This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C:2005:006:FULL
Official Journal of the European Union, C 6, 08 January 2005
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 6, 2005. gada 08. janvāris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 6, 2005. gada 08. janvāris
|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
I Informācija |
|
|
|
Tiesa |
|
|
|
EIROPAS KOPIENU TIESA |
|
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
Lieta C-418/04: Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. septembrī |
|
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
|
PIRMĀS INSTANCES TIESA |
|
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
Lieta T-393/04: Prasība pret Eiropas Parlamentu, ko Dirk Klaas iesniedza 2004. gada 30. septembrī |
|
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
||
|
2005/C 006/2 |
||
|
2005/C 006/3 |
||
|
2005/C 006/4 |
||
|
2005/C 006/5 |
||
|
2005/C 006/6 |
||
|
2005/C 006/7 |
||
|
2005/C 006/8 |
||
|
2005/C 006/9 |
||
|
2005/C 006/0 |
||
|
2005/C 006/1 |
Lieta T-464/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Impala iesniedza 2004. gada 3. decembrī |
|
|
|
III Paziņojumi |
|
|
2005/C 006/2 |
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 314, 18.12.2004. |
|
|
LV |
|
I Informācija
Tiesa
EIROPAS KOPIENU TIESA
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/1 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 18. novembrī
apvienotajās lietās C-10/02 un C-11/02 (Tribunale amministrativo regionale per la Puglia lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Anna Fascicolo u.c., Enzo De Benedictis u.c. pret Regione Puglia u.c. (C-10/02) un Grazia Berardi u.c., Lucia Vaira u.c. pret Azienda Unità Sanitaria Locale BA/4 u.c. (C-11/02) (1)
(Ārstu pārvietošanās brīvība - Direktīvas 86/457/EEK un 93/16/EEK - Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana - Dalībvalstu pienākums atļaut veikt ģimenes ārsta praksi savā sociālās nodrošināšanas sistēmā tikai speciāla diploma īpašniekiem - Iegūtās tiesības - Līdz 1995. gada 1. janvārim iegūto tiesību apliecinoša dokumenta līdzvērtība speciālam mācību kursa diplomam - Ģimenes ārstu saraksta sastādīšana ievērojot iegūtos kvalifikācijas dokumentus nolūkā apstiprināt viņus brīvajos reģiona amatos)
(2005/C 6/01)
tiesvedības valoda - itāļu
Apvienotajās lietās C-10/02 un C-11/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Tribunale amministrativo regionale per la Puglia (Itālija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2001. gada 10. oktobrī un kas Tiesā reģistrēti 2002. gada 15. janvārī tiesvedībās Anna Fascicolo u.c., Enzo De Benedictis u.c. pret Regione Puglia, Maria Paciolla, Assessorato alla Sanità e Servizi Sociali della Regione Puglia, Coordinatore del Settore Sanità, Azienda Unità Sanitaria Locale BR/1, Felicia Galietti u.c., Azienda Unità Sanitaria Locale BA/4, Madia Evangelina Magrì, Azienda Unità Sanitaria Locale BA/1, Azienda Unità Sanitaria Locale BA/3 (lietā C-10/02) un Grazia Berardi u.c., Lucia Vaira u.c. pret Azienda Unità Sanitaria Locale BA/4, Angelo Michele Cea, Scipione De Mola, Francesco d'Argento, Azienda Unità Sanitaria Locale FG/2, Antonella Battista u.c., Nicola Brunetti u.c., Azienda Unità Sanitaria Locale BA/3, Azienda Unità Sanitaria Locale FG/3, Erasmo Fiorentino (lietā C-11/02), Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnese R. Silva de Lapuerta, tiesneši K. Lenaerts, S. von Bahr un K. Schiemann (referents), ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu viņu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu 36. panta 2. punkts neuzliek dalībvalstīm par pienākumu, ieceļot ģimenes ārsta amatā, uzskatīt, ka pirms 1995. gada 1. janvāra iegūtās tiesības veikt ģimenes ārsta praksi valsts veselības sistēmā ir līdzvērtīgas iegūtam speciālam vispārējās medicīnas prakses mācību kursa sertifikātam; |
|
2) |
Direktīvas 93/16 36. panta 2. punkts neiestājas pret to, ka dalībvalstis piešķir ārstiem, kuriem vienlaicīgi ir vispārējās medicīnas prakses mācību kursa sertifikāts un tiesības uz 1994. gada 31. decembri veikt ģimenes ārsta praksi valsts veselības sistēmā:
|
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/2 |
TIESAS SPRIEDUMS
(virspalāta)
2004. gada 9. novembrī
lietā C-46/02 (lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Fixtures Marketing Ltd pret Oy Veikkaus Ab (1)
(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Sui generis tiesības - Ieguldījums datu bāzes satura iegūšanā, pārbaudē un atspoguļojumā - Futbola čempionātu programma - Derības)
(2005/C 6/02)
tiesvedības valoda - somu
Lietā C-46/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Vantaan käräjäoikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 1. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 18. februārī tiesvedībā Fixtures Marketing Ltd pret Oy Veikkaus Ab, Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātu priekšsēdētāji P. Jann, C.W.A. Timmermans, A. Rosas un K. Lenaerts (referents), tiesneši J.-P. Puissochet, R. Schintgen, tiesnese N. Colneric un tiesnesis J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretāres M. Múgica Arzamendi un M.-F. Contet, galvenās administratores, 2004. gada 9. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
ieguldījums datubāzes satura iegūšanā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. daļas izpratnē ir jāsaprot kā tāds jēdziens, kas iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā bāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neaptver līdzekļus, kas tika izmantoti datubāzes saturu veidojošo elementu radīšanai. Tādējādi spēļu programmu sastādīšanas futbola čempionāta organizēšanai kontekstā ieguldījums neaptver līdzekļus, kas veltīti šī čempionāta dažādo spēļu datumu, sarakstu un komandu pāru noteikšanai.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/2 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
apvienotajās lietās C-183/02 P un C-187/02 P Daewoo Electronics Manufacturing España SA (Demesa) (C-183/02 P) un Territorio Histórico de Álava – Disputación Foral de Álava (C-187/02 P) pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Apelācija - Valsts atbalsts - Nodokļu pasākumi - Tiesiskā paļāvība - Jauni pamati)
(2005/C 6/03)
tiesvedības valoda – spāņu
Apvienotajās lietās C-183/02 P un C-187/02 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 49. pantam, ko attiecīgi 2002. gada 15. un 16. maijā iesniedza Daewoo Electronics Manufacturing España SA (Demesa), Vitoria (Spānija) (advokāti A. Creus Carreras un B. Uriarte Valiente) (C-183/02 P) Territorio Histórico de Álava – Disputación Foral de Álava (advokāti A. Creus Carreras, B. Uriarte Valiente un M. Bravo-Ferrer Delgado (C-187/02 P), ko atbalsta Comunidad Autónoma del País Vasco (advokāts E. Garayar Gutiérrez), pārējiem lietas dalībniekiem esot šādiem: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji – F. Santaolalla Gadea un J. L. Buendía Sierra), Asociación Nacional de Fabricantes de Electrodomésticos de Línea Blanca (ANFEL), Madride (Spānija), un Conseil européen de la construction d'appareils domestiques (CECED), Brisele (Beļģija), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnesis C. Gulmann (referents) un tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
lietas C-183/02 P un C-187/02 P apvienot sprieduma taisīšanai; |
|
2) |
apelācijas sūdzības noraidīt; |
|
3) |
prasītājas papildus saviem izdevumiem atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas izdevumus; |
|
4) |
Comunidad Autónoma del País Vasco sedz savus izdevumus pati. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/3 |
TIESAS SPRIEDUMS
(sestā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-185/02 Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Atkritumu pārvaldība - Polihlorēta bifenila un polihlorēta terfenila apglabāšana - Direktīva 96/59/EEK)
(2005/C 6/04)
tiesvedības valoda - portugāļu
Lietā C-185/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 17. maijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis - A. Caeiros) pret Portugāles Republiku (pārstāvji - L. Fernandes, M. Telles Romão un M. J. Lois), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Borg Barthet, tiesneši S. von Bahr un J. Malenovský (referents), ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
noteiktos termiņos nepaziņojot Eiropas Kopienu Komisijai 1996. gada 16. septembra Padomes Direktīvas 96/59/EEK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu 11. pantā minētos plānus un projektus, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā norma; |
|
2) |
prasību pārējā daļā noraidīt; |
|
3) |
Eiropas Kopienu Komisija un Portugāles Republika sedz savus izdevumus pašas. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/3 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
apvienotajās lietās C-186/02 P un C-188/02 P Ramondín SA, Ramondín Cápsulas SA (C-186/02), Territorio Histórico de Álava - Diputación Foral de Álava (C-188/02) pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Apelācija - Valsts atbalsts - Nodokļu pasākumi - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Pamatojums - Jauni pamati)
(2005/C 6/05)
tiesvedības valoda – spāņu
Apvienotajās lietās C-186/02 P un C-188/02 P par divām apelācijām atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 49. pantam, ko attiecīgi 2002. gada 15. un 16. maijā iesniedza Ramondín SA, Logroño (Spānija) un Ramondín Cápsulas SA, Laguardia (Spānija), (advokāts J. Lazcano-Iturburu Ayestaran) C-186/02 P, Territorio Histórico de Álava - Diputación Foral de Álava (advokāti A. Creus Carreras, B. Uriarte Valiente un M. Bravo-Ferrer Delgado), C-188/02 P, pārējiem lietas dalībniekiem esot šādiem: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji – F. Santaolalla Gadea un J. L. Buendía Sierra), ko atbalsta Comunidad Autónoma de La Rioja (advokāts J. M. Criado Gámez), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnesis C. Gulmann (referents) un tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
lietas C-186/02 P un C-188/02 P ir apvienotas sprieduma taisīšanai; |
|
2) |
apelācijas sūdzības tiek noraidītas; |
|
3) |
prasītājas papildus saviem izdevumiem atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas un Comunidad Autónoma de La Rioja izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/4 |
TIESAS SPRIEDUMS
(virspalāta)
2004. gada 9. novembrī
lietā C-203/02 Court of Appeal (Anglija un Velsa; Civil Division) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu prāvā The British Horseracing Board Ltd. e.a. pret William Hill Organization Ltd (1)
(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Sui generis tiesības - Datubāzes satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana - Datubāzes satura (ne) būtiska daļa - Iegūšana un atkārtota izmantošana - Parasta izmantošana - Nepamatots kaitējums, kas nodarīts ražotāja leģitīmajām interesēm - Zirgu datubāze - Skriešanās sacīkšu saraksts - Derības)
(2005/C 6/06)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-203/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Court of Appeal (Anglija un Velsa; Civil Division) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 24. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 31. maijā tiesvedībā The British Horseracing Board Ltd. e.a. pret William Hill Organization Ltd, Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātas priekšsēdētāji P. Jann, C. W. A. Timmermans, A. Rosas un K. Lenaerts (referents), tiesneši J.-P. Puissochet, R. Schintgen, N. Colneric un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretāres M. Múgica Arzamendi un M.-F. Contet, galvenās administratores, 2004. gada 9. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkta izpratnē, jēdziens saprotams kā tāds, kas iezīmē līdzekļus, kuri domāti esošu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā bāzē; šis jēdziens neaptver līdzekļus, kuri izmantoti datubāzi veidojošo materiālu radīšanai; ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkta izpratnē, jēdziens saprotams kā tāds, kas paredz līdzekļus, kuri nolūkā nodrošināt minētajā bāzē ietvertās informācijas uzticamību domāti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs bāzes izveidošanas, kā arī tās darbības laikā; šis jēdziens neaptver līdzekļus, kas veltīti pārbaudēm laikā, kad tiek radīti materiāli, kuri pēc tam tiek sakārtoti datubāzē; līdzekļi, kas tiek veltīti to zirgu saraksta izveidošanai, kuri piedalās skriešanās sacīkstē, un šajā sakarā notiekošajām pārbaudēm, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar tādas datubāzes satura iegūšanu un pārbaudi, kurā atrodams šis saraksts; |
|
2) |
iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē ir interpretējami tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru nesankcionētu visa datubāzes satura vai tā daļas piesavināšanos un publisku izplatīšanu; šie jēdzieni neprasa tiešu pieeju attiecīgajai datubāzei; apstāklis, ka datubāzes veidotājs vai kāds ar tā piekrišanu ir padarījis datubāzes saturu par publiski pieejamu, neietekmē datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu datubāzes saturu vai tā būtisku daļu; |
|
3) |
datubāzes satura kvantitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkta izpratnē attiecas uz iegūto un/vai atkārtoti izmantoto datu apjoma bāzi un ir izvērtējams, salīdzinot to ar visu datubāzes satura apjomu; datubāzes satura kvalitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens attiecas uz ieguldījuma, kas saistīts ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības objekta satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, nozīmīgumu neatkarīgi no tā, vai šis objekts veido aizsargātās datubāzes vispārīgā satura kvantitātes aspektā būtisku daļu; datubāzes satura nebūtiskās daļas jēdziens attiecināms uz jebkuru daļu, kas neatbilst būtiskas daļas jēdzienam gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā; |
|
4) |
Direktīvas 96/9 7. panta 5. punktā ietvertais aizliegums attiecas uz nesankcionētas iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām, kuru kumulatīvās ietekmes rezultāts ir bez datubāzes veidotāja atļaujas no jauna izveidot visu datubāzes saturu vai tā būtisku daļu un/vai nodrošināt šādas datubāzes visa satura vai būtiskas tā daļas publisku pieejamību, un kuras nopietni kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/5 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-216/02 (Werwaltungsgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Österreichischer Zuchtverband für Ponys, Kleinpferde und Spezialrassen pret Burgenländische Landesregierung (1)
(Brīva preču aprite - Kopienas iekšējā tirdzniecība ar zirgu dzimtas dzīvniekiem - Organizāciju un apvienību, kas uztur vai veido ciltsgrāmatas reģistrēto zirgu dzimtas dzīvniekiem, apstiprināšanas vai atzīšanas procedūra - Lēmuma 92/353/EEK 2. panta 2. punkts)
(2005/C 6/07)
tiesvedības valoda – vācu
Lietā C-216/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Werwaltungsgerichtshof (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 23. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 12. jūnijā tiesvedībā Österreichischer Zuchtverband für Ponys, Kleinpferde und Spezialrassen pret Burgenländische Landesregierung, piedaloties Österreichischer Shetlandponyzuchtverband, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnesis A. Rosas (referents) un tiesnese R. Silva de Lapuerta, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
2. panta 2. punkta a) daļa Komisijas 1992. gada 11. jūnija Lēmumā 92/353/EEK, kas nosaka apstiprināšanas vai atzīšanas kritērijus organizācijām un apvienībām, kas uztur vai veido reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku ciltsgrāmatas, ir interpretējama tādējādi, ka, pārbaudot atbilstību vienam vai vairākiem šajā noteikumā minētājiem nosacījumiem, attiecībā uz konkrēto zirgu dzimtas dzīvniekiem šķirni oficiāli jau atzītām vai apstiprinātām organizācijām vai apvienībām nav tiesību prasīt, lai kompetentās iestādes atteiktu jaunas apvienības vai organizācijas atzīšanu vai apstiprināšanu, kas uztur vai veido ciltsgrāmatas tās pašas šķirnes dzīvniekiem; |
|
2) |
Kopienas tiesības neiestājas pret to, ka dalībvalsts likumdošana liedz pastāvošām apvienībām vai organizācijām, kas izsakās pret jaunas apvienības vai organizācijas atzīšanu, pārsūdzēt tiesā minēto iestāžu pieņemto atzīšanas lēmumu. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/5 |
TIESAS SPRIEDUMS
(Virspalāta)
2004. gada 16. novembrī
lietā C-245/02 (Korkein oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Anheuser-Busch Inc. pret Budějovický Budvar, národní podnik (1)
(Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu - TRIPS līguma 2. panta 1. punkts, 16. panta 1. punkts un 70. pants - Preču zīme - Preču zīmes īpašnieka ekskluzīvo tiesību apjoms - Šķietamā apzīmējuma kā komercnosaukuma izmantošana)
(2005/C 6/08)
tiesvedības valoda - somu
Lietā C-245/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Korkein oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 3. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 5. jūlijā tiesvedībā Anheuser-Busch Inc. pret Budějovický Budvar, národní podnik, Tiesa (Virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātas priekšsēdētāji P. Jann, C. W. A. Timmermans (referents), A. Rosas un palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta, tiesneši C. Gulmann un R. Schintgen, tiesnese N. Colneric, un tiesneši S. von Bahr, J. N. Cunha Rodrigues un K. Schiemann, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 16. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums), kas ietverts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1 C pielikumā, kurš Kopienu vārdā apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK, panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, ir piemērojams konflikta gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu, kas varētu tai kaitēt, ja minētais konflikts ir sācies pirms TRIPS līguma piemērošanas brīža, bet turpinās pēc tā; |
|
2) |
komercnosaukums var veidot apzīmējumu TRIPS līguma 16. panta 1. punkta pirmā teikuma nozīmē; šī noteikuma mērķis ir piešķirt preču zīmes īpašniekam ekskluzīvas tiesības aizliegt trešām personām lietot apzīmējumu, ja attiecīgā lietošana kaitē vai varētu kaitēt preču zīmes funkcijai, jo īpaši tās pamatfunkcijai, kas ir - garantēt patērētajiem preces izcelsmi; TRIPS līguma 17. pantā paredzēto izņēmumu mērķis tostarp ir - ļaut trešajām personām lietot preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu, lai norādītu savu komercnosaukumu, taču tikai tad, ja šī lietošana norit saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās; |
|
3) |
