Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 5. februāris

(2019/C 47/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1423
JPY	Japānas jena	125,59
DKK	Dānijas krona	7,4650
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87803
SEK	Zviedrijas krona	10,3998
CHF	Šveices franks	1,1436
ISK	Islandes krona	137,00
NOK	Norvēģijas krona	9,6783
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,697
HUF	Ungārijas forints	317,41
PLN	Polijas zlots	4,2872
RON	Rumānijas leja	4,7455
TRY	Turcijas lira	5,9444
AUD	Austrālijas dolārs	1,5771
CAD	Kanādas dolārs	1,4996
HKD	Hongkongas dolārs	8,9623
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6556
SGD	Singapūras dolārs	1,5445
KRW	Dienvidkorejas vona	1 276,75
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,2773
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6938
HRK	Horvātijas kuna	7,4120
IDR	Indonēzijas rūpija	15 964,21
MYR	Malaizijas ringits	4,6628
PHP	Filipīnu peso	59,743
RUB	Krievijas rublis	74,8209
THB	Taizemes bāts	35,725
BRL	Brazīlijas reāls	4,1942
MXN	Meksikas peso	21,7407
INR	Indijas rūpija	81,8395

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevējas komitejas atzinums, 2018. gada 10. decembra sanāksmē sniegts par lēmuma projektu lietā AT.40428 Guess

Ziņotājvalsts: Itālija

(2019/C 47/02)

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)

Lieta AT.40428 – Guess

(2019/C 47/03)

---

(1)  Uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.) (“Lēmums 2011/695/ES”) 16. un 17. panta pamata.

(2)  Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.).

Kopsavilkums par Komisijas Lēmumu

(2018. gada 17. decembris)

par procedūru, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. pants

(Lieta AT.40428 – Guess)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 8455)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2019/C 47/04)

Komisija 2018. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu par procedūru, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. pants Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. panta normām Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, arī uzliktos sodus, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

1.   IEVADS

(1)

Šis lēmums adresēts uzņēmumam Guess? Inc., Guess? Europe, B.V. un Guess Europe Sagl (kopā “Guess”). Guess? Inc. ir ASV bāzēts uzņēmums, kas reģistrēts Delavērā un kotēts Ņujorkas biržā. Tas izstrādā mūsdienīgu apģērbu un aksesuāru dizainu, nodarbojas ar to tirgošanu, izplatīšanu un licencēšanu. Uzņēmums Guess?, Inc. netieši ir uzņēmuma Guess? Europe, B.V. īpašnieks (1996. gadā reģistrēts Nīderlandē). Savukārt uzņēmums Guess? Europe, B.V. kontrolē Šveicē reģistrēto uzņēmumu Guess Europe Sagl. Guess? Europe, B.V. ir 100 % (tiešs vai netiešs) mātesuzņēmums Guess meitasuzņēmumiem Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”).

(2)

Lēmums attiecas uz vienotu un turpinātu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. panta un Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) līguma 53. panta pārkāpumu. Pārkāpjot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, uzņēmums GUESS īstenoja praksi, kuras mērķis ir ierobežot zīmola iekšējo konkurenci, ko uzņēmuma selektīvās izplatīšanas tīklā rada tā pilnvarotie izplatītāji.

2.   LIETAS APRAKSTS

2.1.   Procedūra

(3)

Komisijas izmeklēšana sākās kā nozares izmeklēšana e-tirdzniecībā (2).

(4)

Šis lēmums attiecas uz vairākiem vertikāliem ierobežojumiem, ko uzņēmums Guess attiecībā uz lielu daļu apģērbu un aksesuāru, ko tirgojis EEZ, savā selektīvās izplatīšanas sistēmā īstenojis pret pilnvarotajiem vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem.

(5)

2017. gada 6. jūnijā Komisija sāka procedūru, lai pieņemtu lēmumu uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļas pamata.

(6)

Pēc procedūras sākšanas Guess pauda interesi sadarboties ar Komisiju un par attiecīgo rīcību iesniedza papildu pierādījumus.

(7)

Pēc tam Guess attiecībā uz lēmuma pieņemšanu uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 23. panta pamata iesniedza oficiālu piedāvājumu sadarboties.

(8)

Komisija 2018. gada 12. novembrī pieņēma uzņēmumam Guess adresētu iebildumu paziņojumu. 2018. gada 21. novembrī uzņēmums Guess uz šo iebildumu paziņojumu iesniedza atbildi.

