15.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/121

(1)

Pēc neoficiālās sarakstes 2008. gada oktobrī un Islandes parlamenta (Altings) Likuma Nr. 125/2008 par valsts kases līdzekļu izmantošanas atļauju neparastos finanšu tirgus apstākļos utt. (tā sauktā “Likuma par ārkārtas stāvokli”) pieņemšanas 6. oktobrī, kas Islandes valstij piešķīra plašas pilnvaras iejaukties banku nozarē, EBTA Uzraudzības Iestādes (“Iestāde”) priekšsēdētājs 2008. gada 10. oktobrī nosūtīja Islandes iestādēm vēstuli, kurā pieprasīja ziņot Iestādei par valsts atbalsta pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Likumu par ārkārtas stāvokli.

(2)

Periodiski turpinājās sakari un sarakste, no kuras īpaši jāatzīmē Iestādes 2009. gada 18. jūnijā nosūtītā vēstule, kurā tā Islandes iestādēm atgādināja nepieciešamību ziņot par jebkādiem valsts atbalsta pasākumiem un 3. protokola 3. pantā noteikto “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu. Islandes iestādes 2010. gada 15. septembrī beidzot ar atpakaļejošu datumu paziņoja par valsts atbalstu, kas piešķirts Landsbanki dažu operāciju atjaunošanai un jaunas Landsbanki Bank (“NBI”, vēlāk pārsaukta par Landsbankinn) izveidei un kapitalizācijai (2).

(3)

Iestāde 2010. gada 15. decembra vēstulē (3) informēja Islandes iestādes par savu lēmumu uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz Islandes valsts veiktajiem pasākumiem (vecās) Landsbanki Islands hf dažu operāciju atjaunošanai un New Landsbanki Islands (NBI hf) izveidei un kapitalizācijai (“lēmums par procedūras uzsākšanu”). Iestāde pieprasīja līdz 2011. gada 31. martam iesniegt arī detalizētu Landsbankinn pārstrukturēšanas plānu.

(4)

Iestāde 2011. gada 24. martā saņēma e-pasta vēstuli ar vienu piezīmi no ieinteresētajām personām, ko tā pārsūtīja Islandes iestādēm 2011. gada 25. maijā. Islandes iestādes neatbildēja uz šo piezīmi.

(5)

Islandes iestādes ar 2011. gada 31. marta vēstuli iesniedza Landsbankinn pārstrukturēšanas plānu. Ar 2012. gada 23. maija vēstuli tika iesniegts pārskatīts pārstrukturēšanas plāns, kurā cita starpā bija atspoguļota 2010. gada 22. aprīlī veiktā noguldījumu un aktīvu pārvešana no Spkef krājbankas (SpKef), par ko nebija paziņots, un ņemta vērā Sparisjodur Svarfdaela (“SpSv”) iegāde.

(6)

Iestāde 2011. gada 11. jūlijā un 2012. gada 13. februārī pieprasīja informāciju attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu. Atbildes uz šiem informācijas pieprasījumiem no Islandes iestādēm tika saņemtas 2011. gada 17. oktobrī un 2012. gada 13. martā. Galīgās versijas tika iesniegtas 2012. gada 6. jūnijā un 2012. gada 13. jūnijā.

(7)

Iestāde 2012. gada 20. jūnijā ar Lēmumu Nr. 212/12/COL (“lēmums par SpSv”) apstiprināja Landsbankinn piešķirtā valsts atbalsta SpSv iegādei iespējamu izmantošanu. Ar 2011. gada 21. jūnija Lēmumu Nr. 253/10/COL Iestāde īslaicīgi apstiprināja glābšanas atbalsta shēmu, kas ietvēra Islandes Centrālās bankas (“CBI”) prasību nokārtošanu pret krājbankām, tostarp SpSv. Iestāde 2011. gada 13. aprīļa Lēmumā 127/11/COL bija apstiprinājusi grozījumus glābšanas atbalsta shēmā (“lēmumi par krājbankām”).

(8)

Turklāt Iestāde 2011. gada 7. jūnijā un 2012. gada 27.–28. februārī tikās ar Islandes iestādēm.

(9)

Šajā iedaļā Iestāde aprakstījusi tos notikumus, faktus un ekonomikas, politikas un tiesiskā regulējuma attīstību, kas attiecas uz Islandes finanšu sistēmas sabrukumu un atjaunošanu sākot no 2008. gada līdz datumam, kas šķitis nepieciešams, lai iezīmētu kontekstu, kurā ir veikts konkrēto atbalsta pasākumu novērtējums. Pirms tam tā hronoloģiskā veidā aprakstījusi Landsbanki bankrotu.

(10)

No Islandes bankām 2008. gada rudenī tika masveidā izņemti noguldījumi ne tikai ārzemēs, bet arī Islandē. Iekšzemes noguldījumu izņemšana sasniedza tādus apmērus, ka vienā brīdī Islandes bankām un CBI gandrīz vairs nebija skaidras naudas.

(11)

Piekļuve ārvalstu parāda vērtspapīru tirgiem bija galvenais Islandes banku izaugsmes avots, jo īpaši no 2003. gada līdz 2006. gadam. Tomēr šis finansējuma avots sāka samazināties un arī ārvalstu kredītreitingu aģentūras izteica bažas, ka banku aizdevumu attiecība pret noguldījumiem bija zema salīdzinājumā ar citām (ārvalstu) bankām.

(12)

Islandes komercbankas (jo īpaši Landsbanki) uz to reaģēja, uzkrājot noguldījumus ārvalstīs. No 2006. gada trešā ceturkšņa beigām līdz 2007. gada vidum klientu noguldījumi Landsbanki trīskāršojās – pieaugums bija gandrīz EUR 10 miljardi. Lielākā daļa no tiem bija Landsbanki Apvienotās Karalistes filiālē atvērtie konti, kurā maza apjoma noguldījumi bija pieauguši no nulles līdz EUR 6,6 miljardiem, bet liela apjoma noguldījumi (filiālēs Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē) bija pieauguši līdz EUR 2,5 miljardiem.

(13)

Eiropas Centrālā banka 2008. gada 3. oktobrī pieprasīja Landsbanki papildu nodrošinājumu EUR 400 miljonu apmērā un, lai gan vēlāk šis pieprasījums tika atcelts, klienti no bankas Apvienotās Karalistes filiāles sāka masveidā izņemt noguldījumus, kas nozīmēja, ka tai bija jādod piekļuve liela apmēra summām sterliņu mārciņās. Landsbanki lūgums pēc palīdzības CBI 6. oktobrī tika noraidīts. Kad banka nebija spējīga nodrošināt Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu iestādes pieprasītos līdzekļus, Apvienotās Karalistes iestādes slēdza filiāli. Nākamajā dienā Nīderlandes Centrālā banka pieprasīja iecelt administratoru maksātnespējas procesā Landsbanki Amsterdamas filiālei. Tajā pašā dienā FME, izmantojot tai ar Likumu par ārkārtas stāvokli piešķirtās pilnvaras, atlaida Landsbanki direktoru padomi, pārņēma akcionāru sapulces pilnvaras un tās vietā iecēla strīdu izšķiršanas komiteju (4).

(14)

Islandes iestādes savos paziņojumos Iestādei paskaidroja, ka Islandes banku nozares sabrukuma iemesli un to nepieciešamība iejaukties pietiekami sīki bija aprakstīti ziņojumā, ko sagatavoja Islandes parlamenta izveidotā īpašas izmeklēšanas komisija (SIC) (5), kuras uzdevums bija izmeklēt un analizēt procesus, kuru rezultātā bankrotēja trīs galvenās bankas. Iestāde turpmāk apkopojusi SIC secinājumus par svarīgākajiem Landsbanki bankrota iemesliem. Informācija ir apkopota no SIC ziņojuma 2. nodaļas (Ziņojuma kopsavilkums) un 21. nodaļas (Islandes banku bankrota iemesli – atbildība, kļūdas un nolaidība).

(15)

Likviditātes samazināšanās pasaules finanšu tirgos, kas sākās 2007. gadā, noveda pie trīs galveno Islandes banku bankrota, kuru uzņēmējdarbības operācijas bija kļuvušas arvien vairāk atkarīgas no finansējuma iegūšanas starptautiskajos tirgos. Tomēr Islandes banku bankrota iemesli bija daudzi un sarežģīti. SIC izmeklēja iemeslus, kuru dēļ bankrotēja galvenās bankas, un jāatzīmē, ka lielākā daļa secinājumu attiecās uz visām trim bankām un daudzi no tiem bija savā starpā saistīti. Turpmāk īsumā apkopoti ar banku darbībām saistītie bankrota iemesli.

(16)

SIC secināja, ka gados, kas noveda pie sabrukuma, bankas bija paplašinājušas savas bilances un aizdevumu portfeļus, pārsniedzot savu darbības un vadības kapacitāti. Trīs banku kopējie aktīvi bija pārmērīgi pieauguši no ISK 1,4 triljoniem (6) 2003. gadā līdz ISK 14,4 triljoniem 2008. gada otrā ceturkšņa beigās. Liela visu trīs banku izaugsmes daļa bija aizdevumi ārvalstu personām, un tie ievērojami palielinājās 2007. gada laikā (7), jo īpaši pēc starptautiskās likviditātes krīzes sākuma. Tas lika SIC secināt, ka lielu daļu no šo aizdevumu pieauguma veidoja aizdevumi uzņēmumiem, kuriem citur tika atteikts kredīts. Ziņojumā tika secināts arī tas, ka banku investīciju joma bija kļuvusi riskantāka un arvien pieaugošas banku darbības un izaugsme veicināja problēmas.

(17)

Lielā mērā banku izaugsmi veicināja piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem, pārvēršana kapitālā ar labiem kredītreitingiem un piekļuve Eiropas tirgiem, izmantojot EEZ līgumu. Islandes bankas 2005. gadā aizņēmās EUR 14 miljardus ārvalstu parāda vērtspapīru tirgos ar samērā labvēlīgiem nosacījumiem. Kad piekļuve Eiropas parāda vērstpapīru tirgiem kļuva ierobežotāka, bankas finansēja savas darbības ASV tirgos ar nodrošinātās parāda obligācijās apvienotiem Islandes parāda vērtspapīriem. Pirmssabrukuma periodā bankas arvien vairāk paļāvās uz īstermiņa aizņēmumiem, kas radīja lielākus un pēc SIC ieskatiem paredzamus refinansēšanas riskus.

(18)

Visās lielākajās Islandes bankās galvenie īpašnieki bija vieni no lielākajiem parādniekiem (8). Lielākais Landsbanki akcionārs kopš tās privatizēšanas bija Samson Holding Company (“Samson”). Pēc Landsbanki bankrota Samson līdzīpašnieks Björgólfur Thor Björgólfsson un tā saistītie uzņēmumi bija bankas lielākie parādnieki, bet viņa tēvs un Samson līdzīpašnieks Björgólfur Guðmundsson bija bankas trešais lielākais parādnieks. Viņu saistības attiecībā uz banku pārsniedza ISK 200 miljardus, kas bija vairāk nekā bankas pašu kapitāls. SIC uzskatīja, ka dažiem akcionāriem, izmantojot banku īpašnieku statusu, bija nepamatoti viegla piekļuve aizņēmumiem no bankām. Tas bija īpaši redzams Landsbanki gadījumā no fakta, ka 2008. gada 30. septembrī, kad bija skaidrs, ka Landsbanki nebija pietiekamu ārvalstu valūtas krājumu, lai nodrošinātu savas ārvalstu saistības, banka izsniedza aizdevumu EUR 153 miljonu apmērā Björgólfur Thor Björgólfsson piederošam uzņēmumam. Tika secināts arī, ka bija spēcīgas norādes, ka visās bankās robežas starp lielāko akcionāru interesēm un bankas interesēm bija neskaidras. Tāpēc uzsvars un lielākajiem akcionāriem kaitēja citiem akcionāriem un kreditoriem.

(19)

Saistībā ar problēmu, kas bija lieli riska darījumi ar lielākajiem akcionāriem, SIC secināja, ka banku aktīvu portfeļi bija nepietiekami dažādoti. SIC uzskatīja, ka Eiropas noteikumi par lieliem riska darījumiem tika šauri interpretēti, jo īpaši attiecībā uz akcionāriem, un bankas mēģināja izvairīties no noteikumiem.

(20)

Lai gan Landsbanki un citu divu lielāko banku kapitāla rādītājs vienmēr tika norādīts kā nedaudz augstāks par obligāto minimumu, SIC secināja, ka kapitāla rādītāji neprecīzi atspoguļoja banku finanšu stabilitāti. Tas bija, pateicoties bankas pašu akciju riska darījumam, izmantojot primāros nodrošinājumus un biržā netirgotus nākotnes līgumus par akcijām. Uzņēmuma paša finansētais akciju kapitāls, ko SIC dēvēja par “vāju pašu kapitālu”, bija vairāk nekā 25 % no banku kapitāla bāzes (vai vairāk nekā 50 %, salīdzinot ar kapitāla galveno sastāvdaļu – no akcionāru kapitāla atskaitot nemateriālos aktīvus). Turklāt pastāvēja problēmas, ko radīja risks saistībā ar to, ka bankām piederēja vienai otras akcijas. Līdz 2008. gada vidum banku pašu akciju tiešais finansējums, kā arī otru divu banku akciju šķērsfinansējums sasniedza aptuveni ISK 400 miljardus – aptuveni 70 % no kapitāla galvenās sastāvdaļas. SIC uzskatīja, ka akcionāru pašu kapitāla finansējuma apjoms ar aizņēmumiem no pašu sistēmas bija tik liels, ka sistēmas stabilitāte bija apdraudēta. Ievērojams pašu akciju apjoms bankām kalpoja par nodrošinājumu to aizdevumiem, un, tā kā akciju cenas kritās, pazeminājās arī to aizdevumu portfeļa kvalitāte. Tas ietekmēja banku darbību un radīja papildu spiedienu uz to akciju cenām; uz to reaģējot (kā SIC secināja no tās rīcībā esošās informācijas), bankas mēģināja mākslīgi izveidot nepamatotu pieprasījumu pēc to pašu akcijām.

(21)

Trīs galveno banku bilances apjoms (kopā) 2001. gadā bija nedaudz vairāk par Islandes iekšzemes kopproduktu (“IKP”) gadā. Līdz 2007. gada beigām bankas bija kļuvušas starptautiskas un to aktīvi bija deviņas reizes lielāki nekā Islandes IKP. SIC ziņojumā atzīmēts, ka līdz 2006. gadam novērotāji komentēja, ka banku sistēma bija pāraugusi Islandes Centrālās bankas (“CBI”) kapacitāti, un apšaubīja, vai tā varēs pildīt savu pēdējās instances aizdevēja lomu. Līdz 2007. gada beigām Islandes īstermiņa parādi (galvenokārt radušies banku finansējuma dēļ) bija 15 reizes lielāki par ārvalstu valūtas rezervēm un arī ārvalstu noguldījumi trijās bankās bija 8 reizes lielāki par ārvalstu valūtas rezervēm. Noguldītāju un ieguldītāju garantiju fondam bija minimāli līdzekļi salīdzinājumā ar banku noguldījumiem, kas tam bija jāgarantē. SIC secina, ka šo faktoru dēļ Islande nevarēja ietekmēt noguldījumu masveida izņemšanu no tās bankām.

(22)

SIC secināja, ka attiecīgajām Islandes uzraudzības iestādēm trūka vajadzīgās ticības, jo nebija pēdējās instances aizdevēja ar pietiekamiem līdzekļiem. Ziņojumā secināts, ka Islandes Finanšu uzraudzības iestāde (“FME”) un CBI nebija zināšanu un pieredzes, lai regulētu banku darbību ekonomiski grūtā laikā, bet tās būtu varējušas rīkoties, lai samazinātu riska līmeni, ar ko bankas saskārās. Piemēram, FME izaugsme nebija proporcionāla, jo bankas un regulatoru prakse netika līdzi banku operāciju straujajai attīstībai. Ziņojumā kritizēta arī valdība, secinot, ka iestādēm būtu bijis jārīkojas, lai samazinātu banku iespējamo ietekmi uz ekonomiku, samazinot to apjomu vai pieprasot vienai vai vairākām bankām pārcelt savu galveno vadību uz ārvalstīm (9).

(23)

SIC ziņojumā minēta atsauce uz notikumiem saistībā ar plašāku ekonomiku, kas arī ietekmēja banku straujo izaugsmi un veicināja apjoma un ietekmes nelīdzsvarotību starp finanšu pakalpojumu nozari un pārējo ekonomiku. Ziņojumā secināts, ka valdības politika (jo īpaši fiskālā politika), visticamāk, veicināja pārmērīgu paplašināšanos un nelīdzsvarotību un CBI monetārā politika nebija pietiekami ierobežojoša. Ziņojumā minēta atsauce arī uz Islandes Mājokļu finansējuma fonda pārāk vienkāršajiem aizdevumu izsniegšanas noteikumiem kā “vienu no lielākajām kļūdām monetārajā un fiskālajā pārvaldībā periodā, kas noveda pie banku bankrota” (10)… Ziņojumā kritizēts arī tas, cik viegli bankas varēja saņemt aizņēmumus no CBI, kā rezultātā CBI īstermiņa nodrošināto aizdevumu apmērs palielinājās no ISK 30 miljardiem 2005. gada rudenī līdz ISK 500 miljardiem 2008. gada oktobra sākumā.

(24)

Ziņojumā atzīmēts, ka 2006. gadā Islandes kronas vērtība bija nepastāvīgi augsta, Islandes tekošā konta deficīts bija lielāks nekā 16 % no IKP un pasīvu apjoms ārvalstu valūtā, atskaitot aktīvus, bija tuvu gada kopējam IKP. Bija visi priekšnoteikumi finanšu krīzei. Līdz 2007. gada beigām kronas vērtība pamazām kritās un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu ienākumu/izdevumu starpība Islandei un bankām pārmērīgi pieauga.

(25)

Pēc trīs lielāko komercbanku (tostarp Landsbanki) bankrota 2008. gada oktobrī Islandes iestādes saskārās ar nepieredzētu pārbaudījumu saglabāt nepārtrauktas banku operācijas Islandē (11). Islandes valdības piemērotā politika lielākoties ir noteikta Likumā par ārkārtas stāvokli (12), ko Islandes parlaments pieņēma 2008. gada 6. oktobrī. Likums piešķir FME ārkārtējas pilnvaras kontrolēt finanšu uzņēmumus un atbilstoši rīkoties ar to aktīviem un pasīviem. Valsts kase bija pilnvarojusi finanšu ministru izmaksāt līdzekļus, lai izveidotu jaunus finanšu uzņēmumus. Turklāt finanšu uzņēmumu bankrota procedūrās noguldījumiem bija jādod prioritāte salīdzinājumā ar citām prasībām. Valdība paziņoja, ka noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē jābūt pilnībā aizsargātiem.

(26)

Sākotnēji politikas prioritātes bija vērstas uz iekšzemes banku, maksājumu un norēķinu sistēmu pamatfunkciju nodrošināšanu. Pirmajās nedēļās pēc sabrukuma Islandes valdība sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (“SVF”) sagatavoja arī ekonomikas programmu, kā rezultātā 2008. gada 20. novembrī tika apstiprināts Islandes pieprasījums noslēgt divu gadu rezerves vienošanos ar Fondu, kas ietvēra USD 2,1 miljardu aizdevumu no SVF ar mērķi stiprināt Islandes valūtas rezerves. Papildu aizdevumus līdz USD 3 miljardu apmēram nodrošināja citas Ziemeļeiropas valstis, kā arī daži citi tirdzniecības partneri. No SVF aizdevuma USD 827 miljoni bija pieejami uzreiz, bet pārējā summa tika piešķirta ar astoņām vienādām iemaksām pēc programmas pārskatīšanas katru ceturksni.

