26dd5acb-96c0-11eb-b85c-01aa75ed71a1

English (current language)
Language
My EUR-Lex
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 26dd5acb-96c0-11eb-b85c-01aa75ed71a1

Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

Access initial legal act

(

No longer in force

)

Access current version (01/11/2022)

Languages and formats available

HTML

PDF

Multilingual display

Text

02021R0092 — LV — 29.01.2021 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

PADOMES REGULA (ES) 2021/92

(2021. gada 28. janvāris),

ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

(OV L 031, 29.1.2021., 31. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES REGULA (ES) 2021/406 (2021. gada 5. marts),	L 81	1	9.3.2021

▼B

PADOMES REGULA (ES) 2021/92

(2021. gada 28. janvāris),

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

nozvejas limitus 2021. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2022. gadam;

zvejas piepūles limitus 2021. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim;

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

Savienības zvejas kuģiem;

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

Šo regulu piemēro arī:

atpūtas zvejai, kad šāda zveja ir konkrēti minēta šīs regulas attiecīgajos noteikumos; un

komerciālajai zvejai no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

ii)

visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34) punktā;

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt tās atrašanās vietu;

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida atrašanās vietas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā ( 1 );

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

53° 30' N 15° 00' W,

—

53° 30' N 11° 00' W,

—

51° 30' N 11° 00' W,

—

51° 30' N 13° 00' W,

—

51° 00' N 13° 00' W,

—

51° 00' N 15° 00' W;

“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 00' N 9° 00' W,

—

43° 00' N 10° 00' W,

—

43° 30' N 10° 00' W,

—

43° 30' N 9° 00' W,

—

44° 00' N 9° 00' W,

—

44° 00' N 8° 00' W,

—

43° 30' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 00' N 8° 00' W,

—

43° 00' N 10° 00' W,

—

42° 00' N 10° 00' W,

—

42° 00' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

42° 00' N 8° 00' W,

—

42° 00' N 10° 00' W,

—

38° 30' N 10° 00' W,

—

38° 30' N 9° 00' W,

—

40° 00' N 9° 00' W,

—

40° 00' N 8° 00' W;

“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos 9.a rajona ūdeņus;

“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 30' N 6° 00' W,

—

44° 00' N 6° 00' W,

—

44° 00' N 2° 00' W,

—

43° 30' N 2° 00' W;

“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma;

“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 2. panta a) punktā ( 2 );

“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā ( 3 );

“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ( 4 );

“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 5 );

“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 6 );

“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā ( 7 );

“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 8 );

“SIOFA (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā) nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 9 );

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 10 );

“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 11 );

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—

150o rietumu garuma meridiāns,

—

130o rietumu garuma meridiāns,

—

4o dienvidu platuma paralēle,

—

50o dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 22. pantā un tās V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 ( 12 ) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās var būt atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā, ievērojot šīs regulas 22. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 izklāstītos nosacījumus un tās īstenošanas noteikumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

nodrošina šādu rezultātu:

ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst MSY vai,

ii)

ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

Līdz 2021. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

pieņemtās KPN;

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Provizorisku KPN piemērošana

Ja IA vai IB pielikuma zvejas iespēju tabulā ir atsauce uz šo punktu, minētajā tabulā norādītās zvejas iespējas ir provizoriskas un tās piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Minētās provizoriskās zvejas iespējas neskar galīgo zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam saskaņā ar starptautisko sarunu vai apspriešanos rezultātiem, zinātniskajiem ieteikumiem, piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 1380/2013 noteikumiem un attiecīgajiem daudzgadu plāniem.

Savienības kuģi var zvejot krājumos saskaņā ar 1. punktā minētajām provizoriskajām zvejas iespējām Savienības un starptautiskajos ūdeņos un to trešo valstu ūdeņos, kuras Savienības kuģiem ir piešķīrušas piekļuvi saviem ūdeņiem.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejas, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma ieskaitīt nozvejas attiecīgajās kvotās.

9. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms nenovēršamās piezvejas KPN attiecībā uz izkraušanas pienākuma ieviešanu

Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

6 % no katras dalībvalstij iedalītās provizoriskās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras dalībvalstij iedalītās iedalītās provizoriskās KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei, kuru atver no 2021. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām attiecīgo kvotu nav, līdz 2021. gada 31. martam ir ekskluzīva pieeja šai kvotu rezervei.

No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2021. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras kvotu apmaiņas rezervi ar tiem papildinājušas.

Pretī dodamās kvotas vēlams ņemt no IA pielikuma papildinājumā iekļautā to KPN saraksta, kuras ir norādījusi katra dalībvalsts, kas papildina rezervi.

Šā panta 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību, kuru pēc vidējām iepriekšējā gada Savienības cenām noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

Gadījumos, kad šā panta 2.–5. punktā izklāstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj līdzvērtīgā apmērā nosegt nenovēršamo piezveju, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu un nodrošinot, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

10. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

Ar II pielikumu par jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem ir noteikti II pielikumā.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt vēl citas dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju kuģis, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprināto zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, Komisija papildus minētā pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt ne vairāk kā vēl trīs dienas laikā no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim, kad kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu veic, pamatojoties uz aprakstu, ko minētā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju

Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

Atkāpjoties no 1. punkta, 2021. gada janvārī Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

ja izmanto grunts traļus ( 13 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

ja izmanto zvejas vadus ( 14 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 520 kg divos mēnešos un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā zvejas reisā;

ja izmanto āķus un āķu rindas ( 15 ), nepārsniedz 1,43 tonnas uz katru kuģi;

ja izmanto fiksētos žaunu tīklus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 0,35 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro mēneša limitu – nav pārceļami no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

Francija un Spānija nodrošina, ka Eiropas labraka krājuma zivju mirstība ICES 8.a un 8.b rajonā, kuru izraisa to komerciālā un atpūtas zveja, nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā rezultātā nozvejas kopējais apjoms ir 3108 tonnas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

no 1. janvāra līdz 28. februārim Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo. Minētajos laikposmos aizliegts paturēt, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

no 1. līdz 31. martam viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā; paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm.

