Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 3992afe0-c2f6-11eb-a925-01aa75ed71a1

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

    02013L0036 — LV — 28.06.2021 — 007.001


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    ►M6  EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/36/ES

    (2013. gada 26. jūnijs)

    par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK ◄

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris)

      L 60

    34

    28.2.2014

     M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs),

      L 173

    190

    12.6.2014

    ►M3

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris)

      L 337

    35

    23.12.2015

     M4

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs),

      L 156

    43

    19.6.2018

    ►M5

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs),

      L 150

    253

    7.6.2019

    ►M6

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris)

      L 314

    64

    5.12.2019

    ►M7

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/338 (2021. gada 16. februāris),

      L 68

    14

    26.2.2021


    Labota ar:

    ►C1

    Kļūdu labojums, OV L 208, 2.8.2013, lpp 73 (2013/36/ES)

    ►C2

    Kļūdu labojums, OV L 020, 25.1.2017, lpp 1 (2013/36/ES)

    ►C3

    Kļūdu labojums, OV L 212, 3.7.2020, lpp 20 (2019/878)




    ▼B

    ▼M6

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/36/ES

    (2013. gada 26. jūnijs)

    par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK

    ▼B

    (Dokuments attiecas uz EEZ)



    I

    SADAĻA

    PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

    ▼M6

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo direktīvu paredz noteikumus, kas attiecas uz:

    a) 

    piekļuvi kredītiestāžu darbībai;

    b) 

    uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

    c) 

    kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes veidā, kas ir saskanīgs ar noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

    d) 

    kompetento iestāžu publicēšanas prasībām kredītiestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā.

    ▼B

    2. pants

    Darbības joma

    1.  
    Šo direktīvu piemēro iestādēm.

    ▼M6 —————

    ▼B

    4.  
    Šīs direktīvas 34. pantu un VII sadaļas 3. nodaļu piemēro finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Savienībā.

    ▼M5

    5.  

    Šo direktīvu nepiemēro:

    ▼M6 —————

    ▼M5

    2) 

    centrālajām bankām;

    3) 

    pasta žiro pārvedumu daļām;

    4) 

    Dānijā – “Eksport Kredit Fonden”, “Eksport Kredit Fonden A/S”, “Danmarks Skibskreditfond A/S” un “KommuneKredit”;

    5) 

    Vācijā – “Kreditanstalt für Wiederaufbau”, “Landwirtschaftliche Rentenbank”, “Bremer Aufbau-Bank GmbH”, “Hamburgische Investitions- und Förderbank”, “Investitionsbank Berlin”, “Investitionsbank des Landes Brandenburg”, “Investitionsbank Schleswig-Holstein”, “Investitions- und Förderbank Niedersachsen – NBank”, “Investitions- und Strukturbank Rheinland-Pfalz”, “Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank”, “LfA Förderbank Bayern”, “NRW.BANK”, “Saarländische Investitionskreditbank AG”, “Sächsische Aufbaubank – Förderbank”, “Thüringer Aufbaubank”, sabiedrībām, kuras saskaņā ar “Wohnungsgemeinnützigkeitsgesetz” ir atzītas par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un sabiedrībām, kuras saskaņā ar minēto likumu ir atzītas par bezpeļņas mājokļu attīstības sabiedrībām;

    6) 

    Igaunijā – “hoiu-laenuühistud” kā kooperatīvām sabiedrībām, kas atzītas ar “hoiu-laenuühistu seadus”;

    7) 

    Īrijā – “Strategic Banking Corporation of Ireland”, “credit unions” un “friendly societies”;

    8) 

    Grieķijā – “Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” (“Tamio Parakatathikon kai Danion”);

    9) 

    Spānijā – “Instituto de Crédito Oficial”;

    10) 

    Francijā – “Caisse des dépôts et consignations”;

    11) 

    Horvātijā – “kreditne unije” un “Hrvatska banka za obnovu i razvitak”;

    12) 

    Itālijā – “Cassa depositi e prestiti”;

    13) 

    Latvijā – “krājaizdevu sabiedrībām”, sabiedrībām, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzītas par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem;

    14) 

    Lietuvā – “kredito unijos”, kas nav “centrinė kredito unijos”;

    15) 

    Ungārijā – “MFB Magyar Fejlesztési Bank Zártkörűen Működő Részvénytársaság” un “Magyar Export-Import Bank Zártkörűen Működő Részvénytársaság”;

    16) 

    Maltā – “Malta Development Bank”;

    17) 

    Nīderlandē – “Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, “NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, “NV Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering”, “Ontwikkelingsmaatschappij Oost-Nederland NV” un “kredietunies”;

    18) 

    Austrijā – sabiedrībām, kas atzītas par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām, un “Österreichische Kontrollbank AG”;

    19) 

    Polijā – “Spóldzielcze Kasy Oszczędnościowo – Kredytowe” un “Bank Gospodarstwa Krajowego”;

    20) 

    Portugālē – “Caixas Económicas”, kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un izņemot “Caixa Económica Montepio Geral”;

    21) 

    Slovēnijā “SID-Slovenska izvozna in razvojna banka, d.d. Ljubljana”;

    22) 

    Somijā – “Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB” un “Finnvera Oyj/Finnvera Abp”;

    23) 

    Zviedrijā – “Svenska Skeppshypotekskassan”;

    24) 

    Apvienotajā Karalistē – “National Savings and Investments (NS&I)”, “CDC Group plc”, “Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, “Crown Agents for overseas governments and administrations”, “credit unions” un “municipal banks”.

    ▼M6

    6.  
    Šā panta 5. punkta 3. līdz 24. apakšpunktā minētās sabiedrības uzskata par finanšu iestādēm 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas nolūkā.

    ▼B

    3. pants

    Definīcijas

    1.  

    Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    "kredītiestāde" ir kredītiestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 1) apakšpunktā;

    2) 

    "ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 2) apakšpunktā;

    3) 

    "iestāde" ir iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 3) apakšpunktā;

    ▼M6 —————

    ▼B

    5) 

    "apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 5) apakšpunktā;

    6) 

    "pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 6) apakšpunktā;

    7) 

    "vadības struktūra" ir iestādes struktūra vai struktūras, kas ir norīkotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas ir pilnvarotas noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējos darbības virzienus un uzrauga un pārrauga vadības lēmumu pieņemšanu un tā ietver personas, kas faktiski vada iestādes uzņēmējdarbību;

    8) 

    "vadības struktūra kā uzraudzības veicēja" ir vadības struktūra, kas veic lēmumu pieņemšanas uzraudzības un pārraudzības vadību;

    9) 

    "augstākā vadība" ir tās fiziskās personas, kas iestādē veic izpildfunkcijas un kas ir atbildīgas un pārskatatbildīgas vadības struktūrai par iestādes ikdienas pārvaldību;

    10) 

    "sistēmisks risks" ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku;

    11) 

    "modeļa risks" ir iespējamie zaudējumi, kas iestādei var rasties tādu lēmumu pieņemšanas rezultātā, kas pec būtības varētu būt balstīti uz iekšējo modeļu sniegtajiem rezultātiem, pieļaujot kļūdas šādu modeļu izstrādē, īstenošanā vai izmantošanā;

    12) 

    "iniciators" ir iniciators, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 13) apakšpunktā;

    13) 

    "sponsors" ir sponsors, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 14) apakšpunktā;

    14) 

    "mātesuzņēmums" ir mātesuzņēmums, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 15) apakšpunktā;

    15) 

    "meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 16) apakšpunktā;

    16) 

    "filiāle" ir filiāle, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 17) apakšpunktā;

    17) 

    "palīgpakalpojumu uzņēmums" ir palīgpakalpojumu uzņēmums, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 18) apakšpunktā;

    18) 

    "aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 19) apakšpunktā;

    19) 

    "finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 20) apakšpunktā;

    20) 

    "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 21) apakšpunktā;

    21) 

    "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 22) apakšpunktā;

    22) 

    "finanšu iestāde" ir finanšu iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 26) apakšpunktā;

    23) 

    "finanšu sektora sabiedrība" ir finanšu sektora sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 27) apakšpunktā;

    24) 

    "dalībvalsts mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 28) apakšpunktā;

    25) 

    "ES mātes iestāde" ir ES mātes iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 29) apakšpunktā;

    26) 

    "dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 30) apakšpunktā;

    27) 

    "ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 31) apakšpunktā;

    28) 

    "dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 32) apakšpunktā;

    29) 

    "ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta1.punkta 33) apakšpunktā;

    30) 

    "sistēmiski nozīmīga iestāde" ir ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai iestāde, kuras maksātnespēja vai nepareiza darbība varētu radīt sistēmisku risku;

    31) 

    "centrālais darījumu partneris" ir centrālais darījumu partneris, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 34) apakšpunktā;

    32) 

    "ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" ir ārējā kredītu novērtēšanas institūcija, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 35) apakšpunktā;

    33) 

    "dalība" ir dalība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 36) apakšpunktā;

    34) 

    "būtiska līdzdalība" ir būtiska līdzdalība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 37) apakšpunktā;

    35) 

    "kontrole" ir kontrole, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 38) apakšpunktā;

    36) 

    "ciešas attiecības" ir ciešas attiecības, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 40) apakšpunktā;

    37) 

    "kompetentā iestāde" ir kompetentā iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 41) apakšpunktā;

    38) 

    "konsolidētās uzraudzības iestāde" ir konsolidētās uzraudzības iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 42) apakšpunktā;

    39) 

    "atļauja" ir atļauja, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 43) apakšpunktā;

    40) 

    "piederības dalībvalsts" ir piederības dalībvalsts, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 44) apakšpunktā;

    41) 

    "uzņēmēja dalībvalsts" ir uzņēmēja dalībvalsts, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 45) apakšpunktā;

    42) 

    "ECBS centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 46) apakšpunktā;

    43) 

    "centrālās bankas" ir centrālās bankas, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 47) apakšpunktā;

    44) 

    "konsolidēti" ir konsolidēti, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 48) apakšpunktā;

    45) 

    "subkonsolidēti" ir subkonsolidēti, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 49) apakšpunktā;

    46) 

    "finanšu instrumenti" ir finanšu instrumenti, kā tie definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 50) apakšpunktā;

    47) 

    "pašu kapitāls" ir pašu kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 24. panta 1.punkta 118) apakšpunktā;

    48) 

    "operacionālais risks" ir operacionālais risks, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 52) apakšpunktā;

    49) 

    "kredītriska mazināšana" ir kredītriska mazināšana, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 57) apakšpunktā;

    50) 

    "vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 61) apakšpunktā;

    51) 

    "vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 62) apakšpunktā;

    52) 

    "īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 66) apakšpunktā;

    53) 

    "diskrecionāri pensiju pabalsti" ir diskrecionāri pensiju pabalsti, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 73) apakšpunktā;

    54) 

    "riska darījums" ir riska darījums, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 86) apakšpunktā;

    55) 

    "tirdzniecības portfelis" ir tirdzniecības portfelis, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 92) apakšpunktā;

    56) 

    "regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 93) apakšpunktā;

    57) 

    "svira" ir svira, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 94) apakšpunktā;

    58) 

    "pārmērīgas sviras risks" ir pārmērīgas sviras risks, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 98) apakšpunktā;

    59) 

    "iekšējas pieejas" ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 1. punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja, 221. pantā minētā iekšējo modeļu pieeja, 225. pantā minētā pašu vērtējuma pieeja, 312. panta 2. punktā minētā attīstītās mērīšanas pieeja, 283. un 362. pantā minētā iekšējā modeļa metode un 259. panta 3. punktā minētā iekšējā novērtēšanas metode;

    ▼M5

    60) 

    "noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kas ir definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( 1 ) 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

    61) 

    "globāli sistēmiski nozīmīga iestāde" vai "G-SNI" ir globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;

    62) 

    "ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde" vai "ārpus ES esoša G-SNI" ir ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134) apakšpunktā;

    63) 

    "grupa" ir grupa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138) apakšpunktā;

    64) 

    "trešās valsts grupa" ir grupa, kuras mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī;

    65) 

    "dzimumneitrāla atalgojuma politika" ir atalgojuma politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu darba ņēmējiem – sievietēm un vīriešiem – par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.

    ▼B

    2.  
    Ja šajā direktīvā ir atsauce uz vadības struktūru un ja atbilstīgi valsts tiesību aktiem vadības struktūras vadības un uzraudzības funkcijas ir uzticētas dažādām struktūrām vai dažādiem vienas struktūras locekļiem, dalībvalsts identificē atbildīgās struktūras vai vadības struktūras atbildīgos locekļus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

    ▼M5

    3.  

    Lai nodrošinātu, ka prasības vai uzraudzības pilnvaras, kas ir izklāstītas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 575/2013, piemēro konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo direktīvu vai minēto regulu, jēdzienos “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” ir iekļautas arī:

    a) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kurām ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar šīs direktīvas 21.a pantu;

    b) 

    norīkotās iestādes, kuras kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja uz attiecīgo mātes sabiedrību neattiecas apstiprināšana saskaņā ar šīs direktīvas 21.a panta 4. punktu; un

    c) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai iestādes, kuras norīkotas, ievērojot šīs direktīvas 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.

    ▼B



    II

    SADAĻA

    KOMPETENTĀS IESTĀDES

    4. pants

    Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras

    1.  
    Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kuras veic šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētās funkcijas un pienākumus. Par to dalībvalstis informē Komisiju un EBI, norādot jebkādu funkciju un pienākumu sadalījumu.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga iestāžu un, attiecīgā gadījumā, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību darbības, lai izvērtētu to atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr 575/2013 prasībām.
    3.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu iestāžu un, attiecīgā gadījumā, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību atbilstību 2. punktā minētajām prasībām, un izmeklētu iespējamus minēto prasību pārkāpumus.
    4.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir zināšanas, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama, lai veiktu funkcijas, kas saistītas ar šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto prudenciālo uzraudzību, izmeklēšanu un sankcijām.
    5.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai iestādes savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu to atbilstību noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējās kontroles mehānismi, kā arī administratīvās un grāmatvedības procedūras ļauj jebkurā laikā pārbaudīt to atbilstību šādiem noteikumiem.
    6.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes reģistrē visus savus darījumus un dokumentē sistēmas un procesus, kam piemēro šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, tā, lai kompetentās iestādes varētu jebkurā laikā pārbaudīt atbilstību šai direktīvai un Regulai (ES) Nr. 575/2013.
    7.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības funkcijas saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013 un visas citas kompetento iestāžu funkcijas ir nodalītas un neatkarīgas no funkcijām, kuras saistītas ar noregulējumu. Dalībvalstis par to informē Komisiju un EBI, norādot jebkādu pienākumu sadalījumu.

    ▼M5

    8.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir noregulējuma pilnvaras, šādas iestādes cieši sadarbojas un apspriežas ar kompetentajām iestādēm attiecībā uz noregulējuma plānu sagatavošanu un visos pārējos gadījumos, ja šāda sadarbošanās un apspriešanās tiek prasīta ar šo direktīvu, Direktīvu 2014/59/ES vai Regulu (ES) Nr. 575/2013.

    ▼M6

    5. pants

    Darbības koordinēšana dalībvalstīs

    Dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai organizētu koordināciju starp šādām iestādēm.

    ▼B

    6 pants

    Sadarbība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā

    Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes, piemērojot normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, ņem vērā uzraudzības instrumentu un uzraudzības prakses konverģenci. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka:

    a) 

    saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu kompetentās iestādes kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgas un ticamas informācijas plūsmu starp tām un pārējām EFUS pusēm;

    b) 

    kompetentās iestādes piedalās EBI un – vajadzības gadījumā – uzraudzības kolēģijās;

    c) 

    kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu pamatnostādnes un ieteikumus, ko sniedz EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, un lai reaģētu uz brīdinājumiem un ieteikumiem, ESRK izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu;

    d) 

    kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar ESRK;

    e) 

    kompetentajām iestādēm piešķirtais valsts pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā EBI vai, vajadzības gadījumā, ESRK loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

    7. pants

    Uzraudzības Savienības dimensija

    Pildot savus vispārējos pienākumus, kompetentās iestādes katrā dalībvalstī, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti pārējās attiecīgajās dalībvalstīs un jo īpaši ārkārtas situācijās.



    III

    SADAĻA

    PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAI



    1.

    NODAĻA

    Vispārīgas prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai

    8. pants

    Atļauja

    1.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes pirms darbības sākšanas saņemtu atļauju. Neskarot 10.līdz 14. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās EBI.
    2.  

    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

    ▼M5

    a) 

    informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm kredītiestādes atļaujas pieteikumā, tostarp 10. pantā paredzēto darbības programmu, organizatorisko struktūru un pārvaldības kārtību;

    b) 

    prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai, ja nav būtiskas līdzdalības, 20 lielākajiem akcionāriem vai dalībniekiem saskaņā ar 14. pantu; un

    ▼B

    c) 

    šķēršļus, kas varētu kavēt kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvu izpildi, kā minēts 14. pantā.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

    3.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    4.  
    EBI iesniedz 2. un 3. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

    ▼M5

    5.  
    EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kuras ir adresētas kompetentajām iestādēm, lai precizētu kopējo novērtēšanas metodoloģiju atļauju piešķiršanai saskaņā ar šo direktīvu.

    ▼M6

    8.a pants

    Konkrētas prasības attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā

    1.  

    Dalībvalstis nosaka prasību, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem, kas jau ir saņēmuši atļauju atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES II sadaļai, ir jāiesniedz atļaujas pieteikums saskaņā ar 8. pantu vēlākais dienā, kad notiek kāds no šādiem notikumiem:

    a) 

    mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

    b) 

    mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai mazāks par EUR 30 miljardiem un uzņēmums ietilpst grupā, kuras kopējā vērtība, ko veido visu to grupas uzņēmumu kopējā konsolidēto aktīvu vērtība, kuri veic jebkuru no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, pārsniedz EUR 30 miljardus, un katra šāda uzņēmuma aktīvu kopsumma atsevišķi ir mazāka par EUR 30 miljardiem, abus aprēķina kā vidējo rādītāju 12 secīgu mēnešu periodā.

    2.  
    Uzņēmumi, kas minēti šā panta 1. punktā, drīkst turpināt veikt Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētās darbības, līdz tie saņem šā panta 1. punktā minēto atļauju.
    3.  
    Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētie uzņēmumi, kas 2019. gada 24. decembrī veic darbības kā atbilstoši Direktīvai 2014/65/ES atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, iesniedz atļaujas pieteikumu saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu līdz 2020. gada 27. decembrim.
    4.  
    Ja kompetentā iestāde, saņēmusi informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 95.a pantu, konstatē, ka uzņēmumam ir izsniedzama atļauja darboties kā kredītiestādei saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, tā par to paziņo attiecīgajam uzņēmumam un Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētajai kompetentajai iestādei un no minētā paziņojuma datuma pārņem atļaujas izsniegšanas procedūru.
    5.  
    Atkārtotas atļaujas piešķiršanas gadījumos atļaujas izsniegšanas kompetentā iestāde nodrošina, lai šis process būtu pēc iespējas racionalizētāks un lai tiktu ņemta vērā informācija no iepriekšējām atļaujas piešķiršanas reizēm.
    6.  

    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

    a) 

    informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz kompetentajām iestādēm atļaujas pieteikumā, ieskaitot 10. pantā paredzēto darbības programmu;

    b) 

    metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķina 1. punktā minētās robežvērtības.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

    Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

    ▼B

    9. pants

    Aizliegums personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, no sabiedrības pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus

    1.  
    Personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, dalībvalstis liedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no sabiedrības.
    2.  
    Šā panta 1. punkts neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic dalībvalstis, dalībvalstu reģionālās valdības vai pašvaldības vai starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai uz gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti valsts vai Savienības tiesību aktos, ja uz minētajām darbībām attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību.

    ▼M5

    3.  
    Dalībvalstis paziņo Komisijai un EBI valsts tiesību aktus, kuros uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, skaidri atļauts pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem.
    4.  
    Ievērojot šo pantu, dalībvalstis nevar kredītiestādes atbrīvot no šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas.

    ▼M5

    10. pants

    Darbības programma, organizatoriskā struktūra un pārvaldības kārtība

    1.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā izklāstīti paredzētās darījumdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra, tostarp norāde uz mātesuzņēmumiem, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām grupā. Dalībvalstis arī prasa, lai atļaujas pieteikumam būtu pievienots 74. panta 1. punktā minētās kārtības, procesu un mehānismu apraksts.
    2.  
    Kompetentās iestādes atsaka atļauju sākt kredītiestādes darbību, ja vien tās nav pārliecinājušās, ka 74. panta 1. punktā minētā kārtība, procesi un mehānismi ļauj minētajai iestādei īstenot pareizu un efektīvu riska pārvaldību.

    ▼B

    11. pants

    Ekonomiskās vajadzības

    Dalībvalstis nepieprasa, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

    12. pants

    Sākotnējais kapitāls

    1.  
    Neskarot citus valsts tiesību aktos noteiktus vispārējus nosacījumus, kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai ja tās sākotnējais kapitāls ir mazāks par EUR 5 miljoniem.
    2.  
    Sākotnējo kapitālu veido tikai viens vai vairāki no Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem posteņiem.
    3.  
    Dalībvalstis var nolemt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst nosacījumam par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu darījumdarbību. Tās var atbrīvot šādas kredītiestādes no pienākuma pildīt 13. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto prasību.
    4.  

    Dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls ir mazāks par 1. punktā noteikto, ievērojot šādus nosacījumus:

    a) 

    sākotnējais kapitāls nav mazāks par EUR 1 miljonu;

    b) 

    attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai un EBI iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju.

    13. pants

    Efektīva darījumdarbības vadība un galvenā biroja atrašanās vieta

    1.  
    Kompetentās iestādes piešķir atļauju kredītiestādes darbības sākšanai vienīgi tad, ja vismaz divas personas faktiski vada pieteikuma iesniedzēja kredītiestādes darījumdarbību.

    Tās atsaka piešķirt šādu atļauju, ja vadības struktūras locekļi neatbilst 91. panta 1. punktā minētajām prasībām.

    2.  

    Visas dalībvalstis pieprasa, lai:

    a) 

    kredītiestādei, kas ir juridiska persona un kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese;

    b) 

    kredītiestādei, kas nav a) apakšpunktā minētā kredītiestāde, galvenais birojs atrastos dalībvalstī, kas tai piešķīrusi atļauju un kur tā faktiski darbojas.

    14. pants

    Akcionāri un dalībnieki

    1.  
    Kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja vien kredītiestāde nav tās informējusi par tādu tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku, kas ir fiziskas vai juridiskas personas, identitāti, kuriem ir būtiska līdzdalība, un par šīs līdzdalības apjomu, vai, ja nav būtiskas līdzdalības, – par 20 lielāko akcionāru vai dalībnieku identitāti.

    Nosakot, vai ir izpildīti kritēriji būtiskai līdzdalībai, ņem vērā balsstiesības, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( 2 ) 9. un 10. pantā, un minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu.

    Dalībvalstis neņem vērā balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ir iestāžu turējumā kā rezultāts finanšu instrumentu sākotnējai izvietošanai vai finanšu instrumentu izvietošanai ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 6. punktā, ar nosacījumu, ka šīs tiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta vadībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek atsavinātas.

    ▼M5

    2.  
    Kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārdomātu un piesardzīgu kredītiestādes vadību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību saskaņā ar 23. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Piemēro 23. panta 2. un 3. punktu un 24. pantu.

    ▼B

    3.  
    Ja starp kredītiestādi un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas attiecības, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs attiecības tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

    Kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai tad, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības, vai minēto normatīvo un administratīvo aktu piemērošanas grūtības traucē tām efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

    Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestādes tām sniegtu informāciju, kas tām vajadzīga, lai nepārtraukti uzraudzītu atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

    15. pants

    Atteikums piešķirt atļauju

    Ja kompetentā iestāde atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, pieteikuma iesniedzējam par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem paziņo sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, sešus mēnešus pēc tam, kad ir saņemta pilnīga informācija, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

    Jebkurā gadījumā lēmumu piešķirt vai atteikt atļauju pieņem 12 mēnešos no pieteikuma saņemšanas.

    16. pants

    Iepriekšēja apspriešanās ar citu dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm

    1.  

    Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar tādas citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde:

    a) 

    ir meitasuzņēmums kredītiestādei, kas saņēmusi atļauju minētajā citā dalībvalstī;

    b) 

    ir meitasuzņēmums tādas kredītiestādes mātesuzņēmumam, kas saņēmusi atļauju minētajā citā dalībvalstī;

    c) 

    ir to pašu fizisko vai juridisko personu kontrolē, kuras kontrolē kredītiestādi, kas saņēmusi atļauju minētajā citā dalībvalstī.

    2.  

    Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar to kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību attiecīgajā dalībvalstī, kurā kredītiestāde:

    a) 

    ir meitasuzņēmums apdrošināšanas sabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas saņēmusi atļauju Savienībā;

    b) 

    ir meitasuzņēmums tādas apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumam, kas saņēmusi atļauju Savienībā;

    c) 

    ir to pašu fizisko vai juridisko personu kontrolē, kuras kontrolē apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi atļauju Savienībā.

    3.  
    Šā panta 1. un 2. punktā minētās attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, izvērtējot akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas saimnieciskās vienības vadībā iesaistīto vadības struktūras locekļu reputāciju un pieredzi. Tās apmainās ar visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadības struktūras locekļu reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga kā atļaujas piešķiršanai, tā arī nolūkā pastāvīgi izvērtēt to, kā tiek ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

    17. pants

    Citās dalībvalstīs atļauju saņēmušu kredītiestāžu filiāles

    Uzņēmējas dalībvalstis nepieprasa atļauju vai dotāciju kapitālu kredītiestāžu filiālēm, kuras ir saņēmušas atļauju citās dalībvalstīs. Šādu filiāļu izveidi un uzraudzību veic saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1., 2. un 3. punktu, 37. pantu, 40.līdz 46. pantu, 49. pantu, 73. un 74. pantu.

    18. pants

    Atļaujas anulēšana

    Kompetentās iestādes var anulēt kredītiestādei piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja kredītiestāde:

    a) 

    nav izmantojusi atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ilgāk par sešiem mēnešiem nav veikusi darījumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

    ▼M6

    aa) 

    savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām;

    ▼B

    b) 

    ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

    c) 

    vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

    ▼M5

    d) 

    vairs neatbilst prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā vai Sestajā daļā, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības, vai kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, vai arī ja vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savas saistības pret kreditoriem, un jo īpaši – tā vairs negarantē drošību aktīviem, ko tai uzticējuši noguldītāji;

    ▼B

    e) 

    atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros valsts tiesību akti paredz atļaujas anulēšanu; vai

    f) 

    izdara kādu no 67. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.

    19. pants

    Kredītiestāžu nosaukums

    Neatkarīgi no uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem par vārda "banka", "krājbanka" vai citu banku nosaukumu lietojumu kredītiestādes savas darbības veikšanas nolūkā var visā Savienības teritorijā lietot to pašu nosaukumu, ko tās lieto dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs. Ja var rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt, lai skaidrības labad nosaukumu papildinātu ar noteiktiem paskaidrojumiem.

    20. pants

    Paziņojums par atļaujas piešķiršanu un atļaujas anulēšanu

    1.  
    Kompetentās iestādes ziņo EBI par katru saskaņā ar 8. pantu piešķirto atļauju.

    ▼M6

    2.  
    EBI savā tīmekļa vietnē publicē un vismaz reizi gadā atjaunina sarakstu ar visu to kredītiestāžu nosaukumiem, kurām ir piešķirta atļauja.

    ▼B

    3.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 74. panta 1. punktu un 109. panta 2. punktu sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm un EBI visu informāciju par kredītiestāžu grupu, jo īpaši par grupas juridisko un organizatorisko struktūru un tās pārvaldību.

    ▼M6

    3.a  
    Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj visu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minēto uzņēmumu nosaukumus un identificē minētās kredītiestādes kā tādas. Sarakstā arī īsumā izklāsta jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar tā iepriekšējo versiju.

    ▼B

    4.  
    Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā atzīmē visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām nav 12. panta 1. punktā noteiktā kapitāla, un norāda minētās kredītiestādes kā tādas.
    5.  
    Kompetentās iestādes ziņo EBI par katru atļaujas anulēšanas gadījumu, vienlaikus norādot šādas anulēšanas iemeslus.

    21. pants

    Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

    1.  
    Kompetentās iestādes var nepiemērot šīs direktīvas 10. un 12. panta un 13. panta 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā minēto kredītiestādi saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

    Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz šādu nepiemērošanu, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 575/2013.

    2.  
    Ja kompetentās iestādes izmanto 1. punktā minēto nepiemērošanu, 17., 33., 34. un 35. pantu, 36. panta 1.līdz 3. punktu, 39.līdz 46. pantu, VII sadaļas 2. nodaļas II iedaļu un VII sadaļas 4. nodaļu piemēro kredītiestādei kopumā, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.

    ▼M5

    21.a pants

    Finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprināšana

    1.  
    Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu. Citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu, ja tām ir pienākums ievērot šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 575/2013 subkonsolidēti.
    2.  

    Šā panta 1. punkta nolūkā tajā minētās finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētās uzraudzības iestādei un – ja tā ir cita iestāde – kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību, sniedz šādu informāciju:

    a) 

    tās grupas organizatorisko struktūru, kuras daļa ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, precīzi norādot tās meitasuzņēmumus un – attiecīgā gadījumā – mātesuzņēmumus un katras pie grupas piederošas sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu;

    b) 

    informāciju par vismaz divu personu iecelšanu, kuras faktiski vada finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību, un par atbilstību 121. pantā izklāstītajām prasībām attiecībā uz vadošo amatpersonu kvalifikāciju;

    c) 

    informāciju par atbilstību 14. pantā izklāstītajiem kritērijiem attiecībā uz akcionāriem un dalībniekiem, ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums ir kredītiestāde;

    d) 

    iekšējo organizāciju un uzdevumu sadalījumu grupā;

    e) 

    jebkādu citu informāciju, kas var būt vajadzīga šā panta 3. un 4. punktā minēto novērtējumu veikšanai.

    Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības apstiprināšana notiek vienlaicīgi ar 22. pantā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde minētā panta nolūkā attiecīgā gadījumā veic koordinēšanu ar konsolidētās uzraudzības iestādi un – ja tā ir cita iestāde – kompetento iestādi dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību. ►C3  Minētajā gadījumā 22. panta 2. punkta otrajā daļā minētais vērtēšanas periods tiek pārtraukts uz vairāk nekā 20 darbdienām līdz laikam, kad ir pabeigta šajā pantā izklāstītā procedūra. ◄

    3.  

    Apstiprinājumu finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) 

    iekšējā kārtība un uzdevumu sadalījums grupā atbilst nolūkam nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013, konsolidēti vai subkonsolidēti, un jo īpaši tie ir piemēroti, lai:

    i) 

    koordinētu visus finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumus, tostarp vajadzības gadījumā piemēroti sadalot uzdevumus starp meitas iestādēm;

    ii) 

    novērstu vai pārvaldītu konfliktus grupas iekšienē; un

    iii) 

    īstenotu grupas mēroga politiku, ko visai grupai noteikusi mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

    b) 

    tās grupas organizatoriskā struktūra, kuras daļa ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, netraucē vai kaut kā citādi nekavē efektīvi uzraudzīt meitas iestādes vai mātes iestādes attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai – attiecīgā gadījumā – subkonsolidētām saistībām, kas uz tām attiecas. Minētā kritērija novērtējumā ņem vērā jo īpaši:

    i) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības stāvokli daudzlīmeņu grupā;

    ii) 

    līdzdalības struktūru; un

    iii) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības lomu grupā;

    c) 

    ir nodrošināta atbilstība 14. pantā izklāstītajiem kritērijiem un 121. pantā noteiktajām prasībām.

    4.  

    Finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības apstiprināšana saskaņā ar šo pantu nav nepieciešama, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegāde meitasuzņēmumos vai – jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības gadījumā – tās pamatdarbība attiecībā uz iestādēm vai finanšu iestādēm ir līdzdalības iegāde meitasuzņēmumos;

    b) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nav norīkota par noregulējuma vienību nevienā no grupas noregulējuma grupām saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, ko noteikusi attiecīgā noregulējuma iestāde, ievērojot Direktīvu 2014/59/ES;

    c) 

    kredītiestāde, kas ir meitasuzņēmums, ir norīkota par atbildīgo nolūkā konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir doti visi vajadzīgie līdzekļi un juridiskās pilnvaras efektīvai minēto pienākumu izpildei;

    d) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitasuzņēmumus, kuri ir iestādes vai finanšu iestādes;

    e) 

    nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai.

    Finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ir atbrīvotas no apstiprinājuma iegūšanas saskaņā ar šo punktu, netiek izslēgtas no konsolidācijas tvēruma, kā noteikts šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013.

    5.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde pastāvīgi pārrauga atbilstību 3. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sniedz konsolidētās uzraudzības iestādei informāciju, kas nepieciešama, lai pastāvīgi pārraudzītu grupas organizatorisko struktūru un atbilstību 3. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Konsolidētās uzraudzības iestāde minētajā informācijā dalās ar kompetento iestādi dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību.
    6.  
    Ja konsolidētās uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka 3. punktā minētie nosacījumi netiek pildīti vai vairs netiek pildīti, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemēro piemērotus uzraudzības pasākumus nolūkā nodrošināt vai atjaunot – atkarībā no gadījuma – konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas ir izklāstītas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013. Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības gadījumā uzraudzības pasākumos jo īpaši ņem vērā ietekmi uz finanšu konglomerātu.

    Pirmajā daļā minētajos uzraudzības pasākumos jo īpaši var būt ietverta:

    a) 

    to balsstiesību īstenošanas apturēšana, kuras ir saistītas ar meitasuzņēmumu akcijām, ko tur finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

    b) 

    rīkojumu izdošana vai sankciju noteikšana, ievērojot 65.–72. pantu, finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai vadības struktūras locekļiem un vadītājiem;

    c) 

    instrukciju vai norādījumu sniegšana finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai par to, kā saviem akcionāriem pārvest dalības savās meitas iestādēs;

    d) 

    citas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai grupā esošās iestādes pagaidu iecelšana par atbildīgo, lai konsolidēti tiktu nodrošināta atbilstība prasībām, kas ir izklāstītas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013;

    e) 

    ierobežojumi vai aizliegums sadalīt peļņu vai maksāt procentus akcionāriem;

    f) 

    prasība finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām atteikties no līdzdalības iestādēs vai citās finanšu sektora sabiedrībās vai samazināt to;

    g) 

    prasība finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iesniegt plānu, kas paredz bez kavēšanās panākt atbilstību.

    7.  
    Ja konsolidētās uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu.
    8.  
    Lai pieņemtu lēmumus par apstiprinājumu un atbrīvojumu no apstiprinājuma, kā minēts attiecīgi 3. un 4. punktā, un par uzraudzības pasākumiem, kā minēts 6. un 7. punktā, gadījumā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde atšķiras no kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību,– šīs abas iestādes strādā kopā, cieši apspriežoties. Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo novērtējumu par jautājumiem, kas minēti attiecīgi 3., 4., 6. un 7. punktā, un minēto novērtējumu iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību. Abas iestādes dara visu iespējamo, lai divu mēnešu laikā pēc minētā novērtējuma saņemšanas vienotos par kopīgu lēmumu.

    Kopīgais lēmums tiek pienācīgi dokumentēts un pamatots. Konsolidētās uzraudzības iestāde kopīgo lēmumu paziņo finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai.

    Domstarpību gadījumā tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības iestāde vai kompetentā iestāde, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību, atturas no lēmuma pieņemšanas un nodod jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Attiecīgās kompetentās iestādes pieņem kopīgu lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Pēc divu mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

    9.  
    Jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību gadījumā, ja konsolidētās uzraudzības iestāde vai kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību, atšķiras no koordinatora, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 10. pantu, attiecīgi šā panta 3., 4., 6. un 7. punktā minēto lēmumu vai kopīgo lēmumu pieņemšanas nolūkā ir vajadzīga koordinatora piekrišana. Ja ir vajadzīga koordinatora piekrišana, domstarpības nodod izskatīt attiecīgajai Eiropas uzraudzības iestādei, proti, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 3 ), kas pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc jautājuma saņemšanas. Neviens lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu, neskar pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK vai Direktīvu 2009/138/EK.
    10.  
    Ja apstiprinājums finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar šo pantu tiek atteikts, konsolidētās uzraudzības iestāde pieteikuma iesniedzējam par šo lēmumu un tā iemesliem paziņo četru mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemta pilnīga informācija, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

    Jebkurā gadījumā lēmumu piešķirt vai atteikt apstiprinājumu pieņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas. Atteikumu vajadzības gadījumā var papildināt ar jebkuru no 6. punktā minētajiem pasākumiem.

    21.b pants

    Mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā

    1.  
    Divām vai vairākām iestādēm Savienībā, kuras ir daļa no vienas un tās pašas trešās valsts grupas, ir vienots mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.
    2.  

    Kompetentās iestādes var atļaut 1. punktā minētajām iestādēm izveidot divus mātes starpniekuzņēmumus Eiropas Savienībā, ja tās nosaka, ka vienota mātes starpniekuzņēmuma izveide Eiropas Savienībā:

    a) 

    nebūtu saderīga ar obligāto prasību nodalīt darbības, kā paredz tās trešās valsts noteikumi vai uzraudzības iestādes, kurā atrodas galvenā trešās valsts grupas mātesuzņēmuma centrālais birojs; vai

    b) 

    mazinātu noregulējamības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā saskaņā ar novērtējumu, ko veikusi kompetentā noregulējuma iestāde mātes starpniekuzņēmumam Eiropas Savienībā.

    3.  
    Mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā ir kredītiestāde, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 8. pantu, vai finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 21.a pantu.

    Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, gadījumos, kad neviena no šā panta 1. punktā minētajām iestādēm nav kredītiestāde vai kad ir jāizveido otrs mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā saistībā ar ieguldījumu darbībām, lai ievērotu atbilstību šā panta 2. punktā minētajai obligātajai prasībai, mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā vai otrs mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. panta 1. punktu un uz kuru attiecas Direktīva 2014/59/ES.

    4.  
    Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja trešās valsts grupas kopējā aktīvu vērtība Savienībā ir mazāka nekā 40 miljardi EUR.

    ▼M6

    5.  

    Šajā pantā:

    a) 

    trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ir turpmāko uzskaitīto elementu summa:

    i) 

    katras trešās valsts grupas iestādes aktīvu kopējā vērtība Savienībā, kura izriet no tās konsolidētās bilances vai kura izriet no to atsevišķās bilances, ja iestādes bilance nav konsolidēta; un

    ii) 

    katras tādas trešās valsts grupas filiāles aktīvu kopējā vērtība, kurai saskaņā ar šo direktīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 ( 4 ) vai Direktīvu 2014/65/ES Savienībā ir piešķirta darbības atļauja;

    b) 

    termins “iestāde” nozīmē arī ieguldījumu brokeru sabiedrības.

