EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/117E/02

PROTOKOLS
Ceturtdiena, 2005. gada 26. maijs

OJ C 117E, 18.5.2006, p. 16–262 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

18.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/16


PROTOKOLS

(2006/C 117 E/02)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Miroslav OUZKÝ

Priekšsēdētāja vietnieks

1.   Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.05.

2.   Dokumentu iesniegšana

Padome un Komisija iesniedza turpmāk minētos dokumentus.

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (KOM(2005)0154 — C6-0119/2005 — 2005/0064(SYN)).

nodots

atbildīgajai komitejai: ECON

 

atzinums: BUDG

Proposal for a Council regulation establishing Community financial measures for the implementation of the Common Fisheries Policy and in the area of the Law of the Sea (COM(2005)0117 — C6-0131/2005 - 2005/0045(CNS)) (1).

nodots

atbildīgajai komitejai: PECH

 

atzinums: BUDG, ENVI

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam Nr. DEC 14/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0588 — C6-0132/2005 — 2005/2088(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam Nr. DEC 12/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0480 — C6-0133/2005 — 2005/2089(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam Nr. DEC 15/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0589 — C6-0134/2005 — 2005/2098(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam Nr. DEC 16/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0590 — C6-0135/2005 — 2005/2099(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam Nr. DEC 17/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0591 — C6-0136/2005 — 2005/2100(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 297/95 par maksām, kas maksājamas Eiropas zāļu aģentūrai (KOM(2005)0106 — C6-0137/2005 — 2005/0023(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: ENVI

 

atzinums: BUDG

Draft Council Regulation imposing certain specific restrictive measures directed against certain persons impeding the peace process and breaking international law in the conflict in the Darfur region in Sudan (08910/2005 — C6-0138/2005 - 2005/0068(CNS)) (1).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: DEVE, ECON

Initiative of the Republic of Austria, the Republic of Finland and the Kingdom of Sweden with a view to the adoption of a Framework Decision on simplifying the exchange of information and intelligence between law enforcement authorities of the Member States of the European Union, in particular as regards serious offences including terrorist acts (07307/2005 — C6-0139/2005 - 2005/0805(CNS)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

3.   Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

Padome ir nosūtījusi oficiāli apstiprinātas kopijas šādiem dokumentiem:

Agreement in the form of an exchange of letters concerning the provisional application of the Protocol defining for the period 1 January 2004 to 31 December 2006 the tuna fishing opportunities and the financial contribution provided for in the agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar (2);

Papildprotokolam Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

4.   Ekonomikas politikas galvenās pamatnostādnes — Nodarbinātības politikas pamatnostādnes dalībvalstīs * — Sociālās politikas programma (2006. - 2010 g.) (debates)

Ziņojums par Komisijas ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm saskaņā ar integrētajam pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam) (KOM(2005)0141 — 2005/2017(INI)) — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Robert Goebbels (A6-0150/2005).

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (KOM(2005)0141 — C6-0111/2005 — 2005/0057(CNS)) — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Referente: Ana Mato Adrover (A6-0149/2005).

Ziņojums par sociālās politikas darba kārtību laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam (2004/2191(INI)) — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Referente: Ria Oomen-Ruijten (A6-0142/2005).

Robert Goebbels iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0150/2005).

Ana Mato Adrover iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0149/2005).

Ria Oomen-Ruijten iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0142/2005).

Uzstājās: Joaquín Almunia (Komisijas loceklis) un Vladimír Špidla (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Astrid Lulling (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), Zita Gurmai (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), José Albino Silva Peneda PPE-DE grupas vārdā, Anne Van Lancker PSE grupas vārdā, Margarita Starkevičiūtė ALDE grupas vārdā, Jean Lambert Verts/ALE grupas vārdā, Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā, John Whittaker IND/DEM grupas vārdā, Luca Romagnoli, pie grupām nepiederošs deputāts, un Gunnar Hökmark.

SĒDI VADA: Mario MAURO

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Jan Andersson, Patrizia Toia, Elisabeth Schroedter, Dimitrios Papadimoulis, Johannes Blokland, Ryszard Czarnecki, Piia-Noora Kauppi, Ieke van den Burg, Gabriele Zimmer, Andreas Mölzer, José Manuel García-Margallo y Marfil, Pervenche Berès, Othmar Karas, Poul Nyrup Rasmussen, Tomáš Zatloukal, Joaquín Almunia, Vladimír Špidla un Ieke van den Burg, lai uzdotu jautājumu, uz kuru Vladimír Špidla atbildēja.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 26. maija protokola 8.23. punkts, 2005. gada 26. maija protokola 8.17. punkts un 2005. gada 26. maija protokola 8.24. punkts.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 10.50 pirms balsošanas laika un atsākta plkst. 11.05.)

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

5.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Balsojumu labojumi

Sēdes datums: 2005. gada 12. maijs

Luis Herrero-Tejedor ziņojums — A6-0111/2005

36. punkts

atturas: Bairbre de Brún

*

* *

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

6.   Komiteju un delegāciju sastāvs

Pēc ALDE grupas un PPE-DE grupas pieprasījuma Parlaments apstiprināja turpmāk minēto deputātu iecelšanu amatā.

ECON komiteja: Sharon Margaret Bowles

Delegācija attiecībām ar ASEAN dalībvalstīm, Dienvidaustrumu Āziju un Korejas Republiku: Sharon Margaret Bowles

LIBE komiteja: Amalia Sartori vairs nav komitejas locekle.

7.   Pieprasījums aizstāvēt deputāta neaizskaramību

Eiropas Parlamenta bijušais deputāts Jean-Charles Marchiani ir nosūtījis prezidentūrai pieprasījumu aizstāvēt viņa neaizskaramību un privilēģijas Francijas Republikas kompetentajās iestādēs.

Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu pieprasījums ir nodots atbildīgajai komitejai, proti, JURI komitejai.

8.   Balsošanas laiks

Sīkāka informācija par balsojumiem (grozījumi, atsevišķi balsojumi un balsojumi pa daļām) ir sniegta protokola I pielikumā.

8.1.   Ceturkšņa nefinanšu konti pa institucionāliem sektoriem ***II (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par institucionālo sektoru ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu (15235/1/2004 — C6-0091/2005 — 2003/0296(COD)) — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referente: Astrid Lulling (A6-0152/2005).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 1. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Astrid Lulling sniedz paziņojumu saskaņā ar Reglamenta 131. panta 4. punktu.

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2005)0188).

8.2.   Daudzgadu programma attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001. - 2005. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001-2005) (KOM(2004)0781 — C6-0242/2004 — 2004/0272(COD)) — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

Referente: Britta Thomsen (A6-0118/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 2. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0189).

8.3.   Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalsti * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par Luksemburgas Lielhercogistes ierosinājumu nolūkā pieņemt Padomes Lēmumu, ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus (5429/2005 — C6-0037/2005 — 2005/0803(CNS)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Claude Moraes (A6-0139/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 3. punkts)

INICIATĪVA un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Noraidīts ar vienu balsojumu.

Pamatojoties uz Reglamenta 52. panta 3. punktu, jautājums ir nosūtīts apakaļ atbildīgajai komitejai, proti, LIBE komitejai.

8.4.   Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam sakarā ar nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2004)0829 — C6-0011/2005 — 2004/0289(CNS)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Paolo Costa (A6-0100/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 4. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0190).

8.5.   Pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšana kopējās zivsaimniecības politikas realizēšanai * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza 2000. gada 29. jūnija Lēmumu 2000/439/EK par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku (KOM(2004)0618 — C6-0243/2004 — 2004/0213(CNS)) — Zivsaimniecības komiteja.

Referents: Philippe Morillon (A6-0113/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 5. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0191).

8.6.   Protokols EK un Kotdivuāras zvejas nolīgumam (2004. gada 1. jūlijs — 2007. gada 30. jūnijs) * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par protokola slēgšanu par zvejas iespējām un finanšu kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras piekrastē laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (KOM(2004)0619 — C6-0138/2004 — 2004/0211(CNS)) — Zivsaimniecības komiteja.

Referents: Philippe Morillon (A6-0114/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 6. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0192).

8.7.   Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (KOM(2004)0489 — C6-0166/2004 — 2004/0164(CNS)) — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

Referente: Agnes Schierhuber (A6-0127/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 7. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0193).

8.8.   Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšana (balsojums)

Ziņojums par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2005/2076(ACI)) — Konstitucionālo jautājumu komiteja.

Referents: Jo Leinen (A6-0147/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 8. punkts)

LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

Uzstājās Jo Leinen (referents).

Pieņemts (P6_TA(2005)0194).

Priekšsēdētājs Josep Borrell Fontelles un José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) sniedza īsu paziņojumu par pamatnolīguma pārskatīšanu. Tad referenta un Margot Wallström (Komisijas priekšsēdētāja vietniece) klātbūtnē viņi pamatnolīgumu parakstīja.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT

Priekšsēdētāja vietnieks

8.9.   Mehānisko transportlīdzekļu sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji ***II (balsojums)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem (11935/3/2004 — C6-0031/2005 — 2003/0128(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Dieter-Lebrecht Koch (A6-0115/2005).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 9. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2005)0195).

8.10.   Mehānisko transportlīdzekļu ierobežotājsistēmas un drošības jostas ***II (balsojums)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, kas paredzēta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ierobežotājsistēmām un drošības jostām (11934/3/2004 — C6-0029/2005 — 2003/0130(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Paolo Costa (A6-0120/2005).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 10. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināta par apstiprinātu (P6_TA(2005)0196).

8.11.   Mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumi ***II (balsojums)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, kas paredzēta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (11933/3/2004 — C6-0030/2005 — 2003/0136(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Paolo Costa (A6-0117/2005).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 11. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināta par apstiprinātu (P6_TA(2005)0197).

8.12.   Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ieskaitot teroristu finansēšanu ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu sistēmu izmantošanas nepieļaušanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, ieskaitot teroristu finansēšanas, mērķiem (KOM(2004)0448 — C6-0143/2004 — 2004/0137(COD)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Hartmut Nassauer (A6-0137/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 12. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0198).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0198).

8.13.   To rīcības programmu grozīšana, kuras attiecas uz sieviešu un vīriešu līdztiesību ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 848/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (KOM(2004)0551 — C6-0107/2004 — 2004/0194(COD)) — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja.

Referente: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (A6-0132/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 13. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts (P6_TA(2005)0199).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0199).