(9)

2018. gada 10. decembrī aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu.

(10)

Komisija lēmumu pieņēma 2018. gada 17. decembrī.

2.2.   Adresāti un pārkāpuma ilgums

(11)

LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu pārkāpuši, proti, norādītajos periodos pret konkurenci vērstā praksē tieši iesaistījušies, šādi uzņēmumi: Uzņēmums Pārkāpuma ilgums Guess?, Inc., Guess? Europe, B.V. un Guess Europe Sagl no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. oktobrim

2.3.   Pārkāpumu kopsavilkums

Uzņēmuma Guess īstenotie noteikumi un prakse ietilpuši uzņēmuma vispārējā stratēģijā, kuras mērķis bijis Guess izstrādājumu pārdošanu tiešsaistē novirzīt uz Guess vietni un ierobežot zīmola iekšējo konkurenci pilnvaroto izplatītāju vidū. Uzņēmums Guess pilnvarotiem izplatītājiem savā selektīvās izplatīšanas sistēmā nav brīvi atļāvis:

a)	izmantot Guess zīmolvārdus un preču zīmes tiešsaistes meklēšanas reklāmas vajadzībām;

b)	pārdot preces tiešsaistē bez uzņēmuma Guess iepriekšējas īpašas atļaujas, kuru tam bijusi pilnīga rīcības brīvība piešķirt vai atteikt, un nav bijis iepriekš norādīts, pēc kādiem kvalitātes kritērijiem izlemj atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu;

c)	pārdot preces galalietotājiem, kas atrodas ārpus pilnvarotajiem izplatītājiem iedalītās teritorijas;

d)	pilnvarotu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vidū nodarboties ar kombinētu pārdošanu;

e)	neatkarīgi noteikt tālākpārdošanas cenas.

2.4.   Aizsardzības līdzekļi

(12)

Lēmums piemēro 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (3).

2.4.1.   Naudas soda pamatsumma

(13)

Nosakot naudas sodus, Komisija ņēma vērā pārdevumu vērtību 2017. finanšu gadā (no 2016. gada 31. janvāra līdz 2017. gada 28. janvārim), kurš bija pēdējais pilnais darījumdarbības gads, kad uzņēmums Guess bijis iesaistīts pārkāpumā.

(14)

Komisija ņēma vērā, ka LESD 101. panta 1. punkta un EEZ Līguma 53. panta izpratnē konkurenci pēc būtības ierobežo katrs no šiem dažādajiem ierobežojumiem un ka tāda veida vertikālas vienošanās un saskaņotas darbības kā šajā gadījumā pēc būtības konkurencei kaitē mazāk nekā horizontālas vienošanās. Ņemot vērā šos faktorus un lietas specifiskos apstākļus, tika noteikts, ka vērā tiks ņemti 7 % no pārdevumu vērtības.

(15)

Komisija ņēma vērā vienotā un turpinātā pārkāpuma ilgumu, kas norādīts iepriekš.

2.4.2.   Pamatsummas koriģēšana

(16)

Šajā lietā nav atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu.

2.4.3.   Ierobežojuma (10 % no apgrozījuma) piemērošana

(17)

Aprēķinātais naudas sods nepārsniedz 10 % no Guess apgrozījuma pasaulē.

2.4.4.   Naudas soda samazinājums sakarā ar sadarbošanos

(18)

Komisija secina – lai atspoguļotu, ka Guess faktiski sadarbojies ar Komisiju pat vairāk, nekā bija tā juridiskais pienākums, naudas sods, kādu uzliktu citos apstākļos, uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkta pamata būtu par 50 % jāsamazina.

3.   SECINĀJUMI

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunkta pamata uzņēmumam Guess par vienotu un turpinātu pārkāpumu ir uzlikts naudas sods, kura galīgā summa ir 39 821 000 EUR.

---

(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(2)  http://ec.europa.eu/competition/antitrust/sector_inquiries_e_commerce.html.

(3)  OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par Komisijas tiesību aktu kopumu “Brīvas un taisnīgas Eiropas Parlamenta vēlēšanas”

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2019/C 47/05)

Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija. Politiskajai komunikācijai ir nozīmīga loma iedzīvotāju, politisko spēku un kandidātu dalībā demokrātiskajā dzīvē, kā arī pamattiesībās uz vārda brīvību. Šīs tiesības un brīvības ir savstarpēji saistītas ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Šogad Atzinumā 3/2018 par tiešsaistes manipulāciju EDAU uzsvēra riskus, ko pamattiesībām rada koncentrēti tirgi.

