēgt pārapdrošināšanas līgumus ar vietējām fiziskajām un juridiskajām personām ar brokeru starpniecību.

Saistību nav attiecībā uz retrocesijas pakalpojumiem.

BG: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi).

Starpniecību drīkst piekopt tikai saskaņā ar Bulgārijas Komerclikumu reģistrētas komercsabiedrības, kas saņēmušas Finanšu uzraudzības komisijas licenci.

Apdrošināšanas palīgpakalpojumiem ir jābūt saistītiem ar apdrošināšanu.

Nav saistību attiecībā uz aktuāra pakalpojumiem.

CY: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana).

Neviens apdrošinātājs nevar darboties ne Kipraā, ne no tās uz citām valstīm, nesaņemot apdrošināšanas uzraudzības iestādes atļauju saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām.

Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības var darboties Kiprā, izveidojot filiāli vai aģentūru. Lai saņemtu atļauju filiāles vai aģentūras izveidošanai, ārvalstu apdrošinātājam jābūt atļaujai darboties savā izcelsmes valstī.

Lai nerezidents kļūtu par līdzdalībnieku Kiprā inkorporētā apdrošināšanas sabiedrībā, tam vajadzīga Centrālās bankas iepriekšēja piekrišana. Ārvalstu līdzdalības pakāpi nosaka katrā noteiktā gadījumā atbilstoši ekonomiskajām vajadzībām.

CY: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija).

Kiprā neviena sabiedrība nevar darboties kā pārapdrošinātājs, nesaņemot apdrošināšanas uzraudzības iestādes atļauju.

Lai nerezidenti varētu veikt ieguldījumus pārapdrošināšanas sabiedrībās, vajadzīga Centrālās bankas iepriekšējā piekrišana. Ārvalstu līdzdalības īpatsvaru vietējās pārapdrošināšanas sabiedrības kapitālā nosaka, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu. Šobrīd valstī nav vietējo pārapdrošināšanas sabiedrību.

CY: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi). Nav saistību.

CZ: vienīgi:

ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji var izveidot apdrošināšanas sabiedrību ar mītni Čehijas Republikā kā akciju sabiedrību vai veikt apdrošināšanas darbības ar to savu filiāļu starpniecību, kuru reģistrētie biroji atrodas Čehijas Republikā, saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas nozari.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāatrodas valstī komerciālos nolūkos un tam ir jābūt atļaujai:

lai sniegtu šādus pakalpojumus, tostarp pārapdrošināšanu, kā arī

slēgt starpniecības līgumu ar starpnieku nolūkā noslēgt apdrošināšanas līgumu starp apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un trešo personu.

Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā.

ES: lai veiktu noteiktas klases apdrošināšanu, ārvalstu apdrošinātājam pirms filiāles vai aģentūras nodibināšanas Spānijā jābūt pilnvarotam vismaz piecus gadus darboties tajās pašās apdrošināšanas klasēs savā izcelsmes valstī.

ES, EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenos birojus.

EE: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana). Nav, izņemot to, ka apdrošināšanas akciju sabiedrības ar ārvalstu kapitāla līdzdalību vadības institūcijā var būt iekļauti ārvalstu pilsoņi proporcionāli ārvalstu līdzdalībai, bet to skaits nevar pārsniegt pusi no vadības institūcijas locekļiem; Meitasuzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam.

FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora, vismaz viena auditora, vismaz puses reklāmas darbinieku un direktoru padomes locekļu un uzraudzības padomes locekļu dzīvesvieta ir Eiropas ekonomikas zonā, ja vien Sociālo lietu un veselības ministrija nav noteikusi izņēmuma gadījumu.

FI: ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto sociālo apdrošināšanu (likumā noteikto pensiju apdrošināšanu, likumā noteikto nelaimes gadījumu apdrošināšanu).

FI: ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvieta ir Somija, izņemot gadījumus, kad viņa sabiedrības galvenais birojs ir Eiropas Ekonomikas zonā.

FR: lai izveidotu filiāles, vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz filiāles pārstāvim.

HU: ir paredzēts noteikt saistības tiešu filiāļu veidošanai, jo šādas saistības ir noteiktas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), atbilstoši tajā izklāstītajiem noteikumiem.

HU: finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kuri ir Ungārijas pilsoņi, rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas regulu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

IE: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz pārstāvniecību izveidi.

IT: aktuāri var būt tikai fiziskas personas. Fiziskām personām atļauts apvienoties profesionālā asociācijā (bez reģistrācijas).

IT: filiāles izveides atļauju var saņemt tikai pēc novērtējuma, ko veic uzraudzības iestādes.

LV: Apakšnozares A.1. un A.2. (tiešā apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija): parasti un nediskriminējoša veidā ārvalstu apdrošināšanas institūcijām jābūt izveidotām noteiktā juridiskā formā.

LV: Apakšnozare A.3. (apdrošināšanas starpniecība): starpnieks var būt tikai fiziska persona (nav valstspiederības prasības) un tā var sniegt pakalpojumus tādas apdrošināšanas sabiedrības vārdā, kam atļauju izsniegusi Latvijas Apdrošināšanas uzraudzības iestāde.

LT: apdrošināšanas sabiedrībām nav atļauts sniegt reizē gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu. Šie divi veidi a) un b) jāreģistrē atsevišķi.

MT: var veikt saskaņā ar ekonomisko vajadzību pārbaudi.

PL: Apakšnozares A.1.–A.3. (tiešā apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija un apdrošināšanas starpniecība).

Uzņēmējdarbības veikšana tikai akciju sabiedrības vai filiāles formā pēc licences saņemšanas. Ārvalstīs var ieguldīt ne vairāk kā 5 % no apdrošināšanas līdzekļiem. Personai, kas veic apdrošināšanas starpniecības darbības, vajadzīga licence. Apdrošināšanas starpniekiem jābūt reģistrētiem valstī.

PL: Apakšnozare A.4. (apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistību.

PT: ārvalstu sabiedrības var veikt apdrošināšanas starpniecību Portugālē tikai, izmantojot saskaņā ar Kopienas dalībvalsts tiesību aktiem nodibinātu sabiedrību.

PT: lai nodibinātu filiāli Portugālē, ārzemju sabiedrībām jāpierāda vismaz piecu gadu iepriekšēja darbības pieredze.

RO: sabiedrību un starpniecības aģentūru ar ārvalstu līdzdalību uzņēmējdarbības veikšana ir atļauta tikai līdzdalībā ar Rumānijas juridiskajām vai fiziskajām personām. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju apvienību pārstāvji ir tiesīgi slēgt tikai šādus apdrošināšanas līgumus: 1. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus ar ārvalstu juridiskām un fiziskam personām vai par tām piederošu īpašumu, 2. pārapdrošināšanas līgumus ar Rumānijas apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Starpniecības aģentūrām nav atļauts slēgt apdrošināšanas līgumus ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību vārdā ar Rumānijas juridiskajām un fiziskajām personām vai attiecībā uz tām piederošu īpašumu.

SK: apdrošināšanas sabiedrības padomes locekļu vairākuma domicilam jābūt Slovākijā.

Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai vajadzīga licence. Ārvalstu valstspiederīgie var izveidot apdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Slovākijā akciju sabiedrības veidā vai veikt apdrošināšanas darījumdarbību ar to savu filiāļu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā, saskaņā ar Likuma par apdrošināšanu vispārējiem noteikumiem. Apdrošināšanas darījumdarbība ir apdrošināšanas darbība, ietverot brokeru un pārapdrošinātāju darbību.

Starpniecības darbības par labu apdrošināšanas sabiedrībai, kurai licenci izsniegusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde, ar mērķi noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību, var veikt tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuru domicils ir Slovākijā.

Starpniecības līgumu, kura mērķis ir noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību, var slēgt vietējā vai ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība tikai pēc tam, kad apdrošināšanas uzraudzības iestāde tai izsniegusi licenci.

Licencētu apdrošināšanas operatoru īpašu apdrošināšanas fondu finanšu resursi, kas iegūti, apdrošinot vai pārapdrošinot polišu turētājus, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijā, ir jānogulda bankā, kas atrodas Slovākijā, un tos nevar pārskaitīt uz ārvalstīm.