komercnosaukums, kas nav ne reģistrēts, ne iegūts lietošanas rezultātā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta preču zīme un kurā ir pieprasīta tās aizsardzība attiecībā uz komercnosaukumu, var tikt kvalificēts kā agrāk pastāvējušas tiesības TRIPS līguma 16. panta 1. punkta trešā teikuma nozīmē, ja komercnosaukuma īpašniekam ir tiesības, kas ietilpst TRIPS līguma piemērošanas jomā un kas radušās laikā pirms preču zīmes, ar kuru tas atrodas konflikta situācijā, un kas tam ļauj lietot preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/6 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-249/02 Portugāles Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - ELVGF finansējums - Dalībvalsts faktiskie izdevumi, kas ir mazāki par Komisijai iesniegtajā izdevumu aplēsē minētajiem - Komisijas kompetence samazināt veicamos avansa maksājumus - Komisijas ģenerāldirektora vēstule, kurā dalībvalsts tiek informēta par šo samazinājumu - Akts ar juridiski saistošu iedarbību)
(2005/C 6/09)
tiesvedības valoda - portugāļu
Lietā C-249/02 par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam, ko 2002. gada 1. jūlijā cēla Portugāles Republika, ko pārstāv L. Fernandes, pārstāvis, palīdzot C. Botelho Moniz un E. Maia Cadete, pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv L. Visaggio, pārstāvis, palīdzot N. Castro Marques, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann, J.-P. Puissochet (referents), R. Schintgen un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
atcelt lēmumu, kas ietverts Eiropas Kopienu Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2002. gada 18. aprīļa vēstulē, par avansa maksājumu samazināšanu 2002. finanšu gadam saskaņā ar 39. panta 3. punktu Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1750/1999, kurā paredzēti sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai, kas pēdējo reizi ir grozīta ar Komisijas 2001. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1763/2001; |
|
2) |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/6 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-284/02 (Bundesarbeitsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Land Brandenburg pret Ursula Sass (1)
(Sociālā politika - Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji - EKL 141. pants - Vienlīdzīgs atalgojums - Direktīva 76/207/EEK - Vienlīdzīga attieksme - Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums - Pāreja uz augstāku atalgojuma pakāpi - Atbilstoši bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas tiesību aktiem piešķirtā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma neņemšana vērā pilnā apmērā)
(2005/C 6/10)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-284/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesarbeitsgericht (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 21. martā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 2. augustā, tiesvedībā Land Brandenburg pret Ursula Sass, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnesis A. Rosas (referents), tiesnese R. Silva de Lapuerta, tiesneši K. Lenaerts un S. von Bahr, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretāre F. Contet, galvenā administratore, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem aizliedz paredzēt tādā kolektīvajā līgumā kā Bundes-Angestelltentarifvertrag-Ost (Austrumvācijas valsts sektora ierēdņu, kuri strādā uz līgumu pamata, kolektīvais līgums) atskaitīt no kvalifikācijas perioda laika posmu, kurā sieviešu dzimuma darba ņēmēja izmantoja grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu atbilstoši bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas tiesību aktiem, kas pārsniedz 8 nedēļu ilgumu, ko paredz Vācijas Federatīvās Republikas tiesību akti, uz kuriem atsaucas šis līgums, ja abu atvaļinājumu periodu mērķi un nolūks attiecas uz sievietes aizsardzību sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, kā to paredz šīs direktīvas 2. panta 3. punkts. Tas ir valsts tiesas uzdevums – izvērtēt, vai šie nosacījumi ir izpildīti.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/7 |
TIESAS SPRIEDUMS
(sestā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-317/02 Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Kopienas zivsaimniecības sistēma - Regula (EEK) Nr. 3760/92/EEK un Regula (EEK) Nr. 2847/93 - Nozvejas kvotu pārsniegšana)
(2005/C 6/11)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-317/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2002. gada 11. septembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji - K. Fitch un T. van Rijn, ko vēlāk aizvieto B. Doherty) pret Īriju (pārstāvji - D. O'Hagan, kam palīdz A. Schuster), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Borg Barthet (referents), tiesneši S. von Bahr un J. Malenovský, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1992. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3760/92 ar kuru izveido Kopienas sistēmu zivsaimniecībai un akvakultūrai, 9. panta 2. punkts kā arī Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93 ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, 2., 21. un 31. pants. |
|
2) |
Īrija atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/7 |
TIESAS SPRIEDUMS
(Virspalāta)
2004. gada 16. novembrī
lietā C-327/02 (Rechtbank te's-Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Lili Georgieva Panayotova u.c. pret Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie (1)
(Asociācijas nolīgums starp Kopienām un Bulgāriju, Kopienām un Poliju un Kopienām un Slovākiju - Tiesības veikt uzņēmējdarbību - Valsts tiesību akti, kas paredz bez izskatīšanas noraidīt uzturēšanās atļaujas pieteikumus ar mērķi veikt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējam nav pagaidu uzturēšanās atļaujas)
(2005/C 6/12)
tiesvedības valoda - nīderlandiešu
Lietā C-327/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Rechtbank te's-Gravenhage (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 16. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 18. septembrī, tiesvedībā Lili Georgieva Panayotova, Radostina Markova Kalcheva, Izabella Malgorzata Lis, Lubica Sopova, Izabela Leokadia Topa, Jolanta Monika Rusiecka pret Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie, Tiesa (Virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātas priekšsēdētāji P. Jann, C. W. A. Timmermans, A. Rosas un R. Silva de Lapuerta, tiesneši J.-P. Puissochet (referents), R. Schintgen, S. von Bahr un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2004. gada 16. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Nolīguma starp Kopienām un Bulgāriju, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1994. gada 19. decembra lēmumu 94/908/ EOTK, EK, Euratom, 45. panta 1. punkts un 59. panta 1. punkts, lasot tos kopā, Nolīguma starp Kopienām un Poliju, kas apstiprināts ar 1993. gada 13. decembra Padomes un Komisijas lēmumu Nr. 93/743/EOTK, EK, Euratom, 44. panta 3. punkts un 58. panta 1. punkts, lasot tos kopā, un Nolīguma starp Kopienām un Slovākiju, kas apstiprināts ar 1994. gada 19. decembra Padomes un Komisijas lēmumu Nr. 94/909/EOTK, 45. panta 3. punkts un 59. panta 1. punkts, lasot tos kopā, principā neaizliedz dalībvalsts tiesību aktus, kas satur iepriekšējās kontroles sistēmu, kas pakārto ieceļošanu šīs dalībvalsts teritorijā ar mērķi veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātai personai pagaidu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai šīs dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs attiecīgās personas izcelsmes valstī vai valstī, kur tā ilgstoši uzturas. Šāda sistēma var likumīgi pakārtot šādas atļaujas piešķiršanu nosacījumam, ka attiecīgajai personai ir jāuzrāda, ka tai ir nodoms kļūt par pašnodarbināto nestrādājot vienlaicīgi jebkādu algotu darbu, ne [arī] izmantot valsts līdzekļus, un ka tai no paša sākuma ir pietiekoši finanšu līdzekļi, lai veiktu attiecīgo pašnodarbinātā darbību, un saprātīgas iespējas, lai tas izdotos. Sistēmai, ko piemēro šādām iepriekšējām uzturēšanās atļaujām, tomēr ir jābūt balstītai uz procesuālo sistēmu, kas ir viegli pieejama un var nodrošināt, ka attiecīgo personu pieteikumi tiek izskatīti objektīvi un saprātīgos termiņos, un atļaujas izsniegšanas atteikumus ir iespējams pārsūdzēt tiesas procesā. |
|
2) |
asociācijas nolīgumu noteikumi ir jāinterpretē tādejādi, ka tie principā neaizliedz, ka valsts tiesību aktos šādi nosaka, ka uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes noraida uzturēšanās atļaujas pieteikumu ar mērķi veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar asociācijas nolīgumiem, kas ir iesniegta šīs valsts teritorijā, ja pieteikuma iesniedzējam trūkst pagaidu uzturēšanās atļaujas, ko pieprasa šie valsts tiesību akti. |
|
3) |
šajā sakarā mazsvarīgs ir fakts, ka pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka viņš skaidri un acīmredzami atbilst nepieciešamajiem pamatnosacījumiem pagaidu uzturēšanās atļaujas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai ar nodomu veikt šādu uzņēmējdarbību vai ka pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas datumā legāli uzturas uzņemošajā dalībvalstī uz citiem pamatiem, ja izradās, ka tas neatbilst precīzajiem nosacījumiem, kas attiecas uz attiecīgās personas ieceļošanu šajā dalībvalstī un it sevišķi tiem, kas attiecas uz atļauto uzturēšanās ilgumu. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/8 |
TIESAS SPRIEDUMS
(virspalāta)
2004. gada 9. novembrī
lietā C-338/02 (Högsta domstolen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Fixtures Marketing Ltd pret Svenska Spel AB (1)
(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Sui generis tiesības - Ieguldījums datubāzes satura iegūšanā, pārbaudē un atspoguļojumā - Futbola čempionātu programma - Derības)
(2005/C 6/13)
tiesvedības valoda - zviedru
Lietā C-338/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Högsta domstolen (Zviedrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 10. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 23. septembrī tiesvedībā Fixtures Marketing Ltd pret Svenska Spel AB, Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātu priekšsēdētāji P. Jann, C.W.A. Timmermans, A. Rosas un K. Lenaerts (referents), tiesneši J.-P. Puissochet, R. Schintgen, tiesnese N. Colneric un tiesnesis J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretāres M. Múgica Arzamendi un M.-F. Contet, galvenās administratores, 2004. gada 9. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
eguldījums datubāzes satura iegūšanā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. daļas izpratnē ir jāsaprot kā tāds jēdziens, kas iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā bāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neaptver līdzekļus, kuri tika izmantoti datubāzes saturu sastādošo elementu radīšanai. Tādējādi spēļu programmu sastādīšanas futbola čempionāta organizēšanai kontekstā, ieguldījums neaptver līdzekļus, kas veltīti šī čempionāta dažādo spēļu datumu, sarakstu un komandu pāru noteikšanai.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/9 |
TIESAS SPRIEDUMS
(Pirmā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-420/02 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Pretlikumīga atkritumu noglabāšana “Péra Galini” izgāztuvē - Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, kuru grozījusi Direktīva 91/156/EEK - 4. un 9. pants)
(2005/C 6/14)
tiesvedības valoda - grieķu
Lietā C-420/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2002. gada 21. novembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis – M. Konstantinidis) pret Grieķijas Republiku (pārstāve – E. Skandalou), Tiesa (Pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnese R. Silva de Lapuerta (referente), tiesneši K. Lenaerts, S. von Bahr un K. Schiemann, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas ir noglabāti “Péra Galini” izgāztuvē, Herakliona prefektūras teritoriālajā apgabalā, reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un ūdeni, gaisu, augsni, kā arī augus un dzīvniekus, neradot neērtības trokšņa vai smakas dēļ, un piešķirot atļauju šī objekta ekspluatācijai, kurā nav iekļautas nepieciešamās ziņas, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek 4. un 9. pants Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, kuru grozījusi Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK; |
|
2) |
Grieķijas Republika atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/9 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-425/02 (Cour administrative lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Johanna Maria Delahaye, Boor laulātā, pret Civildienesta un administratīvo reformu ministru (1)
(Darbinieku tiesību saglabāšana, uzņēmumam pārejot valstij - Valsts iespēja uzlikt pienākumu ievērot publisko tiesību noteikumus - Darba samaksas apjoma samazināšana)
(2005/C 6/15)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-425/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Cour administrative (Luksemburga) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 21. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 25. novembrī tiesvedībā Johanna Maria Delahaye, Boor laulātā, pret Civildienesta un administratīvo reformu ministru, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesnesis C. Gulmann un tiesnese N. Colneric (referente), ģenerāladvokāts P. Léger, sekretāre M. Múgica Azurmendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
Padomes 1977. gada 14. februāra Direktīva 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā ir jāinterpretē tā, ka tā principā neiestājas pret to, ka gadījumā, kad uzņēmums no privāto tiesību juridiskās personas pāriet valstij, valsts kā jaunais darba devējs samazina attiecīgo darbinieku darba samaksu, lai panāktu atbilstību spēkā esošajiem valsts noteikumiem attiecībā uz nodarbinātību publiskajā sektorā. Tomēr kompetentajām valsts iestādēm, kam jāpiemēro un jāinterpretē šie noteikumi, tas iespēju robežās jāveic Direktīvas 77/187 mērķa gaismā, ņemot vērā t.sk. darbinieka darba stāžu, ja valsts tiesību noteikumi, kas regulē valsts darbinieku stāvokli, ņem vērā darbinieka stāžu, aprēķinot tā darba samaksu. Gadījumā, ja šāds samazinājums ir būtisks, tas ir jāanalizē kā būtiska darba apstākļu grozīšana, kas ir nelabvēlīga attiecīgajam darbiniekam tā, ka darba līguma izbeigšana šī iemesla dēļ ir jāuzskata par notikušu pēc darba devēja iniciatīvas Direktīvas 77/187 4. panta 2. punkta nozīmē.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/10 |
TIESAS SPRIEDUMS
(virspalāta)
2004. gada 9. novembrī
lietā C-444/02 (Monomeles Protodikeio Athinon lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Fixtures Marqueting Ltd pret Organismos prognostikon agonon podosfairou AE (OPAP) (1)
(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Datubāzes jēdziens - Sui generis tiesību piemērošanas joma - Futbola čempionāta plāns - Derības)
(2005/C 6/16)
tiesvedības valoda - grieķu
Lietā C-444/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Monomeles Protodikeio Athinon (Grieķija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 11. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 9. decembrī tiesvedībā Fixtures Marqueting Ltd pret Organismos prognostikon agonon podosfairou AE (OPAP), Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris, palātas priekšsēdētāji P. Jann, C. W. A. Timmermans, A. Rosas un K. Lenaerts (referents), tiesneši J.-P. Puissochet, R. Schintgen, N. Colneric un J. N. Cunha Rodrigues, ģenerāladvokāte C. Stix-Hackl, sekretāres M. Múgica Arzamendi un M.-F. Contet, galvenās administratores, 2004. gada 9. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
datubāzes jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 1. panta 2. punkta izpratnē nozīmē jebkuru krājumu, kas sevī ietver darbus, datus vai citus materiālus, kuri ir viens no otra nošķirami, neietekmējot to satura vērtību, un kuri sevī ietver jebkāda veida metodi vai sistēmu, kas ļauj atrast ikvienu to veidojošo materiālu;
futbola čempionāta programma, kā, piemēram, pamata prāvā esošās, ir datubāze Direktīvas 96/9 1. panta 2. punkta izpratnē;
jēdziens “ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu” Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkta izpratnē ir saprotams kā tāds, kas iezīmē līdzekļus, kuri domāti esošo materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā bāzē. Tas neietver līdzekļus, kas ieviesti, lai radītu datubāzes saturu veidojošus materiālus. Saistībā ar spēļu programmas izveidošanu nolūkā organizēt futbola čempionātus tādējādi netiek paredzēti līdzekļi, lai noteiktu datumus, laikus un komandu pārus attiecībā uz šo čempionātu dažādām spēlēm.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/10 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-457/02 kriminālā tiesvedība pret Antonio Niselli (1)
(Direktīva 75/442/EEK un Direktīva 91/156/EEK - Atkritumu jēdziens - Ražošanas vai patēriņa atliekas, ko iespējams izmantot atkārtoti - Metāllūžņi)
(2005/C 6/17)
tiesvedības valoda - itāļu
Lietā C-457/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Tribunale di Terni (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 20. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 18. decembrī kriminālajā tiesvedībā pret Antonio Niselli, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši C. Gulmann un J.-P. Puissochet (referents), ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
atkritumu definīcija, kas sniegta 1. panta a) apakšpunkta pirmajā daļā Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, kas grozīta ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK un ar Padomes 1996. gada 24. maija Lēmumu 96/350/EK, nevar tikt interpretēta tā, ka tā ierobežojoši attiecas uz vielām vai priekšmetiem, kas tieši vai netieši nodoti vai pakļauti apglabāšanas vai reģenerācijas darbībai saskaņā ar minētās direktīvas II A un II B pielikumu, vai kurus to turētājs grib vai kurus tam ir pienākums pakļaut šādām darbībām; |
|
2) |
atkritumu jēdziens Direktīvas 75/442 1. panta a) apakšpunkta pirmās daļas, kā tā grozīta ar Direktīvu 91/156 un Lēmumu 96/350, nozīmē nav interpretējams tā, ka tas izslēdz visas ražošanas vai patēriņa atliekas, ja tās ir iespējams efektīvi un objektīvi izmantot vai arī tās tiek izmantotas atkārtoti tajā pašā ražošanas vai patēriņa ciklā vai arī analogā vai atšķirīgā ciklā, tās iepriekš neapstrādājot un nekaitējot videi, vai pēc tam, kad tās ir iepriekš apstrādātas, taču neveicot reģenerācijas darbības, kas uzskaitītas šīs direktīvas II B pielikuma nozīmē. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/11 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-467/02 (Verwaltungsgericht Stuttgart lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Inan Cetinkaya pret Land Baden-Württemberg (1)
(Associācijas līgums starp EEK un Turciju - Brīva darba ņēmēju pārvietošanās - Asociācijas Padomes lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmā daļa un 14. panta 1. punkts - Turku izcelsmes darba ņēmēja pilngadību sasnieguša bērna uzturēšanās tiesības - Lēmuma par izraidīšanu priekšnoteikumi - Kriminālā sodāmība)