Saistībā ar 2018. gada runu par stāvokli Savienībā Komisija iesniedza drošības pasākumu kopumu, kas ir vērsts uz brīvām un taisnīgām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šo tiesību aktu kopumu veido paziņojums, vadlīnijas par Savienības datu aizsardzības regulējuma piemērošanu vēlēšanu kontekstā, ieteikums un priekšlikums regulai attiecībā uz pārbaudes procedūru saistībā ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā. EDAU atzīst norādi uz sociālo mediju platformu lomu un to, kā šī iniciatīva saskanētu ar prakses kodeksu par dezinformāciju tiešsaistē. Ņemot vērā nākamgad maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un virkni citu valstu vēlēšanu, kas paredzētas 2019. gadā, EDAU arī atzīst ieteikumus par valstu vēlēšanu tīklu un Eiropas koordinācijas tīkla izveidošanu. Viņš izmanto šo iespēju, lai norādītu uz savu pieejamību dalībai šajā Eiropas tīklā. Tas papildinātu EDAU rīcību šajā jomā, jo īpaši viņa nākamgad februārī organizēto darbsemināru. EDAU arī atzīst ieteikumu dalībvalstīm veikt visaptverošu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām saistīto risku izvērtējumu nolūkā identificēt varbūtējos kiberincidentus, kas varētu ietekmēt vēlēšanu procesa godīgumu, un uzsver šī jautājuma steidzamību.

Kopumā EDAU uzskata, ka papildu skaidrībai, iespējams, varēja iekļaut atsauci, ka Eiropas Parlamenta, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes un Neatkarīgo personu komitejas veiktā personas datu apstrāde ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1) (iepriekš – Regula (EK) Nr. 45/2001) darbības jomā. Papildus tam konkrētāk EDAU sniedz vairākus ieteikumus saistībā ar ierosināto regulu, tostarp – precizēt pasākumu apjomu un šādu sankciju papildmērķus, iekļaut EDAU lēmumus, ar ko konstatēts Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpums, un atsauci uz pašreizējo datu aizsardzības jomas tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts datu aizsardzības uzraudzības iestāžu un EDAU sadarbību, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņas konfidencialitāti saistībā ar sadarbību starp datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un Neatkarīgo personu komiteju.

1.   Ievads un pamatinformācija

1.

Saistībā ar 2018. gada runu par stāvokli Savienībā Komisija 2018. gada 12. septembrī iesniedza drošības pasākumu kopumu, kas ir vērsts uz brīvām un taisnīgām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. To veido tiesību akta priekšlikums, kam pievienoti trīs ar tiesību aktiem nesaistīti pasākumi: — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru saistībā ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (COM(2018) 636 final/2) (turpmāk – “Ierosinātā regula”), — paziņojums “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018) 637 final) (turpmāk – “Paziņojums”), — Ieteikums par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām (C(2018) 5949 final) (turpmāk – “Ieteikums”) un — Vadlīnijas par Savienības datu aizsardzības regulējuma piemērošanu vēlēšanu kontekstā (COM(2018) 638 final) (turpmāk – “Vadlīnijas”).

2.

Šis tiesību aktu kopums ir pieņemts ar mērķi nodrošināt taisnīgas un brīvas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kam jānotiek 2019. gada maijā, ņemot vērā jaunās problēmas, ko radījusi tiešsaistes saziņa, un nesenās atklāsmes, piemēram, Facebook / Cambridge Analytica lieta (2). Tas tiek iesniegts kopā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (COM(2018) 630 final) (3).

3.

Tas papildina 2018. gada 26. aprīļa Komisijas paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018) 236 final), kura mērķis ir veicināt pārredzamāku, uzticamāku un atbildīgāku tiešsaistes vidi. 2018. gada 26. septembrī tika publicēts viens no tā galvenajiem iesniedzamajiem dokumentiem – pašregulējošais prakses kodekss par dezinformāciju. Komisija ir arī publicējusi daudzpusējā ieinteresēto personu foruma konsultatīvās padomes atzinumu par prakses kodeksu (4). Paziņojumā paredzētās darbības, ieskaitot šo prakses kodeksu, papildina EĀDD pašreizējo darbu. Pēc Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumiem (5) Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sadarbībā ar dalībvalstīm līdz gada beigām iepazīstinās ar pārskatītu rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai (6).

