Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C:2020:212:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 212, 2020. gada 26. jūnijs


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 212

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

63. gadagājums
2020. gada 26. jūnijs


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Eiropas Sistēmisko risku padome

2020/C 212/01

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2020. gada 27. maijs) par peļņas sadales ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā (ESRK/2020/7)

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2020/C 212/02

Euro maiņas kurss — 2020. gada 25. jūnijs

7

2020/C 212/03

Komisijas paziņojums pēc Komisijas Direktīvas (ES) 2020/739 iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz to darba ņēmēju veselības un drošības profilaksi un aizsardzību, kuri ir vai var būt pakļauti SARS-CoV-2 iedarbībai darbavietā

8


 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2020/C 212/04

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9830 – Avacon Natur / NEW AG / Stadtenfalter JV) Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

11


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Eiropas Sistēmisko risku padome

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/1


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2020. gada 27. maijs)

par peļņas sadales ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā

(ESRK/2020/7)

(2020/C 212/01)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2. punkta b), d) un f) apakšpunktu, kā arī 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) krīze no dramatiskas medicīniskas ārkārtas situācijas strauji attīstījusies par smagam ekonomisko šoku, kam ir potenciāls kļūt par sistēmisku finanšu krīzi. Nav skaidrs, cik ilgi šī krīze turpināsies, un cik smaga tā var būt. Ir skaidrs, ka finanšu iestādēm jāsaglabā pietiekami liels kapitāla apjoms, lai mazinātu sistēmisko risku un veicinātu ekonomikas atjaunošanos.

(2)

Vairākas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) dalībiestādes, proti, Eiropas Banku iestāde (EBI) (3), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) (4), Eiropas Centrālā banka (ECB) (5) un daudzas nacionālās iestādes mudinājušas Eiropas Savienības bankas, apdrošinātājus un pārapdrošinātājus atturēties no brīvprātīgu izmaksu veikšanas (piemēram, dividendēm, prēmijām un akciju atpirkšanas, kuras mērķis ir atlīdzība akcionāriem). Šie pasākumi var uzlabot finanšu sektora elastību, stiprinot tā spēju kreditēt reālo tautsaimniecību saspringtos apstākļos un samazinot finanšu iestāžu nonākšanas grūtībās risku ar Covid-19 saistīto risku dēļ.

(3)

ESRK atbild par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību, un tai jāveicina iekšējā tirgus raita darbība, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ilgtspējīgu ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē. Lai gan ESRK atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta tās dalībiestāžu iniciatīvas, tā arī uzskata, ka nepieciešams sniegt ieteikumu, lai nodrošinātu, ka finanšu iestādes visā finanšu sektorā, kas var radīt risku finanšu stabilitātei, saglabā augstu kapitāla līmeni.

(4)

Šajā ieteikumā ņemta vērā banku procikliskā uzvedība, kā arī tas, ka tām ir izšķiroša nozīme tautsaimniecībā. Tā mērķis ir ierobežot banku peļņas un kapitāla sadali, lai palielinātu to noturību krīzes laikā un veicinātu nepieciešamo kreditēšanu reālajai tautsaimniecībai. Tā mērķis ir arī samazināt risku, ka gadījumos, kuros valdības krīzes laikā atbalsta bankas, akcionāri un augstākā vadība novirza kapitāla sadalījumu savā labā. Turklāt, ja bankas izmanto dividenžu izmaksu, lai signalizētu tirgum par savu spēku, šādas darbības var apdraudēt piesardzīgāku finanšu iestāžu relatīvo pozīciju, radot par tām negatīvu iespaidu. Pēdējais minētais arguments pamato plašu, koordinētu un obligātu pasākumu veikšanu. Ieguldījumu sabiedrības iekļautas šajā ieteikumā ietvertajā finanšu iestāžu sarakstā, jo tām ir svarīga loma tirgus darbībā un tās var radīt bankām līdzīgus riskus.