(2005/C 6/18)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-467/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Verwaltungsgericht Stuttgart (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 19. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 27. decembrī tiesvedībā Inan Cetinkaya pret Land Baden-Württemberg, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans, tiesneši J.-P. Puissochet, R. Schintgen un J. N. Cunha Rodrigues (refrents), tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāts P. Léger, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
1980. gada Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidošanu 7. panta pirmā daļa, ko pieņēmusi Asociācijas Padome, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Turciju, interpretējams tādējādi, ka šī norma attiecas uz attiecīgās dalībvalsts darba tirgum piederoša vai piederējuša turku izcelsmes darba ņēmēja pilngadību sasniegušu bērnu arī tad, ja šis bērns ir dzimis un vienmēr ir dzīvojis minētajā dalībvalstī; |
|
2) |
Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmā daļa iestājas pret to, ka tiesības, ko saskaņā ar šo normu bauda Turcijas pilsonis Inan Cetinkaya situācijā, var tikt ierobežotas pēc ieslodzījuma un tam sekojoša ārstniecības kursa apmeklēšanas, tāpēc, ka persona ilgākus laika periodus nepieder darba tirgum; |
|
3) |
Lēmuma Nr. 1/80 14. pants iestājas pret to, ka valstu tiesās izvērtējot lēmumu par Turcijas pilsoņa izraidīšanu netiek ņemti vērā faktiskie apstākļi, kas radušies pēc kompetentās valsts iestādes pēdējā lēmuma pieņemšanas un kas liecina, ka attiecīgās personas tiesības šajā Lēmumā paredzētajā veidā vairs nav ierobežojamas. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/11 |
TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-73/03 Spānijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Valsts atbalsti - Nodokļu atvieglojumi lauku saimniecību nodošanai - Aizdevumu un garantiju subsidēšana lauksaimnieku labā)
(2005/C 6/19)
tiesvedības valoda - spāņu
Lietā C-73/03 par prasību sakarā ar atcelšanu atbilstoši EKL 230. panta pirmajai daļai, ko 2003. gada 19. februārī cēla Spānijas Karaliste (pārstāvis S. Ortiz Vaamonde) pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvis J. L. Buendía Sierra), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Rosas, tiesneši J.-P. Puissochet, S. von Bahr (referents), J. Malenovský un U. Lõhmus, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/12 |
TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-124/03 (College van Beroep voor het befrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Artrada (Freezone) NV, Videmecum BV, Jac. Meisner Internationaal Expeditiebedrijf BV pret Rijksdienst voor de keuring van Vee en Vlees (1)
(Veterinārās problēmas - Neapstrādāta piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošana un laišana tirgū - No Arubas ievestā cukura, kakao un nokrejota piena pulvera maisījums)
(2005/C 6/20)
tiesvedības valoda - holandiešu
Lietā C-124/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko College van Beroep voor het befrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 11. martā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 20. martā, tiesvedībā Artrada (Freezone) NV, Videmecum BV, Jac. Meisner Internationaal Expeditiebedrijf BV pret Rijksdienst voor de keuring van Vee en Vlees, Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Rosas (referents), tiesnesis R. Schintgen un tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretāre F. Contet, galvenā administratore, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīvas 92/46/EEK, ar ko paredz veselības noteikumus attiecībā uz neapstrādāta piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū, 2. panta 2. punkts jāinterpretē tādā nozīmē, ka jēdziens “piena produktu ražošanai paredzēts piens” neietver tāda produkta piena komponentus, kurš ietver arī citus, pienu nesaturošus komponentus un kura piena komponents nevar tikt nodalīts no pienu nesaturošajiem komponentiem; |
|
2) |
Direktīvas 92/46 2. panta 4. punkts jāinterpretē tādā nozīmē, ka jēdziens “piena produkti” attiecas gan uz galaproduktiem, gan uz pusfabrikātiem, kas vēl jāpārstrādā pirms to pārdošanas patērētājam. Šādā gadījumā, tieši attiecībā uz pusfabrikātu ir jāpārbauda, vai tajos esošais piens ir tā būtiska sastāvdaļa tā daudzuma, vai raksturīgo īpašību dēļ. Lai to izdarītu, ir jāņem vērā raksturīgās un objektīvās īpašības uz produkta ievešanas brīdi, jo īpaši pusfabrikātā esošā piena vai piena produkta proporcija, tā izmantošanas iespējas vai tā garša. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/12 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-126/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/50/EEK - Valsts pakalpojumu līgumi - Atkritumu transportēšanas pakalpojumi - Procedūra bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas - Līgumslēdzējas iestādes noslēgts līgums par ekonomisko darbību, kas ir pakļauta konkurencei - Līgumslēdzējas iestādes noslēgts līgums, lai tā varētu iesniegt piedāvājumu līgumu piešķiršanas procedūrā - Pakalpojumu sniedzēja spēju pamatojums - Iespēja paļauties uz trešo personu spējām - Apakšlīgumi - Valsts pienākumu neizpildi konstatējoša sprieduma sekas)
(2005/C 6/21)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-126/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 20. martā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis K. Wiedner) pret Vācijas Federatīvo Republiku (pārstāvis W.-D. Plessing, kuram palīdzēja H.-J. Prieß), Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann (referents), tiesnesis A. Rosas, tiesnese R. Silva de Lapuerta, tiesneši K. Lenaerts un K. Schiemann, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs H. von Holstein, sekretāra palīgs, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
pasludināt, ka, tā kā līgumu par atkritumu transportēšanu no izkraušanas punktiem Donauwald reģionā uz Munich-North termoelektrostaciju Minhenes pilsēta piešķīra, pārkāpjot procesuālos noteikumus, kas noteikti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai 8. pantā, lasot to kopā ar šīs direktīvas 11. panta 1. punktu, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi saistības, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
piespriest Vācijai Federatīvajai Republikai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/13 |
TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-148/03 (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Nürnberger Allgemeine Versicherungs AG pret Portbridge Transport International BV (1)
(Briseles konvencija - 20. pants un 57. panta 2. punkts - Atbildētāja nepiedalīšanās tiesas procesā - Atbildētājs, kura domicils atrodas citā līgumslēdzējā valstī - Ženēvas konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu - Konvenciju kolīzija)
(2005/C 6/22)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-148/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši 1971. gada 3. jūnija protokolam par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberlandesgericht München (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 27. martā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 31. martā tiesvedībā Nürnberger Allgemeine Versicherungs AG pret Portbridge Transport International BV, Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Rosas, tiesnesis R. Schintgen (referents) un tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
57. panta 2. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ko groza 1978. gada 9. oktobra Konvencija par Dānijas Karalistes, Īrijas un Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas pievienošanos, 1982. gada 25. oktobra Konvencija par Grieķijas Republikas pievienošanos, 1989. gada 26. maija Konvencija par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un 1996. gada 29. novembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, ir interpretējams tādējādi, ka līgumslēdzējas puses tiesa, kurā iesūdzēts atbildētājs, kura domicils ir citas līgumslēdzējas valsts teritorijā, var atvasināt savu piekritību no īpašas konvencijas, kuras līgumslēdzēja puse arī ir pirmā valsts un kas satur īpašus noteikumus par piekritību, pat ja atbildētājs attiecīgās lietas ietvaros nav paudis savu viedokli par lietas būtību.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/13 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 11. novembrī
lietā C-171/03 (College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Maatschap Toeters, C. Verberk pret Productschap Vee en Vlees (1)
(Liellopu un teļa gaļa - Piemaksa par teļa gaļas agrīnu laišanu tirgū - Piemaksas pieteikuma iesniegšanas termiņš - Termiņa aprēķināšanas noteikumi - Regulas (EEK) Nr. 3886/92 spēkā esamība)
(2005/C 6/23)
tiesvedības valoda - nīderlandiešu
Lietā C-171/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 13. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 14. aprīlī, tiesvedībā Maatschap Toeters, C. Verberk (komercnosaukums - “Verberk-Voeten”) pret Productschap Vee en Vlees, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesnesis A. Rosas (referents) un tiesnese R. Silva de Lapuerta, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2004. gada 11. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
|
|
2) |
uzdotā jautājuma izvērtēšanas rezultātā nav konstatēts nekas tāds, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 3886/92 50.a panta 1. punkta spēkā esamību, ciktāl tas pilnībā neļauj pieteikumu iesniedzējiem saņemt piemaksu pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējuma gadījumā neatkarīgi no šī termiņa nokavējuma rakstura un būtiskuma. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/14 |
TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-284/03 (Briseles Cour d'appel lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Beļģijas valsts pret Temco Europe SA (1)
(Sestā PVN drektīva - 13. panta B daļas b) apakšpunkts - Atbrīvotās darbības - Nekustamo īpašumu īre vai noma - Līgums par nodošanu lietošanā uz laiku)
(2005/C 6/24)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-284/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Briseles Cour d'appel (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 19. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 2. jūlijā, tiesvedībā Beļģijas valsts pret Temco Europe SA, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jann, tiesneši A. Rosas (referents), R. Silva de Lapuerta, K. Lenaerts un S. von Bahr, ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretāre M.-F. Contet, galvenā administratore, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze 13. panta B daļas b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka darbības, ar kurām sabiedrība vienlaicīgi ar vairākiem līgumiem piešķir sabiedrībām, kas ar to ir saistītas, tiesības uz laiku izmantot vienu un to pašu ēku par atlīdzību, kas pamatā ir noteikta atkarībā no aizņemtās platības, un ja šo līgumu galvenais priekšmets, ņemot vērā to izpildi, ir pasīva telpu vai platību nodošana lietošanā pret atlīdzību, kas saistīta ar laika tecējumu, nevis pakalpojuma sniegšana, kas var tikt kvalificēta citādi, ir “nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas” darbības šī noteikuma izpratnē.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/14 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-357/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 98/24/EK - Darbinieku veselības un drošības aizsardzība - Risks, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā - Transpozīcijas neīstenošana pilnībā noteiktajā termiņā visā dalībvalsts teritorijā)
(2005/C 6/25)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-357/03 par prasību par valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 19. augustā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji D. Martin un H. Kreppel) pret Austrijas Republiku (pārstāvis E. Riedl), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans (referents), tiesneši C. Gulmann, J. Makarczyk, P. Kūris un J. Klučka, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1. |
Noteiktajā termiņā nepieņemot nepieciešamos normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu; |
|
2. |
Austrijas Republika atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/15 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-360/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākuma neizpilde - Direktīva 2000/39/EK - Darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība - Risks, ko rada ķīmikāliju izmantošana darbā - Darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību noteikšana - Direktīva nav paredzētajā termiņā transponēta visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā)
(2005/C 6/26)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-360/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 19. augustā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji D. Martin un H. Kreppel) pret Austrijas Republiku (pārstāvis E. Riedl), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W. A. Timmermans (referents), tiesneši C. Gulmann, J. Makarczyk, P. Kūris un J. Klučka, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
paredzētajā termiņā nepieņemot Komisijas 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/39/EK ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā, prasību pilnīgai izpildīšanai nepieciešamos normatīvos un administratīvos aktus Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī Direktīva; |
|
2) |
piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/15 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-421/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/18/EK - Ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana vidē - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/27)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-421/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 3. oktobrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis U. Wölker) pret Austrijas Republiku (pārstāvis E. Riedl), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: N. Colneric, kas pilda priekšsēdētāja funkcijas, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues un E. Levits, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu, prasības, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar minēto direktīvu; |
|
2) |
Austrijas Republika atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/16 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-422/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Nīderlandes Karalisti (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/18/EK - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/28)
tiesvedības valoda - holandiešu
Lietā C-422/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 3. oktobrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis M. van Beek) pret Nīderlandes Karalisti (pārstāvji H. G. Sevenster un J. van Bakel), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši K. Schiemann (referents) un E. Juhász, ģenerāladvokāts P. Léger, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
paredzētajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī Direktīva; |
|
2) |
piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/16 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-460/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/53/EK - Nolietoti transportlīdzekļi - Netransponēšana)
(2005/C 6/29)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-460/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 31. oktobrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji X. Lewis un M. Konstantinidis) pret Īriju (pārstāvis D. O'Hagan), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši E. Juhász un E. Levits (referents), ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasības, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā Direktīva un, jo īpaši, tās 10. panta 1. punkts; |
|
2) |
piespriest Īrijai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/16 |
TIESAS SPRIEDUMS
(sestā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-482/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/14/EK - Kopienas dzelzceļš - Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju - Netransponēšana paredzētajā termiņā)
(2005/C 6/30)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-483/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 19. novembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis - W. Wils) pret Īriju (pārstāvji – D. O'Hagan, kam palīdz D. Moloney, BL), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja p.i. J.-P. Puissochet, tiesneši S. von Bahr un U. Lõhmus (referents), ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju prasības, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Īrija atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/17 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-497/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 28. pants - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Pārtikas piedevu pārdošana pa pastu - Aizliegums)
(2005/C 6/31)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-497/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 24. novembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji J. C. Schieferer un B. Schima) pret Austrijas Republiku (pārstāvis E. Riedl), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lenaerts, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues un M. Ilešič (referents), ģenerāladvokāts D. Ruiz-Jarabo Colomer, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
ar Gewerbeordnung 50. panta 2. daļu aizliedzot pa pastu pārdot pārtikas piedevas, Austrijas Republika ir pārkāpusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 28. pants; |
|
2) |
piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/17 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-505/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Dzeramā ūdens kvalitāte - Direktīva 80/778/EEK)
(2005/C 6/32)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-505/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 28. novembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji G. Valero Jordana un F. Simonetti) pret Francijas Republiku (pārstāvji G. de Bergues un C. Mercier), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši E. Juhász un M. Ilešič, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
neievērojot prasības, kas noteiktas Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīvā 80/778/EEK par dzeramā ūdens kvalitāti attiecībā uz dzeramā ūdens nitrātu saturu Bretaņā, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek minētās direktīvas 7. panta 6. punkts un I pielikums; |
|
2) |
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/18 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-4/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 98/44/EK - Izgudrojumu tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/33)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-4/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 8. janvārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāves – K. Banks un C. Schmidt) pret Austrijas Republiku (pārstāvis – H. Dossi), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši K. Schiemann un M. Ilešič (referents), ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvai 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Austrijas Republika atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/18 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 28. oktobrī