4.

Ierosinātās regulas “nolūks ir atļaut piemērot finanšu sankcijas Eiropas politiskajām partijām vai fondiem, kas izmanto datu aizsardzības noteikumu pārkāpumus, lai apzināti ietekmētu vai mēģinātu ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus” (7). Papildus finansiālajām sankcijām, ko varēs piemērot Eiropas politiskajām partijām vai fondiem 5 % apmērā no to gada budžeta (8), jauns pamats “tiks pievienots to pārkāpumu sarakstam, kuri Eiropas politiskajai partijai vai fondam liedz pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tajā gadā, kurā tika piemērotas sankcijas” (9). Komisija Ieteikumā mudina saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (turpmāk – “VDAR”) izveidotās valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes nekavējoties un proaktīvi informēt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi (turpmāk – “Iestāde”) (10) par lēmumiem, ar ko konstatēts, ka fiziska vai juridiska persona ir pārkāpusi piemērojamos personas datu aizsardzības noteikumus, ja pārkāpums ir saistīts ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda politiskajām darbībām, “kuru mērķis ir ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas” (11). Komisija arī iesaka, ka lietās, kurās iesaistītas politiskās partijas vai fondi valsts vai reģionu līmenī, dalībvalstīm “jāpiemēro atbilstīgas sankcijas” (12).

5.

Turklāt ar Ieteikumu tiek mudināts izveidot valsts vēlēšanu tīklu katrā dalībvalstī, kā arī Eiropas koordinācijas tīklu Eiropas Parlamenta vēlēšanām (13). Pēdējais no tiem turpina 2018. gada aprīlī Komisijas organizēto pirmo ES valstu savstarpējo apmaiņu labākās vēlēšanu prakses jautājumos. To veidos valstu kontaktpunkti, un tā sanāksmes notiks 2019. gada janvārī un aprīlī (14). Tas ir plānots kā reāllaika Eiropas brīdināšanas process, kā arī informācijas apmaiņas forums. Valstu tīklu mērķis cita starpā būs informācijas apmaiņa par problēmām, kas varētu ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, starp valstu iestādēm, kuru kompetencē ir vēlēšanu jautājumi un kiberdrošība, kā arī valstu datu aizsardzības iestādēm un valstu audiovizuālās jomas pārvaldes iestādēm un struktūrām. Tiek ieteikts, lai šie tīkli apspriestos un sadarbotos ar attiecīgajām valstu tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar valstu tiesību normām (15) un lai Eiropols, ja nepieciešams, veicinātu sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas līmenī. Kā norāda Komisija, “[t]as tām ļaus ātri atklāt varbūtējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu apdraudējumu un piemērot spēkā esošos noteikumus, to vidū iespējamos finansiālos sodus, piemēram, valsts ieguldījuma atmaksu” (16).

6.

Visbeidzot, Komisija nāk klajā ar vairākiem ieteikumiem (17), lai veicinātu politiskās reklāmas pārredzamību pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un mudina dalībvalstis veikt pienācīgus pasākumus kiberdrošības jomā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā, kā arī iesaistīties izpratnes veicināšanas darbībās ar trešām personām, ieskaitot tiešsaistes platformas un informācijas tehnoloģiju nodrošinātājus, lai palielinātu vēlēšanu pārredzamību un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesiem.

7.

Vadlīnijās ir uzsvērts esošais Savienības datu aizsardzības regulējums un tā piemērošana vēlēšanu kontekstā. Kā norāda Komisija, tā kā šī ir pirmā reize, kad Eiropas vēlēšanu kontekstā tiks piemērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, ir svarīgi, lai visas vēlēšanu procesā iesaistītās personas skaidri saprastu, kā vislabāk piemērot šos noteikumus. Komisija uzsver, ka valsts datu aizsardzības iestādēm “pilnībā jāizmanto savas nostiprinātās pilnvaras iespējamo pārkāpumu novēršanai” (18).

8.