(5)

Šajā ieteikumā ņemts vērā risks, ko krīze rada apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējai. Iespējams, ka samazināsies jaunu darījumu naudas plūsma apvienojumā ar lielākām saistībām ilgstoša ļoti zemu procentu likmju perioda un mazākas aktīvu atdeves nākotnē rezultātā. Ņemot vērā, ka apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem ir būtiska nozīme finanšu sektorā, pastāv arī kopīgas riska mazināšanas stratēģijas risks, piemēram, augstāka ienesīguma korporatīvo obligāciju pārdošana, ko pastiprinātu plaša mēroga reitingu pazemināšana. Turklāt jau attiecībā uz bankām izvirzītais arguments par to, ka dividenžu izmaksa ir spēcīgs signāls tirgum, un ar to saistītā ierobežojumu negatīvā ietekme attiecas arī uz apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem.

(6)

Šis ieteikums izstrādāts tā, lai aptvertu centrālos darījumu partnerus (CDP), ņemot vērā to sistēmisko nozīmi finanšu tirgus darījumu klīringā. Saglabājot papildu pašu līdzekļus, CDP varētu segt zaudējumus, kas nav saistību neizpildes zaudējumi, tam esot īpaši svarīgi attiecībā uz operacionālo risku, kuru CDP sedz no pašu līdzekļiem, nevis no klīringa sistēmas dalībnieku iemaksām. Šis ieteikums nodrošinās konsekvenci attiecībā uz visām finanšu iestādēm laikā, kad CDP ieņēmumi varētu gūt labumu no lielākiem tirgus darījumu apjomiem, un attiecīgā gadījumā ļaus CDP brīvprātīgi palielināt savas līdzdalības pakāpi saistību neizpildes iestāšanās gadījumos, ņemot vērā kopumā palielinātos riskus lielāka tirgus svārstīguma dēļ. Visbeidzot, paredzēts, ka pašu kapitāla saglabāšana CDP samazinās iespēju, ka laikā, kad fiskālie izdevumi jau tā ir īpaši pieprasīti, zaudējumu gadījumā (saistību neizpildes gadījumā vai bez tās) tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda. Kopumā CDP ir svarīgi papildus sākotnējām rezervēm un saistību neizpildes fondiem uzturēt pietiekami priekšfinansētus pašu līdzekļus.

(7)

Šī ieteikuma mērķis ir aptvert tās finanšu iestāžu darbības, kuru rezultātā samazinās to pašu kapitāla apjoms un kvalitāte, vai to zaudējumu absorbcijas spēja ar Covid-19 saistītās krīzes laikā. Tas ietver dividenžu izmaksu, parasto akciju atpirkšanu un mainīgā atalgojuma izmaksu. Ja finanšu iestāde vēlētos aizstāt parastās akcijas, tas atbilstu šim ieteikumam.

(8)

Šajā ieteikumā ņemti vērā principi, kas reglamentē vienoto tirgu, kā arī kapitāla brīvas aprites un riska dalīšanas nozīme, kas veicina izaugsmi Eiropas Savienībā. Tā mērķis ir ņemt vērā iespējamos negatīvos ārējos riskus, ko, saskaroties ar grūtībām, rada pārrobežu finanšu iestāžu lēmumi. Drošāku investīciju izvēle vai priekšroka investīcijām savā valstī, ko bieži īsteno finansiālu grūtību laikā, var negatīvi ietekmēt vietējās ekonomikas. Šajā ieteikumā ieteikts attiecīgajām iestādēm iesaistīties dialogā, kad tās apsver iespēju noteikt izmaksas ierobežojumus Eiropas Savienības finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.

(9)

Regulatīvie režīmi dažādos sektoros ir atšķirīgi, un dalībvalstīm un attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver iespēja izmantot jebkādus uzraudzības instrumentus, kas tām pieejami gan saskaņā ar Eiropas Savienības, gan nacionālajiem tiesību aktiem, piemēram, ieteikumus vai vadlīnijas, lai sasniegtu šā ieteikuma mērķus, ciktāl to atļauj tiesību akti.

(10)

Šajā ieteikumā iekļauts to finanšu iestāžu saraksts, uz kurām obligāti jāattiecina ierobežojumi. Iestādes var brīvi noteikt ierobežojumus citām finanšu iestādēm, kas kreditē reālo tautsaimniecību, piemēram, finanšu līzinga sabiedrībām.

(11)

Šis ieteikums izstrādāts tā, lai atbalstītu ECB, EBI, EAAPI un nacionālo iestāžu agrākās iniciatīvas un stiprinātu vienotu pieeju visā Eiropas Savienībā un dažādos finanšu sektora segmentos, vienlaikus ņemot vērā šo segmentu izšķirošo nozīmi reālajai tautsaimniecībai krīzes laikā. Tā galīgais mērķis ir saglabāt finanšu iestādēs pietiekamu kapitālu un zaudējumu absorbcijas spēju, lai mazinātu pašreizējās krīzes ietekmi un tādējādi veicinātu raitāku visas Eiropas tautsaimniecības atveseļošanos.