8.14.   Mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmas ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu un Direktīvas 70/156/EEK grozīšanu (KOM(2003)0586 — C5-0473/2003 — 2003/0226(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referente: Ewa Hedkvist Petersen (A6-0053/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 14. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0200).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0200).

8.15.   Pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādes ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm (KOM(2003)0424 — C5-0329/2003 — 2003/0165(COD)) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referente: Adriana Poli Bortone (A6-0128/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 15. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0201).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0201).

Par balsojumu uzstājās:

Adriana Poli Bortone (referente) par grozījumu Nr. 99;.

Guido Sacconi par balsošanas kārtību par grozījumiem Nr. 99 un 102.

8.16.   Vitamīnu, minerālu un atsevišķu citu vielu pievienošana pārtikas produktiem ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem (KOM(2003)0671 — C5-0538/2003 — 2003/0262(COD)) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referente: Karin Scheele (A6-0124/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 16. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0202).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0202).

8.17.   Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes * (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (KOM(2005)0141 — C6-0111/2005 — 2005/0057(CNS)) — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Referente: Ana Mato Adrover (A6-0149/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 17. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0203).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0203).

8.18.   Kājnieku ieroči (ANO Sagatavošanas komisija) (balsojums)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0321/2005, B6-0322/2005, B6-0323/2005, B6-0324/2005, B6-0325/2005 un B6-0326/2005.

Debates notika 2005. gada 10. maijā (2005. gada 10. maija protokola 15. punkts).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 18. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0321/2005

(aizstāj B6-0321/2005, B6-0322/2005, B6-0323/2005, B6-0324/2005, B6-0325/2005 un B6-0326/2005)

Iesnieguši šādi deputāti:

Karl von Wogau, Armin Laschet un Bogdan Klich PPE-DE grupas vārdā,

Ana Maria Gomes, Richard Howitt un Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā,

Johan Van Hecke ALDE grupas vārdā,

Raül Romeva i Rueda, Angelika Beer un Bart Staes Verts/ALE grupas vārdā,

Tobias Pflüger, Vittorio Agnoletto, Umberto Guidoni un André Brie GUE/NGL grupas vārdā,

Ģirts Valdis Kristovskis un Seán Ó Neachtain UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2005)0204).

8.19.   Eiropas Ārējās darbības dienests (balsojums)

Rezolūcijas priekšlikums B6-0320/2005

Debates notika 2005. gada 11. maijā (2005. gada 10. maija protokola 14. punkts).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 19. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0205).

8.20.   Mobilo darbinieku, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, konkrētie darba apstākļu aspekti (balsojums)

Rezolūcijas priekšlikums, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 78. panta 3. punktu, par Padomes direktīvas projektu nolīgumam starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (EDzK) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par mobilo darbinieku, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, konkrētiem darba apstākļu aspektiem (KOM(2005)0032) — EMPL komiteja (B6-0319/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 20. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0206).

Par balsojumu uzstājās:

Proinsias De Rossa

8.21.   ES un Krievijas attiecības (balsojums)

Ziņojums par ES un Krievijas attiecībām (2004/2170(INI)) — Ārlietu komiteja.

Referente: Cecilia Malmström (A6-0135/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 21. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0207).

Par balsojumu uzstājās:

Wojciech Roszkowski sniedza mutisku grozījumu grozījumam Nr. 42, kurš tika iekļauts.

Cecilia Malmström sniedza mutisku grozījumu grozījumam Nr. 7, kurš tika iekļauts.

Vytautas Landsbergis sniedza mutisku grozījumu, lai pievienotu jaunu 31. a punktu, kā arī mutisku grozījumu 41. punktam (abi mutiskie grozījumi tika iekļauti).

Maciej Marian Giertych sniedza mutisku grozījumu G apsvērumam, kas netika iekļauts, jo vairāk nekā 37 deputāti bija pret tā ņemšanu vērā.

8.22.   Pamattiesību veicināšana un aizsardzība (balsojums)

Ziņojums par pamattiesību veicināšanu un aizsardzību — dalībvalstu un Eiropas iestāžu, tostarp Pamattiesību aģentūras, loma (2005/2007(INI)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referente: Kinga Gál (A6-0144/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 22. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0208).

Par balsojumu uzstājās:

Maria Carlshamre sniedza mutisku grozījumu 14. punktam, kurš tika iekļauts.

8.23.   Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (balsojums)

Ziņojums par Komisijas ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm saskaņā ar integrētajam pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam) (KOM(2005)0141 — 2005/2017(INI)) — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Robert Goebbels (A6-0150/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 23. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0209).

Par balsojumu uzstājās:

Gunnar Hökmark iebilda pret PSE grupas piepasījumu, lai grozījums Nr. 6 tiktu uzskatīts par papildinājumu 5. punktam, un Robert Goebbels (referents) uzstājās par šo iebildi;

Jean Lambert par balsojumu pa daļām par grozījumu Nr. 24.

8.24.   Sociālās politikas darba kārtība (2006. - 2010. g.) (balsojums)

Ziņojums par sociālās politikas darba kārtību laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam (2004/2191(INI)) — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Referente: Ria Oomen-Ruijten (A6-0142/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 24. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0210).

Par balsojumu uzstājās:

Sophia in 't Veld par grozījumu Nr. 8.

9.   Balsojuma skaidrojumi

Rakstiski balsojuma skaidrojumi:

Balsojuma skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojuma skaidrojumi:

Hartmut Nassauer ziņojums — A6-0137/2005

Piia-Noora Kauppi

10.   Balsojuma labojumi

Turpmāk minētie deputāti iesniedza šādus balsojuma labojumus.

Adriana Poli Bortone ziņojums — A6-0128/2005

grozījums Nr. 39

pret: Britta Thomsen

grozījums Nr. 46

pret: Britta Thomsen

grozījums Nr. 47

pret: Roberta Angelilli, Sergio Berlato, Sebastiano (Nello) Musumeci, Cristiana Muscardini, Alessandro Foglietta, Adriana Poli Bortone, Salvatore Tatarella, Umberto Pirilli, Romano Maria La Russa, Linda McAvan, Britta Thomsen

grozījums Nr. 109

pret: Charlotte Cederschiöld, Ole Christensen, Marielle De Sarnez, Bernard Lehideux, Charles Tannock

grozījums Nr. 101

par: Britta Thomsen

grozījums Nr. 99, 1. daļa

atturas: Antoine Duquesne

grozījums Nr. 99, 2. daļa

atturas: Antoine Duquesne

grozījums Nr. 102, 1. daļa

par: Ole Christensen, Dan Jørgensen

pret: Vladimír Železný

grozījums Nr. 102, 2. daļa

par: Dan Jørgensen

pret: Vladimír Železný

grozījums Nr. 29

par: Markus Ferber, Monica Frassoni, Daniel Marc Cohn-Bendit, Vladimír Železný

pret: Roberta Angelilli, Sergio Berlato, Sebastiano (Nello) Musumeci, Cristiana Muscardini, Alessandro Foglietta, Adriana Poli Bortone, Salvatore Tatarella, Umberto Pirilli, Romano Maria La Russa, Anna Hedh, Milan Horáček, Michael Cramer

grozījums Nr. 104

par: Britta Thomsen

pret: Othmar Karas

grozījums Nr. 108

pret: Dan Jørgensen

grozījums Nr. 110

pret: Inger Segelström, Feleknas Uca

normatīvā rezolūcija (kopumā)

pret: Karin Riis-Jørgensen, Martine Roure, Inger Segelström,

atturas: Christoph Konrad

Karin Scheele ziņojums — A6-0124/2005

grozījums Nr. 57

pret: Charlotte Cederschiöld

Cecilia Malmström ziņojums — A6-0135/2005

grozījums Nr. 16, 1. daļa

pret: Anna Hedh

grozījums Nr. 16, 2. daļa

par: Anna Hedh

grozījums Nr. 16

pret: Rainer Wieland

Robert Goebbels ziņojums — A6-0150/2005

grozījums Nr. 8, 1. daļa

par: Alfonso Andria

11.   Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana

Saskaņā ar Reglamenta 172. panta 2. punktu šīs sēdes protokolu iesniegs Parlamentam apstiprināšanai nākamās sēdes sākumā.

Ar Parlamenta piekrišanu pieņemtos tekstus nosūtīs tajos minētajām struktūrām.

12.   Nākamo sēžu datumi

Nākamās sēdes notiks no 2005. gada 6. līdz 9. jūnijam.

13.   Sesijas pārtraukšana

Eiropas Parlamenta sesija tika pārtraukta.

Sēde tika slēgta plkst.12.55.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Josep Borrell Fontelles

Priekšsēdētājs


(1)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.

(2)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Adamou, Adwent, Agnoletto, Allister, Alvaro, Andersson, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Antoniozzi, Arnaoutakis, Ashworth, Assis, Atkins, Attwooll, Aubert, Auken, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Baco, Badía i Cutchet, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bielan, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Mihael Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Brunetta, Budreikaitė, van Buitenen, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busquin, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Carollo, Casa, Casaca, Cashman, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cederschiöld, Cercas, Cesa, Chatzimarkakis, Chiesa, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, D'Alema, Daul, Davies, de Brún, Degutis, De Keyser, Demetriou, De Michelis, De Poli, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dionisi, Di Pietro, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duin, Duka-Zólyomi, Duquesne, Ebner, Ehler, Ek, El Khadraoui, Elles, Esteves, Estrela, Ettl, Eurlings, Jillian Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Fajmon, Falbr, Farage, Fatuzzo, Fava, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Flasarová, Florenz, Foglietta, Fontaine, Ford, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gibault, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glattfelder, Goebbels, Goepel, Golik, Gomes, Gomolka, Goudin, Genowefa Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Gräßle, Grech, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Grosch, Grossetête, Gruber, Guardans Cambó, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hammerstein Mintz, Hamon, Handzlik, Harangozó, Harbour, Harkin, Hasse Ferreira, Hatzidakis, Haug, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Hortefeux, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Ibrisagic, in 't Veld, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Kamiński, Karas, Karatzaferis, Karim, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Knapman, Koch, Kohlíček, Konrad, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krasts, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kristovskis, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lambert, Lambrinidis, Landsbergis, Lang, Langen, Laperrouze, Laschet, Lavarra, Lax, Lechner, Le Foll, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Janusz Lewandowski, Liberadzki, Lichtenberger, Lienemann, Liese, Liotard, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Maaten, McAvan, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Malmström, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martínez Martínez, Masiel, Masip Hidalgo, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mölzer, Montoro Romero, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Musotto, Musumeci, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, Niebler, van Nistelrooij, Obiols i Germà, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Borut Pahor, Paleckis, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Pavilionis, Peillon, Pęk, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pinheiro, Pinior, Piotrowski, Pirilli, Piskorski, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Polfer, Poli Bortone, Pomés Ruiz, Portas, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Resetarits, Reul, Reynaud, Ribeiro e Castro, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Savi, Sbarbati, Schenardi, Schierhuber, Ingo Schmitt, Pál Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schroedter, Schuth, Schwab, Seeber, Segelström, Seppänen, Siekierski, Silva Peneda, Sjöstedt, Skinner, Škottová, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Spautz, Speroni, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stenzel, Sterckx, Stevenson, Stihler, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarand, Tatarella, Thomsen, Thyssen, Titford, Titley, Toia, Tomczak, Trakatellis, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vaugrenard, Verges, Vergnaud, Vidal-Quadras Roca, Vincenzi, Virrankoski, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whitehead, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wierzejski, Wise, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zaleski, Zani, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka.