    ▼M5

    6.  

    Kompetentās iestādes paziņo EBI šādu informāciju attiecībā uz katru trešās valsts grupu, kura darbojas to jurisdikcijā:

    a) 

    pie kādas trešās valsts grupas piederošu uzraudzīto iestāžu nosaukumus un kopējo aktīvu vērtību;

    b) 

    tādām filiālēm atbilstošos nosaukumus un kopējo aktīvu vērtību, kurām saskaņā ar šo direktīvu, Direktīvu 2014/65/ES vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 ir piešķirta atļauja minētajā dalībvalstī, un darbības veidus, ko tām ir atļauts veikt;

    c) 

    jebkura tāda mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā nosaukumu un veidu, kā minēts 3. punktā, kurš ir izveidots minētajā dalībvalstī, un tās trešās valsts grupas nosaukumu, pie kuras tas pieder.

    7.  
    EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar visām trešo valstu grupām, kuras darbojas Savienībā, un to mātes starpniekuzņēmumu vai – attiecīgā gadījumā – starpniekuzņēmumiem Eiropas Savienībā.

    Kompetentās iestādes nodrošina, lai katra to jurisdikcijā esoša iestāde, kas pieder pie trešās valsts grupas, atbilstu vienam no šādiem nosacījumiem:

    a) 

    tai ir mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā;

    b) 

    tā ir mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā;

    c) 

    tā ir vienīgā trešās valsts grupas iestāde Savienībā; vai

    d) 

    tā pieder pie trešās valsts grupas, kuras kopējā aktīvu vērtība Savienībā nepārsniedz 40 miljardus EUR.

    ▼C3

    8.  
    Atkāpjoties no 1. punkta, trešo valstu grupām, kuras savu darbību veic, Savienībā izmantojot vairāk nekā vienu iestādi, un kuru kopējā aktīvu vērtība Savienībā 2019. gada 27. jūnijā ir līdzvērtīga vai lielāka par 40 miljardiem EUR,, ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. decembrim ir mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā vai, ja piemēro 2. punktu, – divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā.

    ▼M5

    9.  

    Līdz 2026. gada 30. decembrim Komisija pēc apspriešanās ar EBI pārskata prasības, kas iestādēm noteiktas ar šo pantu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

    a) 

    vai šajā pantā izklāstītās prasības darbojas praksē, ir nepieciešamas un samērīgas un vai citi pasākumi nebūtu piemērotāki;

    b) 

    vai prasības, kas iestādēm noteiktas ar šo pantu, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā labāko starptautisko praksi.

    10.  

    Līdz 2021. gada 28. jūnijam EBI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par trešās valsts filiāļu pārvaldību saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Minētajā ziņojumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

    a) 

    vai un kādā mērā dalībvalstīs atšķiras uzraudzības prakse, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemēro trešās valsts filiālēm;

    b) 

    vai atšķirīgā pārvaldība, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemēro trešās valsts filiālēm, varētu radīt regulējuma arbitrāžu;

    c) 

    vai būtu nepieciešams un piemēroti papildus saskaņot trešās valsts filiālēm piemērotos valsts režīmus, jo īpaši attiecībā uz nozīmīgām trešās valsts filiālēm.

    Vajadzības gadījumā Komisija, balstoties uz EBI ieteikumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu.

    ▼B



    2.

    NODAĻA

    Būtiska līdzdalība kredītiestādē

    22. pants

    Paziņojums par plānotām iegādēm un to novērtējums

    1.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti ("potenciālais ieguvējs"), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegādāties būtisku līdzdalību kādā kredītiestādē vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka to turētā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kredītiestāde kļūtu par to meitasuzņēmumu ("plānotā iegāde"), tās kredītiestādes, kurā tās vēlas iegādāties vai palielināt būtisku līdzdalību, kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņotu par iegādi, norādot plānotās līdzdalības apjomu un būtisko informāciju, kā precizēts saskaņā ar 23. panta 4. punktu. Dalībvalstīm neuzliek par pienākumu piemērot 30 % robežvērtību, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.
    2.  
    Kompetentās iestādes rakstveidā potenciālajam ieguvējam apstiprina paziņojuma saskaņā ar 1. punktu vai papildu informācijas saskaņā ar 3. punktu saņemšanu nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc saņemšanas.

    Lai veiktu 23. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu ("novērtējums"), kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas no rakstveida apstiprinājuma par paziņojuma un visu dokumentu, kurus, pamatojoties uz 23. panta 4. punktā minēto sarakstu, dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, saņemšanas ("vērtēšanas periods").

    Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu.

    3.  
    Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

    Vērtēšanas periods tiek pārtraukts uz laikposmu no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā ieguvēja atbilde. Pārtraukums nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periods netiek pārtraukts.

    4.  
    Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 3. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais ieguvējs atrodas vai tiek regulēts ārpus Savienības vai ir fiziska vai juridiska persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK vai 2004/39/EK.
    5.  
    Ja kompetentās iestādes nolemj iebilst pret plānoto iegādi, tās divu darbdienu laikā no novērtējuma pabeigšanas, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo ieguvēju, sniedzot pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei publicēt šādu informāciju arī tad, ja potenciālais ieguvējs to nav pieprasījis.
    6.  
    Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto iegādi, tad to uzskata par apstiprinātu.
    7.  
    Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā iegāde, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.
    8.  
    Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu sniegto apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegādei dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.
    9.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteiktas 24. pantā minētā attiecīgo kompetento iestāžu apspriešanās procesa kopīgas procedūras, veidlapas un paraugi.

    EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    23. pants

    Novērtēšanas kritēriji

    1.  

    Lai nodrošinātu kredītiestādes, kurā plānots iegādāties būtisku līdzdalību, pārdomātu un piesardzīgu vadību un ņemot vērā potenciālā ieguvēja iespējamo ietekmi uz minēto kredītiestādi, kompetentās iestādes, izvērtējot 22. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu un 22. panta 3. punktā minēto informāciju, novērtē potenciālā ieguvēja piemērotību un plānotās iegādes finansiālo pamatotību saskaņā ar šādiem kritērijiem:

    a) 

    potenciālā ieguvēja reputācija;

    ▼M5

    b) 

    jebkura tāda vadības struktūras locekļa reputācija, zināšanas, iemaņas un pieredze, kurš plānotās iegādes rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, kā izklāstīts 91. panta 1. punktā;

    ▼B

    c) 

    potenciālā ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās darījumdarbības veidu kredītiestādē, kurā plānots iegādāties līdzdalību;

    d) 

    vai kredītiestāde spēs pildīt un turpmāk pildīs prudenciālās prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, kā arī attiecīgā gadījumā uz citiem Savienības tiesību aktiem, sevišķi Direktīvām 2002/87/EK un 2009/110/EK, tostarp, vai sabiedrību grupas, kuras sastāvā tā iekļausies, struktūra ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un noteikt kompetento iestāžu pilnvaru sadalījumu;

    e) 

    vai nav pamata aizdomām, ka saistībā ar plānoto iegādi tiek veikta vai ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ( 5 ) 1. panta nozīmē vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā iegāde varētu palielināt šādu risku.

    2.  
    Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto iegādi tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.
    3.  
    Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.
    4.  
    Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 22. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā ieguvēja un plānotās iegādes veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska prudenciālā novērtējuma veikšanai.
    5.  
    Neatkarīgi no 22. panta 2., 3. un 4. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegādāties vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā kredītiestādē, tad kompetentā iestāde visu potenciālo ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

    24. pants

    Kompetento iestāžu sadarbība

    1.  

    Veicot novērtēšanu, attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais ieguvējs ir kāds no turpmāk minētajiem:

    a) 

    citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē atļauju saņēmusi kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ("PVKIU pārvaldības sabiedrība");

    b) 

    citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē atļauju saņēmušas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums;

    c) 

    citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē atļauju saņēmušu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību kontrolējoša fiziska vai juridiska persona.

    2.  
    Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kredītiestādei, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

    25. pants

    Paziņojums par atsavināšanu

    Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, vispirms rakstveidā paziņot par atsavināšanu kompetentajām iestādēm, norādot tām attiecīgās līdzdalības apjomu. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās turējumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos zem 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka kredītiestāde vairs nebūtu tās meitasuzņēmums. Dalībvalstīm nav pienākuma piemērot 30 % robežvērtību, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

    26. pants

    Pienākums sniegt informāciju un sankcijas

    1.  
    Kredītiestādes informē kompetentās iestādes, līdzko uzzina par katru tādu līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu to kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no 22. panta 1. punktā un 25. pantā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām.

    Kredītiestādes, kurām ir atļauja tirgot regulētā tirgū, vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm dara zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus un uzvārdus vai nosaukumus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādas līdzdalības apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem akcionāru un dalībnieku gada pilnsapulcē vai saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro sabiedrībām, kurām ir atļauja tirgot regulētā tirgū.

    2.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja 22. panta 1. punktā minēto personu ietekme var kaitēt kredītiestādes pārdomātai un piesardzīgai vadībai, kompetentās iestādes veiktu piemērotus pasākumus šādas situācijas novēršanai. Šādi pasākumi var būt rīkojumi, sankcijas saskaņā ar 65.līdz 72. pantu, kas noteiktas vadības struktūras locekļiem un vadītājiem, vai attiecīgo kredītiestādes akcionāru vai dalībnieku akcijām vai daļām atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšana.

    Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neizpilda pienākumu iepriekš sniegt informāciju, kā noteikts 22. panta 1. punktā un ievērojot 65.līdz 72. pantu.

    Ja līdzdalība ir iegūta pretēji kompetento iestāžu iebildumam, dalībvalstis neatkarīgi no visām citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz vai nu atbilstīgo balsstiesību atcelšanu, vai balsojuma atzīšanu par nederīgu, vai arī iespēju to anulēt.

    27. pants

    Būtiskas līdzdalības kritēriji

    Nosakot, vai būtiskas līdzdalības kritēriji, kas minēti 22., 25. un 26. pantā, ir izpildīti, ņem vērā balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2004/109/EK 9., 10. un 11. pantā, un minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu.

    Nosakot, vai būtiskas līdzdalības kritēriji, kas minēti 26. pantā, ir izpildīti, dalībvalstis neņem vērā balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras var būt iestāžu turējumā kā rezultāts finanšu instrumentu sākotnējai izvietošanai un/vai finanšu instrumentu izvietošanai ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 6. punktā, ar nosacījumu, ka šīs tiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc iegādes tiek atsavinātas.

    ▼M6 —————

    ▼B



    V

    SADAĻA

    NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU



    1.

    NODAĻA

    Vispārējie principi

    33. pants

    Kredītiestādes

    Dalībvalstis nosaka, ka ikviena kredītiestāde, kam atļauju piešķīrušas un ko uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var, izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus, veikt to teritorijā I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1., 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 2. punktu un 40. līdz 46. pantu, ar nosacījumu, ka piešķirtā atļauja aptver šādas darbības.

    34. pants

    Finanšu iestādes

    1.  

    Dalībvalstis nosaka, ka ikviena citas dalībvalsts finanšu iestāde, kura ir kredītiestādes meitasuzņēmums vai divu vai vairāk kredītiestāžu kopīgs meitasuzņēmums, var, izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus, to teritorijā veikt I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 35. pantu, 36. panta 1., 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 2. punktu un 40.līdz 46. pantu, ja tās dibināšanas dokumenti un statūti ļauj veikt šādas darbības un ja tā atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

    a) 

    mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir saņēmuši atļauju kā kredītiestādes dalībvalstī, kuras tiesību akti reglamentē attiecīgo finanšu iestādi;

    b) 

    konkrētās darbības faktiski tiek veiktas tās pašas dalībvalsts teritorijā;

    c) 

    mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem ir vismaz 90 % no balsstiesībām, kas nostiprinātas finanšu iestādes akcijās vai daļās;

    d) 

    mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir kompetentajām iestādēm pierādījuši finanšu iestādes piesardzīgu vadību un ar attiecīgās piederības dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri un atsevišķi garantē saistības, ko uzņēmusies attiecīgā finanšu iestāde;

    e) 

    finanšu iestāde, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, faktiski ir iekļauta mātesuzņēmuma vai visu mātesuzņēmumu konsolidētajā uzraudzībā saskaņā ar šīs direktīvas VII sadaļas 3. nodaļu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, jo īpaši attiecībā uz minētās regulas 92. pantā izklāstītajām pašu kapitāla prasībām, lielo riska darījumu kontrolei, kā noteikts minētās regulas Ceturtajā daļā, un attiecībā uz minētās regulas 89. un 90. pantā paredzēto līdzdalības ierobežošanu.

    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda atbilstību pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem un piešķir attiecīgajai finanšu iestādei atbilstības apliecību, ko iekļauj 35. un 39. pantā minētajā paziņojumā.

    2.  
    Ja 1. punkta pirmajā daļā minētā finanšu iestāde vairs neizpilda kādu no paredzētajiem nosacījumiem, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad darbībām, ko šī finanšu iestāde veic uzņēmējā dalībvalstī, piemēro attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.
    3.  
    Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgi piemēro 1. punkta pirmajā daļā minēto finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.



    2.

    NODAĻA

    Kredītiestāžu tiesības veikt uzņēmējdarbību

    35. pants

    Prasība par paziņošanu un kompetento iestāžu saziņa

    1.  
    Kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
    2.  

    Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, veicot 1. punktā minēto paziņošanu, sniegtu visu šādu informāciju:

    a) 

    dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

    b) 

    darbības programma, kurā izklāstīti inter alia filiāles paredzētās darījumdarbības veidi un organizatoriskā struktūra;

    c) 

    adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

    d) 

    to personu vārds un uzvārds, kuras būs atbildīgas par filiāles vadību.

    3.  
    Ja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt kredītiestādes vadības struktūras piemērotību vai finanšu stāvokli, tās trīs mēnešos pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas šo informāciju dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē kredītiestādi.

    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu kredītiestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu.

    Atkāpjoties no otrās daļas, 34. pantā minētajā gadījumā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu finanšu iestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un kredītiestādes, kas ir tās mātesuzņēmums, kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. un 4. punktu.

    4.  
    Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās 2. punktā minēto informāciju darīt zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās trīs mēnešos pēc visas informācijas saņemšanas paziņo attiecīgajai kredītiestādei šā atteikuma iemeslus.

    Šis atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības vērsties piederības dalībvalsts tiesās.

    5.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

    6.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    7.  
    EBI iesniedz 5. un 6. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

    36. pants

    Darbības uzsākšana

    1.  
    Pirms kredītiestādes filiāle uzsāk savu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divos mēnešos pēc 35. pantā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas kredītiestādes uzraudzībai saskaņā ar 4. nodaļu un vajadzības gadījumā norāda nosacījumus, ar kuriem vispārējās interesēs minēto darbību veic uzņēmējā dalībvalstī.
    2.  
    Saņemot paziņojumu no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai līdz 1. punktā paredzētā termiņa beigām nesaņemot nekādu paziņojumu no šīm iestādēm, var izveidot filiāli un sākt darbību.
    3.  
    Jebkādu saskaņā ar 35. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu sniegtās informācijas izmaiņu gadījumā, kredītiestāde par attiecīgajām izmaiņām rakstiski paziņo piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms to īstenošanas, lai piederības dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu pēc paziņošanas saskaņā ar 35. pantu, un lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu, izklāstot izmaiņu nosacījumus saskaņā ar šā panta 1. punktu.
    4.  
    Attiecībā uz filiālēm, kuras saskaņā ar to uzņēmējās dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem darbību sākušas pirms 1993. gada 1. janvāra, uzskata, ka tām tika piemērota 35. pantā un šā panta 1. un 2. punktā paredzētā kārtība. No 1993. gada 1. janvāra tās reglamentē šā panta 3. punkts un 33. un, 52. pants, un 4. nodaļa.
    5.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

    6.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    7.  
    EBI iesniedz 5. un 6. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

    37. pants

    Informācija par atteikumiem

    Dalībvalstis Komisijai un EBI dara zināmu to gadījumu skaitu un veidu, kad ir bijis atteikums, ievērojot 35. pantu un 36. panta 3. punktu.

    38. pants

    Filiāļu kopums

    Visas uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.



    3.

    NODAĻA

    Pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana

    39. pants

    Paziņošanas procedūra

    1.  
    Ikviena kredītiestāde, kas vēlas pirmo reizi īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā, paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm par I pielikuma sarakstā uzskaitītajām darbībām, kuras tā paredzējusi veikt.
    2.  
    Viena mēneša laikā pēc 1. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes šo paziņojumu nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
    3.  
    Šis pants neietekmē tiesības, ko ieguvušas kredītiestādes, kuras sniedza pakalpojumus jau pirms 1993. gada 1. janvāra.
    4.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

    5.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par šādas informācijas sniegšanai paredzētajām tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    6.  
    EBI iesniedz 4. un 5. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.



    4.

    NODAĻA

    Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

    40. pants

    Ziņojumu sniegšanas prasības

    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst pieprasīt visām kredītiestādēm, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņot uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību šajās uzņēmējās dalībvalstīs.

    Šādus ziņojumus pieprasa vienīgi informācijas vai statistikas datu apkopošanas vajadzībām, lai piemērotu 51. panta 1. punktu vai uzraudzības vajadzībām saskaņā ar šo nodaļu. Tiem piemēro dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.

    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes jo īpaši drīkst pieprasīt šā punkta pirmajā daļā minētajām kredītiestādēm sniegt informāciju, lai minētās kompetentās iestādes varētu novērtēt, vai attiecīgā filiāle ir nozīmīga saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

    41. pants

    Piederības dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotie pasākumi attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veiktajām darbībām

    1.  

    Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, balstoties uz informāciju, kas saskaņā ar 50. pantu saņemta no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz darbībām, kas ir īstenotas attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī, tās informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes:

    a) 

    kredītiestāde neatbilst valsts tiesību normām, ar ko transponē šo direktīvu, vai Regulai (ES) Nr. 575/2013;

    b) 

    pastāv būtisks risks, ka kredītiestāde neatbildīs valsts tiesību normām, ar ko transponē šo direktīvu, vai Regulai (ES) Nr. 575/2013;

    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties veic visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde novērš tās neatbilstību vai īsteno neatbilstības riska novēršanas pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par minētajiem pasākumiem nekavējoties paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

    2.  
    Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav izpildījušas vai neizpildīs to saistības atbilstīgi 1. punkta otrajai daļai, tās drīkst vērsties EBI un pieprasīt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, jebkuru lēmumu saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu tā pieņem 24 stundu laikā. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu.

    42. pants

    Pamatojums un informēšana

    Visus pasākumus, kas veikti atbilstīgi 41. panta 1. punktam, 43. vai 44. pantam un kas paredz sankcijas vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvības vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvības īstenošanu, pienācīgi pamato un dara zināmus attiecīgajai kredītiestādei.

    43. pants

    Piesardzības pasākumi

    1.  
    Pirms 41. pantā noteiktās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var ārkārtas situācijās, iekams piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav īstenojušas konkrētus pasākumus vai nav veikti Direktīvas 2001/24/EK 3. pantā minētie reorganizācijas pasākumi, veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu pret finanšu nestabilitāti, kas nopietni apdraudētu noguldītāju, ieguldītāju un klientu kopējās intereses uzņēmējā dalībvalstī.
    2.  
    Visi piesardzības pasākumi saskaņā ar 1. punktu ir samērīgi ar to mērķi aizsargāt pret finanšu nestabilitāti, kas nopietni apdraudētu noguldītāju, ieguldītāju un klientu kopējās intereses uzņēmējā dalībvalstī. Šādi piesardzības pasākumi var ietvert maksājumu pārtraukšanu. Tie nedod priekšroku kredītiestāžu kreditoriem uzņēmējā dalībvalstī attiecībā pret kreditoriem citās dalībvalstīs.
    3.  
    Visi piesardzības pasākumi, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, zaudē spēku, kad piederības dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes veic reorganizācijas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2001/24/EK 3. pantu.
    4.  
    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāj veikt piesardzības pasākumus, ja tās uzskata minētos pasākumus par nevajadzīgiem saskaņā ar 41. pantu, ja vien tie nav zaudējuši spēku saskaņā ar šā panta 3. punktu.
    5.  
    Par piesardzības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, bez liekas kavēšanās informē Komisiju, EBI un pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

    Ja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai jebkuru citu skarto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iebildumi pret uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotajiem pasākumiem, tās var vērsties EBI un pieprasīt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, jebkuru lēmumu saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu tā pieņem 24 stundu laikā. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu.

    44. pants

    Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

    Neatkarīgi no 40. un 41. panta uzņēmējas dalībvalstis var īstenot pilnvaras, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, lai veiktu piemērotus pasākumus, kuru mērķis ir novērst to teritorijā to noteikumu pārkāpumus, kurus tās pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, vai vispārējā labuma interesēs, vai piemērot sodus par šādiem pārkāpumiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmēju dalībvalstu teritorijā.

    45. pants

    Pēc atļaujas anulēšanas veicamie pasākumi

    Atļaujas anulēšanas gadījumā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic piemērotus pasākumus, lai liegtu attiecīgajai kredītiestādei veikt turpmākus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā un aizsargātu noguldītāju intereses.

    46. pants

    Reklāma

    Nekas šajā nodaļā neliedz kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir kādā citā dalībvalstī, reklamēt uzņēmējā dalībvalstī savus pakalpojumus ar visiem pieejamiem saziņas līdzekļiem, ievērojot normas, kas reglamentē šādas reklāmas formu un saturu un kas ir pieņemtas vispārēja labuma interesēs.



    VI

    SADAĻA

    ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

    47. pants

    Paziņošana par trešo valstu filiālēm un piekļuves nosacījumi kredītiestādēm, kurām ir šādas filiāles

    1.  
    Tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir trešā valstī, sākot vai turpinot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir Savienībā.

    ▼M5

    1.a  

    Dalībvalsts no kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, prasa vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm paziņot šādu informāciju:

    a) 

    kopējie aktīvi, kas atbilst tās filiāles darbībai, kurai piešķirta atļauja minētajā dalībvalstī;

    b) 

    informācija par likvīdiem aktīviem, kas filiālei ir pieejami, jo īpaši par likvīdiem aktīviem, kas ir pieejami dalībvalstu valūtās;

    c) 

    pašu kapitāls, kas ir filiāles rīcībā;

    d) 

    noguldījumu aizsardzības pasākumi, kas noguldītājiem pieejami filiālē;

    e) 

    riska pārvaldības kārtība;

    f) 

    pārvaldības kārtība, tostarp personu, kas pilda ar filiāles darbību saistītās pamatfunkcijas;

    g) 

    likviditātes atjaunošanas plāni filiālei; un

    h) 

    jebkura cita informācija, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, lai varētu visaptveroši pārraudzīt filiāles darbības.

    ▼M5

    2.  

    Kompetentās iestādes paziņo EBI par turpmāk minēto:

    a) 

    par visām filiāļu atļaujām, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, un par jebkādām turpmākām izmaiņām šādās atļaujās;

    b) 

    par kopējiem aktīviem un saistībām, kādas ir to kredītiestāžu atļautajām filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kā regulāri ziņots;

    c) 

    tās trešā valsts grupas nosaukumu, pie kuras pieder filiāle, kam piešķirta atļauja.

    EBI savā tīmekļa vietnē publicē visu to trešās valsts filiāļu sarakstu, kurām piešķirta atļauja darboties Savienībā, norādot dalībvalstis, kurās tām atļauts darboties.

    ▼M5

    2.a  
    Kompetentās iestādes, kas uzrauga to kredītiestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, un to iestāžu kompetentās iestādes, kuras pieder pie tās pašas trešās valsts grupas, cieši sadarbojas, lai visām minētās trešās valsts grupas darbībām Savienībā nodrošinātu visaptverošu uzraudzību, nepieļautu, ka trešās valsts grupām saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013 piemērojamās prasības tiek apietas, un nepieļautu nekādu nelabvēlīgu ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti.

    EBI šā punkta pirmās daļas nolūkā sekmē sadarbību starp kompetentajām iestādēm, tostarp, pārbaudot, vai ir ievērota 21.b panta 4. punktā minētā robežvērtība.

    ▼B

    3.  
    Savienība var ar nolīgumiem, kurus noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir trešās valstīs, piešķir vienādu režīmu visā Savienības teritorijā.

    48. pants

    Sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm konsolidētās uzraudzības jomā

    1.  

    Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem konsolidētās uzraudzības īstenošanai attiecībā uz:

    a) 

    iestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir trešā valstī;

    b) 

    trešā valstī esošām iestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs atrodas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības.

    2.  

    Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt to, ka:

    a) 

    dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Savienībā esošu iestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir iestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas trešā valstī, vai kuriem tajās ir dalība;

    b) 

    trešo valstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu mātesuzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo trešo valstu teritorijā un kuru meitasuzņēmumi ir iestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kuriem tajās ir dalība; un

    c) 

    EBI var iegūt no dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kuru tās saņēmušas no trešo valstu valsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

    3.  
    Neskarot LESD 218. pantu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.
    4.  
    Piemērojot šo pantu, EBI palīdz Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu.



    VII

    SADAĻA

    PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA



    1.

    NODAĻA

    Prudenciālās uzraudzības principi



    I

    iedaļa

    Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras un pienākumi

    49. pants

    Piederības un uzņēmējas dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras

    1.  
    Neskarot tos šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, par iestādes prudenciālo uzraudzību, tostarp par to darbību uzraudzību, kuras iestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu, ir atbildīgas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
    2.  
    Šā panta 1. punkts neliedz veikt konsolidēto uzraudzību.
    3.  
    Uzņēmējas dalībvalsts veiktajos pasākumos neparedz attieksmi, kas diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai iestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.

    50. pants

    Sadarbība attiecībā uz uzraudzību

    1.  
    Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu iestāžu darbību, kuras, it sevišķi ar filiāļu starpniecību, darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenais birojs. Tās cita citai sniedz visu informāciju par šādu iestāžu vadību un īpašumtiesībām, kas, kā paredzams, varētu sekmēt to uzraudzību un izvērtējumu par to atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, un visu informāciju, kas, kā paredzams, varētu sekmēt iestāžu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, citiem faktoriem, kas var ietekmēt attiecīgās iestādes radīto sistēmisko risku, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.
    2.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties sniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu informāciju un konstatējumus attiecībā uz likviditātes uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sesto daļu un šīs direktīvas VII sadaļas 3. nodaļu saistībā ar darbībām, ko iestādes veic ar savu filiāļu starpniecību, ciktāl šāda informācija un konstatējumi ir būtiski noguldītāju vai ieguldītāju aizsardzībai uzņēmējā dalībvalstī.
    3.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties informē visu uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, ja ir radusies likviditātes spriedze vai ja ir pamats uzskatīt, ka tāda varētu rasties. Minētā informācija ietver arī ziņas par atveseļošanās plāna plānošanu un īstenošanu, kā arī visiem šajā sakarā veiktajiem prudenciālajiem uzraudzības pasākumiem.
    4.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma paziņo un izskaidro, kā uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu sniegtā informācija un konstatējumi ir ņemti vērā. Ja pēc informācijas un konstatējumu paziņošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apgalvo, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav veikušas nekādus piemērotus pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var, iepriekš informējot piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un EBI, veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu personu, kam sniedz pakalpojumus, intereses vai lai aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti.

    Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nepiekrīt pasākumiem, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes grasās veikt, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var nodot jautājumu EBI un pieprasīt tās atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, tā jebkuru lēmumu pieņem viena mēneša laikā.

    5.  
    Kompetentās iestādes var vērsties pie EBI par situācijām, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā termiņā. Neskarot LESD 258. pantu, EBI minētajās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas19. panta 1. punkta otro daļu.
    6.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu šajā pantā minēto informāciju.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

    7.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka tipveida veidlapas, paraugus un procedūras tādas informācijas apmaiņai, kas varētu sekmēt iestāžu pārraudzību.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    8.  
    EBI iesniedz 6. un 7. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

    51. pants

    Nozīmīgas filiāles

    ▼M6

    1.  
    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, vai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm atzīt kādas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu.

    ▼B

    Pieprasījumā norāda pamatojumu attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

    a) 

    vai filiāles tirgus daļa noguldījumos uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

    b) 

    iestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz sistēmisko likviditāti un uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām;

    c) 

    filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

    Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, konsolidētās uzraudzības iestāde veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

    Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir nozīmīga. Pieņemot šādu lēmumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā jebkādu konsolidētās uzraudzības iestādes vai piederības dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

    Šā punkta trešajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā ar pilnīgu pamatojumu, un nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un tos uzskata par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

    Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

    2.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā nozīmīga filiāle veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm paziņo 116. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 117. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

    Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju, kā minēts 114. panta 1. punktā, tā nekavējoties brīdina par šādu situāciju 58. panta 4. punktā un 59. panta 1. punktā minētās valsts iestādes.

    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm paziņo iestāžu, kurām ir šādas filiāles, 97. pantā un attiecīgā gadījumā 113. panta 2. punktā minētā riska novērtējuma rezultātus. Tās arī paziņo saskaņā ar 104. un 105. pantu pieņemtos lēmumus, ciktāl minētie novērtējumi un lēmumi attiecas uz minētajām filiālēm.

    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes apspriežas ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles, kompetentajām iestādēm par 86. panta 11. punktā noteiktajiem operatīvajiem pasākumiem, ja tas ir būtiski attiecībā uz likviditātes risku uzņēmējas dalībvalsts valūtai.

    Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav apspriedušās ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai ja pēc šādas apspriešanās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apgalvo, ka operatīvie pasākumi, kas prasīti 86. panta 11. punktā, nav atbilstoši, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var nodot šo jautājumu izskatīšanai EBI un pieprasīt tās atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

    3.  
    Ja 116. pants nav piemērojams, kompetentās iestādes, kas uzrauga iestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzības iestāžu kolēģiju, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar šā panta 2. punktu un 50. pantu. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, kas jānosaka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc apspriešanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.

    Piederības valsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz minētajām iestādēm, jo īpaši 7. pantā minēto lēmuma iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un šā panta 2. punktā minētos pienākumus.

    Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

    4.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos nosacījumus.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

    5.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvo darbību.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    6.  
    EBI iesniedz 4. un 5. punktā minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

    52. pants

    Citā dalībvalstī izveidotu filiāļu pārbaude uz vietas un inspekcija

    1.  
    Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja iestāde, kas saņēmusi atļauju citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kuras tās norīko šim nolūkam, veikt 50. pantā minētās informācijas pārbaudi un inspekcijas šādās filiālēs.
    2.  
    Lai veiktu inspekciju filiālēs, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām 118. pantā noteiktajām procedūrām.
    3.  
    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir tiesības katrā atsevišķā gadījumā veikt tādu darbību pārbaudi uz vietas un inspekcijas, kuras iestāžu filiāles veic to teritorijā, un pieprasīt filiālei sniegt informāciju par tās darbību un informāciju uzraudzības mērķiem, kad tās to uzskata par svarīgu uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātes dēļ. Pirms šādu pārbaužu un inspekciju veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apspriežas ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pēc šādām pārbaudēm un inspekcijām uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm iegūto informāciju un konstatējumus, kas attiecas uz iestādes riska novērtējumu vai uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, izstrādājot savu 99. pantā minēto uzraudzības pārbaudes programmu, pienācīgi ņem vērā šo informāciju un konstatējumus, ievērojot arī uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.
    4.  
    Pārbaudes uz vietas un inspekcijas filiālēs veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek veikta pārbaude vai inspekcija.



    II

    iedaļa

    Informācijas apmaiņa un dienesta slepenība

    53. pants

    Dienesta slepenība

    1.  
    Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir saistošs dienesta slepenības pienākums.

    Konfidenciālu informāciju, ko šādas personas, revidenti vai eksperti saņemt, pildot savus pienākumus var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar noteikt atsevišķas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.

    Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē piespiedu kārtā, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietu vai komerclietu tiesvedībā.

    ▼M6

    2.  
    Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm savstarpēji apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju ESRK, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 6 ), saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 ( 7 ), Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. un 36. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 ( 8 ) un ar citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm. Uz minēto informāciju attiecas 1. punkts.

    ▼B

    3.  
    Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm publicēt to stresa testu rezultātus, ko veic saskaņā ar šīs direktīvas 100. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1093/2010 32. pantu, vai nosūtīt stresa testu rezultātus EBI, lai tā varētu publicēt Savienības mēroga stresa testu rezultātus.

    54. pants

    Konfidenciālas informācijas izmantošana

    Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 53. pantu, to izmanto vienīgi savu uzdevumu izpildē un vienīgi kādam no šādiem mērķiem:

    a) 

    lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē piekļuvi kredītiestāžu darbībai, un lai veicinātu šādas darbības veikšanas nekonsolidēto vai konsolidēto pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditātes, maksātspējas, lielo riska darījumu, vadības un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu pārraudzību;

    b) 

    lai noteiktu sankcijas;

    c) 

    pārsūdzot kompetentās iestādes lēmumu, tostarp tiesvedībā saskaņā ar 72. pantu;

    d) 

    tiesvedībā, ko uzsāk saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti kredītiestāžu jomā.

    ▼M1

    54.a pants

    Direktīvas 53. un 54. pants neskar izmeklēšanas pilnvaras, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas saskaņā ar LESD 226. pantu.

    ▼B

    55. pants

    Sadarbības nolīgumi

    Sadarbības nolīgumus, kas paredz veikt informācijas apmaiņu, ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vai ar trešo valstu valsts iestādēm vai struktūrām saskaņā ar šīs direktīvas 56. pantā un 57. panta 1. punktu, dalībvalstis un EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas garantija, ka tiek ievērotas tādas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šīs direktīvas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām. Šādu informācijas apmaiņu īsteno minēto valsts iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumu veikšanas nolūkos.

    Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to izpauž vienīgi ar to iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un vajadzības gadījumā izpauž vienīgi tiem mērķiem, kuriem šīs iestādes ir devušas savu piekrišanu.

    56. pants

    Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm

    Šīs direktīvas 53. panta 1. punkts un 54. pants tajos gadījumos, kad tiek pildītas uzraudzības funkcijas, neliedz apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm vienā dalībvalstī, vai starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs, vai starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:

    a) 

    iestādēm, kam ir uzticēts publiskais pienākums par citu finanšu sektora sabiedrību uzraudzību, un valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu tirgu uzraudzību;

    b) 

    valsts iestādēm vai struktūrām, kurām ir uzdots pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus;

    c) 

    reorganizācijas struktūrām vai valsts iestādēm, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

    d) 

    līgumiskajām vai institucionālajām aizsardzības sistēmām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

    e) 

    struktūrām, kas iesaistītas iestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

    f) 

    personām, kas ir atbildīgas par iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām;

    ▼M5

    g) 

    iestādēm, kas atbildīgas par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 9 ) 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā uzskaitīto atbildīgo subjektu uzraudzību saistībā ar atbilstību minētajai direktīvai un finanšu ziņu vākšanas vienībām;

    ▼M5

    h) 

    kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kas ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbību strukturālu nodalīšanu banku grupā.

    ▼B

    Šīs direktīvas 53. panta 1. punkts un 54. pants neliedz izpaust struktūrām, kas vada noguldījumu garantiju sistēmas un ieguldītāju kompensācijas sistēmas, informāciju, kura ir vajadzīga to pienākumu izpildei.

    Visos gadījumos uz saņemto informāciju attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.

    57. pants

    Informācijas apmaiņa ar pārraudzības iestādēm

    ▼M5

    1.  

    Neatkarīgi no 53., 54. un 55. panta dalībvalstis nodrošina, lai var notikt informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un iestādēm, kas ir atbildīgas par to, lai pārraudzītu:

    ▼B

    a) 

    struktūras, kuras iesaistītas iestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

    b) 

    līgumiskās vai institucionālās aizsardzības sistēmas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

    c) 

    personas, kuru uzdevums ir veikt tiesību aktos noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju iestādēs, apdrošināšanas sabiedrībās un finanšu iestādēs.

    2.  

    Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis pieprasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

    a) 

    informācijas apmaiņa notikusi šā panta 1. punktā minētā uzraudzības uzdevuma izpildes nolūkā;

    b) 

    uz saņemto informāciju attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām;

    c) 

    ja informācijas izcelsme ir no citas dalībvalsts, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un vajadzības gadījumā to izpauž tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

    3.  
    Neatkarīgi no 53., 54. un 55. panta nolūkā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās integritāti, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un valsts iestādēm vai struktūrām, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgas par tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu uzņēmējdarbības jomā.

    Šādos gadījumos dalībvalstis pieprasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

    a) 

    informācijas apmaiņa notikusi uzņēmējdarbības tiesību pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā;

    b) 

    uz saņemto informāciju attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām;

    c) 

    ja informācijas izcelsme ir no citas dalībvalsts, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un vajadzības gadījumā to izpauž tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

    4.  
    Ja 1. punktā minētajām valsts iestādēm vai struktūrām pārkāpumu atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, un kas nestrādā valsts sektorā, tad uz šādām personām dalībvalsts var attiecināt 3. punkta pirmajā daļā norādīto informācijas apmaiņas iespēju ar 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
    5.  
    Kompetentās iestādes paziņo EBI to valsts iestāžu vai struktūru nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo pantu.
    6.  
    Lai īstenotu 4. punktu, 3. punktā minētās valsts iestādes vai struktūras paziņo kompetentajām iestādēm, kas izpaudušas attiecīgo informāciju, to personu vārdu, uzvārdu un konkrētos pienākumus, kam informācija jānosūta.

    58. pants

    Informācijas, kas attiecas uz monetāriem, noguldījumu aizsardzības, sistēmiskiem un maksājuma aspektiem, nosūtīšana

    1.  

    Šīs nodaļas noteikumi neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai:

    a) 

    ECBS centrālajām bankām un citām struktūrām, kas kā monetāras iestādes pilda līdzīgas funkcijas, ja šī informācija ir svarīga, lai veiktu attiecīgus tiesību aktos noteiktos uzdevumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu;

    b) 

    līgumiskajām vai institucionālajām aizsardzības sistēmām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

    c) 

    vajadzības gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību;

    d) 

    ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) ("EAAPI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 10 ), un EVTI, ja attiecīgā informācija ir svarīga, lai tās veiktu to uzdevumus saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

    Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas liedz kompetentajām iestādēm nosūtīt informāciju saskaņā ar pirmo daļu.

    2.  
    Šīs nodaļas noteikumi neliedz 1. punktā minētajām valsts iestādēm vai struktūrām darīt zināmu kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda kompetentajām iestādēm var būt vajadzīga, piemērojot 54. pantu.
    3.  
    Uz saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.
    4.  
    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka direktīvas 114. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā kompetentās iestādes nekavējoties nodod informāciju ECBS centrālajām bankām, ja šī informācija ir svarīga, lai tās varētu veikt tiesību aktos noteiktos uzdevumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, un ESRK, ja šī informācija ir svarīga, lai tā varētu veikt tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

    ▼M5

    58.a pants

    Informācijas nosūtīšana starptautiskām struktūrām

    1.  