(12)

Šis ieteikums neietekmē Eiropas Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(13)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad informēti adresāti, un pēc tam, kad Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. IEDAĻA

IETEIKUMS

A ieteikums. Peļņas sadales ierobežojumi

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts vismaz līdz 2021. gada 1. janvārim to uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm (6) pieprasīt atturēties no šādu darbību veikšanas:

a)

veikt dividenžu sadali vai uzņemties neatsaucamas saistības veikt dividenžu sadali;

b)

veikt parasto akciju atpirkšanu;

c)

radīt pienākumu izmaksāt mainīgo atalgojumu personām, kas uzņemas būtisku risku,

kā rezultātā samazinās pašu kapitāla kvantitāte vai kvalitāte ES grupas līmenī (vai individuālā līmenī, ja finanšu iestāde neietilpst ES grupā) un attiecīgā gadījumā subkonsolidētā vai individuālā līmenī.

2. IEDAĻA

ĪSTENOŠANA

1.   Definīcijas

1.

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“attiecīgā iestāde” ir:

i)

kompetentā iestāde;

ii)

iestāde, kurai uzticēts pieņemt un/vai aktivizēt makroprudenciālās uzraudzības politikas pasākumus, tostarp, bet ne tikai:

1)

norīkotā iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (7) VII sadaļas 4. nodaļu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (8) 458. panta 1. punktu;

2)

makroprudenciālās uzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, uzdevumi, pilnvaras, instrumenti, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (9);

b)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā vai uzraudzības iestāde, kas definēta attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (10) 13. panta 10. punktā vai minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (11) 22. pantā;

c)

“finanšu iestāde” ir jebkurš no šādiem uzņēmumiem, kuru galvenais birojs vai juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā:

i)

iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

ii)

apdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā;

iii)

pārapdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

iv)

centrālais darījuma partneris, kas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

d)

“persona, kas uzņemas būtisku risku” ir tādas darbinieku kategorijas pārstāvis, kura profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz finanšu iestādes riska profilu, tostarp tādas darbinieku kategorijas pārstāvis, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā vai Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (12) 275. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai centrālā darījumu partnera augstākā vadība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 29. punktā;

e)

“noregulējuma iestāde” ir iestāde, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES (13) 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā.

2.   Atbrīvojumi

Attiecīgās iestādes var atbrīvot finanšu iestādi no ierobežojuma veikt kādu no A ieteikuma a)–c) punktā norādītajām darbībām, ja minētajai finanšu iestādei ir juridisks pienākums veikt šādu darbību.

3.   Īstenošanas kritēriji

1.

Uz attiecīgo iestāžu veikto šī ieteikuma īstenošanu attiecas šādi kritēriji:

a)

pienācīga uzmanība jāpievērš proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā finanšu iestāžu būtību un to spēju palīdzēt mazināt Covid-19 krīzes radīto sistēmisko risku finanšu stabilitātei un ekonomikas atjaunošanai;

b)

jānovērš labākās regulējuma vietas izvēles iespēja;

c)

attiecīgajām iestādēm regulāri jānovērtē to noteikto peļņas sadales ierobežojumu ietekme, ņemot vērā šī ieteikuma mērķus.

2.

A ieteikuma a) un b) punkta īstenošanai piemēro šādu īpašu kritēriju: Novērtējot, vai ierobežojumus ir lietderīgi piemērot subkonsolidētā vai individuālā līmenī, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts ievērot šādus principus:

a)

1. princips: ņemot vērā nepieciešamību novērst vai mazināt sistēmisko risku finanšu stabilitātei savā dalībvalstī un Eiropas Savienībā, attiecīgajām iestādēm jāatbalsta iekšējā tirgus raita darbība un jāņem vērā, ka finanšu sektoram jāsniedz ilgtspējīgs ieguldījums dalībvalstu un visas Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmē;

b)

2. princips: attiecīgajām iestādēm jānodrošina, ka ierobežojumi nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai Eiropas Savienībā kopumā;

c)

3. princips: attiecīgajām iestādēm attiecīgos gadījumos cieši jāsadarbojas savā starpā un ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm, tostarp kolēģiju ietvaros.