SI: Apakšnozare A.1. (tiešā apdrošināšana).

Lai veiktu uzņēmējdarbību, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta licence. Ārvalstu personas var dibināt apdrošināšanas sabiedrību tikai kā kopuzņēmumu ar iekšzemes personu, un ārvalstu personu dalība ir ierobežota līdz 99 %.

Pieņemot jaunu Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām, atceļ ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu līdzdalības maksimālo apjomu.

Ārvalstu persona var iegādāties akcijas vai palielināt savu akciju skaitu vietējā apdrošināšanas sabiedrībā, saņemot iepriekšēju piekrišanu no Finanšu ministrijas.

Finanšu ministrija, izsniedzot licenci vai apstiprinājumu akciju iegādei iekšzemes apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādus kritērijus:

akciju īpašuma izkliedētību un dažādu valstu akcionāru pastāvēšanu,

jaunu apdrošināšanas produktu piedāvājumu un ar to saistītās zinātības nodošanu, ja ārvalstu ieguldītājs ir apdrošināšanas sabiedrība.

Nav saistību attiecībā uz ārvalsts līdzdalību privatizējamā apdrošināšanas sabiedrībā.

Dalība savstarpējās apdrošināšanas iestādē iespējama tikai sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, un iekšzemes fiziskajām personām.

SI: Apakšnozare A.2. (pārapdrošināšana un retrocesija). Ārvalstu dalība pārapdrošināšanas sabiedrībā ir ierobežota līdz kapitāla kontrolakcijām. (Nav, izņemot filiāles pēc jaunā Likuma par apdrošināšanas sabiedrībām pieņemšanas.)

SI: Apakšnozares A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi).

Lai sniegtu konsultāciju un pretenziju izskatīšanas pakalpojumus, tiek prasīta inkorporācija juridiskas personas veidā ar Apdrošināšanas biroja piekrišanu.

Attiecībā uz aktuāra un riska novērtēšanas darbībām pakalpojumus var sniegt tikai ar profesionāla uzņēmuma starpniecību.

Darbība ir ierobežota līdz tiešajai apdrošināšanai un pārapdrošināšanai.

Individuālajiem uzņēmējiem jābūt Slovēnijas rezidentiem.

SE: Zviedrijā neinkorporētas apdrošināšanas brokeru sabiedrības var veikt uzņēmējdarbību tikai ar filiāles starpniecību.

SE: uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic nedzīvības apdrošināšanu un kas nav inkorporēti Zviedrijā, bet veic tur darījumdarbību, attiecas nodoklis, ko aprēķina, pamatojoties uz ienākumiem no prēmijām saistībā ar tiešajām apdrošināšanas darbībām, nevis nodoklis, ko aprēķina atbilstoši tīrajai peļņai.

SE: apdrošināšanas sabiedrības dibinātājs ir fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, vai Eiropas Ekonomikas zonā inkorporēta juridiska persona.

4)

Fizisku personu klātbūtne

CY: Nav saistību.

PL:

Apakšnozares A.1.–A.3. (tiešā apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija un apdrošināšanas starpniecība). Saistību nav, izņemot, kā norādīts iedaļā par horizontālajām saistībām un saskaņā ar šādiem konkrētiem ierobežojumiem: rezidences prasība attiecībā uz apdrošināšanas starpniekiem.

Apakšnozare A.4. (apdrošināšanas palīgpakalpojumi): Nav saistību.

AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, EE, FR, FI, EL, HR, HU, IT, IE, LU, LT, LV, MT, NL, PT, RO, SE, SI, SK, UK: Nav saistību, izņemot tās, kas norādītas attiecīgajā horizontālajā sadaļā, un ar šādiem konkrētiem ierobežojumiem.

AT: filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

BG: nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. Saistību nav attiecībā uz retrocesijas pakalpojumiem. Saistību nav apakšnozarēs A.3. un A.4. (apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi).

DK: apdrošināšanas filiāles atbildīgajam pārstāvim jābūt personai, kas Dānijā nodzīvojusi vismaz divus gadus, ja vien tā nav kādas Kopienas dalībvalsts valstspiederīgais. Darījumdarbības un rūpniecības ministrs var piešķirt atbrīvojumu.

DK: sabiedrības valdes locekļiem un vadītājiem jābūt rezidentiem. Tomēr darījumdarbības un rūpniecības ministrs var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Izņēmumu nosaka nediskriminējošā veidā.

ES, IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

EL: lielākajai daļai Grieķijā reģistrēto sabiedrību valdes locekļu ir jābūt kādas Kopienas dalībvalsts valstspiederīgajiem.

SI: aktuāra darbībai un riska novērtēšanai tiek prasīta dzīvesvieta papildus kvalifikācijas eksāmenam, dalība Slovēnijas Aktuāru apvienībā un slovēņu valodas prasme.

B.

Banku un citi finanšu pakalpojumi

(izņemot apdrošināšanu)

1)

Pārrobežu pakalpojumu sniegšana

BE: lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, uzņēmumam jāveic uzņēmējdarbība Beļģijā.

BG: Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie pakalpojumi). Prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus. Nav saistību attiecībā uz starpniecību un citiem finanšu palīgpakalpojumiem.

CY: nav saistību.

CZ: Valūtas emisijas pakalpojumi, kurus neveic centrālā banka, atvasināto produktu, pārvedamo vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība, finanšu līdzekļu norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi, konsultatīvie, starpniecības un citi finanšu palīgpakalpojumi, kas saistīti ar šīm darbībām. Nav saistību.

CZ: Vienīgi:

tikai tādas bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā, un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstīga licence, var:

sniegt noguldījumu pakalpojumus,

tirgoties ar ārvalstu valūtas aktīviem,

veikt bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus.

Čehijas Republikas Valsts bankas vai Finanšu ministrijas izdota atļauja rīkoties ar ārvalstu valūtu ir vajadzīga Čehijas Republikas rezidentiem, kas nav bankas, lai varētu:

a)

atvērt un apkalpot Čehijas Republikas rezidentu kontus ārzemēs;

b)

izdarīt kapitāla maksājumus uz ārzemēm (izņemot ĀTI);

c)

piešķirt finanšu aizdevumus un dot galvojumus;

d)

veikt operācijas ar atvasinātiem instrumentiem;

e)

pirkt ārvalstu vērtspapīrus, izņemot gadījumus, kas aprakstīti Likumā par ārvalstu valūtām;

f)

emitēt ārvalstu vērtspapīrus publiskai un slēgtai tirdzniecībai Čehijas Republikā vai tos ieviest iekšzemes tirgū.

EE: Apakšnozare B.1. (noguldījumu pieņemšana). Prasība saņemt atļauju no Eesti Pank (Igaunijas Centrālās bankas) un reģistrācija saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem kā akciju sabiedrībai, meitasuzņēmumam vai filiālei.

EE, LT: jādibina specializēta pārvaldības sabiedrība, lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldības darbības, un tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Kopienā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji.

HR: Saistību nav attiecībā uz apakšnozarēm B.1., B.6., B.7., B.9. un B.10.

HU: nav saistību.

IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu 1) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti paredz, ka vienībai jābūt inkorporētai vai tai jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un katrā gadījumā tās galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī 2) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (1).

IT: saistību nav attiecībā uz “promotori di servizi finanziari” (finanšu pārdevējiem).

LT: pensiju fondu pārvaldība: nepieciešama komerciāla klātbūtne.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumi): nav.

Apakšnozare B.11. (finanšu informācijas sniegšana un nodošana): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji.

Apakšnozare B.12. (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi): nav saistību.

PL:

Apakšnozare B.11. (finanšu informācijas sniegšana un nodošana): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus.

Apakšnozare B.12. (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi): nav saistību.

RO: Apakšnozare B.4. (visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi): atļauts sniegt tikai bankām, kas atrodas valstī

SK: atvasināto produktu, pārvedamu vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecība, piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijās, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldīšana, norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem: nav saistību.