(27)

SVF programma bija plaša mēroga stabilizācijas programma, kurai bija trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, stabilizēt kronu un atjaunot uzticību tai, lai apturētu krīzes negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Pasākumi ietvēra kapitāla kontroles ieviešanu ar mērķi apturēt kapitāla aizplūšanu. Otrkārt, programma ietvēra visaptverošu banku pārstrukturēšanas stratēģiju ar gala mērķi atjaunot dzīvotspējīgu finanšu sistēmu Islandē, kā arī saglabāt valsts starptautiskās finansiālās attiecības. Papildu mērķi cita starpā bija nodrošināt bankas aktīvu godīgu novērtēšanu, līdz maksimumam palielināt aktīvu atgūšanu un stiprināt uzraudzības praksi. Treškārt, programmas mērķis bija nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanses, ierobežojot zaudējumu sabiedriskošanu bankrotējušajās bankās un ieviešot vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas programmu.

(28)

Islandes iestādes uzsvēra, ka ārkārtas apstākļu dēļ saistībā ar banku sistēmas lielo apjomu attiecībā pret valsts kases finanšu kapacitāti iestādēm pieejamie politikas risinājumi bija ierobežoti. Tāpēc izvēlētie risinājumi bija daudzējādā ziņā atšķirīgi no citu valstu valdību veiktajiem pasākumiem finanšu stabilitātes draudu novēršanai.

(29)

Balstoties uz Likumu par ārkārtas stāvokli, trīs lielākās komercbankas, t. i., Glitnir Bank, Landsbanki Íslands un Kaupthing Bank, tika sadalītas “vecajās” un “jaunajās” bankās. Finanšu ministrs izveidoja trīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas pārņēma veco banku iekšzemes operācijas, un iecēla to direktoru padomes. FME pārņēma veco banku kontroli, lielāko daļu no to iekšzemes aktīviem un pasīviem (noguldījumiem) piešķirot jaunajām bankām, kas turpināja banku operācijas Islandē, bet vecās bankas uzraudzīja to attiecīgās strīdu izšķiršanas komitejas. (13) Lielākā daļa no ārvalstu aktīviem un pasīviem tika izvietoti vecajās bankās, kurām vēlāk tika veiktas likvidācijas procedūras, un galu galā visas ārvalstu operācijas tika slēgtas. (14)

(30)

Trīs jauno banku pagaidu sākuma bilancēs 2008. gada 14. novembrī bija paredzēts, ka banku apvienotie kopējie aktīvi būtu ISK 2 886 miljardi, ieskaitot valsts piešķirto pašu kapitālu ISK 385 miljardu apmērā. Kopējais jauno banku emitēto obligāciju apmērs vecajām bankām kā maksājums par pārvesto aktīvu, kas pārsniedz pasīvus, vērtību, bija paredzēts ISK 1153 miljardi. FME pasūtīja Deloitte LLP veikt pārvesto aktīvu un pasīvu vērtības novērtējumus. Šajā procesā atklājās, ka neatkarīgā novērtējumā netiktu noteiktas pārvesto neto aktīvu fiksētās vērtības un tie būtu novērtējumi ar zināmu ierobežojumu. Atklājās arī, ka banku kreditori cēla iebildumus par novērtēšanas procesu, ko tie uzskatīja par neobjektīvu, un sūdzējās, ka tie nebija spējīgi aizsargāt savas intereses. Šo sarežģījumu dēļ tika mainīta rēķinu noslēgšanas politika starp vecajām un jaunajām bankām. Tā vietā, lai uzticētos neatkarīgu ekspertu novērtējumiem, puses mēģinās panākt vienošanos par pārvesto neto aktīvu vērtību sarunu ceļā.

(31)

Bija skaidrs, ka pusēm būs grūti panākt vienošanos par novērtējumiem, jo tie acīm redzami bija balstīti uz daudziem pieņēmumiem, par kuriem puses, visticamāk, nebūs vienisprātis. Valsts mēģināja panākt vienošanos par pamatnovērtējumiem, kas veido stingru pamatu jauno banku sākotnējai kapitalizācijai. Pamatnovērtējumā pārsvarā esošo aktīvu cenu stāvokli varētu attiecināt uz kreditoriem iespējamo obligāciju vai banku akciju kapitāla vērtības paaugstināšanās veidā, jo sarunās atklājās, ka Glitnir un Kaupthing strīdu izšķiršanas komitejas un lielākā daļa no to kreditoriem varētu būt ieinteresēti iegādāties turējumus jaunajās bankās un tas ļautu tiem gūt priekšrocības no pārvesto aktīvu vērtības iespējama paaugstinājuma.

(32)

Trīs jauno banku pilnīga kapitalizācija un vienošanās ar veco banku kreditoriem par to, kā tiktu izmaksāta kompensācija par neto aktīvu pārvešanu uz jaunajām bankām, tika paziņota 2009. gada 20. jūlijā. Attiecībā uz divām no jaunajām bankām – New Glitnir (vēlāk pārsaukta par Íslandsbanki) un New Kaupthing (vēlāk pārsaukta par Arion Bank) – bija iekļautas vienošanās par nosacītu veco banku pienākumu parakstīties uz lielāko pašu kapitāla daļu jaunajās bankās.

(33)

Balstoties uz iepriekš minētajiem pamata vienošanās dokumentiem, veco banku strīdu izšķiršanas komitejas 2009. gada oktobrī (attiecībā uz Glitnir) un 2009. gada decembrī (attiecībā uz Kaupthing Bank un Landsbanki Islands) nolēma parakstīties uz akcijām jaunajās bankās. Valdība 2009. gada 18. decembrī paziņoja, ka banku rekonstrukcija ir noslēgusies un starp Islandes iestādēm un jaunajām bankām, no vienas puses, un Glitnir Bank, Landsbanki Íslands un Kaupthing Bank strīdu izšķiršanas komitejām to kreditoru vārdā, no otras puses, ir panāktas vienošanās par strīdu izšķiršanu attiecībā uz aktīviem, kas tika pārvesti no vecajām bankām uz jaunajām, un ka jaunās bankas tādējādi bija pilnībā finansētas.

(34)

Valsts kases ieguldījums jauno banku pašu kapitālā bija ievērojami samazināts no sākotnēji paredzētajiem ISK 385 miljardiem līdz ISK 135 miljardiem akciju kapitāla veidā un divās no trijām bankām – Íslandsbanki un Arion Bank – līdz aptuveni ISK 55 miljardiem no 2. līmeņa kapitāla subordinētu aizdevumu veidā vai kopā ISK 190 miljardiem. Turklāt valsts kase slēdza ar Íslandsbanki un Arion Bank konkrētas vienošanās par likviditātes nodrošināšanu. Veco banku piešķirtais akciju kapitāls jaunajām bankām kopā sasniedza aptuveni ISK 156 miljardus. Tāpēc jauno banku kapitalizācijas kopējais apmērs bija aptuveni ISK 346 miljardi. Tādējādi tā vietā, lai saglabātu visas īpašumtiesības trijās bankās, vienošanās paredzēja, ka valsts turējumi tiktu samazināti līdz aptuveni 5 % Íslandsbanki, 13 % Arion Bank un 81 % Landsbankinn.

(35)

Lai gan tas, ka veco banku kreditori pārņēma divas no trijām bankām, atrisināja lielākās problēmas finanšu nozares atjaunošanā un izveidoja stabilāku jauno banku kapitāla pamatu, saglabājās vairāki trūkumi, kas bija jārisina. Kopš 2009. gada rudens bankas centās risināt galvenokārt iekšējās problēmas, izveidojot vispārēju stratēģiju savām operācijām un jo īpaši pārstrukturējot savus aizdevumu portfeļus, kas ir lielākais riska faktors to operācijām un ilgtermiņa dzīvotspējai. Pārstrukturēšanas process bija sarežģīts vairāku sarežģījumus radošu faktoru dēļ, kuru starpā bija Augstākās tiesas nolēmums par ISK valūtā izsniegtu, bet ar ārvalstu valūtām indeksētu aizdevumu nelikumību. Turpmāk aprakstīti šie jautājumi attiecībā uz Landsbankinn, kas saistīti ar tās pārstrukturēšanu.

(36)

Pēc banku sistēmas sabrukuma 2008. gada oktobrī sekoja lieli ekonomiskie satricinājumi. Grūtības Islandes finanšu sistēmā papildināja uzticības zaudēšana tās valūtai. Kronas vērtība strauji kritās 2008. gada pirmajā ceturksnī un vēlreiz rudenī pirms un pēc trīs komercbanku bankrota. Neskatoties uz 2008. gada rudenī ieviesto kapitāla kontroli, valūtas kursa svārstības saglabājās visu 2009. gadu. (15) Šie satricinājumi izraisīja smagu lejupslīdi Islandes ekonomikā, kā rezultātā iekšzemes kopprodukts (IKP) pazeminājās par 6,8 % 2009. gadā un par 4 % 2010. gadā.

(37)

Dažas no citām ekonomikas krīzes blakusparādībām bija pēkšņais bezdarba pieaugums no 1,6 % 2008. gadā līdz 8 % 2009. gadā, inflācijas kāpums un faktisko algu samazināšanās. Turklāt būtiski palielinājās uzņēmumu un mājsaimniecību parādi un ienākumus nenesošu aizdevumu daļa banku aizdevumu portfeļos, kā arī jaunās bankas lielā mērogā pārņēma finansiālās grūtībās nonākušos uzņēmumus. Vienlaicīgi banku sistēmas pārstrukturēšanas augsto fiskālo izmaksu dēļ strauji palielinājās nodokļu deficīts un valsts parāds.

(38)

Pēc dziļās lejupslīdes Islandes Statistikas iestādes provizoriskie dati rāda apgrozījumu 2011. gada otrajā pusē un visā gadā IKP pieaugumu par 3,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(39)

Ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā galvenokārt notika, pateicoties iekšzemes pieprasījuma pieaugumam, jo īpaši privāto mājsaimniecību patēriņa pieaugumam par 4 %. To palīdzēja sasniegt algu un sociālo pabalstu pieaugums, kā arī konkrētas veiktās politikas iniciatīvas, lai atvieglotu mājsaimniecību parāda maksājumu slogu, tostarp pagaidu procentu likmes subsīdija, aizdevumu atmaksāšanas iesaldēšana un privāto pensiju uzkrājumu iepriekšēja atmaksāšana. Provizoriskie dati par 2011. gadu norāda arī uz ieguldījumu lēnu pieaugumu, lai arī to sākotnējais līmenis ir ļoti zems (16),bet valsts patēriņš pēdējo trīs gadu laikā ir palicis vājā līmenī.

(40)

Vispārīgie makroekonomiskie dati slēpj būtiskākas atšķirības nozarēs. Papildus finanšu nozares sabrukumam lielas grūtības ir skārušas celtniecību un daudzas citas iekšzemes ražošanas un pakalpojumu darbības. Savukārt dažās eksporta nozarēs ir notikusi izaugsme. Tā kā kronai bija zems valūtas maiņas kurss un tā kā jūras produktiem un alumīnija ražojumiem bija nosacīti stabila cena ārvalstu valūtā, ieņēmumi no eksporta pēc ekonomikas krīzes sākuma pieauga, arī attiecībā uz tūrismu un citu pakalpojumu eksportu. Vienlaicīgi imports strauji kritās, kā rezultātā tirdzniecības bilances (17) pārpalikums 2010. gadā īslaicīgi bija aptuveni 10 % no IKP. Tomēr lielāka iekšzemes pieprasījuma dēļ 2011. gadā imports atkal pieauga, kā rezultātā kopējā tirdzniecības bilance bija mazāka – 8,2 % no IKP.

(41)

Islandes Statistikas iestādes prognoze 2012.–2017. gadam paredz, ka pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās 2012. gadā turpināsies ar 2,6 % pieaugumu. Līdzīgs izaugsmes temps ir gaidāms visā prognožu periodā. Tomēr šajās prognozēs ir vairākas neskaidrības. Plānotie liela apjoma ieguldījumi rūpniecībā varētu turpināt kavēties. Islandes tirdzniecības situāciju negatīvi ietekmētu ieilgusī lejupslīde galvenajās tirdzniecības valstīs, palēninot izaugsmes tempu Islandē. Lēnāks progress nekā paredzēts mājsaimniecību un uzņēmumu parāda sloga mazināšanā turpinātu ierobežot iekšzemes pieprasījumu un ekonomikas izaugsmes izredzes. Izaugsmi varētu apdraudēt arī pastāvīga cenu nestabilitāte, kas saistīta ar valūtas kursa svārstībām saistībā ar kapitāla kontroles atcelšanu.

(42)

Pēc sākotnējā darba saistībā ar jauno banku izveidošanu un no vecajām bankām pārvesto neto aktīvu vērtības novērtēšanu FME 2009. gada pavasarī veica jauno banku un to uzņēmējdarbības plānu, finansiālo iespēju un kapitāla prasību revīziju tā sauktajā nobeiguma projektā. Tas tika veikts ar starptautiskās vadības konsultantu firmas Oliver Wyman palīdzību.

(43)

Pēc iepriekš minētā procesa pabeigšanas FME piešķīra bankām darbības licences ar dažādiem nosacījumiem. Ņemot vērā aktīvu portfeļu kvalitāti un paredzamo ekonomisko nenoteiktību, tika uzskatīts, ka trijām bankām jāuzliek augstākas kapitāla prasības nekā obligātais minimums. Tāpēc FME trijām bankām noteica minimālo kapitāla atbilstības (“CAD”) koeficientu 16 % apmērā, no kura – minimālo 1. līmeņa kapitālu 12 % apmērā. Prasības bija jāpiemēro vismaz 3 gadus, ja vien FME tās nepārskata. Tika izveidoti arī likviditātes nosacījumi, paredzot, ka pieejamo likvīdo naudas līdzekļu apmēram jebkurā brīdī jābūt vismaz 20 % no noguldījumiem. Naudai vai naudas ekvivalentiem jābūt vismaz 5 % no noguldījumiem. Turklāt tika izveidotas prasības attiecībā uz citām jomām, piemēram, aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanu, risku novērtēšanu, korporatīvo pārvaldību un līdzdalību. FME ieviesa salīdzinošas kapitāla prasības attiecībā uz citiem finanšu uzņēmumiem.

(44)

Ekonomikas stabilizācijas programmā, kas izveidota, konsultējoties ar SVF, bija noteikts, ka jāpārskata viss tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un uzraudzību, lai uzlabotu aizsardzību pret finanšu krīzi nākotnē. Valdība uzaicināja bijušo Somijas Finanšu uzraudzības iestādes ģenerāldirektoru K. Jännäri veikt esošā tiesiskā regulējuma un uzraudzības prakses novērtējumu. Viens no K. Jännäri ieteiktajiem uzlabojumiem bija valsts kredītu reģistra izveidošana FME ietvaros, lai samazinātu sistēmas kredītriskus. Viņa ziņojumā tika ieteikts arī izveidot stingrākus noteikumus un praksi attiecībā uz lieliem riska darījumiem un saistītajiem aizdevumiem, kā arī veikt vairāk klātienes pārbaužu, lai pārbaudītu no attāluma veikto uzraudzību un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz kredītrisku, likviditātes risku un ārvalstu valūtas risku. Tika ieteikts arī pārskatīt un uzlabot noguldījumu garantiju sistēmu, cieši sekojot attīstībai ES.

(45)

Valdība pēc tam iesniedza likumprojektu Altingam, kas tika pieņemts un stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā ar Likumu Nr. 75/2010. Ar jauno likumu tika izdarīti būtiski grozījumi Likumā par finanšu uzņēmumiem. Vēlāk tika ieviesti vairāki citi grozījumi Likumā par finanšu uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz finanšu pakalpojumu regulējumu un uzraudzību. Šie grozījumi regulējumā sīkāk apskatīti pielikumā.

(46)

Neskatoties uz būtiskiem sasniegumiem finanšu nozares atjaunošanā, Islande turpina cīnīties ar 2008. gada rudens finanšu un valūtas krīzes sekām. Finanšu krīze ir atklājusi dažādus trūkumus un nepilnības finanšu sistēmā, kas jārisina, lai atjaunotu sabiedrības uzticību. Šķiet acīm redzami, ka Islande, tāpat kā daudzas citas valstis, kuras smagi skārusi finanšu krīze, saskaras ar daudzām grūtībām pielāgot finanšu pakalpojumu tiesisko un darbības vidi, lai atbalstītu dzīvotspējīgu un efektīvu finanšu sistēmu nākotnē un pēc iespējas samazinātu risku, ka sistēmiski satricinājumi turpmāk varētu atkārtoties.

(47)

Akūtākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Islandes finanšu uzņēmumi, ir saistītas ar to, ka bankas darbojas saudzīgā vidē ar kapitāla kontroli un vispārējo noguldījumu garantiju. Bankām tagad jāsagatavojas darboties vidē, kas vairāk pakļauta riskam, kāda tā būs, kad kapitāla kontrole tiks atcelta un noguldījumu garantijas no jauna tiks piemērotas saskaņā ar attiecīgo ES/EZZ direktīvu noteikumiem (19). Islandes iestādes ir uzsvērušas, ka, ieviešot jaunus noteikumus šajā jomā, jārīkojas īpaši piesardzīgi.

(48)

Cita liela problēma ir nepieciešamība turpmāk pielāgot tiesisko un normatīvo regulējumu, lai atbalstītu stabilu un efektīvu finanšu sistēmu, kas būtu saskaņota arī ar EEZ un starptautisko noteikumu attīstību (20).

(49)

Saskaņā ar jaunāko informāciju no Islandes iestādēm (21) konkurence finanšu tirgū kopš banku bankrota ir radikāli mainījusies. Finanšu uzņēmumu skaits ir samazinājies, jo vairākas krājbankas, komercbankas un specializēti aizdevēji tiek likvidēti vai ir apvienoti ar citiem uzņēmumiem (22). Finanšu uzņēmumu skaits turpina samazināties, nesenākie piemēri ir Landsbankinn un SpKef apvienošana 2011. gada martā, Íslandsbanki un Byr apvienošana 2011. gada decembrī un gaidāmā Landsbankinn un Svarfdaelir krājbankas apvienošana, ko Iestāde apstiprināja 2012. gada 20. jūnijā ar lēmumu par SpSv. Ar finanšu uzņēmumu skaita samazināšanos un lielākajām bankām pārņemot noguldījumus no bankām, kas tiek likvidētas, ir palielinājusies koncentrācija iekšzemes tirgū. No otras puses, jauno banku visuresošā klātbūtne EEZ finanšu tirgos ir daudz mazāka salīdzinājumā ar to priekšgājējām, jo starptautiskās banku operācijas ir likvidētas.

(50)

Turklāt iekšzemes tirgus ir ievērojami samazinājies, jo daži pakārtotie tirgi ir izzuduši vai to stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Vērtspapīru tirgus gandrīz pilnīgas izzušanas un kapitāla kontroles ieviešanas dēļ ir samazinājušās operācijas vērtspapīru un valūtas tirgos, un tā rezultātā ir ierobežotas ieguldījumu iespējas. Ar ieguldījumu apjomu ekonomikā vēsturiski zemā līmenī un mājsaimniecību un uzņēmumu vispārēji augsto aizņemto līdzekļu apjoma līmeni pieprasījums pēc kredīta ir mazs. Kopš sabrukuma bankas ir centušās pievērsties galvenokārt iekšējām problēmām un aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanai, kā arī dažu lielāko korporatīvo klientu pārstrukturēšanai.