I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+

pieņemts

-

noraidīts

zaudējis spēku

A

atsaukts

PS (..., ..., ...)

balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)

EB (..., ..., ...)

elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)

bd

balsošana pa daļām

ats

atsevišķa balsošana

groz

grozījums

KG

kompromisa grozījums

AD

attiecīgā daļa

S

svītrojošs grozījums

=

identiski grozījumi

§

punkts

pants

pants

apsv

apsvērums

RP

rezolūcijas priekšlikums

KRP

kopīgs rezolūcijas priekšlikums

AIZKL

aizklāta balsošana

1.   Ceturkšņa nefinanšu pārskati ***II

Ieteikums otrajam lasījumam: Astrid LULLING (A6-0152/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Apstiprinājums nebalsojot

 

+

 

2.   Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programma ***I

Ziņojums: Britta THOMSEN (A6-0118/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

3.   Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalsti *

Ziņojums: Claude MORAES (A6-0139/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

 

-

 

Saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu jautājums tika nosūtīts atpakaļ LIBE komitejai.

4.   EK un Čīles nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Ziņojums: Paolo COSTA (A6-0100/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

5.   KZP pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšana *

Ziņojums: Philippe MORILLON (A6-0113/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

PS

+

574, 15, 10

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

6.   Protokols EEK un Kotdivuāras zvejas nolīgumam *

Ziņojums: Philippe MORILLON (A6-0114/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

7.   Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana *

Ziņojums: Agnes SCHIERHUBER (A6-0127/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

8.   Pamatnolīgums par EP un Komisijas attiecībām

Ziņojums: Jo LEINEN (A6-0147/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

5. §

1

PSE

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

9.   Mehānisko transportlīdzekļu sēdekļi un pagalvji ***II

Ieteikums otrajam lasījumam: Dieter-Lebrecht KOCH (A6-0115/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-4

komiteja

 

-

 

8.a apsvērums un 3.a pants — balsojums kopumā

5-6

PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE

 

+

“kompromisa pakete”

10.   Mehānisko transportlīdzekļu drošības jostas un pagalvji ***II

Ieteikums otrajam lasījumam: Paolo COSTA (A6-0120/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-3

komiteja

 

-

 

11.   Mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumi ***II

Ieteikums otrajam lasījumam: Paolo COSTA (A6-0117/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-5

komiteja

 

-

 

12.   Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ***I

Ziņojums: Hartmut NASSAUER (A6-0137/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-20

24-25

27-42

44-55

57-61

63-70

72-77

80-89

92

95-102

104-118

121-123

125-164

166

168

173-174

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

22

komiteja

ats

-

 

71

komiteja

ats

-

 

90

komiteja

ats

-

 

91

komiteja

ats

-

 

103

komiteja

ats

-

 

120

komiteja

ats

-

 

171

komiteja

ats

-

 

1. pants, 2. §, 1. daļa, e) apakšpunkts

179

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

43

komiteja

 

 

3. pants, 8. punkts, a) apakšpunkts

180

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

56

komiteja

 

 

3. pants, 11. §

181

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

62

komiteja

 

 

8. pants, 1. un 2. §

183

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

78

komiteja

bd

 

 

1

-

 

2

+

 

9. pants, 1. §

79

komiteja

 

-

 

184

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

Aiz 10. panta

186

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

93

komiteja

 

 

11. pants, 1. §, 1. daļa un 2. daļas ievaddaļa

187

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

94

komiteja

 

 

18. pants, 2. §

119

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

189

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

21. pants

191

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

124

komiteja

 

 

37. pants, 1. §, a) - c) apakšpunkts

165

komiteja

 

-

 

193

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

37. pants, aiz 1. §

194

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

167

komiteja

 

 

37. pants, 3. §

195

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

169

komiteja

 

 

38. pants

196

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

170

komiteja

 

 

39. pants

172

komiteja

 

-

 

197

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

Aiz 9. apsvēruma

182

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

185

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

17. apsvērums

198

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

21

komiteja

 

 

Aiz 17. apsvēruma

188

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

19. apsvērums

23

komiteja

 

-

 

178

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

21. apsvērums

26

komiteja

 

-

 

175

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

Aiz 21. apsvēruma

176

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

Aiz 26. apsvēruma

177

PPE-DE, PSE, ALDE

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījumi Nr. 190 un 192 tika atsaukti.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: 22., 71., 90., 91., 103., 120. un 171. groz.

Pieprasījumi balsot pa daļām

ALDE, PSE un PPE-DE

78. groz.

1. daļa: pirmais punkts

2. daļa: otrais punkts

119. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “Šo finanšu ziņu vākšanas vienību ... lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.”

2. daļa: šie vārdi

13.   Rīcības programmas par vienlīdzību ***I

Ziņojums: Rodi KRATSA-TSAGAROPOULOU (A6-0132/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: Komisijas priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

14.   Mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmas ***I

Ziņojums: Ewa HEDKVIST PETERSEN (A6-0053/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks

“kompromisa pakete”

1-11

13

15

18-20

21-63

komiteja

PSE, PPE-DE, Verts/ALE, ALDE GUE/NGL

 

+

 

2. bloks

12

14

16-17

komiteja

 

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

15.   Pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādes ***I

Ziņojums: Adriana POLI BORTONE (A6-0128/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Regulas priekšlikums

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1

3-4

6-15

17-18

20-21

24-28

30-35

37-38

40

44-45

49-51

54

59-61

63-65

67

71

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

2

komiteja

bd/EB

+

487, 93, 10

5

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2/EB

+

388, 263, 4

39

komiteja

PS

+

385, 214, 8

46

komiteja

PS

+

376, 220, 6

47

komiteja

PS

+

376, 218, 12

48

komiteja

PS

+

372, 222, 12

52

komiteja

bd/EB

+

385, 220, 4

55

komiteja

PS

+

489, 110, 8

56

komiteja

PS

+

371, 228, 8

57

komiteja

PS

+

366, 235, 5

58

komiteja

PS

+

379, 226, 2

62

komiteja

bd/EB

+

377, 221, 8

66

komiteja

PS

+

367, 226, 7

68

komiteja

ats

+

 

69

komiteja

PS

+

372, 228, 8

70

komiteja

PS

+

508, 86, 4

72

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

1. pants, aiz 1. §

109

IND/DEM

PS

-

66, 497, 49

1. pants, 2. §

101

Verts/ALE

PS

-

137, 461, 7

16

komiteja

 

+

 

1. pants, aiz 3. §

100

UEN

EB

-

276, 326, 8

1. pants, aiz 4. §

85

PSE

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

19

komiteja

 

 

86

PSE

EB

-

268, 326, 6

2. pants, 2. §, 8. apakšpunkts

87

PSE

 

-

 

3. pants, aiz 2. §

76

GUE/NGL

 

-

 

Aiz 3. panta

99

UEN

bd

 

 

1/PS

-

255, 332, 8

2

 

102

Verts/ALE

bd

 

 

1/PS

-

159, 424, 6

2

 

4. pants, 1. - 3. §

29

komiteja

PS

+

303, 286, 10

107/rev

ALDE

 

 

73

Dagmar Roth-Behrendt u.c.

 

 

§

sākotnējais teksts 4. panta 3. punkts

 

 

78

PSE un Adriana Poli Bortone

 

 

88

PSE

 

 

74

GUE/NGL

 

 

4. pants, aiz 4. §

75

GUE/NGL

 

 

Aiz 4. panta

89

PSE

EB

-

259, 337, 5

7. pants

36

komiteja

 

+

 

103

Verts/ALE un GUE/NGL

 

-

 

90

PSE

 

-

 

11. panta virsraksts

41=

91=

komiteja

PSE

 

+

 

11. pants, 1. §

42

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

92

PSE

 

 

11. pants, 2. §

43=

93=

komiteja

PSE

 

+

 

Aiz 11. panta

104

Verts/ALE un GUE/NGL

PS

-

115, 483, 11

14. pants, 3. §

53

komiteja

 

+

 

105

Verts/ALE un GUE/NGL

 

-

 

18. pants, aiz 2. §

94

PSE

 

-

 

18. pants, 3. §

95

PSE

 

-

 

Aiz 18. panta

77

GUE/NGL

 

-

 

19. pants, 1. §

96

PSE

EB

+

299, 293, 5

19. pants, 2. §

97

PSE

EB

-

297, 297, 6

Aiz 23. panta

106

Verts/ALE

 

 

Pielikums

98

PSE

 

-

 

Aiz 2. apsvēruma

108

IND/DEM

PS

-

40, 513, 53

Aiz 5. apsvēruma

79

PSE

 

-

 

Aiz 6. apsvēruma

80

PSE

 

-

 

81

PSE

 

-

 

Aiz 7. apsvēruma

82

PSE

 

-

 

Aiz 10. apsvēruma

83

PSE

 

-

 

84

PSE

 

-

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Aiz 1. §

110

IND/DEM

PS

-

43, 512, 39

Balsojums: normatīvā rezolūcija

PS

+

458, 116, 15

Grozījumi Nr. 22 un 23 neattiecās uz visām valodām, un tādēļ par tiem nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Guido Sacconi ir arī parakstījis PSE grupas iesniegtos ziņojuma grozījumus.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: 2. un 62. groz.

ALDE: 52. groz.

UEN: 19. un 68. groz.

PSE: 47. groz.

Pieprasījumi balsot pa daļām

PPE-DE

5. groz.

1. daļa: līdz “(MVU)”

2. daļa: pārējā daļa

72. groz.

1. daļa: līdz vārdiem „kurš laika posms ir garāks.”

2. daļa: pārējā daļa

85. groz.

1. daļa: pirmais punkts

2. daļa: otrais punkts

UEN

42. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot da) apakšpunktu

2. daļa: da) apakšpunkts

PSE

99. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot 3. §

2. daļa: 3. §

102. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot 2. §

2. daļa: 2. §

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

ALDE: galīgais balsojums

IND/DEM: 108., 109. un 110. groz.

GUE/NGL: 99., 102. un 104. groz.

Verts/ALE: 101., 99., 102., 29., 107., 104. un 47. groz.

UEN: 99., 39., 46., 47., 48., 55., 56., 57., 58., 66. un 70. groz.

PSE: 29. groz.

16.   Vitamīnu un citu vielu pievienošana ***I

Ziņojums: Karin SCHEELE (A6-0124/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-3

6

11-16

20-21

23

25-28

31-32

34-36

38

40

41

43-45

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

4

komiteja

ats

+

 

5

komiteja

ats/EB

+

318, 248, 9

7

komiteja

ats

-

 

9

komiteja

ats/EB

+

325, 255, 4

10

komiteja

ats

+

 

17

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

22

komiteja

ats

+

 

24

komiteja

ats

+

 

29

komiteja

ats

+

 

37

komiteja

ats

+

 

39

komiteja

ats

+

 

42

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

46

komiteja

ats

+

 

Aiz 1. panta

57

IND/DEM

PS

-

50, 482, 54

Aiz 3. panta

51

Verts/ALE

 

-

 

5. pants, 1. §, b) apakšpunkts

18

komiteja

 

-

 

49/rev=

54/rev=

PSE

PPE-DE

 

+

 

5. pants, 2. §

48=

52=

GUE/NGL

Verts/ALE

 

-

 

19

komiteja

 

+

 

8. pants, 4. §

50

Verts/ALE

 

-

 

30

komiteja

 

+

 

8. pants, 4. §

55

PPE-DE

 

+

 

33

komiteja

 

 

Aiz 2. apsvēruma

56

IND/DEM

PS

-

51, 485, 56

4. apsvērums

53

Verts/ALE

 

-

 

47

GUE/NGL

 

-

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

PS

+

516, 69, 6

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījums Nr. 8 neattiecās uz visām valodām, tādēļ par to nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Guido Sacconi ir arī parakstījis PSE grupas iesniegto grozījumu Nr. 49/rev.

Cita informācija

Frāze iii) daļā “saskaņā ar 13. pantu” tika svītrota gan groz. Nr. 49/rev, gan Nr. 54/rev.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: 5., 9., 10. un 22. groz.

ALDE: 37. un 39. groz.

PSE: 4., 18., 19., 24., 29., 46. un 47. groz.

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: 56. un 57. groz.

Verts/ALE: grozītais priekšlikums

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

17. groz.

1. daļa: līdz vārdiem “drošību, un”

2. daļa: pārējā daļa

42. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “Īpašā nolūkā”

2. daļa: šie vārdi

17.   Nodarbinātības pamatnostādnes dalībvalstīs *

Ziņojums: Ana MATO ADROVER (A6-0149/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1

3

5-7

10-11

13-17

19

21-23

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

8

komiteja

ats

+

 

Pielikums, 1. sadaļa, a) apakšpunkts, pirms 17. pamatnostādnes

9

komiteja

 

+

 

26

Verts/ALE

 

 

Pielikums, 1. sadaļa, 18. pamatnostādne

27

Verts/ALE

 

-

 

12

komiteja

 

+

 

Pielikums, 2. sadaļa, 20. pamatnostādne

28

Verts/ALE

 

-

 

18

komiteja

 

+

 

Pielikums, 2. sadaļa, 21. pamatnostādne

29

Verts/ALE

 

-

 

20

komiteja

 

+

 

Pielikums, aiz 3. sadaļas

30

Verts/ALE

EB

-

221, 326, 8

2. apsvērums

24

Verts/ALE

 

-

 

2

komiteja

 

+

 

4. apsvērums

25

Verts/ALE

 

-

 

4

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījums balsot atsevišķi

PSE: 8. groz.

18.   Kājnieku ieroči (ANO Sagatavošanas komiteja)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0321/2005, B6-0322/2005, B6-0323/2005, B6-0324/2005, B6-0325/2005, B6-0326/2005

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgais rezolūcijas priekšlikums RC-6-0321/2005

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0321/2005

 

ALDE

 

 

B6-0322/2005

 

PPE-DE

 

 

B6-0323/2005

 

Verts/ALE

 

 

B6-0324/2005

 

PSE

 

 

B6-0325/2005

 

GUE/NGL

 

 

B6-0326/2005

 

UEN

 

 

19.   Eiropas Ārējās darbības dienests

Rezolūcijas priekšlikums B6-0320/2005

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Rezolūcijas priekšlikums B6-0320/2005

(Konstitucionālo jautājumu komiteja)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

20.   To mobilo darbinieku darba apstākļi, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pakalpojumu sniegšanā

Rezolūcijas priekšlikums B6-0319/2005

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Rezolūcijas priekšlikums B6-0319/2005

(Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

21.   ES un Krievijas attiecības

Ziņojums: Cecilia MALMSTRÖM (A6-0135/2005)

Priekšmets

Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Aiz 2. §

17

Verts/ALE

 

-

 

Aiz 3. §

41

UEN

 

-

 

42

UEN

PS

+

341, 183, 34

mutisks grozījums

6. §

24

PSE

 

-

 

13

PPE-DE

 

A

 

4

ALDE

 

-

 

35

GUE/NGL

 

-

 

Aiz 6. §

12

PPE-DE

 

+

 

7. §

14S

PPE-DE

 

+

 

5

ALDE

EB

+

380, 164, 14

kā papildinājums

Aiz 11. §

15

PPE-DE

 

+

 

 

26

PSE

 

 

Aiz 14. §

19

Verts/ALE

EB

+

344, 196, 19

16. §

31

GUE/NGL

 

-

 

Aiz 16. §

20

Verts/ALE

EB

-

227, 331, 13

17. §

32

GUE/NGL

 

-

 

Aiz 18. §

21

Verts/ALE

 

-

 

19. §

33

GUE/NGL

 

-

 

21. §

22

Verts/ALE

 

+

 

24. §

23

Verts/ALE

 

+

 

36

GUE/NGL

 

-

 

25. §

39

GUE/NGL

 

-

 

26. §

34

GUE/NGL

 

-

 

29. §

37

GUE/NGL

 

+

 

Aiz 30. §

8

ALDE

 

+

 

31. §

40

GUE/NGL

 

-

 

7

ALDE

 

+

mutisks grozījums

Aiz 31. §

43

UEN

PS

-

66, 492, 18

Joprojām aiz 31. §

§

-

 

+

mutisks grozījums

32. §

9

ALDE

 

+

 

35. §

28

Verts/ALE

PS

-

154, 397, 21

16

PPE-DE

bd

 

 

1/PS

-

220, 325, 24

2/PS

+

364, 151, 32

27

PSE

 

 

Aiz 35. §

29

Verts/ALE

 

-

 

40. §

30

Verts/ALE

EB

+

322, 225, 15

41. §

§

sākotnējais teksts

 

+

mutisks grozījums

Aiz 4. atsauces

3

ALDE

 

+

 

Aiz 7. atsauces

6

ALDE

 

+

 

B apsvērums

1

ALDE

 

+

 

Aiz B apsvēruma

18

Verts/ALE

 

-

 

C apsvērums

2

ALDE

 

+

 

E apsvērums

10

ALDE

 

+

 

G apsvērums

§

sākotnējais teksts

 

+

 

25

PSE

PS

+

370, 114, 64

38

GUE/NGL

 

-

 

E apsvērums

11

ALDE

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

488, 20, 63

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

16. groz.

1. daļa: līdz vārdiem “teroristiskas darbības”

2. daļa: pārējā daļa

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

ALDE: galīgais balsojums

UEN: 25., 42. un 43. groz.

Verts/ALE: 16. un 28. groz.

Dažādi

ALDE grupa ierosināja, lai grozījums Nr. 5 tiktu uzskatīts kā papildinājums (jauns punkts).

PEE-DE grupa atsauca grozījumu Nr. 13.

Wojciech Roskowski (UEN) sniedza šādu mutisku grozījumu UEN grupas grozījumam Nr. 42:

3.b

aicina Komisiju un Padomi izrādīt solidaritāti un vienotību starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm ES iekšienē gadījumā, ja Krievija cenšas tām piemērot atšķirīgu pieeju;

Referente Cecilia Malmström sniedza šādu mutisko grozījumu grozījumam Nr. 7:

31.

atkārto savu aicinājumu Krievijai ratificēt nesen noslēgto robežlīgumu ar Igauniju un parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju bez turpmākas kavēšanās; uzskata, ka visu robežu galējā demarkācija, kas Krievijai ir ar jaunajām ES dalībvalstīm, un atpakaļuzņemšanas līguma noslēgšana ir priekšnosacījumi ES-Krievijas vīzu atvieglojuma nolīguma parakstīšanai, un uzskata, ka tad, kad Krievija izpildīs visus vajadzīgos nosacījumus, ko noteikusi ES skaidrā rīcības plānā, kurā uzskaitīti konkrēti pasākumi, ES jāatbalsta Krievijas atvieglota vīzu ieviešanas režīma mērķis ar Šengenas teritoriju ar bezvīzu ceļošanu kā ilgtermiņa mērķi;

Vytautas Landbergis sniedza divus šādus grozījumus:

jauns 31. a punkts

“ierosina, lai Krievija svītrotu no spēkā esošiem sociālās drošības tiesību aktiem atsauci uz Baltijas valstīm kā uz teritorijām, kur pat tagad Krievijas bruņotie spēki var tikt izvietoti un ciest zaudējumus militārajās operācijās;”

41. punktam

“aicina uz turpmāku sadarbību jūras drošības jomā, it īpaši attiecībā uz visu vienkorpusa tankkuģu aizliegšanu Krievijas ūdeņos Baltijas un Melnajā jūrā; aicina noslēgt līgumu starp “Lukoil” uzņēmumu, kuru kontrolē Krievijas valdība, un Lietuvas valdību par kompensācijas garantijām gadījumā, ja notiks vides katastrofa uz D-6 naftas urbšanas platformas pie Kuršu kāpām, kas ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa;”

22.   Pamattiesību veicināšana un aizsardzība

Ziņojums: Kinga GÁL (A6-0144/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

2. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

9. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

12. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

14. §

3

ALDE

 

A

 

§

sākotnējais teksts

 

+

mutisks grozījums

21. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

22. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

23. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

31. §

4

ALDE

 

+

 

33. §

5

ALDE

 

+

vajadzīgs kvalificēts vairākums

§

sākotnējais teksts

 

 

38. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

3

+

 

4

+

 

5

+

 

47. §

§

sākotnējais teksts

bd/EB

+

279, 229, 15

3. norāde

1

ALDE

 

+

 

10. norāde

2

ALDE

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

447, 57, 37

Pieprasījumi balsot atsevišķi

ALDE: 21., 22. un 23. §

PPE-DE: 47. §

GUE/NGL: 38. §

IND/DEM: 2., 9. un 12. §

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE, IND/DEM

38. §

1. daļa: līdz vārdiem “pašreizējo organizāciju”

2. daļa:“un iespējas apvienot, lai uzlabotu to darbību”

3. daļa: viss teksts, izņemot “jāiekļauj Pamattiesību aģentūras sastāvā” un “un tas varētu atrasties tajā pašā vietā”

4. daļa:“jāiekļauj Pamattiesību aģentūras sastāvā”

5. daļa:“un tas varētu atrasties tajā pašā vietā”

Dažādi

Maria Carlshamre (ALDE) sniedza šādu mutisku grozījumu 14. punktam:

14. norāda, ka dalībvalstīm un Savienības iestādēm likumības nodrošināšanas nolūkos ir īpašas tiesības ierosināt tiesvedību Tiesā un uzskata, ka Parlaments, izmantojot šo līdzekli, var aizsargāt pilsoņu tiesības tajos gadījumos, kad pamattiesības var būt aizskāris Savienības tiesību akts;

ALDE grupa atsauca grozījumu Nr. 3, kas attiecas uz 14. punktu.

23.   Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes

Ziņojums: Robert GOEBBELS (A6-0150/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. §

§

sākotnējais teksts

 

+

sadalīts divos apsvērumos — sk. turpmāk

2. §

4

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

§

sākotnējais teksts

 

 

4. §

5

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

5. §

6

PPE-DE

PS

+

268, 241, 21

7. §

16

PSE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

8. §

7

PPE-DE

 

+

 

1. pārlabojums, A iedaļa, A.1. nodaļa, 4. §

17

PSE

 

+

 

2. pārlabojums, A iedaļa, A.1. nodaļa, 7. §

8

PPE-DE

bd

 

 

1/PS

+

442, 30, 38

2/PS

+

289, 215, 7

3/PS

+

283, 231, 4

18

PSE

 

 

3. pārlabojums, A iedaļa, A.1. nodaļa, 9. §

19

PSE

 

-

 

10

PPE-DE

 

+

 

4. pārlabojums, A iedaļa, A.1. nodaļa, 11. §

9

PPE-DE

 

+

 

20

PSE

 

 

§

sākotnējais teksts

 

 

5. pārlabojums, A iedaļa, A.1. nodaļa, 14. §

21

PSE

 

-

 

11

PPE-DE

bd

 

 

1/PS

+

456, 47, 14

2/PS

+

295, 215, 6

6. pārlabojums, A iedaļa, A.2. nodaļa, 6. §

12

PPE-DE

EB

+

263, 223, 27

22

PSE

 

 

7. pārlabojums, A iedaļa, A.2. nodaļa, 6.a §

§

sākotnējais teksts

ats

-

 

8. pārlabojums, B iedaļa, B.1. nodaļa, 4. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

9. pārlabojums, B iedaļa, B.1. nodaļa, 9. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

10. pārlabojums, B iedaļa, B.1. nodaļa, 14. §

13

PPE-DE

 

+

 

11. pārlabojums, B iedaļa, B.1. nodaļa, 16. §

23

PSE

 

+

 

12. pārlabojums, B iedaļa, B.2. nodaļa, 4. §

24

PSE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

3

+

 

4

+

 

5

+

 

§

sākotnējais teksts

 

 

14. pārlabojums, B iedaļa, B.2. nodaļa, 9. §

14

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

+

270, 202, 15

25

PSE

 

 

15. pārlabojums, B iedaļa, B.2. nodaļa, 11. §

26

PSE

 

+

 

A apsvērums

§

sākotnējais teksts

 

+

sadalīts divos apsvērumos — sk. turpmāk

B apsvērums

1

PPE-DE

 

+

 

F apsvērums

2

PPE-DE

 

+

pārvietots uz 4. §

G apsvērums

§

sākotnējais teksts

 

+

sadalīts divos apsvērumos — sk. turpmāk

Aiz G apsvēruma

3

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

+

247, 239, 7

3

-

 

H apsvērums

15

PSE

bd

 

G apsvēruma pēdējais teikums vairs nav spēkā

1

+

 

2

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

388, 69, 45

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: 7. pārlabojums

PPE-DE: 4. pārlabojums

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PSE: 6. un 11. groz., galīgais balsojums

Pieprasījumi balsot pa daļām

ALDE

9. pārlabojums

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “kas apmierinātu sociālās vajadzības, nepārkāpjot principus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti un finansēšanu”

2. daļa: šie vārdi

ALDE, PSE, Verts/ALE

24. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “it īpaši, veicinot ... ĢMO un embriju cilmes šūnu izpēte”

2. daļa:“it īpaši, veicinot ... izpētes jomās”

3. daļa:“tādās kā cilmes šūnu izpēte”

4. daļa:“ĢMO un”

5. daļa:“embriju”

PSE

3. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “tikai” un “un augstu nodarbinātības līmeni”

2. daļa:“tikai”

3. daļa:“un augstu nodarbinātības līmeni”

4. groz.

1. daļa:“pasvītro, cik svarīgi ir ... gan sievietēm, gan vīriešiem”

2. daļa:“nozarē, ... vairāk sievietes nekā vīrieši;”

5. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “saskaņā ar pilnīgu Eiropas Centrālās bankas (ECB) atbildību”

2. daļa: šie vārdi

8. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “vēl vairāk jāreformē” un “pilsoņu”

2. daļa:“vēl vairāk jāreformē”

3. daļa:“pilsoņu”

PPE-DE

3. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “un augstu nodarbinātības līmeni”

2. daļa: šie vārdi

8. pārlabojums

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “aprēķināšanas”

2. daļa: šis vārds

Verts/ALE

11. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “Vienotā tirgus izveidošanai, reformām darba tirgū un”

2. daļa: šie vārdi

14. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “tai skaitā uz tradicionālu enerģijas veidu, ... mērķu sasniegšanu, pielietojumu”

2. daļa: šie vārdi

15. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “ar augstāku konkurētspēju un”

2. daļa: šie vārdi

16. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “konkurētspēju”

2. daļa: šis vārds

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE grupa ierosināja šādas izmaiņas:

sadalīt A apsvērumu divos apsvērumos

1. daļa/apsvērums: līdz vārdiem “ieguldījumus veic nelabprāt;”

2. daļa/apsvērums: pārējā daļa

sadalīt G apsvērumu divos apsvērumos

1. daļa/apsvērums: līdz vārdiem “dažādos dalībvalstu apstākļus”

2. daļa/apsvērums: pārējā daļa

sadalīt 1. § divos punktos

1. daļa/punkts: viss teksts, izņemot vārdus “nožēlo, ka ... nodarbinatības veicināšanā”

2. daļa/punkts: šie vārdi

24.   Sociālās politikas darba kārtība (2006. - 2010. g.)

Ziņojums: Ria OOMEN-RUIJTEN (A6-0142/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. §

7

PPE-DE

EB

-

215, 222, 13

sk. “Dažādi”

2. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

4. §

9

PPE-DE

 

-

 

6 §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

7. §

8

PPE-DE

EB

-

200, 242, 13

8. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

9. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1/EB

+

263, 178, 10

2

+

 

 

 

 

3

-

 

 

 

 

4

+

 

 

 

 

5

+

 

10. §

1

PPE-DE

 

+

 

12. §

2

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

209, 223, 9

§

sākotnējais teksts

 

 

15. §

6

PPE-DE

 

+

 

16. §

§

sākotnējais teksts

ats

 

18. §

5

PPE-DE

 

+

pieņemšana: 5. groz. = 19. - 21. § zaudē spēku

22. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

24. §

10

PPE-DE

 

-

 

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

28. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

32. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

34. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

39. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

41. §

4

PPE-DE

 

-

 

45. §

3

PPE-DE

 

-

 

§

sākotnējais teksts

bd/EB

+

267, 160, 8

48. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

49. §

§

sākotnējais teksts

ats

+

 

D un M apsvērumi

§

sākotnējais teksts

 

+

sk. “Dažādi”

F apsvērums

§

sākotnējais teksts

ats

 

 

1

+

 

2/EB

-

202, 230, 8

I un J apsvērumi

§

sākotnējais teksts

 

+

sk. “Dažādi”

L apsvērums

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

243, 131, 56

Dažādi

PPE-DE grupa ierosināja, lai

D un M apsvērumus apvienotu šādi:

tā kā MVU Eiropas Savienībā dod nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē un ievērojami ceļ nodarbinātības līmeni, jo tajos strādā liels skaits darba ņēmēju un tā kā tagad lielu uzsvaru liek uz jaunu darba vietu radīšanu jaundibināmos uzņēmumos, galvenokārt MVU; šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm jo īpaši ir jāstimulē uzņēmējdarbības gars, novatorisms un uzņēmējdarbībai draudzīga vide;

I un J apsvērumus apvienotu šādi:

tā kā sociālās politikas darbības ir galvenais faktors, lai radītu sociālo kohēziju un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, kā arī galvenais ES ekonomikas izaugsmes faktors;

par 6. § un grozījumu Nr. 7 balsotu kopā, proti, grozījumam Nr. 7 pievienot 6. § pirmo daļu “globalizācijas sociālo dimensiju”.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

GUE/NGL: 2. § un F apsvērums

ALDE: 6., 8., 24., 28., 34., 39., 45., 48. un 49. §

PPE-DE: L apsvērums un 9. §

Pieprasījumi balsot pa daļām

GUE/NGL, Verts/ALE

9. §

1. daļa: līdz vārdiem veselības “aprūpes pakalpojumiem un konsultācijas”

2. daļa:“uzsver valsts iestāžu, ... un pilsoniskās sabiedrības partnerattiecību”

3. daļa:“(partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru)”

4. daļa:“norāda uz jēdziena “vislabākā pārvaldība” plašāko nozīmi”

5. daļa:“atzīmē, ka ikgadējas sanāksmes ... starp Kopienu, dalībvalstīm un NVO”

PPE-DE, ALDE

32. §

1. daļa:“uzskata, ka, lai gan tas, ka personai ... dalībvalstu sabiedrību kohēziju;”

2. daļa:“šajā sakarā ... līdzekļus sociālajai drošībai;”

ALDE

L apsvērums

1. daļa:“tā kā uzņēmumiem saskaņā ar atbildību, ... prasmju atzīšanu un apstiprināšanu,”

2. daļa:“lai sasniegtu šos mērķus, ... piešķir profesionālo kvalifikāciju;”

22. §

1. daļa:“aicina Komisiju ... (Direktīvas 90/394/EEK kodificētā versija)”

2. daļa:“paplašināt Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK ... kustību problēmai darba vietā;”

2. groz.