2018. gada 18. oktobrī Eiropadome aicināja veikt pasākumus, kuru mērķis ir “aizsargāt Savienības demokrātijas sistēmas un apkarot dezinformāciju, tostarp gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, pilnībā respektējot pamattiesības. Šādā sakarā kompetentajām iestādēm ir ātri jāizskata pasākumi, kurus Komisija ierosinājusi attiecībā uz vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem, datu nelikumīgu manipulāciju un dezinformācijas kampaņu apkarošanu, kā arī attiecībā uz stingrākiem noteikumiem par Eiropas politisko partiju finansēšanu, un jāveic praktiski pēcpasākumi” (19).

9.

2018. gada 25. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, atgādinot par “Komisijas ierosinātajiem pasākumiem brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai, jo īpaši tiesību aktu grozījumu, ar ko paredzēti stingrāki Eiropas politisko partiju finansēšanas noteikumi un radīta iespēja piemērot finansiālas sankcijas par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas veikti nolūkā apzināti ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus” un ka “uz personas datu apstrādi, ko Eiropas Savienībā veic politiskās partijas, attiecas VDAR, un ka šajā tiesību aktā ietverto principu, tiesību un pienākumu pārkāpuma gadījumā tiktu piemēroti papildu naudas sodi un sankcijas ”. Rezolūcijā pausts, ka “iejaukšanās vēlēšanās ir milzīgs apdraudējums demokrātijai, kura novēršanai nepieciešami kopīgi centieni, kuros jāiesaista pakalpojumu sniedzēji, regulatori un politiskie dalībnieki un partijas”, un atzinīgi vērtēts Komisijas dokumentu kopums (20). Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2018. gada 3. decembrī pieņēma atzinumu par Ierosināto regulu (21). Konstitucionālo jautājumu komiteja 2018. gada 6. decembrī pieņēma ziņojumu par Ierosināto regulu (22).

10.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk – “EDAU”) atzinīgi vērtē Komisija neformālo apspriešanos par Ierosināto regulu, Ieteikumu un Vadlīnijas pirms tās pieņemšanas un to, ka daļa no viņa neformālajām piezīmēm ir ņemtas vērā. Tomēr viņš uzsver, ka atvēlētā īsā laika posma dēļ tās bija provizoriskas piezīmes. Tādēļ viņš izsaka turpmāk minētās formālās piezīmes. Šajā sakarā viņš vēlas atgādināt, ka Komisija konsultējas ar EDAU, kad tā pieņem tiesību akta priekšlikumus, kas ir saistīts ar personu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā tas ir šajā gadījumā.

3.   Secinājumi

36.

EDAU atzīst, ka politiskajai komunikācijai ir nozīmīga loma iedzīvotāju, politisko spēku un kandidātu dalībā demokrātiskajā dzīvē, kā arī pamattiesībās uz vārda brīvību, un ka šīs tiesības un brīvības ir savstarpēji saistītas ar ES Pamattiesību hartas 7. pantā paredzētajām tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ES Pamattiesību hartas 8. pantā paredzētajām tiesībām uz personas datu aizsardzību.

37.

Viņš atzīst jo īpaši Paziņojumā un Vadlīnijās izdarīto norādi uz sociālo mediju platformu lomu un to, kā šī iniciatīva saskanētu ar prakses kodeksu par dezinformāciju tiešsaistē.

38.

Ņemot vērā nākamgad maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un virkni citu valstu vēlēšanu, kas paredzētas 2019. gadā, EDAU arī atzīst ieteikumus par valstu vēlēšanu tīklu un Eiropas koordinācijas tīkla izveidošanu. Viņš izmanto šo iespēju, lai norādītu uz savu pieejamību dalībai šajā Eiropas tīklā. Tas papildinātu EDAU rīcību šajā jomā, jo īpaši viņa nākamgad februārī organizēto darbsemināru.

39.

EDAU arī atzīst ieteikumu dalībvalstīm veikt visaptverošu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām saistīto risku izvērtējumu nolūkā identificēt varbūtējos kiberincidentus, kas varētu ietekmēt vēlēšanu procesa godīgumu, un uzsver šī jautājuma steidzamību.

40.

Kopumā EDAU uzskata, ka papildu skaidrībai, iespējams, varēja iekļaut atsauci, ka Eiropas Parlamenta, Iestādes un Komitejas veiktā personas datu apstrāde ietilpst Regulas (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti (iepriekš – Regula (EK) Nr. 45/2001) darbības jomā.