lietā C-5/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 98/44/EK - Izgudrojumu tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/34)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-5/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 9. janvārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāves – K. Banks un C. Schmidt) pret Vācijas Federatīvo Republiku (pārstāvis – M. Lumma), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši K. Schiemann un M. Ilešič (referents), ģenerāladvokāts F. G. Jacobs, sekretārs R. Grass, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvai 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/18 |
TIESAS SPRIEDUMS
(piektā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-78/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 96/61/EK - Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)
(2005/C 6/35)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā C-78/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 18. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji U. Wölker un M. Konstantinidis) pret Austrijas Republiku (pārstāvis E. Riedl), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: C. Gulmann, kas pilda piektās palātas priekšsēdētāja funkcijas, tiesneši R. Schintgen un P. Kūris (referents), ģenerāladvokāts J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Tā kā Austrijas Republika:
tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar iepriekšminētās direktīvas 2. panta 4. punktu, 9. panta 3. līdz 5. punktu un IV pielikumu, kā arī minētās direktīvas 1. pantu saistībā ar I pielikuma 1.1. un 6.6. punktu; |
|
2) |
piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/19 |
TIESAS SPRIEDUMS
(piektā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-79/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/40/EK - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/36)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-79/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 19. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji M. Patakia un B. Schima) pret Luksemburgas Lielhercogisti (pārstāvis S. Schreiner), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta, tiesneši C. Gulmann un J. Makarczyk (referents), ģenerāladvokāts P. Léger, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Nepieņemot noteiktajā termiņā noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Komisijas 2002. gada 8. maija Direktīvu 2002/40/EK, ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajām cepeškrāsnīm, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saistoši saskaņā ar šo Direktīvu; |
|
2) |
piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/19 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-116/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Zviedrijas Karalisti (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/17/EK - Apdrošināšanas sabiedrību sanācija un darbības izbeigšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/37)
tiesvedības valoda - zviedru
Lietā C-116/04 Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji E. Traversa un K. Simonsson) pret Zviedrijas Karalisti (pārstāvis A. Kruse) par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu, kas iesniegta 2004. gada 4. martā, Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši M. Ilešič (referents) un E. Levits, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā Direktīva; |
|
2) |
Zviedrijas Karaliste atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/20 |
TIESAS SPRIEDUMS
(sestā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-143/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/29/EK - Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/38)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-143/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 17. martā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāve - K. Banks) pret Beļģijas Karalisti (pārstāvis - A. Goldman), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J.-P. Puissochet, tiesneši S. von Bahr un J. Malenovský (referents), ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Beļģijas Karaliste atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/20 |
TIESAS SPRIEDUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 18. novembrī
lietā C-164/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/17/EK - Apdrošināšanas sabiedrību sanācija un darbības izbeigšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2005/C 6/39)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-164/04 Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji E. Traversa un M. Shotter) pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (pārstāve C. Jackson) par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu, kas iesniegta 2004. gada 31. martā, Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesneši M. Ilešič (referents) un E. Levits, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs R. Grass, 2004. gada 18. novembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā Direktīva; |
|
2) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/21 |
TIESAS RĪKOJUMS
(ceturtā palāta)
2004. gada 22. jūnijā
lietā C-151/03 P Karl L. Meyer pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Apelācija - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Komisijas pieļauto dienesta kļūdas rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība - AZT asociācijas lēmumu piemērošana)
(2005/C 6/40)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-151/03 P Karl L. Meyer, Uturoa (Raiatea sala, Franču Polinēzija), ko pārstāv J.-D. des Arcis, advokāte, par apelācijas sūdzību, kas iesniegta par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešās palātas) 2003. gada 13. februāra spriedumu lietā Meyer pret Komisiju (T-333/01, Recueil, II-117. lpp.), kuras priekšmets ir šī sprieduma atcelšana, otrai pusei tiesvedībā esot Eiropas Kopienu Komisijai, ko pārstāv M.-J. Jonczy un B. Martenczuk, pārstāvji, Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. N. Cunha Rodrigues, tiesnese N. Colneric (referente) un tiesnesis K. Schiemann, ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2004. gada 22. jūnijā ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
noraidīt apelācijas sūdzību; |
|
2) |
piespriest M. Meyer atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/21 |
TIESAS RĪKOJUMS
(sestā palāta)
2004. gada 5. oktobrī
lietā C-192/03 P Alcon Inc. pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Dr. Robert Winzer Pharma GmbH (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Kopienas preču zīmes spēkā neesamība - Regulas Nr. 40/94 51. pants - Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums - Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja - Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts - Termins “BSS”)
(2005/C 6/41)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā C-192/03 P Alcon Inc., iepriekšējais nosaukums Alcon Universal Ltd, Hünenberg (Šveice), ko pārstāv C. Morcom, QC, un S. Clark, advokāti, pārējie lietas dalībnieki - Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Laitinen un A. Sesma Merino, pārstāvji, un Dr. Robert Winzer Pharma GmbH, Olching (Vācija), ko pārstāv advokāts S. Schneller, par 2003. gada 2. maijā atbilstoši Tiesas statūtu 56. pantam iesniegto apelāciju, Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J.-P. Puissochet (referents), tiesnese F. Macken un tiesnesis U. Lõhmus, ģenerāladvokāts M. Poiares Maduro, sekretārs R. Grass, 2004. gada 5. oktobrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
apelāciju noraidīt; |
|
2) |
piespriest Alcon Inc. atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/22 |
TIESAS RĪKOJUMS
(sestā palāta)
2004. gada 12. oktobrī
lietā C-352/03 P Pietro Del Vaglio pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Apelācija - Ierēdņi - Pensijas - Dzīvesvietas valsts maiņa - Piemērojamais koriģējošais koeficients - Acīmredzami daļēji nepieņemama un acīmredzami daļēji nepamatota apelācijas sūdzība)
(2005/C 6/42)
tiesvedības valoda - franču
Lietā C-352/03 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2003. gada 11. augustā iesniedza Pietro Del Vaglio, bijušais Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, Londona (Apvienotā Karaliste) (avocats - M. Famchon un B. Desrez), otrai pusei tiesvedībā esot Eiropas Kopienu Komisijai (pārstāvis - J. Curral, kam palīdz D. Waelbroeck), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Borg Barthet, tiesneši J.-P. Puissochet un S. von Bahr (referents), ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2004. gada 12. oktobrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
piespriest Del Vaglio atlīdzināt izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/22 |
TIESAS RĪKOJUMS
(piektā palāta)
2004. gada 1. oktobrī
lietā C-480/03 (Cour d'arbitrage lūgums sniegt prejudiciālu nolemumu) Hugo Clerens, b.v.b.a. Valkeniersgilde pret Valonijas valdību un Ministru padomi (1)
(Reglamenta 104. panta 3. punkts - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Gūstā dzimušas un uzaugušas sugas)
(2005/C 6/43)
tiesvedības valoda - franču un holandiešu
Lietā C-480/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, kas izteikts ar Cour d'arbitrage (Beļģija) 2003. gada 29. oktobra spriedumu, ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2003. gada 18. novembrī, attiecīgajā procesā Hugo Clerens, b.v.b.a. Valkeniersgilde un Valonijas valdība un Ministru padome, Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. Gulmann, tiesnese R. Silva de Lapuerta (referente) un tiesnesis J. Makarczyk, ģenerāladvokāte J. Kokott, sekretārs R. Grass, 2004. gada 1. oktobrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka tā netiek piemērota gūstā dzimušiem un uzaugušiem eksemplāriem un tādēļ saskaņā ar Kopienas tiesību pašreizējo stāvokli šis jautājums ietilpst Dalībvalstu reglamentācijas jomā, ievērojot EKL 28. – 30. panta noteikumus.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/22 |
Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. septembrī
(Lieta C-418/04)
(2005/C 6/44)
tiesvedības valoda – angļu
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 29. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Īriju, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Barry Doherty un Michel van Beek, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1) |
atzīt, ka Īrija
nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šie iepriekš minēto Direktīvu panti; |
|
2) |
piespriest Īrijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī lieta ir par dažu Īrijas pienākumu nepildīšanu, kas noteikti Direktīvā 79/409/EEK un Direktīvā 92/43/EEK. Komisija norāda, ka:
Kopš 1981. gada, pārkāpjot Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk tekstā – “Direktīva par putniem”) 4. panta 1. un 2. punktu, Īrija nav noteikusi Direktīvas pielikumā Nr. 1 minēto sugu, kā arī pastāvīgi sastopamo migrējošo sugu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju skaitu un lielumu. Apgalvojumam ir divi pamati. Pirmkārt, nevērības dēļ nav paredzētas noteiktas teritorijas (“nenoteikšana”). Otrkārt, tā nav pilnībā noteikusi citas teritorijas (“daļēja noteikšana”). Teritoriālā izteiksmē, aizsardzības teritoriju nenoteikšanas vai daļējas noteikšanas rezultātā Īrijā ir otrais mazākais ĪAT (īpašu aizsardzības teritoriju) tīkls no visām dalībvalstīm pirms 2004. gada 1. maijā notikušās jauno dalībvalstu uzņemšanas.
Saskaņā ar Direktīvas par putniem 4. panta 1. un 2. punktu Īrija nav izveidojusi nepieciešamo ĪAT tiesiskās aizsardzības režīmu. Attiecīgie, šo jomu regulējošie, Īrijas tiesību akti aprobežojas ar preventīviem pasākumiem, t.i. pasākumiem, kas tiecas aizsargāt dzīvotnes no draudiem un savvaļas putnus no traucējumiem, kas radušies cilvēku iejaukšanās rezultātā. Papildus šo preventīvo pasākumu raksturīgajiem trūkumiem Komisija atzīmē, ka vajadzīgais tiesiskās aizsardzības režīms, ko paredz 4. panta 1. un 2. punkts, iedarbojas plašākā nozīmē, un, lai nodrošinātu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos ĪAT-ās, ir nepieciešama ne tikai negatīvas cilvēka iejaukšanās ierobežošana.
Kaut gan pastāv Īrijas tiesību akti par dzīvotņu aizsardzību ārpus noteiktajām ĪAT, tomēr tiem trūkst Direktīvas par putniem 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā prasītās konkrētības. Jo īpaši, Īrijas tiesību akti neuzliek īpašus maksājumus, kas ieskaitāmi savvaļas putnu sugu dzīvotņu labā, kas gūtu labumu no ĪAT aizsardzības apgabalos, kas nav iekļauti Īrijas pastāvošajā ĪAT tīklā.
Nav atrodami īpaši noteikumi, kas transponētu 4. panta 4. punkta otro teikumu, kas paredz, ka dalībvalstīm “jācenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu” ārpus noteiktajām teritorijām. Virkne darbību, kas iznīcina dzīvotnes, nav norādītas attiecīgajos tiesiskās aizsardzības aktos.
Direktīvu 92/43/EEK (turpmāk tekstā - “direktīva par dzīvotnēm”) bija nepieciešams transponēt līdz 1994. gada 10. jūnijam. Tas nozīmē, ka Īrijai bija jātransponē un jāpiemēro 6. panta 2. un 4. punkts visām ĪAT, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas par putniem 4. panta 1. punktu vai kopš šīs dienas atzītas saskaņā ar šīs pašas Direktīvas 4. panta 2. punktu.
Komisija uzskata, ka Īrija nav transponējusi vai piemērojusi Direktīvas par dzīvotnēm 6. panta 2. punktu.
Valsts pasākumu pieņemšana ar mērķi transponēt Direktīvas par putniem 10. pantu ir vajadzīga, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu iedarbību. Neatspoguļojot attiecīgajos tiesību aktos pienākumu veicināt zinātniskos pētījumus, Īrija nav transponējusi 10. pantu.
(1) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.
(2) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/24 |
Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 5. oktobrī
(Lieta C-427/04)
(2005/C 6/45)
tiesvedības valoda – grieķu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 5. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Grieķijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Wouter Wils un Georges Zavvos, Komisijas Juridiskā dienesta darbinieki.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
1) |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1), un jebkurā gadījumā tūlīt neinformējot Komisiju par šādiem aktiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva; |
|
2) |
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2003. gada 20. aprīlī.
(1) OV L 110, 20.4.2004., 1. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/24 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 14. oktobra Cour d'appel de Bruxelles (devītā palāta) spriedumu lietā Mobistar SA pret Institut belge des services postaux et des télécommunications, saīsinājumā IBPT, klātesot Belgacom Mobile SA un Base SA
(Lieta C-438/04)
(2005/C 6/46)
tiesvedības valoda – franču
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 14. oktobra Cour d'appel de Bruxelles (devītā palāta) spriedumu lietā Mobistar SA pret Institut belge des services postaux et des télécommunications, saīsinājumā IBPT, klātesot Belgacom Mobile SA un Base SA, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 19. oktobrī.
Cour d'appel de Bruxelles (devītā palāta) lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
Attiecībā uz Direktīvas 2002/22/EK (1) (universālā pakalpojuma direktīva) 30. pantā minēto numura pārnesamības pakalpojumu:
|
1) |
vai universālā pakalpojuma direktīvas 30. panta 2. punkts, kas paredz, ka valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka cenas savstarpējam savienojumam attiecībā uz numura pārnešanas nodrošināšanu ir uz izmaksām vērstas, attiecas tikai uz izmaksām attiecībā uz pārnesto numuru tarifiem vai arī uz numura pārnešanas pieprasījuma izpildes izmaksu, ko noteikuši operatori, tarifiem; |
|
2) |
ja Direktīvas 30. panta 2. punkts paredz tikai izmaksas savstarpējam savienojumam attiecībā uz pārnesto numuru tarifiem, vai tas ir jāinterpretē:
|
|
3) |
ja Direktīvas 30. panta 2. punkts jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas uzliek visiem operatoriem pienākumu noteikt izmaksu uzskaites sistēmu attiecībā uz numura pārnešanas izmaksām, vai to jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas nepieļauj:
|
Attiecībā uz Direktīvas 2002/21/EK (2) (pamatdirektīva) 4. pantā paredzētajām pārsūdzības tiesībām:
vai pamatdirektīvas 4. panta 1. punkts jāinterpretē tādā nozīmē, ka iestādei, kura izskata pārsūdzības, ir jābūt atbilstošai varai rīkoties ar visu nepieciešamo informāciju, kurā ietilpst arī konfidenciāla informācija, balstoties uz ko valsts pārvaldes iestāde ir pieņēmusi Lēmumu, kas ir prasības pamatā?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.04.2002., 51. lpp.)
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108. 24.04.2002., 33. lpp.)
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 7. oktobra Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) spriedumu lietā Axel Kittel pret Beļģijas valsti
(Lieta C-439/04)
(2005/C 6/47)
tiesvedības valoda – franču
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 7. oktobra Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) (Beļģija) spriedumu lietā Axel Kittel pret Beļģijas valsti un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 19. oktobrī.
Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
|
1) |
Vai, atzīstot pirkuma līgumu par spēkā neesošu saskaņā ar valsts civiltiesību normām, kas paredz, ka līgums nav spēkā, ja pārdevēja nelikumīgas rīcības dēļ tas pārkāpj sabiedrisko kārtību, pievienotās vērtības nodokļa fiskālās neitralitātes princips nosaka to, ka nodokļa maksātājs nezaudē savas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu gadījumā, ja tas līgumu par preču piegādi ir noslēdzis labticīgi, neievērojot pārdevēja izdarītu krāpšanu? |
|
2) |
Vai atbilde ir citāda, ja līguma spēkā neesamība ir tieši krāpnieciskas izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sekas? |
|
3) |
Vai atbilde ir citāda, ja nelikumīgais pirkuma līguma slēgšanas iemesls, kura dēļ līgums saskaņā ar valsts tiesībām ir atzīstams par spēkā neesošu, ir krāpnieciska izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas, kas ir zināma abām līguma pusēm? |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 7. oktobra Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) spriedumu lietā Beļģijas valsts pret Recolta Recycling s.p.r.l.
(Lieta C-440/04)
(2005/C 6/48)
tiesvedības valoda – franču
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 7. oktobra Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) spriedumu lietā Beļģijas valsts pret Recolta Recycling s.p.r.l., un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 19. oktobrī.