(51)

Pirms finanšu krīzes krājbanku kopējā tirgus daļa noguldījumos bija aptuveni 20–25 %. Tagad tā ir sarukusi līdz aptuveni 2–4 %. Tirgu atstājošo krājbanku un komercbanku zaudētās tirgus daļas ieguva trīs lielākās komercbankas Arion Bank, Íslandsbanki un Landsbankinn. Tagad trim lielajām bankām kopā pieder aptuveni 90–95 % no tirgus salīdzinājumā ar 60–75 % iepriekš, un Landsbankinn tirgus daļa ir nedaudz lielāka. Bez 10 reģionālajām krājbankām, kurām pašlaik pieder aptuveni 2–4 % no tirgus, vienīgais cits tirgus dalībnieks ir pārstrukturētā MP Bank  (23) ar tirgus daļu aptuveni 1–5 %.

(52)

Tādējādi Islandes finanšu tirgus kļuva izteikti oligopols un trīs lielākie uzņēmumi kopā varēja iegūt dominējošu stāvokli tirgū. Islandes Konkurences iestāde (“ICA”) uzskata, ka pastāv ievērojami šķēršļi iekļūšanai Islandes banku tirgū. Tam ir kaitējoša ietekme uz konkurenci. Pastāv arī konkrēti traucējumi patērētājiem mainīt bankas. Turklāt Islandes iestādes atzina, ka ar Islandes mazo un netirgojamo valūtu Islandes kronu saistītie valūtas maiņas kursa riski ir papildus ierobežojuši konkurenci un atturējuši ārvalstu bankas un uzņēmumus ienākt Islandes tirgū.

(53)

ICA pēdējā laikā ir pievērsusi uzmanību konkrētam jautājumam par IT infrastruktūru banku operācijām un banku sadarbību šajā saistībā. Tas attiecas uz finanšu iestāžu kopīgo īpašumu – IT pakalpojumu sniedzēju Reiknistofa bankanna (Islandes banku datu centru RB). Šis temats ir ietverts attiecīgā gadījuma novērtējumā un bija viens no jautājumiem, ko Iestāde apsprieda ar Islandes iestādēm un bankām.

(54)

RB ir trīs galveno Islandes banku, divu krājbanku, Islandes krājbanku asociācijas un trīs Islandes galveno maksājumu karšu apstrādātāju kopīgs īpašums. Landsbankinn pieder 36,84 % no akcijām RB, Íslandsbanki – 29,48 % un Arion Bank – 18,7 %. Tātad trim komercbankām kopā pieder 85,02 % no RB akcijām. RB klienti ir tā īpašnieki, Islandes Centrālā banka un citas finanšu iestādes, kā arī valdības un publiskā sektora struktūras. Banku sadarbība šajā jomā ir plaša, jo RB ir izveidojis tīrvērtes un norēķinu sistēmu Islandē. Tas sniedz arī daudzus banku pamatpakalpojumu risinājumus, kas attiecas uz daudziem lietotājiem, un tos izmanto lielākā daļa Islandes banku. Turklāt RB pārvalda e-rēķinu un e-maksājumu sistēmu uzņēmumiem un privātpersonām.

(55)

ICA uzskata, ka sabrukums 2008. gadā ir padarījis īpaši neaizsargātas mazākās bankas un krājbankas. Mazākiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamie IT pakalpojumi bija ļoti nozīmīgi, jo tos var uzskatīt par vienu no šķēršļiem jauniem tirgus dalībniekiem, lai iekļūtu tirgū. IT pakalpojumu platformu attiecībā uz lielākajiem finanšu uzņēmumiem lielā mērā ir nodrošinājis RB un attiecībā uz krājbankām un mazākiem tirgus dalībniekiem – Teris. Pēc daudzu mazo finanšu uzņēmumu slēgšanas pēdējos gados Teris zaudēja nozīmīgu savu ieņēmumu daļu, kā rezultātā 2012. gada janvārī tas pārdeva RB dažus no saviem IT risinājumiem. Kā apgalvo RB un Teris, šā darījuma mērķis cita starpā bija nodrošināt pastāvīgu IT pakalpojumu sniegšanu mazākiem finanšu uzņēmumiem.

(56)

ICA ir izmeklējusi divus gadījumus attiecībā uz RB. Pirmkārt, vai banku un citu finanšu uzņēmumu kopīga atbildība un sadarbība attiecībā uz RB būtu jāuzskata par aizliegtu vienošanos saskaņā ar Islandes Likuma par konkurenci 10. pantu. Otrkārt, RB iegādāto Teris lielāko aktīvu saderība tiek novērtēta saskaņā ar tā paša likuma noteikumiem attiecībā uz apvienošanu. Tomēr 2012. gada maijā šo divu gadījumu izskatīšana tika izbeigta ar strīda izšķiršanu starp RB un tā īpašniekiem, no vienas puses, un ICA, no otras puses (24).

(57)

Bez iepriekš minētajām bažām, kas attiecas tieši uz Islandes finanšu tirgu, ICA ir īpaši norādījusi uz nepieciešamību bez nepamatotas kavēšanās pabeigt strādājošu uzņēmumu (25) pārdošanu un pārstrukturēšanu. Bankas ir pārņēmušas daudzus strādājošus uzņēmumus (kā šo uzņēmumu kreditori) to lielo parādu dēļ pēc 2008. gada ekonomikas krīzes. ICA uzskata, ka var rasties interešu konflikts, ja bankas sniedz finanšu pakalpojumus uzņēmumiem, kuri vienlaicīgi ir to īpašums. ICA uzskata, ka tieša vai netieša banku līdzdalība (26) ir visizplatītākā un bīstamākā konkurences problēma pēc finanšu krīzes, jo tā ietekmē gandrīz visus uzņēmumus un nozares Islandē. ICA uzskata, ka straujāka uzņēmumu pārstrukturēšana uzlabotu konkurenci finanšu tirgū. Gadījumos, kad uz banku iesaistīšanos to korporatīvo klientu pārstrukturēšanā ir attiekušās paziņošanas prasības saskaņā ar valsts īstenotu apvienošanas kontroli, ICA šajā saistībā bieži ir izveidojusi nosacījumus attiecībā uz banku līdzdalību. Tomēr visaptverošs problēmu risinājums šķiet sarežģīts, jo tas attiecas galvenokārt uz Islandes uzņēmējdarbības nozares aizņemto līdzekļu lielo īpatsvaru.

(58)

Visas trīs komercbankas, t. i., Arion Bank, Íslandsbanki un Landsbankinn, savos iesniegtajos dokumentos Iestādei ir izteikušas viedokli, ka konkurences apstākļos Islandes finanšu tirgū kopš 2008. gada rudens nav notikušas būtiskas izmaiņas, kas radītu bažas. Tirgū valdīja efektīva konkurence bez jebkādas norādes uz trīs lielāko dalībnieku slepenu rīcību. Pārbaudot konkurences apstākļus tirgū, ICA nav pievērsusi uzmanību dažiem galvenajiem faktoriem, piemēram, tam, ka ārvalstu bankas jau sen aktīvi konkurē ar Islandes bankām finanšu pakalpojumu sniegšanā tādiem lielākajiem klientiem kā uzņēmumiem, kas galvenokārt veic eksporta darbības (zivsaimniecībām, energoietilpīgai nozarei utt.), kā arī valsts un pašvaldību darbībai.

(59)

Tomēr šis viedoklis ir pretrunā Islandes iestāžu iesniegtajos dokumentos izteiktajam viedoklim, kā norādīts iepriekš minētajā ekonomikas lietu ministra ziņojumā Altingam, un ICA viedoklim. Turklāt, kā aprakstīts turpmāk, Landsbankinn, neskatoties uz dažām atrunām attiecībā uz konkurences apstākļu analīzi, nolēma noteikt konkrētas saistības ar mērķi ierobežot konkurences kropļošanu saistībā ar attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Šīs saistības ir uzskaitītas pielikumā.

(60)

Kā aprakstīts iepriekš, Landsbanki bankrotēja 2008. gadā tāpat kā divas citas lielas Islandes komercbankas Glitnir un Kaupthing. Lai nodrošinātu iekšzemes banku nozares darbības turpināšanos, Islandes iestādes veica konkrētus pasākumus un, lai atjaunotu dažas (vecās) Landsbanki operācijas, izveidoja un kapitalizēja New Landsbanki (tagad pārsaukta par Landsbankinn), kas sīkāk aprakstīts turpmāk.

(61)

Pirms finanšu krīzes 2008. gadā Landsbanki bija otrā lielākā banka Islandē. Tās bilance 2008. gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza ISK 3970 miljardus, un tā paša gada pirmajā pusē tās peļņa pirms nodokļiem bija ISK 31 miljards. Bankas publicētajā uzņēmējdarbības stratēģijā (27) bija paredzēts pārveidot banku no vietēja mēroga komercbankas, kas darbojas tikai Islandē, “par augsti ienesīgu banku, kas veic korporatīvās un investīciju bankas operācijas austrumos – visā Eiropā un rietumos – pāri Atlantijas okeānam”. Landsbanki 2000. gadā sāka savu darbību ārvalstīs, iegādājoties 70 % no turējumiem Heritable Bank Londonā, un turpmākajos gados banka ievērojami pieauga, gan veicot iegādes, gan izveidojot filiāles ārvalstīs. Pirms bankrota bankai bija 7 galvenie meitasuzņēmumi Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Luksemburgā, Francijā/Vācijā un pašā Islandē. Tai bija arī filiāles Apvienotajā Karalistē (kurām savukārt bija biroji Nīderlandē, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), Kanādā, Norvēģijā un Somijā un pārdošanas birojs Honkongā.

(62)

Landsbanki pārņēmēja banka Landsbankinn ir universāla banka, kas piedāvā visaptverošu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām, mājsaimniecībām, uzņēmumiem un profesionāliem ieguldītājiem Islandē. Landsbankinn ir lielākā banka Islandē. Tās kopējie aktīvi 2011. gada beigās bija ISK 1135 miljardi un tai bija 1142 darbinieki. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu Landsbankinn galvenokārt darbojas turpmāk minētajās jomās.

(63)

Maza apjoma bankas pakalpojumu struktūrvienība sniedz visus parastos pakalpojumus privātpersonām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā ir bankas lielākā struktūrvienība ar 520 darbiniekiem, no kuriem 410 darbinieki strādā dažādās filiālēs. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Landsbankinn maza apjoma bankas pakalpojumu tirgus daļa ir [> 25] %.

(64)

Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienība apkalpo lielus uzņēmumus un pašvaldības un vada lielākos finansēšanas projektus. Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienības trīs nodaļas nodarbojas ar aizdevumiem: Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nodaļa, Zivsaimniecību un jūras dzīvnieku nodaļa un Būvniecības un citu kredītu pārvaldības nodaļa. Struktūrvienībā ir 40 darbinieki. Saskaņā ar Islandes iestāžu iesniegto informāciju Landsbankinn tirgus daļa šajā tirgus segmentā ir [> 30] %.

(65)

Kases operāciju struktūrvienība ir atbildīga par bankas likviditāti un finansējumu, pārvalda tirgus risku, tirgvedību ārvalstu valūtas (“FX”) tirgū, naudas tirgu un biržas sarakstā iekļautajiem vērtspapīriem. Tirgu struktūrvienība nodarbojas ar FX pārdošanu un vērtspapīru starpniecības darījumiem obligācijās, pašu kapitālā un atvasinātos finanšu instrumentos profesionāliem klientiem.

(66)

Aktīvu pārvaldības struktūrvienībā ir trīs apakšnodaļas – Trešo personu aktīvu pārvaldības nodaļa, Bankas pakalpojumu privātpersonām nodaļa un Finanšu konsultāciju pakalpojumu nodaļa.

(67)

Islandes iestādes ir iesniegušas pārskatu par galvenajām izmaiņām, kuras jau ir ieviestas un kuras Iestāde uzskata par būtiskām tās pašreizējā novērtējuma mērķiem.

(68)

Kā minēts iepriekš, Landsbanki uzņēmējdarbības stratēģijā bija paredzēts paplašināt tās uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā, un no 2004. gada bankas galvenais mērķis bija palielināt starptautiskos ieguldījumus un paplašināties korporatīvo banku pakalpojumu tirgos, kas pievēršas pakalpojumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2005. gadā tika atvērta filiāle Londonā, kas sākotnēji pievērsās aizņemto līdzekļu finansēšanai un uz aktīviem balstītiem aizdevumiem. Vēlāk atvērtās filiāles Kanādā, Somijā, Norvēģijā un pārdošanas birojs Honkongā sākotnēji pievērsās uz aktīviem balstītiem aizdevumiem un tirdzniecības finansēšanai. Šīs stratēģijas mērķis (28) bija dažādot aizdevumu portfeli attiecībā uz valstīm un sektoriem. Šīs stratēģijas ieviešanas rezultātā aizdevumi ārvalstu uzņēmumiem bija vislielākā daļa no bankas operācijām. Gandrīz puse no Landsbanki un tās filiāļu 2 644 darbiniekiem 2008. gada septembrī strādāja ārpus Islandes.

1. diagramma

Aktīvu sadalījums pa reģioniem – 2008. gada 1. un 2. ceturksnis

(69)

Ģeogrāfiskā ziņā 54 % no kopējiem aktīviem (ISK 3970 miljardi 2008. gada 1. un 2. ceturksnī), kā parādīts iepriekš diagrammā, bija izvietoti ārpus Islandes. Turklāt 41 % no ieņēmumiem 2008. gada pirmajā pusē bija no Islandes, 34 % no Apvienotās Karalistes un Īrijas, 6 % no Luksemburgas un 15 % no citiem reģioniem.

(70)

Turpmākajā diagrammā redzams, ka 2008. gada pirmajā pusē (pēdējie bankai pieejamie dati) lielākā daļa no Landsbanki peļņas pirms nodokļiem – ISK 31 miljards – bija no investīciju un korporatīvajiem bankas pakalpojumiem. Gados pēc bankas privatizācijas (2002. gadā) peļņa pirms nodokļiem no maza apjoma bankas pakalpojumiem pakāpeniski samazinājās.

2. diagramma

Peļņas sadalījums pa uzņēmējdarbības segmentiem – 2008. gada 1. un 2. ceturksnis

(71)

Jaunā banka Landsbankinn pievēršas tikai darbībām Islandē. Tā nav starptautiski orientēta banka pretēji tās priekšgājējai bankai un pretēji Landsbanki, kuras izaugsmes pamatā bija dažādi finansējuma veidi, lielā mērā balstoties uz visā pasaulē pārdotām nenodrošinātām obligācijām, tās finansējums ir balstīts galvenokārt uz noguldījumiem. Tas ierobežo Landsbankinn izaugsmes potenciālu.

(72)

Turklāt sadalījums starp ārvalstu un iekšzemes aktīviem ievērojami samazināja Landsbankinn bilances apjomu salīdzinājumā ar Landsbanki:

1. tabula

Landsbanki (LBI) un Landsbankinn bilances

(73)

Kā uzskatāmi parādīts iepriekš, atsaucoties uz diviem svarīgākajiem posteņiem aktīvu pusē, Landsbankinn sākotnējā bilance bija tikai aptuveni 25 % no Landsbanki bilances 2008. gada 30. jūnijā. Landsbankinn kopējie aktīvi 2011. gada beigās bija ISK 1135 miljardi.

(74)

Attiecībā uz darbiniekiem samazinājums ir vairāk nekā 55 % (no 2644 uz 1142 darbiniekiem).

—

Likums Nr. 125/2008 par valsts kases līdzekļu izmantošanas atļauju neparastos finanšu tirgus apstākļos utt., parasti saukts par Likumu par ārkārtas stāvokli

(75)

Likums par ārkārtas stāvokli ļāva FME iestādei iejaukties “ārkārtas apstākļos” un pārņemt finanšu iestāžu pilnvaras akcionāru sapulcēs un padomes sanāksmēs un lemt par to aktīvu un pasīvu izvietošanu. FME bija piešķirtas pilnvaras arī iecelt tās pārņemto finanšu uzņēmumu strīdu izšķiršanas komitejas, kas ietvēra pilnvaras akcionāru sapulcēs. Iestāžu likvidēšanā minētais likums dod prioritāti noguldījumu turētāju prasībām un noguldījumu garantiju sistēmām. Likums piešķir arī pilnvaras Islandes Finanšu ministrijai izveidot jaunas bankas. Likums par ārkārtas stāvokli ietver grozījumus Likumā Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem, Likumā Nr. 87/1998 par finanšu darbību oficiālu uzraudzību, Likumā Nr. 98/1999 par noguldījumu garantijām un ieguldītāju kompensācijas sistēmu un Likumā Nr. 44/1998 par mājokļu jautājumiem.

(76)

Islandes iestāžu intervence pēc Landsbanki bankrota tika aprakstīta iepriekš, un sīkāk tā ir aprakstīta lēmumā par procedūras uzsākšanu. Intervences būtību apkopojošā veidā var izklāstīt šādi.

(77)

FME2008. gada 7. oktobrī pārņēma Landsbanki kontroli, un 2008. gada 9. oktobrī iekšzemes pasīvi un iekšzemes aktīvi (lielākā daļa) tika pārvesti uz New Landsbanki. Šīs pārvešanas dēļ vecajai bankai/tās kreditoriem bija jāizmaksā kompensācija par to īpašumu, atlīdzinot aktīvu un pasīvu starpības summu. Tomēr noteikt šo starpību izrādījās grūti un laikietilpīgi, valsts piešķīra nelielu sākotnējo kapitālu, kā arī uzņēmās saistības vajadzības gadījumā piešķirt papildu kapitālu. Starp valsti un vecās bankas kreditoriem 2009. gada 15. decembrī tika panākta vienošanās, saskaņā ar kuru valsts pārņēma 81,33 % no akciju daļas bankā (ar kapitāla iepludināšanu ISK 121 225 miljardu apmērā), bet Landsbanki kreditori parakstījās uz 18,67 % no jaunajām akcijām. Kompensācijas izmaksāšana kreditoriem par pārvestajiem aktīviem saskaņā ar vienošanos starp valsti un kreditoriem galvenokārt ir atkarīga no iespējamās obligācijas, kas aprakstīta turpmāk. Iestāde datumu, kurā noslēgta vienošanās – 2009. gada 15. oktobri –, uzskata par 5 gadu pārstrukturēšanas perioda sākumu, un periods attiecīgi ilgs līdz 2014. gada 15. oktobrim.

(78)

Nākamajā iedaļā aprakstīti šie valsts intervences aspekti, kas ir novērtējamie atbalsta pasākumi saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu.

(79)

Valsts divas reizes piešķīra 1. līmeņa kapitālu – pirmo reizi 2008. gadā, kad tika izveidota New Landsbanki, un otro reizi 2009. gadā, kad banka tika pilnībā kapitalizēta pēc vienošanās noslēgšanas ar vecās bankas kreditoriem.

(80)

Valsts piešķīra ISK 775 miljonus (29) (EUR 5 miljonus) skaidrā naudā kā sākotnējo kapitālu jaunajai bankai. Turklāt tā uzņēmās saistības piešķirt līdz ISK 200 miljardiem jaunajai bankai apmaiņā pret visu tās pašu kapitālu. Šī summa tika aprēķināta kā 10 % no līdzīga apjoma bankas riska svērto aktīvu bilances, un tā tika oficiāli iekļauta 2009. gada valsts budžetā kā valdības līdzekļu piešķīrums, lai risinātu ārkārtēju situāciju finanšu tirgos. Šis kapitāla piešķīrums bija paredzēts kā atbilstošs nodrošinājums bankas darbībai līdz brīdim, kad būtu iespējams atrisināt problēmas saistībā ar tās galīgo rekapitalizāciju, ietverot tās sākotnējās bilances apmēru, balstoties uz novērtēto kompensāciju, kas maksājama vecajai bankai par aktīviem, kas no tās pārvesti.

(81)

Islandes valdība 2009. gada 20. jūlijā paziņoja, ka tā ir noteikusi Landsbankinn kapitalizācijas bāzi un vienojusies par procesu, kā vecajām bankām tiks izmaksāta kompensācija par neto aktīvu pārvešanu. Tā paziņoja arī, ka valsts kapitalizēs jauno banku. Galīgā vienošanās par kapitalizāciju tika noslēgta 2009. gada 15. decembrī (par kopējo summu ISK 150 miljardi, no kuriem valsts piešķīra ISK 121,225 miljardus) kopā ar vienošanos attiecībā uz kompensāciju kreditoriem par to aktīvu un pasīvu neto vērtību, kas pārvesti uz Landsbankinn. Kā aprakstīts iepriekš, FME noteiktās kapitāla prasības izvirzīja noteikumu, ka Landsbankinn jāpatur vismaz 12 % no 1. līmeņa pamata kapitāla (30) un papildus 4 % no 2. līmeņa kapitāla kā riska svērto aktīvu rādītāju. Kad 2010. gada 20. janvārīLandsbankinn tika oficiāli kapitalizēta, bankas 1. līmeņa pamata kapitāls bija aptuveni 15 %. FME piešķīra pagaidu atvieglojumu no 16 % (kopumā) prasības ar nosacījumu, ka tiks iesniegts pieņemams plāns, kurā uzskatāmi parādīts, kā tiks sasniegta pilna summa. Banka 2010. gada jūnijā ziņoja, ka tās 1. līmeņa pamata kapitāls pārsniedza 16 %, un, balstoties uz to, FME pastāvīgi atbrīvoja Landsbankinn no prasības turēt 2. līmeņa kapitālu, kamēr tās 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs saglabājas virs 16 %.

(82)

Pēc šīs vienošanās sekoja ilgs un sarežģīts sarunu process, kā rezultātā 2009. gada 10. oktobrī starp pusēm tika noslēgta pamata vienošanās un 2009. gada 20. novembrī tika apstiprināts detalizētāku nosacījumu kopums attiecībā uz parāda instrumentiem. Pēc tam puses tikās vairākās sanāksmēs, un šajās pārrunās pamata nosacījumi tika grozīti un attiecīgi atspoguļoti dokumentos. Galīgā vienošanās ietver attiecīgi euro, sterliņu mārciņās un ASV dolāros denominētu trīs obligāciju emitēšanu par kopējo summu, kas līdzvērtīga ISK 260 miljardiem, un tā ietver arī Landsbanki (vai faktiski vecās bankas kreditoru) sākotnējo (un, iespējams, īslaicīgu) 18,67 % līdzdalību Landsbankinn  (31).

(83)

Turklāt, ņemot vērā ievērojamo nenoteiktību par pārvesto aktīvu vērtību, Landsbankinn piekrita emitēt Landsbanki iespējamo obligāciju (saistītu ar tās dalību pašu kapitālā), kuras galīgais apmērs netiks noteikts līdz 2013. gada 31. martam vai pat vēlāk. Pēc iespējamās obligācijas galīgā apmēra noteikšanas Landsbanki akcijas vai to daļa var tikt nodotas Islandes valdībai (32).

(84)

Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (33) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (34), Islande pieņēma Likumu Nr. 98/1999 par noguldījumu garantijām un ieguldītāju kompensācijas sistēmu un ar to izveidoja tā saukto Noguldītāju un ieguldītāju garantiju fondu (“TIF”). Fondam līdzekļus katru gadu piešķīra bankas, aprēķinot pēc kopējiem noguldījumiem attiecīgajā bankā.

(85)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju papildus banku glābšanas pasākumiem, ko Islandes valdība īstenoja 2008. gada rudenī, tās gatavojās nodrošināt turpmāku ticamību un sniegt mierinājumu sabiedrībai kopumā attiecībā uz tās noguldījumu drošību krīzes gadījumā. Tādējādi tās piešķīra papildu nodrošinājumu valsts noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās ārpus Likuma Nr. 98/1999, ar kuru ievieš noguldījuma garantiju saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK un ieguldītāju kompensāciju saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, darbības jomas.

(86)

Premjerministra biroja 2008. gada 6. oktobra paziņojumā bija noteikts: “Islandes valdība uzsver, ka noguldījumi iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē tiks pilnībā nosegti” (35). Šo paziņojumu vēlāk atkārtoja pašreizējā premjerministra birojs 2009. gada februārī un decembrī. (36) Turklāt uz to bija atsauce nodomu vēstulē, ko Islandes valdība 2010. gada 7. aprīlī nosūtīja Starptautiskajam Valūtas fondam (tā tika publicēta Ekonomikas lietu ministrijas un SVF tīmekļa vietnēs) (un tas tika atkārtots turpmākā 2010. gada 13. septembra nodomu vēstulē). Vēstulē (ko parakstīja Islandes premjerministrs, finanšu ministrs, ekonomikas lietu ministrs unCBI vadītājs) teikts: “Pašlaik mums saglabājas saistības pilnībā aizsargāt noguldītājus, bet, kad būs nodrošināta finansiālā stabilitāte, mēs plānojam pakāpeniski atcelt šo vispārējo garantiju.” (37) Turklāt 2011. gada budžeta likumprojekta iedaļā, kas attiecas uz valsts garantijām, zemsvītras piezīmē saistībā ar Islandes valdības paziņojumu minēta atsauce, norādot, ka noguldījumiem Islandes bankās piemēro valsts garantiju (38).

(87)

Arī pašreizējā ekonomikas lietu ministra un bijušā finanšu ministra Steingrímur Sigfússon (2009.–2011. gads) nesenā paziņojumā Islandes parlamenta debatēs par valdības izdevumiem saistībā ar Landsbankinn veikto SpKef pārņemšanu iepriekš minētais atkārtots vēlreiz. Ministrs uzskata, ka šajā saistībā jāņem vērā valsts 2012. gada rudens paziņojums, ka visiem noguldījumiem krājbankās un komercbankās būtu jābūt drošiem un aizsargātiem. “Kopš tā laika darbs visās institūcijās ir bijis balstīts uz to (t. i., uz šo paziņojumu), un diemžēl ir pareizi, ka šis (t. i., maksājumi saistībā ar SpKef) būs viens no lielākajiem rēķiniem, ko valsts ir samaksājusi tiešā veidā kā izmaksas noguldījumu nodrošināšanai visiem Suðurnes iedzīvotājiem … un visiem SpKef klientiem Rietumfjordos un rietumu un ziemeļrietumu apgabalā …. Es nedomāju, ka kāds uzskatīja, ka noguldījumu turētājiem šajos apgabalos būtu jāpiemēro citāda pieeja nekā pārējiem iedzīvotājiem, tāpēc valstij šajā saistībā nebija īpašas izvēles.” (39)

(88)

Islandes valdība uzskata, ka papildu noguldījumu garantija tiks atcelta pirms pilnīgas kapitāla kontroles atcelšanas, kas, kā apgalvo Islandes iestādes, pašlaik ir paredzēta 2013. gada beigās.

(89)

Keflavik krājbankas kapitāla pozīcija 2009. gada martā bija zemāka par obligāto minimumu. Islandes iestādes uzskata, ka to daļēji radīja iepriekš aprakstītā finanšu satricinājuma tālākā ietekme un arī ekonomiskās krīzes īpaši spēcīgā ietekme reģionos, kuros bankas darbojās.

(90)

Šī banka piedāvāja krājkontus un aizdevumus maza apjoma klientiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Papildus tādiem parastajiem finanšu pakalpojumiem kā maksājumu pakalpojumi, uzkrāšanas pakalpojumi, bankas pakalpojumi mājsaimniecību asociācijām, premium banking, tiešsaistes bankas pakalpojumu un bankomātu pakalpojumi tā piedāvāja arī aktīvu pārvaldību un vērtspapīru starpniecības darījumus. Tās galvenā pārvalde bija Ķeblavikā, un bankai bija 16 filiāles Dienvidu Zemes apgabalā, Rietumfjordos, Hvammstangi un Oulafsvikā. Bankai bija aptuveni 3 % tirgus daļa, rēķinot pēc kopējiem noguldījumiem finanšu iestādēs Islandē.

(91)

Pēc tam, kad CAD koeficients bija nokrities zem obligātā minimuma, FME bankai piešķīra atkārtotus pagarinājuma periodus, lai tā reorganizētu tās finanses sadarbībā ar tās kreditoriem un atjaunotu tās kapitāla bāzi līdz 16 % minimumam. Pēdējais termiņš Keflavik krājbankas kapitāla bāzes paaugstināšanai beidzās 2010. gada 21. aprīlī. Keflavik krājbanka ar 2010. gada 22. aprīļa vēstuli informēja FME, ka daļa no krājbankas kreditoriem ir noraidījuši finanšu reorganizācijas priekšlikumus, un, ņemot vērā tā brīža bankas situāciju, FME bija jāpārņem bankas operācijas.

(92)

Nākamajā dienā finanšu ministrs saskaņā ar FME lēmumu izveidoja jaunu finanšu uzņēmumu Spkef, kas pārņēma Keflavik krājbankas operācijas. Krājbankas noguldījumi, daļa no tās pasīviem un lielākā daļa no tās aktīviem tika pārvesti uz jauno uzņēmumu, kas nekavējoties sāka veikt operācijas.

(93)

Islandes iestādes apgalvo, ka sākotnēji bija nodoms atjaunot Spkef dzīvotspēju ar kapitāla iepludināšanu, tādējādi padarot to dzīvotspējīgu ilgtermiņā. Tomēr 2011. gada februārī un pēc turpmākas ekonomisko apstākļu pasliktināšanās reģionos, kuros darbojās Spkef, Spkef vadība un padome novērtēja finanšu atšķirību starp attiecīgajām noguldījumu un aktīvu vērtībām par ISK 11,2 miljardiem, kas nozīmēja, ka bija nepieciešami ISK 19,4 miljardi, lai atbilstu FME CAD koeficienta prasībām. Islandes iestādes uzskata, ka šis aprēķins bija daudz zemāks par iepriekšējiem novērtējumiem un turklāt attiecīgi tika ņemti vērā mazāki līdzekļi situācijas glābšanai.

(94)

Vienošanās starp Landsbankinn un Islandes iestādēm tika noslēgta 2011. gada 5. martā, ar kuru Spkef operācijas, aktīvi un pasīvi tika apvienoti ar Landsbankinn. Islandes iestādes uzskata, ka tā bija labākā rīcība, lai saglabātu finanšu stabilitāti un aizsargātu klientu, kreditoru un Islandes valsts intereses, jo bija sasniegts pietiekams Landsbankinn kapitāla atbilstības koeficients, lai pārņemtu Spkef bez papildu valsts ieguldījuma. Islandes iestādes apgalvo, ka Spkef negatīvā aktīvu stāvokļa kompensēšana (pret noguldījumu saistībām) jebkurā gadījumā bija nepieciešama noguldījumu garantijas dēļ. Tādējādi vienošanās starp Landsbankinn un Islandes valsti par pārņemšanu ietvēra valsts saistības kompensēt Spkef negatīvo aktīvu stāvokli. Tas ir īpašs mehānisms, lai noteiktu šo starpību, un, tā kā tas ir saistīts ar valsts saistību tvērumu, saskaņā ar kuru, ja nav iespējams abpusēji vienoties par novērtējuma rezultātiem, strīds tiktu nodots arbitrāžas komitejai.

(95)

Tā kā vienošanās puses nespēja vienoties par starpību starp pārvestajiem aktīviem un pasīviem, šis uzdevums tika uzticēts iepriekš minētajai arbitrāžas komitejai. Komiteja 2012. gada 8. jūnijā pabeidza savu darbu un nolēma, ka Landsbankinn izmaksājamā kompensācija pēc Spkef noguldījumu un aktīvu pārņemšanas ir ISK 19,2 miljardi (40) Islandes iestādes uzskata, ka šī kompensācija tiks izmaksāta valsts kases obligācijās.

(96)

Attiecībā uz Sparisjodur Svarfdaela notikumi pirms 2011. gada aprīļa, kas saistīti ar tās finanšu grūtībām un Islandes valsts intervenci, tika aprakstīti iepriekš minētajos lēmumos par krājbankām. Iestāde pēc tam notikušo Landsbankinn veikto iegādi aprakstījusi un apstiprinājusi iepriekš minētajā lēmumā par SpSv.

(97)

Islandes valdība piešķīra valsts atbalstu SpSv, 2011. gada aprīlī emitējot subordinētu aizdevumu, kā arī nokārtojot CBI prasības pret SpSv. Šīs prasības tika konvertētas uz uzņēmumu “Islandes valsts finanšu ieguldījumi” (“ISFI”) pārvestā garantiju kapitālā. Šie glābšanas pasākumi tika uzskatīti par īslaicīgi saderīgiem ar EEZ līgumu, balstoties uz lēmumiem par krājbankām, ar nosacījumu, ka tiks iesniegts SpSv pārstrukturēšanas plāns. Tā kā Landsbankinn ir pārņēmusi visus SpSv aktīvus un operācijas, kuru apmērs ir aptuveni 0,311 % no Landsbankinn aktīviem saskaņā ar tās pašas dienas rādītājiem, Iestāde uzskata, ka Landsbankinn pārstrukturēšanas plāns ir apvienotās struktūras pārstrukturēšanas plāns.

(98)

Islandes iestādes 2011. gada 31. martā iesniedza Landsbankinn pārstrukturēšanas plānu. Islandes iestādes plānu grozīja, atjaunināja un 2012. gada 23. maijā iesniedza vēlreiz (šeit turpmāk “pārstrukturēšanas plāns”).

(99)

Pārstrukturēšanas plānā risināti būtiski dzīvotspējas, sloga sadalījuma un konkurences kropļošanas ierobežojumu jautājumi. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu Landsbankinn pievērsīsies savai pamata uzņēmējdarbībai un mājsaimniecībām un uzņēmumiem paredzēto aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanai.

(100)

Kā norādīts iepriekš, Iestāde uzskata, ka pārstrukturēšanas periods ilgs līdz 2014. gada 15. decembrim.

(101)

Islandes iestādes un banka uzskata, ka Landsbankinn pārstrukturēšana nodrošinās tās atgriešanos stabilas bankas statusā ar pietiekamu finansējumu un stabiliem kapitāla rādītājiem, lai tā varētu saglabāt savu lomu kā kredīta piegādātāja reālajai ekonomikai. Balstoties uz pārstrukturēšanas plānā iekļauto informāciju un rakstiskajām atbildēm uz Iestādes jautājumiem, tas tiks sasniegts ar šādiem konkrētiem pasākumiem:

(102)

Pirms sīkāk tiek aprakstīti iepriekš minētie pasākumi, īsi jāpaskaidro bankas viedoklis par to, kā pārstrukturēšanas plānā ir risināti trūkumi, kuru rezultātā bankrotēja Landsbanki. Banka apgalvo, ka, lai gan Landsbankinn pamatā ir Landsbanki iekšzemes operācijas, tā ir cita banka.

(103)

Islandes iestādes norāda, ka trūkumi, kas bija raksturīgi Landsbanki pirms banku sistēmas sabrukuma, ir sīki apskatīti iepriekš aprakstītajā īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Turklāt banka uzsver, ka faktori, kas noveda pie bankrota, bija jo īpaši vāja riska pārvaldība, pārmērīga gatavība uzņemties risku, neparasti cieša saistība starp īpašniekiem un lielākajiem aizņēmējiem, pārāk liela izaugsme pārāk īsā laikposmā, pieredzes trūkums pasaules tirgos, viegli aizdevumu izsniegšanas noteikumi, iekšējo pārbaužu un kontroles trūkums un trūkumi uzņēmējdarbības kultūrā un stratēģijā. Tā arī apgalvo, ka bankas uzņēmējdarbības modelis ir būtiski mainīts, kopš Landsbankinn 2008. gada rudenī uzsāka veikt operācijas, un iepriekš minētie faktori bija pamatā jaunas bankas stratēģijas un pārvaldības ieviešanai.

(104)

Bez gara pasākumu saraksta iekšējā darba procesu reorganizēšanai un galveno darbinieku nomainīšanas būtiskākās izmaiņas šķiet šādas: lielāka koncentrēšanās uz iekšzemes operācijām, jo īpaši uz maza apjoma bankas pakalpojumiem un filiāļu tīklu, ievērojami samazinātas investīciju bankas pakalpojumu darbības, uzsvars uz aizdevumu portfeļa pārstrukturēšanu, pārskatīta riska pārvaldība un lielāks korporatīvās atbildības nozīmīgums un atbilstība augstiem ētikas standartiem.

(105)

Tādējādi, lai gan Landsbankinn tāpat kā tās priekšgājēja banka sniedz plašu finanšu pakalpojumu klāstu Islandes tirgū, atšķirība starp banku situāciju pirms un pēc krīzes Landsbankinn gadījumā ir tāda, ka būtiskāk ir, “kā” banka veic uzņēmējdarbību (procesi, procedūras, dokumentācija, noteikumi un reglamentēšana), nevis “kādu” pakalpojumu un produktu klāstu tā piedāvā Islandē.

(106)

Kā minēts iepriekš, lielākā daļa no Landsbanki iekšzemes aktīviem un pasīviem 2008. gada oktobrī tika pārvesti uz Landsbankinn. Šā procesa rezultātā lielākā daļa no lielāko klientu parāda palika Landsbanki īpašumā, un tādējādi Landsbankinn nekad nav bijis tāds aizņemto līdzekļu īpatsvars, kāds bija Landsbanki. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tas nozīmē, ka bankas bilances aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas problēma būtībā tika atrisināta jau 2008. gada oktobrī.

(107)

Iepriekš aprakstīto kapitalizācijas pasākumu īstenošanas rezultātā un kopš bankas izveidošanas, jo īpaši aktīvu pārvērtēšanas (turpmāk aprakstīta sīkāk), vērojamās attīstības rezultātā Landsbankinn CAD koeficienti bija ievērojami augstāki par FME kapitāla prasībām. CAD koeficients pieauga no 13,0 % 2008. gada beigās līdz 15,0 % 2009. gada beigās, 19,5 % 2010. gada beigās un 21,4 % 2011. gada beigās.

(108)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu ir prognozēts, ka šis koeficients pārstrukturēšanas periodā turpmāk paaugstināsies un 2014. gada beigās sasniegs [> 20] %. Landsbankinn tādējādi paredz saglabāt kapitāla prasības ievērojami virs FME prasībām pārstrukturēšanas periodā un pēc tam. […].

(109)

Šajā periodā ir paredzams, ka bilance nedaudz samazināsies no aptuveni ISK 1135 miljardiem līdz ISK […] miljardiem. Bilances aktīvu pusē ievērojami samazināsies kapitāla vērtspapīru un pašu kapitāla instrumentu īpatsvars, iespējams, paredzētās strādājošo uzņēmumu pārdošanas rezultātā. Līdzīgi paredzams, ka līdz 2014. gadam samazināsies aizdevumu apjoms finanšu iestādēm par aptuveni […] %. Savukārt aizdevumu klientiem apmērs saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu palielināsies par aptuveni […] % līdz aptuveni ISK […] miljardiem.

(110)

Pasīvu pusē palielināsies noguldījumu īpatsvars (no pašreizējiem aptuveni ISK 444 miljardiem līdz ISK […] miljardiem), bet nodrošināto obligāciju un saistību pret finanšu iestādēm un CBI daļa samazināsies.

(111)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu un kā parādīts turpmāk 2. tabulā, Landsbankinn peļņa no pašu kapitāla kopš 2009. gada ir bijusi labvēlīga.

2. tabula

Iepriekšējā ROE

Turklāt pārstrukturēšanas plānā paredzēta šāda ROE atlikušajā pārstrukturēšanas periodā (3. tabula).

3. tabula

Prognoze par ROE

(112)

Šī prognoze ir pārstrukturēšanas plānā ietvertā sīkāka finanšu plānojuma rezultāts:

(113)

Islandes iestādes uzskata, ka Landsbankinn ļoti stabilā darbība kopš tās izveidošanas zināmā mērā ir bijusi, pateicoties tam, ka bankas iegūto aizdevumu portfeļa aktīvu no Landsbanki vērtība no tā laika ir ievērojami paaugstinājusies. Lai gan šie vērtējuma ieguvumi zināmā mērā ir kompensēti ar iespējamo obligāciju, “diskonts” ir un paliks būtiska daļa no bankas ieņēmumiem, kamēr tiks pārstrukturēts aizdevumu portfelis.

(114)

Pamatojot šo viedokli, Islandes iestādes ir iesniegušas aprēķinu (4. tabula), kurā norādīts, kādi būtu gada rezultāti bez diskonta un citiem “nestandarta posteņiem”.

4. tabula

Neto peļņa no “nestandarta posteņiem”

(115)

Saskaņā ar šiem datiem banka tomēr no 2010. gada būtu guvusi peļņu un turpinātu gūt peļņu pārstrukturēšanas periodā arī bez diskonta (42).

(116)

Attiecībā uz likviditāti FME pieprasa, ka skaidras naudas vai skaidrai naudai līdzīgu aktīvu apjomam jābūt 5 % no pieprasījuma noguldījumiem un bankām jāvar pārciest tūlītēja noguldījumu aizplūšana 20 % apmērā. Turklāt Islandes Centrālā banka izstrādā noteikumus attiecībā uz kredītiestāžu likviditāti (43), saskaņā ar kuriem kredītiestāžu likvīdie aktīvi un pasīvi tiek klasificēti pēc veida un termiņa un piešķirtā svēruma atkarībā no riska. Kredītiestāžu likvīdiem aktīviem jābūt pārsvarā pār nākamo trīs mēnešu pasīviem. Noteikumi ietver arī konkrētu stresa testu, kurā dažādiem pašu kapitāla posteņiem piemēro diskontu, bet kurā, no vienas puses, ir pieņemts, ka visas obligācijas jāapmaksā to termiņa beigās, un, no otras puses, ka citu obligāciju daļas, piemēram, noguldījumi, jāsamaksā tūlīt pēc brīdinājuma vai bez brīdinājuma. Islandes iestādes uzskata, ka Landsbankinn atbilst visiem iepriekš minētajiem noteikumiem. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tai pašlaik ir 42,5 % likvīdie aktīvi no kopējiem noguldījumiem.

(117)

Turklāt Islandes valdība apgalvo, ka Landsbankinn nesen ir mainījusi savu likviditātes pozīciju, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību “Bāzele III” prasībām. Pašlaik likviditātes seguma attiecība (LCR) ir […] %.

(118)

Turpmāk aprakstīta ietekme uz bankas likviditātes pozīciju stresa gadījumā, piemēram, tūlītējas kapitāla kontroles atcelšanas gadījumā.

(119)

Pirms finanšu krīzes 2008. gadā gan bankas privāto, gan komerciālo klientu aizdevumu līmenis bija augsts. Kad ekonomika un jo īpaši nekustamā īpašuma cenas krīzes sākumā saruka, pēkšņi klienti ar pārāk lieliem aizņēmumiem bieži vairs nevarēja atmaksāt savus aizdevumus un radīja negatīvu pašu kapitālu. Bez vispārējiem draudiem Islandes ekonomikas labklājībai pēkšņa bankas aizdevumu portfeļa pasliktināšanās kļuva par lielu risku bankas nākotnes dzīvotspējai. Šā iemesla dēļ privāto un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pārstrukturēšana (aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana), kā atspoguļots pārstrukturēšanas plānā, ir kļuvusi par Landsbankinn prioritāti.

(120)

Islandes iestādes uzskata, ka Landsbankinn ir izveidojusi īpašas parādu atvieglošanas programmas un sadarbojusies ar valsti un citām bankām saistībā ar vispārējiem parāda atvieglošanas pasākumiem (piem., 110 % hipotēku koriģēšana) (44).

(121)

Līdz 2012. gada 30. martam tika veikta finanšu pārstrukturēšana vairāk nekā 75 % no uzņēmumiem ar pārmērīgām parādsaistībām, kuru saistības pret banku bija vairāk nekā ISK 100 miljoni, un bija pārstrukturēti vairāk nekā 75 % no kopējām parādsaistībām. Pārstrukturēšanas plānā pieņemts, ka līdz 2012. gada beigām šis rādītājs būs paaugstinājies līdz 92 %. Turklāt jau pārstrukturētie aizdevumi lielā mērā tiek atmaksāti. Piemēram, tikai 2,6 % no jau pārstrukturēto uzņēmumu kopējās aizdevumu vērtības netiek atmaksāta ilgāk nekā 30 dienas.

(122)

Islandes iestādes uzskata, ka Landsbankinn finansējuma profils ir pietiekami dažādots un īstermiņā vai vidējā termiņā nav paredzama nepieciešamība pēc būtiska refinansējuma. Pašreizējā finansējuma struktūra ir aptuveni šāda: 10 % finanšu iestāžu noguldījumi, 40 % klientu noguldījumi (no kuriem 80 % ir noguldījumi pēc pieprasījuma un 20 % – termiņa noguldījumi līdz 5 gadiem), 30 % nodrošinātie aizņēmumi, kuru termiņš beidzas 2014.–2018. gadā, un 20 % pašu kapitāls.

(123)

Kā norādīts iepriekš, noguldījumi ir Landsbankinn vissvarīgākais finansējuma avots. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu noguldījumu nozīmīgums pārstrukturēšanas periodā vēl vairāk palielināsies. Vienlaicīgi Landsbankinn gatavojas palielināt termiņa noguldījumu daļu, lai tie būtu “pastāvīgāki”.

(124)

Nodrošinātie aizņēmumi paliks nozīmīgs finansējuma avots. Tie ir arī visticamākais refinansēšanas risinājums, kad beigsies pašreizējo nodrošināto aizņēmumu termiņš, turpretim nenodrošinātas obligācijas emitēšana īstermiņā vai vidējā termiņā nešķiet piemērots Landsbankinn finansējuma risinājums. Nākotnē banka gatavojas finansēt tādus ilgtermiņa aktīvus kā hipotēkas ar nodrošinātām obligācijām, un tas varētu aptvert līdz 5 % no bankas kopējā finansējuma. Tomēr to nav paredzams īstenot Iestādei iesniegtā pārstrukturēšanas plāna laikposmā.

(125)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu Landsbankinn turpina pievērsties efektīvām un pilnveidotām operācijām, lai nosegtu lielākas infrastruktūras izmaksas, kas radušās stingrākas regulējuma kontroles, lielāku nodokļu un ar pārstrukturēšanas darbu saistītu izdevumu dēļ.

(126)

Pārstrukturēšanas plānā pieņemts, ka vispārējās saimnieciskās darbības izmaksas samazināsies par […] % (ņemot vērā inflāciju), galvenokārt tāpēc, ka bija iespējams apvienot Spkef un citus bankas meitasuzņēmumus ar banku. Landsbankinn uzskata, ka tas dod iespēju samazināt izmaksas, jo īpaši, samazinot darbinieku skaitu ([…] % no pilnslodzes darbiniekiem turpmākajos 3 gados). Turklāt banka norāda, ka ir uzsākts liels projekts ar mērķi racionalizēt Landsbankinn pakalpojumu ķēdi. Visbeidzot banka pārstrukturēšanas periodā ir apņēmusies slēgt […] filiāles. Ir gaidāms, ka šo pasākumu, kā arī darbinieku skaita samazināšanas rezultātā izmaksu attiecība pret ieņēmumiem samazināsies no 57,2 % 2011. gadā līdz […] % 2014. gadā.

(127)

Landsbankinn ir informējusi Iestādi, ka viena no tās prioritātēm ir uzlabot savu riska pārvaldības praksi. Šajā saistībā Landsbankinn ir izveidojusi Riska pārvaldības struktūrvienību. Šī struktūrvienība ir atbildīga par visu parasto risku pārvaldību, tirgus riska mērīšanu un novērtēšanu, likviditātes risku, operacionālo risku un kredītrisku. Landsbankinn uzskata, ka riska pārvaldību ir būtiski uzlabojusi bankas jaunā organizācijas struktūra. Struktūrvienībā ir 44 darbinieki.

(128)

Islandes iestādes Landsbankinn pārstrukturēšanas plānā ir ietvērušas pamatscenāriju un 3 stresa scenārijus ar mērķi uzskatāmi parādīt Landsbankinn spēju sasniegt ilgtermiņa dzīvotspēju un tā noturību pret nelabvēlīgu makroekonomisko attīstību.

(129)

Iepriekš aprakstītais pārstrukturēšanas plāns ir pamatscenārijs. Islandes iestādes uzskata, ka makroekonomiskie rādītāji pamatā ir līdzīgi CBI pamata prognozei turpmākajiem gadiem, un tie ir atspoguļoti turpmāk 5. tabulā:

5. tabula

Makroekonomiskā prognoze, pamatscenārijs

(130)

Pārstrukturēšanas plānā ir iekļauti 3 stresa scenāriji – neliela lejupslīde, starptautisks ekonomiskais pagrimums un kronas vērtības pazemināšanās, kā arī šo scenāriju izveidošanā izmantotā metodoloģija un ietekme uz bankas kapitāla pozīciju. Scenāriji ir izveidoti, pamatojoties uz maz ticamām, bet iespējamām nopietnām izmaiņām ekonomiskajā vidē, kurā banka darbojas. Piemēram, starptautiska ekonomiskā pagrimuma scenārijs ir balstīts uz iespējamu eurozonas sadalīšanos un attiecīgo ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Šajā scenārijā radušies makroekonomiskie mainīgie rādītāji būtu šādi:

6. tabula

Makroekonomiskie rādītāji starptautiska ekonomiskā pagrimuma scenārijā

(131)

Landsbankinn iesniegtajā stresa testa īstenojumā ir izmantotas dažādas metodes, lai veiktu šo 3 scenāriju ietekmes novērtējumu attiecībā uz bankas finanšu pārskatiem, aizdevumu zaudējumiem un ekonomisko kapitālu. Piemēram, turpmāk 3. diagrammā parādīts, kā saistību nepildīšanas zaudējumi (SNZ) ir saistīti ar IKP sniegumu.

3. diagramma

IKP un SNZ attiecība

[Saistību nepildīšanas zaudējumu attiecības pret IKP grafiks

Vērtības netiek izpaustas dienesta noslēpuma iemeslu dēļ]

(132)

Galvenais, ko var konstatēt no stresa testiem, ir tas, ka visu scenāriju gadījumos Landsbankinn kapitalizācijas rezultātā rādītāji saglabājas virs iekšējā un ārējā CAD prasību minimuma, un saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tai ir […] % kapitāla pārpalikums.

(133)

Turklāt Landsbankinn pārstrukturēšanas plānā ietverts bankas likviditātes koeficienta kvazistresa tests. Šajā gadījumā banka pieņem, ka visi finanšu iestāžu noguldījumi tiktu nekavējoties izņemti, piemēram, pēc kapitāla kontroles atcelšanas. Saskaņā ar Islandes iestāžu iesniegto informāciju pat tādā gadījumā Landsbankinn likviditātes pozīcija saglabātos spēcīga, jo īpaši tāpēc, ka tā varētu nosacīti ātri likvidēt papildu aktīvus, pārāk negatīvi neietekmējot bilanci, piemēram, tās ISK denominēto hipotēku portfeli (ar aizdevumu operācijām ar CBI). Šis scenārijs ir parādīts 4. diagrammā:

4. diagramma

Pamata likviditātes pozīcija pēc visu institucionālo noguldījumu izņemšanas un dažādu klientu līdzekļu izņemšanas

[Landsbankinn likviditātes pozīcijas grafiks

Vērtības netiek izpaustas dienesta noslēpuma iemeslu dēļ]

(134)

Saskaņā ar šo aprēķinu banka varētu nodrošināt klientu noguldījumu papildu izņemšanu […] % apmērā, nelikvidējot aktīvus. Šis rezultāts rāda, ka bankai ir laba pozīcija, lai pārvarētu negaidītu likviditātes sagrāvi.

(135)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Iestāde iepriekš secināja, ka Islandes valsts pasākumi attiecībā uz Landsbankinn kapitalizāciju ir valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu. Turklāt tā nevarēja noliegt, ka valsts atbalsts bija arī neierobežotā noguldījumu garantija. Lēmumā par procedūras uzsākšanu nebija iekļauti atbalsta pasākumi attiecībā uz SpSv iegādi, kurus Iestāde īslaicīgi apstiprināja lēmumos par krājbankām. Iestāde vēl pēdējo reizi pārskatīs šos pasākumus, kuru novērtēšana tiek turpināta šajā lēmumā. Visbeidzot lēmumā par procedūras uzsākšanu nebija ietverti pasākumi attiecībā uz operāciju pārvešanu no Spkef uz Landsbankinn, un tāpēc Iestāde tos novērtēs šeit turpmāk.

(136)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras uzsākšanu novērtēto pasākumu saderību Iestāde uzskatīja, ka galīgo viedokli varēs pieņemt tikai, balstoties uz pārstrukturēšanas plānu, kas nebija iesniegts 2010. gada 15. decembrī, kad Iestāde uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru. Tieši tāpēc, ka pārstrukturēšanas plāns nebija iesniegts vairāk nekā divus gadus pēc Landsbankinn izveidošanas un gadu pēc vienošanās noslēgšanas ar Landsbanki kreditoriem, Iestāde izteica šaubas par atbalsta saderību.

(137)

Iestāde saņēma paziņojumu no vecās bankas kreditoriem, kurā tie uzsvēra, ka tie jāuzskata par ieinteresētajām personām, un pieminēja, ka tie vēlāk, iespējams, iesniegs turpmākas piezīmes.

(138)

Islandes iestādes atzīst, ka veiktie pasākumi NBI, tagad Landsbankinn, izveidošanā ir valsts atbalsts. Islandes iestādes uzskata, ka pasākumi tomēr ir saderīgi ar EEZ līguma darbību, balstoties uz šā līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tie ir nepieciešami, proporcionāli un atbilstoši, lai novērstu nopietnus traucējumus Islandes tautsaimniecībā. Islandes iestādes uzskata, ka veiktie pasākumi visos aspektos ir saskaņā ar Iestādes valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem principiem, un piebilst, ka atbalsts ir nepieciešams un ierobežots līdz minimālajam vajadzīgajam apmēram.

(139)

Turklāt Islandes iestādes uzsver, ka Landsbanki bijušie akcionāri ir zaudējuši visas savas akcijas un nav saņēmuši kompensāciju no valsts un ka atbalsts ir labi strukturēts, lai pēc iespējas samazinātu negatīvu tālāku ietekmi uz konkurentiem.

(140)

Attiecībā uz operāciju pārcelšanu no Spkef uz Landsbankinn Islandes iestādes apstiprina, ka valsts saistības kompensēt pārvesto aktīvu deficītu (salīdzinājumā ar pārvesto pasīvu apmēru) veido valsts atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, lai arī tās uzskata, ka vienošanās raksturs neļauj Landsbankinn saņemt tiešu finanšu priekšrocību. Tomēr tās pieļauj, ka pasākums varētu stiprināt Landsbankinn pozīciju, jo tas paplašina tās klientu bāzi un varētu dot iespēju racionalizēt operācijas.

(141)

Jebkurā gadījumā Islandes iestādes paliek pie viedokļa, ka atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tā kā tās apgalvo, ka valsts ieguldījums ir ierobežots, lai precīzi nosegtu starpību starp aktīviem un pasīviem, un šo starpību nosaka neatkarīga komiteja, tās norāda, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam. Tās norāda, atbalsts bija arī proporcionāls, jo Landsbankinn bija vienīgā banka, kas tobrīd varēja pārņemt Spkef operācijas, un alternatīvas, piemēram, FME veikta piespiedu apvienošana, būtu graujošākas un iespējami radītu valstij lielākas izmaksas.

(142)

Islandes iestādes neuzskata noguldījumu garantiju par valsts atbalstu.

(143)

Islandes iestādes ir uzņēmušās vairākas saistības, no kurām lielākā daļa attiecas uz konkurences kropļošanu, ko radījis novērtējamais atbalsts, un kuras ir uzskaitītas pielikumā.

(144)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis vai EBTA valstis vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(145)

Iestāde novērtēs šādus pasākumus (45):

Iepriekš minētie pasākumi kopā turpmāk tiek saukti par “kapitalizācijas pasākumiem”. Turklāt Iestāde novērtēs:

(146)

Iestāde atgādina arī to, ka īslaicīgi apstiprināti glābšanas pasākumi SpSv, kas tagad tiks apvienota ar Landsbankinn, veido valsts atbalstu, kura galīgā saderība ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna apvienotajai struktūrai.

(147)

Kā Iestāde jau iepriekš secināja lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir skaidrs, ka kapitalizācijas pasākumi ir finansēti ar valsts līdzekļiem no Islandes valsts kases. Attiecībā uz Spkef līgumu valsts uzņēmās risku, ka Spkef aktīvi nebūtu pietiekami, lai nosegtu Spkef bankas pārvestos pasīvus (noguldījumus). Būtībā tā garantēja nosegt deficītu, kas ietvēra (iespējamu) valsts līdzekļu pārvešanu. Kā norādīts iepriekš, arbitrāžas komiteja nesen nolēma, ka valstij jāmaksā Landsbankinn ISK 19,2 miljardi. Tāpēc ir acīm redzams, ka šis pasākums ietver valsts līdzekļu pārvešanu.

(148)

Attiecībā uz noguldījumu garantiju Iestāde sākotnēji uzsver, ka tās novērtējums attiecas tikai uz iepriekš aprakstīto papildu noguldījumu garantiju, kas būtībā veidota no Islandes valdības paziņojumiem par to, ka noguldījumi iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē tiks pilnībā nosegti.

(149)

Šis novērtējums neskar Iestādes viedokli par Likuma Nr. 98/1999 un Islandes valdības un TIF finanšu krīzes laikā veikto rīcību saderību ar EEZ līgumu un jo īpaši ar Direktīvu 94/19/EK. Attiecībā uz Direktīvas 97/9/EK un Direktīvas 94/19/EK īstenošanu Iestāde uzskata, ka tādā mērā, kādā šie pasākumi veido valsts atbalstu, valsts līdzekļu izmantošana, lai atbilstu EEZ tiesību aktu noteikumiem, vispārīgi neradītu bažas saistībā ar EEZ līguma 61. pantu. Tāpēc šis lēmums neattiecas uz šiem pasākumiem.

(150)

Iestāde lēmumā par procedūras uzsākšanu apgalvoja, ka tā turpmāk izmeklēs, vai iepriekš aprakstītie Islandes valdības paziņojumi ir pietiekami precīzi, stingri, bezierunu un tiesiski saistoši, lai ietvertu saistības piešķirt valsts līdzekļus (46). Novērtējot, vai šie kritēriji ir ievēroti, Iestāde atzīmē, ka paziņojumos bija ietvertas negrozāmas saistības piešķirt valsts līdzekļus, kā to norāda fakts, ka Islandes valsts ir darījusi visu iespējamo, lai aizsargātu noguldītājus. Tas ne tikai ir mainījis noguldījumu turētāju prioritāti bankrotējušos īpašumos (kas neietvertu valsts līdzekļu izmantošanu), bet ir kļuvis skaidrs arī tas, ka tas neļautu noguldītājiem ciest nekādus zaudējumus. Valdības vispārējā garantija visiem noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās turklāt ir atšķirīga no jebkādām noguldījumu garantiju sistēmām, kas paredzētas EEZ tiesību aktos, jo aizsardzības apjoms ir neierobežots un bankas, kas saņem priekšrocību no šā pasākuma, neveic nekādu finansiālu ieguldījumu.

(151)

Islandes valdības izpratni par savu paziņojumu ilustrē valsts intervence finanšu nozarē, kas ir notikusi kopš 2008. gada oktobra un kas ir motivēta ar nolūku ievērot šo paziņojumu. Šī intervence ir ietvērusi pasākumus, lai nosegtu finanšu uzņēmumu noguldījumus, piemēram, trīs komercbanku izveidošanu, SPRON noguldījumu pārvešanu uz Arion Bank, Straumur noguldījumu pārvešanu uz Íslandsbanki, CBI veikto 5 krājbanku noguldījumu pārņemšanu Sparisjódabanki Íslands salu reģionā, noguldījumu pārvešanu no Byr krājbankas uz Byr hf, noguldījumu pārvešanu no Keflavík krājbankas uz SpKef un valsts atbildību par noguldījumiem SpKef pēc apvienošanās ar Landsbankinn.

(152)

Faktiski Islandes iestādes vairākās valsts atbalsta lietās, kuras Iestāde pašlaik izmeklē un no kurām dažas ir minētas iepriekš, ir apgalvojušas, ka attiecīgais izvēlētais pasākums bija finansiāli vismazāk apgrūtinošais risinājums Islandes valstij, lai atbilstu tās solījumam pilnībā aizsargāt noguldītājus.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka ir ieviests tiesiski saistošs, precīzs, bezierunu un stingrs pasākums. Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes valsts paziņojumi, saskaņā ar kuriem noguldījumi ir pilnībā garantēti, ietver saistības piešķirt valsts līdzekļus EEZ līguma 61. panta nozīmē.

(154)

Pirmkārt, atbalsta pasākumiem jādod jaunajai bankai priekšrocības, kas to atbrīvo no izdevumiem, kuri parasti tiek segti no tās budžeta. Saskaņā ar iepriekšēju secinājumu, ko Iestāde pieņēma lēmumā par procedūras uzsākšanu, tā paliek pie viedokļa, ka visi kapitalizācijas pasākumi dod priekšrocību Landsbankinn, jo piešķirtais kapitāls bankai nebūtu bijis pieejams bez valsts intervences.

(155)

Nosakot, vai ieguldījums uzņēmumā, piemēram, ar kapitāla iepludināšanu, ir priekšrocība, Iestāde piemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un novērtē, vai privātais ieguldītājs, kura apjoms ir salīdzināms ar valsts iestādi, kas darbojas parastos tirgus apstākļos, būtu veicis šādu ieguldījumu. (47) Kopš finanšu krīzes sākuma gan Eiropas Komisijas (daudzos gadījumos kopš finanšu krīzes sākuma (48) gan Iestādes (49) pieeja ir bijusi tāda, ka valsts veiktā banku rekapitalizācija ir valsts atbalsts, ņemot vērā satricinājumus un nenoteiktību, kas ir raksturīga finanšu tirgiem kopš 2008. gada rudens. Šis vispārīgais apsvērums īpaši attiecas uz Islandes finanšu tirgiem 2008. un 2009. gadā, kad sabruka visa sistēma. Tādējādi Iestāde uzskata, ka kapitalizācijas pasākumi dod priekšrocību Landsbankinn, neskatoties uz iespējamu mazāko akciju daļu pārvešanu kreditoriem (galvenokārt privātajā sektorā). Privātā sektora iesaistīšanos Landsbankinn kapitalizācijā pilnībā veica vecās bankas kreditori, kas tikai mēģina līdz minimumam samazināt savus zaudējumus. (50) Turklāt, ņemot vērā iepriekš aprakstīto iespējamās obligācijas mehānismu, nevar uzskatīt, ka tie ir veikuši ieguldījumu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts.

(156)

Attiecībā uz Spkef darījumu Iestāde atzīmē, ka darījuma mērķis bija piešķirt Landsbankinn kompensāciju, kas līdzvērtīga tikai starpībai starp pārvestajiem aktīviem un pasīviem. Turklāt šīs starpības noteikšanas mehānisms, kā galīgo šķīrējtiesnesi izmantojot arbitrāžas komiteju, nodrošināja augstu objektivitātes līmeni šajā procesā. Tomēr valsts uzņemas visu risku attiecībā uz Spkef aktīviem, kuru vērtība ir mazāka par pārvestajiem noguldījumiem, un pienākumu kompensēt jebkādu iespējamu deficītu. Tādējādi šķiet, ka Landsbankinn varēja iegādāties nemateriālās vērtības un papildu tirgus akcijas, neuzņemoties nekādu risku. Iestāde secina, ka tā ir priekšrocība.

(157)

Visbeidzot Iestādei jānovērtē arī tas, vai papildu noguldījumu garantija dod priekšrocību Landsbankinn un Islandes bankām kopumā. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka tad, kad Islandes iestādes pirmo reizi paziņoja, ka noguldījumu būtu jānodrošina, nebija pilnībā skaidrs, kā šī garantija praktiski darbotos, jo īpaši, kāda būtu šādas intervences ietekme uz bankrotējošo banku. Tagad šķiet, ka šādai bankai varētu ļaut bankrotēt, bet Islandes valsts varētu nodrošināt, piemēram, pārvedot noguldījumus uz citu banku un kompensējot aktīvu deficītu, lai noguldījumus varētu pilnībā izmaksāt un noguldītāji nekad nezaudētu piekļuvi saviem noguldījumiem pilnā apmērā.

(158)

Iestāde uzskata, ka ir mazāk nozīmīgi, kā valsts rīkotos, piešķirot neierobežotu garantiju iekšzemes noguldījumiem. Svarīgi ir tas, ka tā ir uzņēmusies pienākumu neierobežoti rīkoties gadījumā, ja banka nevarētu izmaksāt noguldījumus.

(159)

Iestāde uzskata, ka neierobežotā garantija ir devusi priekšrocību Landsbankinn. Pirmkārt, tāpēc, ka tā dod vērtīgu konkurences priekšrocību – neierobežotu valsts garantiju un tādējādi nozīmīgu drošības tīklu – alternatīviem ieguldījumu risinājumiem un piegādātājiem. Tas ir paskaidrots, piemēram, ekonomikas lietu ministra nesenā ziņojumā, kurā apgalvots, ka: “Islandes finanšu uzņēmumi pašreiz darbojas saudzīgā vidē ar kapitāla kontroli un vispārējo noguldījumu garantiju. Šādos apstākļos banku noguldījumi ir praktiski vienīgais drošais risinājums Islandes ietaupījumu turētājiem”. (51)

(160)

Otrkārt, šķiet skaidrs, ka bez šādas garantijas Landsbankinn varētu būt cietusi no noguldījumu masveida izņemšanas tāpat kā tās priekšgājēja banka (52). Tādējādi bankai varētu būt bijis jāmaksā augstākas procentu likmes (lai kompensētu risku), lai piesaistītu noguldījumus vai pat vienkārši saglabātu to pašu noguldījumu apjomu. Attiecīgi Iestāde secina, ka noguldījumu garantija ietver priekšrocību bankai.

(161)

Otrkārt, atbalsta pasākumam jābūt selektīvam, lai dotu priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Kapitalizācijas pasākumi un Spkef darījums ir selektīvs, jo tie dod priekšrocību tikai Landsbankinn.

(162)

Turklāt, tā kā valsts atbalsts var būt selektīvs pat situācijās, kad viena vai vairākas ekonomikas nozares gūst priekšrocību, bet citas nē, Iestāde uzskata arī, ka valsts garantija noguldījumiem, no kuras gūst priekšrocību Islandes banku nozare kopumā, ir selektīva. Šis secinājums ir izdarāms arī no iepriekš minētajiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bankām ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas piedāvā iespējas uzkrāt un ieguldīt naudu.

(163)

Pasākumi stiprina Landsbankinn pozīciju salīdzinājumā ar konkurentiem (vai iespējamiem konkurentiem) Islandē un citās EEZ valstīs. Landsbankinn ir uzņēmums, kas, kā iepriekš aprakstīts, darbojas finanšu tirgos, kuri ir atvērti starptautiskai konkurencei EEZ. Lai gan Islandes finanšu tirgi pašlaik ir diezgan izolēti, jo īpaši kapitāla kontroles dēļ, pārrobežu tirdzniecība (tās potenciāls) joprojām pastāv, un tirdzniecība, visticamāk, palielināsies, tiklīdz kapitāla kontrole tiks atcelta. Tāpēc jāuzskata, ka visi novērtējamie pasākumi kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām Pusēm. (53)

(164)

Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes valsts veiktie pasākumi jaunās bankas kapitalizācijā, noguldījumu garantija un Spkef darījums ietver valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Iestāde atgādina, ka tā lēmumos par krājbankām ir izdarījusi tādu pašu secinājumu attiecībā uz SpSv piešķirtajiem kapitalizācijas pasākumiem.

(165)

Saskaņā ar Nolīguma par Iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (…). Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(166)

Islandes iestādes nepaziņoja Iestādei par atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas lēmums par procedūras uzsākšanu, pirms to īstenošanas. Tas pats attiecas uz Spkef darījumu. Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav ievērojušas savus pienākumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Attiecīgi šo atbalsta pasākumu veikšana bija nelikumīga.

(167)

Vispirms Iestāde atzīmē, ka, lai gan Landsbankinn ir jauna juridiska struktūra, kas tika izveidota 2008. gadā, attiecībā uz iekšzemes operācijām tā acīm redzami ir Landsbanki ekonomiskā pārņēmēja, tādā nozīmē, ka starp šīm divām struktūrām ir ekonomiska nepārtrauktība. Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka vecās un jaunās bankas līdzīgo nosaukumu izmantošanas mērķis ir ļaut Landsbankinn kapitalizēt nemateriālās vērtības, kas Islandē joprojām tiek saistītas ar nosaukumu “Landsbanki”. Tā kā šo saimniecisko darbību, ko Landsbankinn veica sākot no 2008. gada rudens, nebūtu bijis iespējams turpināt bez atbalsta, Iestāde uzskata banku par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(168)

Turklāt pasākumi, kuriem tiek veikts novērtējums, vienlaicīgi ir glābšanas un pārstrukturēšanas pasākumi. Kā apgalvots lēmumā par procedūras uzsākšanu, Iestāde varbūt būtu uz laiku apstiprinājusi pasākumus kā saderīgu glābšanas atbalstu, ja par tiem būtu paziņots pirms to īstenošanas, pirms to galīgās izskatīšanas, balstoties uz pārstrukturēšanas plānu. Tomēr, nesaņēmusi savlaicīgu paziņojumu, Iestāde uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru un pieprasīja iesniegt pārstrukturēšanas plānu. Kā norādīts iepriekš, šo pasākumu galīgā saderība ir atkarīga no tā, vai pārstrukturēšanas plāns atbilst kritērijiem, kas minēti Iestādes piemērojamajās valsts atbalsta pamatnostādnēs grūtības nonākušiem uzņēmumiem.

(169)

Lai gan valsts atbalstu tādiem grūtībās nonākušiem uzņēmumiem kā Landsbankinn parasti novērtē saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir atļauts valsts atbalsts, kas “novērš nopietnus traucējumus kādas ES dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā”. Kā noteikts Banku darbības pamatnostādņu 8. punktā (54), Iestāde vēlreiz apstiprina, ka saskaņā ar judikatūru un Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē šauri attiecībā uz to, ko var uzskatīt par nopietniem traucējumiem kādas EBTA valsts tautsaimniecībā.

(170)

Kā sīki aprakstīts iepriekš, Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka Islandes finanšu sistēmā 2008. oktobrī iestājās sistēmiskas krīzes stāvoklis, kā rezultātā dažu dienu laikā bankrotēja tās lielākās bankas, kā arī lielākās krājbankas. Bankrotējušo finanšu iestāžu kopējā tirgus daļa pārsniedza 90 % gandrīz visos Islandes finanšu tirgus segmentos. Grūtības papildināja uzticības zaudēšana valsts valūtai. Finanšu krīze smagi skāra Islandes reālo ekonomiku. Lai gan kopš krīzes sākuma ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, Islandes finanšu sistēma joprojām ir neaizsargāta. Lai arī kopš 2008. gada situācija ir ievērojami uzlabojusies, ir skaidrs, ka laikā, kad tika veikti pasākumi, to mērķis bija novērst nopietnus traucējumus Islandes tautsaimniecībā.

(171)

Attiecīgi tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā piemēro EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(172)

Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (55) (“Pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) paredzēti valsts atbalsta noteikumi, ko piemēro finanšu iestāžu pārstrukturēšanai pašreizējā krīzes situācijā. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, lai finanšu iestādes pārstrukturēšana pašreizējās finanšu krīzes apstākļos būtu saderīga ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai:

(173)

Tādējādi Iestāde, balstoties uz iesniegto Landsbankinn pārstrukturēšanas plānu, turpmāk novērtēs, vai ir ievēroti šie kritēriji un vai iepriekš aprakstītie atbalsta pasākumi veido saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu.

(174)

Pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana ir galvenais šāda atbalsta mērķis, un novērtējums, vai pārstrukturēšanas atbalsts to palīdzēs sasniegt, ir nozīmīgs aspekts, lai noteiktu tā saderību.

(175)

Kā norādīts iepriekš, satricinājumi Islandes ekonomikā 2008. gada agrā rudenī, tādu ārkārtas pasākumu esamība kā kapitāla kontrole, mainīga normatīvā vide un makroekonomiskās attīstības izredzes, kas zināmā mērā saglabājas nenoteiktas, rada grūtības bankai darboties ar peļņu un nodrošināt tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Vispirms Iestāde uzsver, ka šis apsvērums jāpatur prātā turpmākajā novērtējumā.

(176)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2. iedaļā noteikts, ka EEZ valstij jāiesniedz visaptverošs un sīki izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, kas sniedz pilnu informāciju par uzņēmējdarbības modeli un kas atjauno bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punktā noteikta prasība, ka pārstrukturēšanas plānā jānorāda minētās bankas grūtību iemesli un tās trūkumi, kā arī jāizklāsta, kā ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi novērsīs konkrētās bankas problēmas.

(177)

Kā aprakstīts iepriekš, Landsbanki grūtību iemesli ir paskaidroti pārstrukturēšanas plānā, kā arī īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojumā starp galvenajiem apzinātajiem iemesliem bankas līmenī minēti faktori, kas noveda pie bankrota, t. i., vāja riska pārvaldība, pārmērīga gatavība uzņemties risku, ārkārtēji cieša saistība starp īpašniekiem un lielākajiem aizņēmējiem, pārāk liela izaugsme pārāk īsā laikposmā, pieredzes trūkums pasaules tirgos, viegli aizdevumu izsniegšanas noteikumi, iekšējo pārbaužu un kontroles trūkums un trūkumi uzņēmējdarbības kultūrā un stratēģijā. Banka ļoti paļāvās arī uz īstermiņa lielo klientu finansējumu, un tai bija jāiegūst daudzi noguldījumi ārvalstīs, lai varētu finansēt savas operācijas. Tas palielināja jau esošo valūtas nelīdzsvarotību.

(178)

Iestāde uzskata, ka Landsbanki bankrotu un Islandes finanšu nozares sabrukumu izraisīja arī daudzi Islandei raksturīgi faktori saistībā ar tās mazo apjomu un tiesiskā regulējuma un uzraudzības trūkumiem, ko uzsvērusi īpašā izmeklēšanas komisija. Landsbankinn ilgtermiņa dzīvotspēja tāpat kā jebkuras Islandes bankas ilgtermiņa dzīvotspēja ir atkarīga arī no tā, vai ir mazināti šie uzraudzības un tiesiskā regulējuma trūkumi.

(179)

Šajā saistībā Iestāde pozitīvi vērtē Islandes iestāžu veiktos grozījumus regulējuma un uzraudzības sistēmā, kas paskaidroti pielikumā.

(180)

Pirmkārt, ir palielinātas FME pilnvaras un kompetences, cita starpā ar jaunu atbildību attiecībā uz lieliem atsevišķiem riska darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem, kas, kā uzskata Iestāde, risina vienu no faktoriem, kuri izraisīja finanšu sistēmas sabrukumu.

(181)

Otrkārt, īslaicīgi augstas CAD koeficienta prasības un vairāki noteikumi attiecībā uz nodrošināšanu, jo īpaši aizliegums paplašināt kredītu pret pašu akciju nodrošinājumu, izstrādāti, lai nodrošinātu, ka Islandes bankas nevar darboties ar vāju kapitāla pozīciju. Iestāde uzskata, ka šie pasākumi veicinās Islandes banku noturību.

(182)

Treškārt, ir ieviesti vairāki pasākumi attiecībā uz direktoru un padomes locekļu tiesībām tikt izraudzītiem, kā arī uz to atalgojumu. Turklāt attiecībā uz aizdevumiem saistītajām pusēm (piemēram, īpašniekiem) ir izveidoti stingrāki noteikumi, un FME tagad var aizliegt bankai veikt konkrētas darbības. Ir grozīti arī ārējie un iekšējie grāmatvedības noteikumi. Piemēram, ir saīsināts laikposms, cik ilgi ārējais grāmatvedis var strādāt vienā bankā. Iestāde pozitīvi vērtē to, ka šo pasākumu mērķis ir novērst notikumu atkārtošanos attiecībā uz īpašniekiem un augsta ranga amatpersonām. Pasākumi palielina arī ārējā riska uzraudzību, kas kopā mazina draudus bankas dzīvotspējai.

(183)

Ceturtkārt, Islandes iestādes uzskata, ka jau minētā FME iespēja ierobežot bankas darbības, ir ieviesta arī tāpēc, ka Islandes komercbankas pirms krīzes pieņēma noguldījumus lielā apjomā. Turklāt Iestāde uzskata, ka jaunie noteikumi par likviditāti un ārvalstu valūtas līdzsvaru (56) arī ietver konkrētus aizliegumus attiecībā uz bankas spēju piesaistīt neproporcionāli lielus ārvalstu noguldījumu apjomus, ja tie varētu padarīt bankas uzņēmējdarbību vājāku un neaizsargātāku pret ārvalstu valūtas maiņas un likviditātes riskiem. Iestāde atzinīgi vērtē to, ka Islandes iestādes ir ņēmušas vērā šo trūkumu tiesiskajā regulējumā.

(184)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu un pasākumiem bankas līmenī Landsbankinn būtībā ir izveidota pēc tradicionālāka banku modeļa, kas pievēršas savām spēcīgākajām jomām – iekšzemes maza apjoma un korporatīvajiem bankas pakalpojumiem, un tās galvenais finansējums būs iekšzemes klientu noguldījumi.

(185)

Kā norādīts iepriekš, Landsbankinn salīdzinājumā ar tās priekšgājēju banku no tās izveidošanas brīža bija daudz mazāks aizņemto līdzekļu īpatsvars. Tā kā lielākā daļa no liela apjoma parādsaistībām palika Landsbanki īpašumā, tai saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu nevajadzēs paļauties uz refinansēšanu, emitējot nenodrošinātas obligācijas starptautiskos tirgos, kas pašreizējā situācijā, visticamāk, būtu problemātiska perspektīva.

(186)

Būtībā refinansēšanas atkarība no lielo klientu tirgiem un vēlāk no ārvalstu noguldījumiem izrādījās viens no galvenajiem Landsbanki bankrota iemesliem. No otras puses, Landsbankinn finansējums līdz šim ir bijis lielā mērā balstīts uz noguldījumiem un pašu kapitālu (vairāk nekā 70 %), un pārstrukturēšanas plānā paredzēts noguldījumu no kopējiem pasīviem neliels palielinājums. Pārstrukturēšanas plānā redzams, ka pārstrukturēšanas periodā […] nerodas būtiska refinansēšanas nepieciešamība, un Iestāde pozitīvi vērtē to, ka ne veiksmīga atgriešanās starptautiskos tirgos nenodrošinātu aizdevumu dēļ, ne mazāk rosinoša nodrošināto obligāciju emitēšana nav ietverta pieņēmumos, uz kuriem ir balstīta finansējuma prognoze.

(187)

Attiecībā uz iepriekš minēto iespēju veiksmīgi emitēt nenodrošinātas obligācijas banka apgalvo, ka pašlaik ierobežotā ieguldītāju interese par šādām parādsaistībām varētu atkal atjaunoties, kad tiks atcelta neierobežotā noguldījumu garantija un jo īpaši noguldījumu prioritāte, kas pašlaik samazina citu veidu parādsaistību pievilcību.

(188)

Balstoties uz Islandes iestāžu iesniegtajiem faktiem, Iestāde uzskata, ka bankas finansēšanas situācija izskatās stabila līdz pārstrukturēšanas perioda beigām. Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar noguldījumu garantiju un kapitāla kontroli, kā arī (valsts) parāda vērtspapīru tirgu neskaidro turpmāko attīstību, tā nevar secināt, vai Landsbankinn ilgtermiņa finansēšanas stratēģija realizēsies ilgtermiņā, kā prognozēts. Tomēr, ņemot vērā finansēšanas prognožu stabilitāti, jo īpaši ciešo paļāvību uz noguldījumiem un pašu kapitālu pārstrukturēšanas periodā, un šādu parādu veidu lielo daļu bilancē, Iestāde pieļauj, ka nelielas izmaiņas finansēšanas stratēģijā neapdraudētu bankas dzīvotspēju.

(189)

Attiecībā uz aktīvu pusi bilancē lielākā daļa no riskantajiem starptautiskajiem aktīviem arī palika Landsbanki īpašumā. Tā rezultātā bilance ir samazinājusies par aptuveni 75 %. Tādējādi ir novērsts Landsbanki uzņēmējdarbības modeļa galvenais trūkums – paļāvība uz riskantiem starptautiskiem aktīviem un jo īpaši lielā atkarība no investīciju bankas pakalpojumu peļņas (43 % no peļņas pirms krīzes) bez atbilstoša riska novērtējuma un ar ierobežotām zināšanām par tirgu. Iestāde atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu banka nākotnē neiesaistīsies līdzīgā uzņēmējdarbībā, bet drīzāk pievērsīsies savai tradicionālajai pamatuzņēmējdarbībai.

(190)

Acīm redzami banka kopš tās izveidošanas ir piedzīvojusi izaugsmi, jo īpaši līdz ar SpSv iegādi, kā aprakstīts iepriekš. Tomēr saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tam nav lielas ietekmes uz Landsbankinn uzņēmējdarbības modeli, jo SpKef un SpSv galvenokārt nodarbojās ar iekšzemes aktīvu ar Landsbankinn portfelim līdzīgām īpašībām izvietošanu. Jebkurā gadījumā Iestāde uzskata, ka turpmāk aprakstītās samazināšanas saistības palīdzēs Landsbankinn pievērsties tās pamatuzņēmējdarbībai. Saistības slēgt […] filiāles pārstrukturēšanas periodā palīdzēs Landsbankinn paaugstināt efektivitāti.

(191)

Nozīmīgs izaicinājums bankai ir no Landsbanki pārvesto aizdevumu pārstrukturēšana. Šajā saistībā Iestāde pozitīvi vērtē to, ka šis pārstrukturēšanas process ir bankas prioritāte, kā tas ir redzams daudzos vispārīgos un individuālos banku priekšlikumos tās klientiem ar pārmērīgu aizņemto līdzekļu apjomu. Tā ir izveidojusi arī Pārstrukturēšanas struktūrvienību ar labu personāla sastāvu. Lai gan process nav progresējis tik ātri, kā bija sākumā plānots, daudz kas jau ir sasniegts. Piemēram, līdz 2012. gada 30. martam 75 % no kopējā pārstrukturējamā parāda ir veikta zināma veida parāda koriģēšana. Turklāt Islandes iestādes apgalvo, ka lielākā daļa no uzņēmumiem pēc pārstrukturēšanas bija spējīgi segt savu parādu.

(192)

Iestāde to uzskata par Landsbankinn pārstrukturēšanas metožu pareizības rādītāju un pierādījumu, ka banka tiešām ir izvirzījusi sava aizdevumu portfeļa pārstrukturēšanu par prioritāti. Turklāt, balstoties uz progresu, kas sasniegts līdz šim, izskatās reāli, ka banka var sasniegt savu mērķi pabeigt 92 % no pārstrukturēšanas (rēķinot pēc kopējā aizdevumu apjoma) līdz 2012. gada beigām.

(193)

Iestāde pozitīvi vērtē arī to, ka pārstrukturēšanas plānā paredzēts tikai […] % paaugstinājums attiecībā aizdevumiem klientiem pārstrukturēšanas periodā. Tas izskatās ticami pašreizējā ekonomiskajā vidē. Tā arī uzskata, ka mazāks pašu kapitāla un kapitāla instrumentu nozīmīgums un jo īpaši pārdošanas saistība […] (sk pielikumu) turpmāk samazinās Landsbankinn aktīvu portfeļa risku.

(194)

Kopumā, izņemot neparedzētu makroekonomiskās vides attīstību Islandē vai ārvalstīs, tas nozīmētu, ka vismaz pārstrukturēšanas perioda beigās Landsbankinn bilances stāvoklis būs relatīvi labvēlīgs un aizdevumu portfeļi labi darbosies.

(195)

Kā norādīts iepriekš, Landsbanki vājā kapitalizācija bija viens no faktoriem, kas noveda pie tās bankrota. Landsbankinn pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka banka saglabās CAD koeficientu augstu virs minimālā 16 % apmēra visā pārstrukturēšanas periodā. Šis koeficients ir arī augstu virs turpmākajam periodam noteiktās “Bāzele III” minimālās prasības – 10,5 %. Pat pietiekami stingrajā stresa testā, kuru veica Landsbankinn un kurš atbilda Pārstrukturēšanas pamatnostādņu prasībai “stresa situācijas pasaules līmeņa ekonomikas lejupslīdes kontekstā” (sk. attiecīgo 13. punktu), CAD koeficients nenokristos zem šā augstā sliekšņa. Iestāde uzskata par piesardzīgu un iepriecinošu to, ka pat stresa gadījumā ar vislielāko ietekmi uz Landsbankinn kapitāla bāzi – būtībā eurozonas sadalīšanās gadījumā – banka saglabātu […] % kapitāla pārpalikumu, kas darbības vidē, kā aprakstīts iepriekš, dod Landsbankinn būtisku rezervi rīkoties negatīvu pavērsienu gadījumā.

(196)

Turklāt Landsbankinn CAD koeficients pārstrukturēšanas periodā turpinās pakāpeniski paaugstināties. Pamatojoties uz to, Iestāde uzskata, ka Landsbankinn kapitalizācijas rezultātā banka ir pietiekami elastīga.

(197)

Attiecībā uz bankas likviditātes pozīciju Iestāde atzīmē, ka pašlaik šķiet, ka tā ir pietiekami spēcīga un nav pazīmju, ka situācija varētu ievērojami pasliktināties pārstrukturēšanas periodā. Iestāde pozitīvi vērtē to, ka banka jau ir sākusi piemērot savu likviditātes politiku turpmākajai “Bāzele III” prasībai. Tā uzskata, ka bankas pašreizējā LCR […] % apmērā ir iepriecinošs rādītājs, jo īpaši salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 83 %, kas bija noteikts bankas starptautisko strīdu izšķiršanas pētījumā, kurš aptvēra vairāk nekā 200 bankas (57). Turklāt Iestāde uzskata, ka saskaņā ar bankas likviditātes koeficienta stresa testu Landsbankinn likviditātes situācija ir stabila.

(198)

Iestāde atzinīgi vērtē arī izmaiņas Landsbankinn korporatīvajā pārvaldībā un galveno amatpersonu maiņu. Līdzīgi Iestāde uzskata, ka lielāka riska pārvaldības loma, kā aprakstīts iepriekš, risina trūkumus Landsbankinn uzņēmējdarbības modelī un palīdzēs veikt objektīvāku un profesionālāku bankas operāciju riska novērtējumu.

(199)

Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteikts arī tas, ka pārstrukturēšanas plānā ir uzskatāmi jāparāda, kā banka pēc iespējas drīz bez valsts atbalsta atjaunos ilgtermiņa dzīvotspēju. Jo īpaši bankai ir jāspēj gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla, tajā pašā laikā sedzot visas savas parastās darbības izmaksas un ievērojot attiecīgās regulējuma prasības. Jo īpaši Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 13. punktā norādīts, ka ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, kad banka spēj segt visas savas izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas, un, ievērojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla.

(200)

Šajā saistībā Iestāde atgādina, ka ekonomikas vide, kurā Landsbankinn darbojas, radītu grūtības jebkurai bankai. Turklāt, Iestāde uzskata, ka pašlaik visām bankām Islandē ir grūtības bilancē starp ienesīguma paaugstināšanu un drošas (t. i., augstas) kapitāla bāzes saglabāšanu. Ņemot to vērā, Iestāde ir apmierināta ar pārstrukturēšanas plānā prognozēto ienesīgumu, kas, neskatoties uz augstu kapitāla rādītāju, būs atbilstošs visā pārstrukturēšanas periodā. No 2009. gada līdz 2014. gadam ROE svārstās no [> 5] % līdz [> 15] %.

(201)

Tomēr, kā aprakstīts iepriekš, šo svārstību iemesls ir arī nestandarta situācijas un notikumi, piemēram, vērtējuma ieguvumi no aktīviem, kas pārvesti no Landsbanki. Tādi vienreizēji notikumi kā negaidīti veiksmīgā meitasuzņēmumu pārdošana, no vienas puses, un nesenā Augstākās tiesas nolēmuma par ārvalstu valūtā izsniegtajiem aizdevumiem rezultātā radusies daļēja norakstīšana, no otras puses, arī var būt ietekmējuši situāciju. Islandes iestāžu iesniegtais aprēķins, kurā no peļņas un zaudējumu pārskata (P&L) ir izņemti šie nestandarta posteņi, norāda, ka banka ir guvusi un turpinās gūt nosacīti stabilu peļņu sākot no 2011. gada. Iepriekš minētajā uzņēmuma “Islandes valsts finanšu ieguldījumi” (“ISFI”) ziņojumā ir atbalstīts šis secinājums. Nav skaidrs, vai šie aprēķini atspoguļo tikai bankas “pamata ienesīgumu”. Tomēr Iestāde atzīmē, ka pārstrukturēšanas periodā diskonta nozīmīgums strauji samazinās un banka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu periodā no 2012. gada līdz 2014. gadam paredz pamata peļņu no aptuveni ISK […] līdz […] miljardiem gadā.

(202)

Daži no būtiskākajiem un detalizētākajiem finanšu plānošanas aspektiem tika minēti iepriekš. Iestāde uzskata, ka šie pieņēmumi kopumā šķiet pietiekami piesardzīgi, ņemot vērā sarežģīto darbības vidi. Attiecībā uz peļņu no procentu likmēm Iestāde atzīmē, ka arī pēc prognozētās pazemināšanās līdz […] % tā būs diezgan augsta, salīdzinot ar starptautiskiem rādītājiem. (58) Islandes iestādes uzskata, ka peļņa ir bijusi aptuveni šādā vai augstākā līmenī visās pēdējās desmitgadēs. Cita starpā tā iemesls ir augstās procentu likmes Islandē, zemāka hipotēku daļa aizdevumu portfelī un mazāks banku apjoms. Iestāde uzskata, ka šie paskaidrojumi ir saprātīgi un tāpēc šis finanšu plānošanas aspekts ir pietiekami ticams.

(203)

Vēl viens nozīmīgs nākotnes ienesīguma pamats ir lielāki maksu un komisijas maksu ienākumi, kas pēc prognozēm palielināsies par aptuveni […] %. Šā palielinājuma rezultātā 2014. gadā peļņa būtu vairāk nekā ISK […] miljardi. Islandes iestādes uzskata, ka šīs prognozes ir ticamas, jo tāda uzņēmējdarbība kā ar akciju tirgu saistīti darījumi un ārvalstu valūtas tirdzniecība pēc sabrukuma un kapitāla kontroles ieviešanas praktiski bija pārtraukta.

(204)

Kā aprakstīts iepriekš, banka ir veikusi vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu izmaksas, cita starpā iepriekš aprakstīto plānoto darbinieku skaita samazināšanu, apņemšanos slēgt […] filiāles un vispārēju operāciju pilnveidošanu. Šiem pasākumiem kopumā būtu jāsamazina izmaksu attiecība pret ieņēmumiem no 57,2 % līdz […] % 2014. gadā. Iestāde atzinīgi vērtē šos centienus, jo pašreizējā attiecība salīdzinājumā ar starptautiskiem rādītājiem šķiet diezgan augsta. Iestāde arī uzskata, ka ir ticams, ka šo mērķi ir iespējams sasniegt.

(205)

Bez iepriekš minētā ir acīm redzams, ka pārstrukturēšanas plāns ir balstīts uz daudziem citiem pieņēmumiem. Iestāde ir centusies rūpīgi pārbaudīt tos pieņēmumus, kas šķiet vispiemērotākie un būtiski ietekmē Landsbankinn dzīvotspēju nākotnē. Makroekonomiskie pieņēmumi šķiet lielā mērā atbilstoši CBI prognozēm. Kopumā pieņēmumi, uz kuriem ir balstīts pārstrukturēšanas plāns, šķiet pietiekami piesardzīgi, lai ļautu secināt, ka bankas veiktie pārstrukturēšanas pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju, izņemot negaidītus nelabvēlīgus notikumus neparedzētā apjomā un ar neparedzētām sekām.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, Iestāde uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns uzskatāmi pierāda bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu. Tāpēc Iestāde secina, ka ir ievēroti Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2. iedaļas noteikumi.

(207)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 22. punkts paredz: “Lai ierobežotu konkurences traucējumus un novērstu morālu kaitējumu, atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam un atbalsta saņēmējam jādod attiecīgs paša ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās. Bankai un tā kapitāla turētājiem jāiegulda pastrukturēšanās pasākumos pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu to, ka pārstrukturētās bankas uzņemas adekvātu atbildības daļu par savas pagātnes rīcības sekām, un lai radītu piemērotas iniciatīvas to rīcībai nākotnē”.

(208)

Šajā saistībā Iestāde atgādina konkrētā gadījuma izšķirošo aspektu. Kad Landsbankinn tika izveidota, balstoties uz Landsbanki iekšzemes operācijām, akcionāru ieguldījumi Landsbanki tika pilnībā likvidēti, un tādējādi tie ir cik vien iespējams palīdzējuši Landsbankinn pārstrukturēšanā. Turklāt Landsbanki kreditoriem bija jāuzņemas ievērojami zaudējumi (59) vai vismaz risks par savu ieguldījumu atkarībā no tā, kāds bija uz Landsbankinn pārvesto aktīvu (ar iespējamo obligāciju) darbības ienesīgums. Tāpēc, ciktāl tas attiecas uz Landsbanki īpašniekiem un kreditoriem, sloga sadalījuma kritērijs ir ievērots un morālā kaitējuma jautājums tiek risināts.

(209)

Papildus iepriekš minētajam Iestādei jānovērtē, vai valsts atbalsts, ko saņēma Landsbankinn, bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(210)

Attiecībā uz kapitalizācijas pasākumiem jānorāda, ka Landsbankinn sākotnējā kapitalizācija tās izveidošanas brīdī bija zem FME kapitāla prasībām (13 %, nevis 16 %). Pēc vienošanās noslēgšanas ar Landsbanki 2009. gadā CAD koeficients sasniedza 15 % – 1 procentpunktu mazāku par FME noteikto minimālo koeficientu –, kā rezultātā tika piešķirts pagaidu izņēmums. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka kapitāla rādītājs (nākotnē) galvenokārt bija atkarīgs no tā, vai no Landsbanki uz Landsbankinn pārvesto aktīvu novērtējums ir bijis veikts precīzi. Tas, ka Landsbankinn CAD koeficients pēc tam pieauga tik spēcīgi, lai ļautu tai pārņemt Spkef un vēlāk SpSv operācijas, ir pamatots ar pārvesto aktīvu uzskaites vērtības piereģistrēšanu. Pēc Iestādes domām tas, ka CAD koeficients vēlāk tik spēcīgi attīstījās, nav iemesls, lai uzskatītu, ka valsts sākotnēji pārmērīgi kapitalizēja Landsbankinn.

(211)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 26. punktā noteikts, ka bankām, saņemot pārstrukturēšanas atbalstu, “jāspēj no darbības rezultātā iegūtās peļņas samaksāt par kapitālu, tostarp ar dividendēm un kuponiem par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem”.

(212)

Iestāde pamatoja savas valsts atbalsta vadlīnijas attiecībā uz kapitāla iepludināšanu ar akcijām 2012. gadā. Finanšu krīzes pamatnostādņu 2012. gadam 7.–8. punktā noteikts: “Ņemot vērā regulatīvās izmaiņas un mainīgos tirgus apstākļus, Komisija paredz, ka valsts kapitāla injekcijas nākotnē parasti var tikt veiktas, izmantojot akcijas ar mainīgu ienesīgumu. Ir vēlams precizēt noteikumus par cenu noteikšanu kapitāla injekcijai, ņemot vērā, ka atlīdzība par šādām akcijām ir (nenoteiktas) dividendes un kapitāla pieaugums, tādēļ ir sarežģīti tieši novērtēt ex-ante atlīdzību par šādiem instrumentiem. Līdz ar to Iestāde atlīdzību par šādām kapitāla injekcijām novērtēs, pamatojoties uz akciju emisijas cenu. Kapitāla injekcijas būtu jāparaksta, nosakot pietiekamu diskonta likmi akcijas cenai (pēc pielāgošanas “vērtības samazināšanās efektam”), tieši pirms tiek paziņots par kapitāla injekciju, lai attiecīgajai valstij sniegtu pietiekamas garantijas par atbilstošu atlīdzību” (60).

(213)

Iestāde uzskata, ka šis noteikums nav tieši piemērojams konkrētajā gadījumā, jo valsts faktiski kapitalizēja jauno banku. Tāpēc tā nevarēja aizstāt vecos akcionārus tiešā vārda nozīmē. Tomēr noteikuma loģiskais pamats ir tāds, ka pietiekama aizstātā līdzdalība un turpmākā peļņa tiktu piešķirta valstij, kurai bija jāuzņemas risks, iepludinot kapitālu grūtībās nonākušā uzņēmumā.

(214)

Konkrētajā gadījumā ir acīm redzams, ka valsts ieguva lielāko daļu (81,33 %) no līdzdalības Landsbankinn un tātad saņems to pašu turpmākās peļņas daļu, savukārt iepriekšējie akcionāri nesaņems neko. Pašreizējie mazāko akciju daļu turētāji, kas ir bijušie kreditori, saņems turpmāko peļņu. Tomēr, kā minēts iepriekš, tiem, visticamāk, tomēr būs ievērojami zaudējumi.