4.   Pārskatu sniegšanas termiņi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu adresātiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un ESRK par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz šo ieteikumu, vai jāpamato jebkāda bezdarbība. Paziņojumi jānosūta līdz 2020. gada 31. jūlijam, iesniedzot pielikumā pievienoto veidlapu.

5.   Ieteikuma grozījumi

Par to, vai šis ieteikums jāgroza un kad tas jāgroza, lems ESRK Valde. Šādi grozījumi jo īpaši varētu ietvert tā perioda pagarināšanu, kurā piemēro A ieteikumu.

6.   Uzraudzība un novērtējums

1.

ESRK Valde izvērtēs darbības un pamatojumus, par kuriem paziņojuši adresāti, un vajadzības gadījumā var lemt par to, ka šis ieteikums nav ievērots un adresāti nav pienācīgi pamatojuši savu bezdarbību.

2.

Metodoloģija, kas izklāstīta rokasgrāmatā par ESRK ieteikumu ievērošanas novērtēšanu, kurā aprakstīta procedūra ESRK ieteikumu ievērošanas novērtēšanai, netiks piemērota.

Frankfurtē pie Mainas, 2020. gada 27. maijā

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(3)  https://eba.europa.eu/eba-provides-additional-clarity-on-measures-mitigate-impact-covid-19-eu-banking-sector

(4)  https://www.eiopa.europa.eu/content/eiopa-statement-dividends-distribution-and-variable-remuneration-policies-context-covid-19_en

(5)  Eiropas Centrālās bankas Ieteikums ECB/2020/19 (2020. gada 27. marts) par dividenžu sadali COVID-19 pandēmijas laikā un Ieteikuma ECB/2020/1 atcelšanu (OV C 102I, 30.3.2020., 1. lpp.).

(6)  Tas neattiecas uz finanšu iestāžu filiālēm.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2011/3 (2011. gada 22. decembris) par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā (OV C 41, 14.2.2012., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).


PIELIKUMS

Paziņojums par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz šo ieteikumu

1.   Ziņas par adresātu

Ieteikums

 

Adresāta valsts

 

Iestāde

 

Statuss (*1)

 

Atbildes sniedzēja vārds, uzvārds un kontaktinformācija

 

Paziņojuma datums

 

2.   Paziņojums par darbībām

Ieteikums

Vai atbilstat? (jā/nē/neattiecas)

Lūdzu, aprakstiet darbības, kas veiktas, lai panāktu atbilstību

Ja neatbilstat vai atbilstat daļēji, sniedziet pienācīgu pamatojumu.

Lūdzu, norādiet detalizētāku informāciju (piem., saiti, oficiālo laikrakstu, publikācijas numuru) par pasākumu, kas veikts, reaģējot uz šo ieteikumu.

A ieteikuma a) punkts

 

 

 

 

A ieteikuma b) punkts

 

 

 

 

A ieteikuma c) punkts

 

 

 

 

3.   Piezīmes

1.

Šo veidlapu izmanto paziņojumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktā.

2.

Aizpildītā veidlapa katram adresātam ar ESRK sekretariāta starpniecību jāiesniedz ESRK elektroniski, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzēto DARWIN folderi, vai pa e-pastu uz adresi notifications@esrb.europa.eu. (ESRK Sekretariāts organizēs paziņojumu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai apkopotā veidā).

3.

Adresātiem jāsniedz visa attiecīgā informācija un dokumentācija, kas saistīta ar šā ieteikuma īstenošanu un īstenošanas kritērijiem, tostarp informācija par pasākuma būtību (piemēram, par pasākuma juridisko formu un aptverto finanšu iestāžu veidu) un veikto darbību grafiku.

4.

Ja adresāts atbilst tikai daļēji, tam jāsniedz pilnīgs paskaidrojums par neatbilstības apmēru, kā arī detalizēta informācija par daļēju atbilstību. Paskaidrojumā skaidri jānorāda attiecīgās ieteikuma daļas, kurām adresāti neatbilst.


(*1)  Norādiet, kādā statusā atbildat, t. i., kompetentā vai uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktu, Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 10. punktu, kompetentā iestāde, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantā, vai makroprudenciālās uzraudzības iestāde.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/7


Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 25. jūnijs

(2020/C 212/02)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1200

JPY

Japānas jena

120,25

DKK

Dānijas krona

7,4534

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,90133

SEK

Zviedrijas krona

10,4865

CHF

Šveices franks

1,0637

ISK

Islandes krona

155,60

NOK

Norvēģijas krona

10,8748

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

26,796

HUF

Ungārijas forints

354,35

PLN

Polijas zlots

4,4653

RON

Rumānijas leja

4,8420

TRY

Turcijas lira

7,6776

AUD

Austrālijas dolārs

1,6321

CAD

Kanādas dolārs

1,5282

HKD

Hongkongas dolārs

8,6805

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7465

SGD

Singapūras dolārs

1,5600

KRW

Dienvidkorejas vona

1 347,73

ZAR

Dienvidāfrikas rands

19,4883

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,9206

HRK

Horvātijas kuna

7,5670

IDR

Indonēzijas rūpija

15 988,00

MYR

Malaizijas ringits

4,7914

PHP

Filipīnu peso

56,075

RUB

Krievijas rublis

77,7516

THB

Taizemes bāts

34,647

BRL

Brazīlijas reāls

6,0012

MXN

Meksikas peso

25,6315

INR

Indijas rūpija

84,7120


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/8


Komisijas paziņojums pēc Komisijas Direktīvas (ES) 2020/739 iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz to darba ņēmēju veselības un drošības profilaksi un aizsardzību, kuri ir vai var būt pakļauti SARS-CoV-2 iedarbībai darbavietā

(2020/C 212/03)

1.   

Komisija ir apņēmusies panākt pēc iespējas labāku darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības līmeni Savienībā. Kopš pandēmijas sākuma ES un tās dalībvalstis ir veikušas vēl nepieredzētus pasākumus, lai aizsargātu cilvēku dzīvības un viņu iztikas līdzekļus. Eiropas Savienība atbalstīja valstu centienus risināt veselības krīzi un mazināt triecienu ekonomikai. Tā mobilizēja katru budžetā pieejamo euro, lai cīnītos pret vīrusu, un izmantoja budžeta un valsts atbalsta noteikumu pilnīgu elastību. Tā uzņēmās vairākas iniciatīvas, lai nodrošinātu individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību, tādējādi palīdzot aizsargāt iedzīvotājus un darba ņēmējus.

2.   

Komisija uzsver, ka priekšlikums REACT-EU nodrošinās papildu līdzekļus struktūrfondiem 58,3 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Tas cita starpā atbalstīs darba ņēmējus, tostarp viņu aizsardzību saistībā ar SARS-CoV-2, atbalstīs MVU, veselības aprūpes sistēmas un zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī būs pieejams visās nozarēs.

3.   

Komisija uzskata, ka, ar Komisijas Direktīvu (ES) 2020/739 (1) iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Bioloģisko aģentu direktīvas 2000/54/EK (2) III pielikumā SARS-CoV-2 – vīrusu, kas izraisa Covid-19, tiek ievērojami uzlabots pašreizējais aizsardzības līmenis, jo īpaši priekšplāna darbinieku aizsardzības līmenis.

4.   

Komisija atgādina, ka attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā Padomes Pamatdirektīvā 89/391/EEK (3) visiem darba devējiem ir noteikts neapstrīdams pienākums veikt un uzturēt pilnīgu un atjauninātu riska novērtējumu saskaņā ar tās 6. un 9. pantu. Tas nozīmē, ka visi riski – tostarp SARS-CoV-2 iedarbība – darbavietā ir jāapsver un jānovērtē kopā, tostarp saistībā ar psihosociālo, bioloģisko, ķīmisko un citu risku mijiedarbību.

5.   

Komisija uzsver, ka tā rezultātā ir jāievieš attiecīgi preventīvie un aizsardzības pasākumi, tostarp konkrētā gadījumā, ja iespējama eksponētība SARS-CoV-2, un darba devējam jāsniedz visa nepieciešamā informācija par visiem drošības un veselības riskiem un visiem aizsardzības un profilakses pasākumiem un darbībām gan attiecībā uz uzņēmumu un/vai iestādi kopumā, gan attiecībā uz katru darbstaciju un/vai darbu.

6.   