Cour de cassation de Belgique (pirmā palāta) lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
|
1) |
Vai nodokļu neitralitātes princips attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli gadījumā, kad preču piegāde ir paredzēta nodokļu maksātājam, kas ir noslēdzis līgumu labā ticībā, nezinot par krāpšanu, ko veic pārdevējs, iestājas pret to, ka pirkuma līguma atcelšana, pamatojoties uz iekšējo civiltiesību normu, kas atzīst šo līgumu par absolūti spēkā neesošu tādēļ, ka tas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, jo pārdevēja amatpersona rīkojusies nelikumīgi, izraisa šim nodokļu maksātājam tiesību zaudējumu uz nodokļa samazinājumu ? |
|
2) |
Vai atbilde ir atšķirīga gadījumā, kad absolūtas spēkā neesamības pamats ir krāpšana attiecībā uz pašu pievienotās vērtības nodokli ? |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, izteikts ar 2004. gada 15. oktobra Hoge Raad der Nederlanden spriedumu lietā H.A. Solleveld pret Inspecteur van de Belastingdienst-ondernemingem Amersfoort
(Lieta C-443/04)
(2005/C 6/49)
tiesvedības valoda: holandiešu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 15. oktobra Hoge Raad der Nederlanden spriedumu lietā H.A. Solleveld pret Inspecteur van de Belastingdienst-ondernemingem Amersfoort un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 20. oktobrī.
Hoge Raad der Nederlanden lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:
Vai Sestās Direktīvas (1) 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts ir jāsaprot tā, ka atbrīvojumi no PVN tiek piešķirti attiecībā medicīniskām darbībām, kas ietver diagnozes noteikšanu, terapeita konsultāciju un iespējamo medicīniskās aprūpes sniegšanu saistībā ar aprūpi, kas ir minēta 3.1.2. un 3.1.3. punktos, pat ja šo medicīniskās aprūpes sniegšanu nevar ietvert to uzdevumu kategorijā, kurus veic medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts?
(1) OV L 145, 13.6.1977., 1.- 40. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 15. oktobra Hoge Raad der Nederlanden lēmumu lietā J. E. van den Hout-van Eijnsbergen pret Inspecteur van de Belastingdienst – ondernemingen Leiden
(Lieta C-444/04)
(2005/C 6/50)
tiesvedības valoda - nīderlandiešu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 15. oktobra Hoge Raad der Nederlanden lēmumu lietā J. E. van den Hout-van Eijnsbergen pret Inspecteur van de Belastingdienst un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 20. oktobrī.
Hoge Raad der Nederlanden lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:
Vai Sestās direktīvas (1) 13A. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka psihoterapeitiska ārstēšana, ko sniedz profesionālis, kas atbilst reģistrācijas juridiskajām prasībām, kuras ir norādītas 3.1. apakšpunktā, un kas ir reģistrēts Psihoterapeitu reģistrā, ir atbrīvots no PVN [maksāšanas], pat ja šīs personas veikto ārstēšanu atbilstoši attiecīgajā dalībvalstī noteiktajam nevar ietilpināt medicīniskās vai paramedicīniskās profesijas kategorijā?
(1) OV L 145, 13.6.1977., 1.-40. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 13. oktobra High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue
(Lieta C-446/04)
(2005/C 6/51)
tiesvedības valoda – angļu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 13. oktobra High Court of Justice (Anglija un Velsa), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 22. oktobrī.
High Court of Justice, Chancery Division lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
|
1) |
Vai tas ir pret EKL 43. vai 56. pantu, ja dalībvalsts patur spēkā un piemēro pasākumus, kas no uzņēmuma ienākuma nodokļa atbrīvo dividendes, kuras saņem sabiedrība, kura ir šīs dalībvalsts rezidente (“rezidente sabiedrība”), no citām rezidentēm sabiedrībām, un kas uzņēmuma ienākuma nodokli uzliek dividendēm, kuras saņem rezidente sabiedrība no sabiedrībām, kuras ir citu dalībvalstu rezidentes (“nerezidente sabiedrība”) (pēc tam, kad piešķirts atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas par jebkuru nodokļa ieturējumu, kas maksājams par dividendēm, un noteiktos apstākļos par pakārtoto nodokli, ko nerezidentes sabiedrības samaksājušas par savu peļņu savā rezidences valstī)? |
|
2) |
Ja dalībvalstī ir sistēma, kas noteiktos gadījumos uzliek uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumus (turpmāk - “NAM”) (advance corporation tax – “ACT”) rezidentes sabiedrības dividenžu maksājumiem saviem akcionāriem un piešķir nodokļu kredītu attiecībā uz šīm dividendēm akcionāriem, kas ir šīs valsts rezidenti, vai tas ir pret EKL 43. vai 56. pantu vai Padomes Direktīvas 90/435/EEK (1) 4. panta 1. punktu vai 6. pantu, ja dalībvalsts saglabā un piemēro pasākumus, kas atļauj rezidentei sabiedrībai maksāt dividendes saviem akcionāriem bez pienākuma maksāt NAM par saņemtajām dividendēm no sabiedrībām, kuras ir šīs dalībvalsts rezidentes (vai nu tieši, vai netieši ar citu sabiedrību starpniecību, kuras ir šīs dalībvalsts rezidentes) un neatļauj rezidentei sabiedrībai maksāt dividendes saviem akcionāriem bez pienākuma maksāt NAM par saņemtajām dividendēm no nerezidentēm sabiedrībām? |
|
3) |
Vai tas ir pret EK tiesībām, kas minētas iepriekš 2. jautājumā, ja dalībvalsts patur spēkā un piemēro pasākumus, kas nosaka, ka NAM parādu ieskaita dividenžu maksātājas sabiedrības, kā arī citu grupas sabiedrību, kas ir šīs dalībvalsts rezidenti, uzņēmuma ienākuma nodokļa parādā attiecībā uz to peļņu:
|
|
4) |
Ja dalībvalstī ir pasākumi, kas noteiktos gadījumos paredz rezidentēm sabiedrībām, ja tās izvēlas, atgūt NAM, kas samaksāts par maksājumiem akcionāriem, ciktāl šos maksājumus saņem rezidentes sabiedrības no nerezidentēm sabiedrībām (šim nolūkam tostarp no sabiedrībām, kas ir trešo valstu rezidenti), – vai tas ir pret EKL 43. vai 56. pantu vai Padomes Direktīvas 90/435/EEK 4. panta 1. punktu vai 6. pantu, ja šie pasākumi:
|
|
5) |
Ja pirms 1993. gada 31. decembra dalībvalsts pieņēma pasākumus, kas izklāstīti 1. un 2. jautājumā, bet pēc šī datuma pieņēma turpmākus pasākumus, kas izklāstīti 4. jautājumā, un ja pēdējie rada ierobežojumus, ko aizliedz EK Līguma 56. pants, – vai šis ierobežojums uzskatāms par jaunu ierobežojumu, kas nepastāvēja 1993. gada 31. decembrī? |
|
6) |
Ja kāds no pasākumiem, kas minēts 1. līdz 5. jautājumā, pārkāpj kādu no šeit minētajām Kopienas tiesību aktu normām, tad gadījumos, kad rezidente sabiedrība vai citas tās pašas grupas sabiedrības izvirza šādus prasījumus par attiecīgajiem pārkāpumiem:
katrs no iepriekš minētajiem prasījumiem uzskatāms par:
|
|
7) |
Gadījumā, ja atbilde uz jebkuru 6. jautājuma daļu ir tāda, ka prasījums ir par summas samaksu, kas atbilst labumam, kurš nepamatoti liegts, tad:
|
|
8) |
Vai atbildes uz 6. vai 7. jautājumu būtu atšķirīgas, ja, pamatojoties uz valsts tiesībām, 6. jautājumā izvirzītie prasījumi ir celti kā restitūcijas prasījumi vai arī tie ir celti vai jāceļ kā prasījumi par zaudējumu atlīdzību? |
|
9) |
Kādus padomus Tiesa uzskata par piemērotiem sniegt šajā lietā par to, kurus apstākļus valsts tiesnesim vajadzētu ņemt vērā, nosakot, vai pastāv pietiekami nopietns pārkāpums apvienoto lietu C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame nozīmē, jo īpaši, ņemot vērā Tiesas judikatūru par attiecīgo Kopienas tiesību aktu normu interpretāciju, vai pārkāpums bija attaisnojams vai arī kādā konkrētā gadījumā ir pietiekama cēloņsakarība, ko varētu uzskatīt par “tiešu cēloņsakarību” šā sprieduma nozīmē? |
(1) Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 20.08.1990., 6. lpp.).
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/28 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 11. oktobra Verwaltungsgericht Frankfurt am Main rīkojumu lietā Fidium Finanz AG pret Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht
(Lieta C-452/04)
(2005/C 6/52)
tiesvedības valoda - vācu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 11. oktobra Verwaltungsgericht Frankfurt am Main (Vācija) rīkojumu lietā Fidium Finanz AG pret Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 27. oktobrī.
Verwaltungsgericht Frankfurt am Main lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
|
1. |
Vai uzņēmums, kura reģistrācijas vieta ir ārpus Eiropas Savienības, šajā gadījumā Šveicē, savas profesionālās darbības ietvaros piešķirot kredītus Eiropas Savienības dalībvalstu, šajā gadījumā Vācijas Federatīvās Republikas, iedzīvotājiem, attiecībā uz šo dalībvalsti un tās iestāžu vai tiesu pasākumiem var atsaukties uz kapitāla aprites brīvību saskaņā ar EKL 56. pantu, vai arī šādu finanšu pakalpojumu sagatavošanu, sniegšanu un izpildi regulē vienīgi pakalpojumu sniegšanas brīvība, ko nosaka EKL 49. un turpmākie panti? |
|
2. |
Vai uzņēmums, kura reģistrācijas vieta ir ārpus Eiropas Savienības, var atsaukties uz kapitāla aprites brīvību saskaņā ar EKL 56. pantu, piešķirot komerciāla rakstura kredītus vai galvenokārt iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta ir Eiropas Savienībā, un kurš darbojas savā faktiskajā adresē valstī, kur šādu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai un veikšanai netiek izvirzīta prasība ne saņemt šīs valsts iestāžu iepriekšēju atļauju, ne arī veikt savas kārtējās darbības kontroli veidā, kas raksturīgs kredītiestādēm Eiropas Savienībā, un, jo īpaši, šajā gadījumā Vācijas Federatīvajā Republikā, vai arī atsaukšanās uz kapitāla aprites brīvību šajā gadījumā tiesību ļaunprātīga izmantošana? Vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām šādu uzņēmumu var aplūkot tāpat kā personas un uzņēmumus ar reģistrācijas vietu dalībvalsts teritorijā, izvirzot prasību saņemt atļauju, kaut arī tam šajā dalībvalstī nav ne reģistrācijas adreses, ne filiāles? |
|
3. |
Vai kapitāla aprites brīvību, kas paredzēta EKL 56. pantā, ierobežo tas, ka uzņēmumam ar reģistrācijas adresi ārpus Eiropas Savienības, kas komerciāla rakstura kredītus piešķir iedzīvotājiem Eiropas Savienībā, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no iestādes attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur pastāvīgi uzturas kredītņēmēji? Vai no tā izriet, ka nepieņemamu komerciālu kredītu piešķiršana veido noziedzīga nodarījuma sastāvu vai administratīvo pārkāpumu? |
|
4. |
Vai trešajā jautājumā minētā prasība saņemt iepriekšēju atļauju ir pamatota saskaņā ar EKL 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo īpaši ievērojot:
|
|
5. |
Vai trešajā jautājumā prasības saņemt iepriekšēju atļauju izvirzīšanu, kas ir atļauts ar Kopienu tiesībām, reglamentē EKL 58. panta 1. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru kā svarīgs prieknoteikums atļaujas izsniegšanai tiek prasīts, lai attiecīgajā dalībvalstī uzņēmumam atrastos tā galvenā administrācija vai vismaz filiāle, jo īpaši, lai:
|
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/29 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 31. augusta Landgericht Berlin lēmumu komercreģistra lietā Die innoventif Limited, Beteiligte – Die innoventif Limited
(Lieta C-453/04)
(2005/C 6/53)
tiesvedības valoda – vācu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 31. augusta Landgericht Berlin lēmumu komercreģistra lietā Die innoventif Limited, Beteiligte - Die innoventif Limited un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 28. oktobrī.
Landgericht Berlin lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:
Vai saskaņā ar EKL 43. un 48. pantu ar brīvību veikt uzņēmējdarbību ir savienojams tas, ka Lielbritānijas kapitālsabiedrības Vācijā dibinātas filiāles reģistrācija Vācijas Federatīvās Republikas komercreģistrā ir pakļauta avansa maksājumam, kas aprēķināts, ņemot vērā paredzamos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgajos Memorandum of Association noteikumos paredzēto ziņu par sabiedrību publicēšanu?
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/30 |
Prasība pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 28. oktobrī
(Lieta C-455/04)
(2005/C 6/54)
tiesvedības valoda – angļu
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 28. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Carmel O'Reilly, pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1) |
konstatēt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, lai panāktu atbilstību Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvai 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (1), vai arī, jebkādā gadījumā, par tiem nepaziņojot Komisijai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek šī Direktīva; |
|
2) |
piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transpozīcijas termiņš valsts tiesībās beidzās 2002. gada 31. decembrī.
(1) OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/30 |
Prasība pret Portugāles Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. oktobrī
(Lieta C-457/04)
(2005/C 6/55)
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 29. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Portugāles Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Antonio Caeiros un Gregorio Valero Jodana, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
pirmkārt, pasludināt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta Direktīvu 2003/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti (1), Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar iepriekšminētās Direktīvas 2003/17/EK 2. panta pirmo daļu; |
|
— |
otrkārt, pasludināt, ka tūlīt neinformējot Komisiju par attiecīgajiem aktiem, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar iepriekšminētās Direktīvas 2003/17/EK 2. panta pirmo daļu; |
|
— |
piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas 2003/17/EK transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2003. gada 30. jūnijā.
(1) OV L 76, 10. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/30 |
Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 25. oktobrī
(Lieta C-463/04)
(2005/C 6/56)
tiesvedības valoda – itāļu
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 25. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Itālijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Eugenio de March un Carmel O'Reilly, pārstāvji.
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2001. gada 28. maija Direktīvu 2001/40/EK (1) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu, un jebkurā gadījumā neinformējot Komisiju par šādiem aktiem, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva; |
|
— |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2002. gada 2. decembrī.
(1) OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/31 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 8. jūlija Audiencia Provincial de Málaga (pirmā palāta) rīkojumu lietā par G. Francesco Gasparini un citu iesniegto apelācijas sūdzību par 2003. gada 21. novembra rīkojumu, ar ko uzsākta saīsinātā procedūra
(Lieta C-467/04)
(2005/C 6/57)
tiesvedības valoda - spāņu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 8. jūlija Audiencia Provincial de Málaga (Spānija) (pirmā palāta) rīkojumu lietā par G. Francesco Gasparini un citu iesniegto apelācijas sūdzību par 2003. gada 21. novembra rīkojumu, ar ko uzsākta saīsinātā procedūra, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 4. novembrī.
Audiencia Provincial de Málaga lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
|
— |
attiecībā uz sprieduma mateiālo spēku kriminālprocesuālā nozīmē Audiencia Provincial de Málaga lūdz sniegt Konvencijas par Šengenas nolīguma piemērošanu 54. panta interpretāciju šādos jautājumos:
|
|
— |
attiecībā uz preču brīvas aprites jēdzienu Audiencia Provincial de Málaga lūdz sniegt EK Līguma 24. panta interpretāciju šādos jautājumos: Ja dalībvalsts tiesa ir konstatējusi, ka preču nelikumīga ievešana Kopienu teritorijā nav notikusi, vai, ka krimināllietai par kontrabandu ir iestājies noilgums:
|
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/31 |
Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 4. novembrī
(Lieta C-472/04)
(2005/C 6/58)
tiesvedības valoda – itāļu
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 4. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Itālijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Knut Simonsson un Claudio Loggi, pārstāvji.
Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot (visus) normatīvus un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvas 2001/96/EK (1), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai, prasības, vai, jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šā direktīva; |
|
— |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas 2001/96/EK transpozīcijas termiņš beidzās 2003. gada 5. augustā.
(1) OV L 13, 16.1.2002., 9. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/32 |
Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 12. novembrī
(Lieta C-476/04)
(2005/C 6/59)
tiesvedības valoda – grieķu
Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 12. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Grieķijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Maria Condou-Durande un Carmel O'Reilly, pārstāves.
Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
konstatēt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, lai panāktu atbilstību Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvai 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (1), vai arī, jebkādā gadījumā, par tiem nepaziņojot Komisijai, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek šī Direktīva; |
|
— |
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transpozīcijas termiņš valsts tiesībās beidzās 2002. gada 31. decembrī.
(1) OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/32 |
Lietas C-67/03 (1) izslēgšana no reģistra
(2005/C 6/60)
(tiesvedības valoda - itāļu)
Eiropas Kopienu tiesas priekšsēdētājs 2004. gada 6. jūlijā ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-67/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/32 |
Lietas C-93/04 (1) izslēgšana no reģistra
(2005/C 6/61)
(tiesvedības valoda - itāļu)
Eiropas Kopienu tiesas priekšsēdētājs 2004. gada 6. jūlijā ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-93/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/32 |
Lietas C-117/04 (1) izslēgšana no reģistra
(2005/C 6/62)
(Tiesvedības valoda – itāļu)
Eiropas Kopienu tiesas priekšsēdētājs 2004. gada 6. jūlijā ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-117/04 Eiropas Kopienu Komisija / Itālijas Republika.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/32 |
Lietas C-118/04 (1) izslēgšana no reģistra
(2005/C 6/63)
(Tiesvedības valoda – itāļu)
Eiropas Kopienu tiesas priekšsēdētājs 2004. gada 6. jūlijā ir izdevis rīkojumu izslēgt no reģistra lietu C-118/04 Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika.
PIRMĀS INSTANCES TIESA
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/33 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
2004. gada 28. oktobrī
lietā T-35/01 Shanghai Teraoka Electronic co. Ltd pret Eiropas Savienības Padomi (1)
(Dempings - Galīgo antidempinga maksājumu uzlikšana - Ķīnas izcelsmes elektroniskie svari - Tāda uzņēmuma statuss, kas attīstās tirgus ekonomikā - Zaudējumu noteikšana - Cēloņsakarība - Tiesības uz aizstāvēšanos)
(2005/C 6/64)
tiesvedības valoda – angļu
Lietā T-35/01 Shanghai Teraoka Electronic co. Ltd, Šanhaja (Ķīna), ko pārstāv advokāts P. Waer, pret Eiropas Savienības Padomi (pārstāvis S. Marquardt, kam sākotnēji palīdzēja advokāti G. Berrisch un P. Nehl un tad – advokāts G. Berrisch), ko atbalsta Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji – V. Kreuschitz, S. Meany un T. Scharf, kas norādījuši adresi Luksemburgā), par prasību atcelt 1. pantu Padomes 2000. gada 27. novembra Regulā (EK) Nr. 2605/2000, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus dažu veidu elektronisko svaru importam ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Korejas Republikā un Taivānā (OV L 301, 42. lpp.), Pirmās instances tiesa (ceturtā paplašinātā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja V. Tiili, tiesneši J. Pirrung, P. Mengozzi, A. W. H. Meij un M. Vilaras, sekretārs J. Plingers, administrators, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
prasītāja sedz savus izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies atbildētājai; |
|
3) |
persona, kas iestājusies lietā, sedz savus izdevumus pati. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/33 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
2004. gada 26. oktobrī
lietā T-207/02 Nicoletta Falcone pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Ierēdņi - Vispārējais konkurss - Nepielaišana pie rakstiskā parbaudījuma, pamatojoties uz iepriekšējās konkursa atlases kārtas rezultātiem - Konkursa paziņojuma pretlikumīgums)
(2005/C 6/65)
iesvedības valoda - itāļu
Lietā T-207/02 Nicoletta Falcone, konkursa COM/A/10/01 kandidāte, ko pārstāv M. Condinanzi, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvis - J. Currall, kam palīdz A. Dal Ferro, kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību par konkursa COM/A/10/01 komisijas 2002. gada 2. maija Lēmuma atcelšanu par prasītājas nepielaišanu pie rakstiskā pārbaudījuma, kas bija iepriekšējās konkursa atlases kārtas testa turpinājums, pamatojoties uz to, ka viņa neieguva pietiekošu punktu skaitu, lai būtu to kandidātu vidū, kuri ieguvuši 400 labākās atzīmes, Pirmās instances tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirrung, tiesneši A. W. H. Meij un N. Forwood, sekretārs H. Jung, 2004. gada 26. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
katra puse pati sedz savus izdevumus, ieskaitot pagaidu noregulējuma procedūras izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/34 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
2004. gada 28. oktobrī
apvienotajās lietās T-219/02 un T-337/02 Olga Lutz Herrera pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Civildienests - Vispārējs konkurss - Nepielaišana pie pārbaudījumiem - Paziņojums par konkursu - Vecuma ierobežojums)
(2005/C 6/66)
tiesvedības valoda - spāņu
Apvienotajās lietās T-219/02 un T-337/02 Olga Lutz Herrera ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv J.-R. García-Gallardo Gil-Fournier un J. Guillem Carrau, avocats, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji - J. Currall un H. Tserepa-Lacombe, kam palīdz J. Rivas Andrés un J. Gutiérrez Gisbert, kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasībām atcelt konkursa COM/A/6/01 komisijas 2001. gada 31. jūlija lēmumu un konkursa COM/A/10/01 komisijas 2001. gada 20. decembra lēmumu, ar kuriem tika atteikts pielaist prasītāju pie minēto konkursu pārbaudījumu kārtošanas, pamatojoties uz to, ka viņa neatbilda nosacījumam par vecuma ierobežojumu, un - papildus – par prasībām atcelt lēmumus, ar kuriem tika noraidītas prasītājas administratīvās sūdzības par konkursu COM/A/6/01 un COM/A/10/01 komisiju lēmumiem, Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs P. Lindh, tiesneši R. García-Valdecasas un J. D. Cooke, sekretārs J. Palacio González, galvenais administrators, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
prasības noraidīt; |
|
2) |
katra puse savus izdevumus sedz pati. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/34 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
2004. gada 26. oktobrī
lietā T-55/03 Philippe Brendel pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasifikācija pakāpē un līmenī - Līmeņa papildu darba stāžs - Prasība par zaudējumu atlīdzību)
(2005/C 6/67)
tiesvedības valoda - franču
Lietā T-55/03 Philippe Brendel, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv G. Vandersanden un L. Levi, avocats, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji - J. Currall un F. Clotuche-Duvieusart, kam palīdzēja D. Waelbroeck, avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājs klasificēts A 7 pakāpes 2. līmenī, un, otrkārt, par zaudējumu atlīdzību nolūkā atlīdzināt prasītāja it kā ciesto kaitējumu, Pirmās instances tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirrung, tiesneši A. W. H. Meij un N. Forwood, sekretāre B. Pastor, sekretāra palīdze, 2004. gada 26. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Komisijai tiek piespriests samaksāt prasītājam nokavējuma procentus par summu, ko veido starpība starp prasītājam pienākušos atalgojumu, kas atbilst A 7 pakāpes 3. līmenim, un atalgojumu, kas atbilst A 7 pakāpes 2. līmenim, sākot no 2001. gada 16. aprīļa; šie procenti tiek aprēķināti, pamatojoties uz dažādiem maksājumu termiņiem saskaņā ar kuriem jāveic katrs maksājums līdz galīgai nomaksai. Piemērojamā procentu likme nosakāma pamatojoties uz Eiropas Centrālās Bankas noteikto likmi galvenajām refinansēšanas operācijām, kas piemērojama dažādos attiecīgā perioda posmos, plus divi punkti; |
|
2) |
nav nepieciešams izskatīt un izlemt prasību par starpības starp prasītājam pienākošos atalgojumu, kas atbilst A 7 pakāpes 3. līmenim un atalgojumu, kas atbilst A 7 pakāpes 2. līmenim, samaksu, sākot no 2001. gada 16. marta; |
|
3) |
pārējā daļā prasība tiek noraidīta; |
|
4) |
Komisija sedz pati savus un trīs ceturtdaļas no prasītāja izdevumiem; |
|
5) |
prasītājs sedz savu izdevumu ceturto daļu. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/35 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
2004. gada 28. oktobrī
lietā T-76/03 Herbert Meister pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (1)
(Ierēdņi - Dienesta vadītāja atkārtota iecelšana amatā - Dienesta intereses - Darba līdzvērtība - Tiesības uz vārda brīvību - Pienākums sniegt padomu - Pamatojums - Tiesības tikt uzklausītam - Ārpuslīgumiskā atbildība)
(2005/C 6/68)
tiesvedības valoda - franču
Lietā T-76/03 Herbert Meister, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) ierēdnis, ar dzīvesvietu Muchamiel (Spānija), ko pārstāv advokāts G. Vandersanden, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis O. Waelbroeck), par prasību, no vienas puses, atcelt ITSB 2002. gada 22. aprīļa lēmumu PERS-AFFECT-02-30, ar ko dienesta interesēs prasītāju ieceļ amatā par viceprezidenta juridiskajos jautājumos juridisko padomnieku, un, no otras puses, par prasību par zaudējumu atlīdzību ar procentiem, Pirmās Instances tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi, tiesnesis M. Jaeger un tiesnese E. Cremona, sekretāre D.Christensen, administratore, 2004. gada 28. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) piespriež izmaksāt prasītājam summu EUR 5 000 apmērā kā zaudējumu atlīdzību par dienesta kļūdu; |
|
2) |
prasību noraidīt kā pārmērīgu; |
|
3) |
ITSB sedz savus izdevumus un piekto daļu no prasītāja izdevumiem; |
|
4) |
prasītājs sedz četras piektdaļas no saviem izdevumiem. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/35 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS
2004. gada 29. septembrī
lietā T-394/02 Arnaldo Lucaccioni pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Pensija - Process par aresta uzlikšanu algai - Valsts tiesas sprieduma izpilde)
(2005/C 6/69)
tiesvedības valoda - franču
Lietā T-394/02 Arnaldo Lucaccioni, bijušais Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu St-Leonards-On-Sea (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv advokāti J.R Iturriagagoitia Bassas un K. Delvolvé, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvis - J. Curall, kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību, no vienas puses, atcelt Komisijas lēmumu par aresta uzlikšanu prasītāja pensijai pēc Itālijas tiesas sprieduma, ar ko prasītājam piesprieda samaksāt ārstam, kuru prasītājs bija izraudzījies savai pārstāvībai Invaliditātes komitejā un Ārstu komisijā, atalgojumu, kā arī, no otras puses, prasības, kas attiecas uz noteiktu izmaksu un atalgojumu, un zaudējumu atlīdzināšanu ar procentiem, Pirmās instances tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirrung, tiesneši N.J. Forwood un S. Papasavvas, sekretārs H. Jung, 2004. gada 29. septembrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
katra puse sedz savus izdevumus pati. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/36 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS
2004. gada 14. oktobrī
lietā T-3/03 Everlast Worlds's Boxing Headquarters Corporation pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (1)
(Kopienas preču zīme - Daļējs reģistrācijas atteikums - Pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana)
(2005/C 6/70)
tiesvedības valoda - vācu
Lietā T-3/03 Everlast Worlds's Boxing Headquarters Corporation, Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv A. Renck, V. Bomhard, A. Pohlmann un C. Albrecht, advokāti, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji – D. Schennen un G. Schneider) par prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 30. oktobra lēmumu (Lieta R 391/2001-1) par vārdiskas preču zīmes “Choice of Champions” reģistrācijas pieteikumu, Pirmās instances tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Pirrung, tiesneši A. W. H. Meij un S. Papasavvas, sekretārs H. Jung, 2004. gada 14. oktobrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
tiesvedība pamata lietā tiek izbeigta; |
|
2) |
puses pašas sedz savus izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/36 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS
2004. gada 27. septembrī
lietā T-108/04 Nikolaus Steininger pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)
(Karjeras attīstības ziņojums - Nopelnu punktu samazināšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2005/C 6/71)
tiesvedības valoda - franču
Lietā T-108/04 Nikolaus Steininger, Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē, ko pārstāv advokāts N. Lhoest, kas norādīja adresi Luksemburgā, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāve C. Berardis-Kayser, un pārstāvis H. Kraemer) par prasību atcelt Komisijas lēmumu par nopelnu punktu samazināšanu, kas prasītājam tika piešķirti par novērtējuma periodu 2001. – 2002. gadā, Pirmās instances tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Legal, tiesnesis P. Mengozzi un tiesnese I. Wiszniewska-Bialecka, sekretārs H. Jung, 2004. gada 27. septembrī ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
tiesvedība tiek izbeigta pirms sprieduma taisīšanas; |
|
2) |
Komisija sedz savus izdevumus, kā arī prasītāja izdevumus. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/36 |
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2004. gada 15. oktobrī
lietā T-193/04 Hans-Martin Tillack pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Pagaidu noregulējuma pasākumu process - Pieteikums par pagaidu noregulējuma pasākumiem un piemērošanas apturēšanai)
(2005/C 6/72)
tiesvedības valoda - angļu
Lietā T-193/04 Hans-Martin Tillack, ko pārstāv M. I. Forrester, QC, T. Bosly, C. Arnold, N. Flandin, J. Herrlinger un J. Siaens, advokāti, pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv C. Docksey un C. Ladenburger, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā, par pieteikumu, pirmkārt, atlikt visu to pasākumu izpildi, kas veicami saistībā ar iespējamo sūdzību, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2004. gada 11. februārī iesniedzis Beļģijas un Vācijas tiesu iestādēm, un, otrkārt, uzdot OLAF atturēties iegūt, kontrolēt un pārbaudīt jebkādus dokumentus un uzklausīt jebkādu informāciju, kas atrodas Beļģijas un Vācijas tiesu iestāžu rīcībā pēc prasītāja dzīvesvietā un darba vietā 2004. gada 19. martā veiktās kratīšanas, Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs 2004. gada 15. oktobrī ir izdevis rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
|
1) |
noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu; |
|
2) |
atlikt lēmumu par izdevumiem. |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/37 |
Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko 2003. gada 19. septembrī iesniedza Telefon und Buch Verlagsgesellschaft m.b.H.
(Lieta T-322/03)
(2005/C 6/73)
tiesvedības valoda –vācu
Tiesvedības valoda: nosakāma atbilstoši Reglamenta 131. panta 2. punktam – Valoda, kādā sastādīts prasības pieteikums: vācu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2003. gada 19. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla Telefon und Buch Verlagsgesellschaft m.b.H., ar sēdekli Zalcburgā (Austrija), ko pārstāv H.G.Zeiner, advokāts.
Otra puse izskatīšanā Apelāciju padomē bija HEROLD Business Data GmbH&Co.KG (iepriekš - Harold Business Data AG), Mödling (Austrija).
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 19. jūnija lēmumu apvienotajās lietās R 580/2001 un R 592/2001 tādējādi, lai pieteikums par Kopienas preču zīmes WEISSE SEITEN, pieteikums Nr. 371.096, paziņošanu par spēkā neesošu tiktu pilnībā noraidīts; in eventu |
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 19. jūnija lēmumu attiecībā uz saistītajām lietām R 580/2001 un R 592/2001 un uzlikt par pienākumu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi), veicot attiecīgas procedūras, pieņemt jaunu lēmumu un pilnībā noraidīt pieteikumu par Kopienas preču zīmes WEISSE SEITEN, pieteikums Nr. 371.096, paziņošanu par spēkā neesošu; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu: |
Vārdiskā preču zīme WEISSE SEITEN 9., 16., 41. un 42. klases precēm un pakalpojumiem un Kopienas preču zīme Nr. 371.096 |
||||||
|
Kopienas preču zīmes īpašnieks |
Prasītāja |
||||||
|
Puse, kas lūdz paziņot, ka Kopienas preču zīme nav spēkā: |
HEROLD Business Data GmbH & Co. KG |
||||||
|
Anulēšanas nodaļas lēmums: |
Daļēji atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi attiecībā uz vārdu un telefonu numuru sarakstiem drukātā vai elektroniski saglabātā veidā (9. un 16. klase), kā arī attiecībā uz šādu vārdu un telefonu numuru sarakstu izdošanu (41. klase) |
||||||
|
Apelāciju padomes lēmums: |
Sūdzību noraidīt |
||||||
|
Izvirzītie pamati: |
|
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/37 |
Prasība pret Eiropas Kopienas Komisiju, ko Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading B.V. iesniedza 2004. gada 23. septembrī
(Lieta T-382/04)
(2005/C 6/74)
tiesvedības valoda - nīderlandiešu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienas Komisiju, ko cēla Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading B. V., Landgraaft (Nīderlande), kuru pārstāv Hendrik Cornelis De Bie.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Komisijas 2004. gada 17. jūnija lēmumu (REM 19/2002) tiktāl tas nosaka, ka prasītā parāda atlaišana nav pamatota; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienas Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja citu preču starpā ieved rīspapīru, kas vairāku gadu garumā ir norādīts zem vien un tā paša KN koda. Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 27. jūnija Regulu Nr. 1196/97 (1) šīs preces jānorāda zem cita KN koda. Prasītāja norāda, ka šajā gadījumā tas nav noticis. Saskaņā ar prasītājas teikto tās gadījumā ir runa par īpašu situāciju, jo Nīderlandes muitas iestādes, veicot kontroli, ir pieļāvušas vairākas kļūdas. Pēc prasītājas domām, Nīderlandes muitas iestādes, astoņu mēnešu laikā veicot dažādas kontroles, nav pamanījušas kļūdaino rīspapīra klasifikāciju. Prasītāja norāda, ka tai nevar pārmest krāpnieciskas darbības vai acīmredzamu nolaidību.