    Neatkarīgi no 53. panta 1. punkta un 54. panta kompetentās iestādes var, ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītos nosacījumus, nosūtīt konkrētu informāciju vai dalīties tajā ar:

    a) 

    Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku – finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu nolūkā;

    b) 

    Starptautisko norēķinu banku – kvantitatīvās ietekmes pētījumu nolūkā;

    c) 

    Finanšu stabilitātes padomi – tās uzraudzības funkciju izpildes nolūkā.

    2.  

    Kompetentās iestādes ar konfidenciālu informāciju var dalīties tikai pēc konkrēta attiecīgās struktūras pieprasījuma, ja ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

    a) 

    pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja struktūra veic saskaņā ar tai tiesību aktos noteiktajām pilnvarām;

    b) 

    pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas būtību, tvērumu un formātu, un tās izpaušanas vai nosūtīšanas līdzekļiem;

    c) 

    pieprasītā informācija ir ļoti nepieciešama konkrētu pieprasītājas struktūras uzdevumu veikšanai, un tā nepārsniedz pieprasītājai struktūrai ar tiesību aktiem piešķirto uzdevumu tvērumu;

    d) 

    informācija tiek nosūtīta vai izpausta tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas konkrētā uzdevuma veikšanā;

    e) 

    uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.

    3.  
    Ja pieprasījumu ir iesniegusi kāda no 1. punktā minētajām struktūrām, kompetentās iestādes var nosūtīt tikai apkopotu vai anonimizētu informāciju, un ar citu informāciju var dalīties tikai kompetentās iestādes telpās.
    4.  
    Ciktāl informācijas izpaušanā ir iesaistīta personas datu apstrāde, jebkādā personas datu apstrādē, ko veic pieprasītāja struktūra, ievēro prasības, kas ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 ( 11 ).

    ▼B

    59. pants

    Informācijas nosūtīšana citām vienībām

    1.  
    Neatkarīgi no 53. panta 1. punkta un 54. panta dalībvalstis atbilstīgi valsts tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem var atļaut noteiktu informāciju izpaust citām centrālās valdības pārvaldes iestāžu nodaļām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem attiecībā uz iestāžu, finanšu iestāžu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas minēto nodaļu uzdevumā.

    Tomēr šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs prudenciālās uzraudzības un aizsardzības nolūkā, un lai risinātu jautājumus attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm. Neskarot šā panta 2. punktu, uz personām, kurām ir piekļuve tādai informācijai, attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.

    Ārkārtas situācijā, kas minēta 114. panta 1. punktā, dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm izpaust informāciju, kas ir svarīga šā punkta pirmajā daļā minētajām nodaļām visās attiecīgajās dalībvalstīs.

    2.  

    Dalībvalstis var atļaut noteiktas informācijas, kas ir saistīta ar iestāžu prudenciālo uzraudzību, izpaušanu parlamentārām izmeklēšanas komitejām to dalībvalstī, revīzijas palātām to dalībvalstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām vienībām to dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

    a) 

    sabiedrībām valsts tiesību aktos ir precīzi noteiktas pilnvaras izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt tādu valsts iestāžu darbību, kuras ir atbildīgas par iestāžu uzraudzību vai par šādu uzraudzību reglamentējošiem tiesību aktiem;

    b) 

    informācija ir stingri vajadzīga a) apakšpunktā minēto pilnvaru izpildei;

    c) 

    uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas dienesta slepenības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām;

    d) 

    ja informācijas izcelsme ir no citas dalībvalsts, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un to izpauž tikai tiem nolūkiem, kādiem šīs iestādes devušas piekrišanu.

    Ciktāl ar prudenciālo uzraudzību saistītas informācijas izpaušana ir saistīta ar personas datu apstrādi, datu apstrādē, ko veic pirmajā daļā minētās vienības, ievēro piemērojamos valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

    60. pants

    Informācijas, kas iegūta, veicot pārbaudi uz vietas un inspekcijas, izpaušana

    Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, kas saņemta saskaņā ar 52. panta 3. punktu, 53. panta 2. punktu un 56. pantu, un informāciju, kas iegūta veicot 52. panta 1. un 2. punktā minēto pārbaudi uz vietas vai inspekciju, saskaņā ar 59. pantu neizpauž, citādi, kā vien ar to kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju izpaudušas, vai ar tās dalībvalsts kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta šāda pārbaude uz vietas vai inspekcija.

    61. pants

    Informācijas par tīrvērtes un norēķinu pakalpojumiem izpaušana

    1.  
    Šīs nodaļas noteikumi neliedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm 53., 54. un 55. pantā minēto informāciju darīt zināmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem atzītai tīrvērtes iestādei vai citai līdzīgai struktūrai, lai tā sniegtu tīrvērtes vai norēķinu pakalpojumus kādam no minēto kompetento iestāžu valsts tirgiem, ja minētās kompetentās iestādes uzskata, ka informācija ir jāpaziņo, lai nodrošinātu šo struktūru pareizu darbību sakarā ar tirgus dalībnieku saistību neizpildi vai iespējamu neizpildi. Uz saņemto informāciju attiecas dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 53. panta 1. punktā minētajām prasībām.
    2.  
    Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka saskaņā ar 53. panta 2. punktu saņemtu informāciju 1. punktā minētajos apstākļos neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras ir izpaudušas šo informāciju.

    62. pants

    Personas datu apstrāde

    Personas datu apstrādi šīs direktīvas nolūkos veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un – attiecīgā gadījumā – ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.



    III

    iedaļa

    Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

    63. pants

    Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

    1.  

    Dalībvalstis nosaka to, ka katrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas ( 12 ) un pilnvarotai personai, kas iestādē veic uzdevumus, kas aprakstīti Padomes Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 13 ) 51. pantā, Padomes Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem ( 14 ) 37. pantā vai Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā, vai kādu citu tiesību aktos noteiktu uzdevumu, ir vismaz pienākums tūlīt paziņot kompetentajām iestādēm visus tādus faktus vai lēmumus attiecībā uz minēto iestādi, ko minētā persona konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas:

    a) 

    var būt tādu normatīvo un administratīvo aktu būtisks pārkāpums, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai kuri īpaši reglamentē iestāžu darbību;

    b) 

    var apdraudēt iestādes darbības nepārtrauktību;

    c) 

    var būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

    Dalībvalstis paredz vismaz to, ka šā punkta pirmajā daļā minētajai personai arī ir pienākums paziņot visus faktus vai lēmumus, kas minētajai personai ir kļuvuši zināmi, veicot šā punkta pirmajā daļā aprakstīto uzdevumu uzņēmumā, kuram ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas attiecības ar iestādi, kurā šī persona veic attiecīgo uzdevumu.

    ▼M5

    Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes varētu pieprasīt šā punkta pirmajā daļā minētās personas nomaiņu, ja minētā persona rīkojas pretēji saviem pienākumiem, kas tai noteikti šā punkta pirmajā daļā.

    ▼B

    2.  
    Tas, ka Direktīvas 2006/43/EK nozīmē pilnvarotas personas godprātīgi izpauž kompetentajām iestādēm kādu 1. punktā minētu faktu vai lēmumu, nav līgumos vai normatīvos vai administratīvos aktos noteikta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums un nerada šīm personām nekādu atbildību. Vienlaikus šo informāciju izpauž arī iestādes vadības struktūrai, ja vien nepastāv svarīgi iemesli to nedarīt.



    IV

    iedaļa

    Uzraudzības pilnvaras, pilnvaras noteikt sankcijas un pārsūdzības tiesības

    64. pants

    Uzraudzības un sankciju noteikšanas pilnvaras

    ▼M5

    1.  
    Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības pilnvaras iejaukties iestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību darbībā, kuras ir vajadzīgas to funkciju izpildei, tostarp, jo īpaši tiesības atsaukt atļauju saskaņā ar 18. pantu, 18., 102., 104. un 105. pantā minētās pilnvaras un pilnvaras 21.a panta 6. punktā minēto pasākumu īstenošanai.

    ▼B

    2.  

    Kompetentās iestādes īsteno uzraudzības un sankciju noteikšanas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem visos šādos veidos:

    a) 

    tieši;

    b) 

    sadarbībā ar citām valsts iestādēm;

    c) 

    uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām valsts iestādēm;

    d) 

    iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

    ▼M5

    3.  
    Lēmumos, ko kompetentās iestādes pieņem, īstenojot savas uzraudzības pilnvaras un pilnvaras noteikt sankcijas, tiek dots pamatojums, uz kura tie ir balstīti.

    ▼B

    65. pants

    Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi

    1.  
    Neskarot 64. pantā minētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis nosaka noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami par valsts normu, ar kurām transponē šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Ja dalībvalstis nolemj neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, tās informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem. Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka, ja 1. punktā minētie pienākumi attiecas uz iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, valsts tiesību normu, ar kurām transponē šo direktīvu, vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārkāpuma gadījumā var piemērot sankcijas – ievērojot valsts tiesību aktos izklāstītos nosacījumus – vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par šādu pārkāpumu.
    3.  

    Kompetentajām iestādēm piešķir visas informācijas vākšanas un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Neskarot citus šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītus attiecīgus noteikumus, minētās pilnvaras ietver:

    a) 

    pilnvaras pieprasīt, lai turpmāk minētās fiziskās vai juridiskās personas sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp informāciju, kas jāsniedz regulāros intervālos un konkrētā formātā uzraudzības un ar to saistītām statistikas datu apkopošanas vajadzībām:

    i) 

    iestādes, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

    ii) 

    finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

    iii) 

    jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

    iv) 

    jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

    v) 

    personas, kas pieder pie i) līdz iv) apakšpunktā minētajām sabiedrībām;

    vi) 

    trešās personas, ar ko i) līdz iv) apakšpunktā minētās sabiedrības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par operatīvajām funkcijām vai darbībām;

    b) 

    pilnvaras veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu par jebkuru a) apakšpunkta 1)līdz 6) punktā minētu personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas attiecīgajā dalībvalstī, ja nepieciešams pildīt kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp:

    i) 

    tiesības pieprasīt iesniegt dokumentus;

    ii) 

    pārbaudīt a) apakšpunkta 1)līdz 6) punktā minēto personu grāmatvedību un datu uzskaiti un iegūt šādas grāmatvedības un uzskaites kopijas vai izrakstus;

    iii) 

    saņemt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no jebkuras a) apakšpunkta 1) līdz 6) punktā minētas personas vai tās pārstāvjiem vai darba ņēmējiem; un

    iv) 

    iztaujāt jebkuru citu personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

    c) 

    ievērojot citus Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, pilnvaras veikt visas vajadzīgās inspekcijas telpās, kur uzņēmējdarbību veic a) apakšpunkta 1)līdz 6) punktā minētās juridiskās personas un jebkurš cits uzņēmums, uz ko attiecas konsolidēta uzraudzība, ja kompetentā iestāde ir konsolidētās uzraudzības iestāde, iepriekš informējot attiecīgās kompetentās iestādes. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem inspekcijai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai.

    66. pants

    Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi par atļauju saņemšanas prasību un būtiskas līdzdalības iegādes prasību pārkāpumiem

    1.  

    Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēti administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi vismaz par:

    a) 

    noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no sabiedrības, ja to neveic kredītiestāde, tādējādi pārkāpjot 9. pantu;

    ▼M6

    aa) 

    to, ka bez atļaujas darboties kā kredītiestādei tiek veikta vismaz viena no darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un ir ievērota minētajā punktā noteiktā robežvērtība;

    ▼B

    b) 

    kredītiestādes darbību sākšanu, nesaņemot atļauju un tādējādi pārkāpjot 9. pantu;

    c) 

    gadījumiem, kad tieši vai netieši iegādājas būtisku līdzdalību kādā kredītiestādē vai arī tieši vai netieši turpina palielināt šādu būtisku līdzdalību kredītiestādē tiktāl, ka piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu robežvērtības, kas minētas 22. panta 1. punktā, vai kredītiestāde kļūtu par tā meitasuzņēmumu, rakstiski par to nepaziņojot tās kredītiestādes kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts iegādāties vai palielināt būtisku līdzdalību, vērtēšanas perioda laikā, vai neņemot vērā kompetento iestāžu iebildumus, un tādējādi pārkāpjot 22. panta 1. punktu;

    d) 

    gadījumiem, kad tieši vai netieši atsavina būtisku līdzdalību kredītiestādē vai samazina šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 25. pantā minētajām robežvērtībām vai ka kredītiestāde vairs nebūtu meitasuzņēmums, rakstiski par to nepaziņojot kompetentajām iestādēm;

    ▼M5

    e) 

    to, ka nav iesniegts pieteikums apstiprinājuma saņemšanai, tādējādi pārkāpjot 21.a pantu, vai par jebkādiem citiem minētajā pantā izklāstīto prasību pārkāpumiem.

    ▼B

    2.  

    Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz:

    a) 

    publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un pārkāpuma būtību;

    b) 

    rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

    c) 

    juridiskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz 10 % apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma, iekļaujot uzņēmuma bruto ieņēmumus iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, ko veido procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi, ienākumi no akcijām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem, un saņemtās komisijas naudas vai maksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. pantu par uzņēmuma iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

    d) 

    fiziskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz EUR 5 000 000 apmērā vai dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2013. gada 17. jūlijs;

    e) 

    ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu – administratīvo naudas sodu apmērs var būt līdz gūtā labuma divkāršai summai;

    f) 

    par pirmajā punktā minētajiem pārkāpumiem atbildīgā akcionāra vai akcionāru balsstiesību apturēšanu.

    Ja pirmās daļas c) punktā minētais uzņēmums ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgos bruto ieņēmumus veido bruto ieņēmumi, kas ir norādīti galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

    67. pants

    Citi noteikumi

    1.  

    Šo pantu piemēro vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

    a) 

    iestādei, kas ir ieguvusi atļauju ar nepatiesiem paziņojumiem vai jebkādiem citiem neatbilstīgiem līdzekļiem;

    b) 

    iestādei, kas, uzzinājusi par katru tādu līdzdalības iegādi vai atsavināšanu tās kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz 22. panta 1. punktā vai 25. pantā minētās robežvērtības vai kļūst mazāka par tām, neinformē kompetentās iestādes par šādu iegādi vai atsavināšanu, tādējādi pārkāpjot 26. panta 1. punkta pirmo daļu;

    c) 

    regulētā tirgū iekļautai iestādei, kas ir minēta sarakstā, ko publicē EVTI saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 47. pantu, un kas vismaz reizi gadā kompetentajām iestādēm nedara zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus un uzvārdus vai nosaukumus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādas līdzdalības apjomu, tādējādi pārkāpjot šīs direktīvas 26. panta 1. punkta otro daļu;

    d) 

    iestādei, kam nav pārvaldības kārtības, kuru pieprasa kompetentās iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 74. pantu;

    e) 

    iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā noteikto pašu kapitāla prasību ievērošanas pienākumam, tādējādi pārkāpjot minētās regulas 99. panta 1. punktu;

    f) 

    iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju saistībā ar datiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. pantā;

    g) 

    iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par lielu riska darījumu, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu;

    h) 

    iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par likviditāti, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 1. un 2. punktu;

    i) 

    iestādei, kas kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par sviras rādītāju, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 1. punktu;

    j) 

    iestādei, kam atkārtoti vai pastāvīgi nav likvīdu aktīvu, kas tādējādi pārkāpj Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu;

    k) 

    iestādei, kam rodas riska darījums, kurš pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. pantā noteiktos limitus;

    l) 

    iestādei, kas ir pakļauta vērtspapīrošanas pozīcijas kredītriskam, nenodrošinot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

    m) 

    iestādei, kas neizpauž informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, tādējādi pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 575/2013 431. panta 1., 2. un 3. punktu vai 451. panta 1. punktu;

    n) 

    iestādei, kas veic maksājumus to instrumentu turētājiem, kuri ir iekļauti iestādes pašu kapitālā, tādējādi pārkāpjot šīs direktīvas 141. pantu, ►C2  vai gadījumos, kad Regulas (ES) Nr. 575/2013 28., 52. vai 63. pants aizliedz tādus maksājumus instrumentu turētājiem, kas ir iekļauti pašu kapitālā; ◄

    o) 

    iestādei, par kuru ir konstatēts, ka tā ir atbildīga par nopietnu tādu valsts noteikumu pārkāpumu, kas pieņemti atbilstīgi Direktīvai 2005/60/EK;

    p) 

    iestādei, kas ļauj vienai vai vairākām personām, kuras neatbilst 91. pantam, kļūt vai turpināt būt par vadības struktūras locekli.;

    ▼M5

    q) 

    mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kura neveic nekādas darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Sestajā vai Septītajā daļā vai noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, konsolidēti vai subkonsolidēti.

    ▼B

    2.  

    Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz:

    a) 

    publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un pārkāpuma būtību;

    b) 

    rīkojumu, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

    c) 

    iestādes gadījumā – iestādes atļaujas anulēšanu saskaņā ar 18. pantu;

    d) 

    saskaņā ar 65. panta 2. punktu pagaidu aizliegumu iestādes vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, pildīt funkcijas iestādē;

    e) 

    juridiskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz 10 % apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma, iekļaujot uzņēmuma bruto ieņēmumus iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, ko veido procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi, ienākumi no akcijām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem, un saņemtās komisijas naudas vai maksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. pantu;

    f) 

    fiziskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz EUR 5 000 000 apmērā vai dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, atbilstīga vērtība valsts naudas vienībās 2013. gada 17. jūlijs;

    g) 

    ja var noteikt no pārkāpuma gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – administratīvo naudas sodu apmērs var būt līdz šīs peļņas vai zaudējumu divkāršai summai.

    Ja e) apakšpunkta pirmajā daļā minētais uzņēmums ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgos bruto ieņēmumus veido bruto ieņēmumi, kas ir norādīti galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

    68. pants

    Administratīvo sodu publicēšana

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās – pēc tam, kad attiecīgā persona ir informēta par attiecīgajiem sodiem – to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē vismaz nepārsūdzamos administratīvos sodus, ko piemēro par valsts tiesību aktu, ar kuriem transponē šo direktīvu, vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārkāpumiem,, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai šo sodu piemēro.

    Ja dalībvalstis atļauj pārsūdzamā soda publikāciju, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

    2.  

    Kompetentās iestādes sodus publicē, ievērojot anonimitāti un veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jebkurā no šādiem apstākļiem:

    a) 

    ja sodu piemēro fiziskai personai un obligāti veicamā iepriekšējā izvērtējumā ir secināts, ka šāda personas datu publicēšana nav samērīga;

    b) 

    ja publikācija apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

    c) 

    ja publikācija radītu – ciktāl to iespējams noteikt – nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai fiziskajām personām.

    Alternatīvi -ja ir paredzams, ka pirmajā daļā minētie apstākļi varētu saprātīgā laikposmā beigt pastāvēt, publicēšanu saskaņā ar 1. punktu var atlikt uz šādu laikposmu.

    3.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu publicētā informācija, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.
    4.  
    Līdz 2015. gada 18. jūlijs EBI iesniedz ziņojumu Komisijai par dalībvalstu sodu publicēšanu, ievērojot anonimitāti, kā paredzēts saskaņā ar 2.punktu, un jo īpaši ja šajā ziņā starp dalībvalstīm bijušas būtiskas neatbilstības. Turklāt EBI iesniedz ziņojumu Komisijai par visām būtiskām neatbilstībām sodu publikāciju ilgumā saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

    69. pants

    Informācijas apmaiņa par sodiem un EBI centrālās datubāzes uzturēšana

    1.  
    Ievērojot dienesta slepenības prasības, kas minētas 53. panta 1. punktā, kompetentās iestādes informē EBI par visiem administratīvajiem sodiem, tostarp par pastāvīgiem aizliegumiem, ko piemēro saskaņā ar 65., 66. un 67. pantu, un par ar tiem saistīto pārsūdzību un tās iznākumu. EBI uztur centrālu datubāzi par administratīvajiem sodiem, kuri tai ir darīti zināmi vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.
    2.  
    Ja kompetentā iestāde, piemērojot 13. panta 1. punktu, 16. panta 3. punktu, 91. panta 1. punktu un 121. pantu, izvērtē labu reputāciju, tā veic meklējumu EBI administratīvo sodu datubāzē. Ja statuss ir mainījies vai ja ir bijusi sekmīga pārsūdzība, EBI pēc kompetento iestāžu pieprasījuma svītro vai atjaunina attiecīgos ierakstus datubāzē.
    3.  
    Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārbauda, vai konkrētajai personai sodāmības reģistrā ir attiecīga sodāmība. Šajā nolūkā notiek informācijas apmaiņa atbilstīgi Lēmumam 2009/316/TI un Pamatlēmumam 2009/315/TI, kā tie īstenoti valsts tiesību aktos.
    4.  
    EBI uztur tīmekļa vietni ar saitēm uz katru kompetento iestāžu saskaņā ar 68. pantu publicēto administratīvo sodu un norāda, cik ilgu laikposmu katra dalībvalsts publicē administratīvos sodus.

    70. pants

    Efektīva sankciju piemērošana un kompetento iestāžu sankciju noteikšanas pilnvaru īstenošana

    Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu, kā arī administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

    a) 

    pārkāpuma smagumu un ilgumu;

    b) 

    fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

    c) 

    fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, ko norāda, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

    d) 

    fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

    e) 

    pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var noteikt;

    f) 

    fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

    g) 

    fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus;

    h) 

    pārkāpuma jebkādas iespējamas sistēmiskas sekas.

    71. pants

    Ziņošana par pārkāpumiem

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par valstu tiesību normu, ar ko transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.
    2.  

    Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

    a) 

    konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

    b) 

    atbilstoša to iestāžu darba ņēmēju aizsardzība, kuri ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;

    c) 

    personas, kura ziņo par pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK;

    d) 

    skaidri noteikumi, ar kuriem nodrošina, ka tās personas konfidencialitāte, kura ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem, tiek garantēta visos gadījumos, ja vien valsts tiesību akti neparedz izpaušanu saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai vēlāku tiesvedību.

    3.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai iestādēm būtu izstrādātas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darba ņēmējiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par pārkāpumiem.

    Šādu kanālu var nodrošināt, arī izmantojot sociālo partneru pasākumus. Piemēro tādu pašu aizsardzību, kas ir minēta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

    72. pants

    Pārsūdzības tiesības

    Dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt lēmumus un pasākumus, ko pieņem, ievērojot normatīvus un administratīvus aktus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai ievērojot Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tāpat dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt bezdarbību, ja sešos mēnešos pēc pieteikuma par atļaujas saņemšanu, kurā ir visa informācija, kas pieprasīta saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem, ar kuriem tiek transponēta šī direktīva.



    2.

    NODAĻA

    Pārskatīšanas procesi



    I

    iedaļa

    Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

    73. pants

    Iekšējais kapitāls

    Iestādes izveido pamatotas, efektīvas un vispusīgas stratēģijas un procesus, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali, ko tās uzskata par atbilstošām pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo vai varbūtējo risku būtībai un līmenim.

    Minētās stratēģijas un procesus regulāri iekšēji pārskata, lai nodrošinātu, ka tie aizvien ir vispusīgi un samērīgi ar iestādes darbību veidu, mērogu un sarežģītību.



    II

    iedaļa

    Iestāžu kārtība, procesi un mehānismi



    1.

    apakšiedaļa

    Vispārējie principi

    ▼M5

    74. pants

    Iekšējā pārvaldība un atveseļošanas un noregulējuma plāni

    1.  
    Iestādēm ir noturīga pārvaldības kārtība, kas aptver skaidru organizatorisko struktūru ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, efektīvus procesus esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, un tāda atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un veicina to.

    Pirmajā daļā minētā atalgojuma politika un prakse ir dzimumneitrālas.

    2.  
    Šā panta 1. punktā minētā kārtība, procesi un mehānismi ir vispusīgi un samērīgi ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Vērā ņem 76. līdz 95. pantā noteiktos tehniskos kritērijus.
    3.  
    EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu nāk klajā ar pamatnostādnēm par šā panta 1. punktā minēto kārtību, procesiem un mehānismiem, ņemot vērā šā panta 2. punktu.

    EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu nāk klajā ar iestādēm paredzētām pamatnostādnēm par dzimumneitrālu atalgojuma politiku.

    Divu gadu laikā pēc otrajā daļā minēto pamatnostādņu publicēšanas dienas un pamatojoties uz kompetento iestāžu apkopoto informāciju, EBI nāk klajā ar ziņojumu par dzimumneitrālas atalgojuma politikas piemērošanu iestādēs.

    ▼B

    75. pants

    Atalgojuma politikas pārraudzība

    ▼M5

    1.  
    Kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas atklāta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 450. panta 1. punkta g), h), i) un k) apakšpunktā noteiktajiem informācijas atklāšanas kritērijiem, kā arī iestāžu sniegto informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, un minēto informāciju izmanto, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.

    ▼B

    2.  
    EBI izdod pamatnostādnes par saprātīgu atalgojuma politiku, kurās ievēro 92.līdz 95. pantā noteiktos principus. Pamatnostādnēs ņem vērā saprātīgas atalgojuma politikas principus, kas izklāstīti Komisijas ieteikumā 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē ( 15 ).

    EVTI cieši sadarbojas ar EBI, lai izstrādātu pamatnostādnes par tādu kategoriju darba ņēmēju atalgojuma politiku, kuri piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic darbības Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta izpratnē.

    EBI izmanto saskaņā ar 1. punktu no kompetentām iestādēm saņemtu informāciju, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi Savienības līmenī.

    3.  
    Kompetentās iestādes apkopo informāciju par to fizisko personu skaitu katrā iestādē, kuru atalgojums finanšu gadā ir EUR 1 miljons vai vairāk, algas līmenis ir EUR 1 miljons, tostarp par to darba pienākumiem, attiecīgo uzņēmējdarbības nozari un algu, prēmiju, ilgtermiņa stimulu un pensiju iemaksu galvenajām sastāvdaļām. Šo informāciju nosūta EBI, un tā šo informāciju publicē kā piederības dalībvalsts apkopotos datus, izmantojot vienotu ziņojuma formātu. EBI var izstrādāt pamatnostādnes, lai veicinātu šā punkta īstenošanu un nodrošinātu apkopotās informācijas saskaņotību.



    2.

    apakšiedaļa

    Risku pārvaldības organizatoriskās struktūras un procedūru tehniskie kritēriji

    76. pants

    Risku procedūras

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra apstiprina un periodiski pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu, kam pakļauta vai var būt pakļauta iestāde, tostarp attiecībā uz riskiem, ko izraisa makroekonomiskā vide, kurā tā darbojas, saistībā ar uzņēmējdarbības cikla statusu.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra paredz pietiekami daudz laika ar risku saistītu jautājumu izskatīšanai. Vadības struktūra aktīvi iesaistās šajos jautājumos un nodrošina, ka tiek piešķirti pienācīgi resursi, lai pārvaldītu visus būtiskos riskus, uz ko attiecas šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013, kā arī ar minētajiem riskiem saistītu aktīvu novērtēšanā, ārējo kredītreitingu izmantošanā un iekšējo modeļu izmantošanā. Iestāde izstrādā vadības struktūrai pārskatu sistēmu, kas attiecas uz visiem būtiskiem riskiem un riska pārvaldības politiku un attiecīgām izmaiņām.
    3.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un darbību veida, mēroga un sarežģītības ziņā, izveido riska komiteju, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Riska komitejas locekļiem ir atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetence, lai pilnībā izprastu un pārraudzītu iestādes riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku.

    Riska komiteja konsultē vadības struktūru par iestādes vispārējo pašreizējo un nākotnes vēlmi uzņemties risku un stratēģiju un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt augstākās vadības veikto stratēģijas īstenošanu. Vadības struktūra saglabā vispārējo atbildību par riskiem.

    Riska komiteja pārbauda, vai klientiem piedāvātajās saistību un aktīvu cenās pilnībā ņem vērā iestādes uzņēmējdarbības modeli un riska stratēģiju. Ja ar uzņēmējdarbības modeli un riska stratēģiju saistītos riskus pietiekami neatspoguļo cenās, riska komiteja iesniedz vadības struktūrai korekciju plānu.

    Kompetentās iestādes var atļaut iestādei, kuru, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata par nozīmīgu, apvienot riska komiteju ar revīzijas komiteju, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 41. pantā. Apvienotās komitejas locekļiem ir atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetence, kas vajadzīgas riska un revīzijas komitejas darbā.

    4.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai un riska komitejai -, ja tāda ir izveidota - ir pienācīga piekļuve informācijai par iestādes riska situāciju un, ja tas ir vajadzīgi un piemēroti, riska pārvaldības struktūrvienībai un ārējā eksperta ieteikumiem.

    Vadības struktūra kā uzraudzības veicēja un riska komiteja – ja tāda ir izveidota, – nosaka ar risku saistītās informācijas, kas tai jāsaņem, būtību, apjomu, formātu un biežumu. Lai palīdzētu izstrādāt saprātīgu atalgojuma politiku un praksi, riska komiteja, neskarot atalgojuma komitejas uzdevumus, pārbauda, vai atalgojuma sistēmas stimulos tiek ņemts vērā risks, kapitāls, likviditāte un peļņas iespējamība un tās gūšanas grafiks.

    5.  
    Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2006/73/EK ( 16 ) 7. panta 2. punktā noteikto proporcionalitātes prasību nodrošina, ka iestādēs riska pārvaldības struktūrvienība ir neatkarīga no operacionālajām struktūrvienībām un ka tai ir pietiekamas pilnvaras, statuss, resursi un piekļuve vadības struktūrai.

    Dalībvalstis nodrošina, ka riska pārvaldības struktūrvienība nodrošina, ka tiek noteikti un izmērīti visi būtiskie riski un par tiem tiek pienācīgi ziņots. Tās nodrošina, ka riska pārvaldības struktūrvienība aktīvi iesaistās iestādes riska stratēģijas izstrādē un visos būtiska riska pārvaldības lēmumos un, ka tā var sniegt pilnīgu pārskatu par visiem iestādes riskiem.

    Ja vajadzīgs, dalībvalstis nodrošina, ka riska pārvaldības struktūrvienība, neskarot vadības struktūras pienākumus, ko tā pilda kā uzraudzības un/vai vadības funkciju veicēja saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, var ziņot tieši vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai neatkarīgi no augstākās vadības un var paust bažas un vajadzības gadījumā brīdināt minēto struktūru, ja konkrēts risks ietekmē vai var ietekmēt iestādi.

    Riska pārvaldības struktūrvienības vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadītājs ar konkrētu atbildību par riska pārvaldības struktūrvienību. Ja iestādes darbības veids, mērogs un sarežģītība nav tāda, kas pamatotu īpašas personas norīkošanu, minēto funkciju iestādē var veikt cits augstākā līmeņa vadošais darba ņēmējs ar nosacījumu, ka nerodas interešu konflikts.

    Riska pārvaldības struktūrvienības vadītāju neatceļ no amata, pirms nav saņemts vadības struktūras kā uzraudzības veicējas apstiprinājums, un minētajam vadītājam vajadzības gadījumā ir nodrošināta tieša piekļuve vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai.

    ▼M6 —————

    ▼B

    77. pants

    Iekšējās pieejas pašu kapitāla prasību aprēķināšanai

    1.  
    Kompetentās iestādes mudina iestādes, kas to lieluma, iekšējās struktūras un darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā ir nozīmīgas, izstrādāt iekšēju kredītriska novērtējuma spēju un vairāk izmantot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku, ja to riska darījumi ir būtiski absolūtā izteiksmē un ja tām tajā pašā laikā ir liels skaits būtisku darījuma partneru. Šis pants neskar to kritēriju izpildi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā.
    2.  
    Kompetentās iestādes, ņemot vērā iestādes darbības veidu, mērogu un sarežģītību, uzrauga, vai iestāde sabiedrības vai finanšu instrumenta kredītspējas novērtēšanā nepaļaujas vienīgi vai mehāniski uz ārējiem kredītreitingiem.
    3.  
    Kompetentās iestādes, ņemot vērā iestādes lielumu, iekšējo struktūru un tās darbības veidu, mērogu un sarežģītību, mudina tās izstrādāt iekšēju specifiskā riska novērtējuma spēju un vairāk izmantot iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai specifiskajam riskam parāda instrumentu pozīcijām tirdzniecības portfelī, kopā ar iekšējiem modeļiem pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saistību neizpildes riska un migrācijas riska gadījumos, ja specifiskā riska darījumi ir būtiski absolūtā izteiksmē un ja tām ir liels skaits būtisku pozīciju parāda instrumentos, kam ir dažādi emitenti.

    Šis pants neskar to kritēriju izpildi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 1.līdz 5. iedaļā.

    4.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precīzāk definētu 3. punkta pirmajā daļā minēto jēdzienu "specifiskā riska darījumi, kas ir būtiski absolūtā izteiksmē", un noteiktu robežvērtības attiecībā uz lielu skaitu būtisku darījuma partneru un pozīciju parāda instrumentos, kam ir dažādi emitenti.

    EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

    Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

    78. pants

    Uzraudzības iestāžu veiktā pašu kapitāla prasību aprēķināšanas iekšējo pieeju salīdzināšana ar etalonu

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes, kurām ir atļauts izmantot iekšējās pieejas, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības, izņemot attiecībā uz operacionālo risku, ziņo par riska darījumu vai pozīciju, kas iekļautas etalona portfeļos, uz iekšējām pieejām balstīto aprēķinu rezultātiem. Iestādes savu aprēķinu rezultātus un to iegūšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu iesniedz kompetentajām iestādēm pietiekami bieži, bet ne retāk kā reizi gadā.
    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes 1. punktā minēto aprēķinu rezultātus iesniedz kompetentajai iestādei un EBI atbilstīgi EBI saskaņā ar 8. punktu izstrādātajai veidnei. Ja kompetentās iestādes izvēlas izstrādāt konkrētus portfeļus, tās to dara, apspriežoties ar EBI, un nodrošina, ka iestādes ziņo par aprēķinu rezultātiem atsevišķi no EBI portfeļu aprēķinu rezultātiem.
    3.  

    Kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju, kuru iestādes iesniegušas saskaņā ar 1. punktu, uzrauga attiecīgi dažādas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības, izņemot attiecībā uz operacionālo risku, riska darījumiem un darījumiem etalona portfelī, kas iegūtas, minētajām iestādēm izmantojot iekšējās pieejas. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē minēto pieeju kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot:

    a) 

    tām pieejām, kas rada būtiskas atšķirības pašu kapitāla prasību ziņā vienam un tam pašam riska darījuma veidam;

    b) 

    pieejām, kuriem ir īpaši augsta vai zema dažādība, kā arī ja būtiski un sistemātiski pašu kapitāla prasības tiek novērtētas pārāk zemu.

    EBI sagatavo ziņojumu, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm izvērtēt iekšējo pieeju kvalitāti, pamatojoties uz 2. punktā minēto informāciju.

    4.  
    Ja atsevišķas iestādes būtiski atšķiras no vairākuma līdzīgo iestāžu vai ja ir maz kopīga izmantotajā pieejā, kas noved pie lielas rezultātu dažādības, kompetentās iestādes izpēta tā iemeslus un, ja var skaidri konstatēt, ka iestādes lietotās pieejas rezultātā pašu kapitāla prasības tiek novērtētas pārāk zemu, ko nevar izskaidrot ar riska darījumu vai pozīciju pamatā esošo risku atšķirībām, veic nepieciešamās korektīvās darbības.
    5.  

    Kompetentās iestādes nodrošina, ka to lēmumi par 4. punktā minēto korektīvo darbību piemērotību saskan ar principu, ka šādām korektīvām darbībām ir jāsaglabā iekšējās pieejas mērķi, un tāpēc tās:

    a) 

    nerada standartizāciju vai vēlamākās metodes;

    b) 

    nerada nepareizus stimulus; vai

    c) 

    neveicina pūļa uzvedību.

    6.  
    Lai uzlabotu uzraudzības praksi vai iestāžu praksi attiecībā uz iekšējām pieejām, EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus, ja tā to uzskata par nepieciešamu, pamatojoties uz šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju un izvērtējumu.
    7.  

    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

    a) 

    procedūras saskaņā ar 3. punktu veikto izvērtējumu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EBI;

    b) 

    standartus 3. punktā minētajiem izvērtējumiem, ko veic kompetentās iestādes.

    EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

    Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.

    8.  

    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

    a) 

    veidni, definīcijas un IT risinājumus, kas piemērojami Savienībā attiecībā uz 2. punktā minēto ziņojumu;

    b) 

    etalona portfeli vai portfeļus, kas minēti 1. punktā.

    EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

    Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    9.  
    Komisija līdz 2015. gada 1. aprīlim un pēc apspriešanās ar EBI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā darbojas iekšējo modeļu salīdzināšana ar etalonu, tostarp par modeļa darbības jomu. Vajadzības gadījumā ziņojumam seko tiesību akta priekšlikums.

    79. pants

    Kredītrisks un darījuma partneru risks

    Kompetentās iestādes nodrošina to, ka:

    a) 

    kredītu piešķiršana balstās uz drošiem un skaidri noteiktiem kritērijiem un tiek skaidri noteikta kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un refinansēšanas kārtība;

    b) 

    iestādēm ir iekšējā metodika, kas tām ļauj novērtēt atsevišķu parādnieku, vērtspapīru vai vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu kredītrisku un kredītrisku portfeļa līmenī. Jo īpaši iekšējās metodikas nebalstās vienīgi vai mehāniski uz ārējiem kredītreitingiem. Ja pašu kapitāla prasības balstās uz ārējas kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) reitingu vai uz faktu, ka riska darījums nav novērtēts, tas neatbrīvo iestādes no pienākuma papildus ņemt vērā citu attiecīgu informāciju, lai izvērtētu sava iekšējā kapitāla sadali;

    c) 

    kredītrisku saturošo portfeļu un iestāžu riska darījumu pastāvīgo pārvaldību un uzraudzību, arī attiecībā uz problēmu kredītu noteikšanu un pārvaldību un attiecībā uz adekvātu vērtības korekciju izdarīšanu un uzkrājumu veidošanu, veic ar efektīvām sistēmām;

    d) 

    adekvāti piemēro kredītportfeļa diversifikāciju, ņemot vērā iestādes mērķa tirgus un kopējo kredītu stratēģiju.

    80. pants

    Atlikušais risks

    Kompetentās iestādes nodrošina, ka risku attiecībā uz to, ka atzītie kredītriska mazināšanas paņēmieni, ko izmanto iestādes, varētu izrādīties ne tik efektīvi, kā cerēts, izskata un kontrolē, tostarp izmantojot rakstisku kārtību un procedūras.

    81. pants

    Koncentrācijas risks

    Kompetentās iestādes nodrošina, ka koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar katru darījumu partneri, tostarp centrāliem darījumu partneriem, savstarpēji saistītu darījumu partneru grupām un darījumu partneriem no tās pašas ekonomikas nozares vai ģeogrāfiskā apgabala vai kas nodarbojas ar tām pašām darbībām vai izstrādājumiem, vai kas izriet no kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas, un jo īpaši riskus, kas saistīti ar plašiem netiešiem kredītriska darījumiem, piemēram, attiecībā uz vienu nodrošinājuma izdevēju, izskata un kontrolē, tostarp izmantojot rakstisku kārtību un procedūras.