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Šo daļu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai izmantot nedrīkst.

Šā panta 5. un 6. punkts neskar stingrākus valstu pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos

Jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim. Noteikto periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā.

13. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. pantu.

Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

14. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

15. pants

Tehniskie pasākumi attiecībā uz mencu un merlangu Ķeltu jūrā

Savienības kuģiem, kas ar grunts traļiem un vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii)

āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

papildus a) punktā minētajiem pasākumiem Savienības kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas, izmanto:

zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe; vai

ii)

jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas, un ko apstiprinājusi Komisija.

Dalībvalstis no 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas mērīta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido mencas, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem, sākot ar 2021. gada 1. jūliju.

Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.f–7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā, ir aizliegts zvejot, ja vien tie neizmanto āmjus, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm. Neraugoties uz to, minēto prasību par linuma acs mazāko izmēru nepiemēro kuģiem, kuru mencas piezveja, zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz 1,5 %.

Pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro Savienības kuģiem, kuri zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem ICES 7.b un 7.c rajonā no 2021. gada 1. jūnija. Zvejas kuģi, kuri zvejo šajos apgabalos, jauktu sugu demersālās zvejniecībās var izmantot arī citus zvejas rīkus, kuru rezultāts saskaņā ar ZZTEK novērtējumu ir tādas pašas vai labākas selektivitātes īpašības, kādas ir āmjiem, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm un kurus ir apstiprinājusi Komisija.

Atkāpjoties no 1. punkta, ICES 7.f un 7.g rajonā, ICES 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un ICES 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma:

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

Seltra tipa plātne;

iii)

Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļā minētais šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Netgrid;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 90 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm;

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir jūrasvelnu dzimtas zivis, heks vai megrimi kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis un pagarinājuma daļa ar 100 mm lielām linuma acīm.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu nozvejas procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara.

16. pants

Tehniskie pasākumi Īrijas jūrā

Savienības zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīku risinājumiem:

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne; tomēr kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

Seltra tipa plātne;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv)

Vides, zvejniecības un akvakultūras zinātnes centra (CEFAS) linumrežģis;

tralis ar vārstuli;

kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm;

kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās mazāk nekā 10 % veido pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir 100 mm un kurš aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni.

Pirmās daļas c) punktu nepiemēro kuģiem, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs vai vairāk nekā 85 % veido karaliskās ķemmīšgliemenes (Aequipecten opercularis).

17. pants

Tehniskie pasākumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas

Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; tomēr kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.

18. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

Apgabali, kuros aizliegts zvejot, izņēmums ir zveja ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem), un periodi, kuros piemēro zvejas aizliegumu, ir noteikti IV pielikumā.

Kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm ICES 4.a un 4.b rajonā vai vismaz 90 mm ICES 3.a rajonā, un āķu jedām ( 17 ), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā, uz ziemeļiem no 58° 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00″ ziemeļu platuma, un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20 rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā, uz ziemeļiem no 57° 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00″ austrumu garuma.

Atkāpjoties no 2. punkta, minētajā punktā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot minētajā punktā norādītajos apgabalos, ar noteikumu, ka tie izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

mencas nozvejas procentuālā daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas vienā zvejas reisā; uzskata, ka kuģi, kuru mencas nozveja nepārsniedz 5 % no kopējās nozvejas periodā no 2017.–2019. gadam, atbilst šim kritērijam, ar noteikumu, ka tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, ko tie izmantoja minētajā periodā; šo pieņēmumu var atspēkot;

izmanto reglamentētu un ļoti selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt par vismaz 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kas zvejo ar velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēru, kā norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā; šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK; Negatīva ZZTEK vērtējuma gadījumā minētos zvejas rīkus vairs nevar uzskatīt par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)

paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)

horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks ICES 4.a rajonā un 90 mm vai lielāks ICES 3.a rajonā, un mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus ļoti selektīvus zvejas rīkus:

horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

ii)

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

uz kuģiem attiecas nacionāls mencas nozvejas novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozveju uzturētu samērīgu zvejas izraisītai šā krājuma mirstībai atbilstīgi zvejas iespējām, kuras noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem; dalībvalstu gadījumā šādi plāni ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas būtu jānovērtē ZZTEK un trešo valstu gadījumā – attiecīgajai valsts zinātniskajai struktūrai, un ja šādos novērtējumos tiek uzskatīts, ka nacionālā mencas nozvejas novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, tie vajadzības gadījumā būtu jāpārskata.

Dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, lai kontrolētu atbilstību šā panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šajā pantā noteiktos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

19. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

Savienības kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīku kodi: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota zivju izeja apaļzivīm;

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm;

reglamentēts ļoti selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejā menca ir mazāk nekā 1,5 %, ja tas ir vienīgais uz kuģa esošais zvejas rīks.

Minētie Savienības kuģi, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, drīkst izmantot zvejas rīku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļu. Attiecīgās dalībvalstis minēto kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

20. pants

Aizliegtās sugas

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezveju novēršanas programmas.

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

21. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

22. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

23. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņas starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2022. gada 31. janvārim.

2. iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

24. pants

Zvejas aizliegumi attiecībā uz sarkanasariem Irmingera jūrā

Visas zvejas darbības ir aizliegtas apgabalā, ko norobežo ar šādām koordinātām, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
63°00'	-30°00'
61°30'	-27°35'
60°45'	-28°45'
62°00'	-31°35'
63°00'	-30°00'

3. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

25. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

To zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

Zilo tunzivju kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ( 18 ) ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

26. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

27. pants

Haizivis

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

4. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

28. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2021. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādās izpētes zvejniecībās, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

29. pants

Ilkņzivju izpētes zvejas ierobežojumi

Ilkņzivju zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā notiek tikai tajās dalībvalstīs un apakšapgabalos un to veic tikai tie kuģi, kas noteikti VII pielikuma A tabulā, attiecībā uz sugām, KPN un piezvejas limitiem, kas noteikti minētā pielikuma B tabulā.

Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz, un šo SSRU slēdz zvejai uz visu atlikušo sezonu.

Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā, ja tā atļauta saskaņā ar 28. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

30. pants

Krila zveja 2020.–2021. gada zvejas sezonā

Ja kāda dalībvalsts plāno 2020.–2021. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā, izmantojot formātu, kas noteikts VII pielikuma papildinājuma B daļā, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2021. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejniecībā.

Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejniecībā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstiem.

5. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

31. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

32. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošām bojām.

Katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk par 500 instrumentālu boju.

Apgādes kuģu maksimālais skaits ir divi apgādes kuģi uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu dalībvalsts karoga apgādes kuģi.

Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

33. pants

Haizivis

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

34. pants

Mobulīdrajas

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (piemēram, ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes).

Atkāpjoties no pirmās daļas, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (piemēram, zvejniecības, kas neizmanto āķu jedas vai nav pelaģiskās zvejniecības, piemēram, ar riņķvadu, makšķerrīkiem, žaunu tīkliem, rokas āķu rindām un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrētas IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.

6. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

35. pants

Pelaģiskā zveja

Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2021. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai Komisijai iesūta pārsūtīšanai uz SPRFMO sekretariātu paredzētu sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostā.

36. pants

Grunts zveja

Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2021. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās minētā konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja notikusi laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un nepārsniedzot minētajā laikposmā reģistrēto gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

37. pants

Izpētes zveja

2021. gadā dalībvalstis SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām drīkst piedalīties tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi šādas zvejas pieteikumu, kurš ietver zvejas operāciju plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.

Zveja notiek vienīgi SPRFMO norādītajos pētniecības blokos. Aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2000 metriem.

KPN ir tāda, kā norādīts IH pielikumā. Atļauts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5000 un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk.

7. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

38. pants

Zveja ar riņķvadu

Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

no 2021. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2021. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2022. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—

150o rietumu garuma meridiāns,

—

40o ziemeļu platuma paralēle,

—

40o dienvidu platuma paralēle;

no 2021. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

96o rietumu garuma meridiāns,

—

110o rietumu garuma meridiāns,

—

4o ziemeļu platuma paralēle,

—

3o dienvidu platuma paralēle.

Attiecīgās dalībvalstis pirms 2021. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā periodā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos zveju ar riņķvadu pārtrauc.

Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

39. pants

Dreifējošas ZPI

Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienu laikā, pirms sācies izvēlētais 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji ir izvietojis.

Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

40. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

41. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

Kuģu operatori:

reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai iesūta līdz 31. janvārim.

42. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

8. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

43. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

raju dzimtas (Rajidae) zivis;

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis;

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

9. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

44. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2021. gadā nepārsniegtu IG pielikumā noteiktos limitus.

45. pants

Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība

Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2021. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2021. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2021. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2021. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2021. gada 31. decembra plkst. 24.00.

Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; vai

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

Dalībvalstis nodrošina, ka neviens to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa.

Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

46. pants

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

47. pants

Zobenzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2021. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā nenotiek zobenzivs zvejas piepūles pārvirze uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

48. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

49. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

Kad kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

Kad kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejo IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, tie piemēro 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. panta 2., 3. un 4. punktā un 39., 40. un 41. pantā izklāstītos pasākumus.

10. iedaļa

Beringa jūra

50. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa

SIOFA Nolīguma apgabals

51. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

gada grunts zvejas piepūli un nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam tajos gados, kad attiecīgās dalībvalsts kuģi aktīvi darbojušies SIOFA nolīguma apgabalā, un minētajiem gadiem jāaptver reprezentatīvi ilgs periods, par kuru eksistē Komisijai deklarēti dati;

izņemot āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus, telpiskā ziņā neizvērš grunts zvejas piepūli ārpus pēdējos gados apzvejotajiem apgabaliem;

nesaņem atļauju zvejot IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter's Shoal, izņemot ar āķu jedu un krātiņveida lamatu paņēmienus un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

52. pants

Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētos nosacījumus.

53. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējis Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldītājs, var būt atļauts zvejot Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulā (ES) 2017/2403 paredzētos nosacījumus.

54. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā paredzētie nosacījumi.

55. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts V pielikuma B daļā.

56. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 55. pantā minētajām atļaujām, piemēro 8. panta nosacījumus.

57. pants

Aizliegtās sugas

Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

ērkšķu raja (Raja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā.

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

59. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 11., 19., 20., 27., 33., 34., 41., 42., 43., 48., 50. un 57. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2022. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2022. gadam.

Regulas 15., 16. un 17. pantu piemēro līdz dienai, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu un ar ko groza minētās regulas VI pielikumu, ieviešot atbilstošus tehniskos pasākumus ziemeļrietumu ūdeņiem.

60. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 14. un 18. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 28., 29. un 30. pantā un VII pielikumā, piemēro no 2020. gada 1. decembra.

II pielikumā izklāstītos noteikumus par zvejas piepūles limitiem piemēro no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMS

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS:	Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
IE PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS:	Dienvidu tunzivs izplatības apgabali
IG PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
IH PIELIKUMS:	SPRFMO konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IK PIELIKUMS:	SIOFA nolīguma apgabals
IL PIELIKUMS:	IATTC konvencijas apgabals
II PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā
III PIELIKUMS:	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā
IV PIELIKUMS:	Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas
V PIELIKUMS:	Zvejas atļaujas
VI PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS:	CCAMLR konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IX PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus. Vispārpieņemtie nosaukumi norādīti ērtības labad.

IA līdz IL pielikums ir daļa no I pielikuma.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Alfa-3 kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsdzelkņhaizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon spp.	GER	Dziļūdens sarkankrabji
Chaenocephalus aceratus	SSI	Melnspuru leduszivs
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Channichthys rhinoceratus	LIC	Vienraga leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Sniega krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Apaļdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dicentrarchus labrax	BSS	Eiropas labraks
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)	RJB	Parastā raja (sugu grupa)
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Lophiidae	ANF	Makšķerniekzivju dzimta
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Manta birostris	RMB	Divragainā velnraja
Martialia hyadesi	SQS	Dienvidatlantijas kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūraslīdaka
Molva molva	LIN	Jūraslīdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Notothenia gibberifrons	NOG	Zaļā nototēnija
Notothenia rossii	NOR	Marmora nototēnija
Notothenia squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste
Pseudochaenichthys georgianus	SGI	Melnā leduszivs
Pseudopentaceros spp.	EDW	Bruņgalvji
Raja alba	RJA	Baltā raja
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus alalunga	ALB	Garspuru tunzivs
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti sugu vispārpieņemtie nosaukumi un zinātniskie nosaukumi, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Vispārpieņemtais nosaukums	Alfa-3 kods	Zinātniskais nosaukums
Akmeņplekste	TUR	Scophthalmus maximus
Anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Apaļdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Raja alba
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Bruņgalvji	EDW	Pseudopentaceros spp.
Čīles stavrida	CJM	Trachurus murphyi
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidatlantijas kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Divragainā velnraja	RMB	Manta birostris
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Dziļūdens sarkankrabji	GER	Chaceon spp.
Eiropas labraks	BSS	Dicentrarchus labrax
Ērkšķu raja	RJR	Raja radiata
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Ilkņzivis	TOT	Dissostichus spp.
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Jūraslīdaka	LIN	Molva molva
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Makšķerniekzivju dzimta	ANF	Lophiidae
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja (sugu grupa)	RJB	Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsdzelkņhaizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Notothenia squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Šagrēnādas raja	RJF	Raja fullonica
Saida	POK	Pollachius virens
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Smilšu raja	RJI	Raja circularis
Sniega krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Zaļā nototēnija	NOG	Notothenia gibberifrons
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūraslīdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)
Dānija	0	(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0	(2)
Zviedrija	0	(2)
Savienība	0	(2)

Apvienotā Karaliste	0	(2)

KPN	0
(1)	Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par:

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

	1r	2r	3r	4	5r	6	7r
	(SAN/234_1R)	(SAN/234_2R)	(SAN/234_3R)	(SAN/234_4)	(SAN/234_5R)	(SAN/234_6)	(SAN/234_7R)
Dānija	0	0	0	0	0	0	0
Vācija	0	0	0	0	0	0	0
Zviedrija	0	0	0	0	0	0	0
Savienība	0	0	0	0	0	0	0
Apvienotā Karaliste	0	0	0	0	0	0	0

Kopā	0	0	0	0	0	0	0

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija	6	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2
Nīderlande	5
Savienība	13
Apvienotā Karaliste	10

KPN	23

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā (ARU/3A4-C)
Dānija	273	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	3
Francija	2
Īrija	2
Nīderlande	13
Zviedrija	11
Savienība	304
Apvienotā Karaliste	5

KPN	309

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (ARU/567.)
Vācija	71	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2
Īrija	66
Nīderlande	742
Savienība	881
Apvienotā Karaliste	52

KPN	933

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija	2	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2	(1)
Citi	1	(1)
Savienība	5	(1)
Apvienotā Karaliste	2	(1)

KPN	7
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija	17		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	5
Francija	12
Zviedrija	2
Citi	2	(1)
Savienība	38
Apvienotā Karaliste	26

KPN	64
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (USK/567EI.)
Vācija	4		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija	15
Francija	176
Īrija	17
Citi	4	(1)
Savienība	216
Norvēģija	731	(2) (3) (4) (5)
Apvienotā Karaliste	85

KPN	1 032
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).
(3)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)	750
(4)	Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	2 000
	Brosme (USK/*5B67-)	731
(5)	Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:
(5)	500

Suga:	Brosme Brosme brosme	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija	0	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	41
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	41
Apvienotā Karaliste	1

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Kaproīdas Caproidae	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (BOR/678-)
Dānija	1 645	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Īrija	4 632
Savienība	6 277
Apvienotā Karaliste	426

KPN	6 703

▼B

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	3.a (HER/03A.)
Dānija	2 577	(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	41	(2)
Zviedrija	2 696	(2)
Savienība	5 314	(2)
Norvēģija	818
Fēru Salas	0	(3)

KPN	6 132
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).
(3)	Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53o 30' N (HER/4AB.)
Dānija	14 867		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	9 851
Francija	5 168
Nīderlande	12 929
Zviedrija	978
Savienība	43 793
Fēru Salas	63
Norvēģija	27 913	(2)
Apvienotā Karaliste	13 896
KPN	96 252
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu tonnās (HER/*4AB-C). Papildu daudzums ne vairāk kā 10 000 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Norvēģija šādu palielinājumu pieprasīs.
(2)	12 500
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 °N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem. Papildu daudzums ne vairāk kā 2 500 tonnu apmērā tiks piešķirts, ja Savienība šādu palielinājumu pieprasīs.
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*4N-S62)
Savienība	12 500

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/4N-S62)
Zviedrija	237	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Savienība	237

KPN	96 252
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus	Zona:	3.a (HER/03A-BC)
Dānija	1 423	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	13
Zviedrija	229
Savienība	1 665

KPN	1 665
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus	Zona:	4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija	11	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2 143
Vācija	11
Francija	11
Nīderlande	11
Zviedrija	11
Savienība	2 198
Apvienotā Karaliste	41