41.

Papildus tam konkrētāk EDAU sniedz vairākus ieteikumus saistībā ar Ierosināto regulu, tostarp: — precizēt pasākumu apjomu un šādu sankciju papildmērķus, — iekļaut EDAU lēmumus, ar ko konstatēts Regulas (ES) 2018/1725 pārkāpums, — iekļaut atsauci uz pašreizējo datu aizsardzības jomas tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts datu aizsardzības uzraudzības iestāžu un EDAU sadarbību, un — nodrošināt informācijas apmaiņas konfidencialitāti saistībā ar sadarbību starp datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un Neatkarīgo personu komiteju.

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  Paziņojums, 2. lpp.

(3)  http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-5681_lv.htm

(4)  Kodekss un tā pielikumi, kā arī konsultatīvās padomes atzinums ir pieejams: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/code-practice-disinformation.

(5)  Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/media/35936/28-euco-final-conclusions-en.pdf.

(6)  Paziņojums, 10. lpp.

(7)  Ierosinātās regulas paskaidrojuma raksts, 2. lpp.

(8)  Sk. Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. panta 4. punkta a) apakšpunktu un Komisijas faktu lapu par brīvām un taisnīgām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pieejama: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-factsheet-free-fair-elections_en.pdf.

(9)  Ierosinātās regulas paskaidrojuma raksts, 6. lpp.

(10)  Šī iestāde ir izveidota ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (6. pants).

(11)  6.ieteikums. Tāpat Paziņojuma 7. punktā Komisija arī “aicina dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem valstu un Savienības tiesību aktiem veicināt datu aizsardzības iestāžu dalīšanos informācijā ar iestādēm, kas atbild par vēlēšanu uzraudzību un politisko partiju darbības un finansēšanas uzraudzību, ja no to lēmumiem izriet vai ir citi dibināti iemesli uzskatīt, ka ar valsts politisko partiju vai fondu politisko darbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā saistās kāds pārkāpums”. Izcēlums pievienots.

(12)  11. ieteikums.

(13)  1.–5. ieteikums (ieskaitot).

(14)  Paziņojums, 7. lpp., un Komisijas faktu lapa par brīvām un taisnīgām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pieejama: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-factsheet-free-fair-elections_en.pdf.

(15)  Paziņojuma 20. zemsvītras piezīme: “[t]s īpaši attiektos uz gadījumiem, kad pret vēlēšanu procesu vēršas ļaunprātīgi, arī incidentiem, kuros notiek uzbrukumi informācijas sistēmām. Atkarā no apstākļiem var būt vajadzīga kriminālizmeklēšana, kuras iznākums var kļūt par pamatu kriminālsodiem. Kā jau teikts, nodarījumu definīcijas un minimālo soda maksimālo apmēru par uzbrukumiem informācijas sistēmai saskaņo Direktīva 2013/40/ES”.

(16)  Paziņojums, 7. lpp.

(17)  7.–10. ieteikums (ieskaitot) un 12.–19. ieteikums (ieskaitot).

(18)  Paziņojums, 8. lpp., 3. punkts “Datu aizsardzības normu piemērošana vēlēšanu procesā”.

(19)  Secinājumi ir skatāmi: https://www.consilium.europa.eu/media/36775/18-euco-final-conclusions-en.pdf.

(20)  Sk. Rezolūcijas par “Facebook” lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums “Cambridge Analytica”, un ietekmi uz datu aizsardzību P8_TA-PROV(2018)0433 (2018/2855(RSP)) 10.–12. punktu, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2018-0433+0+DOC+PDF+V0//LV, izcēlums pievienots.

(21)  Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=COMPARL&reference=PE-630.530&format=PDF&language=LV&secondRef=02.

(22)  Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+REPORT+A8-2018-0435+0+DOC+PDF+V0//LV.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9219 – Blackstone / Sretaw / Beauparc)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 47/06)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Labojums Kopsavilkumā par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 30, 2019. gada 24. janvāris )

(2019/C 47/07)

4. lappusē pirmajā slejā “Atsauce uz lēmumu”:

tekstu:

lasīt šādi:

Labojums Kopsavilkumā par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā – Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 30, 2019. gada 24. janvāris )

(2019/C 47/08)

5. lappusē pirmajā slejā “Atsauce uz lēmumu”:

tekstu:

lasīt šādi: