9.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/18

(1)

Pamatdirektīva izveido elektroniskās sakaru nozares tiesisko regulējumu, lai tiktu panākta atbilstība konverģences tendencēm, aptverot visus elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus tās darbības sfērā. Tiesiskā regulējuma mērķis ir līdz ar konkurences attīstību samazināt ex ante regulējumu, kas attiecas uz konkrēto nozari.

(2)

Pamatdirektīvas 15. pants paredz, ka EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) pēc publiskas apspriedes un apspriedes ar valsts pārvaldes iestādēm (VPI) EBTA valstīs pieņem ieteikumu par attiecīgo produktu un pakalpojumu tirgiem.

(3)

Šā ieteikuma mērķis ir noteikt to produktu un pakalpojumu tirgus, kuros var būt attaisnota ex ante regulas piemērošana saskaņā ar pamatdirektīvas 15. panta 1. punktu. Jebkuras ex ante regulatīvas iejaukšanās beidzamais mērķis ir radīt ieguvumu galalietotājiem, padarot mazumtirdzniecības tirgus ilglaicīgi konkurētspējīgus. Attiecīgo tirgu noteikšanā piemērojamie kritēriji laika gaitā var mainīties un mainās, jo produktu un pakalpojumu iezīmes attīstās un pieprasījuma un piedāvājuma aizvietošanas iespējas mainās. Tā kā 2004. gada 14. jūlija ieteikums (3) ir bijis spēkā jau vairāk nekā četrus gadus, ir lietderīgi to pārskatīt, pamatojoties uz tirgus attīstību EEZ. Tādējādi šis ieteikums aizstāj 2004. gada 14. jūlija ieteikumu, kas pieņemts ar Lēmumu Nr. 194/04/COL.

(4)

Pamatdirektīvas 15. panta 1. punktā Iestādei prasīts noteikt tirgus saskaņā ar konkurences tiesību principiem. Tālab šajā ieteikumā, nosakot produktu tirgu robežas elektronisko sakaru nozarē, izmantoti konkurences tiesību principi, savukārt ex ante regulējumam paredzēto tirgu noteikšana vai izvēle atkarīga no tā, vai šiem tirgiem ir tādas iezīmes, kas attaisno ex ante reglamentējošo pienākumu piemērošanu. Šajā ieteikumā ir izmantota pamatdirektīvā un Direktīvā 2002/22/EK lietotā terminoloģija (4). Saskaņā ar pamatdirektīvu valsts apstākļiem atbilstošos attiecīgos tirgus un jo īpaši attiecīgos ģeogrāfiskos tirgus tās teritorijā nosaka valsts pārvaldes iestādes.

(5)

Šajā ieteikumā tirgus identificēšanas sākumpunkts ir mazumtirdzniecības tirgu definēšana, lūkojoties no nākotnē paredzamās attīstības perspektīvas un ievērojot pieprasījuma un piedāvājuma aizvietojamību. Kad tas paveikts, var noteikt attiecīgos vairumtirdzniecības tirgus. Ja pakārtoto tirgu lielā mērā apgādā vertikāli integrēts uzņēmums vai uzņēmumi, potenciāliem uzņēmumiem, kas nav integrēti, varētu būt grūti iegūt vajadzīgos resursus. Tālab, lai noteiktu, vai tirgū ir nepieciešams ex ante regulējums, var būt nepieciešams izveidot abstraktu iepriekšējā posma vairumtirdzniecības tirgu. Elektronisko sakaru nozarē tirgi bieži ir ar divpusēju raksturu – tie ietver pakalpojumus, ko nodrošina, izmantojot tīklus vai platformas, kas savieno lietotājus abās tirgus pusēs; piemēram, galalietotāji, kas apmainās ar paziņojumiem, vai arī informācijas vai satura nosūtītāji un saņēmēji. Šie aspekti ir jāņem vērā, apsverot tirgu noteikšanu un definēšanu, jo tie var ietekmēt gan kritērijus, pamatojoties uz kuriem tirgi tiek noteikti, gan to, vai uzskata, ka tiem piemīt iezīmes, kuras var attaisnot ex ante reglamentējošo pienākumu piemērošanu.

(6)

Lai noteiktu tirgus, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums, jāizmanto šādi kumulatīvie kritēriji. Pirmais kritērijs ir grūti pārvarami un ilglaicīgi šķēršļi ienākšanai tirgū. Šie šķēršļi var būt strukturāli, juridiski vai regulatīvi. Tomēr elektronisko sakaru tirgu dinamiskā rakstura un darbības dēļ būtu arī jāapsver iespējas pārvarēt ienākšanas šķēršļus konkrētā laikposmā, veicot perspektīvu analīzi, lai noteiktu, kuriem tirgiem varētu būt jāpiemēro ex ante regulējums. Tāpēc otrais kritērijs pieļauj, ka tiek atlasīti tikai tādi tirgi, kuru struktūra nav vērsta uz efektīvu konkurenci attiecīgā laikposmā. Piemērojot šo kritēriju, jāizpēta konkurences stāvoklis aiz ienākšanas šķēršļiem. Ar trešo kritēriju pārbauda, vai, piemērojot tikai konkurences tiesības vien, nevarētu pienācīgi labot attiecīgās tirgus nepilnības.

(7)

Galvenie aspekti, kas jāapsver, izvērtējot pirmo un otro kritēriju, ir tie paši, kurus novērtē, veicot tirgus nākotnes perspektīvu analīzi, jo īpaši jāapsver ienākšanas šķēršļi, ja nav regulējuma (tai skaitā zaudēto izmaksu apjoms), tirgus struktūra, tirgus darbība un tirgus dinamika, tostarp tādi rādītāji kā tirgus daļas un tendences, tirgus cenas un tendences, kā arī konkurējošo tīklu vai infrastruktūru izplatība un pārklājums. Jebkuram tirgum, kam nepiemēro ex ante regulējumu un kas atbilst iepriekš minētajiem trim kritērijiem, ex ante regulējums var būt nepieciešams.

(8)

No konkurences viedokļa raugoties, jauniem tirgiem nevajadzētu noteikt neatbilstošus pienākumus pat tad, ja saskaņā ar pamatdirektīvu tajos ir konstatētas “pirmsācēja” priekšrocības. Par jauniem tirgiem uzskata tādus tirgus, kas ietver produktus vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem to novitātes dēļ grūti paredzēt pieprasījuma apstākļus vai ieiešanas tirgū un piedāvājuma nosacījumus un tāpēc ir grūti piemērot iepriekš minētos trīs kritērijus. Iemesls, kālab jaunos tirgus konkurences labad nepakļauj reglamentējošiem pasākumiem, ir jauninājumu sekmēšana atbilstīgi pamatdirektīvas 8. pantam; tajā pašā laikā jānovērš, ka vadošais uzņēmums ierobežo piekļuvi šādam tirgum, kā norādīts Iestādes vadlīnijās par tirgus analīzi, un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanu saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (5). Esošā tīkla pakāpenisku atjauninājumu rezultātā reti veidojas jauns tirgus. Produkta aizvietojamības trūkums jākonstatē, raugoties gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, un tikai pēc tam var secināt, ka tas nav jau esoša tirgus daļa. Jaunu mazumtirdzniecības pakalpojumu rašanās var izraisīt jauna, atvasināta vairumtirdzniecības tirgus izveidi, ja šādus mazumtirdzniecības pakalpojumus nevar nodrošināt, izmantojot esošos vairumtirdzniecības produktus.

(9)

Šā ieteikuma kontekstā svarīgi ir divi ienākšanas šķēršļu veidi: strukturālie šķēršļi un juridiskie jeb regulatīvie šķēršļi.

(10)

Strukturālie šķēršļi ienākšanai ir sākotnējās izmaksas vai pieprasījuma apstākļi, kas nozarē ilgi darbojošos uzņēmumu un jaunienācēju starpā rada asimetriskus nosacījumus un tādējādi jaunienācējiem traucē vai neļauj ienākt tirgū. Piemēram, var uzskatīt, ka pastāv augsti strukturālie šķēršļi, ja tirgum raksturīgas absolūtas izmaksu priekšrocības, nozīmīgi apjomradīti ietaupījumi un/vai diversifikācijas radīti ietaupījumi, ražošanas jaudu nepietiekamība un lielas zaudētās izmaksas. Pašreiz šādus šķēršļus joprojām var konstatēt attiecībā uz plaši izplatīto vietējo piekļuves tīklu izvēršanu un/vai nodrošināšanu fiksētās vietās. Saistīts strukturālais šķērslis var pastāvēt arī tad, ja pakalpojuma sniegšanai nepieciešams tīkla komponents, ko nevar tehniski dublēt vai tā dublēšanas izmaksas to padara konkurentiem neizdevīgu.