KPN	2 239
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	4.c, 7.d (2) (HER/4CXB7D)
Beļģija	2 158	(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	200	(3)
Vācija	133	(3)
Francija	2 569	(3)
Nīderlande	4 541	(3)
Savienība	9 601	(3)
Apvienotā Karaliste	988	(3)

KPN	96 252
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejā, kurā izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Izņemot Blekvoteras krājumu, t.i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (1) (HER/5B6ANB)
Vācija	97	(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	19	(2)
Īrija	132	(2)
Nīderlande	97	(2)
Savienība	345	(2)
Apvienotā Karaliste	526	(2)

KPN	871
(1)	Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.
(2)	Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	6.aS (1), 7.b un 7.c (HER/6AS7BC)
Īrija	309	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	31
Savienība	340

KPN	340
(1)	Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	7.a (1) (HER/07A/MM)
Īrija	525	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	525
Apvienotā Karaliste	1 491

KPN	2 016
(1)	Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	7.e un 7.f (HER/7EF.)
Francija	116	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	116
Apvienotā Karaliste	116

KPN	232

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7.g(1), 7.h(1), 7.j(1) un 7.k(1) (HER/7G-K.)
Vācija	3	(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	14	(2)
Īrija	188	(2)
Nīderlande	14	(2)
Savienība	219	(2)
Apvienotā Karaliste	0	(2)

KPN	219	(2)
(1)	Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts.
(2)	Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus	Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija	29 700	Analītiska KPN
Francija	3 300
Savienība	33 000

KPN	33 000

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija	0	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	0	(1)
Savienība	0	(1)

KPN	0	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Suga:	Cod Gadus morhua	Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija	1	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	421
Vācija	11
Nīderlande	3
Zviedrija	74
Savienība	510

KPN	526

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija	75	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Vācija	2	(1)
Zviedrija	46	(1)
Savienība	123	(1)

KPN	123	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija	109	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	625
Vācija	396
Francija	134	(1)
Nīderlande	353	(1)
Zviedrija	4
Savienība	1 621
Norvēģija	626	(2)
Apvienotā Karaliste	1 433	(1)

KPN	3 680
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (COD/*07D.).
(2)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)
Savienība	2 655

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (COD/4N-S62)
Zviedrija	96	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Savienība	96

KPN	Nepiemēro
(1)	Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	6.b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija	0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Francija	2
Īrija	1
Savienība	3
Apvienotā Karaliste	3

KPN	6

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	6.a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Vācija	5	(1)
Francija	51	(1)
Īrija	71	(1)
Savienība	128	(1)
Apvienotā Karaliste	193	(1)

KPN	321	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejai, ko gūst citu sugu zvejā. Specializētajā mencas zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.a (COD/07A.)
Beļģija	1	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	2	(1)
Īrija	43	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	46	(1)
Apvienotā Karaliste	19	(1)

KPN	65	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija	5	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	74	(1)
Īrija	115	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	194	(1)
Apvienotā Karaliste	8	(1)

KPN	202	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7.d (COD/07D.)
Beļģija	9	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	180	(1)
Nīderlande	5	(1)
Savienība	194	(1)
Apvienotā Karaliste	20	(1)

KPN	214
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija	2	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2
Vācija	2
Francija	12
Nīderlande	10
Savienība	28
Apvienotā Karaliste	703

KPN	731

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija	168		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	654	(1)
Īrija	191
Savienība	1 013
Apvienotā Karaliste	463	(1)

KPN	1 476
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	7 (LEZ/07.)
Beļģija	127	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	1 405	(2)
Francija	1 705	(2)
Īrija	775	(2)
Savienība	4 012
Apvienotā Karaliste	671	(2)

KPN	4 683
(1)	10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības.
(2)	35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.)
Spānija	248	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	200
Savienība	448

KPN	448

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija	1 912	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija	96
Portugāle	64
Savienība	2 072

KPN	2 158

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija	125	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	275	(1)
Vācija	134	(1)
Francija	26	(1)
Nīderlande	94	(1)
Zviedrija	3	(1)
Savienība	657	(1)
Apvienotā Karaliste	2 865	(1)

KPN	3 522
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija	13	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	326
Vācija	5
Nīderlande	5
Savienība	349
Apvienotā Karaliste	76

KPN	Nepiemēro

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija	72	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	82	(1)
Spānija	77
Francija	881	(1)
Īrija	199
Nīderlande	69	(1)
Savienība	1 380
Apvienotā Karaliste	613	(1)

KPN	1 993
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

▼M1

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	7 (ANF/07.)
Beļģija	1 468	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Vācija	164	(1)
Spānija	583	(1)
Francija	9 419	(1)
Īrija	1 204	(1)
Nīderlande	190	(1)
Savienība	13 028	(1)
Apvienotā Karaliste	2 857	(1)

KPN	15 885
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE)

▼B

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.)
Spānija	343	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 909
Savienība	2 252

KPN	2 252

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija	2 934	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija	3
Portugāle	584
Savienība	3 521

KPN	3 672

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	3.a (HAD/03A.)
Beļģija	3	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	442
Vācija	28
Nīderlande	1
Zviedrija	52
Savienība	526

KPN	548

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija	52	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	354
Vācija	225
Francija	393
Nīderlande	39
Zviedrija	36
Savienība	1 099
Norvēģija	1 975
Apvienotā Karaliste	5 840

KPN	8 914
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)
Savienība	5 161

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HAD/4N-S62)
Zviedrija	177	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	177

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija	6	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	7
Francija	289
Īrija	206
Savienība	508
Apvienotā Karaliste	2 111

KPN	2 619

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1	(1)
Francija	55	(1)
Īrija	163	(1)
Savienība	220
Apvienotā Karaliste	774	(1)

KPN	994
(1)	Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā; Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija	30	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1 810
Īrija	603
Savienība	2 443
Apvienotā Karaliste	272

KPN	2 715

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	7.a (HAD/07A.)
Beļģija	13	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	57
Īrija	342
Savienība	412
Apvienotā Karaliste	378