Savas prasības atbalstam prasītāja norāda uz Regulas Nr. 2913/92 (2) 239. panta pārkāpumu, faktu nepareizu novērtēšanu no Komisijas puses un pamatojuma trūkumu. Prasītāja arī atsaucas uz labas pārvaldības princpipa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo agrākās lietās Komisija ir lēmusi citādi. Visbeidzot, prasītāja norāda uz samērīguma principa pārkāpumu.
(1) Komisijas 1997. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1196/97 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 170, 13. lpp.).
(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/38 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko EnBW Energie Baden-Württemberg AG iesniedza 2004. gada 27. septembrī
(Lieta T-387/04)
(2005/C 6/75)
tiesvedības valoda - vācu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 27. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla EnBW Energie Baden-Württemberg AG, Karlsruhe (Vācija), kuru pārstāv C.-D. Ehlermann, M. Seyfarth, A. Gutermuth un M. Wissmann, advokāti.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
saskaņā ar EK līguma 231. pantu atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2004. gada 7. jūlija lēmumu par valsts plānu piešķirt kvotas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijai, par kuru Vācija atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK (1) noteikumiem paziņoja EK; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs ir Vācijas enerģētikas uzņēmums. Tā kā prasītāja darbinātās spēkstacijas izdala siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, prasītājam no 2005. gada 1. janvāra ir saistoša Kopienas sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai, kas izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK.
Prasītājs apstrīd Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprināts Vācijas paziņotais valsts plāns par kvotu piešķiršanu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijai, izņemot dažus aspektus, kas neattiecas uz šo lietu. Prasītājs īpaši apstrīd vienu no plānā ietvertajiem pārejas noteikumiem, saskaņā ar kuru gadījumā, ja operators pārtrauc vecas iekārtas darbību un nomaina to ar jaunu, tam četrus gadus tiek piešķirts tāds kvotu daudzums, kādu tas būtu saņēmis par apturēto iekārtu. Pēc prasītāja domām, tas noved pie pārmērīgas kvotu piešķiršanas, kas veido EKL 87. panta 1. punktā noteiktā valsts atbalsta sastāvu un nevar tikt attaisnots. Komisijas atšķirīgajam novērtējumam, kas ietverts apstrīdētajā lēmumā, acīmredzami trūkst pamatojuma, un tas nesatur pietiekamu faktu analīzi. Līdz ar to apstrīdētais lēmums pārkāpj EKL 87. panta 3. punktu un 88. panta 2. punktu.
Bez tam, pārkāpjot EKL 88. panta 2. punktu, neskatoties uz to, ka vajadzēja pastāvēt pamatotām šaubām par šo noteikumu saderību ar EK līgumu, atbildētāja nav uzsākusi formālu izmeklēšanas procedūru.
Apstrīdētais lēmums turklāt pārkāpj Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu un III pielikuma 5. kritēriju, jo pārmērīga emisijas kvotu piešķiršana radīja nepamatotas priekšrocības prasītāja konkurentiem, ko pastiprina tas, ka tādi uzņēmumi kā prasītājs - kuriem tuvākajā laikā būs jāaptur savu iekārtu darbība, pamatojoties uz normatīviem aktiem, - tiek nostādīti neizdevīgā situācijā.
Visbeidzot, vairāku būtisku kļūdu pamatojumā dēļ apstrīdētais lēmums pārkāpj EKL 253. pantu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003, 32.lpp.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/39 |
Prasība pret Eiropas Parlamentu, ko Dirk Klaas iesniedza 2004. gada 30. septembrī
(Lieta T-393/04)
(2005/C 6/76)
tiesvedības valoda - vācu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 30. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Parlamentu, ko cēla Dirk Klaas, Heidelberga (Vācija), kuru pārstāv R. Moos, Rechtsanwalt.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt par spēkā neesošu personāla ģenerāldirektora 2004. gada 12. februāra lēmumu par 2 paaugstināšanas punktu anulēšanu, ko apliecina Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2004. gada 30. jūnija lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu, ciktāl prasītājam noraida 2 paaugstinājuma punktus, kuri tika piešķirti par laiku līdz 1999. gadam; |
|
— |
attiecīgi atcelt lēmumu un atzīt, ka 2 paaugstinājuma punkti ir pārceļami uz nākamajiem gadiem; |
|
— |
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs ir Parlamenta ierēdnis. Viņš tika paaugstināts A6 pakāpē ar atpakaļejošu datumu no 1.1.1999. Paaugstināšanas ietvaros tika dzēsti visi prasītāja līdz 1999. gadam iegūtie paaugstinājuma punkti. Pamatojumā Parlaments atsaucās uz Tiesas spriedumu lietā T-30/02 (Leonhardt / Parlaments), kas pēc tā uzskatiem pieļauj šādu dzēšanu.
Savas prasības pamatojumā prasītājs norāda, ka pārejas noteikums, saskaņā ar kuru paaugstinājuma gadījumā dzēš visus līdz 1999. gadam iegūtos paaugstinājuma punktus, ir pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam. Prasītājs uzskata, ka šāds noteikums nav nepieciešams, tas nav samērīgs un pārkāpj vienlīdzības principu. Viņš norāda arī to, ka esošā lieta nav salīdzināma ar lietu T-30/02.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/39 |
Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB) (Preču zīmes, paraugi un modeļi), ko SOFFASS S.p.A. iesniedza 2004. gada 4. oktobrī
(Lieta T-396/04)
(2005/C 6/77)
tiesvedības valoda – itāļu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 4. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB) (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko cēla SOFFASS S.p.A., kuru pārstāv advokāti Vincenzo Biliardo un Cristiano Bacchini.
Otra dalībniece Apelāciju padomes procesā ir SODIPAN (Société en Commandite par Actions) (akciju komandītsabiedrība).
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt ITSB Apelāciju 1. padomes 2004. gada 16. jūlija lēmumu (lieta R 0699/2003-1); |
|
— |
piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs: |
Prasītāja |
|
Attiecīgā Kopienas preču zīme: |
Grafiskā preču zīme “NICKY” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 1.315.985, attiecībā uz 16. klases precēm (papīra un/vai celulozes izstrādājumi mājturības un higiēnas vajadzībām) |
|
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: |
Francijas sabiedrība SODIPAN (akciju komandītsabiedrība) |
|
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: |
Francijas grafiskā preču zīme “NOKY” (Nr. 1.346.586) un “noky” (Nr. 1.400.192) attiecībā uz 16. klases precēm |
|
Iebildumu nodaļas lēmums: |
Iebildumu noraidīt |
|
Apelāciju padomes lēmums: |
Atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai |
|
Izvirzītie pamati: |
Nepareiza Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana (maldu risks). |
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/40 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Scandlines Sverige AB iesniedza 2004. gada 7. oktobrī
(Lieta T-399/04)
(2005/C 6/78)
tiesvedības valoda - angļu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 7. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Scandlines Sverige AB, Helsingborg (Zviedrija), kuru pārstāv C. Vajda QC un R. Azelius un K. Azelius, advokāti, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 23. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 1997. gada 2. jūlija sūdzība; |
|
— |
nodot lietu atpakaļ Komisijā sūdzības jaunai izskatīšanai, ievērojot Tiesas spriedumu; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt izdevumus, neatkarīgi no lietas iznākuma. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs ir Zviedrijas sabiedrība, kura galvenokārt darbojas kā prāmju operatora ostas aģents. Prasītājs iesniedza Komisijā sūdzību pret Helsingborgs Hamn AB (HHAB), sabiedrību, kas pārvalda Helsingborgas ostu Zviedrijā un nosaka ostas maksas. Prasītājs uzskatīja, ka HHAB tam uzlika pārmērīgas ostas maksas, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, pārkāpjot EKL 82. pantu. Šī sūdzība tika noraidīta ar apstrīdēto lēmumu.
Pamatojot savu prasību, prasītājs apgalvo, ka Komisija kļūdījās, izdarot secinājumu, ka ostas maksas prāmju operatoriem nebija pārmērīgas. Prasītājs uzskata, ka Komisijas izmaksu/cenu analīze pierādīja to, ka HHAB no prasītāja prāmju komercdarbības guva peļņu vairāk nekā 100 % vērtībā no šajā komercdarbībā iesaistītā kapitāla. Prasītājs apgalvo, ka šādu peļņu nevar gūt tirgū, kurā pastāv konkurence, un tādēļ tā ir pārmērīga, negodīga un ļaunprātīga. Prasītājs uzskata, ka, noraidot šādu secinājumu, Komisija nepareizi piemēroja “ekonomiskās vērtības” jēdzienu un kļūdījās samērīguma principa vai pareiza pierādīšanas pienākuma piemērošanā. Prasītājs arī apgalvo, ka Komisija nepamatoti noraidīja maksu salīdzinājumu, kas tiek prasītas no prāmju operatoriem un kravu operatoriem, kā arī kas tiek prasītas Helsingborgā un Elsinorē, tās pašas līnijas otrā galapunktā. Prasītājs apstrīd arī Komisijas secinājumu, ka starp prāmju un kravu operatoriem EKL 82. panta izpratnē nepastāv diskriminācija attiecībā uz maksu. Prasītājs uzskata, ka Komisija nepareizi secināja, ka HHAB sniegtie pakalpojumi šajās divās nozarēs nav līdzvērtīgi un ka prāmju operatori neatradās neizdevīgos konkurences apstākļos.
Prasītājs bez tam apgalvo, ka Komisijas sniegtais pamatojums ir nepareizs, neatbilstošs un pretrunīgs un šā iemesla dēļ pārkāpj EKL 235. pantu. Prasītājs atsaucas arī uz savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Regulas Nr. 2842/98 6. pantu un apgalvo, ka Komisija nav veikusi pienācīgu izmeklēšanu saprātīgā termiņā, tādējādi pārkāpjot EKL 10. pantu, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 6. pantu un principu, ka Komisijai ir jārīkojas saprātīgā termiņā.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/40 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Nadine Schmit iesniedza 2004. gada 8. oktobrī
(Lieta T-419/04)
(2005/C 6/79)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 8. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Nadine Schmit, dzīvojoša Ispra (Itālija), kuru pārstāv advokāti Pierre Paul Van Gehuchten un Pierre Jadoul, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt 2004. gada 8. jūlija tiešo lēmumu par prasītājas sūdzības noraidīšanu, lēmumu nesagatavot novērtējuma ziņojumu par 2001. – 2002. g. un institūcijas lēmumu neminēt prasītāju to ierēdņu, kas ir paaugstināmi C2 pakāpē 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā, vidū; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam 3000 eiro kā atlīdzību par morālo kaitējumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja, Komisijas ierēdne, 2002. gada oktobrī devās slimības atvaļinājumā. Kopš 2003. gada 1. septembra viņa saņem invaliditātes pensiju. Uz šī pamata iecēlējinstitūcija nolēma nesagatavot novērtējuma ziņojumu par 2001. – 2002. g. Līdz ar to prasītāja nesaņēma nevienu nopelnu un prioritātes punktu 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā, un tās vārds netika iekļauts C2 pakāpē paaugstināmo ierēdņu sarakstā.
Prasītāja apstrīd minētos lēmumus, norādot uz Civildienesta noteikumu 43. panta un tā vispārīgo piemērošanas noteikumu (Komisijas 2002. gada 26. aprīļa lēmums), kā arī vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldes principu pārkāpumu. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka Komisijai nebija tiesības 2002. gada beigās vai 2003. gada sākumā uzskatīt prasītaju par ierēdni, kurai līdz došanās pensijā ir atlicis mazāk par gadu un kurai nav nepieciešams sagatavot novērtējuma ziņojumu. Attiecībā uz lēmumu nepaaugstināt prasītāju C2 pakāpē, viņa apgalvo, ka ir noticis Civildienesta noteikumu 45. panta, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldes principu pārkāpums.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/41 |
Prasība pret Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, ko José Antonio Carreira iesniedza 2004. gada 11. oktobrī
(Lieta T-421/04)
(2005/C 6/80)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 11. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, ko cēla José Antonio Carreira, ar dzīvesvietu Briselē, kuru pārstāv Georges Vandresanden un Laure Levi, avocats.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Aģentūras lēmumu, ar kuru prasītājam par pagaidu amata ieņemšanu, kuram tas tika norīkots laikposmā no 2003. gada 13. janvāra līdz 2004. gada 15. augustam, piešķirta daļa no Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktā paredzētās diferencētās piemaksas; |
|
— |
piespriest atbildētājam samaksāt diferencētās piemaksas atlikušo daļu, kas prasītājam pienākas atbilstoši Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktam; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs esošajā lietā, kurš, būdams atbildētāja juridiskais padomnieks, uz pagaidu laiku tika norīkots pildīt Aģentūras administrācijas vadītāja funkcijas sakarā ar attiecīgā štata ierēdņa slimības atvaļinājumu, nepiekrīt AIPN (iecēlējinstitūcija) lēmumam sadalīt diferencētās piemaksas summu starp divām personām, kas bija norīkotas pagaidu amatā. Prasītājs apstrīdēja šo lēmumu, norādot, ka nepiekrīt tam, ka, aizstājot administrācijas vadītāju, viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku un tādēļ viņam ir tiesības uz visu diferencēto piemaksu, kas ir strīda priekšmets.
Savu prasījumu atbalstam prasītājs norāda uz Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punkta, kā arī saistības starp pakāpi un amatu, nediskriminācijas un samērīguma principu pārkāpumu.
Prasītājs arī uzskata, ka šajā lietā ir pārkāpts aktu pamatojuma pienākums.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/41 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Walter Parlante iesniedza 2004. gada 22. oktobrī
(Lieta T-432/04)
(2005/C 6/81)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Walter Parlante, ar dzīvesvietu Enghien (Beļģija), kuru pārstāv Lucas Vogel, avocat.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt iecēlējiestādes 2004. gada 5. jūlija lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītāja 2004. gada 26. februāra sūdzību, ar kuru viņš apstrīdēja lēmumu viņu nepaaugstināt amatā no C2 kategorijas uz C1 kategoriju 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā; |
|
— |
nepieciešamības gadījumā, atcelt arī iecēlējiestādes sākotnējo 2003. gada decembra lēmumu, ar kuru viņš netika paaugstināts amatā no C2 kategorijas uz C1 kategoriju 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lai pamatotu savu prasību, prasītājs norāda uz Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu, nediskriminācijas principa pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu novērtējumā. Pēc prasītāja domām, jaunā amatā paaugstināšanas procedūra vairs nenodrošina ierēdņu individuālo nopelnu pareizu un taisnīgu salīdzinošo novērtējumu, jo šo novērtējumu veic salīdzinot tikai viena un tā paša ģenerāldirektorāta ierēdņus.
Prasītājs papildus apgalvo, ka Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgo piemērošanas noteikumu 12. pants pārkāpj Civildienesta noteikumu 45. pantu un ir diskriminējošs, jo dažiem ierēdņiem 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā tika piešķirti papildus prioritārie punkti tikai tādēļ, ka viņi bija izvirzīti paaugstināšanai amatā 2002. gadā, bet netika paaugstināti.