(11)

Juridiskie vai regulatīvie šķēršļi nav saistīti ar ekonomiskajiem nosacījumiem, bet izriet no likumdošanas, administratīvajiem vai citiem valsts pasākumiem, kam ir tieša ietekme uz ienākšanu un/vai operatoru pozicionēšanu attiecīgajā tirgū. Piemērs juridiskam vai regulatīvam šķērslim, kas neļauj ienākt tirgū, ir skaita ierobežojums uzņēmumiem, kuriem ir piekļuve frekvenču spektram, kas vajadzīgs, lai sniegtu uz to balstītus pakalpojumus. Citi juridisko vai regulatīvo šķēršļu piemēri ir cenu kontrole vai citi uzņēmumiem noteiktie, ar cenām saistītie pasākumi, kas ietekmē ne tikai ienākšanu, bet arī uzņēmumu pozicionēšanu tirgū. Juridiskos vai regulatīvos šķēršļus, kurus var likvidēt attiecīgā laikposmā, parasti nevajag uzskatīt par tādiem, kas veido ekonomisku šķērsli ienākšanai, ar kuru tādējādi būtu izpildīts pirmais kritērijs.

(12)

Ienākšanas šķēršļu nozīme var mazināties tādu jauninājumu virzītu tirgu gadījumā, kam raksturīgs nepārtraukts tehnoloģiskais progress. Šādos tirgos konkurences spiedienu bieži rada pašlaik tirgū vēl neesošo, bet potenciālo konkurentu jauninājumu iespējamība. Jauninājumu virzītos tirgos dinamiska vai ilgtermiņa konkurence var būt starp uzņēmumiem, kuri ne vienmēr ir konkurenti esošajā “statiskajā” tirgū. Šis ieteikums nenosaka tirgus, attiecībā uz kuriem paredz, ka šķēršļi ienākšanai tajos varētu izzust pārskatāmā laikposmā. Novērtējot, vai ienākšanas šķēršļi turpinātu pastāvēt gadījumā, ja regulējumu neieviestu, jāizpēta, pirmkārt, vai šajā nozarē jaunu dalībnieku ienākšana tirgū ir notikusi bieži un bijusi veiksmīga un, otrkārt, vai šī ienākšana ir bijusi (vai arī ir gaidāms, ka turpmāk tā būs) pietiekami ātra un noturīga, lai ierobežotu tirgus ietekmi. Tas, cik nozīmīgi ir ienākšanas šķēršļi, būs atkarīgs cita starpā no produkcijas minimālā efektivitātes apjoma (minimum efficient scale of output) un zaudētajām izmaksām.

(13)

Pat tad, ja tirgū ir novērojami augsti ienākšanas šķēršļi, citi strukturālie faktori tirgū var norādīt uz to, ka tirgus virzās uz efektīvi konkurētspējīgu rezultātu attiecīgā laikposmā. Tirgus dinamikas iemesls var būt, piemēram, tehnoloģiski uzlabojumi vai produktu un tirgu konverģence, kas var izraisīt to, ka operatori, kas ir aktīvi atšķirīgu produktu tirgos, izraisa konkurences spiedienu viens uz otru. Tas var notikt arī tirgos ar ierobežotu, bet pietiekamu uzņēmumu skaitu, kuriem ir atšķirīgas izmaksu struktūras, ja šajos tirgos ir cenu ziņā elastīgs pieprasījums. Var būt arī tirgus kapacitātes pārpalikums, kas parasti sniedz iespēju konkurējošiem uzņēmumiem, reaģējot uz cenu pieaugumu, ļoti ātri palielināt produkciju. Šādos gadījumos tirgus daļas laika gaitā var mainīties un/vai var novērot cenu samazināšanos. Ja tirgus dinamika mainās ātri, izraugoties atbilstošu laikposmu, jāpievērš uzmanība, lai tas atspoguļotu šā tirgus attīstību.

(14)

Pieņemot lēmumu par to, vai tirgum var būt nepieciešams ex ante regulējums, jāizsver arī tas, cik lielā mērā pietiek ar konkurences tiesībām, lai novērstu tirgus nepilnības, kas konstatētas, piemērojot pirmos divus kritērijus. Konkurences tiesību pasākumi diez vai būs pietiekami, ja, lai labotu tirgus kļūdu, ir vajadzīga nozīmīga iejaukšanās vai nepieciešama bieža un/vai savlaicīga iejaukšanās.

(15)

Šo trīs kritēriju piemērošanai būtu jāierobežo to tirgu skaits elektronisko sakaru nozarē, kuros piemēro ex ante reglamentējošus pienākumus, tādējādi dodot ieguldījumu, lai sasniegtu regulatīvo pamatprincipu mērķi, proti, konkurencei attīstoties, šajos tirgos pakāpeniski samazināt uz nozari attiecināto ex ante regulējumu. Šie kritēriji jāpiemēro kumulatīvi, tas ir, neatbilstība jebkuram no tiem norāda, ka šim tirgum nav nepieciešams ex ante regulējums.

(16)

Reglamentējošā kontrole mazumtirdzniecības pakalpojumiem jānosaka tikai tad, ja valsts pārvaldes iestādes uzskata, ka attiecīgie vairumtirdzniecības pasākumi vai pasākumi attiecībā uz operatoru izvēli vai iepriekšēju izvēli nesasniegtu mērķi nodrošināt efektīvu konkurenci un sabiedrības interešu mērķu izpildi. Nosakot regulatīvus pasākumus vairumtirdzniecības līmenī, tostarp izmantojot līdzekļus, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības tirgus, EEZ valstis var nodrošināt, ka normāliem konkurences procesiem pievienotās vērtības ķēde ir atvērta tik daudz, cik tas vien iespējams, tādējādi sniedzot galalietotājiem vislabākos rezultātus. Tādēļ šajā ieteikumā galvenokārt noteikti vairumtirdzniecības tirgi, kuru atbilstošs regulējums paredzēts, lai reaģētu uz efektīvas konkurences trūkumu, kas izpaužas galalietotāju tirgos. Ja valsts pārvaldes iestāde pierāda, ka regulatīvi pasākumi vairumtirdzniecības tirgū bijuši nesekmīgi, attiecīgajam mazumtirdzniecības tirgum var būt nepieciešams ex ante regulējums, ja tas atbilst iepriekš minētajiem trim kritērijiem.

(17)

Eiropas Komisija 2007. gada 17. decembrī publicēja jaunu Ieteikumu 2007/879/EK (6) par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar pamatdirektīvu.

(18)

Iestādes ieteikumu par attiecīgajiem tirgiem pārskatīšanas sākumpunkts ir Komisijas jaunais ieteikums un apsvērumi, kas pausti Komisijas ieteikuma paskaidrojuma rakstā. Pārskatīšanas procesa gaitā Iestāde pauda nostāju, ka tirgu attīstības salīdzinājums jāveic ne tikai uz atsevišķu EBTA valstu situācijas fona, bet gan izmantojot EEZ kritēriju.

(19)

Pamatojoties uz tirgus attīstību EBTA valstīs, kā arī uz publiskā apspriedē iesniegtajiem apsvērumiem un citu Iestādei pieejamo informāciju, nešķiet, ka elektronisko sakaru tirgu darbība trijās EBTA valstīs ievērojami atšķirtos no vidējās tirgus darbības rādītājiem Eiropas Savienībā vai no EEZ lielākā apmērā kā attiecīgo tirgu darbība atsevišķās ES dalībvalstīs, salīdzinot to ar vidējo rādītāju.

(20)

EEZ līguma mērķis ir izveidot “dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kura pamatotos uz kopīgiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem” (7). Ievērojot šo mērķi un iepriekš minētos apsvērumus, Iestāde pieņem ieteikumu, kas ir saskaņots ar Komisijas ieteikumu, lai elektronisko sakaru tirgos EEZ nodrošinātu kopīga regulējuma vienotu piemērošanu un tiesisko noteiktību iesaistītajām personām. Tālab tirgu skaits, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums, šajā ieteikumā ir samazināts no 18 uz 7 tirgiem.

(21)

Tirgu skaita, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums, samazināšana ne vienmēr norāda uz to, ka neiekļautie tirgi katrā EBTA valstī ir efektīvi konkurētspējīgi un ex ante regulējums šajos tirgos vairs nav nepieciešams. Atsauksmes, kas Iestādei iesniegtas pārskatīšanas procesa laikā, norāda, ka dažos tirgos ir vēlama regulējuma turpināšana.

(22)

Pielikumā uzskaitītie tirgi ir noteikti, balstoties uz šiem trim kumulatīvajiem kritērijiem. Attiecībā uz tirgiem, kas nav minēti šajā ieteikumā, valsts pārvaldes iestādēm attiecīgajam tirgum jāpiemēro trīs kritēriju tests. Tirgiem, kas uzskaitīti 2004. gada 14. jūlija Ieteikuma Nr. 194/04/COL pielikumā, bet nav minēti šā ieteikuma pielikumā, valsts pārvaldes iestādēm jābūt tiesībām piemērot trīs kritēriju testu, lai novērtētu, vai, pamatojoties uz valsts apstākļiem, šim tirgum joprojām ir nepieciešams ex ante regulējums. Attiecībā uz šajā ieteikumā minētajiem tirgiem valsts pārvaldes iestāde var izlemt neveikt tirgus analīzes procedūru, ja tā konstatē, ka šis tirgus neatbilst noteiktajiem trim kritērijiem. Valsts pārvaldes iestādes drīkst noteikt tirgus, kas atšķiras no šajā ieteikumā minētajiem, ja tās rīkojas saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu. Ja netiek ziņots par pamatdirektīvas 38. apsvērumā minētajiem pasākumiem, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp EBTA valstīm, pret attiecīgo valsti var tikt piemērota pienākuma neizpildes procedūra. Tirgi, kas nav minēti šajā ieteikumā, jānosaka, pamatojoties uz konkurences principiem, kas izklāstīti Iestādes paziņojumā par jēdziena “attiecīgais tirgus” definīciju EEZ konkurences tiesību mērķiem (8), un tiem jāatbilst Iestādes vadlīnijām par tirgus analīzi un nozīmīgās pozīcijas tirgū novērtēšanai, kā arī jāapmierina trīs iepriekš izklāstītie kritēriji.

(23)

Tas, ka šajā ieteikumā noteikti tie produktu un pakalpojumu tirgi, kuros ex ante regulējuma piemērošana varētu būt attaisnojama, nenozīmē to, ka regulējums vienmēr ir attaisnojams vai ka šiem tirgiem piemēros īpašajās direktīvās noteiktus reglamentējošus pienākumus. Konkrēti, regulējumu nedrīkst noteikt vai tas jāatceļ gadījumos, ja arī bez regulējuma šajos tirgos ir efektīva konkurence, tas ir, ja nevienam operatoram nav ievērojamas tirgus ietekmes pamatdirektīvas 14. panta nozīmē. Noteiktajiem reglamentējošiem pienākumiem jābūt atbilstīgiem un jāpamatojas uz konstatētās problēmas iezīmēm, tiem jābūt proporcionāliem un pamatotiem, ņemot vērā pamatdirektīvā izklāstītos mērķus, jo īpaši palielināt lietotāju ieguvumus, nodrošināt neizkropļotu vai neierobežotu konkurenci, veicināt efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā un atbalstīt jauninājumus, kā arī rosināt radio frekvenču spektra un numerācijas resursu efektīvu izmantošanu.

(24)

Tirgu identifikācija šajā ieteikumā neskar tirgus, kurus atsevišķos gadījumos definē saskaņā konkurences tiesībām. Turklāt ex ante regulējuma joma neskar to pasākumu jomu, kuri var būt analizēti konkurences tiesību kontekstā.

(25)

Šā ieteikuma saturs ir ticis diskutēts publiskā apspriedē, un par to ir veiktas konsultācijas ar valsts pārvaldes iestādēm un valsts iestādēm EBTA valstīs.

(26)

Šis ieteikums ir jāinterpretē, ņemot vērā Komisijas Ieteikuma 2007/879/EK paskaidrojuma rakstu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar pamatdirektīvu. Paskaidrojuma rakstā cita starpā ir iekļauti jauno tehnoloģiju, kas attiecas uz ieteikuma definētajiem tirgiem, apraksti,

1.

Definējot attiecīgos tirgus, kas atbilst valsts apstākļiem saskaņā ar EEZ līguma XI pielikuma 5.cl punktā minētā akta 15. panta 3. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kas piemērota ar Līguma 1. protokolu un nozares labojumiem, kas ietverti šā līguma XI pielikumā, valsts pārvaldes iestādēm jāanalizē šā ieteikuma pielikumā norādītie produktu un pakalpojumu tirgi.

2.

Nosakot tirgus, kas nav minēti pielikumā, valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina, ka tiek ņemti vērā šādi trīs kumulatīvi kritēriji:

3.

Šis ieteikums neskar tirgus definīcijas, tirgus analīžu rezultātus un reglamentējošus pienākumus, ko valsts pārvaldes iestādes noteikušas saskaņā ar EEZ līguma XI pielikuma 5.cl punktā minētā akta 15. panta 3. punktu un 16. pantu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem), kas piemērots ar Līguma 1. protokolu un nozares labojumiem, kuri ietverti šā līguma XI pielikumā, pirms šā ieteikuma pieņemšanas datuma.

4.

Šis ieteikums ir adresēts EBTA valstīm.