UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

LĪDZTEKUS RĪKOTAS IZVĒRTĒŠANAS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes par plānoto iniciatīvu un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo variantu paredzamo ietekmi.

Iniciatīvas nosaukums

Vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšana

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts, A1 nodaļa – Politikas definēšana un koordinācija, D1 nodaļa – Banku regulējums un uzraudzība un D4 nodaļa – Apdrošināšana un pensijas

Paredzamais iniciatīvas veids

Likumdošanas iniciatīva

Orientējošs laiks

2025. g. 2. cet.

Papildu informācija

“–“

Politiskais konteksts, izvērtēšana, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts [ne vairāk kā 10 rindas]

ES vērtspapīrošanas regulējuma stiprināšana ir būtiska Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības iniciatīva. Vērtspapīrošana ir process, kas ļauj emitentam apvienot vērtspapīroto aktīvu (piemēram, hipotēku, līzinga/faktoringa, kredītkaršu riska darījumu) risku, sadalīt risku segmentos ar dažādiem riska profiliem un pārnest to uz plašāku finanšu sistēmu. No vienas puses, tā var būt gan finansēšanas, gan kredītriska un bilances pārvaldības instruments, kas finanšu iestāžu bilances padara elastīgākas, un tādējādi tās var izsniegt vairāk aizdevumu un veicināt ES kapitāla tirgu padziļināšanu; no otras puses, tā var nodrošināt investoriem piekļuvi plašākam aktīvu kategoriju klāstam, kas citādi varētu nebūt pieejams, un iespēju dažādot savus portfeļus. Stabila vērtspapīrošanas tirgus veicināšana ES ir būtiska, lai apmierinātu turpmākās investīciju vajadzības stratēģiskajām prioritātēm (piemēram, attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos), panāktu lielāku riska diversifikāciju un riska dalīšanu finanšu sistēmā un padarītu ES ekonomiku produktīvāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku.

Politiskajos paziņojumos ir uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus ar mērķi novērst emitēšanas un investīciju šķēršļus ES vērtspapīrošanas tirgū (sk. ECB Padomes 2024. gada 7. marta paziņojumu, Eurogrupas 2024. gada 11. marta paziņojumu, Eiropadomes 2024. gada 18. aprīļa secinājumus un Eiropadomes 2024. gada jūnija secinājumus, kā arī Enrico Letta (Enriko Letas) un Mario Draghi (Mario Dragi) ziņojumus). Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2024. gada jūlijā publicētajās politikas pamatnostādnēs tika apstiprināts nodoms paātrināt darbu pie visiem Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības pasākumiem, tostarp vērtspapīrošanas pasākumiem. Vērtspapīrošanas izmantošanas atjaunošana ir arī viens no uzdevumiem, kas iekļauts komisārei Albukērkei adresētajā pilnvarojuma vēstulē.

Izvērtēšana [ne vairāk kā 15 rindas]

Šīs pārskatīšanas ietvaros tiks izvērtēts vērtspapīrošanas regulējums (Vērtspapīrošanas regula, Kapitāla prasību regula, Likviditātes seguma rādītāja deleģētā regula un deleģētā regula “Maksātspēja II”). Pašreizējā vērtspapīrošanas regulējuma vispārējais mērķis, kā izklāstīts tā 2015. gada ietekmes novērtējumā, ir tāda droša vērtspapīrošanas tirgus atjaunošana, kas uzlabo ES ekonomikas finansēšanu. 

Vērtspapīrošanas regulas darbības pārskatīšanā, kas norisinājās 2022. gadā un kuras rezultātā 2022. gada decembrī tika publicēts Komisijas ziņojums, tika veikta sākotnējā izpēte par Vērtspapīrošanas regulas ietekmi uz ES vērtspapīrošanas tirgus darbību. Ņemot vērā to, ka vērtspapīrošanas regulējums 2021. gada aprīlī tika grozīts, reaģējot uz bezprecedenta ārējiem faktoriem, kas saistīti ar Covid-19, un ka 2022. gada ziņojuma sagatavošanas laikā regulējuma pilnīga piemērošana vēl nebija pilnībā īstenota, Komisija nolēma, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai pilnībā novērtētu regulējuma ietekmi un efektivitāti.

Pamatojoties uz Komisijas 2022. gadā publicēto ziņojumu par Vērtspapīrošanas regulas darbību, šajā izvērtējumā tiks pārbaudīts, vai ir sasniegts divkāršais mērķis, t. i., pirmkārt, padarīt vērtspapīrošanas tirgus drošus pēc finanšu krīzes un, otrkārt, nodrošināt to atjaunošanu par labu ES ekonomikai. Izvērtējums aptvers laikposmu no galveno tiesību aktu ieviešanas saskaņā ar vērtspapīrošanas regulējumu līdz šim brīdim, iekļaujot 2021. gadā ieviestos grozījumus.

Izvērtēšana tiks veikta līdztekus ar ietekmes novērtējumu, un tās pamatā būs šādi kritēriji: efektivitāte, lietderīgums, piemērotība, saskanība (salīdzinot ar citu finanšu pakalpojumu regulējumu) un ES pievienotā vērtība.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu [ne vairāk kā 20 rindas]

Pašreizējais vērtspapīrošanas regulējums novērš riskus, kuri identificēti pēc globālās finanšu krīzes, kad nepārredzami produkti un nesaskaņoti stimuli starp emitentiem un investoriem (piemēram, tādas emitēšanas dēļ, kurā netiek paturēts nekāds risks, kā rezultātā emitentiem ir mazāk stimulu uzturēt pienācīgus sākotnējās izvietošanas standartus, rodas arvien sarežģītākas vērtspapīrošanas struktūras, investoriem atklātā informācija un veiktās uzticamības pārbaudes ir ļoti ierobežotas) radīja zaudējumus, kas atstāja nelabvēlīgu ietekmi uz investoriem un finanšu stabilitāti. Konkrētāk, regulējumā ir ietverta riska paturēšana, pārredzamība, uzticamības pārbaude un citi regulatīvie noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu konkrētus riskus, kuri saistīti ar šo instrumentu, apvienojumā ar atbilstošu prudenciālo regulējumu, kas piemērojams bankām un apdrošinātājiem. Minēto risku novēršana joprojām ir viens no galvenajiem tiesiskā regulējuma mērķiem.

Lai gan iepriekšējās vērtspapīrošanas iniciatīvas ir padarījušas ES vērtspapīrošanas tirgu drošāku, tās ir radījušas augstas regulatīvās izmaksas emitentiem un investoriem. Pastāvīgie emitēšanas un investīciju šķēršļi kavē ES vērtspapīrošanas tirgus attīstību. Tā ir neizmantota iespēja, kas ļautu vēl vairāk padziļināt ES kapitāla tirgus un sekmētu to, ka kapitāla tirgus investori netieši finansē ES ekonomiku. Tāpēc ir jārod labāks līdzsvars starp drošību un izaugsmi.

ES vērtspapīrošanas tirgus pieticīgo attīstību var saistīt ar dažādiem virzītājspēkiem. Daži uzskata, ka tiesiskais regulējums ir pārmērīgi apgrūtinošs salīdzinājumā ar citu salīdzināmu finanšu instrumentu (piemēram, segto obligāciju) regulējumu, kā arī vērtspapīrošanas regulējumu citās jurisdikcijās pasaulē. Konstatējumi, kas ietverti 2022. gada ziņojumā, kā arī ieinteresēto personu atsauksmes norāda uz dažiem emitēšanas un investīciju šķēršļiem, kuri ierobežo ES aizdevēju, jo īpaši banku, spēju izmantot vērtspapīrošanu kā finansēšanas instrumentu izmaksu ziņā efektīvā veidā vai atbrīvot kapitālu, ko var pārdalīt jauniem produktīviem aizdevumiem. Tāpēc ietekmes novērtējumā tiks izvērtēta spēkā esošā tiesiskā regulējuma, piemēram, pārredzamības un uzticamības pārbaužu prasību, kā arī vērtspapīrošanas prudenciālā (kapitāla) un likviditātes režīma, piemērotība. Tajā pašā laikā dažādi ārējie makroekonomiskie un strukturālie faktori, piemēram, zemu procentu likmju vide pēdējos gados vai šķietama ilgstoša stigma pēc globālās finanšu krīzes, arī varētu būt veicinājuši vērtspapīrošanas instrumentu izmantošanas zemo līmeni.

Ja ES nerīkosies un pieņemot, ka visi pārējie attiecīgie virzītājspēki, kuri ietekmē vērtspapīrošanas tirgu, paliks nemainīgi, emitēšanas un investīciju šķēršļi saglabāsies augsti. Lai nodrošinātu finansējumu ES stratēģiskajām prioritātēm, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti, ir svarīgi sekmēt to, ka banku un nebanku aizdevēju rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti, tostarp vērtspapīrošana. Tā kā tiek prognozēts, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām nākotnē būs nepieciešamas lielākas investīcijas, un lai uzlabotu ES produktivitāti, konkurētspēju un noturību, optimāla kapitāla sadale kļūs arvien neatliekamāka.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude) [ne vairāk kā 10 rindas] 

Juridiskais pamats

Pārskatīšanas juridiskais pamats saglabāsies tāds pats kā sākotnējo tiesību aktu juridiskais pamats, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants attiecībā uz Vērtspapīrošanas regulu un Kapitāla prasību regulu (KPR), direktīvas “Maksātspēja II” 111. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 135. panta 2. punkts attiecībā uz deleģēto regulu “Maksātspēja II”, KPR 460. pants attiecībā uz Likviditātes seguma rādītāja deleģēto regulu.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Vērtspapīrošanas produkti ir svarīgs ES finanšu tirgu segments, kas veicina ES finansiālo integrāciju. Vērtspapīrošana sasaista finanšu iestādes no dažādām finanšu tirgu nozarēm, kā arī no dažādām dalībvalstīm un jurisdikcijām ārpus ES, un var radīt finanšu stabilitātes problēmas, ja tā netiek pienācīgi regulēta. Tāpēc vērtspapīrošana ir jāreglamentē pārvalstiskā līmenī. Dalībvalstu spēja pieņemt valsts pasākumus ir ierobežota, ņemot vērā to, ka spēkā esošais ES vērtspapīrošanas regulējums, tostarp piemērojamie prudenciālie režīmi, kas saistīti ar vērtspapīrošanu, jau paredz saskaņotu noteikumu kopumu ES līmenī un izmaiņas valsts līmenī būtu pretrunā pašlaik spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tāpēc šā regulējuma mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Tajā pašā laikā regulējumam visu dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz piekļuvi vērtspapīrošanai.

B. Mērķi un politikas risinājumu varianti [ne vairāk kā 20 rindas]

Pārskatīšanas mērķis ir labāk sekmēt to, ka finanšu iestādes visā Savienībā palielina vērtspapīrošanas izmantošanu, padarot ES vērtspapīrošanas regulējumu mazāk apgrūtinošu, vairāk balstītu uz principiem, samērīgāku un jutīgāku pret risku, vienlaikus turpinot aizsargāt finanšu stabilitāti. Paredzams, ka tas padziļinās ES kapitāla tirgus, radīs papildu iespējas izsniegt aizdevumus ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī nodrošinās finansējumu ES pārkārtošanās vajadzībām, lai ES ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku un noturīgāku.

Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija izvērtēs un vajadzības gadījumā novērsīs pastāvošos šķēršļus, kuri nepamatoti ierobežo emitēšanu un investīcijas ES vērtspapīrošanas tirgū, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti. Iespējamie likumdošanas politikas risinājumu varianti tiks vērsti uz jomām, kuras pašlaik tiek uzskatītas par šķērsli vērtspapīru emitēšanai un investīcijām tajos, piemēram, uz noteiktām pārredzamības, uzticamības pārbaužu un prudenciālajām prasībām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Iespējamie politikas risinājumu varianti tiks izvērtēti, ņemot vērā pamatscenāriju bez leģislatīvām vai neleģislatīvām izmaiņām, kurā ņemtas vērā esošās valstu un ES rīcībpolitikas un mēģināts paredzēt svarīgas tehnoloģiskās un sociālās norises.

C. Paredzamā ietekme [ne vairāk kā 10 rindas]

Ar darbības un regulatīvo izmaksu samazināšanu ES vērtspapīrošanas tirgū, neapdraudot tiesību aktu sākotnējos mērķus, tiks veicināta vērtspapīru emitēšana un investīcijas tajos. Tas ļaus ES finanšu iestādēm izmantot vērtspapīrošanu, lai padarītu elastīgākas savas bilances un sniegtu vairāk aizdevumu ES uzņēmumiem, tostarp MVU, un mājsaimniecībām. Turklāt šī iniciatīva veicinās dziļākus kapitāla tirgus un palielinās ES konkurētspēju. Tā arī veicinās pašlaik dažās dalībvalstīs koncentrētās vērtspapīrošanas izmantošanu visā Savienībā.

Tajā pašā laikā attīstītāks ES vērtspapīrošanas tirgus palielinās mijiedarbību un komplicētību finanšu sistēmā, tādējādi izceļot tiesiskajā regulējumā ietverto aizsardzības pasākumu saglabāšanas un vajadzības gadījumā atjaunināšanas nozīmi, lai mazinātu finanšu stabilitātes riskus.

Mēs neesam identificējuši šīs iniciatīvas iespējamo negatīvo ietekmi uz klimatu. Gluži pretēji, vērtspapīrošanas atjaunošana varētu būt noderīga, atbalstot zaļos aizdevumus / aizdevumus renovācijai. Šī iniciatīva palīdzēs sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu 8.2. mērķrādītāju: “Sasniegt augstāku ekonomiskās produktivitātes līmeni ar dažādošanas, tehnoloģiju modernizācijas un inovācijas starpniecību, tostarp koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības un darbietilpīgām nozarēm”.

D. Labāka regulējuma instrumenti 

Ietekmes novērtējums un izvērtēšana [ne vairāk kā 10 rindas]

Lai palīdzētu sagatavot šo iniciatīvu, tiek veikts izvērtējums un ietekmes novērtējums. Šajā darbā tiks ņemts vērā arī Eiropas uzraudzības iestāžu sniegtais ieguldījums un darbs politikas veidošanā, tostarp 44. panta Apvienotās komitejas ziņojums par Vērtspapīrošanas regulas īstenošanu un darbību, kas izdots 2021. gadā, 2022. gada Apvienotās komitejas ieteikums par vērtspapīrošanas prudenciālā regulējuma pārskatīšanu (2022. gada 12. decembris) un 44. panta Apvienotās komitejas ziņojums, kuru paredzēts publicēt 2025. gada sākumā.

Apspriešanas stratēģija [ne vairāk kā 10 rindas]

Ir paredzēti vai notikuši šādi apspriešanas pasākumi:

·no 2024. gada 9. oktobra līdz 4. decembrim 8 nedēļas notika mērķorientēta apspriešanās. Sīkāku informāciju un atbildes var aplūkot šajā lapā. Visu apspriešanas pasākumu rezultāti tiks apkopoti kopsavilkuma ziņojumā.

Pastāvīga saziņa ar galvenajiem pārstāvjiem no ieinteresēto personu vidus un ekspertu grupām (ar Ekspertu grupu banku, maksājumu un apdrošināšanas jautājumos (EGBPI)). Šī iesaiste aptvers gan pamatjautājumus, gan konkrētus tehniskus jautājumus.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Gaidāmajā pārskatīšanā mūsu mērķis ir apkopot viedokļus un pieredzi no attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze saistībā ar pašreizējā vērtspapīrošanas regulējuma darbību un tā sekojošajiem grozījumiem, kā arī tā iespējamo attīstību. Ņemot vērā sagaidāmo atsauksmju tehnisko un sarežģīto raksturu, šī apspriešana būs īpaši vērsta uz tirgus dalībniekiem ar speciālām zināšanām par Eiropas vērtspapīrošanas tirgu (sīkāku informāciju sk. nākamajā sadaļā). Mūsu nesen rīkotās mērķorientētās apspriešanas respondentiem nav vēlreiz jāiesniedz savi apsvērumi šeit.

Mērķauditorija

Mūsu mērķis ir apkopot informāciju no ieinteresētajām personām, kas darbojas ES vērtspapīrošanas tirgū: no emitentiem, investoriem, sponsoriem, parādus apkalpojošām sabiedrībām, organizētājiem, verificētājiem, kas ir trešās personas, kā arī visiem citiem iedibinātiem dalībniekiem, kas darbojas vērtspapīrošanas tirgū; no datu repozitorijiem un reitingu aģentūrām, nozares apvienībām, kompetentajām iestādēm, pētniecības iestādēm, pilsoniskās sabiedrības; no patērētājiem un to organizācijām.