Prasītājs arī norāda uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/42 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisija, ko Angela Davi iesniedza 2004. gada 22. oktobrī
(Lieta T-433/04)
(2005/C 6/82)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Angela Davi, ar dzīvesvietu Briselē, kuru pārstāv Lucas Vogel, avocat.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt iecēlējiestādes 2004. gada 2. jūlija lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītājas 2004. gada 1. marta sūdzību, ar kuru viņa apstrīdēja lēmumu viņu nepaaugstināt amatā no C3 kategorijas un C2 kategoriju 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā; |
|
— |
nepieciešamības gadījumā, atcelt arī iecēlējiestādes sākotnējo 2003. gada decembra lēmumu, ar kuru viņa netika paaugstināta no C3 kategorijas un C2 kategoriju 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir identiski lietā T-432/04 minētajiem.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/42 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Alex Milbert un citi iesniedza 2004. gada 22. oktobrī
(Lieta T-434/04)
(2005/C 6/83)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Alex Milbert, kas norādīja adresi Hesperange (Luksemburga), Imre Czigàny, kas norādīja adresi Rhode St. Genèse (Beļģija), José Manuel De la Cruz González, kas norādīja adresi Briselē, Viviane Deveen, kas norādīja adresi Overijse (Beļģija), Mohammad Reza Fardoom, kas norādīja adresi Roodt-sur-Syre (Luksemburga), Laura Gnemmi, kas norādīja adresi Hünsdorf (Luksemburga), Marie-José Reinard, kas norādīja adresi Bertrange (Luksemburga), Vassilios Stergiou, kas norādīja adresi Kraainem (Beļģija), un Ioannis Terezakis, kas norādīja adresi Briselē, kurus pārstāv Gilles Bounéou un Frédéric Frabetti, avocats.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā, jo šie saraksti nesatur prasītāju vārdus, ka arī, ja nepieciešams, šī lēmuma sagatavošanas aktus; |
|
— |
pakārtoti, atcelt paaugstināšanas punktu piešķiršanu, kas veikta 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā, ciktāl tas skar prasītājus; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji, kas ir Komisijas ierēdņi, netika paaugstināti amatā 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā. Ar savu prasību viņi apstrīd Komisijas izmantoto sistēmu šajā paaugstināšanas amatā laikā tiktāl, ciktāl šī sistēma paredz papildus katram ierēdnim piešķirtajiem nopelnu punktiem un stāža punktiem piešķirt pārpalikuma (“reliquat”) punktus tiem ierēdņiem, kas bija iekļauti iepriekšējā amatā paaugstināšanas sarakstos, bet netika paaugstināti, kā arī punktus, ko piešķīra ģenerāldirektorāti, speciālos pārejas punktus, punktus par darbu Dienesta interesēs un “d'appel” punktus, kurus piešķīra Amatā paaugstināšanas komitejas. Prasītāji apgalvo, ka, izmantojot šādu sistēmu, Komisija neveica ierēdņu, kuriem bija tiesības uz paaugstinājumu, nopelnu salīdzinošo vērtējumu, tādējādi pārkāpjot Civildienesta noteikumu 45. pantu, kā arī to vispārējos izpildes noteikumus.
Uz šī paša pamata prasītāji izvirza nediskriminācijas principa pārkāpumu, patvaļīgas rīcības aizlieguma principa pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, principa “patere legem quam ipse facit” pārkāpumu un pienākuma rūpēties par ierēdņu labklājību pārkāpumu.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/43 |
Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ko Manuel Simões Dos Santos iesniedza 2004. gada 22. oktobrī
(Lieta T-435/04)
(2005/C 6/84)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 22. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ko cēla Manuel Simões Dos Santos ar dzīvesvietu Alikantē (Spānija), kuru pārstāv Antonio Creus Carreras, avocat.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt 2004. gada 7. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība, kā arī 2003. gada 15. decembra lēmumu, kas nosaka prasītājam par nopelniem piešķirto uzkrāto punktu skaitu, un 2003. gada 12. decembra lēmumu, kas to apstiprina; |
|
— |
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt visus tiesas izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājam šajā lietā 2002. gada paaugstināšanas laikā tika piešķirta A 5 pakāpe. Iecēlējinstitūcija viņam paziņoja, ka viņa kontā paliek 54,19 punkti, tomēr no Personāla departamenta 2003. gada 15. decembra vēstules viņš uzzināja, ka 2003. gada 30. septembrī viņam kontā bija tikai 1,5 punkti. No šīs vēstules, kas ir apstrīdētais lēmums, izrietēja, ka šis punktu samazinājums nebija radies pirms jaunās, ar Biroja lēmumu ADM-03-35 ieviestās sistēmas, atzīto punktu transformācijas rezultātā, bet gan, pilnībā tos dzēšot saskaņā ar jauno noteikumu par punktu uzskaites sākšanu no nulles pēc paaugstinājuma, kā to noteica minētais lēmums.
Savu prasību pamatojumam prasītājs, pirmkārt, atsaucas uz likumīguma un tiesiskās drošības principu, kā arī uz atpakaļejoša spēka aizlieguma pārkāpumu, tā kā šajā lietā nepastāvēja īpaši apstākļi, kas varētu attaisnot atlikušo punktu dzēšanu, kas ierēdnim jau bija tikuši atzīti un uz kuriem viņam bija tiesības saskaņā ar notikumu laikā spēkā esošo kārtību.
Prasītājs atsaucas arī uz tiesiskās paļāvības un nediskriminācijas principu, kā arī uz pamatojuma sniegšanas pienākuma pārkāpumu.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/43 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Carlos Sánchez Ferriz iesniedza 2004. gada 26. oktobrī
(Lieta T-436/04)
(2005/C 6/85)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 26. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Carlos Sánchez Ferriz, kas norādīja adresi Briselē, kuru pārstāv Gilles Bounéou un Frédéric Frabetti, avocats.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti amatā 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā, jo šajā sarakstā nav prasītāja vārda, kā arī, ja nepieciešams, atcelt šī lēmuma sagatavošanas aktus; |
|
— |
pakārtoti, atcelt amatā paaugstināšanas punktu piešķiršanu, kas veikta 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā, ciktāl tas skar prasītāju; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza tādus pašus pamatus, kādus izvirzīja prasītāji lietā T-434/04.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/44 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Holger Standertskjöld-Nordenstam iesniedza 2004. gada 1. novembrī
(Lieta T-437/04)
(2005/C 6/86)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 1. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Holger Standertskjöld-Nordenstam, dzīvojošs Vaterlo (Beļģija), kuru pārstāv advokāts Thierry Demaseure.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt 2003. gada 19. decembra administratīvajās ziņās Nr. 84-2003 publicēto Komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju to ierēdņu sarakstā, kas ir nopelnījuši paaugstināšanu A3 pakāpē 2003. gada paaugstināšanas amatā otrajā posmā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ģenerāldirektorāts, kurā strādā prasītājs, piedāvāja viņu paaugstināt A3 pakāpē 2003. gadā. Konsultatīvā amatā iecelšanas komiteja izveidoja sarakstu ar četrpadsmit ierēdņiem, kas ir nopelnījuši paaugstināšanu amatā. Prasītājs nebija iekļauts sarakstā, jo atradās piecpadsmitajā vietā. Iecēlējiestāde nolēma sarakstu papildināt ar diviem kabinetu locekļiem. Uz šī pamata prasītaja, pamatojot savu prasību, norāda, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj Civildienesta noteikumu 45. pantu, jo šo kabinetu locekļu nopelni netika salīdzināti ar citu ierēdņu, tajā skaita arī prasītāja, nopelniem.
Papildus prasītāja izvirza otro pamatu, kas izriet no Komisijas 1988. gada 19. jūlija lēmuma 4. panta 2. punkta iespējama pārkāpuma. Šajā sakarā prasītājs norāda, ka attiecīgā paaugstināšana amatā ir notikusi bez iepriekšēja Konsultatīvās amatā iecelšanas komitejas atzinuma un to ierēdņu sarakstā, kam ir visvairāk nopelnu, vajadzētu būt par 50 % vairāk ierēdņu vārdu nekā paaugstināšanas iespēju, nevis, kā tas ir šajā gadījumā, tādam ierēdņu vārdu skaitam, kurš atbilst pieejamo amatu skaitam.
Visbeidzot prasītājs norāda, ka nav ievērots pienākums sniegt pamatojumu.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/44 |
Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Elke Huober iesniedza 2004. gada 29. oktobrī
(Lieta T-438/04)
(2005/C 6/87)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 29. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Elke Huober, kas norādīja adresi Briselē, kuru pārstāv Sébastien Orlandi, Albert Coolen, Jean-Noël Louis un Etienne Marchal, avocats.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Padomes lēmumu, ar kuru tika atteikts prasītājai piešķirt ekspatriācijas pabalstu un no tā izrietošās tiesības, viņai stājoties dienesta attiecībās 2003. gada 1. septembrī; |
|
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirms stāšanās Padomes dienestā prasītāja bija Bādenes-Virtembergas zemes informācijas biroja dienestā Briselē. Savā prasībā viņa apstrīd lēmumu, ar kuru tika atteikts viņai piešķirt ekspatriācijas pabalstu.
Savas prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu, tā kā Padome neuzskatīja, ka prasītāja bija apstākļos, kas rodas tāda darba rezultātā, kas veikts kādas citas valsts labā. Prasītāja bez tam atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpumu.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/45 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean-Claude Heyraud iesniedza 2004. gada 2. novembrī
(Lieta T-441/04)
(2005/C 6/88)
tiesvedības valoda – franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 2. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Jean-Claude Heyraud, dzīvojošs Briselē, kuru pārstāv advokāti Sébastien Orlandi, Albert Coolen, Jean-Noël Louis un Etienne Marchal, kuri norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Komisijas lēmumu, ar ko izveido ierēdņu sarakstu, kuri paaugstināmi A3 pakāpē otrajā paaugstināšanas kārtā, veicot paaugstināšanu 2003. gadā, un ar ko noraida prasītāja kandidatūru; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs šajā lietā – A4 pakāpes ierēdnis – iebilst pret iecēlējinstitūcijas atteikumu paaugstināt viņu augstākā pakāpē otrajā paaugstināšanas kārtā, veicot paaugstināšanu 2003. gadā.
Pamatojot savus prasījumus, prasītājs norāda, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 45. pants, kā arī nediskriminācijas princips.
Šajā sakarā viņš precizē, ka Komisija ir “standartizējusi” nopelnu punktus, ko ģenerāldirektorāti un dienesti piešķir A4 pakāpes vidēja līmeņa vadošajos amatos esošajiem ierēdņiem, kas paaugstināmi amatā, lai veiktu salīdzinošu nopelnu izvērtēšanu, kas noteikta Civildienesta noteikumos. Standartizētos koeficientus nosaka pēc vidējā nopelnu punktu skaita, kas piešķirti A4 pakāpes ierēdņiem, kurus var paaugstināt A3 pakāpē otrajā paaugstināšanas kārtā.
Komisijas izmantotā metode ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl vidējo rezultātu aprēķina attiecībā uz pietiekamu paaugstināmo ierēdņu skaitu. Tā kā prasītājs otrajā paaugstināšanas kārtā, veicot paaugstināšanu 2003. gadā, bija vienīgais sava dienesta ierēdnis, ko varēja paaugstināt amatā otrajā paaugstināšanas kārtā, veicot paaugstināšanu 2003. gadā, tad uz viņu attiecināja standartizētu koeficientu 100 neatkarīgi no viņa nopelniem un īpašiem kritērijiem, ko viņa dienests izmantoja, nosakot nopelnu punktus.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/45 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Andrea Walderdorff iesniedza 2004. gada 5. novembrī
(Lieta T-442/04)
(2005/C 6/89)
tiesvedības valoda - franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 5. novembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Andrea Walderdorff, Brisele, kuru pārstāv Lucas Vogel, avocat.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt AIPN, (iecēlējinstitūcija) 2004. gada 19. jūlijā pieņemto Lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītājas 2004. gada 26. februāra sūdzība, kurā tā apstrīd Lēmumu, ar kuru tai 2003. gadā paaugstināšanas ietvaros tika atteikta paaugstināšana no A5 uz A4 pakāpi; |
|
— |
ja nepieciešams, tāpat atcelt AIPN 2003. gada novembrī pieņemto sākotnējo Lēmumu, ar ko 2003. gada paaugstināšanas ietvaros prasītājai tika atteikta paaugstināšana no A5 uz A4 pakāpi; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir identiski tiem, kas minēti lietā T-432/04.
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/46 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Danish Management A/S iesniedza 2004. gada 2. decembrī
(Lieta T-463/04)
(2005/C 6/90)
tiesvedības valoda - angļu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 2. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Danish Management A/S, Viby J (Dānija), kuru pārstāv C. Kennedy-Loest un C. Thomas, solicitors, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Komisijas 2004. gada 18. novembra un 2004. gada 30. novembra lēmumus, ar ko noraida prasītāja iesniegto konkursa piedāvājumu konkursa procedūrā par pakalpojuma līgumu Eiropas Kopienas finansēto ārējās sadarbības projektu un programmu īstenošanas uzraudzības sistēmas izveidošanai – 2. sērija: ACP [Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstis], Dienvidāfrika un Kuba – EuropeAid 119453/C/SV/Multi; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs iesniedza konkursa piedāvājumu pakalpojuma līgumam par Eiropas Kopienas finansēto ārējās sadarbības projektu un programmu īstenošanas uzraudzības sistēmas izveidošanu – 2. sērija, kas aptver ACP, Dienvidāfriku un Kubu, ko publicēja 2004. gada 26. maijā (1).
Komisija noraidīja konkursa piedāvājumu ar 2004. gada 18. novembra lēmumu, pamatojot ar to, ka pastāvēja neatbilstība starp prasītāja finansiālo piedāvājumu un tehnisko piedāvājumu attiecībā uz vajadzīgo cilvēka darba dienu skaitu. Komisija 2004. gada 30. novembra vēstulē atstāja lēmumu nemainītu.
Prasītājs apgalvo, ka Komisijas lēmums balstās uz kļūdu faktos, jo prasītājs uzskata, ka starp tās konkursa piedāvājuma divām daļām šāda neatbilstība nepastāvēja.
Prasītājs turklāt apgalvo, ka Komisijai vajadzēja censties noskaidrot iespējamo neatbilstību un, to nedarīdama pirms prasītāja konkursa piedāvājuma noraidīšanas, Komisija ir rīkojusies nesamērīgi un bez pienācīgas rūpības, tādējādi pārkāpjot savu rūpības pienākumu.
(1) OV S 102-081573
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/46 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Impala iesniedza 2004. gada 3. decembrī
(Lieta T-464/04)
(2005/C 6/91)
tiesvedības valoda - angļu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 3. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Impala, Briselē (Beļģija), kuru pārstāv S. Crosby un J. Golding, solicitors, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Komisijas 2004. gada 19. jūlija lēmumu lietā Nr. COMP/M.3333-Sony/BMG; |
|
— |
pakārtoti, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz kādu vai visiem no tālāk minētajiem:
|
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisiju atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs ir starptautiska asociācija, kuras mērķis ir veicināt savu dalībnieku, neatkarīgu mūzikas sabiedrību, vispārējās intereses. Prasītājs prasa atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir atļauta divu pasaules mēroga mūzikas ierakstu komercsabiedrību Bertelsmann AG un Sony Corportation of America apvienošanās.
Prasības pamatojumā prasītājs apgalvo, ka, atļaujot apvienošanos, Komisija ir pārkāpusi EKL 235. pantu, EKL 81. panta 1. punktu, Regulu Nr. 4064/89 (1) un tiesību aktu normas, kas nosaka to piemērošanu, kā arī pieļāva būtiskas kļūdas savā novērtējumā:
|
— |
secinot, ka pirms apvienošanās mūzikas ierakstu tirgū nepastāvēja vairāku sabiedrību dominējošais stāvoklis; |
|
— |
secinot, ka apvienošanās nenostiprināja esošo vairāku sabiedrību dominējošo stāvokli šajā tirgū; |
|
— |
secinot, ka apvienošanās neradītu vairāku sabiedrību dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu tirgū, tiešsaistes mūzikas licenču tirgū vai tiešsaistes mūzikas izplatīšanas tirgū; |
|
— |
secinot, ka šīs apvienošanās rezultātā nenotiktu pušu mūzikas izdošanas attiecīgo komercdarbību koordinēšana. |
(1) OV L 395, 1. lpp.
III Paziņojumi
|
8.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 6/48 |
(2005/C 6/92)
Tiesas pēdējā publikācija E iropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
|
|
EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex |
|
|
CELEX: http://europa.eu.int/celex |