    82. pants

    Vērtspapīrošanas risks

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas darījumiem, kuros kredītiestāde ir ieguldītāja, iniciatore vai sponsore, tai skaitā reputācijas riskus (tādus, kas rodas saistībā ar kompleksām struktūrām vai produktiem), izvērtē un izskata ar atbilstīgas kārtības un procedūru palīdzību, lai nodrošinātu to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.
    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka tādām iestādēm, kas ir iniciatores darījumiem ar vairākkārtēju vērtspapīrošanu, kur iesaistīti priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumi, pastāv likviditātes plāni attiecībā uz plānveida un priekšlaicīgu amortizāciju.

    83. pants

    Tirgus risks

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek ieviesta politika un procesi, ar ko var apzināt, mērīt un pārvaldīt visus būtiskos tirgus risku avotus un izpausmes.
    2.  
    Ja īsajai pozīcijai izmaksas laiks ir pienācis ātrāk nekā garajai pozīcijai, kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno arī pasākumus pret likviditātes nepietiekamības risku.
    3.  
    Iekšējais kapitāls ir pietiekams attiecībā pret būtiskiem tirgus riskiem, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasība.

    Iestādēm, kas, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu, ir veikušas neto aprēķinu, savstarpēji ieskaitot savas pozīcijas vienā vai vairākos kapitāla vērtspapīros, kas veido akciju indeksu, pret vienu vai vairākām pozīcijām akciju indeksa nākotnes līgumos vai citā akciju indeksa produktu darījumā, ir pietiekams iekšējais kapitāls, lai segtu bāzes zaudējumu risku, kas rodas, ja nākotnes līgumu vai citu produktu vērtība pilnībā nemainās vienādi ar to veidojošo kapitāla vērtspapīru vērtību; iestādes tāpat nodrošina šādu pietiekamu iekšējo kapitālu, ja tās uztur pretējas pozīcijas akciju indeksa nākotnes līgumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori reizē.

    Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 345. pantā minēto procedūru, iestādes nodrošina, ka to rīcībā ir pietiekams iekšējā kapitāla apmērs pret zaudējumu risku, kas pastāv laikposmā no dienas, kad sākas saistības, līdz nākamajai darba dienai.

    ▼M5

    84. pants

    Procentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno iekšējās sistēmas, izmanto standartizēto metodoloģiju vai vienkāršotu standartizēto metodoloģiju, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu riskus, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.
    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, lai iestādes īstenotu sistēmas, ar ko novērtē un pārrauga riskus, kas izriet no iespējamajām kredītriska starpības izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.
    3.  
    Kompetentā iestāde var prasīt, lai iestāde izmantotu 1. punktā minēto standartizēto metodoloģiju, ja minētās iestādes īstenotās iekšējās sistēmas minētajā punktā minēto risku novērtēšanai nav apmierinošas.
    4.  
    Kompetentā iestāde no mazas un nesarežgītas iestādes, kas ir definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā, var prasīt izmantot standartizētu metodoloģiju, ja tā uzskata, ka vienkāršota standartizēta metodoloģija nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku, ko rada iestādes netirdzniecības portfeļa darbības.
    5.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu standartizēto metodoloģiju, ko iestādes var izmantot šā panta 1. punktā minēto risku novērtēšanai, tostarp tādu vienkāršotu standartizēto metodoloģiju Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā definētām mazām un nesarežgītām iestādēm, kura ir vismaz tikpat piesardzīga kā standartizētā metodoloģija.

    EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

    6.  

    EBI izdod pamatnostādnes, lai precizētu kritērijus,

    a) 

    ko izmanto iestādes iekšējā sistēma, lai novērtētu 1. punktā minētos riskus;

    b) 

    ar ko iestādes nosaka, pārvalda un samazina 1. punktā minētos riskus;

    c) 

    ar ko iestādes novērtē un pārrauga 2. punktā minētos riskus;

    d) 

    ar ko nosaka, kuras no iestāžu 1. punkta nolūkā īstenotajām iekšējām sistēmām nav apmierinošas, kā minēts 3. punktā.

    EBI ar šīm pamatnostādnēm nāk klajā līdz 2020. gada 28. jūnijam.

    ▼B

    85. pants

    Operacionālais risks

    ▼M5

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, lai iestādes īstenotu politiku un procesus, ar ko novērtē un pārvalda pakļautību operacionālajam riskam, tostarp modeļa riskam un riskiem, kas izriet no ārpakalpojumu izmantošanas, un ar ko nosedz retus notikumus ar būtisku ietekmi. Iestādes precizē, kas ir operacionālais risks minētās politikas un šo procedūru vajadzībām.

    ▼B

    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izstrādāti ārkārtas situāciju un darbības nepārtrauktības plāni, lai nodrošinātu iestādes spēju darboties nepārtraukti un ierobežot zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā.

    86. pants

    Likviditātes risks

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir stabilas stratēģijas, politika, procesi un sistēmas, lai noteiktu, novērtētu, pārvaldītu un uzraudzītu likviditātes risku atbilstīgos periodos, arī vienas dienas laikā, tā, lai nodrošinātu, ka iestādes saglabā atbilstīgus likviditātes rezervju līmeņus. Šīs stratēģijas, politiku, procesus un sistēmas pielāgo darījumu līnijām, valūtām, filiālēm un juridiskām personām, un tajos ietver atbilstīgus likviditātes izmaksu, ieguvumu un risku sadalījuma mehānismus.
    2.  
    Šā panta 1. punktā minētās stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir samērīgas ar iestādes sarežģītību, riska profilu un darbības jomu, kā arī vadības struktūras noteikto riska pieļaujamo līmeni un atspoguļo iestādes nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā īsteno uzņēmējdarbību. Iestādes paziņo par riska pieļaujamo līmeni visās attiecīgajās darījumu līnijās.
    3.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestāžu likviditātes riska profili, ņemot vērā to darbību veidu, mērogu, un sarežģītību, atbilst labi funkcionējošas un noturīgas sistēmas prasībām un nepārsniedz tās.

    Kompetentās iestādes uzrauga izmaiņas attiecībā uz likviditātes riska profiliem, piemēram, produkta projektā un apjomā, riska pārvaldībā, finansēšanas politikā un līdzekļu koncentrācijā.

    Kompetentās iestādes efektīvi rīkojas gadījumos, kad šā punkta otrajā daļā minētās izmaiņas var izraisīt atsevišķas iestādes vai sistēmisku nestabilitāti.

    Kompetentās iestādes informē EBI par jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

    EBI vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

    4.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes izstrādā metodikas finansējuma pozīciju noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai. Šīs metodikas ietver pašreizējās un paredzamās būtiskās naudas plūsmas, kas ietvertas vai izriet no aktīviem, saistībām un ārpusbilances posteņiem, kā arī iespējamās saistības un reputācijas riska iespējamo ietekmi.
    5.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes nošķir ieķīlātos un neapgrūtinātos aktīvus, kas ir pieejami jebkurā brīdī, īpaši ārkārtas situācijās. Tās arī nodrošina, ka iestādes ņem vērā juridisko personu, kur atrodas aktīvi, valsti, kurā aktīvi ir likumīgi iegrāmatoti reģistrā vai kontā un to atbilstību, un tās uzrauga, kā aktīvus varētu laikus izmantot.
    6.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes arī pievērš uzmanību spēkā esošajiem juridiskajiem, regulatīvajiem un operatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz likviditātes un neapgrūtināto aktīvu iespējamos pārvedumus starp vienībām, gan Eiropas Ekonomikas zonā, gan ārpus tās.
    7.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ņem vērā dažādus likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tostarp ierobežojumu sistēmu un likviditātes rezerves, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas spriedzes situācijas, un pietiekami daudzveidīgu finansējuma struktūru, kā arī finansējuma avotu pieejamību. Šie pasākumi tiek regulāri pārskatīti.
    8.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes apsver alternatīvus scenārijus likviditātes pozīcijām un riska mazināšanas līdzekļiem, kā arī vismaz reizi gadā pārskata pieņēmumus, uz kuriem balstīti lēmumi attiecībā uz finansējuma pozīciju. Šajā nolūkā alternatīvie scenāriji attiecas jo īpaši uz ārpusbilances posteņiem un citām iespējamām saistībām, ieskaitot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), vai citu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību saistības, kā minēts Regulā (ES) Nr. 575/2013, attiecībā uz kurām iestāde darbojas kā sponsore vai nodrošina materiālu likviditātes atbalstu.
    9.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ņem vērā iestādes specifisko, tirgus mēroga un kombinēto alternatīvo scenāriju potenciālo ietekmi. Tiek pievērsta uzmanība atšķirīgiem laikposmiem un spriedzes apstākļu dažādajām pakāpēm.
    10.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes pielāgo savas stratēģijas, iekšējo politiku un ierobežojumus attiecībā uz likviditātes risku un izstrādā efektīvus ārkārtas situāciju plānus, ņemot vērā 8. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu.

    ▼M6

    11.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāti likviditātes atjaunošanas plāni, kuros izklāstītas adekvātas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamu likviditātes nepietiekamību, tostarp attiecībā uz filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes šos plānus vismaz reizi gadā testē, atjaunina, balstoties uz 8. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams attiecīgi pielāgot iekšējo politiku un procesus. Iestādes jau iepriekš īsteno nepieciešamos operacionālos pasākumus, lai nodrošinātu likviditātes atjaunošanas plānu tūlītēju īstenošanu. Šādi operacionālie pasākumi ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas nekavējoties ir pieejams centrālajai bankai finansējuma vajadzībām. Tas vajadzības gadījumā ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas ir citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā, ar kuru iestāde veic riska darījumus, un, ja tas operacionāli nepieciešams, uzņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kuras valūtā iestāde ir uzņēmusies risku.

    ▼B

    87. pants

    Pārmērīgas sviras risks

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāta politika un procesi attiecībā uz pārmērīgas sviras riska noteikšanu, pārvaldību un uzraudzību. Rādītāji, kas liecina par pārmērīgas sviras risku, ietver sviras rādītāju, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantu, un nesaskaņotību starp aktīviem un saistībām.
    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes piesardzīgi izskata pārmērīgas sviras risku, pienācīgi ņemot vērā iespējamo pārmērīgas sviras riska pieaugumu, ko rada iestādes pašu kapitāla samazināšanās provizorisku vai faktisku zaudējumu rezultātā, atkarībā no piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem. Šajā nolūkā iestādes ir spējīgas izturēt dažādas spriedzes situācijas, kas ir saistītas ar pārmērīgas sviras risku.



    3.

    apakšiedaļa

    Pārvaldība

    88. pants

    Pārvaldības kārtība

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra nosaka, pārrauga un ir pārskatatbildīga par to, kā tiek īstenota pārvaldības kārtība, kas nodrošina efektīvu un apdomīgu iestādes pārvaldību, tostarp pienākumu nošķiršana organizatoriskajā struktūrā un interešu konflikta novēršana.

    Minētie pasākumi atbilst šādiem principiem:

    a) 

    vadības struktūrai jābūt vispārējai pārskatatbildībai par iestādi un tai jāapstiprina un jāpārrauga iestādes stratēģisko mērķu, riska stratēģijas un iekšējās pārvaldības īstenošana;

    b) 

    vadības struktūrai jānodrošina grāmatvedības un finanšu pārskatu sistēmu integritāte, tostarp finanšu un darbības kontrole un atbilstība tiesību aktiem un attiecīgajiem standartiem;

    c) 

    vadības struktūrai jāpārrauga informācijas izpaušanas un komunikācijas process;

    d) 

    vadības struktūrai jābūt atbildīgai par efektīvu augstākās vadības pārraudzību;

    e) 

    vadības struktūras kā uzraudzības veicējas priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst pildīt izpilddirektora pienākumus tajā pašā iestādē, izņemot, ja iestāde to ir pamatojusi un to ir atļāvušas kompetentās iestādes.

    Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē iestādes pārvaldības kārtības efektivitāti un īsteno attiecīgus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

    ▼M5

    Dalībvalstis nodrošina, lai dati par kredītiem, kas doti vadības struktūras locekļiem un ar tiem saistītām personām, tiktu pienācīgi dokumentēti un pēc pieprasījuma darīti pieejami kompetentajām iestādēm.

    Šajā pantā termins “ar tiem saistītā persona” ir:

    a) 

    vadības struktūras locekļa laulātais, reģistrētais partneris saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bērns vai kāds no vecākiem;

    b) 

    komercsabiedrība, kurā vadības struktūras loceklim vai viņam tuvam ģimenes loceklim, kā minēts a) apakšpunktā, ir būtiska līdzdalība kapitālā 10 vai vairāk % apmērā vai būtiska līdzdalība šīs sabiedrības balsošanas tiesībās, vai kuru minētās personas var būtiski ietekmēt, vai kurā minētās personas ieņem augstākās vadības amatus vai ir vadības struktūras locekļi.

    ▼B

    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un to darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, izveido iecelšanas komiteju, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas.

    Iecelšanas komiteja:

    a) 

    atlasa un iesaka apstiprināšanai vadības struktūrā vai apstiprināšanai kopsapulcē kandidātus vadības struktūras vakantajiem amatiem, novērtē zināšanu, prasmju, dažādības un pieredzes samēru vadības struktūrā un sagatavo konkrēta amata uzdevumu un nepieciešamo kvalifikāciju aprakstu un izvērtē, cik daudz laika jāvelta šiem pienākumiem;

    Iecelšanas komiteja lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi. Šo mērķi, politiku un tās īstenošanu publisko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

    b) 

    periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē vadības struktūras organizatorisko struktūru, lielumu, sastāvu un darbības efektivitāti un sniedz ieteikumus vadības struktūrai par nepieciešamajām izmaiņām;

    c) 

    periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē katra atsevišķa vadības struktūras locekļa un visu vadības struktūras locekļu kopējās zināšanas, iemaņas un pieredzi, kā arī attiecīgi ziņo par to vadības struktūrai;

    d) 

    periodiski pārskata vadības struktūras politiku tās augstākā līmeņa vadītāju atlasē un iecelšanā amatos un sniedz ieteikumus vadības struktūrai.

    Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja, ciktāl tas iespējams un pastāvīgi ņem vērā nepieciešamību nodrošināt, lai vadības struktūras lēmumu pieņemšanā nedominētu kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa tā, ka tas kaitētu iestādes interesēm kopumā.

    Iecelšanas komitejai ir iespēja izmantot visu veidu resursus, kurus tā uzskata par piemērotiem, arī ārējo ekspertu konsultācijas, un šim mērķim saņemt atbilstošu finansējumu.

    Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru neviena tās locekļa atlases un iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

    89. pants

    Ziņošana par katru valsti

    1.  

    No 2015. gada 1. janvāra dalībvalstis pieprasa, lai katra iestāde par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā un precizējot par katru dalībvalsti un par katru trešo valsti, kurā tā veic uzņēmējdarbību, ik gadu publisko šādu informāciju:

    a) 

    nosaukums(-i), darbību veids un ģeogrāfiskā vieta;

    b) 

    apgrozījums;

    c) 

    darba ņēmēju skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībā;

    d) 

    peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem;

    e) 

    nodokļi peļņai vai zaudējumiem;

    f) 

    saņemtās publiskās subsīdijas.

    2.  
    Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis pieprasa iestādēm publiskot 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju pirmo reizi 2014. gada 1. jūlijs.
    3.  
    Visas globālās sistēmiski nozīmīgās iestādes, kuras saņēmušas atļauju Savienībā, kā apzināts starptautiskā mērogā, līdz 2014. gada 1. jūlijs iesniedz Komisijai konfidenciāli šā panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto informāciju. Komisija, apspriedusies attiecīgi ar EBI, EIOPA un EVTI, veic vispārēju izvērtējumu par iespējamām negatīvām ekonomiskām sekām, ko var radīt šādas informācijas publiskošana, tostarp par ietekmi uz konkurētspēju, ieguldījumu un kredītu pieejamību un finanšu sistēmas stabilitāti. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 31. decembrim.

    Gadījumā, ja Komisijas ziņojumā konstatē būtiskas negatīvas sekas, Komisija apsver iespēju nākt klajā ar atbilstošu leģislatīvu priekšlikumu par grozījumiem 1. punktā noteiktajā izpaušanas pienākumā un saskaņā ar 145. panta h) punktu var izlemt atlikt minēto pienākumu. Komisija katru gadu pārskata nepieciešamību pagarināt atlikšanu.

    4.  
    Šā panta 1. punktā minēto informāciju revidē saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, un, kad iespējams, publicē kā attiecīgās iestādes gada finanšu pārskatu vai, attiecīgā gadījumā, konsolidēto finanšu pārskatu pielikumu.
    5.  
    Ciktāl turpmākos Savienības tiesību aktos paredz plašākus izpaušanas pienākumus nekā tie, kas noteikti šajā pantā, šo pantu pārstāj piemērot un to attiecīgi svītro.

    ▼M5

    6.  
    Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija pēc apspriešanās ar EBI, EAAPI un EVTI pārbauda, vai 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija joprojām ir aktuāla, vienlaikus ņemot vērā iepriekšējos ietekmes novērtējumus, starptautiskos nolīgumus un likumdošanas tendences Savienībā, un nosaka, vai 1. punktā varētu iekļaut prasības pēc attiecīgas papildu informācijas.

    Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija, pamatojoties uz apspriešanos ar EBI, EAAPI un EVTI, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā punktā minēto novērtēšanu un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu.

    ▼B

    90. pants

    Ar atdevi no aktīviem saistītās informācijas publiskošana

    Iestādes savā gada pārskatā kā vienu no pamatrādītājiem publisko atdevi no aktīviem, ko aprēķina, iestādes neto peļņu dalot ar tās bilances kopsummu.

    91. pants

    Vadības struktūra

    ▼M5

    1.  
    Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības ir galvenās atbildīgās par to, lai vadības struktūras locekļiem vienmēr būtu pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze savu pienākumu veikšanai. Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst 2. līdz 8. punktā noteiktajām prasībām.

    Ja vadības struktūras locekļi nepilda šajā punktā noteiktās prasības, kompetentajām iestādēm ir pilnvaras šādus vadības struktūras locekļus atcelt no amata. Kompetentās iestādes jo īpaši pārbauda, vai šajā punktā noteiktās prasības joprojām tiek pildītas, ja tām ir pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana vai ka saistībā ar minēto iestādi pastāv šāds paaugstināts risks.

    ▼B

    2.  
    Visi vadības struktūras locekļi iegulda pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē attiecīgajā iestādē;
    3.  

    Nosakot to, cik vadošos amatus vienlaikus var ieņemt vadības struktūras loceklis, ņem vērā individuālos apstākļus un iestādes darbības veidu, mērogu un sarežģītību. Ja iestāde tās lieluma, iekšējās organizācijas, un tās darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, tās vadības struktūras locekļi, ja vien tie nepārstāv dalībvalsti, no 2014. gada 1. jūlija vienlaikus neieņem vairāk kā vienu no šādām vadošo amatu kombinācijām:

    a) 

    viens izpilddirektora amats un divi ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati;

    b) 

    četri ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati;

    4.  

    Piemērojot 3. punktu, par vienu vadošo amatu uzskata:

    a) 

    izpilddirektora vai ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati vienā un tajā pašā grupā;

    b) 

    izpilddirektora vai ar izpilddirektora vietu nesaistīti amati, ko ieņem:

    i) 

    iestādēs, kas ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības sistēmas locekles, ar noteikumu, ka ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā izklāstītie nosacījumi; vai

    ii) 

    uzņēmumos (tostarp nefinanšu sabiedrībās), kuros iestādei ir būtiska līdzdalība.

    5.  
    Vadošos amatus organizācijās, kam nav galvenokārt komerciālu mērķu, neņem vērā piemērojot 3. punktu.
    6.  
    Kompetentās iestādes var vadības struktūras locekļiem atļaut ieņem vienu papildu vadošo amatu, kas nav saistīts ar izpilddirektora vietu. Kompetentās iestādes regulāri informē EBI par šādām atļaujām.

    ▼M5

    7.  
    Vadības struktūras kolektīvās zināšanas, iemaņas un pieredze ir pienācīgas, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus. Vadības struktūras vispārējā sastāvā ir atspoguļota pietiekami plaša pieredze.
    8.  
    Katrs vadības struktūras loceklis darbojas pēc atklātuma, godīguma un neatkarības principa, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi izvērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un lai efektīvi pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu. Tas, ka kāds ir saistīto uzņēmumu vai saistīto sabiedrību loceklis, pats par sevi vēl netraucē rīkoties pēc neatkarības principa.

    ▼B

    9.  
    Iestādes iegulda atbilstīgus cilvēku un finanšu resursus, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos.
    10.  
    Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pieprasa iestādēm un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu un minētajā nolūkā īstenot politiku, kas veicina vadības struktūras locekļu daudzveidību.
    11.  
    Kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas ir izpausta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un izmanto to, lai salīdzinātu dažādības praksi. Kompetentās iestādes sniedz EBI minēto informāciju. EBI izmanto minēto informāciju, lai salīdzinātu dažādības praksi Savienības līmenī.
    12.  

    EBI izdod pamatnostādnes par:

    a) 

    vadības struktūras locekļa pietiekama laika veltīšanas jēdzienu, lai īstenotu savas funkcijas, saistībā ar individuālajiem apstākļiem un iestādes darbības veidu, mērogu un sarežģītību;

    b) 

    atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kā minēts 7. punktā;

    c) 

    vadības struktūras locekļa godīguma, godprātības un neatkarības jēdzienu, kas minēts 8. punktā;

    d) 

    atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos, kā minēts 9. punktā;

    e) 

    dažādības jēdzienu, kas jāņem vērā kā viens no vadības struktūras locekļu atlases kritērijiem, kā minēts 10. punktā;

    ▼M5

    f) 

    konsekventu 1. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru piemērošanu.

    ▼B

    EBI šīs pamatnostādnes izdod līdz 2015. gada 31. decembrim.

    13.  
    Šīs pants neskar dalībvalstu tiesību aktos paredzētos noteikumus par darba ņēmēju pārstāvību vadības struktūrā.

    92. pants

    Atalgojuma politika

    ▼M5 —————

    ▼B

    2.  

    ►M5  Dalībvalstis nodrošina, lai, izstrādājot un piemērojot kopējo atalgojuma politiku, tostarp algas un diskrecionāras pensijas pabalstus, attiecībā uz darba ņēmēju kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, iestādes ievēro šādas prasības tādā veidā, kas atbilst to lielumam, iekšējai struktūrai un to darbības veidam, mērogam un sarežģītībai: ◄

    a) 

    atalgojuma politika ir samērojama ar pareizu un efektīvu riska pārvaldību, veicina to un nemudina riskēt, pārsniedzot iestādes pieļaujamā riska robežu;

    ▼M5

    aa) 

    atalgojuma politika ir dzimumneitrāla atalgojuma politika;

    ▼B

    b) 

    atalgojuma politika saskan ar iestādes darbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un aptver pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem;

    c) 

    iestādes vadības struktūra kā uzraudzības veicēja, pieņem un regulāri pārskata atalgojuma politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanas pārraudzību;

    d) 

    īstenojot atalgojuma politiku, vismaz reizi gadā veic vienotu un neatkarīgu iekšējo pārbaudi par tās atbilstību atalgojuma politikai un procedūrām, ko ir pieņēmusi vadības struktūra kā uzraudzības veicēja;

    e) 

    darba ņēmēji, kas iesaistīti kontroles darbībās, ir neatkarīgi no sabiedrības struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un atalgojums saskaņā ar to mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar viņu darbību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības jomu rezultātiem, kuras viņi kontrolē;

    f) 

    augstāko amatpersonu, kas pilda riska pārvaldības un atbilstības funkcijas, atalgojumu tieši pārrauga atalgojuma komiteja, kas minēta 95. pantā, vai, ja tāda komiteja nav izveidota, vadības struktūra kā uzraudzības veicēja.

    g) 

    atalgojuma politikā, ņemot vērā valstu kritērijus algu noteikšanā, skaidri nošķir kritērijus tam, lai noteiktu:

    i) 

    pamata nemainīgo atalgojumu, kam galvenokārt būtu jāatspoguļo attiecīgā profesionālā pieredze un organizatoriskā atbildība, kā izklāstīts darba ņēmēja darba aprakstā, kas ir darba līguma sastāvdaļa; un

    ii) 

    mainīgo atalgojumu, kas atspoguļo ilgtspējīgus un no riska viedokļa koriģētus rezultātus, kā arī to, kas veikts papildus tam, kas jāveic, lai izpildītu darba ņēmēja darba aprakstu, kas ir darba līguma sastāvdaļa.

    ▼M5

    3.  

    Šā panta 2. punkta nolūkā to darba ņēmēju kategorijās, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, ir ietverti vismaz:

    a) 

    visi vadības struktūras un augstākās vadības locekļi;

    b) 

    darba ņēmēji, kas kā vadītāji ir atbildīgi par iestādes kontroles funkcijām vai būtiskām sabiedrības struktūrvienībām;

    c) 

    darba ņēmēji, kam ir tiesības uz būtisku atalgojumu iepriekšējā finanšu gadā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

    i) 

    darba ņēmēju atalgojums ir līdzvērtīgs vai lielāks par 500 000  EUR un līdzvērtīgs vai lielāks par vidējo atalgojumu, kas ir piešķirts iestādes vadības struktūras un augstākās vadības locekļiem, kuri ir minēti a) apakšpunktā, vai pārsniedz šo summu;

    ii) 

    darba ņēmējs savu profesionālo darbību veic būtiskā sabiedrības struktūrvienībā, un darbība ir tāda, kas būtiski ietekmē attiecīgās sabiedrības struktūrvienības riska profilu.

    ▼B

    93. pants

    Iestādes, kas gūst priekšrocības no valdības īstenotajiem intervences pasākumiem

    Attiecībā uz iestādēm, kas gūst priekšrocības no valdības īstenotajiem ārkārtas intervences pasākumiem, papildus 92. panta 2. punktā noteiktajiem principiem piemēro šādus principus:

    a) 

    mainīgais atalgojums ir stingri ierobežots kā procentuāla daļa no kopējā neto ienākuma, ja šāds atalgojums nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu un laicīgu valdības atbalsta izmantošanas izbeigšanu;

    b) 

    attiecīgās kompetentās iestādes pieprasa iestādēm pārstrukturēt atalgojuma sistēmu tā, lai to saskaņotu ar pareizu riska pārvaldību un ilgtermiņa izaugsmi, tostarp attiecīgā gadījumā nosakot atalgojuma limitus iestādes vadības struktūras locekļiem;

    c) 

    mainīgo atalgojumu, ja tas nav pamatots, iestādes vadības struktūras locekļiem neizmaksā.

    94. pants

    Atalgojuma mainīgie elementi

    1.  

    Attiecībā uz atalgojuma mainīgajiem elementiem papildus 92. panta 2. punktā noteiktajiem principiem un ar tiem pašiem nosacījumiem, kas tajā paredzēti, piemēro šādus principus:

    a) 

    ja atalgojums ir atkarīgs no veikto darbību rezultāta, kopējo atalgojuma summu aprēķina pēc konkrētās personas darbības un iesaistītās uzņēmējdarbības vienības un visas iestādes darbības kopējo rezultātu apkopota novērtējuma, un, novērtējot individuālas darbības rādītājus, tiek ņemti vērā gan finansiāli, gan nefinansiāli kritēriji;

    b) 

    darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un ka to atalgojuma daļu, kuras balstās uz darbības rādītājiem, faktiskā samaksa ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā kredītiestādes uzņēmējdarbības ciklu un tās uzņēmējdarbības riskus;

    c) 

    kopējais mainīgais atalgojums neierobežo iestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;

    d) 

    garantēts mainīgais atalgojums nav savietojams ar pareizu riska pārvaldību vai principu "samaksa par padarīto" un neietilpst paredzamajos atalgojuma plānos;

    e) 

    garantētu mainīgo atalgojumu piešķir izņēmuma kārtā, tikai saistībā ar jaunu darba ņēmēju pieņemšanu darbā un ja iestādei ir stabila un pietiekami liela kapitāla bāze, un ne ilgāk par pirmo darba gadu;

    f) 

    kopējās atalgojuma summas nemainīgās un mainīgās daļas ir atbilstīgi līdzsvarotas un nemainīgā daļa ir pietiekami liela attiecībā pret kopējo atalgojuma summu, lai tādējādi varētu piemērot pilnīgi elastīgu politiku attiecībā uz mainīgo atalgojuma daļu, tostarp arī iespēju neizmaksāt mainīgo atalgojuma daļu;

    g) 

    iestādes nosaka atbilstīgās proporcijas starp kopējās atalgojuma summas nemainīgo un mainīgo daļu, piemērojot šādus principus:

    i) 

    Mainīgā daļa nepārsniedz 100 % no katra indivīda kopējā atalgojuma nemainīgās daļas. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu.

    ii) 

    Dalībvalstis var atļaut iestādes akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem apstiprināt augstāku maksimālo līmeni attiecībai starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, ja mainīgās daļas kopējais līmenis nepārsniedz 200 % no katra indivīda kopējā atalgojuma nemainīgās daļas. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu.

    Augstākas proporcijas apstiprinājumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veic atbilstīgi šādai procedūrai:

    — 
    iestādes akcionāri, īpašnieki vai dalībnieki rīkojas pēc iestādes sīki izstrādāta ieteikuma, kurā norādīti nepieciešamā apstiprinājuma iemesli un apmērs, tostarp attiecībā uz skarto darba ņēmēju skaitu un to pienākumiem, un gaidāmo ietekmi uz prasību uzturēt stabilu kapitāla bāzi;
    — 
    iestādes akcionāri, īpašnieki vai dalībnieki rīkojas ar vismaz 66 % vairākumu, ar noteikumu, ka ir pārstāvēti vismaz 50 % akciju vai ekvivalentu īpašumtiesību, vai pretējā gadījumā rīkojas ar pārstāvēto īpašumtiesību 75 % vairākumu,
    — 
    iestāde pietiekami savlaicīgi informē visus iestādes akcionārus, īpašniekus vai dalībniekus, paredzot saprātīgu ziņošanas laikposmu, ka būs vajadzīgs ša punkta pirmajā daļā paredzētais apstiprinājums;
    — 
    iestāde bez kavēšanās informē kompetento iestādi par ieteikumu tās akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem, tostarp par ierosināto augstāko maksimālo attiecību un tās iemesliem, un spēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka ierosinātā augstākā attiecība nav pretrunā iestādes pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, jo īpaši ņemot vērā iestādes pašu kapitāla pienākumus;
    — 
    iestāde bez kavēšanās informē kompetento iestādi par tās akcionāru, īpašnieku vai dalībnieku pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par jebkādu apstiprinātu augstāku maksimālo attiecību saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un kompetentās iestādes saņemto informāciju izmanto, lai salīdzinoši novērtētu iestāžu praksi šajā ziņā. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI, un EBI to publisko kā piederības dalībvalsts apkopotos datus, izmantojot vienotu ziņojuma formātu. EBI var izstrādāt pamatnostādnes, lai veicinātu šā ievilkuma īstenošanu un nodrošinātu apkopotās informācijas saskaņotību;
    — 
    darba ņēmējiem, uz ko tieši attiecas šajā punktā minētie mainīgā atalgojuma augstākie maksimālie līmeņi, nav atļauts – attiecīgā gadījumā – īstenot, tieši vai netieši, jebkādas balsstiesības, kas tiem varētu būt kā iestādes akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem;
    iii) 

    Dalībvalstis var atļaut iestādēm piemērot šā punkta otrajā daļā minēto diskonta likmi ne vairāk kā 25 % no kopējā mainīgā atalgojuma, ja to izmaksā instrumentos, kuru realizācija ir atlikta uz laikposmu, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu.

    Līdz 2014. gada 31. martam EBI sagatavo un publicē pamatnostādnes par piemērojamo valstu diskonta likmi, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp inflācijas lielumu un risku, kas ietver realizācijas atlikšanas ilgumu. EBI pamatnostādnēs par diskonta likmi jo īpaši pievēršas tam, kā stimulēt tādu instrumentu izmantošanu, kuru realizācija ir atlikta uz laikposmu, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

    h) 

    maksājumi, kas saistīti ar līguma ātrāku izbeigšanu, atspoguļo laika gaitā gūtos rezultātus, un ar tiem neatalgo par nesekmīgu vai nepienācīgu darbību;

    i) 

    atalgojuma paketēm, kas saistītas ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbavietā, ir jāatbilst iestādes ilgtermiņa interesēm, ieskaitot saglabāšanas, atlikšanas, ar rezultātiem saistītus un izmaksāto summu atgūšanas mehānismus;

    j) 

    darbības rezultātu vērtēšanā, ko izmanto, lai aprēķinātu mainīgās atalgojuma daļas vai mainīgo atalgojuma daļu kopumu, ņem vērā visu veidu tā brīža un turpmākos riskus un kapitāla izmaksas un likviditātes prasības;

    k) 

    iestādē, sadalot mainīgo atalgojuma daļu, ņem vērā arī visus tā brīža un turpmākos riskus;

    l) 

    mainīgā atalgojuma būtisku daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 50 %, līdzsvaroti veido šādas sastāvdaļas:

    ▼M5

    i) 

    akcijas vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgas īpašumtiesības daļas; vai ar akcijām saistīti instrumenti vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti;

    ▼B

    ii) 

    kad iespējams, citi instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta vai 63. panta nozīmē vai citi instrumenti, ko var pilnībā konvertēt 1. līmeņa pašu kapitāla instrumentos vai norakstīt, kas visos gadījumos adekvāti atspoguļo iestādes kredīta kvalitāti parastās situācijās un kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām.

    Šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu saglabāšanas politiku, kura ir izstrādāta, lai stimulus saskaņotu ar iestādes ilgtermiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. Šo apakšpunktu piemēro gan mainīgajai atalgojuma daļai, kas ir atlikta saskaņā ar m) apakšpunktu, gan neatliktajai mainīgajai atalgojuma daļai;

    ▼M5

    m) 

    būtisku mainīgās atalgojuma daļas procentuālo daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 40 %, atliek uz vismaz četriem līdz pieciem gadiem un pareizi pielāgo uzņēmējdarbības veidam, tā riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām. Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā būtisku iestāžu vadības struktūras un augstākās vadības locekļiem atlikšanas termiņš nedrīkstētu būt mazāks par pieciem gadiem.

    Atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, izmaksā vienīgi proporcionāli pa daļām. Ja atalgojuma mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % no summas. Atliktā maksājuma termiņa ilgumu nosaka saskaņā ar uzņēmējdarbības ciklu, uzņēmējdarbības veidu, riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām;

    ▼B

    n) 

    mainīgo atalgojumu, arī atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir ilgtspējīga atbilstoši iestādes vispārējam finanšu stāvoklim un pamatota ar iestādes, tās apakšstruktūras un attiecīgās personas darbības rezultātiem.

    Neskarot vispārējos principus valstu līgumtiesību un darba tiesību aktos, kopējais mainīgais atalgojums parasti ievērojami samazinās, ja iestādes finanšu rādītāji pasliktinās vai kļūst negatīvi, un tas attiecas gan uz pašreizējo atalgojumu, gan uz iepriekš nopelnītās summas izmaksāšanu, tostarp izmantojot atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismu.

    Līdz 100 % no kopējā mainīgā atalgojuma piemēro atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismus. Iestādes nosaka konkrētus kritērijus malus vai izmaksāto summu atgūšanas mehānismu piemērošanai. Šādi kritēriji jo īpaši aptver situācijas, kurās darba ņēmējs:

    i) 

    piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kas iestādei radīja būtiskus zaudējumus;

    ii) 

    neatbilda atbilstīgiem piemērotības un pienācīguma standartiem;

    o) 

    pensiju politika atbilst iestādes uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

    Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pirms pensionēšanās, iestāde tur diskrecionāro pensijas pabalstu piecus gadus l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pensionēšanās dēļ, iestāde maksā diskrecionāro pensijas pabalstu l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, piemērojot piecu gadu saglabāšanas periodu;

    p) 

    darba ņēmējiem jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu paredzētās riska korekcijas ietekmi atalgojuma nosacījumos;

    q) 

    mainīgo atalgojumu neizmaksā, izmantojot instrumentus vai metodes, kas veicina neatbilstību šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 575/2013.

    ▼M5

    2.  
    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu to instrumentu kategorijas, kas atbilst 1. punkta l) apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

    EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

    ▼M7

    Lai identificētu darbiniekus, kuru profesionālās darbības būtiski ietekmē iestādes riska profilu, kā minēts 92. panta 3. punktā, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrību darbiniekus, EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, paredzot kritērijus, lai noteiktu:

    a) 

    vadītāja atbildības un kontroles funkcijas;

    b) 

    būtisku sabiedrības struktūrvienību un būtisku ietekmi uz attiecīgās sabiedrības struktūrvienības riska profilu; un

    c) 

    citas darbinieku kategorijas, kuras nav konkrēti minētas 92. panta 3. punktā un kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā 92. panta 3. punktā minētajām darbinieku kategorijām.

    Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EBI iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 28. decembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. Attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas piemērojami ieguldījumu brokeru sabiedrībām, šīs direktīvas 94. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras ar grozījumiem, kuri ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 ( 17 ), paliek spēkā līdz 2021. gada 26. jūnijam.

    ▼M5

    3.  

    Atkāpjoties no 1. punkta, prasības, kas izklāstītas minētā punkta l) un m) apakšpunktā un o) apakšpunkta otrajā daļā, nepiemēro:

    a) 

    iestādei, kura nav liela iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146) apakšpunktā, un kuras aktīvu vērtība vidēji un individuāli saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir līdzvērtīga vai mazāka par 5 miljardiem EUR četru gadu laikposmā, kas ir tieši pirms pašreizējā finanšu gada;

    b) 

    darba ņēmējam, kura gada mainīgais atalgojums nepārsniedz 50 000  EUR un neveido vairāk par vienu trešdaļu no minētā darba ņēmēja kopējā atalgojuma gadā.

    4.  

    Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts var pazemināt vai paaugstināt šeit minēto robežvērtību ar noteikumu, ka:

    a) 

    iestāde, attiecībā uz kuru dalībvalsts šo noteikumu izmanto, nav liela iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146) apakšpunktā, un robežvērtības paaugstināšanas gadījumā:

    i) 

    iestāde atbilst kritērijiem, kas ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunkta c), d) un e) punktā; un

    ii) 

    robežvērtība nepārsniedz 15 miljardus EUR;

    b) 

    ir lietderīgi grozīt robežvērtību saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā iestādes darbības veidu, mērogu un tās darbību sarežģītību, tās iekšējo struktūru vai, attiecīgā gadījumā, tās grupas īpatnības, pie kuras tā pieder.

    5.  
    Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, dalībvalsts var izlemt, ka darba ņēmējiem, kuriem ir tiesības uz gada mainīgo atalgojumu, kas nepārsniedz robežvērtību un minētajā apakšpunktā minēto daļu, nepiemēro šeit izklāstīto atkāpi valsts tirgus īpatnību dēļ atalgojuma prakses ziņā vai minēto darba ņēmēju pienākumu veida vai darba profila dēļ.
    6.  
    Līdz 2023. gada 28. jūnijam Komisija, cieši sadarbojoties ar EBI, pārskata 3.–5. punkta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.
    7.  
    EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, kas veicina 3., 4. un 5. punkta īstenošanu un nodrošina konsekventu to piemērošanu.

    ▼B

    95. pants

    Atalgojuma komiteja

    1.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un to darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, izveido atalgojuma komiteju. Atalgojuma komiteja tiek veidota tā, lai tā varētu sniegt kompetentu un neatkarīgu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi un par stimuliem, kas izstrādāti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti.
    2.  
    Kompetentās iestādes nodrošina, ka atalgojuma komiteja ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atalgojumu, tostarp tādu lēmumu, kuri ietekmē attiecīgās iestādes risku un riska pārvaldību un kuri jāpieņem vadības struktūrai. Atalgojuma komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atalgojuma komitejā ir viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji. Gatavojot šādus lēmumus, atalgojuma komiteja ņem vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedrības intereses.

    96. pants

    Tīmekļa vietnes par korporatīvo pārvaldību un atalgojumu uzturēšana

    Iestāde, kas uztur tīmekļa vietni, tajā paskaidro, kā tās ievēro 88. līdz 95. pantā noteiktās prasības.



    III

    iedaļa

    uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

    97. pants

    Uzraudzības pārbaude un novērtēšana

    1.  

    Ņemot vērā 98. pantā noteiktos tehniskos kritērijus, kompetentās iestādes pārbauda plānus, stratēģijas, procesus un mehānismus, kurus iestādes īsteno, lai izpildītu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumus, un novērtē:

    a) 

    riskus, kuriem iestādes ir vai varētu tikt pakļautas;

    ▼M5 —————

    ▼B

    c) 

    riskus, kas atklājas stresa testos, ņemot vērā iestādes darbību būtību, mērogu un sarežģītību.

    2.  
    Šā panta 1. punktā minētā pārbaude un novērtēšana ietver visas šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības.
    3.  
    Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu, kompetentās iestādes nosaka, vai iestāžu īstenotie plāni, stratēģijas, procesi un mehānismi un to rīcībā esošais pašu kapitāls un likviditāte nodrošina pareizu risku pārvaldību un segumu.
    4.  
    Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētās pārbaudes un novērtēšanas biežumu un intensitāti, ņemot vērā attiecīgās iestādes darbību izmēru, sistēmisko nozīmi, būtību, mērogu un sarežģītību, un ievērojot proporcionalitātes principu. Pārbaudi un novērtēšanu veic vismaz reizi gadā attiecībā uz iestādēm, kurām piemēro 99. panta 2. punktā minēto uzraudzības pārbaudes programmu.

    ▼M5

    Veicot šā panta 1. punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu, kompetentās iestādes piemēro proporcionalitātes principu saskaņā ar kritērijiem, kas ir darīti zināmi, ievērojot 143. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    4.a  
    Kompetentās iestādes var pielāgot metodoloģiju, lai piemērotu šā panta 1. punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu, ņemot vērā iestādes ar līdzīgu riska profilu, piemēram, līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem vai riska darījumu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šādā pielāgotā metodoloģijā var būt arī uz risku vērsti kritēriji un kvantitatīvi rādītāji, tā ļauj pienācīgi ņemt vērā īpašos riskus, kādiem katra iestāde var būt pakļauta, un tā neietekmē iestādei ar 104. pantu noteikto pasākumu specifiskumu.

    Ja kompetentās iestādes saskaņā ar šo punktu izmanto pielāgotu metodoloģiju, tās par to paziņo EBI. EBI pārrauga uzraudzības praksi un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu sniedz pamatnostādnes, kurās ir precizēts, kā šā punkta vajadzībām vērtē līdzīgus riska profilus, un lai nodrošinātu, ka visā Savienībā konsekventi un samērīgi piemēro metodoloģiju, kas ir pielāgota līdzīgām iestādēm.

    ▼B

    5.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka, kad pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka iestāde var radīt sistēmisku risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantu, kompetentās iestādes par šā pārbaudes rezultātiem nekavējoties informē EBI.

    ▼M5

    6.  
    Ja pārbaudē, jo īpaši pārvaldības kārtības, uzņēmējdarbības modeļa vai iestādes darbību novērtēšanā, kompetentajām iestādēm rodas pamatotas aizdomas, ka saistībā ar minēto iestādi notiek vai ir notikusi vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, kompetentā iestāde nekavējoties ziņo EBI un tai iestādei vai struktūrai, kas uzrauga iestādi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 un ir kompetenta nodrošināt atbilstību minētajai direktīvai. Ja pastāv paaugstināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas riska iespēja, kompetentā iestāde un tā iestāde vai struktūra, kas uzrauga iestādi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 un ir kompetenta nodrošināt atbilstību minētajai direktīvai, sadarbojas un nekavējoties paziņo EBI savu kopējo novērtējumu. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar šo direktīvu.

    ▼B

    98. pants

    Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas tehniskie kritēriji

    1.  

    Papildus kredītriskiem, tirgus riskiem un operacionālajiem riskiem pārbaude un novērtēšana, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar 97. pantu, ietver vismaz:

    a) 

    tādu stresa testu rezultātus, ko iestādes veikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 177. pantu, piemērojot uz iekšējiem reitingiem pamatotu (IRB) pieeju;

    b) 

    iestāžu pakļautību koncentrācijas riskam un šā riska pārvaldību, ieskaitot to, kā tās ievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 Ceturtajā daļā un šīs direktīvas 81. pantā paredzētos noteikumus;

    c) 

    iestāžu ieviestās kārtības un procedūru stabilitāti, piemērotību un piemērošanas veidu atlikušā riska pārvaldībai, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;

    d) 

    apmēru, kādā iestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi;

    e) 

    iestāžu pakļautību likviditātes riskam, šā riska novērtēšanu un pārvaldību, tai skaitā alternatīvo scenāriju analīžu izstrādi, riska mazināšanas faktoru (it īpaši likviditātes rezervju līmeņa, sastāva un kvalitātes) pārvaldību un efektīvus ārkārtas situāciju plānus;

    f) 

    diversifikācijas iedarbības ietekmi un kā šādu ietekmi iekļauj riska mērīšanas sistēmā;

    g) 

    tādu stresa testu rezultātus, ko iestādes veikušas, izmantojot iekšējo modeli, lai aprēķinātu tirgus riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu;

    h) 

    iestāžu riska darījumu ģeogrāfisko atrašanās vietu;

    i) 

    iestādes uzņēmējdarbības modeli.

    ▼M5 —————

    ▼B

    2.  
    Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām kompetentās iestādes regulāri veic iestāžu kopējās likviditātes riska pārvaldības vispusīgu novērtēšanu un veicina pareizas iekšējās metodikas izstrādi. Veicot minētās pārbaudes, kompetentās iestādes ņem vērā iestāžu nozīmi finanšu tirgos. Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī pienācīgi ņem vērā savu lēmumu potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs.
    3.  
    Kompetentās iestādes uzrauga, vai iestāde ir sniegusi netiešu atbalstu vērtspapīrošanai. Ja izrādās, ka iestāde ir sniegusi netiešu atbalstu vairāk nekā vienā gadījumā, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atspoguļo aizvien pieaugošās izredzes, ka iestāde nākotnē turpinās atbalstīt vērtspapīrošanu, un tādējādi netiks panākta ievērojama riska pārnese.
    4.  
    Lai veiktu šīs direktīvas 97. panta 3. punktā minēto noteikšanu, kompetentās iestādes izvērtē, vai vērtējuma korekcijas attiecībā uz pozīcijām vai portfeļiem tirdzniecības portfelī, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. pantā, ļauj iestādēm normālos tirgus apstākļos pārdot tās pozīcijas vai ierobežot to risku īsā laika periodā bez materiālu zaudējumu radīšanas.

    ▼M5

    5.  
    Kompetento iestāžu veiktajā pārbaudē un novērtēšanā iekļauj iestāžu pakļautību procentu likmju riskam, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības.

    Uzraudzības pilnvaras īsteno vismaz šādos gadījumos:

    a) 

    ja kādas iestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība, kā minēts 84. panta 1. punktā, pazeminās par vairāk nekā 15 % no tās pirmā līmeņa kapitāla tādēļ, ka ir notikušas pēkšņas un negaidītas procentu likmju izmaiņas, kā izklāstīts kādā no sešiem uzraudzības satricinājuma scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm;

    b) 

    ja kādas iestādes neto procentu ienākumi, kā minēts 84. panta 1. punktā, ievērojami samazinās tādēļ, ka ir notikušas pēkšņas un negaidītas procentu likmju izmaiņas, kā izklāstīts kādā no diviem uzraudzības satricinājuma scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm.

    Neatkarīgi no otrās daļas kompetentajām iestādēm nav obligāti jāīsteno uzraudzības pilnvaras, ja tās, balstoties uz šajā punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu, uzskata, ka iestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli, un ka iestāde nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli.

    Šajā punktā termins “uzraudzības pilnvaras” nozīmē pilnvaras, kas minētas 104. panta 1. punktā, vai pilnvaras precizēt modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas nav tie, ko identificējusi EBI, ievērojot šā panta 5.a punkta b) apakšpunktu, un kas iestādēm ir atspoguļojami savā pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā saskaņā ar 84. panta 1. punktu.

    ▼M5

    5.a  

    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 5. punkta nolūkā precizētu:

    a) 

    katras valūtas procentu likmēm piemērojamos sešus uzraudzības satricinājuma scenārijus, kas minēti 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, un divus uzraudzības satricinājuma scenārijus, kas minēti 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā;

    b) 

    saskaņā ar starptautiski pieņemtiem prudenciālajiem standartiem – tos kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, izņemot pieņēmumus par izturēšanos, kurus iestādes ņem vērā, aprēķinot savu pašu kapitāla ekonomisko vērtību, kā minēts 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, un kuri attiecas tikai uz:

    i) 

    pieeju attiecībā uz iestādes pašu kapitālu;

    ii) 

    tādu naudas plūsmu iekļaušanu, sastāvu un diskontēšanu, kuras ir jutīgas pret procentu likmēm, kas izriet no iestādes aktīviem, saistībām un ārpusbilances posteņiem, tostarp režīmu komerciālām rezervēm un citām starpību sastāvdaļām;

    iii) 

    dinamisku vai statisku bilances modeļu izmantošanu un no tā izrietošo režīmu amortizētām pozīcijām un pozīcijām ar drīzu galatermiņu;

    c) 

    saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem – tos vispārējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, izņemot pieņēmumus par izturēšanos, kurus iestādes ņem vērā, aprēķinot savus 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētos neto procentu ienākumus, un kuri attiecas tikai uz:

    i) 

    tādu naudas plūsmu iekļaušanu un sastāvu, kuras ir jutīgas pret procentu likmēm, kas izriet no iestādes aktīviem, saistībām un ārpusbilances posteņiem, tostarp režīmu komerciālām rezervēm un citām starpību sastāvdaļām;

    ii) 

    dinamisku vai statisku bilances modeļu izmantošanu un no tā izrietošo režīmu amortizētām pozīcijām un pozīcijām ar drīzu galatermiņu;

    iii) 

    periodu, kurā tiks mērīti gaidāmie neto procentu ienākumi;

    d) 

    to, kas veido “ievērojamu samazināšanos”, kā minēts 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

    EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

    ▼B

    6.  
    Kompetento iestāžu pārskatā un novērtēšanā iekļauj iestāžu pakļautību pārmērīgas sviras riskam, par ko liecina pārmērīgas sviras indikatori, tostarp sviras rādītājs, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantu. Nosakot iestāžu sviras rādītāja atbilstību un iestāžu īstenoto plānu, stratēģiju, procesu un mehānismu piemērotību pārmērīgas sviras riska pārvaldībai, kompetentās iestādes ņem vērā minēto iestāžu uzņēmējdarbības modeli.
    7.  
    Kompetento iestāžu pārskatā un novērtēšanā iekļauj iestāžu pārvaldības kārtību, to korporatīvo kultūru un vērtības un vadības struktūras locekļu spēju veikt savus pienākumus. Veicot minēto pārskatu un novērtēšanu, kompetentajām iestādēm ir pieejamas vismaz vadības struktūras un tās komiteju sanāksmju darba kārtības un pavaddokumenti un vadības struktūras darbības iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultāti.

    ▼M5

    8.  
    EBI novērtē, vai kompetento iestāžu veiktajā pārbaudē un novērtēšanā var iekļaut vides, sociālos un pārvaldības riskus (VSP riskus).

    Pirmās daļas vajadzībām EBI novērtējumā ir ietverta vismaz šāda informācija:

    a) 

    vienotas VSP risku definīcijas izstrāde, tajā iekļaujot fiziskus riskus un pārejas riskus; pēdējie minētie aptver riskus, kas ir saistīti ar aktīvu vērtības samazināšanos reglamentējošu izmaiņu dēļ;

    b) 

    piemērotu kvantitatīvu un kvalitatīvu kritēriju izstrāde, ar kuriem vērtē VSP risku ietekmi uz iestāžu finanšu stabilitāti īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; šādi kritēriji ietver stresa testu norisi un scenāriju analīzi, lai novērtētu VSP risku ietekmi dažāda smaguma pakāpes scenārijos;

    c) 

    kārtība, procesi, mehānismi un stratēģijas, kas iestādēm ir jāīsteno, lai identificētu, novērtētu un pārvaldītu VSP riskus;

    d) 

    analīzes metodes un rīki, ar ko novērtē VSP risku ietekmi uz iestāžu aizdevumu un finanšu starpniecības darbībām.

    EBI līdz 2021. gada 28. jūnijam iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par saviem konstatējumiem.

    Pamatojoties uz šā ziņojuma rezultātu, EBI attiecīgā gadījumā var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdot pamatnostādnes, lai VSP riskus vienoti iekļautu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā.

    ▼B

    99. pants

    Uzraudzības pārbaudes programma

    1.  

    Kompetentās iestādes tām iestādēm, kuras tās uzrauga, vismaz vienu reizi gadā apstiprina uzraudzības pārbaudes programmu. Šādā programmā ņem vērā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu saskaņā ar 97. pantu. Tajā ir iekļauti sekojošo:

    a) 

    norādi par to, kā kompetentās iestādes plāno īstenot savus uzdevumus un iedalīt resursus;

    b) 

    norādi par to, kuras iestādes ir paredzēts pakļaut paplašinātai uzraudzībai, un pasākumi, kas veikti šādai uzraudzībai, kā ir noteikts 3. punktā;

    c) 

    plānu inspekcijām telpās, kuras izmanto kāda iestāde, ieskaitot tās filiāles un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, saskaņā ar 52., 119. un 122. pantu.

    2.  

    Uzraudzības pārbaudes programmās ir iekļautas šādas iestādes:

    a) 

    iestādes, kurām 98. panta 1. punkta a) un g) apakšpunktā un 100. pantā minētā stresa testa rezultāti vai saskaņā ar 97. pantu veiktās uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultāti liecina par būtisku risku to esošajai finanšu stabilitātei vai liecina par valsts tiesību normu, ar kurām transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārkāpumiem;

    ▼M5 —————

    ▼B

    c) 

    jebkuras citas iestādes, kurām kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu.

    3.  

    Ja tas uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 97. pantu, nepieciešamības gadījumā it īpaši īsteno šādus pasākumus:

    a) 

    iestādes inspekciju uz vietas skaita vai biežuma palielinājums;

    b) 

    kompetentās iestādes pastāvīga klātbūtne iestādē;

    c) 

    papildu vai biežāki iestādes ziņojumi;

    d) 

    papildu vai biežāka iestādes operacionālo, stratēģisko vai uzņēmējdarbības plānu pārbaude;

    e) 

    tematiskas pārbaudes, uzraugot specifiskos riskus, kas varētu īstenoties.

    4.  
    Tas, ka piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem uzraudzības pārbaudes programmu, nekavē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā veikt iestāžu filiāļu darbības pārbaudi uz vietas un inspekciju to teritorijā saskaņā ar 52. panta 3. punktu.

    100. pants

    Uzraudzības stresa tests

    1.  
    Kompetentās iestādes tām iestādēm, kuras tās uzrauga, attiecīgi, taču vismaz reizi gadā veic uzraudzības stresa testus, lai sekmētu pārbaudes un novērtēšanas procesu saskaņā ar 97. pantu.
    2.  
    EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes, īstenojot ikgadējos uzraudzības stresa testus, izmanto kopējo metodiku.

    101. pants

    Atļaujas izmantot iekšējās pieejas pastāvīga pārskatīšana

    1.  
    Kompetentās iestādes regulāri, un vismaz reizi trijos gados, pārskata iestāžu atbilstību prasībām attiecībā uz pieejām, kurām ir vajadzīga kompetento iestāžu atļauja, pirms šādas pieejas izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešo daļu. Īpašu uzmanību tās pievērš izmaiņām iestādes uzņēmējdarbībā un šo pieeju piemērošanai jauniem produktiem. Ja tiek konstatēti būtiski trūkumi iestādes iekšējā pieejā attiecībā uz riska aptveršanu, kompetentās iestādēs nodrošina, ka trūkumi tiek izlaboti, vai veic piemērotus pasākumus, lai mazinātu to sekas, tostarp piemērojot augstākus reizinājuma koeficientus vai piemērojot kapitāla palielinājumus, vai pieņemot citus atbilstīgus un iedarbīgus pasākumus.
    2.  
    Kompetentās iestādes it īpaši pārbauda un izvērtē to, vai iestāde minētajās pieejās izmanto pareizi izstrādātas un aktuālas metodes un praksi.
    3.  
    Ja attiecībā uz iekšējā tirgus riska modeli daudzās novirzes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. pantā, liecina, ka modelis nav vai vairs nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc atļauju izmantot iekšējo modeli vai arī piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka modelis tiek nekavējoties uzlabots.
    4.  
    Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot pieeju, kurai ir vajadzīga kompetento iestāžu atļauja, pirms šādu pieeju izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešo daļu, bet pieeja vairs neatbilst minētās pieejas piemērošanas prasībām, kompetentās iestādes pieprasa iestādei vai nu apliecināt kompetentajai iestādei pieņemamā veidā, ka neatbilstības sekas ir nebūtiskas, attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, vai iesniegt plānu ar mērķi laikus atjaunot atbilstību prasībām, un nosaka termiņu tā īstenošanai. Kompetentās iestādes pieprasa uzlabot plānu, ja ir maz ticams, ka ar to varēs panākt pilnīgu atbilstību, vai ja termiņš nav atbilstīgs. Ja ir maz ticams, ka iestāde varētu atjaunot atbilstību pienācīgā termiņā, un ja iestāde – attiecīgā gadījumā – nav pieņemamā veidā apliecinājusi, ka neatbilstības sekas ir nebūtiskas, atļauja izmantot pieeju tiek atcelta vai attiecināta uz jomām, kurās atbilstība ir panākta, vai jomām, kurās atbilstību var panākt pienācīgā termiņā.
    5.  
    Lai Savienībā sekmētu pastāvīgu iekšējo pieeju stabilitāti, EBI analizē iekšējās pieejas dažādās iestādēs, ieskaitot saistību neizpildes definīcijas īstenošanas konsekvenci un to, kā šīs iestādes rīkojas ar līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

    EBI izstrādā pamatnostādnes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantā, ietverot kritērijus, kas izmantojami minētās analīzes pamatā.

    Kompetentās iestādes šo analīzi un kritērijus ņem vērā, lai pārskatītu atļaujas, ko tās piešķir iestādēm, lai tās varētu izmantot iekšējās pieejas.



    IV

    iedaļa

    Uzraudzības pasākumi un pilnvaras

    102. pants

    Uzraudzības pasākumi

    1.  

    Kompetentās iestādes pieprasa iestādei agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu attiecīgās problēmas šādos apstākļos:

    a) 

    iestāde neatbilst šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām;

    b) 

    kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka iestāde nākamo 12 mēnešu laikā varētu pārkāpt šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības;

    2.  
    Šā panta 1. punkta vajadzībām kompetento iestāžu pilnvaras ietver 104. pantā minētās pilnvaras.

    ▼M5 —————

    ▼B

    104. pants

    Uzraudzības pilnvaras

    ▼M5

    1.  

    Šīs direktīvas 97. panta, 98. panta 4. un 5. punkta, 101. panta 4. punkta un 102. panta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz pilnvaras:

    a) 

    pieprasīt iestādēm turēt papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, saskaņā ar šīs direktīvas 104.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

    b) 

    pieprasīt pastiprināt kārtību, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti saskaņā ar 73. un 74. pantu;

    c) 

    pieprasīt iestādēm iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar šo direktīvu un ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un noteikt termiņu tā īstenošanai, tostarp šā plāna uzlabojumus attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

    d) 

    pieprasīt iestādēm piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

    e) 

    ierobežot vai sašaurināt iestāžu darījumdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgus riskus iestādes stabilitātei;

    f) 

    pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, produktiem un sistēmām, tostarp ārpakalpojumā uzticētajām darbībām;

    g) 

    pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu, kas veido kopējo neto ieņēmumu procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

    h) 

    pieprasīt iestādēm izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

    i) 

    ierobežot vai aizliegt iestādes veiktu peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, dalībniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja atcelšana nerada iestādes saistību neizpildes gadījumu;

    j) 

    uzlikt papildu vai biežākas pārskatu sniegšanas prasības, tostarp pārskatu sniegšanu par pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju;

    k) 

    noteikt īpašas likviditātes prasības, tostarp ierobežojumus termiņu nesakritībai starp aktīviem un saistībām;

    l) 

    pieprasīt papildu informāciju.

    2.  
    Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes var noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības iestādēm tikai tad, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar nolūku, kādam informācija tiek prasīta, un pieprasītā informācija nedublējas.

    Šīs direktīvas 97.–102. panta vajadzībām jebkāda papildu informācija, ko no iestādēm var prasīt, tiek uzskatīta par dubultu, ja tāda pati vai būtībā tāda pati informācija jau citādi ir paziņota kompetentajai iestādei vai ja kompetentā iestādi tādu var iegūt pati.

    Kompetentā iestāde neprasa, lai iestāde paziņotu papildu informāciju, ja tā informāciju saņēmusi iepriekš atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un minētais atšķirīgais formāts vai detalizācija kompetentajai iestādei neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un uzticamu informāciju kā tā, kas ir sagatavota uz papildu informācijas pamata, kura tiktu paziņota citādā veidā.

    ▼M5 —————

    ▼M5

    104.a pants

    Papildu pašu kapitāla prasība

    1.  

    Kompetentās iestādes nosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ja, pamatojoties uz saskaņā ar 97. un 101. pantu veiktajām pārbaudēm, tās konstatē kādu no turpmāk minētajām situācijām kādā atsevišķā iestādē:

    a) 

    iestādes ir pakļautas riskiem vai riska elementiem, kas nav segti vai ir nepietiekami segti, kā precizēts šā panta 2. punktā, pašu kapitāla prasībās, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 ( 18 ) 2. nodaļā;

    b) 

    iestāde neatbilst šīs direktīvas 73. un 74. pantā vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 393. pantā izklāstītajām prasībām, un ir maz ticams, ka ar citiem uzraudzības pasākumiem būtu pietiekami, lai nodrošinātu, ka atbilstību minētajām prasībām var panākt pienācīgā termiņā;

    c) 

    98. panta 4. punktā minētās korekcijas uzskata par nepietiekamām, lai ļautu iestādei pārdot savas pozīcijas vai ierobežot savu risku īsā laikposmā bez būtisku zaudējumu rašanās parastos tirgus apstākļos;

    d) 

    novērtēšanā, kas veikta saskaņā ar 101. panta 4. punktu, tiek atklāts, ka neatbilstība prasībām, kas attiecas uz atļautās pieejas piemērošanu, varētu radīt nepietiekamas pašu kapitāla prasības;

    e) 

    iestāde atkārtoti nav spējusi izveidot vai uzturēt piemērotu papildu pašu kapitāla līmeni, kas atbilst norādēm, kuras paziņotas saskaņā ar 104.b panta 3. punktu;

    f) 

    ir bijušas citas iestādei specifiskas situācijas, kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem raisa būtiskas bažas saistībā ar uzraudzību.

    Kompetentās iestādes 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību nosaka tikai tādēļ, lai segtu riskus, kādi atsevišķām iestādēm rodas to darbību dēļ, tostarp tos riskus, kuros atspoguļojas konkrētu ekonomisko un tirgus norišu ietekme uz kādas atsevišķas iestādes riska profilu.

    2.  
    Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka risks vai riska elementi nav segti vai nav pietiekami segti ar pašu kapitāla prasībām, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā, tikai tad, ja tās kapitāla summas, veidi un sadale, kuru kompetentā iestāde uzskata par piemērotu, ņemot vērā uzraudzības pārbaudi par novērtēšanu, ko iestādes veikušas saskaņā ar šīs direktīvas 73. panta pirmo daļu, ir lielākas par pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

    Šā punkta pirmās daļas nolūkā kompetentās iestādes, ņemot vērā katras atsevišķās iestādes riska profilu, novērtē riskus, kādiem, iestāde ir pakļauta, tostarp:

    a) 

    iestādei specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir skaidri izslēgti no pašu kapitāla prasībām vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas pašu kapitāla prasības, kas ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā;

    b) 

    iestādei specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas, visticamāk, ir pārāk zemu novērtēti, lai gan pastāv atbilstība piemērojamajām prasībām, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

    Tik, cik uz minētajiem riskiem vai riska elementiem attiecas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktais pārejas režīms vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, tie netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas, visticamāk, ir pārāk zemu novērtēti, lai gan pastāv atbilstība piemērojamajām prasībām, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

    Šā punkta pirmās daļas nolūkā ar kapitālu, kuru uzskata par piemērotu, sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir apzināti par būtiskiem, ievērojot izvērtējumu, kas noteikts šā punkta otrajā daļā, un kuri nav segti vai nav pietiekami segti ar pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

    Procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa pozīcijām, par būtisku var uzskatīt vismaz gadījumos, kas minēti 98. panta 5. punktā, izņemot, ja kompetentās iestādes, veicot pārbaudi un novērtēšanu, nonāk pie secinājuma, ka tas, kā iestāde pārvalda procentu likmju risku, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli, ir piemēroti un ka iestāde nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli.

    3.  
    Ja ir nepieciešams papildu pašu kapitāls, lai novērstu riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks un kuri nav pietiekami segti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tad kompetentās iestādes to papildu pašu kapitāla līmeni, kas prasīts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu uzskata par piemērotu, un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā un Ceturtajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

    Ja ir nepieciešams papildu pašu kapitāls, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tad kompetentās iestādes to papildu pašu kapitāla līmeni, kas prasīts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu uzskata par piemērotu, un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā un Septītajā daļā.

    ▼C3

    4.  

    Attiecīgā iestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai novērstu riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, izpilda ar pašu kapitālu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

    a) 

    vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu;

    b) 

    vismaz trīs ceturtdaļas no pirmā līmeņa kapitāla, kas minēts a) apakšpunktā, veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

    Attiecīgā iestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu.

    Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā un ņemot vērā īpašos iestādes apstākļus, var prasīt, lai iestāde papildu pašu kapitāla prasību nodrošinātu ar lielāku pirmā līmeņa kapitāla vai pirmā līmeņa pamata kapitāla daļu.

    ▼M5

    Pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentās iestādes noteikušas, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

    a) 

    pašu kapitāla prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

    b) 

    apvienoto rezervju prasību;

    c) 

    norādes par papildu pašu kapitālu, kas minētas šīs direktīvas 104.b panta 3. punktā, ja minētās norādes attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

    Pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentās iestādes noteikušas, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

    a) 

    pašu kapitāla prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

    b) 

    sviras rādītāja rezervju prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā;

    c) 

    norādes par papildu pašu kapitālu, kas minētas šīs direktīvas 104.b panta 3. punktā, ja minētās norādes attiecas uz pārmērīgas sviras riskiem.

    5.  
    Kompetentā iestāde katrai iestādei rakstiski pienācīgi pamato savu lēmumu noteikt papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sniedzot precīzu pārskatu par pilnīgu šā panta 1.–4. punktā minēto elementu novērtējumu. Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajā gadījumā minētais pamatojums ietver īpašu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ norāžu par papildu pašu kapitālu noteikšana vairs netiek uzskatīta par pietiekamu.

    104.b pants

    Norādes par papildu pašu kapitālu

    1.  
    Saskaņā ar 73. pantā minētajām stratēģijām un procesiem iestādes savu iekšējo kapitālu nosaka tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams, lai ar to segtu visus riskus, kādiem iestāde ir pakļauta, un lai nodrošinātu, ka iestādes pašu kapitāls var absorbēt iespējamus zaudējumus, kas rodas stresa scenārijos, tostarp tos, kuri konstatēti saskaņā ar 100. pantā minēto uzraudzības stresa testu.
    2.  
    Kompetentās iestādes regulāri pārskata iekšējā kapitāla līmeni, ko katra iestāde saskaņā ar šā panta 1. punktu ir noteikusi kā daļu no pārbaudēm un novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar 97. un 101. pantu, tostarp izmantojot 100. pantā minēto stresa testu rezultātus.

    Saskaņā ar minētajām pārbaudēm kompetentās iestādes katrai iestādei nosaka tādu vispārējo pašu kapitāla līmeni, kādu tās uzskata par piemērotu.

    3.  
    Kompetentās iestādes paziņo iestādēm savas norādes par papildu pašu kapitālu.

    Norādes par papildu pašu kapitālu ir pašu kapitāls, kas pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apjomu, kurš prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešo, Ceturto un Septīto daļu, Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļu, šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 128. panta 6. punktu vai, attiecīgi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, un kurš ir nepieciešams, lai sasniegtu vispārējo pašu kapitāla līmeni, kādu kompetentās iestādes uzskata par piemērotu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

    4.  
    Kompetento iestāžu norādes par papildu pašu kapitālu, kuras sniedz saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir iestādei specifiskas. Norādes var attiekties uz riskiem, uz kuriem attiecas papildu pašu kapitāla prasība, kas saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta tikai tādā apmērā, kādā tā attiecas uz tiem minēto risku aspektiem, kuri vēl nav segti saskaņā ar minēto prasību.
    5.  

    Pašu kapitālu, ko nolūkā izpildīt saskaņā ar šā panta 3. punktu paziņotās norādes par papildu pašu kapitālu izmanto, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

    a) 

    pašu kapitāla prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

    b) 

    šīs direktīvas 104.a pantā noteiktā prasība, ko kompetentās iestādes ir noteikušas, lai novērstu riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, un apvienoto rezervju prasība.

    Pašu kapitālu, kas nolūkā izpildīt saskaņā ar šā panta 3. punktu paziņotās norādes par papildu pašu kapitālu tiek izmantots, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, neizmanto, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pašu kapitāla prasību, šīs direktīvas 104.a pantā noteikto prasību, ko kompetentās iestādes ir noteikušas, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā minēto sviras rādītāja rezervju prasību.

    6.  
    Ja iestāde neievēro šā panta 3. punktā minētās norādes, bet ievēro attiecīgās pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā, attiecīgo papildu pašu kapitāla prasību, kas minēta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā un, attiecīgā gadījumā, apvienoto rezervju prasību vai sviras rādītāja rezervju prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, tas nerada ierobežojumus, kas minēti šīs direktīvas 141. vai 141.b pantā.

    104.c pants

    Sadarbība ar noregulējuma iestādēm

    Kompetentās iestādes paziņo attiecīgajām noregulējuma iestādēm par papildu pašu kapitāla prasību, kas iestādēm noteikta saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un par jebkādām norādēm attiecībā uz papildu pašu kapitālu, par kurām iestādēm paziņots saskaņā ar 104.b panta 3. punktu.

    ▼B

    105. pants

    Īpašas likviditātes prasības

    Lai noteiktu likviditātes prasību atbilstīgo līmeni, pamatojoties uz pārbaudi un novērtēšanu, ko veic saskaņā ar III iedaļu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus īpašu likviditātes prasību piemērošanai vajadzīgs aptvert iestādes faktiskos vai varbūtējos likviditātes riskus, ņemot vērā turpmāk minēto:

    a) 

    iestādes konkrētais uzņēmējdarbības modelis;

    b) 

    iestādes plāni, procesi un mehānismi, kas minēti II iedaļā un it īpaši 86. pantā;

    c) 

    saskaņā ar 97. pantu veiktās pārbaudes un novērtēšanas rezultāti.

    ▼M5 —————

    ▼B

    Neskarot 67. pantu, jo īpaši kompetentajām iestādēm būtu jāapsver vajadzība piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus, tostarp prudenciālās maksas, kuru līmenis ir vispārīgi saistīts ar atšķirībām starp iestādes faktisko likviditātes stāvokli un jebkādām likviditātes un stabila finansējuma prasībām, kas noteiktas valsts vai Savienības līmenī.

    106. pants

    Īpašas publicēšanas prasības

    1.  

    Dalībvalsts pilnvaro kompetentās iestādes pieprasīt iestādēm:

    a) 

    publicēt Regulas (ES) Nr. 575/2013 Astotajā daļā noteikto informāciju biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt termiņus šai publicēšanai;

    b) 

    izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas tādām publikācijām, kas nav finanšu pārskati.

    2.  
    Dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes pieprasīt mātesuzņēmumiem ik gadu publicēt (vai nu pilnībā, vai kā atsauci uz ekvivalentu informāciju) to juridiskās struktūras un iestāžu grupas pārvaldības un organizatoriskās struktūras aprakstu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 74. panta 1. punktu un 109. panta 2. punktu.

    107. pants

    Uzraudzības pārbaužu, novērtēšanas un uzraudzības pasākumu konsekvence

    1.  

    Kompetentās iestādes informē EBI par:

    a) 

    to, kā darbojas to pārbaudes un novērtēšanas process, kas minēts 97. pantā;

    b) 

    metodiku, ko tās izmanto, pieņemot 98., 100., 101., 102., 104. un 105 pantā minētos lēmumus par procesiem, kas minēti a) apakšpunktā.

    EBI izvērtē kompetento iestāžu sniegto informāciju, lai nodrošinātu konsekvenci uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt papildu informāciju, lai pabeigtu tās novērtējumu, pamatojoties uz samērīgumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

    2.  
    EBI reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs nodaļas piemērošanas konverģenci dalībvalstīs.

    Lai paaugstinātu konverģences pakāpi, EBI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu.

    3.  
    EBI izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai – veidā, kas ir piemērots iestāžu lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbības mērogam un sarežģītībai, precizētu šā panta 1. punktā un 97. pantā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu kopējās procedūras un metodiku un kopējās procedūras un metodiku attiecībā uz 76. līdz 87. pantā minēto risku pārvaldības organizatorisko struktūru un procedūru novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar koncentrācijas risku saskaņā ar 81. pantu.



    V

    iedaļa

    Piemērošanas līmenis

    108. pants

    Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

    1.  
    Kompetentās iestādes pieprasa, lai katra iestāde, kas nav ne meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ne mātesuzņēmums, un katra iestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 19. pantu, šīs direktīvas 73. pantā noteiktās saistības izpildītu individuāli.

    Kompetentās iestādes var nepiemērot šīs direktīvas 73. pantā noteiktās prasības attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    Ja kompetentās iestādes atsakās no tiesībām piemērot pašu kapitāla prasības konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 15. pantu, šīs direktīvas 73. panta prasības piemēro individuāli.

    2.  
    Kompetentās iestādes pieprasa, lai dalībvalsts mātes iestādes konsolidēti pildītu pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas 73. pantā, tādā apjomā un veidā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļā.

    ▼M5 —————

    ▼B

    4.  
    Kompetentās iestādes prasa, lai meitas iestādes 73. pantā paredzētās prasības piemērotu subkonsolidēti, ja šīm iestādēm vai mātesuzņēmumam, ja tas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, trešā valstī ir iestāde, finanšu iestāde vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā.

    109. pants

    Iestādes plāni, procesi un mehānismi

    1.  
    Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes individuāli izpildītu šīs nodaļas II iedaļā noteiktos pienākumus, ja vien kompetentās iestādes neizmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. pantā paredzēto izņēmumu.

    ▼M5

    2.  
    Kompetentās iestādes pieprasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šīs nodaļas II iedaļā noteiktos pienākumus izpildītu konsolidēti vai subkonsolidēti nolūkā nodrošināt, lai kārtība, procesi un mehānismi, kas prasīti šīs nodaļas II iedaļā, būtu konsekventi un kārtīgi saskaņoti un lai būtu iespējams sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Jo īpaši tās nodrošina, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, īstenotu minēto kārtību, procesus un mehānismus savos meitasuzņēmumos, uz kuriem šī direktīva neattiecas, tostarp tajos, kas veic uzņēmējdarbību ārzonas finanšu centros. Minētā kārtība, procesi un mehānismi ir arī konsekventi un kārtīgi saskaņoti, un minētie meitasuzņēmumi spēj arī sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Meitasuzņēmumi, uz kuriem pašiem šī direktīva neattiecas, individuāli ievēro savas darbības nozarei specifiskās prasības.
    3.  
    Pienākumi, kas izriet no šīs nodaļas II iedaļas un kas attiecas uz meitasuzņēmumiem, uz kuriem pašiem šī direktīva neattiecas, nav piemērojami, ja ES mātes iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka II iedaļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgais meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību.

    ▼M5

    4.  

    Atalgojuma prasības, kas noteiktas 92., 94. un 95. pantā, konsolidēti nepiemēro:

    a) 

    meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ja uz tiem attiecas īpašas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem;

    b) 

    meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī, ja uz tiem attiektos īpašas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem gadījumā, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

    5.  

    Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, un lai novērstu, ka tiek apieti noteikumi, kas paredzēti 92., 94. un 95. pantā, dalībvalstis nodrošina, ka meitasuzņēmumu darba ņēmējiem, kuriem netiek piemērota šī direktīva, 92., 94. un 95. pantā noteiktās prasības piemēro individuālā kārtā, ja:

    a) 

    meitasuzņēmums ir vai nu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, vai arī uzņēmums, kas nodrošina Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 2., 3., 4., 6. un 7. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības; un

    b) 

    minētie darba ņēmēji ir pilnvaroti veikt profesionālas darbības, kurām ir tieša būtiska ietekme uz grupas iestāžu riska profilu vai darījumdarbību.

    6.  
    Neatkarīgi no šā panta 4. un 5. punkta, dalībvalstis var konsolidēti piemērot 92., 94. un 95. pantu plašākam meitasuzņēmumu un to darbinieku lokam.

    ▼B

    110. pants

    Pārbaude un novērtēšana, un uzraudzības pasākumi

    1.  
    Kompetentās iestādes piemēro šīs nodaļas III iedaļā paredzēto pārbaudes un novērtēšanas procesu un šīs nodaļas IV iedaļā paredzētos uzraudzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasību piemērošanas līmeni, kas paredzēts minētās regulas Pirmās daļas II sadaļā.

    ▼M6 —————

    ▼B



    3.

    NODAĻA

    Konsolidētā uzraudzība



    I

    iedaļa

    Konsolidētās uzraudzības veikšanas principi

    ▼M6

    111. pants

    Konsolidētās uzraudzības iestādes noteikšana

    1.  

    Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes kredītiestāde vai ES mātes kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes kredītiestādi vai minēto ES mātes kredītiestādi.

    Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un neviens no tās meitasuzņēmumiem nav kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību.

    Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic minētās kredītiestādes kompetentā iestāde vai, ja ir vairākas kredītiestādes, – tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

    2.  
    Ja kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.
    3.  

    Ja divām vai vairākām kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju Savienībā, ir viena un tā pati dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic:

    a) 

    kredītiestādes kompetentā iestāde, ja grupā ir tikai viena kredītiestāde;

    b) 

    tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā ir vairākas kredītiestādes; vai

    c) 

    tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā nav nevienas kredītiestādes.

    4.  
    Ja konsolidācija ir prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma, vai, ja grupā nav nevienas kredītiestādes – tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma.
    5.  

    Atkāpjoties no 1. punkta trešās daļas, no 3. punkta b) apakšpunkta un no 4. punkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas kredītiestādi, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas kredītiestādes tajā grupā, kurā minēto uzraudzīto kredītiestāžu bilanču vērtību summa ir lielāka nekā to kredītiestāžu bilanču vērtību summa, kuras individuāli uzrauga jebkura cita kompetentā iestāde.

    Atkāpjoties no 3. punkta c) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrību, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības tajā grupā, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

    6.  
    Konkrētos gadījumos kompetentās iestādes, kopīgi vienojoties, var atkāpties no 1., 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem un konsolidētās uzraudzības veikšanai norīkot citu kompetento iestādi, ja šajos punktos minēto kritēriju piemērošana būtu nelietderīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbības relatīvo nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs, vai vajadzību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpinātu veikt tā pati kompetentā iestāde. Šādos gadījumos attiecīgi ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ES mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances vērtību ir tiesības tikt uzklausītai, pirms kompetentās iestādes pieņem lēmumu.
    7.  
    Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai un EBI par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 6. punkts.

    ▼B

    112. pants

    Uzraudzības darbību koordinēšana, ko veic konsolidētās uzraudzības iestāde

    1.  

    Papildus pienākumiem, ko uzliek šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013, konsolidētās uzraudzības iestāde veic šādus uzdevumus:

    a) 

    tādas informācijas apkopošanas un izplatīšanas koordinēšana, kas ir noderīga vai būtiska parastās un ārkārtas situācijās;

    b) 

    uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās, tostarp saistībā ar VII sadaļas 3. nodaļā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

    c) 

    uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm un, ja nepieciešams, ar ECBS centrālajām bankām, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, tostarp iestāžu vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības laikā, ja iespējams, izmantojot esošos saziņas kanālus, lai vienkāršotu krīzes pārvaldību.

    2.  
    Gadījumos, kad konsolidētās uzraudzības iestāde nespēj veikt šā panta 1. punktā minētos uzdevumus vai kad kompetentās iestādes nesadarbojas ar minēto konsolidētās uzraudzības iestādi tādā mērā, lai tā spētu veikt 1. punktā minētos uzdevumus, visas iesaistītās kompetentās iestādes var nodot jautājumu EBI un pieprasīt tās atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

    Saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm arīpēc savas iniciatīvas gadījumā, ja ir domstarpības par uzraudzības darbību koordinēšanu, ko veic saskaņā ar šo pantu.

    3.  
    Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana ietver 117. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 117. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētos ārkārtas pasākumus, kas ir kopīgu novērtējumu sagatavošana, ārkārtas situāciju plānu īstenošana un saziņa ar sabiedrību.

    ▼M5

    113. pants

    Kopīgi lēmumi par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām

    1.  

    Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

    a) 

    par 73. un 97. panta piemērošanu ar mērķi noteikt iestāžu grupas pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un nepieciešamo pašu kapitāla līmeni 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai katrai iestāžu grupā ietilpstošajai sabiedrībai un konsolidēti;

    b) 

    par pasākumiem ar mērķi risināt jebkurus nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus, kas attiecas uz likviditātes uzraudzību, tostarp tos, kas attiecas uz risku pārvaldības organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā tas ir prasīts saskaņā ar 86. pantu un saistībā ar to, ka saskaņā ar 105. pantu ir nepieciešamas iestādes specifiskās likviditātes prasības;

    c) 

    par jebkādām norādēm attiecībā uz papildu pašu kapitālu, kas minētas 104.b panta 3. punktā.

    2.  

    Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus panāk:

    a) 

    šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.a pantu;

    b) 

    šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi ziņojumu, kurā ir iekļauts iestāžu grupas likviditātes riska profila novērtējums saskaņā ar 86. un 105. pantu;

    c) 

    šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.b pantu.

    Pieņemot kopīgos lēmumus, kas minēti šā panta 1. punktā, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 73., 97., 104.a un 104.b pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

    Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos kopīgos lēmumus izklāsta dokumentos, kuros iekļauj pilnu pamatojumu, un konsolidētās uzraudzības iestāde tos iesniedz ES mātes iestādei. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma apspriežas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

    3.  
    Ja kompetentās iestādes šādu kopīgu lēmumu nepieņem laikposmos, kas minēti šā panta 2. punktā, lēmumu par šīs direktīvas 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja šā panta 2. punktā minēto termiņu beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

    Lēmumu par šīs direktīvas 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu individuāli vai subkonsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes kredītiestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja kāda šā panta 2. punktā minētā laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

    Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauj pilnu pamatojumu, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas 2. punktā minētajos termiņos. Šo dokumentu konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātes iestādei.

    Gadījumos, kad notikusi apspriešanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

    4.  
    Šā panta 1. punktā minētie kopīgie lēmumi un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

    Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadu vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi pamatotu lūgumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu. Minētajos izņēmuma gadījumos atjauninājums var tikt izskatīts divpusēji starp konsolidētās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

    5.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šajā pantā minēto kopīgo lēmuma pieņemšanas procesu piemērošanai, attiecībā uz 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu ar mērķi veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

    EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru.

    ▼B

    114. pants

    Informācijas prasības ārkārtas situācijās

    ▼M6

    1.  
    Ja rodas ārkārtas situācija, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītās situācijas vai nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas sabiedrībām vai kur 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles veic uzņēmējdarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot šīs direktīvas IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI un 58. panta 4. punktā un 59. pantā minētās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju. Minētie pienākumi attiecas uz visām kompetentajām iestādēm.

    ▼B

    Ja ECBS centrālajai bankai kļūst zināms par pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina 112. pantā minētās kompetentās iestādes un EBI.

    Kompetentā iestāde un 58. panta 4. punktā minētā atbildīgā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.

    2.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde, ja tai ir nepieciešama informācija, kas jau ir citas kompetentās iestādes rīcībā, vēršas pie minētās kompetentās iestādes, kad vien tas ir iespējams, lai novērstu ziņojumu dublēšanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

    115. pants

    Koordinēšanas un sadarbības plāni

    1.  
    Lai izveidotu un veicinātu efektīvu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās kompetentās iestādes izstrādā rakstiskus koordinēšanas un sadarbības plānus.

    Atbilstīgi minētajiem plāniem konsolidētās uzraudzības iestādei var uzticēt papildu uzdevumus, un tajos var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm.

    2.  
    Kompetentās iestādes, kuras atbild par atļaujas piešķiršanu tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, kas ir iestāde, divpusējā nolīgumā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 28. pantu, var deleģēt savu atbildību par uzraudzību kompetentajām iestādēm, kuras ir piešķīrušas atļauju mātesuzņēmumam un veic tā uzraudzību, lai tās uzņemtos atbildību par meitasuzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. EBI informē par šādu nolīgumu pastāvēšanu un to saturu. Tā šādu informāciju nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Banku komitejai.

    ▼M5

    3.  
    Ja konsolidētās uzraudzības iestāde atšķiras no kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 21.a pantu, veic uzņēmējdarbību, šā panta 1. punktā minētie koordinēšanas un sadarbības plāni tiek noslēgti arī ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību.

    ▼B

    116. pants

    Uzraudzības iestāžu kolēģijas

    1.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde izveido uzraudzības iestāžu kolēģijas, lai veicinātu 112. un 113. pantā un 114. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un lai, ievērojot šā panta 2. punktā paredzētās konfidencialitātes prasības un Savienības tiesību aktus, nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un attiecīgā gadījumā sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

    EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu uzrauga un veicina, lai šajā pantā minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība būtu efektīva, lietderīga un konsekventa. Šajā nolūkā EBI iesaistās pēc vajadzības, un to šajā nolūkā uzskata par kompetento iestādi.

    Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina konsolidētās uzraudzības iestādei, EBI un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu izpildei:

    a) 

    informācijas apmaiņa savā starpā un ar EBI, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu;

    b) 

    attiecīgā gadījumā vienošanās par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

    c) 

    uzraudzības pārbaužu programmu noteikšana, kas minētas 99. pantā, balstoties uz grupas riska novērtējumu saskaņā ar 97. pantu;

    d) 

    uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar 114. pantā un 117. panta 3. punktā minētajiem informācijas pieprasījumiem;

    e) 

    konsekventa prudenciālo prasību piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz visām iestāžu grupas sabiedrībām, neskarot Savienības tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles;

    f) 

    direktīvas 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana, ņemot vērā citu to forumu darbu, kas var tikt izveidoti minētajā nozarē.

    ▼M5

    1.a  
    Lai atvieglotu šīs direktīvas 112. panta 1. punktā, 114. panta 1. punktā un 115. panta 1. punktā minētos uzdevumus, konsolidētā uzraudzības iestāde izveido arī uzraudzības iestāžu kolēģijas, ja visiem kādas ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitasuzņēmumiem galvenie biroji atrodas trešās valstīs, ar noteikumu, ka uz trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecas konfidencialitātes prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas šīs direktīvas II iedaļas 1. nodaļā un, attiecīgā gadījumā, Direktīvas 2014/65/ES 76. un 81. pantā.

    ▼M6

    2.  
    Uzraudzības iestāžu kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm uzraudzības iestāžu kolēģijās apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

    ▼B

    3.  
    Kolēģiju izveidošana un darbība balstās uz 115. pantā minētajiem rakstiskajiem plāniem, kas noteikti pēc konsolidētās uzraudzības iestādes apspriešanās ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.
    4.  
    EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos noteikumus.

    EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.

    5.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvās darbības noteikumus.

    EBI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

    Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    ▼M6

    6.  
    Uzraudzības iestāžu kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur uzņēmējdarbību veic 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles, attiecīgā gadījumā ECBS centrālās bankas un attiecīgā gadījumā trešo valstu uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

    ▼M5

    Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā uzņēmējdarbību veic finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 21.a pantu, var piedalīties attiecīgajā uzraudzības iestāžu kolēģijā.

    ▼B

    7.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde vada kolēģijas sanāksmes un izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās. Konsolidētās uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras iecerēts izskatīt. Konsolidētās uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.
    8.  
    Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm iestādēm, jo īpaši 7. pantā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un 51. panta 2. punktā minētos pienākumus.

    ▼M6

    9.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā, informē EBI par uzraudzības iestāžu kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.

    ▼B

    Ja starp kompetentajām iestādēm ir nesaskaņas par uzraudzības kolēģiju darbību, jebkura no attiecīgajām kompetentajām iestādēm var jautājumu nodot EBI un pieprasīt tās atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

    EBI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu var palīdzēt kompetentajām iestādēm arī pēc savas iniciatīvas, ja ir domstarpības par uzraudzības kolēģiju darbību saskaņā ar šo pantu.

    117. pants

    Sadarbības pienākumi

    1.  
    Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Tās sniedz vienai otrai jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga pārējo iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013. Šajā sakarā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu noderīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju.

    Kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI, lai nodrošinātu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2013 izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

    Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu sniedz EBI visu informāciju, kas tai nepieciešama, lai tā veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Regulu (ES) Nr. 1093/2010,.

    Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu praktiski ietekmēt iestādes vai finanšu iestādes finansiālās uzticamības vērtējumu citā dalībvalstī.

    Jo īpaši ES mātes iestāžu, un iestāžu, ko kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, konsolidētās uzraudzības iestādes sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras veic minēto mātesuzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmību attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.

    Pirmajā daļā minētā būtiskā informācija, jo īpaši ietver šādu informāciju:

    a) 

    grupas juridiskās struktūras un pārvaldes struktūras, tostarp organizatoriskās struktūras, ietverot visu regulēto vienību, neregulēto vienību, neregulēto meitasuzņēmumu un nozīmīgo filiāļu, kas ietilpst grupā, mātesuzņēmumu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 74. panta 1. punktu un 109. panta 2. punktu un grupā ietilpstošo regulēto sabiedrību kompetento iestāžu identifikācija;

    b) 

    informācijas ievākšanas procedūras no iestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude;

    c) 

    iestāžu vai citu grupas sabiedrību nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt iestādes;

    d) 

    svarīgas sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tostarp konkrētu pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar 104. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 312. panta 2. punktu.

    2.  

    Kompetentās iestādes var informēt EBI par situācijām,

    a) 

    kad kompetentā iestāde nav darījusi zināmu būtisku informāciju;

    b) 

    ir noraidīts lūgums sadarboties, jo īpaši, apmainīties ar svarīgu informāciju, vai uz to nav sniegta atbilde samērīgā termiņā.

    Neskarot LESD 258. pantu, EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

    EBI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu var arī pēc savas iniciatīvas palīdzēt kompetentajām iestādēm iedibināt konsekventas sadarbības praksi.

    3.  
    Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību attiecībā uz iestādēm, kuras kontrolē ES mātes iestādes, kad iespējams vēršas pie konsolidētās uzraudzības iestādes, ja tām ir nepieciešama informācija par šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstīto pieeju un metodiku īstenošanu, kura jau varētu būt konsolidētās uzraudzības iestādes rīcībā.
    4.  

    Kompetentās iestādes pirms lēmuma pieņemšanas, ja šāds lēmums ir būtisks citas kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai, apspriežas cita ar citu par šādiem jautājumiem:

    a) 

    izmaiņas akcionāru sastāvā un izmaiņas kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja; un

    b) 

    svarīgas sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tostarp īpašu pašu kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar 104. pantu un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 312. panta 2. punktu.

    Piemērojot b) apakšpunktu, vienmēr notiek apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi.

    Tomēr kompetentā iestāde var nolemt atteikties no apspriešanās ar citām kompetentajām iestādēm steidzamības gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriešanās varētu apdraudēt tās lēmuma efektivitāti. Šādos gadījumos kompetentā iestāde pēc lēmuma pieņemšanas bez kavēšanās informē citas kompetentās iestādes.

    ▼M5

    5.  
    Kompetentās iestādes, finanšu ziņu vākšanas vienības un iestādes, kurām uzticēts publiskais pienākums uzraudzīt, vai Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētie atbildīgie subjekti ievēro minētās direktīvas prasības, cieši sadarbojas savā starpā savu attiecīgo kompetenču robežās un cita citai sniedz informāciju, kas ir svarīga to attiecīgajiem pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu (ES) 2015/849, ar noteikumu, ka šāda sadarbība un informācijas apmaiņa neietekmē notiekošu izziņu, izmeklēšanu vai procesu saskaņā ar tās dalībvalsts krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā atrodas kompetentā iestāde, finanšu ziņu vākšanas vienība vai iestāde, kurai uzticēts publiskais pienākums uzraudzīt atbildīgos subjektus, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā.

    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm pēc savas iniciatīvas gadījumā, ja pastāv domstarpības par uzraudzības darbību koordinēšanu, ko veic saskaņā ar šo pantu.

    6.  
    EBI līdz 2020. gada 1. janvārim izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kurās nosaka sadarbības un informācijas apmaiņas veidu starp iestādēm, kas minētas šā panta 5. punktā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu grupām un saistībā ar to, lai konstatētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu nopietnus pārkāpumus.

    ▼B

    118. pants

    Informācijas par vienībām citās dalībvalstīs pārbaude

    Ja, piemērojot šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas verificēt informāciju par kādu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, finanšu iestādi, palīgpakalpojumu uzņēmumu, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību, 125. pantā minētu meitasuzņēmumu vai 119. panta 3. punktā minētu meitasuzņēmumu, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, tad tās lūdz šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes veikt šādu pārbaudi. Iestādes, kas saņem šādu pieprasījumu, atbilstīgi savai kompetencei reaģē uz to, pašas veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt iestādēm, kas izteikušas šo pieprasījumu, vai ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam. Kompetentā iestāde, kas izteikusi pieprasījumu, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.



    II

    iedaļa

    Finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

    119. pants

    Pārvaldītājsabiedrību iekļaušana konsolidētajā uzraudzībā

    ▼M5

    1.  
    Ievērojot 21.a pantu, dalībvalstis pieņem jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības iekļautu konsolidētajā uzraudzībā.

    ▼B

    2.  
    Ja kāds meitasuzņēmums, kas ir iestāde, nav ietverts konsolidētajā uzraudzībā saskaņā ar vienu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 19. pantā minētajiem gadījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas minētais meitasuzņēmums, var lūgt mātesuzņēmumu sniegt informāciju, kas var tām atvieglot minētā meitasuzņēmuma uzraudzību.
    3.  
    Dalībvalstis nodrošina to kompetentajām iestādēm, kas atbild par konsolidēto uzraudzību, iespēju pieprasīt 122. pantā minēto informāciju no iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumiem, kuras nav iekļautas konsolidētajā uzraudzībā. Šādos gadījumos piemēro minētajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.

    120. pants

    Jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība

    1.  
    Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, it īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par meitas sabiedrību uzraudzību, var šai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot vienīgi Direktīvu 2002/87/EK.

    ▼M5

    2.  
    Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde, vienojoties ar apdrošināšanas nozares grupas uzraudzības iestādi, var šai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot vienīgi tās direktīvas noteikumus, kura saistīta ar nozīmīgāko finanšu nozari, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktā.

    ▼B

    3.  
    Konsolidētās uzraudzības iestāde informē EBI un EAAPI, par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu.
    4.  
    EBI, EAAPI un EVTI, izmantojot Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā minēto apvienoto komiteju, izstrādā pamatnostādnes, kas paredzētas, lai apvienotu uzraudzības praksi, un trīs gadu laikā pēc minēto pamatnostādņu pieņemšanas, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu tādam pašam nolūkam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz14. pantu.

    121. pants

    Vadošo amatpersonu kvalifikācija

    Dalībvalstis pieprasa, lai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vadības struktūras locekļiem būtu pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, kā minēts 91. panta 1. punktā, šo pienākumu veikšanai, ņemot vērā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konkrēto lomu.

    122. pants

    Lūgumi sniegt informāciju un veikt inspekcijas

    1.  
    Līdz turpmākai konsolidācijas metožu koordinēšanai dalībvalstis paredz, ka, ja vienas vai vairāku iestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, tad kompetentās iestādes, kas atbild par minēto iestāžu atļaušanu un uzraudzību, vai nu tieši, vai caur meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, pieprasa, lai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi sniegtu jebkādu informāciju, kas ir būtiska minēto meitasuzņēmumu uzraudzībai.
    2.  
    Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt inspekcijas uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai verificētu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem. Ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība, tad var izmantot arī 125. pantā noteikto kārtību. Ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem atrodas kādā dalībvalstī, kas nav meitasuzņēmuma, kas ir iestāde, atrašanās dalībvalsts, tad informācijas pārbaudi uz vietas veic saskaņā ar 118. pantā noteikto kārtību

    123. pants

    Uzraudzība

    1.  
    Neskarot Regulas (ES) Nr. 575/2013 ceturto daļu, dalībvalstis nosaka, ka tajos gadījumos, kad vienas vai vairāku iestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo iestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, kurus šīs iestādes veic ar jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.
    2.  
    Kompetentās iestādes prasa iestādēm ieviest piemērotas riska pārvaldīšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas pārskatu un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes prasa iestādēm ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar minētajām sabiedrībām, izņemot gadījumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. pantā. Kompetentās iestādes uzrauga minētās procedūras un nozīmīgos darījumus.

    124. pants

    Informācijas apmaiņa

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka nav nekādu juridisku šķēršļu, kas konsolidētajā uzraudzībā ietvertajām sabiedrībām, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem vai 119. panta 3. punktā minētajiem meitasuzņēmumiem neļauj apmainīties ar informāciju, kura ir svarīga uzraudzībā, saskaņā ar 110. pantu un 3. nodaļu.
    2.  
    Ja mātesuzņēmums un kāds no tā meitasuzņēmumiem, kas ir iestāde, atrodas dažādās dalībvalstīs, katras dalībvalsts kompetentās iestādes savstarpēji paziņo visu svarīgo informāciju, kas var ļaut vai palīdzēt veikt konsolidēto uzraudzību.

    Ja mātesuzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts kompetentās iestādes pašas neveic konsolidēto uzraudzību saskaņā ar 111. pantu, kompetentās iestādes, kas atbild par šādas uzraudzības veikšanu, var lūgt, lai tās pieprasa no mātesuzņēmuma jebkādu informāciju, kas var būt svarīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to minētajām kompetentajām iestādēm.

    3.  
    Dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm apmainīties ar 2. punktā minēto informāciju, apzinoties, ka finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, finanšu iestāžu vai palīgpakalpojumu uzņēmumu gadījumā informācijas vākšana vai glabāšana nenozīmē to, ka kompetentajām iestādēm individuāli jāpilda uzraudzības funkcijas attiecībā uz šīm iestādēm vai sabiedrībām.

    Tāpat arī dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm apmainīties ar 122. pantā minēto informāciju, apzinoties, ka informācijas vākšana vai glabāšana nenozīmē, ka kompetentās iestādes veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz jauktās darbības pārvaldītājsabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, kas nav kredītiestādes vai 119. panta 3. punktā minētie meitasuzņēmumi.

    125. pants

    Sadarbība

    1.  
    Ja iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairāki meitasuzņēmumi, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kas pilda publisko uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības vai tie citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Neierobežojot attiecīgo iestāžu kompetenci, šīs iestādes savstarpēji sniedz jebkādu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu un ļaut veikt uzraugāmo sabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.

    ▼M5

    Ja saskaņā ar šīs direktīvas 111. pantu tās grupas konsolidētā uzraudzības iestāde, kurā ir mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un koordinators, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 10. pantu, ir atšķirīgas iestādes, tad konsolidētās uzraudzības iestāde un koordinators sadarbojas, lai konsolidēti piemērotu šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013. Lai izveidotu un veicinātu efektīvu sadarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde un koordinators rakstiski nosaka koordinēšanas un sadarbības kārtību.

    ▼M6

    2.  
    Uz informāciju, kura saņemta konsolidētās uzraudzības ietvaros, un jo īpaši uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šīs direktīvas 53. panta 1. punktā attiecībā uz kredītiestādēm vai Direktīvas (ES) 2019/2034 15. pantā.

    ▼B

    3.  
    Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, izveido Regulas (ES) Nr. 575/2013 11. pantā minētos finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

    126. pants

    Sankcijas

    Saskaņā ar šīs sadaļas 1. nodaļas IV iedaļu dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri pieņemti, lai transponētu šo nodaļu, var noteikt administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai.

    127. pants

    Trešo valstu īstenotās konsolidētās uzraudzības līdzvērtīguma novērtējums

    1.  
    Ja uz iestādi, kuras mātesuzņēmums ir iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, neattiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar 111. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai uz iestādi attiecas trešās valsts uzraudzības iestādes konsolidētā uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šajā direktīvā noteiktie principi un Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas prasības.

    Novērtējumu pēc pieprasījuma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju Savienībā, vai pēc savas iniciatīvas veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojams 3. punkts. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

    2.  
    Komisija var pieprasīt, lai Eiropas Banku komiteja sniegtu vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu uzraudzības iestāžu konsolidētās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus attiecībā uz iestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī. Eiropas Banku komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktās konsolidētās uzraudzības režīmā. EBI palīdz Komisijai un Eiropas Banku komitejai veikt šos uzdevumus, arī novērtējot, vai šādas pamatnostādnes būtu jāatjaunina.

    Kompetentā iestāde, kas veic 1. punkta pirmajā daļā paredzēto novērtējumu, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar EBI.

    3.  
    Ja līdzvērtīga uzraudzība nepastāv, dalībvalstis iestādei mutatis mutandis piemēro šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz iestāžu konsolidētās uzraudzības mērķus.

    Kompetentā iestāde, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm apstiprina minētās uzraudzības metodes.

    Kompetentās iestādes it īpaši var lūgt izveidot finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuras galvenais birojs ir Savienībā, un noteikumus par konsolidēto uzraudzību piemērot šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētās pozīcijas uzraudzībai vai šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības iestāžu konsolidētās pozīcijas uzraudzībai.

    Šīs uzraudzības metodes ir izstrādātas tā, lai sasniegtu šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus, un par tām paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.



    4.

    NODAĻA

    Kapitāla rezerves



    I

    iedaļa

    Rezerves

    128. pants

    Definīcijas

    Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    "kapitāla saglabāšanas rezerves" ir pašu kapitāls, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar 129. pantu;

    2) 

    "iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves" ir pašu kapitāls, kas iestādei ir jāuztur saskaņā ar 130. pantu;

    3) 

    "G-SNI rezerve" ir pašu kapitāls, kas ir jāuztur saskaņā ar 131. panta 4. punktu;

    4) 

    "O-SNI rezerve" ir pašu kapitāls, ko var prasīt uzturēt saskaņā ar 131. panta 5. punktu;

    5) 

    "sistēmiskā riska rezerves" ir pašu kapitāls, kas iestādei ir jāuztur vai ko tai var prasīt uzturēt saskaņā ar 133. pantu;

    6) 

    "apvienoto rezervju prasība" ir kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas vajadzīgs, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi ir papildināta ar:

    a) 

    iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm;

    b) 

    G-SII rezervi;

    c) 

    O-SII rezervi;

    d) 

    sistēmiskā riska rezervi,

    7) 

    "pretciklisko rezervju norma" ir koeficients, kas iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, un ko nosaka saskaņā ar 136. pantu, vai 137. pantu vai ko nosaka attiecīgā trešās valsts iestāde -atkarībā no gadījuma;

    8) 

    "iekšzemē atļauju saņēmusi iestāde" ir iestāde, kura ir saņēmusi atļauju dalībvalstī, par kuras pretciklisko rezervju normas noteikšanu ir atbildīga konkrēta norīkotā iestāde;

    9) 

    "rezervju orientieris" ir rezervju etalonnorma, ko aprēķina saskaņā ar 135. panta 1. punktu.

    ▼M5

    Pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas tiek uzturēts nolūkā izpildīt apvienoto rezervju prasību, kura minēta šā panta pirmās daļas 6. punktā, iestādes neizmanto tam, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, papildu pašu kapitāla prasības, kas noteiktas, ievērojot šīs direktīvas 104.a pantu, nolūkā novērst riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, un pamatnostādnes, kas paziņotas saskaņā ar šīs direktīvas 104.b panta 3. punktu, nolūkā novērst riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

    Pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas tiek uzturēts nolūkā izpildīt vienu no tā apvienoto rezervju prasības elementiem, iestādes neizmanto, lai izpildītu citus tā apvienoto rezervju prasības piemērojamos elementus.

    Pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas tiek uzturēts nolūkā izpildīt šā panta pirmās daļas 6. punktā minēto apvienoto rezervju prasību, iestādes neizmanto, lai izpildītu uz risku balstītos komponentus prasībās, kuras ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantā.

    ▼M6 —————

    ▼M5

    129. pants

    Prasība uzturēt kapitāla saglabāšanas rezerves

    1.  
    Dalībvalstis prasa, lai iestādes – papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam, kas tiek uzturēts ar mērķi izpildīt jebkuru no pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, – uzturētu tādas kapitāla saglabāšanas rezerves pirmā līmeņa pamata kapitālam, kuras atbilst 2,5 % no to kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina individuāli un konsolidēti saskaņā ar minētās Regulas 92. panta 3. punktu, kā piemērojams saskaņā ar minētās regulas Pirmās daļas II sadaļu.

    ▼M6 —————

    ▼M5

    5.  
    Ja iestāde nespēj pilnībā izpildīt šā panta 1. punktā minētās prasības, tai piemēro 141. panta 2. un 3. punktā izklāstītos peļņas sadales ierobežojumus.

    130. pants

    Prasība uzturēt iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

    1.  
    Dalībvalstis iestādēm prasa uzturēt iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, kas atbilst to kopējai riska darījumu vērtībai, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu un reizina ar svērtām vidējām pretciklisko rezervju normām, ko aprēķina individuāli un konsolidēti saskaņā ar šīs direktīvas 140. pantu, kā tas paredzēts minētās regulas Pirmās daļas II sadaļā. Minētās rezerves sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    ▼M6 —————

    ▼M5

    5.  
    Ja iestāde nespēj pilnībā izpildīt šā panta 1. punktā minētās prasības, tai piemēro 141. panta 2. un 3. punktā izklāstītos peļņas sadales ierobežojumus.

    ▼B

    131. pants

    Globālas un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes

    ▼M5

    1.  
    Dalībvalstis norīko iestādi, kam ir jābūt atbildīgai par to, lai konsolidēti tiktu apzinātas G-SNI un, attiecīgā gadījumā, individuāli, subkonsolidēti vai konsolidēti tiktu apzinātas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI), kas ir saņēmušas atļauju to jurisdikcijā. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Dalībvalstis var norīkot vairāk nekā vienu iestādi.

    G-SNI ir jebkuras no turpmāk minētajām:

    a) 

    grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; vai

    b) 

    iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums.

    C-SNI var būt vai nu iestāde. vai grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes iestāde, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

    ▼B

    2.  

    G-SNI apzināšanas metodoloģijas pamatā ir šādas kategorijas:

    a) 

    grupas lielums;

    b) 

    grupas sasaiste ar finanšu sistēmu;

    c) 

    grupas sniegto pakalpojumu vai nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamība;

    d) 

    grupas sarežģītība;

    e) 

    grupas pārrobežu darbība, tostarp pārrobežu darbība starp dalībvalstīm un starp dalībvalsti un trešo valsti.

    Katra kategorija tiek vērtēta kā vienādi nozīmīga un sastāv no kvantificējamiem rādītājiem.

    Piemērojot šo metodoloģiju, par katru vērtēto sabiedrību, kā minēts 1. punktā, iegūst vispārēju vērtējumu, kas ļauj attiecīgās G-SNI identificēt un iedalīt apakškategorijā, kā aprakstīts 9. punktā.

    ▼M5

    2.a  

    G-SNI apzināšanas papildu metodikas pamatā ir šādas kategorijas:

    a) 

    šā panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētās kategorijas;

    b) 

    grupas pārrobežu darbība, izņemot grupas darbības iesaistītajās dalībvalstīs, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 4. pantā ( 19 ).

    Katra kategorija tiek vērtēta kā līdzvērtīga un sastāv no kvantificējamiem rādītājiem. Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajām kategorijām rādītāji ir tādi paši kā atbilstošie rādītāji, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu.

    Piemērojot šo apzināšanas papildu metodiku, par katru vērtēto sabiedrību, kā minēts 1. punktā, iegūst papildu vispārēju vērtējumu, uz kura pamata kompetentās vai norīkotās iestādes var veikt vienu no 10. punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

    ▼B

    3.  

    C-SNI tiek apzinātas saskaņā ar 1. punktu. Sistēmisko nozīmīgumu novērtē, pamatojoties uz vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

    a) 

    lielums;

    b) 

    nozīmīgums Savienības vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikā;

    c) 

    pārrobežu darbības nozīmība;

    d) 

    attiecīgās iestādes vai grupas savstarpējā sasaiste ar finanšu sistēmu.

    ▼M5

    EBI, pēc apspriešanās ar ESRK, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2015. gada 1. janvārim izdod pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem attiecībā uz C-SNI novērtēšanu nosaka šā punkta piemērošanas nosacījumus. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā starptautiskās sistēmas attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām iekšzemes iestādēm un Savienības un valsts iezīmes.

    EBI, pēc apspriešanās ar ESRK, līdz 2020. gada 31. decembrim sniedz ziņojumu Komisijai par atbilstīgo metodiku C-SNI rezervju normu izstrādi un kalibrēšanu.

    ▼B

    4.  
    Katra G-SNI konsolidēti uztur G-SNI rezerves, kas atbilst tai apakškategorijai, kurā attiecīgā G-SNI ir iedalīta. Minētās rezerves sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla un papildina to.

    ▼M5

    5.  
    Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde, ņemot vērā C-SNI apzināšanas kritērijus, var likt katrai C-SNI attiecīgi konsolidēti, subkonsolidēti vai individuāli uzturēt C-SNI rezerves līdz 3 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu. Minētās rezerves sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    ▼M5

    5.a  
    Atkarībā no Komisijas atļaujas, kas minēta šā punkta trešajā daļā, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde var likt katrai C-SNI attiecīgi konsolidēti, subkonsolidēti vai individuāli uzturēt C-SNI rezerves, kas ir lielākas par 3 % no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu. Minētās rezerves sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    ESRK sešās nedēļās pēc šā panta 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz Komisijai atzinumu par to, vai C-SNI rezerves ir uzskatāmas par piemērotām. Arī EBI var sniegt Komisijai atzinumu par rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. panta 1. punktu.

    Komisija – trīs mēnešos pēc 7. punktā minētā ESRK paziņojuma pārsūtīšanas Komisijai –, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESRK un EBI sniegto novērtējumu un pārliecinājusies, ka C-SNI rezerves neizraisa tādu nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, kas veido vai rada šķērsli pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pieņem aktu, ar kuru kompetentajai iestādei vai norīkotajai iestādei atļauj pieņemt ierosināto pasākumu.

    ▼B

    6.  

    Izvirzot prasību uzturēt C-SNI rezerves, kompetentā vai norīkotā iestāde ievēro sekojošo:

    a) 

    C-SNI rezervei nav jāizraisa nesamērīga nelabvēlīga ietekme uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;

    b) 

    C-SNI rezerve kompetentajai vai norīkotajai iestādei jāpārskata vismaz reizi gadā.

    ▼M5

    7.  

    Pirms tiek noteiktas vai mainītas C-SNI rezerves, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde par to paziņo ESRK vienu mēnesi pirms 5. punktā minētā lēmuma publicēšanas un trīs mēnešus pirms 5.a punktā minētā kompetentās iestādes vai norīkotās iestādes lēmuma publicēšanas. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm. Šādos paziņojumos sīki apraksta:

    ▼B

    a) 

    pamatojums, kādēļ tiek uzskatīts, ka C-SNI rezerves varētu būt lietderīgs un samērīgs līdzeklis, lai mazinātu risku;

    b) 

    novērtējums par C-SNI rezervju iespējamo labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi uz iekšējo tirgu, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju;

    c) 

    C-SNI rezervju norma, ko attiecīgā dalībvalsts vēlas noteikt.

    ▼M5

    8.  

    Neskarot 133. pantu un šā panta 5. punktu, ja C-SNI ir meitasuzņēmums vai nu tādai G-SNI, vai C-SNI, kura ir vai nu iestāde, vai grupa, ko vada ES mātes iestāde, un kurai konsolidēti piemēro C-SNI rezerves, tad rezerves, ko individuāli vai subkonsolidēti piemēro C-SNI, nepārsniedz mazāko no turpmāk minētajiem rādītājiem:

    a) 

    summu, ko veido augstākā no G-SNI vai C-SNI rezervju normām, kuru konsolidēti piemēro grupai, un 1 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un

    b) 

    3 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, vai normu, ko Komisija ir atļāvusi konsolidēti piemērot attiecīgajai grupai saskaņā ar šā panta 5.a punktu.

    9.  
    Ir vismaz piecas G-SNI apakškategorijas. Zemāko robežšķirtni un robežšķirtnes starp atsevišķām apakškategorijām nosaka pēc vērtējumiem, kas noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto apzināšanas metodiku. Blakus esošu apakškategoriju robežvērtējumi ir skaidri definēti, un tie atbilst principam, saskaņā ar kuru atsevišķām apakškategorijām, izņemot piekto apakškategoriju un jebkuru pievienotu augstāku apakškategoriju, piemēro pastāvīgu lineāru sistēmiskās nozīmes palielinājumu, kura rezultātā lineāri palielinās prasība nodrošināt papildu pirmā līmeņa pamata kapitālu. Šā punkta vajadzībām sistēmiskā nozīme ir gaidāmā ietekme, ko grūtībās nonākušas G-SNI atstātu uz globālo finanšu tirgu. Zemākajai apakškategorijai piemēro G-SNI rezerves 1 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un katrai nākamajai apakškategorijai piemērotais rezervju palielinājuma gradients ir vismaz 0,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. punktu.
    10.  

    Neskarot 1. un 9. punktu un izmantojot 9. punktā minētās apakškategorijas un robežvērtējumus, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde, īstenojot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu, var:

    a) 

    pārcelt G-SNI no zemākas apakškategorijas uz augstāku apakškategoriju;

    b) 

    pārcelt kādu 1. punktā minēto sabiedrību, kuras vispārējais vērtējums, kā minēts 2. punktā, ir zemāks par zemākās apakškategorijas robežvērtējumu, uz minēto apakškategoriju vai uz kādu augstāku apakškategoriju, tādējādi norādot, ka tā ir G-SNI;

    c) 

    ņemot vērā vienoto noregulējuma mehānismu, pamatojoties uz 2.a punktā minēto papildu vispārējo vērtējumu, pārcelt G-SNI no augstākas apakškategorijas uz zemāku apakškategoriju.

    ▼M5 —————

    ▼M5

    12.  
    Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde ESRK paziņo G-SNI un C-SNI nosaukumus un attiecīgo apakškategoriju, kurā ir iedalīta katra G-SNI. Paziņojumā iekļauj pilnu pamatojumu, kāpēc ir vai nav īstenota uzraudzības vērtēšana saskaņā ar 10. punkta a), b) un c) apakšpunktu. ESRK nekavējoties nosūta šādus paziņojumus Komisijai un EBI un publisko minēto iestāžu nosaukumus. Kompetentās iestādes vai norīkotās iestādes publisko to apakškategoriju, kurā ir iedalīta katra G-SNI.

    Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde katru gadu pārskata G-SNI un C-SNI apzināšanu un G-SNI iedalīšanu attiecīgajās apakškategorijās un par rezultātu ziņo attiecīgajai sistēmiski nozīmīgai iestādei un ESRK, kas nekavējoties nosūta rezultātus Komisijai un EBI. Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde publisko atjaunināto sarakstu ar apzinātajām sistēmiski nozīmīgām iestādēm un apakškategoriju, kurā iedalīta katra apzinātā G-SNI.

    ▼M5 —————

    ▼M5

    14.  
    Ja attiecībā uz kādu grupu ir konsolidēti jāpiemēro G-SNI rezerves un C-SNI rezerves, tad piemēro augstākās rezerves.
    15.  
    Ja attiecībā uz kādu iestādi ir jāpiemēro sistēmiskā riska rezerves, kas noteiktas saskaņā ar 133. pantu, minētās rezerves summē ar C-SNI rezervēm vai G-SNI rezervēm, ko piemēro saskaņā ar šo pantu.

    Ja šīs direktīvas 133. panta 10., 11. vai 12. punkta nolūkā aprēķinātās sistēmiskā riska rezervju normas un tai pašai iestādei piemērotās C-SNI rezervju vai G-SNI rezervju normas summa pārsniegtu 5 %, piemēro šā panta 5.a punktā izklāstīto procedūru.

    ▼M5 —————

    ▼M5

    18.  
    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros šā panta nolūkos precizē metodikas, saskaņā ar kurām kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde tādu iestādi vai grupu, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, apzina kā G-SNI, un, ņemot vērā starptautiski saskaņotus standartus, precizē metodiku, lai definētu apakškategorijas un G-SNI iedalītu apakškategorijās atbilstīgi to sistēmiskajai nozīmei.

    EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 30. jūnijam.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

    ▼M5 —————

    ▼M5

    133. pants

    Prasība uzturēt sistēmiskā riska rezerves

    1.  
    Katra dalībvalsts var ieviest pirmā līmeņa pamata kapitāla sistēmiskā riska rezerves finanšu sektorā vai vienā vai vairākās minētā sektora apakšgrupās visiem riska darījumiem vai to apakšgrupām, kā minēts šā panta 5. punktā, lai novērstu un mazinātu makroprudenciālus vai sistēmiskus riskus, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 un šīs direktīvas 130. un 131. pants, proti, risku izraisīt finanšu sistēmas darbības traucējumus, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku konkrētā dalībvalstī.
    2.  

    Sistēmiskā riska rezervi iestādes aprēķina šādi:

    image

    kur:

    BSR = sistēmiskā riska rezerve;

    rT = rezervju norma, ko piemēro iestādes kopējai riska darījumu vērtībai;

    ET = iestādes kopējā riska darījumu vērtība, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

    i = indekss, ar ko apzīmē riska darījumu apakšgrupu, kā minēts 5. punktā;

    ri = rezervju norma, ko piemēro riska darījumu apakšgrupas “i” riska darījumu vērtībai; un

    Ei = iestādes riska darījumu vērtība riska darījumu apakšgrupai “i”, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

    3.  
    Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis norīko iestādi, kam ir jābūt atbildīgai par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un tādu riska darījumu un iestāžu apakšgrupu apzināšanu, kurām to piemēro. Minētā iestāde ir vai nu kompetentā iestāde, vai norīkotā iestāde.
    4.  
    Šā panta 1. punkta nolūkā attiecīgā kompetentā vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde var prasīt iestādēm, lai tās individuāli, konsolidēti vai subkonsolidēti, kā tas piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļu, uzturētu sistēmiskā riska rezerves pirmā līmeņa pamata kapitālam, ko aprēķina saskaņā ar šā panta 2. punktu.
    5.  

    Sistēmiskā riska rezerves var piemērot:

    a) 

    visiem riska darījumiem dalībvalstī, kura nosaka minētās rezerves;

    b) 

    šādiem nozares riska darījumiem, kas ir veikti dalībvalstī, kura nosaka minētās rezerves:

    i) 

    visiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU attiecībā uz fiziskām personām, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

    ii) 

    visiem riska darījumiem attiecībā uz juridiskām personām, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku;

    iii) 

    visiem riska darījumiem attiecībā uz juridiskām personām, izņemot ii) punktā precizētos riska darījumus;

    iv) 

    visiem riska darījumiem attiecībā uz fiziskām personām, izņemot i) punktā precizētos riska darījumus;

    c) 

    visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot 12. un 15. punktu;

    d) 

    nozares riska darījumiem, kā noteikts šā punkta b) apakšpunktā, citās dalībvalstīs vienīgi nolūkā dot iespēju atzīt citas dalībvalsts noteiktu rezervju normu saskaņā ar 134. pantu;

    e) 

    riska darījumiem, kas ir veikti trešās valstīs;

    f) 

    jebkādu b) apakšpunktā apzināto riska darījumu kategoriju apakšgrupām.

    6.  
    Apspriedusies ar ESRK, EBI līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu – par riska darījumu attiecīgajiem apakšsektoriem, kam kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde var piemērot sistēmiskā riska rezerves saskaņā ar šā panta 5. punkta f) apakšpunktu.
    7.  
    Sistēmiskā riska rezerves piemēro visu iestāžu vai vienas vai vairāku minēto iestāžu apakšgrupu, attiecībā uz kurām attiecīgās dalībvalsts iestādes ir kompetentas saskaņā ar šo direktīvu, visiem riska darījumiem vai riska darījumu apakšgrupai, kā minēts šā panta 5. punktā, un tās nosaka ar korekcijas pakāpēm 0,5 procentpunktu apmērā vai apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentpunktiem. Attiecībā uz dažādām iestāžu un riska darījumu apakšgrupām var noteikt atšķirīgas prasības. Ar sistēmiskā riska rezervēm nerisina riskus, kas ir segti ar 130. un 131. pantu.
    8.  

    Izvirzot prasību uzturēt sistēmiskā riska rezerves, kompetentā vai norīkotā iestāde ievēro to, ka:

    a) 

    sistēmiskā riska rezerves neizraisa nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķērsli pienācīgai iekšējā tirgus darbībai;

    b) 

    kompetentajai vai norīkotajai iestādei ir sistēmiskā riska rezerves jāpārskata vismaz reizi divos gados;

    c) 

    sistēmiskā riska rezerves nav izmantojamas, lai novērstu riskus, kas ir segti ar 130. un 131. pantu.

    9.  
    Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde pirms 13. punktā minētā lēmuma publicēšanas paziņo par to ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm.

    Ja iestāde, kurai piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, ir meitas uzņēmums, kura mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde paziņo par to arī minētās dalībvalsts iestādēm.

    Ja sistēmiskā riska rezervju normu piemēro riska darījumiem trešās valstīs, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde paziņo par to arī ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta minēto trešo valstu uzraudzības iestādēm.

    Šādos paziņojumos sīki apraksta:

    a) 

    makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus dalībvalstī;

    b) 

    iemeslus, kādēļ makroprudenciālo vai sistēmisko risku apjoms apdraud finanšu sistēmas stabilitāti valsts līmenī, tādējādi pamatojot sistēmiskā riska rezervju normu;

    c) 

    pamatojumu, kādēļ tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska rezerves varētu būt lietderīgs un samērīgs līdzeklis, lai mazinātu risku;

    d) 

    novērtējumu par sistēmiskā riska rezervju iespējamo labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi uz iekšējo tirgu, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju;

    e) 

    sistēmiskā riska rezervju normu vai normas, ko kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde vēlas noteikt, riska darījumus, kuriem šādas normas tiek piemērotas, un iestādes, uz kurām attiecas šādas normas;

    f) 

    ja sistēmiskā riska rezervju norma tiek piemērota visiem riska darījumiem, – pamatojumu tam, kādēļ kompetentā vai norīkotā iestāde uzskata, ka sistēmiskā riska rezerves nedublē 131. pantā paredzēto C-SNI rezervju darbību.

    Ja lēmuma par sistēmiskā riska rezervju normas noteikšanu rezultātā tiek samazināta vai netiek mainīta iepriekš noteiktā rezervju norma, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde ievēro tikai šo punktu.

    10.  
    Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, nerezultējas ar apvienotu sistēmiskā riska rezervju normu, kas attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem pārsniedz 3 %, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde sniedz paziņojumu ERSK saskaņā ar 9. punktu vienu mēnesi pirms 13. punktā minētā lēmuma publicēšanas.

    Šā punkta nolūkā tādas sistēmiskā riska rezerves normas atzīšanu, kuru noteikusi cita dalībvalsts saskaņā ar 134. pantu, neieskaita 3 % robežvērtībā.

    11.  
    Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, rezultējas ar apvienotu sistēmiskā riska rezervju normu līmenī, kas ir augstāks par 3 % un nepārsniedz 5 % attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem, tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde, kura nosaka minētās rezerves, paziņojumā, ko sniedz saskaņā ar 9. punktu, lūdz Komisijas atzinumu. Komisija sniedz atzinumu mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

    Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde, kura nosaka minētās sistēmiskā riska rezerves, ievēro minēto atzinumu vai sniedz iemeslus, kādēļ tā to nedarīs.

    Ja iestāde, kurai piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, ir meitasuzņēmums, kura mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde paziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar 9. punktu, lūdz Komisijas un ESRK ieteikumu.

    Komisija un ESRK sniedz katra savu ieteikumu sešās nedēļās pēc paziņojuma saņemšanas.

    Ja meitasuzņēmuma un mātesuzņēmuma kompetentās vai norīkotās iestādes nepiekrīt sistēmiskā riska rezervju normai vai normām, kas piemērojamas minētajai iestādei, un ja negatīvu ieteikumu sniedz gan Komisija, gan ESRK, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde var nodot šo jautājumu EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Lēmumu noteikt sistēmiskā riska rezervju normu vai normas minētajiem riska darījumiem atceļ līdz brīdim, kad EBI būs pieņēmusi lēmumu.

    12.  
    Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, rezultējas ar apvienoto sistēmiskā riska rezervju normu, kas attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem pārsniedz 5 %, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde pirms sistēmiskā riska rezervju īstenošanas lūdz Komisijas atļauju.

    ESRK sešās nedēļās pēc šā panta 9. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz Komisijai atzinumu par to, vai sistēmiskā riska rezerves ir uzskatāmas par piemērotām. Arī EBI var sniegt Komisijai atzinumu par minētajām sistēmiskā riska rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. panta 1. punktu.

    Komisija trīs mēnešos pēc 9. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESRK un EBI sniegto novērtējumu un pārliecinājusies, ka sistēmiskā riska rezervju norma vai normas neizraisa nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā un tādējādi neveido vai nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pieņem aktu, ar ko kompetentajai iestādei vai, attiecīgā gadījumā, norīkotajai iestādei atļauj pieņemt ierosināto pasākumu.

    13.  

    Katra kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde paziņo, ka ir noteikta vai mainīta viena vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, publicējot to atbilstīgā tīmekļa vietnē. Minētajā publikācijā ietver vismaz šādu informāciju:

    a) 

    sistēmiskā riska rezervju norma vai normas;

    b) 

    iestādes, kurām piemēro sistēmiskā riska rezerves;

    c) 

    riska darījumi, kuriem piemēro sistēmiskā riska rezervju normu vai normas;

    d) 

    pamatojums sistēmiskā riska rezervju normas vai normu noteikšanai vai mainīšanai;

    e) 

    diena, no kuras iestādes piemēro sistēmiskā riska rezervju noteikšanu vai mainīšanu; un

    f) 

    to valstu nosaukumi, kurās tajās esošie riska darījumi ir atzīti sistēmiskā riska rezervēs.

    Ja pirmās daļas d) apakšpunktā minētās informācijas publicēšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, minēto informāciju publikācijā neietver.

    14.  
    Ja iestāde nespēj pilnībā izpildīt šā panta 1. punktā noteiktās prasības, tai piemēro 141. panta 2. un 3. punktā izklāstītos peļņas sadales ierobežojumus.

    Ja sadales ierobežojumu piemērošanas rezultātā iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls netiek uzlabots pietiekami, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, kompetentās iestādes var veikt papildu pasākumus saskaņā ar 64. pantu.

    15.  
    Ja kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde nolemj noteikt sistēmiskā riska rezerves, pamatojoties uz riska darījumiem, kas veikti citās dalībvalstīs, rezerves nosaka vienādi visiem riska darījumiem Savienībā, ja vien rezerves nenosaka tādēļ, lai saskaņā ar 134. pantu atzītu sistēmiskā riska rezervju normu, ko noteikusi cita dalībvalsts.

    134. pants

    Sistēmiskā riska rezervju normas atzīšana

    1.  
    Citas dalībvalstis var atzīt sistēmiskā riska rezervju normu, kas noteikta saskaņā ar 133. pantu, un var minēto normu piemērot iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm attiecībā uz riska darījumiem dalībvalstī, kura nosaka minēto normu.
    2.  
    Ja dalībvalstis atzīst sistēmiskā riska rezervju normu attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm saskaņā ar 1. punktu, tās par to paziņo ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta Komisijai, EBI un dalībvalstij, kura nosaka minēto normu.
    3.  
    Pieņemot lēmumu par to, vai atzīt sistēmiskā riska rezervju normu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts ņem vērā informāciju, ko iesniegusi tā dalībvalsts, kas nosaka minēto normu saskaņā ar 133. panta 9. un 13. punktu.
    4.  
    Ja dalībvalstis atzīst sistēmiskā riska rezervju normu attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm, minētās sistēmiskā riska rezerves var summēt ar sistēmiskā riska rezervēm, ko piemēro saskaņā ar 133. pantu, ar noteikumu, ka rezerves attiecas uz atšķirīgiem riskiem. Ja rezerves attiecas uz vieniem un tiem pašiem riskiem, piemēro tikai augstākās rezerves.
    5.  
    Dalībvalsts, kura nosaka sistēmiskā riska rezervju normu saskaņā ar šīs direktīvas 133. pantu, var lūgt ESRK izdot ieteikumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, kuras var atzīt sistēmiskā riska rezervju normu.

    ▼B



    II

    iedaļa

    Pretciklisko kapitāla rezervju noteikšana un aprēķināšana

    135. pants

    ESRK norādes par pretciklisko rezervju normu noteikšanu

    1.  

    ESRK var, pieņemot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu, sniegt norādes dalībvalstu norīkotajām iestādēm atbilstīgi 136. panta 1. punktam par pretciklisko rezervju normu noteikšanu, tai skaitā:

    a) 

    principus, ko norīkotās iestādes var izmantot, pieņemot lēmumus par atbilstīgu pretciklisko rezervju normu, un kas nodrošina, ka iestādes pieņem attiecīgajiem makroekonomiskajiem cikliem atbilstīgu pieeju, un kas sekmē atbilstīgu un konsekventu lēmumu pieņemšanu visās dalībvalstīs;

    b) 

    vispārīgas norādes par:

    i) 

    kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecības novirzes no ilgtermiņa tendencēm mērīšanu un aprēķināšanu;

    ii) 

    136. panta 2. punktā pieprasīto rezervju orientieru aprēķināšanu;

    c) 

    norādes par mainīgajiem lielumiem, kas norāda uz sistēmas mēroga risku, kuri saistīti ar pārmērīga kredītu pieauguma laikposmiem, saasināšanos finanšu sistēmā, jo īpaši par attiecīgo kredītapjoma attiecību pret IKP, tās novirzi no ilgtermiņa tendences un par citiem tādiem attiecīgajiem faktoriem, tostarp reaģēšanu uz notikumiem atsevišķās ekonomikas nozarēs, kurus norīkotajām iestādēm būtu jāizmanto lēmumos par piemērotu pretciklisko rezervju normu saskaņā ar 136. pantu;

    d) 

    norādes par mainīgajiem lielumiem, tostarp kvalitatīvajiem kritērijiem, kas norāda, ka rezerves būtu jāsaglabā, jāsamazina vai pilnībā jāatceļ.

    2.  
    Ja ESRK izdod ieteikumu saskaņā ar 1. punktu, tā pienācīgi ņem vērā dalībvalstu atšķirības un it īpaši to dalībvalstu iezīmes, kurām ir maza un atvērta ekonomika.
    3.  
    Ja ESRK ir izdevusi ieteikumu saskaņā ar 1. punktu, tā to pārskata un pēc vajadzības atjaunina, ņemot vērā pieredzi saistībā ar rezervju noteikšanu saskaņā ar šo direktīvu vai starptautiskās prakses tendences.

    136. pants

    Pretciklisko rezervju normu noteikšana

    1.  
    Katra dalībvalsts ieceļ publiskā sektora iestādi vai struktūru ("norīkotā iestāde"), kas ir atbildīga par pretciklisko rezervju normas noteikšanu šajā dalībvalstī.
    2.  

    Katra norīkotā iestāde reizi ceturksnī aprēķina rezervju orientieri, ko izmanto kā atsauci, pieņemot lēmumu par pretciklisko rezervju normas noteikšanu saskaņā ar 3. punktu. Rezervju orientieris saprotami atspoguļo kredītu ciklu un risku, kas saistīts ar pārmērīgu kredītu pieaugumu dalībvalstī, un pienācīgi ņem vērā attiecīgās valsts ekonomikas iezīmes. Tās pamatā ir kredītu un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendencēm, ņemot vērā inter alia:

    a) 

    kredītlīmeņa pieauguma rādītāju attiecīgajā jurisdikcijā un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo šajā dalībvalstī piešķirto kredītu un IKP attiecības izmaiņas;

    b) 

    jebkādas aktuālas norādes, ko uztur ESRK saskaņā ar 135. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    ▼M5

    3.  

    Katra norīkotā iestāde reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un savas dalībvalsts pretciklisko rezervju normas atbilstību un vajadzības gadījumā nosaka vai koriģē pretciklisko rezervju normu. To darot, katra norīkotā iestāde ņem vērā:

    ▼B

    a) 

    rezervju orientieri, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu;

    b) 

    jebkādas aktuālas norādes, ko uztur ESRK saskaņā ar 135. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktu, un jebkādus ESRK izdotos ieteikumus par rezervju normas noteikšanu;

    c) 

    citus mainīgos lielumus, ko norīkotā iestāde uzskata par būtiskiem, lai pārvarētu ciklisko sistēmisko risku.

    4.  
    Pretciklisko rezervju norma, ko izsaka kā procentuālu daļu no iestāžu, kurām attiecīgajā dalībvalstī ir kredītriska darījumi, kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir 0 %–2,5 % apmērā, un to kalibrē 0,25 procentpunktu pakāpēs vai pakāpēs, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentpunktiem. Ja tas ir pamatoti, ņemot vērā 3. punktā norādītos apsvērumus, norīkotā iestāde šīs direktīvas 140. panta 2. punktā noteiktajam mērķim var noteikt pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.
    5.  
    Kad norīkotā iestāde pirmo reizi nosaka pretciklisko rezervju normu, kas ir lielāka par nulli, vai kad norīkotā iestāde pēc tam palielina noteikto pretciklisko rezervju normu, tā pieņem arī lēmumu par dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezervju norma, aprēķinot iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves. Šī diena nav vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad palielinātā rezervju norma tiek paziņota saskaņā ar 7. punktu. Ja šis termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem pēc palielinātās rezervju normas paziņošanas, šo saīsināto piemērošanas termiņu pamato ar ārkārtas apstākļiem.
    6.  
    Ja norīkotā iestāde samazina esošo pretciklisko rezervju normu, neatkarīgi no tā, vai to samazina līdz nullei vai ne, norīkotā iestāde arī lemj par aptuvenu laikposmu, kurā nav gaidāma rezervju palielināšana. Tomēr minētais aptuvenais laikposms nav norīkotajai iestādei saistošs.

    ▼M5

    7.  

    Katra norīkotā iestāde reizi ceturksnī savā tīmekļa vietnē publicē vismaz šādu informāciju:

    a) 

    piemērojamo pretciklisko rezervju normu;

    b) 

    attiecīgo kredītu un IKP attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendencēm;

    c) 

    rezervju orientieri, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu;

    d) 

    minētās rezervju normas pamatojumu;

    e) 

    ja rezervju normu palielina, dienu, no kuras iestādes piemēro minēto palielināto rezervju normu, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves;

    f) 

    ja e) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc publicēšanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu;

    g) 

    ja rezervju normu samazina, aptuveno laikposmu, kurā nav gaidāma rezervju normas palielināšana, kā arī minētā laikposma pamatojumu.

    Norīkotās iestādes veic visus pamatotos pasākumus, lai koordinētu minētās publicēšanas laiku.

    Norīkotās iestādes paziņo ESRK par katru pretciklisko rezervju normas maiņu un pirmās daļas a)–g) apakšpunktā precizēto vajadzīgo informāciju. ESRK savā tīmekļa vietnē publicē visas paziņotās rezervju normas un saistīto informāciju.

    ▼B

    137. pants

    Tādu pretciklisko rezervju normu atzīšana, kas pārsniedz 2,5 %

    1.  
    Ja norīkotā iestāde saskaņā ar 136. panta 4. punktu vai attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, citas norīkotās iestādes var atzīt šo rezervju normu, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes to piemērotu, aprēķinot iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves.
    2.  

    Ja norīkotā iestāde saskaņā ar šā panta 1. punktu atzīst rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, tā paziņo par šo faktu, publicējot to savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

    a) 

    piemērojamo pretciklisko rezervju normu;

    b) 

    dalībvalsti vai trešās valstis, kurās šo normu piemēro;

    c) 

    ja rezervju normu palielina, dienu, no kuras norīkotās iestādes dalībvalstī atļauju saņēmušajām iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezervju norma, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves;

    d) 

    ja c) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc paziņošanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu.

    138. pants

    ESRK ieteikums par trešo valstu pretciklisko rezervju normām

    ESRK var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu izdot ieteikumu norīkotajām iestādēm par atbilstīgu pretciklisko rezervju normu attiecībā uz riska darījumiem ar šo trešo valsti, ja:

    a) 

    attiecīgā trešās valsts iestāde trešā valstī ("attiecīgā trešās valsts iestāde"), kurā viena vai vairākas Savienības iestādes veic kredītriska darījumus, nav noteikusi un publicējusi pretciklisko rezervju normu;

    b) 

    ESRK uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestāde trešā valstī noteiktā un publicētā pretciklisko rezervju norma ir nepietiekama, lai pienācīgi aizsargātu Savienības iestādes no pārmērīga kredītu pieauguma riskiem minētajā valstī, vai ja norīkotā iestāde paziņo ESRK, ka tā uzskata, ka šī rezervju norma ir nepietiekama minētajam nolūkam.

    139. pants

    Norīkoto iestāžu lēmums par trešo valstu pretciklisko rezervju normām

    1.  
    Šo pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai ESRK ir izdevusi ieteikumu norīkotajām iestādēm, kā minēts 138. pantā.
    2.  
    Šīs direktīvas 138. panta a) apakšpunktā minēto apstākļu gadījumā norīkotās iestādes var noteikt pretciklisko rezervju normu, kas iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves.
    3.  
    Ja attiecīgā trešās valsts iestāde trešā valstī ir noteikusi un publicējusi pretciklisko rezervju normu, norīkotā iestāde var noteikt atšķirīgu rezervju normu šai trešai valstij, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes to piemērotu, aprēķinot savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, ar nosacījumu, ka norīkotās iestādes pamatoti uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestādes noteiktā rezervju norma nav pietiekama, lai pienācīgi aizsargātu šīs iestādes no pārmērīga kredītu pieauguma riskiem minētajā valstī.

    Īstenojot pilnvaras saskaņā ar pirmo daļu, norīkotā iestāde nenosaka pretciklisko rezervju normu, kas ir mazāka par attiecīgās trešās valsts iestādes noteikto normu, ja vien šī rezervju norma nepārsniedz 2,5 %, ko izsaka kā procentuālu daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, iestādēm, kurām ir kredītriska darījumi minētajā trešā valstī.

    Lai attiecībā uz trešām valstīm panāktu rezervju normu saskaņotību, ESRK var dot ieteikumus, kā noteikt šādas normas.

    4.  
    Ja norīkotā iestāde trešai valstij nosaka pretciklisko rezervju normu saskaņā ar 2. vai 3. punktu, palielinot esošo piemērojamo pretciklisko rezervju normu, norīkotā iestāde lemj par dienu, no kuras iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro šī rezervju norma, aprēķinot savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves. Šī diena nav vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad rezervju norma tiek paziņota saskaņā ar 5. punktu. Ja šis termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem pēc rezervju normas paziņošanas, šo saīsināto piemērošanas termiņu pamato ar ārkārtas apstākļiem.
    5.  

    Norīkotās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē jebkuru pretciklisko rezervju normu, kas noteikta attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, un norāda šādu informāciju:

    a) 

    pretciklisko rezervju normu un trešo valsti, uz ko tā attiecas;

    b) 

    šīs rezervju normas pamatojumu;

    c) 

    ja rezervju normu pirmo reizi nosaka augstāku par nulli vai ja to palielina, dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezervju norma, aprēķinot savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves;

    d) 

    ja c) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc paziņojuma par noteikšanu publicēšanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu.

    140. pants

    Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķināšana

    1.  
    Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu veido to pretciklisko rezervju normu svērtais vidējais rādītājs, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro šā panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu.

    Lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto svērto vidējo rādītāju, dalībvalstis iestādēm pieprasa katrai piemērojamai pretciklisko rezervju normai piemērot tās kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II un IV sadaļu, kuras saistītas ar attiecīgajiem kredītriska darījumiem attiecīgajā teritorijā, dalot tās ar kopējā pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kas saistīts ar visiem iestādes attiecīgajiem kredītriska darījumiem.

    2.  

    Ja norīkotā iestāde saskaņā ar 136. panta 4. punktu nosaka pretciklisko rezervju normu, kura pārsniedz 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka šīs norīkotās iestādes dalībvalstī ("A dalībvalsts") attiecīgajiem kredītriska darījumiem piemēro turpmāk norādītās rezervju normas, lai veiktu 1. punktā paredzētos aprēķinus, tai skaitā lai atbilstīgā gadījumā aprēķinātu konsolidētā kapitāla elementu, kurš saistīts ar attiecīgo iestādi:

    a) 

    iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes piemēro šo rezervju normu, pārsniedzot 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības;

    b) 

    citā dalībvalstī atļauju saņēmušās iestādes piemēro pretciklisko rezervju normu 2,5 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, ja norīkotā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, nav atzinusi rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, saskaņā ar 137. panta 1. punktu;

    c) 

    citā dalībvalstī atļauju saņēmušās iestādes piemēro pretciklisko rezervju normu, ko ir noteikusi A dalībvalsts norīkotā iestāde, ja norīkotā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, ir atzinusi rezervju normu saskaņā ar 137. pantu.

    3.  

    Ja attiecīgās trešās valsts iestādes trešā valstī noteiktā pretciklisko rezervju norma pārsniedz 2,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajiem kredītriska darījumiem šajā trešā valstī piemēro turpmāk norādītās rezervju normas, lai veiktu 1. punktā paredzētos aprēķinus, tai skaitā lai atbilstīgā gadījumā aprēķinātu konsolidētā kapitāla elementu, kurš saistīts ar attiecīgo iestādi:

    a) 

    iestādes piemēro pretciklisko rezervju normu 2,5 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, ja norīkotā iestāde dalībvalstī, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, nav atzinusi rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, saskaņā ar 137. panta 1. punktu;

    b) 

    iestādes piemēro attiecīgās trešās valsts iestādes noteikto pretciklisko rezervju normu, ja tās dalībvalsts norīkotā iestāde, kurā šīs iestādes ir saņēmušas atļauju, ir atzinusi šo rezervju normu saskaņā ar 137. pantu.

    4.  

    Attiecīgie kredītriska darījumi ietver visas tās riska darījumu klases, kuras nav Regulas (ES) Nr. 575/2013 112. panta a) līdz f) apakšpunktā minētie riska darījumi, un kam piemēro:

    a) 

    pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas II sadaļu;

    b) 

    ja riska darījums ir ietverts tirdzniecības portfelī – pašu kapitāla prasības attiecībā uz specifisko risku saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu vai uz papildu saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu;

    c) 

    ja riska darījums ir vērtspapīrošana – pašu kapitāla prasības saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu.

    5.  
    Iestādes nosaka attiecīgā kredītriska darījuma ģeogrāfisko atrašanās vietu saskaņā ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti atbilstīgi 7. punktam.
    6.  

    Lai veiktu 1. punktā paredzētos aprēķinus:

    a) 

    dalībvalsts piemēro pretciklisko rezervju normu, sākot no dienas, kas noteikta informācijas publikācijā saskaņā ar 136. panta 7. punkta e) apakšpunktu vai 137. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šis lēmums palielina rezervju normu;

    b) 

    ievērojot c) apakšpunktu pretciklisko rezervju normu attiecībā uz trešo valsti sāk piemērot 12 mēnešus pēc tam, kad attiecīgā trešās valsts iestāde paziņo rezervju normas izmaiņas, neatkarīgi no tā, vai minētās trešās valsts iestāde prasa šajā trešā valstī reģistrētajām iestādēm šīs izmaiņas piemērot ātrākā termiņā, ja ar minēto lēmumu rezervju norma tiek palielināta;

    c) 

    ja iestādes piederības dalībvalsts norīkotā iestāde nosaka pretciklisko rezervju normu attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 139. panta 2. vai 3. punktu vai atzīst trešās valsts pretciklisko rezervju normu saskaņā ar 137. pantu, šo rezervju normu piemēro, sākot no dienas, kas noteikta informācijas publikācijā saskaņā ar 139. panta 5. punkta c) apakšpunktu vai 137. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja ar minēto lēmumu rezervju norma tiek palielināta;

    d) 

    pretciklisko rezervju normu piemēro nekavējoties, ja ar minēto lēmumu rezervju norma tiek samazināta.

    Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām trešās valsts pretciklisko rezervju normas izmaiņas uzskata par paziņotām dienā, kad attiecīgā trešās valsts iestāde tās publicē saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

    7.  
    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 5. punktā minēto attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas metodi.

    EBI iesniedz regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.

    Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.



    III

    iedaļa

    Kapitāla saglabāšanas pasākumi

    141. pants

    Peļņas sadales ierobežojumi

    ▼M5

    1.  
    Iestāde, kas atbilst apvienoto rezervju prasībai, neveic peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, ciktāl tas samazinātu tās pirmā līmeņa pamata kapitālu tā, ka vairs nebūtu nodrošināta atbilstība apvienoto rezervju prasībai.
    2.  
    Iestāde, kas neatbilst apvienoto rezervju prasībai, aprēķina maksimālo sadalāmo summu (MSS) saskaņā ar 4. punktu un paziņo par to kompetentajai iestādei.

    Ja ir piemērojama pirmā daļa, iestāde, pirms tā ir aprēķinājusi MSS, neuzņemas nevienu no turpmāk uzskaitītajām darbībām:

    a) 

    veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;

    b) 

    radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai; vai

    c) 

    veikt maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

    3.  
    Ja iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai vai nepārsniedz to, tā neveic peļņas sadali attiecībā uz summu, kas pārsniedz MSS, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punktu, veicot jebkuru 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību.
    4.  
    Iestādes aprēķina MSS, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts saskaņā ar 6. punktu. Jebkura summa, kas izriet no jebkuras no 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām, samazina MSS.
    5.  

    Summu, kas jāreizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

    a) 

    jebkura pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas izriet no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

    kam pieskaita

    b) 

    jebkuru pirmā līmeņa pamata kapitālā neietverto gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas izriet no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

    no kā atskaita

    c) 

    summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.

    6.  

    Koeficientu nosaka šādi:

    a) 

    koeficients ir 0, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un papildu pašu kapitāla prasību, ar ko novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas izklāstīta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;

    b) 

    koeficients ir 0,2, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un papildu pašu kapitāla prasību, ar ko novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas izklāstīta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

    c) 

    koeficients ir 0,4, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un papildu pašu kapitāla prasību, ar ko novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas izklāstīta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

    ▼C3

    d) 

    koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un papildu pašu kapitāla prasību, ar ko novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas izklāstīta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t. i., augstākās) kvartiles robežās.

    ▼M5

    Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

    image

    image

    kur:

    Qn = attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

    ▼B

    7.  
    Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa, un ja maksājuma atlikšana vai neveikšana nav saistību neizpilde vai nosacījums, lai sāktu procedūras saskaņā ar iestādei piemērojamo maksātnespējas režīmu.
    8.  

    Ja iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai un vēlas īstenot savas sadalāmās peļņas sadali vai uzņemties kādu no 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām, tā informē kompetento iestādi un sniedz tai šādu informāciju:

    a) 

    iestādes uzturētā kapitāla summa, kas sadalīta šādi:

    i) 

    pirmā līmeņa pamata kapitāls;

    ii) 

    pirmā līmeņa papildu kapitāls;

    iii) 

    otrā līmeņa kapitāls;

    b) 

    iestādes starpposma un gada beigu peļņa;

    c) 

    MSS, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu;

    d) 

    sadalāmās peļņas summa, ko iestāde vēlas izmantot:

    i) 

    dividenžu maksājumiem;

    ii) 

    akciju atpirkšanai;

    iii) 

    maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

    iv) 

    mainīgā atalgojuma vai diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumiem, vai nu radot jaunas maksāšanas saistības, vai veicot maksājumu saskaņā ar maksāšanas saistībām, kas radītas laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai.

    9.  
    Iestādes uztur kārtību, kas nodrošinātu, ka sadalāmās peļņas summa un MSS tiktu pareizi aprēķinātas, un var apliecināt to precizitāti kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.
    10.  

    Šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām peļņas sadale saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu ietver:

    a) 

    dividenžu maksājumus skaidrā naudā;

    b) 

    daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju vai citu kapitāla instrumentu, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, peļņas sadali;

    c) 

    iestādes veiktu pašas akciju vai citu kapitāla instrumentu, kas norādīti minētās regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, dzēšanu vai pirkšanu;

    d) 

    summu, kuras samaksātas saistībā ar kapitāla instrumentiem, kas norādīti minētās regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atmaksāšanu;

    e) 

    minētās regulas 26. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā norādīto posteņu peļņas sadali.

    ▼M5

    141.a pants

    Neatbilstība apvienoto rezervju prasībai

    Uzskata, ka iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai 141. panta nolūkā, ja tai nav tāda apmēra un kvalitātes pašu kapitāla, kas nepieciešamas, lai vienlaikus izpildītu apvienoto rezervju prasību un katru no turpmāk minētajām prasībām, kas noteiktas:

    a) 

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā un papildu pašu kapitāla prasībā, ar kuru novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

    b) 

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā un papildu pašu kapitāla prasībā, ar kuru novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

    c) 

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un papildu pašu kapitāla prasībā, ar kuru novērš riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    ▼B

    142. pants

    Kapitāla saglabāšanas plāns

    1.  
    Ja iestāde neatbilst tās apvienoto rezervju prasībai, tā izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu un iesniedz to kompetentajai iestādei ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad ir secināts, ka tā neatbilst minētajai prasībai, ja vien kompetentā iestāde neļauj piemērot ilgāku termiņu – līdz 10 dienām.

    ▼C2

    Šādu atļauju kompetentās iestādes piešķir vienīgi, pamatojoties uz konkrētās iestādes stāvokli un ņemot vērā tās darbības mērogu un sarežģītību.

    ▼B

    2.  

    Kapitāla saglabāšanas plānā ietver:

    a) 

    ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī prognozēto bilanci;

    b) 

    pasākumus, lai palielinātu iestādes kapitāla rādītājus;

    c) 

    plānu un grafiku pašu kapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību apvienoto rezervju prasībai;

    d) 

    jebkādu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, lai veiktu 3. punktā paredzēto novērtējumu.

    3.  
    Kompetentā iestāde novērtē kapitāla saglabāšanas plānu un to apstiprina tikai tad, ja tā uzskata, ka šā plāna īstenošana, visticamāk, saglabās vai nodrošinās pietiekamu kapitālu, lai ļautu iestādei nodrošināt atbilstību apvienoto rezervju prasībai tādā laikposmā, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotu.
    4.  

    Ja kompetentā iestāde neapstiprina kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar 3. punktu, tā piemēro vienu vai abus no sekojošā:

    a) 

    pieprasa iestādei palielināt pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktos laikposmos;

    b) 

    īsteno savas pilnvaras saskaņā ar 102. pantu, piemērojot stingrākus peļņas sadales ierobežojumus, nekā paredzēts 141. pantā.



    VIII

    SADAĻA

    INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES

    143. pants

    Vispārīgas prasības

    1.  

    Kompetentās iestādes publicē šādu informāciju:

    a) 

    normatīvo un administratīvo aktu un vispārējo norāžu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti prudenciālā regulējuma jomā;

    b) 

    Savienības tiesību aktos paredzēto iespēju un rīcības brīvības īstenošanas veids;

    ▼M5

    c) 

    vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 97. pantā minētajai pārbaudei un novērtēšanai, tostarp kritēriji, lai piemērotu proporcionalitātes principu, kā minēts 97. panta 4. punktā;

    ▼M6

    d) 

    neskarot šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas noteikumus un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas noteikumus, – statistikas datu agregātus par prudenciālā regulējuma īstenošanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, tostarp saskaņā ar šīs direktīvas 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar šīs direktīvas 65. pantu piemēroto administratīvo sodu skaitu un veidu.

    ▼B

    2.  
    Informācija, ko publicē saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekama, lai būtu iespējams pamatoti salīdzināt kompetento iestāžu noteiktās pieejas dažādās dalībvalstīs. Informāciju publisko vienotā formātā un regulāri atjaunina. Publiskotā informācija ir pieejama elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.
    3.  
    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikti 1. punktā uzskaitītās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums.

    EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

    Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

    144. pants

    Īpašas prasības par informācijas izpaušanu

    1.  

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 piektās daļas nolūkiem kompetentās iestādes publicē šādu informāciju:

    a) 

    vispārējos kritērijus un metodes, kas pieņemti, lai pārbaudītu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. līdz 409. pantam;

    b) 

    neskarot VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā izklāstītos noteikumus, kopsavilkuma aprakstu par uzraudzības pārbaudes rezultātiem un aprakstu par pasākumiem, kuri veikti gadījumos, kad nav nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. līdz 409. pantam, par katru gadu.

    2.  

    Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas īsteno Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 3. punktā paredzēto rīcības brīvību, publicē šādu informāciju:

    a) 

    kritērijus, pēc kuriem tā nosaka, ka nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai;

    b) 

    cik mātes iestādēm ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 3. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu un cik daudzām no tām ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī;

    c) 

    par dalībvalsti kopumā:

    i) 

    dalībvalsts mātes iestādes, kam ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 3. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu, konsolidētā pašu kapitāla kopsummu meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

    ii) 

    dalībvalstu mātes iestāžu, kam ir tiesības uz minētās regulas 7. panta 3. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu, konsolidētā pašu kapitāla kopsummas procentuālo daļu, kas ir pašu kapitāls meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

    iii) 

    dalībvalstu mātes iestāžu, kam ir tiesības uz minētās regulas 7. panta 3. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu, saskaņā ar minētās regulas 92. pantā noteiktā konsolidētā pašu kapitāla kopsummas procentuālo daļu, kas ir pašu kapitāls meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.

    3.  

    Kompetentā iestāde, kas īsteno Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, publicē šādu informāciju:

    a) 

    kritērijus, pēc kuriem tā nosaka, ka nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai;

    b) 

    cik mātes iestādēm ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu un cik daudzām no šādām mātes iestādēm ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī;

    c) 

    par dalībvalsti kopumā:

    i) 

    mātes iestāžu, kurām ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā minētās rīcības brīvības īstenošanu, pašu kapitāla kopsummu meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

    ii) 

    dalībvalstu mātes iestāžu, kam ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu, konsolidētā pašu kapitāla kopsummas procentuālo daļu, kas ir pašu kapitāls meitasuzņēmumos kādā trešā valstī;

    iii) 

    dalībvalstu mātes iestāžu, kam ir tiesības uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu, saskaņā ar minētās regulas 92. pantā noteiktā konsolidētā pašu kapitāla kopsummas procentuālo daļu, kas ir pašu kapitāls meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.



    IX

    SADAĻA

    DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

    145. pants

    Deleģētie akti

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 148. pantu attiecībā uz:

    a) 

    šīs direktīvas 3. un 128. pantā noteikto definīciju skaidrojumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

    b) 

    šīs direktīvas 3. un 128. pantā noteikto definīciju skaidrojumi, lai, piemērojot šo direktīvu, ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

    c) 

    terminoloģijas saskaņošana un direktīvas 4. pantā noteikto definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par iestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti;

    d) 

    šīs direktīvas 31. panta 1. punktā minēto summu korekcijas, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kuras izdarītas saskaņā ar Direktīvas 2002/92/EK 4. panta 7. punktu, brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.

    e) 

    saraksta, kas minēts 33. un 34. pantā un izklāstīts I pielikumā, satura paplašināšana vai šajā sarakstā lietotās terminoloģijas pielāgošana, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;

    f) 

    jomu noteikšana, kurās kompetentās iestādēm ir jāveic 50. pantā noteiktās informācijas apmaiņu;

    g) 

    noteikumu pielāgošana attiecībā uz šīs direktīvas 76. līdz 88. pantā un 98. pantā izklāstītajiem noteikumiem, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos (jo īpaši jaunus finanšu produktus), vai uz grāmatvedības standartiem vai prasībām, kurās ņemti vērā Savienības tiesību akti, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci;

    h) 

    publiskošanas pienākuma atlikšana saskaņā ar šīs direktīvas 89. panta 1. punkta otro daļu, ja Komisijas ziņojumā, kas iesniegts, ievērojotminētā punkta pirmo daļu, konstatē būtiskas negatīvas sekas;

    i) 

    šīs direktīvas 23. panta 1. punktā noteikto kritēriju pielāgošana, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu.

    ▼M5

    146. pants

    Īstenošanas akti

    Saskaņā ar 147. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ar īstenošanas aktu pieņem 12. pantā un IV sadaļā noteiktā sākotnējā kapitāla apmēra grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā.

    ▼B

    147. pants

    Eiropas Banku komiteja

    1.  
    Īstenošanas aktu pieņemšanā Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 2. punkta nozīmē.
    2.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    148. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  
    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
    2.  
    Šīs direktīvas 145. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu piešķir uz nenoteiktu laiku, no 2013. gada 17. jūlijs.
    3.  
    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 145. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
    4.  
    Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
    5.  
    Saskaņā ar 145. pantu pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

    149. pants

    Iebildumi pret regulatīvajiem tehniskajiem standartiem

    Ja Komisija saskaņā ar šo direktīvu pieņem regulatīvu tehnisko standartu, kas ir tāds pats, kā EBI iesniegtais regulatīva tehniskā standarta projekts, tad laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome par šo regulatīvo tehnisko standartu var izteikt iebildumus, ir viens mēnesis kopš paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto laikposmu pagarina par vienu mēnesi. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1093/2010. 13. panta 1. punkta, laikposmu, kura laikā Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret minēto regulatīvo tehnisko standartu, vajadzības gadījumā var pagarināt par vienu mēnesi.



    X

    SADAĻA

    DIREKTĪVAS 2002/87/EK GROZĪJUMI

    150. pants

    Direktīvas 2002/87/EK grozījumi

    Direktīvas 2002/87/EK 21.a pantu groza šādi:

    a) 

    panta 2. punkta a) apakšpunktu svītro;

    b) 

    panta 3. punktu aizvieto ar šādu:

    "3.  
    Lai nodrošinātu šīs direktīvas I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu konsekventu piemērošanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 1. punktu un Direktīvas 2009/138/EK 228. panta 1. punktu, taču neskarot šīs direktīvas 6. panta 4. punktu, EUI, izmantojot apvienoto komiteju, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus attiecībā uz šīs direktīvas 6. panta 2. punktu.

    EUI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz piecus mēnešus pirms Direktīvas 209/138EK 309. panta 1. punktā minētā piemērošanas datuma.

    Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā attiecīgi ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu."



    XI

    SADAĻA

    PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI



    1.

    NODAĻA

    Pārejas noteikumi par tādu iestāžu uzraudzību, kas izmanto uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

    151. pants

    Darbības joma

    1.  
    Šīs nodaļas noteikumus piemēro 40., 41., 43., 49., 50. un 51. panta vietā līdz dienai, kad saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantam, kļūst piemērojama likviditātes seguma prasība.
    2.  
    Lai nodrošinātu to, ka likviditātes uzraudzības pasākumu pakāpeniska īstenošana ir pilnībā saskaņota ar vienotu likviditātes noteikumu izstrādi, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 145. pantu, atliekot šā panta 1. punktā minēto dienu līdz pat diviem gadiem, ja 1. punktā minētajā dienā Savienībā nav ieviesti vienoti likviditātes noteikumi, jo vēl nav panākta vienošanās par likviditātes uzraudzības starptautiskajiem standartiem.

    152. pants

    Ziņojumu iesniegšanas prasības

    Uzņēmējas dalībvalstis statistikas datu apkopošanas vajadzībām var prasīt, lai visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību tās teritorijā.

    Pildot šīs direktīvas 156. pantā tām noteiktos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt, lai citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles tām sniegtu tādu pašu informāciju, kādu tās šajā nolūkā pieprasa no valsts kredītiestādēm.

    153. pants

    Piederības dalībvalsts kompetento iestāžu īstenotie pasākumi attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī veiktajām darbībām

    1.  
    Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, neatbilst tiesību aktu noteikumiem, kas minētajā dalībvalstī pieņemti atbilstīgi šai direktīvai un nosaka uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras, minētās kompetentās iestādes pieprasa attiecīgajai kredītiestādei novērst tās neatbilstību.
    2.  
    Ja attiecīgā kredītiestāde neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
    3.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk īsteno visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde novērš tās neatbilstību. Minēto pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
    4.  
    Ja kredītiestāde, neraugoties uz piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka šādi pasākumi izrādās nepietiekami vai netiek veikti attiecīgajā dalībvalstī, turpina pārkāpt 1. punktā minētos uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktu noteikumus, uzņēmēja dalībvalsts pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai sodītu par tiem un lai, ciktāl tas ir vajadzīgs, novērstu, ka kredītiestāde veic jaunus darījumus tās teritorijā. Dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams izsniegt juridiskus dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu minētos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm to teritorijā.

    154. pants

    Piesardzības pasākumi

    Pirms 153. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas situācijās var piemērot visus piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādiem pasākumiem pēc iespējas ātrāk informē Komisiju un pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

    Komisija, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ minētie pasākumi.

    155. pants

    Atbildība

    1.  
    Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par iestādes prudenciālo uzraudzību, tostarp par to veikto darbību uzraudzību, kuras kredītiestāde veic saskaņā ar 33. un 34. pantu.
    2.  
    Šā panta 1. punkts neliedz veikt konsolidēto uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu.
    3.  
    Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, pamatojoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.

    156. pants

    Likviditātes uzraudzība

    Kamēr nav veikta turpmāka koordinēšana, uzņēmējas dalībvalstis, sadarbojoties ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, joprojām ir atbildīgas par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību.

    Neskarot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu Eiropas monetāro sistēmu, uzņēmējas dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par pasākumiem, kuri izriet no to monetāro politikas nostādņu īstenošanas.

    Šādi pasākumi neparedz diskriminējošu vai ierobežojošu attieksmi, pamatojoties uz to, ka kredītiestāde ir saņēmusi atļauju citā dalībvalstī.

    157. pants

    Sadarbība uzraudzības jomā

    Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu iestāžu darbību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji. Tās cita citai sniedz visu to informāciju par šādu iestāžu vadību un īpašumtiesībām, kura, kā paredzams, varētu sekmēt to uzraudzību un atļaujas piešķiršanas nosacījumu izvērtējumu, un visu informāciju, kas, kā paredzams, varētu sekmēt šādu iestāžu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

    158. pants

    Nozīmīgas filiāles

    1.  
    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, vai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, atzīt iestādes, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, filiāli par nozīmīgu.
    2.  

    Pieprasījumā norāda pamatojumu attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

    a) 

    vai attiecīgās filiāles tirgus daļa noguldījumiem uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

    b) 

    iestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz sistēmisko likviditāti un uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām;

    c) 

    filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

    Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, konsolidētās uzraudzības iestāde veic visu iespējamo, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

    Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir nozīmīga. Pieņemot savu lēmumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā jebkādu konsolidētās uzraudzības iestādes vai piederības dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

    Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilns pamatojums, un nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un kompetentās iestādes tos uzskata par galīgiem un piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

    Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē saskaņā ar šo direktīvu kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus.

    3.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā uzņēmējdarbību veic nozīmīga filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 117. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 112. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
    4.  
    Ja piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir kļuvis zināms par ārkārtas situāciju kā minēts 114. panta 1. punktā, tā iespējami ātri brīdina par šādu situāciju 58. panta 4. punktā un 59. panta 1. punktā minētās iestādes.
    5.  
    Ja nav piemērojams116. pants, kompetentās iestādes, kas uzrauga iestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzības iestāžu kolēģiju, lai atvieglinātu kopīga lēmuma pieņemšanu par to, vai filiāli atzīt par nozīmīgu, ►C2  saskaņā ar šā panta 2. punktu un informācijas apmaiņu saskaņā ar 50. pantu. ◄ Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, ko izstrādājusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.
    6.  
    Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz šīm kompetentajām iestādēm, jo īpaši 155. panta 3. punktā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un šā panta 2. punktā minētos pienākumus.
    7.  
    Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

    159. pants

    Pārbaudes uz vietas

    1.  
    Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja iestāde, kas saņēmusi atļauju citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar starpnieka palīdzību veikt 50. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas.
    2.  
    Lai veiktu šādas pārbaudes uz vietas filiālēs, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas paredzētas 118. pantā.
    3.  
    Šā panta 1. un 2. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, veicot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, īstenot tādu filiāļu pārbaudi uz vietas, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā.

    ▼M5



    1.a NODAĻA

    Pārejas noteikumi finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām

    159.a pants

    Pārejas noteikumi attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprināšanu

    Mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas jau pastāv 2019. gada 27. jūnijā, līdz 2021. gada 28. jūnijam iesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar 21.a pantu. Ja finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība līdz 2021. gada 28. jūnijam neiesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai, tiek veikti attiecīgi pasākumi, ievērojot 21.a panta 6. punktu.

    Šā panta pirmajā daļā minētajā pārejas laikposmā kompetentajām iestādēm ir visas nepieciešamās uzraudzības pilnvaras, kas tām ar šo direktīvu ir piešķirtas konsolidētas uzraudzības īstenošanas nolūkā attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kurām jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar 21.a pantu.

    ▼B



    2.

    NODAĻA

    Pārejas noteikumi attiecībā uz kapitāla rezervēm

    160. pants

    Pārejas noteikumi attiecībā uz kapitāla rezervēm

    1.  
    Šis pants groza 129. un 130. panta prasības pārejas laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
    2.  

    Laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim:

    a) 

    kapitāla saglabāšanas rezerves veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas ir līdzvērtīgas 0,625 % no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

    b) 

    iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves nepārsniedz 0,625 % no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

    3.  

    Laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim:

    a) 

    kapitāla saglabāšanas rezerves veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas līdzvērtīgas 1,25 % no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

    b) 

    iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves nepārsniedz 1,25 % no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

    4.  

    Laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim:

    a) 

    kapitāla saglabāšanas rezerves veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas līdzvērtīgas 1,875 % no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

    b) 

    iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves nepārsniedz 1,875 % no no iestādes riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

    5.  
    Ja iestādes neizpilda apvienoto rezerves prasību, ņemot vērā šā panta 2.līdz 4. punktā noteiktās prasības, pārejas laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim piemēro prasību par kapitāla saglabāšanas plānu un peļņas sadales ierobežojumus, kas minēti 141. un 142. pantā.
    6.  
    Dalībvalstis var noteikt īsāku pārejas laikposmu, nekā norādīts 1. līdz 4. punktā un tādējādi prasību par kapitāla saglabāšanas rezervēm un pretcikliskajām kapitāla rezervēm īstenot no 2013. gada 31. decembrim. Ja kāda dalībvalsts nosaka šādu īsāku pārejas laikposmu, tā atbilstīgi informē attiecīgās personas, tostarp Komisiju, ESRK, EBI un attiecīgo uzraudzības kolēģiju. Šādu īsāku pārejas laikposmu var atzīt citas dalībvalstis. Ja cita dalībvalsts atzīst šādu īsāko pārejas laikposmu, tā attiecīgi par to paziņo Komisijai, ESRK, EBI un attiecīgajai uzraudzības kolēģijai.
    7.  
    Ja dalībvalsts nosaka īsāku pārejas laikposmu pretcikliskām kapitāla rezervēm, šis saīsinātais laikposms attiecas tikai uz iestādes pretciklisku kapitāla rezervju aprēķināšanu iestādēs, kas ir saņēmušas atļauju dalībvalstī, par kuru atbildīga ir norīkotā iestāde.



    3.

    NODAĻA

    Nobeiguma noteikumi

    161. pants

    Pārskatīšana un ziņošana

    1.  
    Komisija periodiski pārskata šīs direktīvas īstenošanu, lai nodrošinātu, ka, tās īstenošana neizraisa iestāžu izteiktu diskrimināciju to juridiskās struktūras vai īpašumtiesību modeļa dēļ.
    2.  

    Pēc pārskatīšanas Komisija ciešā sadarbībā ar EBI līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu par šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem atalgojuma noteikumiem, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē un īpašu uzmanību pievēršot:

    a) 

    to efektivitātei, īstenošanai un izpildes nodrošināšanai, tostarp norādot visas problēmas, kas radušās, šiem noteikumiem piemērojot samērīguma principu.

    b) 

    tam, kāda ietekme ir 94. panta 1. punkta g) apakšpunktā ietvertā principa ievērošanai attiecībā uz:

    i) 

    konkurētspēju un finanšu stabilitāti; un

    ii) 

    EEZ uzņēmējdarbību veicošu mātes iestāžu darbiniekiem, kuri faktiski un fiziski strādā meitasuzņēmumos, kas veic uzņēmējsabiedrību ārpus EEZ.

    Minētajā ziņojumā jo īpaši tiek apsvērts tas, vai darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas pirmās daļas b) punkta ii) apakšpunkts, būtu jāturpina piemērot 94. panta 1. punkta g) apakšpunktā ietverto principu.

    3.  
    No 2014. gada, EBI, sadarbojoties ar EAAPI un EVTI, divreiz gadā publicē ziņojumu, kurā analizē to, kādā mērā dalībvalstu tiesību akti regulatīvos nolūkos atsaucas uz ārējiem kredītreitingiem, un kādus pasākumus dalībvalstis ir veikušas, lai samazinātu šādas atsauces. Minētajos ziņojumos izklāsta, kā kompetentās iestādes pilda savus pienākumus saskaņā ar 77. panta 1. un 3. punktu un 79. panta b) punktu. Minētajos ziņojumos arī īsi izklāsta uzraudzības konverģences pakāpi šajā aspektā.
    4.  
    Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata 108. un 109. panta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzīgas gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
    5.  
    Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija pārskata saskaņā ar 91. panta 11. punktu sasniegtos rezultātus un sagatavo par to ziņojumu, tostarp arī attiecībā uz salīdzināšanas dažādības prakšu piemērotību, ņemot vērā visu attiecīgo notikumu attīstību Savienībā un pasaulē un iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzīgas gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
    6.  
    Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija apspriežas ar ESRK, EBI, EAAPI, EVTI un citām attiecīgām personām par to, cik efektīva gan parastos, gan spriedzes apstākļos ir saskaņā ar šo direktīvu paredzētā informācijas apmaiņas kārtība.
    7.  
    Līdz 2015. gada 31. decembrim EBI pārskata un iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013 tiek piemērota attiecībā uz Savienības un dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm. Minētajā ziņojumā tiek apzinātas jomas, kurās ir nepieciešami papildu uzlabojumi attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu. EBI publicē ziņojumu tās interneta vietnē.
    8.  
    Saņemot pilnvaras no Komisijas, EBI izvērtē, vai uz finanšu sektora sabiedrībām, kuras apgalvo, ka tās veic savas darbības saskaņā ar islāma principiem banku darbībā, pietiekamā mērā attiecas šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013. Komisija pārskata EBI sagatavoto ziņojumu un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
    9.  
    Līdz 2014. gada 1. jūlijam EBI ziņo Komisijai par to, kā kredītiestādes izmanto un kādus ieguvumus tās gūst no ECBS centrālo banku veiktajām ilgtermiņa refinansēšanas operācijām un līdzīgiem centrālo banku sniegtiem finansējuma atbalsta pasākumiem. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pēc apspriešanās ar ECB, Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, kā tiek izmantotas un kādi ir ieguvumi no minētajām refinansēšanas operācijām un finansējuma atbalsta pasākumiem, kas paredzēti kredītiestādēm, kurām Savienībā ir izsniegta atļauja, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu par šādu refinansēšanas operāciju un finansējuma atbalsta pasākumu izmantošanu.

    ▼M5

    10.  
    Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata 104. panta 1. punkta j) un l) apakšpunktā minēto uzraudzības pilnvaru īstenošanu un piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

    ▼B

    162. pants

    Transponēšana

    1.  
    Dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

    ▼C1

    Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2014. gada 1. janvāra.

    ▼B

    Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus tos tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Ja dokumenti, kas pievienoti paziņojumam par dalībvalstīs paredzētajiem transponēšanas pasākumiem, nav pietiekami, lai pilnībā izvērtētu transponēšanas noteikumu atbilstību dažiem šīs direktīvas noteikumiem, Komisija pēc EBI pieprasījuma, nolūkā veikt tās uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vai pati pēc savas ierosmes var prasīt dalībvalstij sniegt sīkāku informāciju par minēto noteikumu un šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu.

    2.  
    Atkāpjoties no 1. punkta, VII sadaļas 4. nodaļu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
    3.  
    Normatīvajos un administratīvajos aktos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 94. panta 1. punkta g) apakšpunktam, iestādēm noteikta prasība minētajā apakšpunktā paredzētos principus piemērot atalgojumam, ►C1  ko, sākot no 2014. gada, piešķir par pakalpojumiem vai veikumu, neatkarīgi no tā, vai to piešķir, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti pirms vai pēc 2014. gada 1. janvāra. ◄
    4.  
    Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.
    5.  

    Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 131. pantu piemēro no 2016. gada 1. janvāra. Dalībvalstis 131. panta 4. punktu īsteno no 2016. gada 1. janvāra šādi:

    a) 

    2016. gadā 25 % no G-SNI rezervēm, kas noteiktas saskaņā 131 panta 4. punktu;

    b) 

    2017. gadā 50 % no G-SNI rezervēm, kas noteiktas saskaņā 131. panta 4. punktu;

    c) 

    2018. gadā 75 % no G-SNI rezervēm, kas noteiktas saskaņā 131. panta 4. punktu; un

    d) 

    2019. gadā 100 % no G-SNI rezervēm, kas noteiktas saskaņā 131. panta 4. punktu.

    ►C1

     

    Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 133. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

     ◄

    163. pants

    Atcelšana

    Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

    Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, un tās lasa saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 IV pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

    164. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    165. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




    I PIELIKUMS

    DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

    1. 

    Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana.

    2. 

    Aizdevums, tostarp patēriņa kredīts, kredītlīgumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, faktūrkreditēšana ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (arī akceptēta vekseļa kredīts).

    3. 

    Finanšu noma.

    ▼M3

    4. 

    Maksājumu pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 20 ) 4. panta 3. punktā.

    ▼B

    5. 

    Citu maksāšanas līdzekļu (piemēram, ceļojuma čeku un bankas pārveduma vekseļu) izdošana un pārvaldība, ciktāl uz šādu darbību jau neattiecas 4. punkts.

    6. 

    Garantijas un saistības.

    7. 

    Tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar jebkuru no turpmāk minētajiem:

    a) 

    naudas tirgus instrumenti (čeki, parādzīmes, noguldījumu sertifikāti u. c.);

    b) 

    ārvalstu valūta;

    c) 

    regulētā tirgū tirgoti finanšu nākotnes līgumi un iespējas līgumi;

    d) 

    valūtu kursu un procentu likmju instrumenti;

    e) 

    pārvedami vērtspapīri.

    8. 

    Dalība vērtspapīru emisijās un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana.

    9. 

    Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un padomi un pakalpojumi saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un pirkšanu.

    10. 

    Starpniecība naudas darījumos.

    11. 

    Portfeļa pārvaldība un konsultācijas.

    12. 

    Vērtspapīru glabāšana un administrēšana.

    13. 

    Kredītinformācijas pakalpojumi.

    14. 

    Glabāšanas pakalpojumi.

    15. 

    Elektroniskās naudas emitēšana.

    Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A un B iedaļā, ja ir norāde uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.




    II PIELIKUMS



    ATBILSTĪBAS TABULA

    Šī direktīva

    Direktīva 2006/48/EK

    Direktīva 2006/49/EK

    1. pants

    1. panta 1. punkts

     

    2. panta 1. punkts

     

     

    2. panta 2. punkts

     

     

    2. panta 3. punkts

     

     

    2. panta 4. punkts

    1. panta 2. punkts

     

    2. panta 5. punkts

    2. pants

     

    2. panta 6. punkts

    1. panta 3. punkts

     

    3. pants

    4. pants

     

    3. panta 53. punkts

    4. panta 49. punkts

     

    4. panta 1. punkts

     

     

    4. panta 2. punkts

     

     

    4. panta 3. punkts

     

     

    4. panta 4. punkts

     

     

    4. panta 5. punkts

     

    35. panta 1. punkts

    4. panta 6. punkts

     

     

    4. panta 7. punkts

     

     

    4. panta 8. punkts

     

     

    5. pants

    128. pants

     

    6. pants

    42.b panta 1. punkts

     

    7. pants

    40. panta 3. punkts

     

    8. panta 1. punkts

    6. panta 1. punkts

     

    8. panta 2. punkts

    6. panta 2. punkts

     

    8. panta 3. punkts

    6. panta 3. punkts

     

    8. panta 4. punkts

     

     

    9. pants

    5. pants

     

    10. pants

    7. pants

     

    11. pants

    8. pants

     

    12. panta 1. punkts

    9. panta 1. punkta pirmā daļa

     

    12. panta 2. punkts

    9. panta 1. punkta otrā daļa

     

    12. panta 3. punkts

    9. panta 1. punkta trešā daļa

     

    12. panta 4. punkts

    9. panta 2. punkts

     

    13. panta 1. punkts

    11. panta 1. punkts

     

    13. panta 2. punkts

    11. panta 2. punkts

     

    14. panta 1. punkts

    12. panta 1. punkts

     

    14. panta 2. punkts

    12. panta 2. punkts

     

    14. panta 3. punkts

    12. panta 3. punkts

     

    15. pants

    13. pants

     

    16. panta 1. punkts

    15. panta 1. punkts

     

    16. panta 2. punkts

    15. panta 2. punkts

     

    16. panta 3. punkts

    15. panta 3. punkts

     

    17. pants

    16. pants

     

    18. pants

    17. panta 1. punkts

     

    19. pants

    18. pants

     

    20. panta 1. punkts

    14. pants

     

    20. panta 2. punkts

    14. pants

     

    20. panta 3. punkts

     

     

    20. panta 5. punkts

    17. panta 2. punkts

     

    21. pants

    3. pants

     

    22. panta 1. punkts

    19. panta 1. punkts

     

    22. panta 2. punkts

    19. panta 2. punkts

     

    22. panta 3. punkts

    19. panta 3. punkts

     

    22. panta 4. punkts

    19. panta 4. punkts

     

    22. panta 5. punkts

    19. panta 5. punkts

     

    22. panta 6. punkts

    19. panta 6. punkts

     

    22. panta 7. punkts

    19. panta 7. punkts

     

    22. panta 8. punkts

    19. panta 8. punkts

     

    22. panta 9. punkts

    19. panta 9. punkts

     

    23. panta 1. punkts

    19.a panta 1. punkts

     

    23. panta 2. punkts

    19.a panta 2. punkts

     

    23. panta 3. punkts

    19.a panta 3. punkts

     

    23. panta 4. punkts

    19.a panta 4. punkts

     

    23. panta 5. punkts

    19.a panta 5. punkts

     

    24. panta 1. punkts

    19.b panta 1. punkts

     

    24. panta 2. punkts

    19.b panta 2. punkts

     

    25. pants

    20. pants

     

    26. panta 1. punkts

    21. panta 1. punkts

     

    26. panta 2. punkts

    21. panta 2. punkts

     

    27. pants

    21. panta 3. punkts

     

    28. panta 1. punkts

     

    4. pants

    28. panta 2. punkts

     

    9. pants

    29. panta 1. punkts

     

    5. panta 1. punkts

    29. panta 2. punkts

     

    5. panta 2. punkts

    29. panta 3. punkts

     

    5. panta 3. punkts

    29. panta 4. punkts

     

    5. panta 2. punkts

    30. pants

     

    6. pants

    31. panta 1. punkts

     

    7. pants

    31. panta 2. punkts

     

    8. pants

    32. panta 1. punkts

     

    10. panta 1. punkts

    32. panta 2. punkts

     

    10. panta 2. punkts

    32. panta 3. punkts

     

    10. panta 3. punkts

    32. panta 4. punkts

     

    10. panta 4. punkts

    32. panta 5. punkts

     

    10. panta 5. punkts

    33. pants

    23. pants

     

    34. panta 1. punkts

    24. panta 1. punkts

     

    34. panta 2. punkts

    24. panta 2. punkts

     

    34. panta 3. punkts

    24. panta 3. punkts

     

    35. panta 1. punkts

    25. panta 1. punkts

     

    35. panta 2. punkts

    25. panta 2. punkts

     

    35. panta 3. punkts

    25. panta 3. punkts

     

    35. panta 4. punkts

    25. panta 4. punkts

     

    35. panta 5. punkts

    25. panta 5. punkts

     

    35. panta 6. punkts

    25. panta 5. punkts

     

    35. panta 7. punkts

    25. panta 5. punkts

     

    36. panta 1. punkts

    26. panta 1. punkts

     

    36. panta 2. punkts

    26. panta 2. punkts

     

    36. panta 3. punkts

    26. panta 3. punkts

     

    36. panta 4. punkts

    26. panta 4. punkts

     

    36. panta 5. punkts

    26. panta 5. punkts

     

    36. panta 6. punkts

    26. panta 5. punkts

     

    36. panta 7. punkts

    26. panta 5. punkts

     

    37. pants

    36. pants

     

    38. pants

    27. pants

     

    39. panta 1. punkts

    28. panta 1. punkts

     

    39. panta 2. punkts

    28. panta 2. punkts

     

    39. panta 3. punkts

    28. panta 3. punkts

     

    39. panta 4. punkts

    28. panta 4. punkts

     

    39. panta 5. punkts

    28. panta 4. punkts

     

    39. panta 6. punkts

    28. panta 4. punkts

     

    40. panta pirmā daļa

    29. panta pirmā daļa

     

    40. panta otrā daļa

     

     

    40. panta trešā daļa

     

     

    41. panta 1. punkts

    30. panta 1. un 2. punkts

     

    41. panta 2. punkts

     

     

    42. pants

    32. pants

     

    43. panta 1. punkts

    33. panta pirmā daļa

     

    43. panta 2. punkts

     

     

    43. panta 3. punkts

     

     

    43. panta 4. punkts

     

     

    43. panta 5. punkts

     

     

    44. pants

    31. un 34. pants

     

    45. pants

    35. pants

     

    46. pants

    37. pants

     

    47. panta 1. punkts

    38. panta 1. punkts

     

    47. panta 2. punkts

    38. panta 2. punkts

     

    47. panta 3. punkts

    38. panta 3. punkts

     

    48. panta 1. punkts

    39. panta 1. punkts

     

    48. panta 2. punkts

    39. panta 2. punkts

     

    48. panta 3. punkts

    39. panta 3. punkts

     

    48. panta 4. punkts

    39. panta 4. punkts

     

    49. panta 1. punkts

    40. panta 1. punkts

     

    49. panta 2. punkts

    40. panta 2. punkts

     

    49. panta 3. punkts

    41. panta 3. punkta trešā daļa

     

    50. panta 1. punkts

    42. panta pirmā daļa

     

    50. panta 2. punkts

     

     

    50. panta 3. punkts

     

     

    50. panta 4. punkts

     

     

    50. panta 5. punkts

    42. panta otrā daļa

     

    50. panta 6. punkts

    42. panta trešā un sestā daļa

     

    50. panta 7. punkts

    42. panta ceturtā un septītā daļa

     

    50. panta 8. punkts

    42. panta piektā daļa

     

    51. panta 1. punkts

    42.a panta 1. punkts

     

    51. panta 2. punkts

    42.a panta 2. punkts

     

    51. panta 3. punkts

    42.a panta 3. punkts

     

    51. panta 4. punkts

    42.a panta 3. punkts

     

    51. panta 5. punkts

    42.a panta 3. punkts

     

    51. panta 6. punkts

     

     

    52. panta 1. punkts

    43. panta 1. punkts

     

    52. panta 2. punkts

    43. panta 2. punkts

     

    52. panta 3. punkts

     

     

    52. panta 4. punkts

     

     

    53. panta 1. punkts

    44. panta 1. punkts

     

    53. panta 2. punkts

    44. panta 2. punkts

     

    53. panta 3. punkts

     

     

    54. pants

    45. pants

     

    55. pants

    46. pants

     

    56. pants

    47. pants

     

    57. panta 1. punkts

    48. panta 1. punkta pirmā daļa

     

    57. panta 2. punkts

    48. panta 1. punkta otrā daļa

     

    57. panta 3. punkts

    48. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

     

    57. panta 4. punkts

    48. panta 2. punkta trešā daļa

     

    57. panta 5. punkts

    48. panta 2. punkta piektā daļa

     

    57. panta 6. punkts

    48. panta 2. punkta ceturtā daļa

     

    58. pants

    49. panta pirmā daļa

     

    58. panta 2. punkts

    49. panta otrā daļa

     

    58. panta 3. punkts

    49. panta ceturtā daļa

     

    58. panta 4. punkts

    49. panta piektā daļa

     

    59. panta 1. punkts

    50. pants

     

    59. panta 2. punkts

     

     

    60. pants

    51. pants

     

    61. panta 1. punkts

    52. panta pirmā daļa

     

    61. panta 2. punkts

    52. panta otrā daļa

     

    62. pants

     

     

    63. panta 1. punkts

    53. panta 1. punkts

     

    63. panta 2. punkts

    53. panta 2. punkts

     

    64. pants

     

     

    65. pants

     

     

    66. pants

     

     

    67. pants

     

     

    68. pants

     

     

    69. pants

     

     

    70. pants

     

     

    71. pants

     

     

    72. pants

    55. pants

     

    73. pants

    123. pants

     

    74. panta 1. punkts

    22. panta 1. punkts

     

    74. panta 2. punkts

    22. panta 2. punkts

     

    74. panta 3. punkts

    22. panta 6. punkts

     

    74. panta 4. punkts

     

     

    75. panta 1. punkts

    22. panta 3. punkts

     

    75. panta 2. punkts

    22. panta 4. punkts

     

    75. panta 3. punkts

    22. panta 5. punkts

     

    76. panta 1. punkts

    V pielikuma 2. punkts

     

    76. panta 2. punkts

     

     

    76. panta 3. punkts

     

     

    76. panta 4. punkts

     

     

    76. panta 5. punkts

     

     

    77. pants

     

     

    78. pants

     

     

    79. pants

    V pielikuma 3., 4. un 5. punkts

     

    80. pants

    V pielikuma 6. punkts

     

    81. pants

    V pielikuma 7. punkts

     

    82. panta 1. punkts

    V pielikuma 8. punkts

     

    82. panta 2. punkts

    V pielikuma 9. punkts

     

    83. panta 1. punkts

    V pielikuma 10. punkts

     

    83. panta 2. punkts

     

    IV pielikuma 5. punkts

    83. panta 3. punkts

     

    I pielikuma 38. un 41. punkts

    84. pants

    V pielikuma 11. punkts

     

    85. panta 1. punkts

    V pielikuma 12. punkts

     

    85. panta 2. punkts

    V pielikuma 13. punkts

     

    86. panta 1. punkts

    V pielikuma 14. punkts

     

    86. panta 2. punkts

    V pielikuma 14.a punkts

     

    86. panta 3. punkts

     

     

    86. panta 4. punkts

    V pielikuma 15. punkts

     

    86. panta 5. punkts

    V pielikuma 16. punkts

     

    86. panta 6. punkts

    V pielikuma 17. punkts

     

    86. panta 7. punkts

    V pielikuma 18. punkts

     

    86. panta 8. punkts

    V pielikuma 19. punkts

     

    86. panta 9. punkts

    V pielikuma 20. punkts

     

    86. panta 10. punkts

    V pielikuma 21. punkts

     

    86. panta 11. punkts

    V pielikuma 22. punkts

     

    87. pants

     

     

    88. panta 1. punkts

    V pielikuma 1. punkts

     

    88. panta 2. punkts

     

     

    89. pants

     

     

    90. pants

     

     

    91. pants

     

     

    92. panta 1. punkts

    V pielikuma 23. punkta otrā daļa

     

    92. panta 2. punkta ievadteikums

    V pielikuma 23. punkta ievadteikums

     

    92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta a) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta b) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta c) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta d) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta d) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta e) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta e) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta f) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta f) apakšpunkts

     

    92. panta 2. punkta g) apakšpunkts

     

     

    93. pants

    V pielikuma 23. punkta k) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta g) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta h) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta i) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta d) apakšpunkts

     

     

    94. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta j) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta l) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta g) apakšpunkts

     

     

    94. panta 1. punkta h) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta m) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta i) apakšpunkts

     

     

    94. panta 1. punkta j) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta n) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta k) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta n) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta l) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta o) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta m) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta p) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta n) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta q) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta o) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta r) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta p) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta s) apakšpunkts

     

    94. panta 1. punkta q) apakšpunkts

    V pielikuma 23. punkta t) apakšpunkts

     

    94. panta 2. punkts

    150. panta 3. punkta b) apakšpunkts

     

    95. pants

    V pielikuma 24. punkts

     

    96. pants

     

     

    97. panta 1. punkts

    124. panta 1. punkts

     

    97. panta 2. punkts

    124. panta 2. punkts

     

    97. panta 3. punkts

    124. panta 3. punkts

     

    97. panta 4. punkts

    124. panta 4. punkts

     

    98. panta 1. punkts

    XI pielikuma 1. punkts

     

    98. panta 2. punkts

    XI pielikuma 1.a. punkts

     

    98. panta 3. punkts

    XI pielikuma 2. punkts

     

    98. panta 4. punkts

    XI pielikuma 3. punkts

     

    98. panta 5. punkts

    124. panta 5. punkts

     

    98. panta 6. punkts

     

     

    98. panta 7. punkts

     

     

    99. pants

     

     

    100. pants

     

     

    101. pants

     

     

    102. panta 1. punkts

    136. panta 1. punkts

     

    102. panta 2. punkts

     

     

    103. pants

     

     

    104. pants

    136. pants

     

    105. pants

     

     

    106. panta 1. punkts

    149. pants

     

    106. panta 2. punkts

     

     

    107. pants

     

     

    108. panta 1. punkta pirmā daļa

    68. panta 2. punkts

     

    108. panta 1. punkta otrā daļa

    3. pants

     

    108. panta 1. punkta trešā daļa

     

     

    108. panta 2. punkts

    71. panta 1. punkts

     

    108. panta 3. punkts

    71. panta 2. punkts

     

    108. panta 4. punkts

    73. panta 2. punkts

     

    109. panta 1. punkts

    68. panta 1. punkts

     

    109. panta 2. punkts

    73. panta 3. punkts

     

    109. panta 3. punkts

     

     

    110. panta 1. punkts

    124. panta 2. punkts

     

    110. panta 2. punkts

    23. pants

     

    111. panta 1. punkts

    125. panta 1. punkts

    2. pants

    111. panta 2. punkts

    125. panta 2. punkts

    2. pants

    111. panta 3. punkts

    126. panta 1. punkts

     

    111. panta 4. punkts

    126. panta 2. punkts

     

    111. panta 5. punkts

    126. panta 3. punkts

     

    111. panta 6. punkts

    126. panta 4. punkts

     

    112. panta 1. punkts

    129. panta 1. punkta pirmā daļa

     

    112. panta 2. punkts

    129. panta 1. punkta otrā daļa

     

    112. panta 3. punkts

    129. panta 1. punkta trešā daļa

     

    113. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    129. panta 3. punkta pirmā daļa

     

    113. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

    113. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

    129. panta 3. punkta otrā daļa

     

    113. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

     

     

    113. panta 2. punkta otrā daļa

    129. panta 3. punkta otrā daļa

     

    113. panta 3. punkta trešā daļa

    129. panta 3. punkta trešā daļa

     

    113. panta 3. punkts

    129. panta 3. punkta ceturtā līdz septītā daļa

     

    113. panta 4. punkts

    129. panta 3. punkta astotā un devītā daļa

     

    113. panta 5. punkts

    129. panta 3. punkta desmitā un vienpadsmitā daļa

     

    114. pants

    130. pants

     

    115. pants

    131. pants

     

    116. panta 1. punkts

    131.a panta 1. punkta pirmā līdz trešā daļa

     

    116. panta 2. punkts

    131.a panta 1. punkta ceturtā daļa

     

    116. panta 3. punkts

    131.a panta 2. punkta pirmā daļa

     

    116. panta 4. punkts

    131.a panta 2. punkta otrā un trešā daļa

     

    116. panta 5. punkts

    131.a panta 2. punkta ceturtā un piektā daļa

     

    116. panta 6. punkts

    131.a panta 2. punkta sestā daļa

     

    116. panta 7. punkts

    131.a panta 2. punkta septītā daļa

     

    116. panta 8. punkts

    131.a panta 2. punkta astotā daļa

     

    116. panta 9. punkts

    131.a panta 2. punkta devītā daļa

     

    117. panta 1. punkts

    132. panta 1. punkta pirmā līdz sestā daļa

     

    117. panta 2. punkts

    132. panta 1. punkta septītā un astotā daļa

     

    117. panta 3. punkts

    132. panta 2. punkts

     

    117. panta 4. punkts

    132. panta 3. punkts

     

    118. pants

    141. pants

     

    119. panta 1. punkts

    127. panta 1. punkts

     

    119. panta 2. punkts

    127. panta 2. punkts

     

    119. panta 3. punkts

    127. panta 3. punkts

     

    120. pants

    72.a pants

     

    121. pants

    135. pants

     

    122. pants

    137. pants

     

    123. panta 1. punkts

    138. panta 1. punkts

     

    123. panta 2. punkts

    138. panta 2. punkta pirmā daļa

     

    124. pants

    139. pants