Komisija arī atgādina, ka būtiska nozīme ir arī pienācīgai to darba ņēmēju apmācībai, kuri var būt pakļauti SARS-CoV-2 iedarbībai, kā arī katra darba ņēmēja tiesībām saņemt šādu apmācību, jo īpaši informācijas un norādījumu veidā, kas attiecas uz viņa darbstaciju vai darbu.

7.   

Turklāt Komisija vērš uzmanību uz šādiem īpašiem un stingriem veselības un drošības pienākumiem, kas noteikti Bioloģisko aģentu direktīvā 2000/54/EK:

6. pants, kas ietver sīki izstrādātus riska mazināšanas pasākumus, tostarp kolektīvus un individuālus aizsardzības pasākumus, higiēnas pasākumus, darba procesus, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu eksponētību, un attiecīgu brīdinājuma zīmju izmantošanu,

8. pants par higiēnu un individuālo aizsardzību, kurā cita starpā noteiktas darba ņēmēju tiesības saņemt atbilstošu aizsargtērpus vai citu attiecīgu aizsargapģērbu,

9. pants par informāciju un sagatavošanu, kas nodrošina darba ņēmējiem tiesības saņemt skaidru informāciju, piemēram, par iespējamiem draudiem veselībai, piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu iedarbību, higiēnu un individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu,

10. pants, kurā noteikts, ka darba devējiem ir jānodrošina rakstiski norādījumi un jāizliek paziņojumi, kuros ietver kārtību, kādā jārīkojas gadījumos, ja noticis nopietns negadījums vai starpgadījums, kas saistīts ar bioloģiska aģenta apstrādi, neatkarīgi no tā grupas klasifikācijas.

8.   

Komisija uzsver, ka visi iepriekš minētie noteikumi attiecas uz visiem darba ņēmējiem un visām darbavietām. Vienīgais izņēmums ir 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šis noteikums attiecas uz norādījumiem darba ņēmējiem, kuri apstrādā 4. grupas bioloģisko aģentu, kas minēta kā minimālā prasība un tādējādi neizslēdz, ka tas attiektos uz citiem darba ņēmējiem un attiecas uz darba ņēmējiem, kuri faktiski rīkojas ar vīrusu, nevis uz darba ņēmējiem, kuri tam eksponēti netīši. Komisija stingri mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem, kas eksponēti SARS-CoV-2 iedarbībai, tiek sniegti rakstiski norādījumi, kā ieteikts arī ES norādījumos par darba ņēmēju aizsardzību (4).

9.   

Komisija apstiprina savu apņemšanos nodrošināt stingru īstenošanu dalībvalstīs, tostarp pienākumu nodrošināt rakstiskas norādes darbavietā un vajadzības gadījumā izvietot paziņojumus, kas ietver vismaz procedūru, kas jāievēro, ja darba ņēmēji ir pakļauti šā bioloģiskā aģenta iedarbībai. Tā aicinās Vecāko darba inspektoru komiteju šajā sakarā veikt izpildes panākšanas palīgpasākumus. Ciešā sadarbībā ar trīspusējo Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju Komisija darbavietas līmenī veicinās to procedūru iekļaušanu visos gadījumos, kuras jāievēro kā laba prakse šajā jomā, un arī uzdos EU-OSHA iekļaut šo labo praksi saistītajā tiešsaistes riska novērtēšanas rīkā un norādījumos.

10.   

Komisija uzsver, ka, tā kā SARS-CoV-2 vīruss ir klasificēts 3. riska grupā tāpat kā SARS-CoV-1 un MERS, tas nozīmē, ka būtisko nosacījumu ziņā tiks aptvertas īpašās un stingrās tiesības un pienākumi, kas izklāstīti 7., 11., 13., 14. panta 4. punktā, 15. un 16. pantā. Tie ietver tiesības un saistīto pienākumu attiecībā uz rīcības plānu avārijas gadījumā, eksponēto darba ņēmēju sarakstu (norādot veiktā darba veidu, kā arī datus par eksponētību, negadījumiem un starpgadījumiem), iepriekšēju paziņojumu kompetentajai iestādei par izmantošanu pirmo reizi, medicīniskajiem datiem, ko glabāta noteiktu gadu skaitu, vai uz V un VI pielikumā norādītajiem izolācijas pasākumiem.

11.   