SK:

i)

noguldījumu pakalpojumus sniedz tikai iekšzemes bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā;

ii)

ar ārvalstu valūtas aktīviem var tirgoties tikai pilnvarotas iekšzemes bankas, ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā un personas, kam ir valūtas maiņas licence. Tikai biržas biedri var tirgoties Bratislavas biržā. Rezidenti var tirgoties Slovākijas RM sistēmā bez ierobežojumiem, bet nerezidenti – tikai ar biržas mākleru starpniecību;

iii)

bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus var veikt tikai pilnvarotas iekšzemes bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā;

iv)

Slovākijas Valsts bankas izdota licence darījumiem ar ārvalstu valūtu vajadzīga, lai varētu:

a)

atvērt kontu ārvalstīs Slovākijas rezidentam, kas nav banka, izņemot fiziskām personām, kamēr tās uzturas ārvalstīs,

b)

veikt kapitāla maksājumus uz ārvalstīm,

c)

saņemt finanšu aizdevumu no ārvalstu valūtas nerezidenta; izņemot kredītus no ārvalstīm, kurus saņem rezidenti un kuru atmaksas termiņš pārsniedz trīs gadus, un aizdevumus, kas piešķirti starp fiziskām personām, lai veiktu darbības, kas nav darījumdarbība;

v)

uz Slovākijas valūtas un ārzemju valūtas skaidrā naudā eksportu un importu, kas vērtībā pārsniedz SKK 150 000 , un dārgmetāliem attiecas ziņošanas prasība;

vi)

lai ārvalstu rezidents varētu izdarīt finanšu aktīvu noguldījumus, vajadzīga atļauja valūtas darījumam vai valūtas pārvaldes iestāžu izdota licence;

vii)

tikai valūtas maiņas vienības, kas veic uzņēmējdarbību Slovākijas Republikā, var piešķirt un saņemt garantijas un saistības saskaņā ar Slovākijas Valsts bankas noteiktajiem ierobežojumiem un noteikumiem.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: nav saistību.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie un citi finanšu palīgpakalpojumi, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar valsts kases vērtszīmju emisiju un pensiju fondu pārvaldību): nav.

Visas pārējās apakšnozares:

Nav saistību, izņemot kredītus (visi aizņēmumu veidi), galvojumus un saistības, ko iekšzemes juridiskas personas un individuālie komersanti pieņem no ārvalstu kredītiestādēm. (Piezīme: patēriņa kredītiem jābūt liberalizētiem pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtu pieņemšanas).

Visi iepriekš minētie kredīta darījumi reģistrējami Slovēnijas Bankā. (Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.)

Ārvalstu personas var piedāvāt ārvalstu vērtspapīrus tikai ar vietējo banku un biržas mākleru sabiedrību starpniecību. Slovēnijas biržas biedriem jābūt inkorporētiem Slovēnijā.

2)

Patēriņš ārzemēs

BG:

Apakšnozares B.1.–B.10. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu noma, visi maksājumu un naudas pārskaitīšanas pakalpojumi, garantijas un saistības, vērtspapīru tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība un norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi finanšu aktīviem): saistību nav.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie pakalpojumi): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus patērē ārvalstīs. Nav saistību attiecībā uz starpniecību un citiem finanšu palīgpakalpojumiem.

CY: Saistību nav, izņemot attiecībā uz apakšnozari B.6. e) (pārvedamo vērtspapīru tirdzniecība): nav.

CZ: Valūtas emisijas pakalpojumi, kurus neveic centrālā banka, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība, atvasināto produktu norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi, konsultatīvie, starpniecības un citi finanšu palīgpakalpojumi, kas saistīti ar šīm darbībām: nav saistību.

CZ: vienīgi:

tikai tādas bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā, un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstīga licence, var:

sniegt noguldījumu pakalpojumus,

tirgoties ar ārvalstu valūtas aktīviem,

veikt bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus.

Čehijas Republikas Valsts bankas vai Finanšu ministrijas izdota atļauja rīkoties ar ārvalstu valūtu ir vajadzīga Čehijas Republikas rezidentiem, kas nav bankas, lai varētu:

a)

atvērt un apkalpot Čehijas Republikas rezidentu kontus ārzemēs;

b)

izdarīt kapitāla maksājumus uz ārzemēm (izņemot ĀTI);

c)

piešķirt finanšu aizdevumus un dot galvojumus;

d)

veikt operācijas ar atvasinātiem instrumentiem;

e)

pirkt ārvalstu vērtspapīrus, izņemot gadījumus, kas aprakstīti Likumā par ārvalstu valūtām;

f)

emitēt ārvalstu vērtspapīrus publiskai un slēgtai tirdzniecībai Čehijas Republikā vai tos ieviest iekšzemes tirgū.

DE: Vācijas markās izteiktu vērtspapīru emisijas organizators un garantētājs var būt tikai kredītinstitūcija, meitasuzņēmums vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā.

FI: valsts organizācijas maksājumus (izdevumus) var pārsūtīt, izmantojot Pasta žironorēķinu sistēmu, ko uztur Postipankki Ltd. Atbrīvojumu no šīs prasības īpašu iemeslu dēļ var piešķirt Finanšu ministrija.

EL: aizbildnības un noguldījumu pakalpojumiem saistībā ar procentu un pamatsummas maksājumu, kas pienākas par Grieķijā izlaistiem vērtspapīriem, pārvaldību, nepieciešama uzņēmējdarbības veikšana.

HU: nav saistību.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumi): nav.

Apakšnozare B.11. (finanšu informācijas sniegšana un nodošana): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji.

Apakšnozares B.3.–B.10. un B.12.: nav saistību.

PL:

Apakšnozare B.11. (finanšu informācijas sniegšana un nodošana): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus patērē ārvalstīs.

Apakšnozares B.1.–B.10. un B.12.: nav saistību.

RO: kontu atvēršana un ārvalstu valūtas resursu izmantošana ārvalstīs Rumānijas fiziskām un juridiskām personām ir atļauta tikai ar iepriekšēju Rumānijas Nacionālās bankas piekrišanu. Nav saistību attiecībā uz apakšnozarēm B.3. (finanšu noma), B.7. (dalība visu veidu vērtspapīru emisijā), B.9. (aktīvu pārvaldīšana) un B.10. (finanšu līdzekļu norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi).

SK: Atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, aktīvu pārvaldība un starpniecība: nav saistību.

SK:

i)

noguldījumu pakalpojumus sniedz tikai iekšzemes bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā;

ii)

ar ārvalstu valūtas aktīviem var tirgoties tikai pilnvarotas iekšzemes bankas, ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā un personas, kam ir valūtas maiņas licence. Tikai biržas biedri var tirgoties Bratislavas biržā. Rezidenti var tirgoties Slovākijas RM sistēmā bez ierobežojumiem, bet nerezidenti – tikai ar biržas mākleru starpniecību;

iii)

bezskaidras naudas pārrobežu maksājumus var veikt tikai pilnvarotas iekšzemes bankas un ārvalstu banku filiāles Slovākijas Republikā;

iv)

Slovākijas Valsts bankas izdota licence darījumiem ar ārvalstu valūtu vajadzīga, lai varētu:

a)

atvērt kontu ārvalstīs Slovākijas rezidentam, kas nav banka, izņemot fiziskām personām, kamēr tās uzturas ārvalstīs,

b)

veikt kapitāla maksājumus uz ārvalstīm,

c)

saņemt finanšu aizdevumu no ārvalstu valūtas nerezidenta; izņemot kredītus no ārvalstīm, kurus saņem rezidenti un kuru atmaksas termiņš pārsniedz trīs gadus, un aizdevumus, kas piešķirti starp fiziskām personām, lai veiktu darbības, kas nav darījumdarbība;

v)

uz Slovākijas valūtas un ārzemju valūtas skaidrā naudā eksportu un importu, kas vērtībā pārsniedz SKK 150 000 , un dārgmetāliem attiecas ziņošanas prasība;

vi)

lai ārvalstu rezidents varētu izdarīt finanšu aktīvu noguldījumus, vajadzīga ārvalstu valūtas maiņas iestāžu piešķirta valūtas maiņas atļauja vai licence;

vii)

tikai valūtas maiņas vienības, kas veic uzņēmējdarbību Slovākijas Republikā, var piešķirt un saņemt garantijas un saistības saskaņā ar Slovākijas Valsts bankas noteiktajiem ierobežojumiem un noteikumiem.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: nav saistību.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie un citi finanšu palīgpakalpojumi, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar valsts kases vērtszīmju emisiju un pensiju fondu pārvaldību): nav.

Visas pārējās apakšnozares:

Nav saistību, izņemot kredītus (visi aizņēmumu veidi), galvojumus un saistības, ko iekšzemes juridiskas personas un individuālie komersanti pieņem no ārvalstu kredītiestādēm. (Piezīme: patēriņa kredītiem jābūt liberalizētiem pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtu pieņemšanas).

Visi iepriekš minētie kredīta darījumi reģistrējami Slovēnijas Bankā. (Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.)

Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā var būt ieguldījumu fondu aktīvu depozitāri.

UK: emisijas sterliņu mārciņās, to skaitā privāti veiktas emisijas, drīkst vadīt vienīgi Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēti uzņēmumi.

3)

Komerciālā klātbūtne

Visas dalībvalstis:

jādibina specializēta pārvaldības sabiedrība, lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldības darbības (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 85/611/EEK (2) (PVKIU Direktīva) 16. līdz 13. pants un 28. līdz 31. pants).

Tikai uzņēmumi ar reģistrētu biroju Kopienā var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji (PVKIU Direktīvas 23. pants).

AT: tikai Austrijas biržas biedri var nodarboties ar vērtspapīru pārdošanu biržā.

AT: hipotekārās ķīlas zīmes un pašvaldību obligācijas var izlaist bankas, kas specializējušās un pilnvarotas šai darbībai.

AT: hipotekārās ķīlas zīmes un valsts obligācijas var izlaist bankas, kas specializējušās un pilnvarotas šai darbībai.

AT: pensiju fondu pārvaldības pakalpojumu sniegšanai vajadzīga tikai šai darbībai specializēta sabiedrība, kas inkorporēta Austrijā kā akciju sabiedrība.

BE: jebkādai publiskai izsolei, ko persona, uzņēmums vai institūcija ārpus vienas no Eiropas Kopienas dalībvalsts jurisdikcijas veic vai tās vārdā veic, lai iegādātos Beļģijas vērstpapīrus, jālūdz Finanšu ministra atļauja.

BG:

Apakšnozares B.1.–B.5. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu noma, visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi, garantijas un saistības).

Ārvalstu bankām, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Bulgārijā, jābūt pienācīgi pilnvarotām saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un tām nedrīkst aizliegt veikt banku darbības to izcelsmes valstī un valstīs, kur tās darbojas. Nav saistību attiecībā uz caisses populaires.

Tiešai vai netiešai akciju, kas pārstāv vismaz 5 % balsstiesību, iegūšanai reģistrētā bankā ir vajadzīga Bulgārijas Valsts bankas atļauja. Atļaujas izsniegšanas kritēriji ir saprātīgi un saskaņoti ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XVI un XVII panta noteikumiem.

Tiešai vai netiešai tādas dalības iegūšanai, kas ir vairāk par 10 % no uzņēmuma kapitāla, uzņēmumā, kas nav banka, bankai ir vajadzīga Bulgārijas Valsts bankas atļauja.

Ekskluzīva pakalpojuma piegādātāja statusu var piešķirt attiecībā uz noguldījumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, kurus sniedz no budžeta finansētām publiskām iestādēm.

Pastāvīgas uzturēšanās nosacījums attiecībā uz vadības struktūras izpilddirektoriem, kas rīkojas bankas uzdevumā un uz tās rēķinu.

Nav saistību attiecībā uz Valsts kases galvojumiem.

Apakšnozares B.6., B.7. un B.9. (vērtspapīru tirdzniecība, dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, aktīvu pārvaldība):

drīkst sniegt ieguldījumu starpnieki, ieguldījumu sabiedrības un fondu biržas, kas izveidotas kā akciju sabiedrības un saņēmušas Finanšu uzraudzības komisijas (FUK) licenci. Atbilstīgas licences piešķiršana ir saistīta ar pārvaldības un tehniskajām prasībām, kā arī ar prasībām attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību.

Fondu biržas akciju sabiedrība: minimālā kapitāla nosacījumi (BGN 100 000 ); ne mazāk kā 2/3 kapitāla sadalītas pa finanšu iestādēm (apdrošināšanas sabiedrībām, finanšu namiem, ieguldījumu starpniekiem); 5 % maksimālā robeža viena akcionāra tiešai vai netiešai dalībai fondu biržas kapitālā.

Ieguldījumu starpnieki: nav attiecībā uz ieguldījumu starpnieku darbībām Bulgārijas teritorijā, ja vien FUK nav noteikusi citādi.

Tirdzniecībai ar vērtspapīriem fondu biržā nepieciešams būt fondu biržas dalībniekam. Ieguldījumu starpnieks var būt dalībnieks tikai vienā fondu biržā Bulgārijā.

Ieguldījumu sabiedrības: ieguldījumu sabiedrība nevar veikt bankas, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu starpnieka darbības.

Nav saistību attiecībā uz tirdzniecību uz savu vai klienta rēķinu ar apgrozāmiem instrumentiem un finanšu aktīviem, kas nav pārvedami vērtspapīri. Nav saistību attiecībā uz dalību valsts kases vērtszīmju emisijā. Nav saistību attiecībā uz pensiju fondu vadību.

Apakšnozares B.8. un B.10. (starpniecība naudas darījumos, finanšu aktīvu norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi): nav saistību.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie pakalpojumi): prasība izmantot publisko telesakaru tīklu vai cita atzīta operatora tīklu. Nav saistību attiecībā uz starpniecību un citiem finanšu palīgpakalpojumiem.

CY: obligāta prasība, ko piemēro nediskriminējošā veidā, ka bankām, kuras piedāvā pakalpojumus Kiprā, jābūt juridiskām personām. Juridiskām personām pieskaitāmas ārvalstu banku/finanšu institūciju filiāles, kas reģistrētas Kiprā.

CY: tieša vai netieša balsstiesību daļa bankā vienai personai un tās saistītajām personām nedrīkst pārsniegt 10 %, ja vien iepriekš rakstveidā nav saņemta Centrālās bankas piekrišana.

CY: bez tam trijās esošajās vietējās bankās, kas tiek kotētas biržā, tiešs vai netiešs akciju īpašums vai to daļas iegūšana ārvalstu personām ir ierobežota līdz 0,5 % privātpersonai vai organizācijai un 6 % kolektīvi.

CY:

Apakšnozares B.1.–B.5. un B.6.b) (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumu izsniegšana, finanšu noma, visa veida maksājumu un naudas pārskaitīšana, galvojumi un saistības, un ārvalstu valūtas tirdzniecība):

jaunām bankām piemēro šādas prasības:

a)

lai veiktu bankas darbību, vajadzīga Centrālās bankas izdota licence. Piešķirot licenci, Centrālā banka var izmantot ekonomisko vajadzību pārbaudi.

b)

ārvalstu banku filiālēm jābūt reģistrētām Kiprā saskaņā ar Likumu par uzņēmumiem un licencētām saskaņā ar Likumu par bankām.

Apakšnozare B.6. e) (pārvedamo vērtspapīru tirdzniecība):

tikai Kipras biržas biedri (brokeri) var iesaistīties darījumdarbībā saistībā ar starpniecību vērtspapīru darījumos Kiprā. Sabiedrības, kas darbojas par brokeriem, drīkst pieņemt darbā tikai privātpersonas, kas var būt par brokeriem ar noteikumu, ka tām ir atbilstīga licence. Bankas un apdrošināšanas sabiedrības ar to nevar nodarboties.

Brokeru sabiedrību var reģistrēt kā Kipras biržas biedru tikai tad, ja sabiedrība veic uzņēmējdarbību un ir reģistrēta atbilstīgi Kipras Likumam par sabiedrībām.

Apakšnozare B.6. a), c), d) un f) un B.7.–B.12.: nav saistību.

CZ: Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu pakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: nav saistību.

CZ: vienīgi:

banku pakalpojumus var sniegt tikai bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā, vai ārvalstu banku filiāles, kurām licenci piešķīrusi Čehijas Republikas Valsts banka ar Finanšu ministrijas piekrišanu.

Licences piešķiršanā par pamatu ņem kritērijus, kurus piemēro saskaņā ar GATS. Hipotekāro aizdevumu pakalpojumus var sniegt tikai bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijas Republikā.

Bankas var veikt uzņēmējdarbību tikai akciju sabiedrības veidā. Lai pirktu akcijas esošajās bankās, vajadzīga Čehijas Republikas Valsts bankas iepriekšēja piekrišana.

Vērtspapīrus var laist publiskajā tirdzniecībā tikai tad, ja ir saņemta attiecīga atļauja un ir apstiprināts vērtspapīru prospekts.

Atļauju nevar piešķirt, ja vērstpapīru publiska pārdošana ir pretrunā ar noguldītāju interesēm, nav savienojama ar valdības finanšu politiku vai neatbilst finanšu tirgus prasībām. (3)

Vērtspapīru dīleru, brokeru, biržu vai ārpusbiržas tirgus organizētāju, ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu fondu izveidei un darbībai ir jāsaņem atļauja, ko piešķir, pamatojoties uz kvalifikāciju, personāla godīgumu, vadību un materiālajām prasībām.

Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus visa veida maksājumiem pārrauga un pārskata Čehijas Republikas Valsts banka, lai nodrošinātu to vienmērīgu darbību un ekonomiskumu.

DK: finanšu iestādes var iesaistīties vērtspapīru tirdzniecībā Kopenhāgenas biržā tikai ar Dānijā inkorporētu meitasuzņēmumu starpniecību.

FI: vismaz puse no dibinātājiem, valdes un uzraudzības padomes locekļiem un delegātiem, izpilddirektors, pilnvaru turētājs un persona, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā, ir Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti, ja vien Finanšu ministrija nenosaka izņēmumu. Vismaz vienam revidentam dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā.

FI: atvasināto instrumentu brokera (privātpersonas) dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā. Atbrīvojumu no šīs prasības var piešķirt saskaņā ar Finanšu ministrijas noteiktajiem nosacījumiem.

FI: valsts organizācijas maksājumus (izdevumus) var pārsūtīt, izmantojot Pasta žironorēķinu sistēmu, ko uztur Postipankki Ltd. Atbrīvojumu no šīs prasības īpašu iemeslu dēļ var piešķirt Finanšu ministrija.

FR: papildu Francijas kredītinstitūcijām emisijas Franču franku vērtībā var organizēt un garantēt ārpus Francijas banku Francijas meitasuzņēmumi (saskaņā ar Francijas tiesību aktiem), kas pilnvaroti, pamatojoties uz ārpus Francijas bankas Francijas meitasuzņēmuma pietiekamiem līdzekļiem un saistībām Parīzē. Šie nosacījumi piemērojami vadošajām bankām, kas veic grāmatvedības uzskaiti. Banka, kas nav Francijas banka, bez ierobežojumiem un reģistrēšanas prasības var piedalīties Eirofranka obligāciju emisijas kopīgajā vadībā vai līdzvadībā.

EL: finanšu institūcijas var nodarboties ar Atēnu Fondu biržā reģistrētu vērtspapīru tirdzniecību tikai, izmantojot Grieķijā inkorporētas biržas.

EL: filiāļu nodibināšanai un darbībai jāimportē obligāta ārvalstu valūtas summa, kas jākonvertē drahmās un jāglabā Grieķijā tikmēr, kamēr ārvalstu banka turpina darboties Grieķijā.

Ja izveido ne vairāk kā četras filiāles, šī minimālā summa pašlaik ir vienāda ar pusi no minimālā kapitāla, kas nepieciešams kredītiestādei, lai tā tiktu inkorporēta Grieķijā,

papildu filiāļu darbībai obligātā kapitāla summai jābūt līdzvērtīgai obligātajam akciju kapitālam, kas vajadzīgs, lai Grieķijā inkorporētu kredītiestādi.

HR: nav, izņemot attiecībā uz norēķinu un tīrvērtes pakalpojumiem, ja vienīgais pakalpojuma sniedzējs Horvātijā ir Centrālais depozitārijs. Piekļuvi Centrālā depozitāra pakalpojumiem nerezidentiem piešķir ar nediskriminējošiem noteikumiem.

HU: ir paredzēts noteikt saistības tiešu filiāļu veidošanai, jo šādas saistības ir noteiktas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), atbilstoši tajā izklāstītajiem noteikumiem.

HU: tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai balsstiesības viena akcionāra kredītinstitūcijā, kas nav kredītinstitūcija, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu uzņēmums, nevar pārsniegt 15 %.

HU: finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kuri ir Ungārijas pilsoņi, rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas regulu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

HU: ilgtermiņa valsts īpašums saglabāsies kā 25 % + 1 balss minimums Országos Takarékpénztár és Kereskedelmi Bank Rt.

IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, kas veidotas kā ieguldījumu sabiedrības un mainīga kapitāla sabiedrības (un kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, PVKIU), pilnvarotajai personai/depozitāram un pārvaldes sabiedrībai jābūt inkorporētai Īrijā vai citā Kopienas dalībvalstī. Attiecībā uz ieguldījumu komandītsabiedrībām vismaz vienam galvenajam partnerim jābūt inkorporētam Īrijā.

IE: lai kļūtu par Īrijas biržas biedru, vienībai vai nu 1) jāsaņem Īrijas atļauja, kur tiek prasīts, lai tā būtu inkorporēta vai būtu personālsabiedrība ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī 2) jāsaņem citas dalībvalsts atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

IE: ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu konsultāciju sniegšanai vajadzīga vai nu 1) Īrijas atļauja, kas parasti prasa, ka jāinkorporētē juridiska persona vai tai jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam komersantam, katrā gadījumā jābūt galvenajam birojam/juridiskajai adresei Īrijā (uzraudzības iestāde var arī dot atļauju trešās valsts vienības filiālēm), vai arī 2) citas dalībvalsts atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

IT: vērtspapīru, kas nav akcijas, parāda vērtspapīri (ieskaitot apgrozāmos parāda vērtspapīrus) publisko piedāvājumu (kā noteikts Likuma 216/74 18. pantā) var veikt tikai Itālijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pienācīgi pilnvarotas ārvalstu sabiedrības, valsts organizācijas vai uzņēmumi, kas pieder vietējām pašvaldībām, kuru piešķirtais kapitāls ir ne mazāks par ITL 2 miljardiem.

IT: centralizēta noguldījuma, aizbildnības un pārvaldības pakalpojumus var sniegt tikai Itālijas banka saistībā ar valsts vērtspapīriem vai Monte Titoli SpA saistībā ar akcijām, vērtspapīriem ar līdzdalības raksturu un citām obligācijām, ko tirgo reglamentētā tirgū.

IT: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, izņemot saskaņoto UKIPV saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, pilnvarotajai personai/depozitāram ir jābūt inkorporētam Itālijā vai citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, veicot uzņēmējdarbību filiāles veidā Itālijā. Tikai tās bankas, apdrošināšanas sabiedrības un vērtspapīru ieguldījumu sabiedrības, kuru galvenais juridiskais birojs atrodas Kopienā, var veikt pensiju fondu resursu pārvaldību. Pārvaldības sabiedrībām (slēgtiem fondiem un nekustamā īpašuma fondiem) arī jābūt inkorporētām Itālijā.

IT: veicot tiešo pārdošanu, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu pārdevēji, kas ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalstu rezidenti.

IT: vērstpapīru tīrvērti un norēķinus ar vērtspapīriem var veikt tikai, izmantojot oficiālu tīrvērtes sistēmu. Sabiedrībai, ko, saskaņojot ar Consob, pilnvarojusi Itālijas banka, var būt uzdots veikt tīrvērti līdz galīgajiem norēķiniem ar vērtspapīriem.

IT: ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.

LV:

Apakšnozare B.7. (dalība visu veidu vērtspapīru emisijā): Latvijas Banka (centrālā banka) ir valdības finanšu pārstāvis valsts parādzīmju tirgū.

Apakšnozare B.9. (aktīvu pārvaldība): pensiju fondu pārvaldību nodrošina valsts monopols.

LT:

Apakšnozares B.1.–B.12.: vismaz vienam vadītājam jābūt Lietuvas pilsonim.

Apakšnozare B.3. (finanšu izpirkumnoma): finanšu noma var būt rezervēta īpašām finanšu institūcijām (piemēram, bankām un apdrošināšanas sabiedrībām). Nav, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, izņemot, kā norādīts iedaļas “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālo saistību daļā.

Apakšnozare B.9. (aktīvu pārvaldība): darījumdarbību var veikt kā valsts akciju sabiedrība (AB) un slēgta sabiedrība (UAB), ko izveido slēgtā veidā (ja visas sākotnēji emitētās akcijas iegādājas dibinātāji). Lai pārvaldītu aktīvus, pārvaldības nolūkā jāveido specializēta pārvaldības sabiedrība. Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Lietuvā, var darboties kā aktīvu depozitāri.

MT:

Apakšnozares B.1. un B.2. (noguldījumu pieņemšana un visu veidu aizdevumi): ārvalstu kredītiestādes un citas finanšu iestādes var darboties vai nu kā filiāle, vai kā vietējais meitasuzņēmums. Atļaujas saņemšanai var būt vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude.

Apakšnozares B.3.–B.12.: nav saistību.

PL:

Apakšnozares B.1., B.2., B.4. un B.5. (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): banka var veikt uzņēmējdarbību tikai akciju sabiedrības vai licencētas filiāles veidā. Atļauju sistēma attiecībā uz jebkādu banku dibināšanu ir balstīta uz piesardzīgas uzraudzības principiem. Valstspiederības prasība dažiem – vismaz vienam – no bankas vadītājiem.

Apakšnozares B.6. e), B.7. (izņemot dalību Valsts kases vērtszīmju emisijā), B.9. (tikai vērtspapīru portfeļa pārvaldības pakalpojumi) un B.12. (konsultāciju un citi palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): uzņēmējdarbības veikšana pēc licences iegūšanas tikai kā akciju sabiedrībai vai ārvalstu juridiskās personas filiālei, kas sniedz vērtspapīru pakalpojumus.

Apakšnozare B.11. prasība izmantot publisko telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus un/vai patērē ārvalstīs.

Visas pārējās apakšnozares: nav saistību.

PT: lai uzņēmējdarbību varētu veikt trešo valstu bankas, vajadzīga atļauja, ko katrā atsevišķā gadījumā izsniedz finanšu ministrs. Šādi bankai jāveicina valsts banku sistēmas efektivitāte vai būtiski jāietekmē Portugāles ekonomikas internacionalizēšana.

PT: riska kapitāla pakalpojumus nevar sniegt tādas riska kapitāla sabiedrību filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EK. Brokeru–tirdzniecības aģentu pakalpojumus Lisabonas biržā var sniegt Portugālē inkorporētas brokeru un tirdzniecības aģentu sabiedrības vai ieguldījumu uzņēmumu filiāles, kas citā EK valstī un savā mītnes valstī pilnvarotas sniegt šos pakalpojumus. Brokeru un tirdzniecības aģentu pakalpojumus Portu atvasināto instrumentu biržā un OTC tirgū nevar sniegt tādu brokeru/tirdzniecības aģentu sabiedrību filiāles, kurām nav Eiropas Kopienas izcelsme.

Pensiju fondu pārvaldību var nodrošināt tikai Portugālē inkorporētas sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas ir pilnvarotas uzsākt dzīvības apdrošināšanas darījumdarbību.

RO: vērtspapīru (brokeru) sabiedrībai jābūt Rumānijas juridiskai personai, kas izveidota kā akciju sabiedrība saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem un kuras vienīgais darījumdarbības mērķis ir vērtspapīru starpniecība. Publiskam vērtspapīru piedāvājumam pirms tā prospekta publicēšanas ir vajadzīga Rumānijas Valsts vērtspapīru komisijas atļauja. Sabiedrībām, kas nodarbojas ar aktīvu pārvaldīšanu, jāveic uzņēmējdarbība akciju sabiedrību veidā saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem; publiskie ieguldījumu fondi jāizveido saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem. Nav saistību attiecībā uz finanšu nomu. Nav saistību attiecībā uz tirdzniecību uz savu vai klienta rēķinu ar apgrozāmiem instrumentiem un finanšu aktīviem, kas nav pārvedami vērtspapīri.

SK: Atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos un starpniecība: nav saistību.

SK: banku pakalpojumus var sniegt tikai Slovākijas Nacionālās bankas pilnvarotas vietējās bankas vai ārvalstu banku filiāles ar Finanšu ministrijas piekrišanu. Lai atļauju izsniegtu, ņem vērā kritērijus, kas saistīti ar kapitāla ieguldījumu (finansiālais spēks), profesionālo kvalifikāciju un paredzēto bankas darbību vadības godīgumu un kompetenci. Bankas ir juridiskas personas, kas ir inkorporētas Slovākijas Republikā un veic uzņēmējdarbību kā akciju sabiedrības vai publiskas (valstij piederošas) finanšu iestādes.

Lai pirktu akcijas, kas veido procentus no esošas komercbankas kapitāla noteiktas ierobežotas daļas, vajadzīga Slovākijas Nacionālās bankas iepriekšēja piekrišana. Slovākijas Republikā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem. Ārvalstu ieguldījumu sabiedrībai vai ieguldījumu fondam jāsaņem Finanšu ministrijas izsniegta atļauja, lai pārdotu savus vērtspapīrus vai ieguldījumu sertifikātu vienības Slovākijas Republikā atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Lai emitētu parāda vērtspapīrus, vajadzīga Finanšu ministrijas atļauja neatkarīgi no tā, vai emisiju veic iekšzemē vai ārvalstīs.

Vērtspapīrus var emitēt un tirgot tikai ar Finanšu ministrijas atļauju, kas izsniegta vērtspapīru publiskai tirdzniecībai atbilstīgi Likumam par vērtspapīriem. Lai darbotos kā vērtspapīru tirgotājs, brokeris vai ārpusbiržas tirgus organizētājs, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta atļauja. Norēķinu un tīrvērtes pakalpojumus attiecībā uz visa veida maksājumiem reglamentē Slovākijas Valsts banka.

Norēķinu un tīrvērtes pakalpojumus saistībā ar vērtspapīru īpašnieka maiņu tiek dokumentēti Vērtspapīru centrā (Vērtspapīru tīrvērtes un norēķinu birojs). Vērtspapīru centrs var nodrošināt tikai pārvedumus vērtspapīru īpašnieku kontos. Naudas tīrvērte un norēķini notiek caur Banku tīrvērtes un norēķinu iestādi (kur viens no lielākajiem akcionāriem ir Slovākijas Valsts banka) – akciju sabiedrībai Bratislavas Biržai – vai caur Slovākijas RM sistēmas Jumbo kontu.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: nav saistību.

Apakšnozares B.11. un B.12. (finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un konsultatīvie un citi finanšu palīgpakalpojumi, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar valsts kases vērtszīmju emisiju un pensiju fondu pārvaldību): nav.

Visas pārējās apakšnozares:

Visu veidu banku izveidošanai ir vajadzīga Slovēnijas Bankas piešķirta licence.

Ārvalstu personas var kļūt par banku akciju īpašniekiem vai iegādāties papildu akcijas bankās tikai ar iepriekšēju Slovēnijas Bankas atļauju. (Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.)

Ar Slovēnijas Bankas licenci bankām, meitasuzņēmumiem un ārvalstu banku filiālēm var atļaut sniegt visus vai ierobežotus banku pakalpojumus atkarībā no kapitāla apjoma.

Apsverot atļaujas izdošanu izveidot banku, kas pilnībā ir ārvalstu ieguldītāju īpašumā vai kurā ārvalstu ieguldītāji ir vairākumā, vai atļaujas izdošanu banku akciju papildu iegādei, Slovēnijas Bankai jāņem vērā šādas pamatnostādnes (4):

vai ir ieguldītāji no dažādām valstīm, kā arī

ārvalstu iestādes viedokli, mainoties banku uzraudzībai.

(Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.)

Nav saistību attiecībā uz ārvalstu līdzdalību privatizējamās bankās.

Ārvalstu banku filiālēm jābūt inkorporētām Slovēnijā un tām jābūt juridiskām personām.

(Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.) Nav saistību attiecībā uz visa veida hipotēku bankām un krājaizdevu iestādēm.

Nav saistību attiecībā uz privātu pensiju fondu (neobligāto pensiju fondu) izveidošanu.

Pārvaldības sabiedrības ir komercsabiedrības, kuru izveidošanas vienīgais mērķis ir ieguldījumu fondu pārvaldība.

Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegūt ne vairāk kā 20 procentus no pārvaldības sabiedrības akcijām vai balsstiesībām; lai iegādātos lielāku daļu, vajadzīga Vērtspapīru tirgus aģentūras atļauja.

Licencēta (privatizācijas) ieguldījumu sabiedrība ir tāda ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota tikai, lai vāktu īpašumtiesību sertifikātus un pirktu akcijas, kas emitētas saskaņā ar regulām par īpašumtiesību nodošanu. Pilnvarota pārvaldības sabiedrība tiek izveidota vienīgi ar mērķi pārvaldīt pilnvarotās ieguldījumu sabiedrības.

Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegādāties ne vairāk kā 10 % no licencētas (privatizācijas) pārvaldības sabiedrības akcijām vai balsstiesībām; lielākas daļas iegādei vajadzīga Vērtspapīru tirgus aģentūras atļauja ar Ekonomisko attiecības un attīstības ministrijas piekrišanu.

Ieguldījumu fondu ieguldījumi ārvalstu emitentu vērtspapīros nepārsniedz 10 % no ieguldījumu fondu ieguldījumiem. Šādus vērtspapīrus kotē tajās biržās, ko iepriekš noteikusi Vērtspapīru tirgus aģentūra.

Ārvalstu personas var kļūt akcionāri vai biržas mākleru sabiedrībā, ja to daļa nepārsniedz 24 % no šādas biržas mākleru sabiedrības kapitāla un ja ir saņemta Vērtspapīru tirgus aģentūras iepriekšēja piekrišana. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par vērtspapīru tirgu).

Ārvalstu emitentu vērtspapīrus, kas vēl nav bijuši piedāvāti Slovēnijas teritorijā, var piedāvāt tikai biržas mākleru sabiedrība vai banka, kam ir licence tāda veida darbībām. Pirms piedāvājuma izteikšanas akciju mākleru sabiedrība vai banka saņem Vērtspapīru tirgus aģentūras atļauju.

Lai saņemtu atļauju piedāvāt Slovēnijā ārvalstīs emitētus vērtspapīrus, pieteikumam jāpievieno prospekta projekts, kurā apliecināts, ka ārvalstīs emitēto vērtspapīru emisijas galvotājs ir banka vai biržas mākleru sabiedrība, izņemot gadījumu, kad tiek emitētas ārvalstu emitenta akcijas.

SE: Zviedrijā neinkorporēti uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību tikai ar filiāles starpniecību un attiecībā uz bankām arī ar pārstāvniecības starpniecību.

SE: bankas sabiedrības dibinātājs ir fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, vai ārvalstu banka. Krājbankas dibinātājam ir jābūt fiziskai personai, kura dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā.

UK: brokeriem, kas realizē tirgus darījumus starp izplatītājiem un ietilpst finanšu iestāžu kategorijā, kuras nodarbojas ar valdības parādiem, jābūt reģistrētiem Eiropas Ekonomikas zonā un atsevišķi kapitalizētiem.

4)

Fizisku personu klātbūtne

CY:

Apakšnozare B.6. e) (pārvedamo vērtspapīru tirdzniecība): atsevišķām personām, kas darbojas kā individuāli brokeri vai kā brokeru sabiedrību darbinieki, jāatbilst licences saņemšanas kritērijiem.

Apakšnozares B1.–B.12., izņemot B.6. e): nav saistību.

CZ:

Bankas, kas nav centrālā banka, valūtas emisijas pakalpojumi, atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos, norēķinu un tīrvērtes pakalpojumi attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, konsultēšana, starpniecība un cita veida finanšu pakalpojumi, kas attiecas uz šīm darbībām: nav saistību.

Visas pārējās apakšnozares: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā.

MT:

Apakšnozares B.1., B.2. un B.11. (noguldījumu pieņemšana, visu veidu aizdevumi, finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā.

Apakšnozares B.3.–B.10. un B.12.: nav saistību.

PL:

Apakšnozares B.1., B.2., B.4. un B.5. (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): saistību nav, izņemot, kā norādīts iedaļā par horizontālajām saistībām un saskaņā ar šādiem konkrētiem ierobežojumiem: valstspiederības prasība dažiem – vismaz vienam – no bankas vadītājiem.

Apakšnozares B.6. e), B.7. (izņemot dalību Valsts kases vērtszīmju emisijā), B.9. (tikai vērtspapīru portfeļa pārvaldības pakalpojumi), B.11. un B.12. (konsultāciju un citi palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā.

Visas pārējās apakšnozares: nav saistību.

SK:

atvasināto produktu un dārgmetālu tirdzniecība, starpniecība naudas darījumos un starpniecība: nav saistību.

Visas pārējās apakšnozares: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā.

SI:

Piedalīšanās Valsts kases obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldīšanā un saistītajos konsultēšanas un cita veida finanšu palīgpakalpojumos: nav saistību.

Visas pārējās apakšnozares: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā.

AT, BE, BG, DE, DK, ES, EE, FR, FI, EL, HR, HU, IT, IE, LU, LT, LV, NL, PT, RO, SE, UK:

Nav saistību, izņemot tās, kas norādītas attiecīgajā horizontālajā sadaļā, un ar šādiem konkrētiem ierobežojumiem.

BG: Nav saistību attiecībā uz Valsts kases galvojumiem. Nav saistību attiecībā uz tirdzniecību uz savu vai klienta rēķinu ar apgrozāmiem instrumentiem un finanšu aktīviem, kas nav pārvedami vērtspapīri. Nav saistību attiecībā uz dalību Valsts kases vērtszīmju emisijā. Nav saistību attiecībā uz starpniecību naudas darījumos. Nav saistību attiecībā uz pensiju fondu vadību. Nav saistību attiecībā uz finanšu aktīvu norēķinu un tīrvērtes pakalpojumiem. Nav saistību attiecībā uz starpniecību un citiem finanšu palīgpakalpojumiem.

HR: Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas teritorijā. Vismaz vienam valdes loceklim brīvi jārunā horvātu valodā. Elektroniskās naudas iestādes darbības jāveic Horvātijas teritorijā. Pilnvarotus maiņas birojus var vadīt rezidenti, kuriem ir juridiskas personas statuss, un individuālie uzņēmumi, kuri savā darbā attiecībā uz maiņas darījumiem izmanto aizsargātas datorprogrammas, kuriem ir līgums ar banku un kuri ir pilnvaroti veikt maiņas darījumus.

FR: Sociétés d'investissement à capital fixe: valstspiederībasnosacījums attiecas uz valdes priekšsēdētāju, ģenerāldirektoriem un vismaz divām trešdaļām administratoru, un, ja vērtspapīru sabiedrībai ir uzraudzības valde vai padome, arī uz valdes locekļiem vai ģenerāldirektoriem, un uz vismaz divām trešdaļām uzraudzības padomes locekļu.

EL: kredītiestādēm jānorāda vismaz divas personas, kas atbildīgas par iestādes darbību. Uz šīm personām attiecas nosacījums par dzīvesvietu.

IT: attiecībā uz “promotori di servizi finanziari” (finanšu pārdevējs) nosacījums, ka dzīvesvietai jābūt Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā.

LV: filiāles vai meitasuzņēmuma vadītājam jābūt Latvijas nodokļu maksātājam (rezidentam).

RO: nav saistību attiecībā uz finanšu nomu. Nav saistību attiecībā uz tirdzniecību uz savu vai klienta rēķinu ar apgrozāmiem instrumentiem un finanšu aktīviem, kas nav pārvedami vērtspapīri.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(3)  CZ: pašlaik parlamentā apspriež tiesību aktus attiecībā uz finanšu tirgus kritēriju prasību atcelšanu.