(215)

Turklāt Landsbankinn darbība kopš tās izveidošanas ir bijusi atbilstoša, un pārstrukturēšanas plānā paredzēta stabila peļņa turpmākajos gados. Tāpēc Iestāde uzskata, ka Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 26. punkta prasība kopā ar Finanšu krīzes pamatnostādņu 8. punkta prasību ir ievērota.

(216)

Lai gan Spkef līgums, kā aprakstīts iepriekš, ietver valsts atbalsta elementus, Iestāde uzskata, ka tas ir izveidots tādā veidā, lai nepieļautu, ka Landsbankinn saņem tiešu finansiālu priekšrocību. Šajā saistībā tā atgādina, ka galīgo kompensāciju par Spkef noguldījumu pārņemšanu noteica neatkarīga arbitrāžas komiteja. Tāpēc šis darījums būtībā ir kompensācija Landsbankinn, par kādu panākta vienošanās, apmaiņā pret Spkef noguldījumu saistību uzņemšanos. Iestāde neuzskata, ka šim atbalstam ir būtiska nozīme tās sloga sadalījuma novērtējumā. Tomēr papildu nemateriālajām vērtībām un tirgus daļai, ko Landsbankinn ieguva ar šo darījumu, ir lielāka nozīme uz turpmāk aprakstīto konkurences kropļošanas novērtējumu.

(217)

Visbeidzot attiecībā uz noguldījumu garantiju Iestāde jau lēmumā par procedūras uzsākšanu ir norādījusi, ka, ņemot vērā tā brīža ārkārtējos apstākļus, tā varētu būt atbilstošs līdzeklis, lai saglabātu finanšu stabilitāti Islandē. Tomēr ir skaidrs, ka šādu atbalstu nevar apstiprināt uz nenoteiktu laiku.

(218)

Tādējādi, lai šo valsts atbalstu uzskatītu par ierobežotu līdz nepieciešamajam minimumam, Iestāde uzskata, ka tas jāpārtrauc pēc iespējas drīzāk. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē Islandes iestāžu nolūku atcelt noguldījumu garantiju pirms kapitāla kontroles atcelšanas, tātad saskaņā ar pašreizējo plānu ne vēlāk kā 2013. gada beigās.

(219)

Lai kompensētu kapitāla kontroles atcelšanas kavēšanos un atspoguļotu savu viedokli, ka dzīvotspējīgai bankai būtu jāvar konkurēt tirgū bez šādas vispārējās garantijas aizsardzības noguldījumiem, Iestāde ļaus piemērot noguldījumu garantiju tikai līdz 2014. gada beigām. (61) Pēc tam noguldījumu aizsardzība būtu jāveic tikai, piemērojot EEZ tiesību aktus attiecībā uz noguldījumu garantijām.

(220)

Iestāde secina, ka Landsbankinn pārstrukturēšanas plāns nodrošina, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka atbalsta saņēmējs, akcionāri un tās priekšgājējas bankas parādu turētāji ir ievērojamā mērā piedalījušies sloga sadalījumā. Tādējādi pārstrukturēšanas atbalsts atbilst Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3. iedaļai.

(221)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 4. iedaļas 29.–32. punktā noteikts:

“Sistēmiskās krīzes laikā finanšu nozarei paredzētā valsts atbalsta galvenais mērķis ir finansiālā stabilitāte, bet īstermiņa sistēmiskās stabilitātes saglabāšana nedrīkst nodarīt ilglaicīgu kaitējumu tirgus viengabalainībai un negatīvi ietekmēt konkurentu vienlīdzīgās iespējas un konkurējošus tirgus. Šajā sakarā […] liela nozīme […] ir valsta atbalsta radīto konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumiem. […] Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai vienmēr ir jāparedz īpaši tiem traucējumiem, kas konstatēti tirgos, kuros darbojas pārstrukturēšanas rezultātā dzīvotspēju atguvusī saņēmēja banka, vienlaikus ievērojot kopēju politiku un principus. Lai novērtētu šādu pasākumu nepieciešamību, Iestāde vispirmām kārtām ņems vērā attiecīgās bankas darbības apjomu, mērogu un mērķi, ko atbilstīgi šīs nodaļas 2. iedaļai saskaņā ar pamatotu pārstrukturēšanas plānu attiecīgā banka grasās īstenot. […] Šādu pasākumu raksturs un veids ir atkarīgs no diviem kritērijiem. Pirmkārt, no atbalsta lieluma, nosacījumiem un apstākļiem, kādos tas ir piešķirts, un, otrkārt, no tirgus vai tirgu raksturīgajām īpašībām, kuros darbosies saņēmēja banka.

Attiecībā uz pirmo kritēriju pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai ievērojami atšķirsies atkarībā no atbalsta apjoma, sloga sadalījuma attiecības un cenu līmeņa. Pamatā, jo lielāks sloga sadalījums un paša ieguldījums, jo mazākas negatīvās sekas, ko rada morālais kaitējums.

Attiecībā uz otro kritēriju Iestāde pārbaudīs varbūtējo atbalsta ietekmi tirgos, kuros saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas rezultātā atgūtās dzīvotspējas. Pirmām kārtām tiks vērtēts, cik liela ir attiecīgā banka un kāda ir tās relatīvā nozīme pēc dzīvotspējas atgūšanas attiecīgajā tirgū vai tirgos. Lai nodrošinātu efektīvas konkurences saglabāšanu, pasākumus izstrādās atbilstīgi konkrētā tirgus īpatnībām. […] Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai nedrīkst negatīvi ietekmēt bankas izredzes atgūt dzīvotspēju.”

(222)

No iepriekš citētā jāsecina, ka atbalsta apjoms, jo īpaši relatīvā nozīmē, un tirgus īpatnības ir būtiskas iestādes novērtējumā par pasākumu atbilstību konkurences kropļošanas ierobežošanai. Vienlaicīgi ir skaidrs, ka šādi pasākumi nedrīkst apdraudēt pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēja dzīvotspēju, un konkurences problēmas jārisina, kā primāro ievērojot mērķi izveidot finanšu stabilitāti pašreizējās krīzes situācijā.

(223)

Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesisko regulējumu, Iestāde turpmāk izteiks apsvērumus, kurus tā uzskata par būtiskiem savam novērtējumam attiecībā uz konkurences kropļošanas ierobežošanas pasākumiem.

(224)

Pirmkārt un galvenokārt Iestāde uzskata, ka, ņemot vērā īpašo situāciju Islandes finanšu tirgos, nepieciešams rūpīgs tirgus apstākļu un konkurences vides novērtējums. Konkurences kropļojumu ierobežošanas pasākumiem jāatspoguļo pašreizējie sarežģītie apstākļi, vienlaicīgi nodrošinot, ka konkurences kropļojumi ir ierobežoti līdz minimumam gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

(225)

Otrkārt, kā minēts iepriekš iedaļā par sloga sadalījumu, jāpievērš uzmanība pēc iespējas lielākai palīdzībai no Landsbanki bijušo īpašnieku puses un zināmā mērā – no Landsbanki kreditoru puses. Attiecīgi nepieciešamība pēc papildu konkurences pasākumiem ir bijusi ierobežota.

(226)

Treškārt, attiecībā uz attiecīgā tirgus īpatnībām, finanšu sistēmas sabrukums Islandē, kam sekoja Islandes iestāžu intervences, noveda pie lielākas finanšu pakalpojumu koncentrācijas Islandes tirgū un būtiski palielināja trīs lielāko banku – Íslandsbanki, Arion Bank un Landsbankinn – tirgus daļu. Papildus šiem paliek tikai daži mazi tirgus dalībnieki, un jaunu ienācēju tirgū tuvākā perspektīva ir vāja jau minēto tirgū iekļūšanas šķēršļu un tirgus mazā apjoma dēļ un jo īpaši kapitāla kontroles dēļ. Landsbankinn ir ļoti nozīmīga pozīcija šajā koncentrētajā tirgū ar vairāk nekā 30 % lielākajā daļā tirgus segmentu. Tā ir lielākā Islandes banka, vērtējot pēc bilances.

(227)

Ceturtkārt, krīze radīja vairākas ļoti specifiskas problēmas, piemēram, lielo banku tiešu un netiešu īpašumtiesību īpaši augstais līmenis reālajā ekonomikā un de-facto monopola rašanās banku IT pakalpojumu nozarē (RB), kura akciju kontrolpakete pieder trim bankām.

(228)

Piektkārt, ir būtisks relatīvais atbalsta apjoms, ko Landsbankinn ir saņēmusi. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka sākumā visu bankas kapitālu nodrošināja valsts. Turklāt banka ir saņēmusi priekšrocību no citiem atbalsta pasākumiem – Spkef darījuma un noguldījumu garantijas. Turklāt SpSv ir saņēmusi atbalstu, pirms to pārņēma Landsbankinn. Tajā pašā laikā Landsbankinn joprojām ir maza banka, vismaz pēc starptautiskajiem standartiem.

(229)

Sestkārt, saistībā ar bankas veikto Spkef un SpSv pārņemšanu nepieciešami papildu konkurences pasākumi. Lēmumā par SpSv Iestāde uzsvēra, ka šie pasākumi jāietver Landsbankinn pārstrukturēšanas plānā.

(230)

Ņemot to vērā, Iestāde atzīmē, ka ir veikti vai tiks veikti vairāki pasākumi, kas ierobežo konkurences kropļojumus, ko radījis Landsbankinn piešķirtais valsts atbalsts.

(231)

Islandes valdība ir konkrēti uzņēmusies divas saistības (sk pielikumā), kas, kā uzskata Iestāde, var palīdzēt izveidot normatīvo vidi, kura veicina konkurenci finanšu tirgos.

(232)

Pirmkārt, izveidojot darba grupu, kas pārskatīs Likumu Nr. 36/1978 par zīmognodevu, un jo īpaši izmeklējot, vai atcelt zīmognodevu privātpersonu emitētām obligācijām, kad tās tiek pārvestas no viena kreditora citam (piem., kad privātpersona pārved savus aizdevumus no vienas aizdevumu iestādes uz citu). Iestāde uzskata, ka pašreizējais likums, kas cita starpā uzliek pienākumu klientiem, veicot aizdevēju maiņu, maksāt zīmognodevu par attiecīgās obligācijas summu (62), var radīt šķēršļus konkurencei, jo tas var likt klientiem saglabāt esošos līgumus attiecībā uz ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē saistības pārskatīt šo likumu.

(233)

Otrkārt, Iestāde pievērš uzmanību tam, ka saskaņā ar Islandes parlamenta 2012. gada 21. martā pieņemto rezolūciju valdība izveidos komiteju ar pilnvarām pārskatīt patērētāju aizsardzību finanšu tirgū. Šīs pilnvaras ietvers īpašu pilnvaru pārskatīt banku maiņas veicināšanu un maiņas izmaksu samazināšanu un noteikumu, ka komitejai attiecībā uz šo jautājumu cieši jāsadarbojas ar ICA. Komiteja iesniegs savu ziņojumu ne vēlāk kā 2013. gada 15. janvārī. Šāds sīkāks novērtējums varētu veicināt konkurenci ilgtermiņā. Vienlaicīgi turpmāk aprakstītajām ar banku specifiku saistītajām Landsbankinn saistībām būtu jāpalīdz atvieglot banku maiņu un tādējādi palielināt konkurenci.

(234)

Iestāde atzinīgi vērtē risinājumu, par kādu ICA un RB īpašnieki, tostarp trīs lielākās bankas, ir vienojušies šajā jautājumā, jo tas paredz nodrošināt maziem konkurentiem un iespējamiem jauniem ienācējiem tirgū piekļuvi svarīgākajai IT infrastruktūrai nediskriminējošā veidā un par saprātīgu samaksu. Iestāde uzskata, ka tās bažas, kas cita starpā izteiktas otrajā lēmumā par Byr  (63), ir pietiekamā veidā mazinātas ar šo risinājumu. Tādējādi Iestādei nav turpmāk jāapskata šis jautājums šajā lēmumā.

(235)

Visbeidzot, Iestāde pievērš uzmanību kopš 2008. gada izdarītajiem grozījumiem regulējumā, kas aprakstīti pielikumā. Attiecībā uz konkurences problēmām Likuma Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem 22. panta ievaddaļā minēti būtiski noteikumi. Šie noteikumi ierobežo finanšu uzņēmumu dalību darbībās, kuras nav to darbības licenču darbības jomā. Saskaņā ar šo jauno noteikumu šādas darbības var veikt tikai īslaicīgi un lai pabeigtu darījumus vai reorganizētu klientu darbības. Par to jānosūta pamatots paziņojums FME, un finanšu uzņēmumiem ir noteikti termiņi, lai pabeigtu savu klientu reorganizāciju un izvietotu atbilstošos aktīvus.

(236)

Iestāde uzskata šo izmaiņu par atbilstošu regulatīvo pieeju jautājumā par neproporcionāli lielu finanšu iestāžu līdzdalību reālajā ekonomikā. Šķiet, ka šie noteikumi neļauj šai situācijai – kas ir parāda aizstāšanas ar pašu kapitālu tiešs rezultāts – kļūt par pastāvīgu.

(237)

Iestāde uzsver, ka Landsbankinn klātbūtnē tirgū un apjoms ir tikai maza daļa no Landsbanki, jo kopējie aktīvi ir samazinājušies par 75 %, kā aprakstīts iepriekš. Turklāt pretēji Landsbanki, Landsbankinn darbojas tikai Islandes tirgū. Lai gan lielākā daļa no šī samazinājuma ir Landsbanki starptautisko operāciju likvidēšanas rezultāts, Iestāde uzskata, ka šis process ir īpaši būtisks attiecībā uz konkurences kropļojumiem, jo tieši Landsbanki riskantā ārvalstu stratēģija to noveda pie bankrota un pagātnē radīja kropļojumus EEZ finanšu tirgos (64).

(238)

Turklāt Iestāde atzinīgi vērtē Landsbankinn saistības (sk pielikumu) turpmāk samazināt tās klātbūtni iekšzemes tirgū ar […] aktīvu samazinājumu attiecībā uz […]. Tāpat Iestāde pozitīvi vērtē to, ka Landsbankinn ir apņēmusies pārstrukturēšanas periodā slēgt […] filiāles. Balstoties uz galīgo pārstrukturēšanas plānu un atgādinot, ka Landsbankinn pēc EEZ standartiem ir maza banka, Iestāde piekrīt Landsbankinn uzskatam, ka turpmāki strukturālie pasākumi varētu apdraudēt bankas izredzes atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju (65).

(239)

Iestāde ņem vērā Landsbankinn saistības neiegādāties finanšu iestādes līdz 2014. gada 15. decembrim, ja vien tā nebūs iepriekš saņēmusi Iestādes apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka turpmāku Islandes finanšu tirgus koncentrāciju Landsbankinn veikto iegāžu dēļ var novērst. Šīs saistības nodrošina arī to, ka Landsbankinn piešķirtais atbalsts tiek izmantots tās dzīvotspējas atjaunošanai, nevis lai konsolidētu un turpmāk paplašinātu tās klātbūtni Islandes tirgū. Tas pats attiecas uz Landsbankinn saistībām līdz 2014. gada 15. oktobrim neīstenot līguma klauzulas un neieviest jaunas līguma klauzulas, kas izveido īpašus nosacījumus attiecībā uz procentu likmēm saistībā ar minimālā uzņēmējdarbības apjoma ar banku saglabāšanu, kā arī uz saistībām neprasīt valsts līdzdalību tirgvedībā kā konkurences priekšrocības avotu.

(240)

Kā aprakstīts iepriekš, Islandes finanšu tirgus pašlaik ir sarežģīta darbības vide jebkurai bankai. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē Landsbankinn saistības attiecībā uz banku maiņas veicināšanu un maksājumu apstrādes pamatpakalpojumu, kā arī naudas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu. Iestāde uzskata, ka šie pasākumi kopā ar iepriekš minēto vienošanos starp trim lielākajām bankām un ICA attiecībā uz RB nodrošina, ka mazākie tirgus dalībnieki var piekļūt svarīgākajai infrastruktūrai un pakalpojumiem par saprātīgām cenām, neļaujot lielākajiem tirgus dalībniekiem liegt viņiem šo piekļuvi. Iestāde uzskata, ka tas samazinās šķēršļus iekļūšanai tirgū nākotnes (potenciālajiem) tirgus dalībniekiem. Šie pasākumi varētu arī ļaut esošajiem mazajiem dalībniekiem paplašināt savas tirgus daļas, ja tie var piedāvāt labākus pakalpojumus nekā to lielākie konkurenti. Turklāt pasākumi, kuru mērķis ir tikai veicināt banku maiņu, palīdzēs izveidot spēcīgāku konkurenci starp pašreizējiem lielajiem dalībniekiem un varētu palīdzēt novērst vai atrisināt iespējama kolektīva dominējošā stāvokļa situāciju.

(241)

Visbeidzot, Landsbankinn apņemas pēc iespējas drīzāk pārdot to savu strādājošo uzņēmumu akcijas, ko tā ir pārņēmusi pārstrukturēšanas dēļ saskaņā ar Likuma Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem 22. pantu. Tā apņemas turpināt ievērot šajos noteikumos noteikto procedūru un termiņus un regulāri atjaunināt informāciju savā tīmekļa vietnē (vai meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē) par meitasuzņēmumiem un savām akcijām, kas tiek pārdotas. Turklāt Landsbankinn ir apņēmusies pārstrukturēšanas periodā, ievērojot konkrētus termiņus, pārdot […].

(242)

Iestāde atzinīgi vērtē Landbankinn vispārējas saistības pēc iespējas drīzāk atbrīvoties no visiem uzņēmumiem un akcijām, kas nav saistīti ar tās pamatuzņēmējdarbību. Tas ne tikai risinās iespējamās konkurences problēmas, kas varētu rasties šādam dominējošam īpašniekam Islandes reālajā ekonomikā, bet arī novērsīs risku bankas dzīvotspējai.

(243)

Tas liek Islandes iestādēm un Landsbankinn pievērst uzmanību faktam, ka valsts tiesību aktu saistību pārkāpums varētu ietvert arī atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt Iestāde uzskata, ka pienākums ietvert tīmekļa vietnē informāciju par paredzēto aktīvu samazinājumu un tirdzniecību ievieš lielāku pārredzamību par pašreizējo īpašumtiesību situāciju Islandes ekonomikā. Tas vismaz zināmā mērā mazina šīs konkrētās bažas par konkurenci, kas pašlaik raksturo Islandes tirgus.

(244)

Balstoties uz iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka iepriekš minētie pasākumi risina galvenās konkurences problēmas, ko Iestāde ir apzinājusi sadarbībā ar ICA. Ņemot vērā primāro mērķi – finanšu stabilitāti –, Iestāde secina, ka saistības pietiekamā līmenī ierobežo konkurences kropļojumus, tāpēc pārstrukturēšanas atbalsts atbilst Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 4. iedaļai.

(245)

Balstoties uz iepriekšējo novērtējumu un ņemot vērā Islandes iestāžu iesniegto Landsbankinn pārstrukturēšanas plānu, Iestādes izteiktās bažas lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz Landsbankinn paredzēto atbalsta pasākumu raksturu un saderību ir mazinātas. Turklāt Iestāde neceļ iebildumus par Spkef darījumu un apstiprina atbalstu, ko ir saņēmusi SpSv. Tāpēc Iestāde apstiprina atbalsta pasākumus kā ar EEZ līguma 61. panta 3. panta b) apakšpunkta darbību saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu, ar nosacījumu, ka Islande un Landsbankinn stingri ievēro pielikumā noteiktās saistības,