KPN	790

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	3.a (WHG/03A.)
Dānija	292	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	1
Zviedrija	31
Savienība	324

KPN	415

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija	82		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	356
Vācija	93
Francija	535
Nīderlande	206
Zviedrija	1
Savienība	1 273
Norvēģija	304	(1)
Apvienotā Karaliste	2 573

KPN	4 290
(1)	Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)
Savienība	2 700

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	14	(1)
Īrija	68	(1)
Savienība	83	(1)
Apvienotā Karaliste	151	(1)

KPN	234	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7.a (WHG/07A.)
Beļģija	1	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	6	(1)
Īrija	104	(1)
Nīderlande	0	(1)
Savienība	111	(1)
Apvienotā Karaliste	70	(1)

KPN	181	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼M1

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C)
Beļģija	37	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Francija	2 258
Īrija	1 629
Nīderlande	18
Savienība	3 942
Apvienotā Karaliste	404

KPN	4 346

▼B

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus	Zona:	8. (WHG/08.)
Spānija	880	Piesardzīga KPN
Francija	1 321
Savienība	2 201

KPN	2 276

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (W/P/4N-S62)
Zviedrija	48	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	48

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	3.a (HKE/03A.)
Dānija	784	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	67	(1)
Savienība	851

KPN	851
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija	14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	570	(1)
Vācija	65	(1)
Francija	126	(1)
Nīderlande	33	(1)
Savienība	808	(1)
Apvienotā Karaliste	178	(1)

KPN	986
(1)	Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija	146	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	4 667
Francija	7 207	(1)
Īrija	873
Nīderlande	94	(1)
Savienība	12 987
Apvienotā Karaliste	2 845	(1)

KPN	15 832
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)
Beļģija	19
Spānija	753
Francija	753
Īrija	94
Nīderlande	10
Savienība	1 629
Apvienotā Karaliste	424

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.)
Beļģija	5	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	3 249
Francija	7 296
Nīderlande	10	(1)
Savienība	10 560

KPN	10 560
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	1
Spānija	941
Francija	1 694
Nīderlande	3
Savienība	2 639

Suga:	Heks Merluccius merluccius	Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija	5 320	Piesardzīga KPN
Francija	511
Portugāle	2 483
Savienība	8 314

KPN	8 517

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija	0	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	0
Apvienotā Karaliste	0

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija	34 892	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Vācija	13 566	(1)
Spānija	29 581	(1) (2)
Francija	24 282	(1)
Īrija	27 019	(1)
Nīderlande	42 546	(1)
Portugāle	2 748	(1) (2)
Zviedrija	8 631	(1)
Savienība	183 265	(1) (3)
Norvēģija	69 930
Fēru Salas	7 000
Apvienotā Karaliste	45 274	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 24 375 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 14,3 %.
(2)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu, Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(3)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 133 566

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija	25 065		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Portugāle	6 266
Savienība	31 331	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 133 566

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija	133 566	(1) (2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Fēru Salas	26 250	(3) (4)

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāieskaita Norvēģijas noteiktajā kvotā.
(2)	Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 28 000 Šis nozvejas ierobežojums 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves limita: 18 %.
(3)	Jāieskaita Fēru Salu noteiktajā kvotā.
(4)	Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/04A-C): 6 563

▼B

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija	92	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	253
Vācija	33
Francija	69
Nīderlande	211
Zviedrija	3
Savienība	661
Apvienotā Karaliste	1 036

KPN	1 697

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/5B67-)
Vācija	28		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija	4
Spānija	89
Francija	2 032
Īrija	8
Lietuva	2
Polija	1
Citi	8	(1)
Savienība	2 172
Norvēģija	63	(2)
Fēru Salas	38	(3)
Apvienotā Karaliste	517

KPN	2 790
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).
(3)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija	0	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	33	(1)
Francija	1	(1)
Lietuva	0	(1)
Citi	0	(1)
Savienība	34	(1)
Apvienotā Karaliste	0	(1)

KPN	34	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā (BLI/24-)
Dānija	1		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	1
Īrija	1
Francija	4
Citi	1	(1)
Savienība	8
Apvienotā Karaliste	2

KPN	10
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija	1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Zviedrija	1
Savienība	2

KPN	2

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija	7		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	7
Francija	7
Citi	3	(1)
Savienība	24
Apvienotā Karaliste	7

KPN	31
(1)	Vienīgi piezvejai. Specializētajā zvejā šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija	3	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	25
Vācija	3
Zviedrija	10
Savienība	41
Apvienotā Karaliste	3

KPN	44

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija	7	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	106	(1)
Vācija	66	(1)
Francija	59
Nīderlande	2
Zviedrija	5	(1)
Savienība	245
Apvienotā Karaliste	815	(1)

KPN	1 060
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2
Vācija	2
Francija	2
Savienība	8
Apvienotā Karaliste	2

KPN	10

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija	12	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	2	(1)
Vācija	42	(1)
Īrija	225
Spānija	840
Francija	896	(1)
Portugāle	2
Savienība	2 019
Norvēģija	2 000	(2) (3) (4)
Fēru Salas	50	(5) (6)
Apvienotā Karaliste	1 032	(1)

KPN	5 101
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto daudzumu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(2)	750
(3)	Ieskaitot brosmi. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

	Jūraslīda ka (LIN/*5B67-)	2 000
	Brosme (USK/*5B67-)	731
(4)	Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam daudzumam tonnās:
(4)	500
(5)	Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (LIN/*6BAN.).
(6)	Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta nejauša citu sugu nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu tonnās (OTH/*6AB.): 19

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	297
Vācija	8
Francija	3
Nīderlande	1
Savienība	311
Apvienotā Karaliste	27

KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	3.a (NEP/03A.)
Dānija	9 084	Analītiska KPN
Vācija	26
Zviedrija	3 250
Savienība	12 360

KPN	12 360

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija	301	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	301
Vācija	5
Francija	9
Nīderlande	155
Savienība	771
Apvienotā Karaliste	4 981

KPN	5 752

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija	142	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	0
Savienība	142
Apvienotā Karaliste	8

KPN	Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija	8	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	32
Īrija	54
Savienība	94
Apvienotā Karaliste	3 881

KPN	3 975

▼M1

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	7 (NEP/07.)
Spānija	252	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Francija	1 022	(1)
Īrija	1 550	(1)
Savienība	2 824	(1)
Apvienotā Karaliste	1 379	(1)

KPN	4 203	(1)
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
	Spānija				437
	Francija		274
	Īrija		526
	Savienība		1 237
	Apvienotā Karaliste		213

▼B

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.)
Spānija	239	Analītiska KPN
Francija	3 745
Savienība	3 984

KPN	3 984

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.c (NEP/08C.)
Spānija	2,4	(1)	Piesardzīga KPN
Francija	0,0	(1)
Savienība	2,4	(1)

KPN	2,4	(1)
(1)	Tikai nozvejām, kuras gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE): – 1,7 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī, – 0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija	94	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	280	(1)
Savienība	374	(1) (2)

KPN	374	(1) (2)
(1)	No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).
(2)	Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: 65

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	3.a (PRA/03A.)
Dānija	531	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	286
Savienība	817

KPN	1 529

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija	45	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Nīderlande	0
Zviedrija	2
Savienība	47
Apvienotā Karaliste	13

KPN	60

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62)
Dānija	50		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	31	(1)
Savienība	81

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija	Jānosaka	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība	Jānosaka	(1) (2)

KPN	Jānosaka	(1) (2)
(1)	Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.
(2)	Noteikta tādā pašā daudzumā kā Francijas kvota.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija	26	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	3 308
Vācija	17
Nīderlande	636
Zviedrija	177
Savienība	4 164

KPN	4 912

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija	369	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija	4
Zviedrija	41
Savienība	414

KPN	719

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija	1 381		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	4 487
Vācija	1 294
Francija	259
Nīderlande	8 627
Savienība	16 048
Norvēģija	2 570	(1)
Apvienotā Karaliste	6 385

KPN	36 713
(1)	No tām ne vairāk kā 75 tonnu drīkst nozvejot Skagerakā (PLE/*03AN.).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)
Savienība	14 010

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Īrija	65
Savienība	67
Apvienotā Karaliste	97

KPN	164

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.a (PLE/07A.)
Beļģija	29	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	13
Īrija	361
Nīderlande	9
Savienība	412
Apvienotā Karaliste	287

KPN	699

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.b un 7.c (PLE/7BC.)
Francija	4	Piesardzīga KPN
Īrija	15
Savienība	19

KPN	19

▼M1

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.d un 7.e (PLE/7DE.)
Beļģija	674	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Francija	2 247
Savienība	2 921
Apvienotā Karaliste	1 198

KPN	4 119

▼B

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	7.f un 7.g (PLE/7FG.)
Beļģija	117	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	211
Īrija	64
Savienība	392
Apvienotā Karaliste	110

KPN	502

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.)
Beļģija	1	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 9. pantu.
Francija	2	(1)
Īrija	8	(1)
Nīderlande	4	(1)
Savienība	15	(1)
Apvienotā Karaliste	2	(1)

KPN	17	(1)
(1)	Tikai jūras zeltplekstes piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija	26	Piesardzīga KPN
Francija	103
Portugāle	26
Savienība	155

KPN	155

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija	1	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	29
Īrija	9
Savienība	39
Apvienotā Karaliste	22

KPN	61

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	7 (POL/07.)
Beļģija	95	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Spānija	6	(1)
Francija	2 178	(1)
Īrija	232	(1)
Savienība	2 511	(1)
Apvienotā Karaliste	530	(1)

KPN	3041
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/*8ABDE).

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.)
Spānija	252	Piesardzīga KPN
Francija	1 230
Savienība	1 482

KPN	1 482

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius	Zona:	8.c (POL/08C.)
Spānija	149	Piesardzīga KPN
Francija	17
Savienība	166

KPN	166

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija	196	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle	7	(1) (2)
Savienība	203	(1)

KPN	203	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).
(2)	Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija	7		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	823
Vācija	2 079
Francija	4 892
Nīderlande	21
Zviedrija	113
Savienība	7 935
Norvēģija	10 426	(1)
Apvienotā Karaliste	1 594

KPN	19 955
(1)	Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija	88		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	870
Īrija	100
Savienība	1 058
Norvēģija	235	(1)
Apvienotā Karaliste	778

KPN	2 071
(1)	Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma (POK/*5614N).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (POK/4N-S62)
Zviedrija	220	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	220

KPN	Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā.

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija	2	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	311
Īrija	373
Savienība	686
Apvienotā Karaliste	109

KPN	795

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus	Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija	119	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	255
Vācija	65
Francija	31
Nīderlande	902
Zviedrija	2
Savienība	1 374
Apvienotā Karaliste	251

KPN	1 625

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija	73	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Dānija	3	(1) (2) (3)
Vācija	4	(1) (2) (3)
Francija	12	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	62	(1) (2) (3) (4)
Savienība	154	(1) (3)
Apvienotā Karaliste	281	(1) (2) (3) (4)

KPN	435	(3)
(1)	Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.
(3)	Tas neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija	9	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Zviedrija	3	(1)
Savienība	12	(1)

KPN	12
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija	230	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Igaunija	1	(1) (2) (3) (4)
Francija	1 032	(1) (2) (3) (4)
Vācija	3	(1) (2) (3) (4)
Īrija	332	(1) (2) (3) (4)
Lietuva	5	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	1	(1) (2) (3) (4)
Portugāle	6	(1) (2) (3) (4)
Spānija	278	(1) (2) (3) (4)
Savienība	1 888	(1) (2) (3) (4)
Apvienotā Karaliste	658	(1) (2) (3) (4)

KPN	2 546	(3) (4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Tas neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:
	Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata			Zona:	Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.)
	Beļģija	4			Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Igaunija	0
	Francija	20
	Vācija	0
	Īrija	6
	Lietuva	0
	Nīderlande	0
	Portugāle	0
	Spānija	5
	Savienība	35
	Apvienotā Karaliste	13

	KPN	48
	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.
(4)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 7.d zonā (SRX/07D.)
Beļģija	33	(1) (2) (3) (4)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	278	(1) (2) (3) (4)
Nīderlande	2	(1) (2) (3) (4)
Savienība	313	(1) (2) (3) (4)
Apvienotā Karaliste	56	(1) (2) (3) (4)

KPN	369	(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(4)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

▼M1

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	7.d un 7.e (RJU/7DE.)
Beļģija	13	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Igaunija	0	(1)
Francija	63	(1)
Vācija	0	(1)
Īrija	16	(1)
Lietuva	0	(1)
Nīderlande	0	(1)
Portugāle	0	(1)
Spānija	14	(1)
Savienība	106	(1)
Apvienotā Karaliste	35	(1)

KPN	141	(1)
(1)	Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

▼B

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija	3	(1) (2)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	451	(1) (2)
Portugāle	366	(1) (2)
Spānija	368	(1) (2)
Savienība	1 188	(1) (2)
Apvienotā Karaliste	3	(1) (2)

KPN	1 191	(2)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(2)	Tas neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 20. un 57. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata			Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
	Beļģija	0			Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija	3
	Portugāle	3
	Spānija	3
	Savienība	9
	Apvienotā Karaliste	0

	KPN	9
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata	Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
	Beļģija	0	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
	Francija	5
	Portugāle	4
	Spānija	4
	Savienība	13
	Apvienotā Karaliste	0

	KPN	13

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā (GHL/2A-C46)
Dānija	4		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Vācija	6
Igaunija	4
Spānija	4
Francija	58
Īrija	4
Lietuva	4
Polija	4
Savienība	88
Norvēģija	313	(1)
Apvienotā Karaliste	228

KPN	629
(1)	Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

▼M1

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	3.a un 4.; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija	407	(1) (2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Dānija	13 999	(1) (2)
Vācija	424	(1) (2)
Francija	1 281	(1) (2)
Nīderlande	1 289	(1) (2)
Zviedrija	3 821	(1) (2) (3)
Savienība	21 221	(1) (2)
Norvēģija	133 741	(4)
Apvienotā Karaliste	1 194	(1) (2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)			Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	55			56
	Dānija	1 887			1 929
	Vācija	57			59
	Francija	173			176
	Nīderlande	174			178
	Zviedrija	515			527
	Savienība	2 860			2 925

	Apvienotā Karaliste	161			165
(2)	Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): 190 Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis daudzums ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 38 778 Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu daudzumu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.): 2 100

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	3.a	3.a un 4.bc	4.b	4.c	6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A6.)
Dānija	0	2891	0	0	8399
Francija	0	343	0	0	0
Nīderlande	0	343	0	0	0
Zviedrija	0	0	273	7	2179
Apvienotā Karaliste	0	343	0	0	0
Norvēģija	2100	0	0	0	0

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija	17 562	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Spānija	19	(1)
Igaunija	146	(1)
Francija	11 709	(1)
Īrija	58 539	(1)
Latvija	108	(1)
Lietuva	108	(1)
Nīderlande	25 610	(1)
Polija	1 237	(1)
Savienība	115 038	(1)
Norvēģija	12 369	(2) (3)
Fēru Salas	26 142	(4)
Apvienotā Karaliste	160 985	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).
(2)	Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).
(3)	Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita daudzumu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Daudzumus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā. 28 659
(4)	Šis daudzums jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma (MAC/6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā, 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/24N59).

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim	Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā	Fēru Salu ūdeņi
	(MAC/*4A-EN)	(MAC/*2AN-)	(MAC/*FRO2)
Vācija	10 599	1 428	1 461
Francija	7 067	951	974
Īrija	35 330	4 762	4 871
Nīderlande	15 457	2 082	2 131
Savienība	68 453	9 223	9 437
Apvienotā Karaliste	97 162	13 097	13 395

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija	24 990	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Francija	166	(1)
Portugāle	5 165	(1)
Savienība	30 321

KPN	Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

8.b (MAC/*08B.)

Spānija	2 099
Francija	14
Portugāle	433

▼B

Suga:	Makrele Scomber scombrus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija	9 394	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	9 394

KPN	Nepiemēro

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija	500		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija	29	(1)
Nīderlande	48	(1)
Zviedrija	19
Savienība	596

KPN	596
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

▼M1

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SOL/24-C.)
Beļģija	731		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Dānija	334
Vācija	585
Francija	146
Nīderlande	6 597
Savienība	8 393
Norvēģija	5	(1)
Apvienotā Karaliste	376

KPN	8 774
(1)	Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

▼B

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	6.; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija	12	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Savienība	12
Apvienotā Karaliste	3

KPN	15

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.a (SOL/07A.)
Beļģija	53	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	1
Īrija	19
Nīderlande	17
Savienība	90
Apvienotā Karaliste	24

KPN	114

▼M1

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.b un 7.c (SOL/7BC.)
Francija	6	Piesardzīga KPN
Īrija	28
Savienība	34

KPN	34

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.d (SOL/07D.)
Beļģija	339	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu
Francija	678
Savienība	1 017
Apvienotā Karaliste	242

KPN	1 259

▼B

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.e (SOL/07E.)
Beļģija	13	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	139
Savienība	152
Apvienotā Karaliste	218

KPN	370

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea	Zona:	7.f un 7.g (SOL/7FG.)
Beļģija	258	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 1. punktu.
Francija	26
Īrija	13
Savienība	297