(4)  Slovēnijas Bankai, apsverot ierobežotas vai neierobežotas bankas darbības licenci, jāņem vērā ne tikai kapitāla apjoms, bet arī šādas pamatnostādnes (gan attiecībā uz vietējiem, gan ārvalstu pieteikuma iesniedzējiem):

valsts ekonomiskās prioritātes attiecībā uz noteiktām bankas darbībām,

pastāvošo Slovēnijas Republikas banku ģeogrāfiskais pārklājums,

konkrētās bankas darbību rezultāti salīdzinājumā ar tiem, kas noteikti ar esošo licenci.

(Piezīme: šis noteikums tiek atcelts, pieņemot jauno Likumu par bankām.)

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

IESTĀDES, KAS IR ATBILDĪGAS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM

A DAĻA

Kopienā un dalībvalstīs

Eiropas Komisija

Tirdzniecības ĢD

Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts

B-1049 Bruxelles

Austrija

Finanšu ministrija

Ekonomikas politikas un finanšu tirgu direktorāts

Himmelpfortgasse 4-8

Postfach 2

A-1015 Wien

Beļģija

Ekonomikas ministrija

Finanšu ministrija

Rue de Bréderode 7

B-1000 Bruxelles

Rue de la Loi 12

B-1000 Bruxelles

Bulgārija

Ekonomikas un enerģētikas ministrija

Finanšu ministrija

Bulgārijas Valsts banka

Finanšu uzraudzības komisija

Slavyanska str. 8

Sofia 1052

G.S.Rakovski str.102

Sofia 1000

Al.Batenberg sq.1

Sofia 1000

33, Shar Planina Street

Sofia 1303

Horvātija

Finanšu ministrija

Katanciceva 5

10000 Zagreb

Kipra

Finanšu ministrija

CY-1439 Nicosia

Čehijas Republika

Finanšu ministrija

Letenská 15

CZ-118 10 Prague

Dānija

Ekonomikas ministrija

Ved Stranden 8

DK-1061 Copenhagen K

Igaunija

Finanšu ministrija

Suur-Ameerika 1

EE-15006 Tallinn

Somija

Finanšu ministrija

PO Box 28

FIN-00023 Helsinki

Francija

Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija

Ministère de l'Economie, des Finances et de l'Industrie

139, rue de Bercy

F-75572 Paris

Vācija

Finanšu ministrija

Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht

Graurheindorfer Str. 108

D-53117 Bonn

Grieķija

Grieķijas Banka

Panepistimiou Street, 21

GR-10563 Athens

Ungārija

Finanšu ministrija

Pénzügyminisztérium

Postafiók 481

HU-1369 Budapest

Īrija

Īrijas Finanšu pakalpojumus regulatīvā iestāde

PO Box 9138

College Green

IRL-Dublin 2

Itālija

Finanšu ministrija

Ministero del Tesoro

Via XX Settembre 97

I-00187 Roma

Latvija

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Kungu iela 1

LV-1050 Rīga

Lietuva

Finanšu ministrija

Vaižganto 8a/2

LT-01512 Vilnius

Luksemburga

Finanšu ministrija

Ministère des Finances

3, rue de la Congrégation

L-2931 Luxembourg

Malta

Finanšu pakalpojumu iestāde

Notabile Road

MT-Attard

Nīderlande

Finanšu ministrija

Finanšu tirgu politikas direktorāts

Postbus 20201

NL-2500 EE Den Haag

Polija

Finanšu ministrija

12 Świętokrzyska Street

PL-00-916 Warsaw

Portugāle

Finanšu ministrija

Direcção Geral dos Assuntos Europeus e Relações Internacionais

Av. Infante D. Henrique, 1C-1o

P-1100-278 Lisboa

Rumānija

Rumānijas Nacionālā banka

Rumānijas Nacionālā vērtspapīru komisija

25 Lipscani Str, sector 3

Bucharest, code 030031

(2 Foisorului Street, Bucharest, sector 3

Apdrošināšanas uzraudzības komisija

18th, Amiral Constantin Balescu Street, Sector 1, Bucharest, Code 011954

Privāto pensiju sistēmu uzraudzības komisija

74 Splaiul Unirii, sector 4,

Bucharest, code 030128

Slovākijas Republika

Finanšu ministrija

Stefanovicova 5

SK-817 82 Bratislava

Slovēnija

Ekonomikas ministrija

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Spānija

Finanšu ministrija (Valsts kase)

Directora General del Tesoro y Politica Financiera

Paseo del Prado 6-6a Planta

E-28071 Madrid

Zviedrija

Finanšu uzraudzības iestāde

Box 6750

S-113 85 Stockholm

Zviedrijas Centrālā banka

Malmskillnadsgatan 7

S-103 37 Stockholm

Zviedrijas Patērētāju aģentūra

Rosenlundsgatan 9

S-118 87 Stockholm

Apvienotā Karaliste

Valsts kase

1 Horse Guards Road

UK-London SW1A 2HQ

B DAĻA

Meksikā – Secretaria de Hacienda y Crédito Publico

Meksika

Unidad de Banca, Valores y Ahorro

Insurgentes Sur 1971, Colonia Guadalupe Inn, Deleg. Álvaro Obregón, C.P, 01020México, D.F.

Unidad de Seguros, Pensiones y Seguridad Social

Insurgentes Sur 1971, Colonia Guadalupe Inn, Deleg. Álvaro Obregón, C.P, 01020México, D.F.


24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/64


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/105

(2018. gada 20. decembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, attiecībā uz ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1), tika parakstīts 2000. gada 1. jūnijā.

(2)

Ievērojot nolīguma 69. pantu, Asociācijas padome var pieņemt lēmumus un sniegt attiecīgus ieteikumus.

(3)

Asociācijas padomei jāpieņem ieteikums par ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu, izmantojot rakstisko procedūru.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, jo ieteikumam būs juridiskas sekas.

(5)

ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšana uz trim gadiem Pusēm dos visas iespējas turpināt sadarbību turpmākajos gados, tostarp risinot iespējamās sarunas par partnerības prioritātēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienībai jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, pamatā ir Asociācijas padomes ieteikuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KÖSTINGER


(1)  OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.


PROJEKTS

ES UN IZRAĒLAS ASOCIĀCIJAS PADOMES IETEIKUMS Nr. 1/2018

(… gada …),

ar ko apstiprina ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu

ES UN IZRAĒLAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1),

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (“Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums”), tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā.

(2)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 69. pants pilnvaro Asociācijas padomi pieņemt lēmumus un sniegt atbilstošus ieteikumus.

(3)

Asociācijas padomes reglamenta 10. pantā ir paredzēta iespēja pieņemt lēmumus vai ieteikumus rakstiskā procedūrā starp sesijām, ja Puses tam piekrīt.

(4)

ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšana uz trim gadiem Pusēm dos iespēju turpināt sadarbību turpmākajos gados, tostarp risinot iespējamās sarunas par partnerības prioritātēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. pants

Izmantojot rakstisko procedūru, Asociācijas padome iesaka uz trim gadiem no pagarinājuma pieņemšanas dienas pagarināt ES un Izraēlas rīcības plānu.

2. pants

Šis ieteikums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

ES un Izraēlas Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

24.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/66


ES UN IZRAĒLAS ASOCIĀCIJAS PADOMES IETEIKUMS Nr. 1/2018

(2018. gada 27. decembris),

ar ko apstiprina ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšanu [2019/106]

ES UN IZRAĒLAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1),

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (“Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums”), tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā.

(2)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 69. pants pilnvaro Asociācijas padomi pieņemt lēmumus un sniegt atbilstošus ieteikumus.

(3)

Asociācijas padomes reglamenta 10. pantā ir paredzēta iespēja pieņemt lēmumus vai ieteikumus rakstiskā procedūrā starp sesijām, ja Puses tam piekrīt.

(4)

ES un Izraēlas rīcības plāna pagarināšana uz trim gadiem Pusēm dos iespēju turpināt sadarbību turpmākajos gados, tostarp risinot iespējamās sarunas par partnerības prioritātēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. pants

Izmantojot rakstisko procedūru, Asociācijas padome iesaka uz trim gadiem no pagarinājuma pieņemšanas dienas pagarināt ES un Izraēlas rīcības plānu.

2. pants

Šis ieteikums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 27. decembrī

ES un Izraēlas Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.


Top