Komisija arī uzsver, ka nav atšķirības darba ņēmēju aizsardzībā saskaņā ar 3. vai 4. grupas klasifikāciju ārpus laboratorijām vai rūpnieciska procesa, kurā apstrādā vīrusa paraugus un veic manipulācijas ar tiem, piemēram, lai izstrādātu vai ražotu vakcīnu, vai ārpus izolācijas telpām, kur atrodas pacienti, kuri ir inficēti vai par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar vīrusu.

12.   

Šīs telpas atbilst V un VI pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz šiem procesiem. Šos noteikumus piemēro bez jebkādas elastības attiecībā uz 4. grupas aģentiem. Lielākā daļa no tiem attiecas arī uz 3. grupu; visstingrākie no tiem ir “ieteicami”, kas nozīmē, ka tos piemēro principā, ja vien riska novērtējuma rezultāti nenorāda citādi.

13.   

Komisija norāda, ka saskaņā ar Bioloģisko aģentu direktīvas III pielikuma 6. punktu klasificēto bioloģisko aģentu saraksts atspoguļo zināšanu līmeni laikā, kad tas tika sastādīts, un sarakstu atjaunina, tiklīdz tas vairs neatbilst jaunākajam zināšanu līmenim. Komisija atzīst, ka zinātne pastāvīgi attīstās, un tāpēc apņemas pastāvīgi pārskatīt šo iedalījumu kategorijās, ņemot vērā zinātnes attīstību. Tas atbilst arī Bioloģisko aģentu direktīvas 19. pantam, kā arī Pamatdirektīvas 89/391/EEK 16. pantam. Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par šādas pārskatīšanas rezultātiem.

14.   

Komisija uzsver, ka jaunie pasākumi jau ir ieviesti un ka dalībvalstīm tie jātransponē valsts tiesību aktos vēlākais piecu mēnešu laikā. Komisija atbalstīs dalībvalstis to centienos pēc iespējas drīz transponēt pasākumus. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka vairākas dalībvalstis jau piemēro Direktīvā (ES) 2020/739 noteikto 3. grupas klasifikāciju.

15.   

Jaunajā stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā Komisija pievērsīsies vajadzībai rīkoties turpmāk, lai uzlabotu spēkā esošā ES veselības aizsardzības un drošības tiesiskā regulējuma darbību, cita starpā pandēmijas situācijās. Šajā nolūkā Komisija nodrošinās ciešu Eiropas Parlamenta, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas un Vecāko darba inspektoru komitejas iesaisti.

16.   

Ņemot vērā bezprecedenta krīzē gūto pieredzi, Komisija nekavējoties izvērtēs nepieciešamību grozīt Bioloģisko aģentu direktīvu, lai uzlabotu sagatavotību un reaģēšanas plānošanu visās darbavietās, un līdz 2020. gada beigām informēs Eiropas Parlamentu.


(1)  OV L 175, 4.6.2020., 11. lpp.

(2)  OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

(3)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(4)  Covid-19: ATGRIEŠANĀS DARBAVIETĀ. Darbavietu pielāgošana un darbinieku aizsardzība.


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/11


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9830 – Avacon Natur / NEW AG / Stadtenfalter JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 212/04)

1.   

Komisija 2020. gada 18. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

NEW Smart City GmbH (“NEW Smart City”, Vācija), kas pieder grupai NEW AG (“NEW”, Vācija),

Avacon Natur GmbH(“Avacon Natur”, Vācija), ko pilnībā kontrolē E.ON SE (“E.ON”),

Stadtentfalter GmbH (“Stadtentfalter”, Vācija).

Uzņēmumi NEW Smart City un Avacon Natur regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Stadtentfalter.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas jaunizveidotā kopuzņēmumā.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Avacon Natur ekspluatē vairākas termoelektrostacijas un pārdod elektroenerģiju un gāzi, un veic centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu,

NEW Smart City darbojas viedo pilsētu risinājumu un e-mobilitātes jomā,

Stadtentfalter darbosies celtniecības un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīklu jomā, ieskaitot dzesēšanas un siltumenerģijas ražošanas un piegādes staciju būvi, elektroenerģijas ražošanu pārdošanai šajos tīklos, un konsultēšanas, inženierijas un vadības pakalpojumu sniegšanu saistībā ar centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu.

3.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.9830 – Avacon Natur / NEW AG / Stadtenfalter JV

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


Top