1. daļa: viss teksts, izņemot otro svītrojumu

2. daļa: otrais svītrojums

PPE-DE

34. §

1. daļa:“atbalsta Komisijas ieceri ... tajās jāiesaista visas puses”

2. daļa:“un ka pēc tam ir jāpieņem ... minimālos ienākumus;”

F apsvērums

1. daļa:“tā kā Eiropā ... pietiekami izmantots”

2. daļa:“birokrātijas un valodu barjeru dēļ;”

Verts/ALE

2. §

1. daļa:“pauž nožēlu, ka ... apgalvots citos dokumentos;”

2. daļa:“šajā sakarā norāda uz ... dažādu globālo problēmu risināšanai”

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums


II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1.   Morillon ziņojums A6-0113/2005

Par: 574

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Dillen, Lang, Martin Hans-Peter, Mölzer, Resetarits, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fava, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 15

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Allister, Mote

Atturas: 10

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Coûteaux, Louis, Speroni

NI: Baco, Kozlík

PSE: Szejna, Weber Henri

Verts/ALE: van Buitenen

2.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 385

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Chiesa, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie, Guidoni

IND/DEM: Adwent, Blokland, Booth, Chruszcz, Clark, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Assis, Attard-Montalto, Beňová, Bullmann, Capoulas Santos, Duin, Estrela, Ferreira Elisa, Gebhardt, Glante, Gomes, Gröner, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Jöns, Kindermann, Kinnock, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lévai, Mann Erika, Mikko, Pahor, Piecyk, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, dos Santos, Tarand, Thomsen, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 214

ALDE: Cocilovo, Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Coûteaux, Louis, Speroni

NI: Lang, Mölzer, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kósáné Kovács, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 8

GUE/NGL: Rizzo

NI: Claeys, Dillen, Mote, Vanhecke

PPE-DE: Březina, Esteves

Verts/ALE: van Buitenen

3.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 376

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie, Guidoni

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bloom, Booth, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bullmann, Duin, Gebhardt, Glante, Gröner, Haug, Jöns, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Thomsen, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Muscardini, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 220

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 6

GUE/NGL: Rizzo

NI: Claeys, Dillen, Mote, Vanhecke

Verts/ALE: van Buitenen

4.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 376

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Chiesa, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bloom, Booth, Chruszcz, Clark, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Duin, Ferreira Elisa, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Hasse Ferreira, Haug, Jöns, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lévai, McAvan, Mann Erika, Panzeri, Piecyk, Prets, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 218

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio

NI: Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 12

GUE/NGL: Guidoni, Rizzo

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Speroni

NI: Claeys, Dillen, Mote, Vanhecke

PSE: Schulz, Thomsen

Verts/ALE: van Buitenen

5.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 372

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Clark, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bullmann, Duin, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Haug, Herczog, Jöns, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lévai, Mann Erika, Napoletano, Piecyk, Prets, Rapkay, Rasmussen, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 222

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Lang, Mölzer, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 12

GUE/NGL: Guidoni, Rizzo

IND/DEM: Bloom, Coûteaux, Farage, Louis, Železný

NI: Claeys, Dillen, Mote, Vanhecke

Verts/ALE: van Buitenen

6.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 489

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bloom, Booth, Chruszcz, Clark, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Masiel, Resetarits, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Christensen, Corbey, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 110

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Claeys, Dillen, Lang, Mölzer, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Dionisi, Lombardo

PSE: Berès, Bono, Carlotti, Castex, Cercas, Corbett, Cottigny, D'Alema, Désir, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Leinen, Lienemann, Moscovici, Napoletano, Roure, Szejna, Titley, Weber Henri, Wiersma

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 8

GUE/NGL: Rizzo

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Železný

NI: Mote

PSE: Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: van Buitenen

7.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 371

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Booth, Chruszcz, Clark, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Wierzejski, Wise

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bullmann, Douay, Duin, Gebhardt, Glante, Gröner, Haug, Herczog, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Vincenzi, Walter, Weiler, Zingaretti

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 228

ALDE: Cocilovo, Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Blokland, Borghezio, Coûteaux, Louis, Speroni

NI: Claeys, Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Kristensen, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Angelilli, Berlato, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Pirilli, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 8

GUE/NGL: Guidoni, Rizzo

IND/DEM: Bloom, Bonde, Železný

NI: Mote

PSE: Goebbels

Verts/ALE: van Buitenen

8.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 366

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Booth, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Duin, Gebhardt, Glante, Gröner, Haug, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Rapkay, Rasmussen, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Roszkowski, Szymański

Pret: 235

ALDE: Cocilovo, Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Kristensen, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 5

IND/DEM: Bloom

NI: Claeys, Mote, Vanhecke

Verts/ALE: van Buitenen

9.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 379

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Booth, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bullmann, Duin, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Hasse Ferreira, Haug, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Leinen, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Rasmussen, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Muscardini, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 226

ALDE: Chiesa, Cocilovo, Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bloom, Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Claeys, Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 2

NI: Mote

Verts/ALE: van Buitenen

10.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 367

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bullmann, Duin, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Hasse Ferreira, Haug, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Leinen, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Tarand, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Verts/ALE: Jonckheer, Turmes

Pret: 226

ALDE: Cocilovo, Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 7

GUE/NGL: Guidoni, Rizzo

IND/DEM: Bloom, Louis, Železný

NI: Mote

Verts/ALE: van Buitenen

11.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 372

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Berlinguer, Bullmann, Dobolyi, Duin, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gomes, Gröner, Haug, Herczog, Jöns, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Leinen, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Tarand, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 228

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Koterec, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Szejna, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 8

GUE/NGL: Guidoni, Rizzo

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Železný

NI: Mote

PSE: Dührkop Dührkop

Verts/ALE: van Buitenen

12.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 508

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański

Pret: 86

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Speroni

NI: Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Lombardo

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 4

ALDE: Toia

IND/DEM: Železný

NI: Mote

Verts/ALE: van Buitenen

13.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 66

ALDE: Chiesa, Cocilovo, De Sarnez, Guardans Cambó, Lehideux, Sbarbati, Staniszewska

GUE/NGL: de Brún, Liotard, Seppänen, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski

NI: Allister, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Mölzer, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: del Castillo Vera, Cederschiöld, Daul, De Poli, Lombardo, Sumberg, Tannock

PSE: Christensen, Duin, Herczog, Jørgensen, Lévai

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Roszkowski, Ryan, Szymański

Verts/ALE: Auken, Flautre, de Groen-Kouwenhoven, Hudghton, Jonckheer, Lucas, Onesta, Schlyter, Turmes

Pret: 497

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schuth, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Kaufmann, Morgantini, Strož

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, Coelho, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Cohn-Bendit, Frassoni

Atturas: 49

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kohlíček, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Železný

NI: Mote

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Cramer, Evans Jillian, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

14.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 137

ALDE: Di Pietro, Sbarbati

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Bloom, Bonde, Booth, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Mölzer, Resetarits, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: De Poli, Dionisi, Grosch, Hortefeux, Lombardo, Zatloukal

PSE: Berès, Bono, Carlotti, Castex, Christensen, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Guy-Quint, Hamon, Jørgensen, Kristensen, Le Foll, Lienemann, Napoletano, Peillon, Reynaud, Roure, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Foglietta, Kamiński, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 461

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Goudin, Lundgren

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Kozlík, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Corbett, Corbey, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Duin, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Krasts, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan, Szymański, Zīle

Atturas: 7

IND/DEM: Blokland, Speroni, Železný

NI: Allister, Baco, Mote

Verts/ALE: van Buitenen

15.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 255

ALDE: Degutis, Deprez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gibault, Laperrouze, Morillon, Prodi, Ries, Van Hecke

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski

NI: Battilocchio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Lang, Mölzer, Schenardi

PPE-DE: Brunetta, Castiglione, Dionisi, Ebner, Fatuzzo, Gargani, Martens, Méndez de Vigo, Ouzký, Sartori, Tajani

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Koterec, Kristensen, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 332

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, De Sarnez, Duquesne, Gentvilas, Geremek, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Batten, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Belohorská, Bobošíková, Kozlík, Masiel, Mote, Resetarits, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Bono, Bullmann, Busquin, De Keyser, Duin, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Haug, Jöns, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Leinen, Lévai, Madeira, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler

Atturas: 8

ALDE: Ek

NI: Claeys, Dillen, Vanhecke

PPE-DE: Demetriou, Sonik

PSE: Hänsch

Verts/ALE: van Buitenen

16.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 159

ALDE: Chiesa, Degutis, Deprez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gibault, Laperrouze, Morillon, Ries, Takkula, Toia

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Speroni

NI: Baco, Czarnecki Marek Aleksander, Dillen, Lang, Mölzer, Schenardi

PPE-DE: Dionisi, Sonik

PSE: Andersson, Assis, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beňová, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Cashman, Cercas, Corbett, Cottigny, D'Alema, Díez González, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gill, Gomes, Grech, Gruber, Gurmai, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Howitt, Kinnock, Lehtinen, Locatelli, McAvan, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Moraes, Moreno Sánchez, Obiols i Germà, Riera Madurell, Rouček, Scheele, Segelström, Skinner, Stihler, Szejna, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Westlund, Whitehead, Wynn

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Kamiński, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 424

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, De Sarnez, Ek, Gentvilas, Geremek, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Batten, Blokland, Bonde, Booth, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Mote, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arnaoutakis, Attard-Montalto, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Carlotti, Casaca, Christensen, De Keyser, De Rossa, Désir, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Ferreira Anne, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Grabowska, Gröner, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hegyi, Herczog, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Madeira, Mann Erika, Mikko, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Rosati, Rothe, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Schulz, Sornosa Martínez, Swoboda, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Bielan, Janowski, Szymański

Atturas: 6

IND/DEM: Bloom

NI: Claeys, Resetarits, Vanhecke

PSE: dos Santos

Verts/ALE: van Buitenen

17.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 303

ALDE: Alvaro, Budreikaitė, Di Pietro, Geremek, Hennis-Plasschaert, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Manders, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Ortuondo Larrea, Prodi, Schuth, Van Hecke

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Adwent, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Romagnoli

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Busquin, De Keyser, Duin, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gröner, Haug, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Leinen, Lévai, Mann Erika, Piecyk, Prets, Rapkay, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Schulz, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, Horáček, Trüpel, Voggenhuber

Pret: 286

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Dillen, Lang, Mölzer, Mote, Resetarits, Schenardi

PPE-DE: Bonsignore, Dionisi, Ferber, Karas, Nassauer

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Ilves, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kristensen, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Segelström, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Evans Jillian, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Ždanoka

Atturas: 10

IND/DEM: Blokland, Coûteaux, Louis, Železný

NI: Claeys, Vanhecke

PPE-DE: Lombardo

PSE: van den Burg, Whitehead

Verts/ALE: van Buitenen

18.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 115

ALDE: Jensen, Riis-Jørgensen, Van Hecke

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Resetarits

PSE: Andersson, Berès, Bono, Carlotti, Castex, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Hedh, Hedkvist Petersen, Jørgensen, Kristensen, Le Foll, Moscovici, Peillon, Reynaud, Roure, Segelström, Szejna, Vaugrenard, Vergnaud, Westlund, Whitehead

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 483

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Juknevičienė, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis, Dillen, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Atturas: 11

ALDE: Toia

GUE/NGL: Morgantini

IND/DEM: Železný

NI: Allister, Baco, Belohorská, Claeys, Kozlík, Lang, Schenardi

Verts/ALE: van Buitenen

19.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 40

GUE/NGL: de Brún, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Seppänen, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Allister, Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Corbey, De Rossa

Verts/ALE: Auken, Hudghton, Lucas, Schlyter

Pret: 513

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie, Morgantini

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Cottigny, D'Alema, De Keyser, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Flautre, Turmes

Atturas: 53

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Markov, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Strož, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

NI: Mote

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Roszkowski

Verts/ALE: Aubert, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

20.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 43

ALDE: Onyszkiewicz, Sbarbati

GUE/NGL: McDonald, Meijer, Seppänen, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Roszkowski, Szymański, Zīle

Verts/ALE: Auken, Beer, Bennahmias, Hudghton, Jonckheer, Lambert, Romeva i Rueda, Schlyter, Turmes

Pret: 512

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Ortuondo Larrea, Oviir, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Brie, Catania, Figueiredo, Henin, Kohlíček, Markov, Morgantini, Musacchio, Portas, Ransdorf, Rizzo

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Borghezio, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Lang, Masiel, Mölzer, Resetarits, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Andrikienė, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Breyer, Cramer, Flautre

Atturas: 39

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Flasarová, Guerreiro, Kaufmann, Liotard, Maštálka, Papadimoulis, Pflüger, Strož, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Železný

NI: Allister, Claeys, Dillen, Mote, Vanhecke

PPE-DE: Demetriou

Verts/ALE: Aubert, van Buitenen, Cohn-Bendit, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Kusstatscher, Onesta, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

21.   Poli Bortone ziņojums A6-0128/2005

Par: 458

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, De Sarnez, Di Pietro, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Juknevičienė, Kacin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Brie, Flasarová, Kaufmann, Maštálka, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beňová, Berger, Berman, Bösch, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cercas, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lavarra, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Muscat, Napoletano, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Sornosa Martínez, Swoboda, Szejna, Tarand, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Crowley, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: de Groen-Kouwenhoven

Pret: 116

ALDE: Busk, Degutis, Drčar Murko, Duff, Jensen, Karim, Ries

GUE/NGL: Agnoletto, Catania, Guerreiro, Henin, Kohlíček, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Allister, Lang, Mölzer, Mote, Schenardi

PPE-DE: Březina, Kušķis, Sumberg, Tannock

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Beglitis, Berès, van den Berg, Bozkurt, Cashman, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, Evans Robert, Ferreira Anne, Ford, Gill, Gurmai, Hamon, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kinnock, Kristensen, Lambrinidis, McAvan, Martin David, Mastenbroek, Matsouka, Moraes, Morgan, Moscovici, Myller, Obiols i Germà, Reynaud, Sifunakis, Skinner, Stihler, Titley, Westlund, Whitehead, Wynn

UEN: Pavilionis

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 15

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Liotard, McDonald, Markov, Wagenknecht

NI: Claeys, Dillen, Vanhecke

PSE: Rasmussen, Wiersma

UEN: Camre, Didžiokas, Musumeci

Verts/ALE: van Buitenen

22.   Scheele ziņojums A6-0124/2005

Par: 50

ALDE: Di Pietro

GUE/NGL: McDonald, Seppänen, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Allister, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Carollo, Cederschiöld, Chmielewski, Záborská

UEN: Bielan, Camre, Janowski, Kamiński, Muscardini, Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: Auken, Flautre, Jonckheer, Lucas, Schlyter

Pret: 482

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Caspary, Castiglione, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Crowley, Didžiokas, Foglietta, La Russa, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Cohn-Bendit, Hudghton, Onesta

Atturas: 54

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Strož, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

NI: Mote

UEN: Krasts, Kristovskis, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Beer, Breyer, van Buitenen, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

23.   Scheele ziņojums A6-0124/2005

Par: 51

GUE/NGL: de Brún, McDonald, Seppänen, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Foglietta, Janowski, Kamiński, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Auken, Bennahmias, Hudghton, Lucas, Schlyter

Pret: 485

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Brie

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Kozlík, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Crowley, Didžiokas, Ó Neachtain, Pavilionis, Ryan

Verts/ALE: Jonckheer, Turmes

Atturas: 56

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Strož, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux

NI: Claeys, Mote, Vanhecke

UEN: Krasts

Verts/ALE: Aubert, Beer, Breyer, van Buitenen, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

24.   Scheele ziņojums A6-0124/2005

Par: 516

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Brie, Flasarová, Maštálka, Strož, Triantaphyllides, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Dillen, Kozlík, Lang, Masiel, Mölzer, Resetarits, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hortefeux, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Medina Ortega, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Tatarella, Zīle

Pret: 69

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Svensson, Uca, Verges, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Clark, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Mote

PPE-DE: Wuermeling

PSE: Gurmai

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 6

GUE/NGL: Morgantini

IND/DEM: Krupa

NI: Allister

PSE: Lehtinen

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

25.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 341

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Wallis

GUE/NGL: Liotard, Meijer, Triantaphyllides

IND/DEM: Adwent, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Battilocchio, Claeys, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Dillen, Lang, Masiel, Mölzer, Resetarits, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Böge, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Correia, Cottigny, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Grabowska, Ilves, Kindermann, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Mikko, Pahor, Rosati, Szejna, Tarand, Van Lancker

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Krasts, Kristovskis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Zīle

Pret: 183

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: de Brún, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kohlíček, McDonald, Maštálka, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Strož, Svensson, Wagenknecht

IND/DEM: Goudin, Lundgren

NI: Belohorská, Romagnoli

PPE-DE: Nassauer

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Gill, Goebbels, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leinen, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Medina Ortega, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Peillon, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Thomsen, Titley, Valenciano Martínez-Orozco, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 34

ALDE: Drčar Murko

GUE/NGL: Adamou, Brie, Catania, Figueiredo, Guidoni, Kaufmann, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Rizzo, Uca, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Speroni, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Bobošíková, Kozlík, Mote

PPE-DE: Esteves, Itälä

PSE: Gierek

Verts/ALE: van Buitenen, de Groen-Kouwenhoven

26.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 66

ALDE: Andrejevs, Onyszkiewicz, Staniszewska, Starkevičiūtė, Toia

GUE/NGL: de Brún, McDonald, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski

NI: Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Masiel, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Kušķis, Landsbergis, Queiró, Záborská

PSE: Christensen, Ilves, Jørgensen, Kristensen, Mikko, Pahor, Tarand, Thomsen

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Krasts, Kristovskis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Zīle

Pret: 492

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Maštálka, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Mote, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kuźmiuk, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 18

ALDE: Kułakowski

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Esteves

PSE: Rosati

Verts/ALE: van Buitenen

27.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 154

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, de Brún, Liotard, McDonald, Meijer, Sjöstedt, Svensson

IND/DEM: Bonde, Borghezio, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Speroni, Tomczak

NI: Battilocchio, De Michelis, Resetarits

PPE-DE: Gutiérrez-Cortines, Kamall, Landsbergis, Lombardo, Stubb, Ulmer

PSE: Busquin, Christensen, Désir, Ilves, Jørgensen, Kristensen, Lévai, Mann Erika, Mikko, Pahor, Rasmussen, Rosati, Tarand

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Musumeci, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Szymański, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 397

ALDE: Chiesa, Di Pietro

GUE/NGL: Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Strož, Triantaphyllides, Uca, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Rogalski, Wierzejski, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Crowley, Didžiokas, Ó Neachtain, Ryan

Atturas: 21

GUE/NGL: Pflüger, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Belohorská, Kozlík

PPE-DE: Brepoels

PSE: Thomsen

UEN: Muscardini

Verts/ALE: van Buitenen

28.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 220

ALDE: Andrejevs, Chiesa, Di Pietro

GUE/NGL: Kohlíček, Maštálka, Strož

IND/DEM: Adwent, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Speroni, Tomczak, Wierzejski

NI: Bobošíková, Czarnecki Ryszard, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Kratsa-Tsagaropoulou, Kušķis, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Zahradil, Zappalà, Zatloukal, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Ford, Hedh, Thomsen

UEN: Crowley, Ó Neachtain, Pavilionis, Ryan, Szymański

Pret: 325

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Liotard, McDonald, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Blokland, Coûteaux, Železný

NI: Battilocchio, De Michelis, Dillen, Resetarits

PPE-DE: Bonsignore, Buzek, Deva, Ebner, Gawronski, Handzlik, Kaczmarek, Kauppi, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kudrycka, Kuźmiuk, Lombardo, Mauro, Olbrycht, Pieper, Piskorski, Pomés Ruiz, Saryusz-Wolski, Stubb, von Wogau, Wuermeling, Záborská, Zaleski

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Gomes, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 24

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Claeys, Kozlík, Lang, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Zieleniec

Verts/ALE: van Buitenen

29.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 364

ALDE: Andrejevs, Di Pietro, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Flasarová, Kohlíček, Maštálka, Strož

IND/DEM: Adwent, Bonde, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Rogalski, Wierzejski

NI: Czarnecki Ryszard, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Harbour, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Kratsa-Tsagaropoulou, Kušķis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wuermeling, Zahradil, Zappalà, Zatloukal, Zvěřina

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Rossa, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Moraes, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García

UEN: Crowley, Ó Neachtain, Pavilionis, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 151

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Zimmer

IND/DEM: Blokland, Borghezio, Coûteaux, Louis, Piotrowski, Speroni, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, De Michelis, Resetarits

PPE-DE: Buzek, Ebner, Gawronski, Gutiérrez-Cortines, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Kaczmarek, Kauppi, Klich, Koch, Kudrycka, Kuźmiuk, Landsbergis, Olbrycht, Pieper, Piskorski, Pleštinská, Saryusz-Wolski, Stubb, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski

PSE: Lehtinen, Mikko, Panzeri, Rasmussen, Rosati, Sacconi, Tarand, Vincenzi, Zani, Zingaretti

UEN: Berlato, Bielan, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Jonckheer

Atturas: 32

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Pflüger, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bloom, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Baco, Bobošíková, Claeys, Dillen, Kozlík, Lang, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Konrad, McMillan-Scott, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Locatelli

UEN: Camre, Muscardini

Verts/ALE: van Buitenen

30.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 370

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Flasarová, Maštálka, Meijer, Morgantini, Strož

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren

NI: Battilocchio, De Michelis, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bauer, Beazley, Belet, Böge, Bowis, Březina, Brok, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Casa, Caspary, Chmielewski, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doyle, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fraga Estévez, Friedrich, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Gomolka, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Jackson, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Karas, Kasoulides, Klamt, Klaß, Kratsa-Tsagaropoulou, Langen, Laschet, Lechner, Lehne, Lulling, Mann Thomas, Marques, Martens, Matsis, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Papastamkos, Parish, Pieper, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Ribeiro e Castro, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schmitt Pál, Škottová, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Sturdy, Sudre, Surján, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Vidal-Quadras Roca, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zappalà

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Stihler, Swoboda, Szejna, Thomsen, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Zani, Zingaretti

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes

Pret: 114

ALDE: Andrejevs

GUE/NGL: Adamou, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski

NI: Belohorská, Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Becsey, Brunetta, Carollo, del Castillo Vera, Cederschiöld, Doorn, Dover, Fjellner, Florenz, Fontaine, Gál, Gaľa, Gyürk, Handzlik, Helmer, Hökmark, Hoppenstedt, Ibrisagic, Kaczmarek, Kauppi, Kirkhope, Klich, Kušķis, Kuźmiuk, Liese, McMillan-Scott, Mato Adrover, Mauro, Olbrycht, Ouzký, Piskorski, Pleštinská, Purvis, Schmitt Ingo, Schnellhardt, Schröder, Sonik, Stubb, Ulmer, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Ilves

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Jonckheer, Ždanoka

Atturas: 64

GUE/NGL: Sjöstedt

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Knapman, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Bobošíková, Kozlík, Lang, Schenardi

PPE-DE: Brejc, Brepoels, Bushill-Matthews, Callanan, Coelho, Daul, Duka-Zólyomi, Fajmon, Gawronski, Glattfelder, Goepel, Gräßle, Harbour, Heaton-Harris, Hudacký, Itälä, Jałowiecki, Jordan Cizelj, Koch, Konrad, Landsbergis, Langendries, McGuinness, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Olajos, Panayotopoulos-Cassiotou, Pinheiro, Podestà, Podkański, Queiró, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Saïfi, Schierhuber, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Spautz, Szájer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Zaleski, Zvěřina, Zwiefka

Verts/ALE: van Buitenen

31.   Malmström ziņojums A6-0135/2005

Par: 488

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Ludford, Maaten, Malmström, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Liotard, Meijer, Sjöstedt

IND/DEM: Adwent, Blokland, Bonde, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Wierzejski, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Masiel, Resetarits

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Helmer, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langen, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Hassi

Pret: 20

GUE/NGL: Flasarová, Henin, Kohlíček, Maštálka, Ransdorf, Strož

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Coûteaux, Knapman, Louis, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Mote

PPE-DE: Wuermeling

Verts/ALE: Frassoni, de Groen-Kouwenhoven

Atturas: 63

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Kaufmann, McDonald, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Krupa

NI: Baco, Belohorská, Claeys, Dillen, Kozlík, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Hammerstein Mintz, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

32.   Gal ziņojums A6-0144/2005

Par: 447

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Ludford, Malmström, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, Flasarová, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Meijer, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Zimmer

IND/DEM: Bonde

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Carollo, Casa, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Titley, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Foglietta, Muscardini, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 57

IND/DEM: Adwent, Batten, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise, Železný

NI: Baco, Czarnecki Ryszard, Mote

PPE-DE: Beazley, Bowis, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Deva, Dover, Duchoň, Fajmon, Florenz, Harbour, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Sturdy, Tannock, Wuermeling, Zahradil, Zvěřina

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Krasts, La Russa, Pirilli, Roszkowski, Szymański

Atturas: 37

ALDE: Alvaro, Hennis-Plasschaert, Maaten, Manders, Mulder

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Guerreiro, McDonald, Pflüger, Wagenknecht

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Kozlík, Lang, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Caspary, Jałowiecki, Mauro, Reul, Sonik

PSE: Gröner

UEN: Camre, Crowley, Didžiokas, Kristovskis, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Poli Bortone, Ryan, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen

33.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 268

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Bonde, Železný

NI: Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Becsey, Böge, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Díaz de Mera García Consuegra, Dionisi, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fraga Estévez, Friedrich, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Grosch, Grossetête, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Berlinguer, D'Alema, Kuc, Lehtinen, Mikko, Sakalas, Szejna, Tarand, Vincenzi, Weber Henri, Zani

UEN: Angelilli, Berlato, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Szymański, Tatarella, Zīle

Pret: 241

ALDE: Chiesa, Cocilovo, Costa

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Batten, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Masiel

PPE-DE: Bauer, Beazley, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Deva, Dimitrakopoulos, Dover, Duchoň, Fajmon, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gräßle, Guellec, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Ouzký, Parish, Schnellhardt, Silva Peneda, Škottová, Stevenson, Zahradil, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Lavarra, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Thomsen, Van Lancker, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Crowley, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes

Atturas: 21

ALDE: Lambsdorff

IND/DEM: Borghezio, Goudin, Lundgren

NI: Baco, Belohorská, Claeys, Dillen, Kozlík, Mote, Vanhecke

PPE-DE: Belet, Samaras

PSE: Reynaud, Vergnaud

UEN: Bielan, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Ryan

Verts/ALE: van Buitenen

34.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 442

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Bonde, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes

Pret: 30

ALDE: Chiesa

IND/DEM: Adwent, Batten, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Czarnecki Ryszard

PSE: Berger, Hamon, Hedh, Reynaud

Verts/ALE: Cramer, Evans Jillian, Horáček, Lichtenberger, Onesta, Ždanoka

Atturas: 38

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

NI: Baco, Claeys, Dillen, Kozlík, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Rosati

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

35.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 289

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Železný

NI: Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Ryszard

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Lévai

UEN: Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Janowski, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Ryan, Tatarella

Pret: 215

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Batten, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Masiel, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Lavarra, Lehtinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Westlund, Whitehead, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 7

NI: Baco, Kozlík, Mote

PSE: Rosati

UEN: Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: van Buitenen

36.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 283

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Železný

NI: Bobošíková, Czarnecki Ryszard

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Rosati

UEN: Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Ó Neachtain, Pavilionis, Roszkowski, Ryan

Pret: 231

ALDE: Chiesa, Cocilovo

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Bonde, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Masiel, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Kuc, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Ždanoka

Atturas: 4

NI: Mote

PPE-DE: Thyssen

UEN: Szymański

Verts/ALE: van Buitenen

37.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 456

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Ludford, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis, Masiel

PPE-DE: Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Haug, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristensen, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Paasilinna, Pahor, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Breyer, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 47

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Batten, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Mote

Atturas: 14

IND/DEM: Bonde

NI: Baco, Belohorská, Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Kozlík, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Esteves

PSE: Bullmann

Verts/ALE: van Buitenen

38.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 295

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Blokland, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis

PPE-DE: Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langendries, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: van den Berg, Christensen, Jørgensen, Kristensen, Rosati

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Muscardini, Musumeci, Pavilionis, Pirilli, Poli Bortone, Roszkowski, Ryan, Szymański, Tatarella, Zīle

Verts/ALE: Flautre

Pret: 215

ALDE: Chiesa

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Zimmer

IND/DEM: Adwent, Batten, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Claeys, Dillen, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, Berès, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Corbey, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Napoletano, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 6

IND/DEM: Bonde

NI: Baco, Belohorská, Czarnecki Ryszard, Kozlík

Verts/ALE: van Buitenen

39.   Goebbels ziņojums A6-0150/2005

Par: 388

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chiesa, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, De Sarnez, Di Pietro, Drčar Murko, Duquesne, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Kacin, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Ludford, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Kozlík, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Daul, Demetriou, De Poli, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Landsbergis, Langendries, Laschet, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Matsis, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras Roca, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Beglitis, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Goebbels, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Harangozó, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Koterec, Krehl, Kuc, Lavarra, Lehtinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Pinior, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tarand, Thomsen, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Didžiokas, Foglietta, Krasts, Kristovskis, La Russa, Musumeci, Pirilli, Poli Bortone, Tatarella

Pret: 69

ALDE: Davies

GUE/NGL: Adamou, Figueiredo, Guerreiro, Henin, Kohlíček, Pflüger, Wagenknecht

IND/DEM: Adwent, Batten, Blokland, Bonde, Chruszcz, Clark, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Whittaker, Wierzejski, Wise

NI: Schenardi

PPE-DE: Mauro, Záborská

PSE: Bullmann, Duin, Ferreira Anne, Gebhardt, Gill, Glante, Haug, Kreissl-Dörfler, Morgan, Piecyk, Van Lancker

UEN: Bielan, Camre, Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 45

ALDE: Harkin

GUE/NGL: Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Guidoni, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Zimmer

NI: Claeys, Romagnoli, Vanhecke

PSE: Berès, Bösch, Bono, Carnero González, Cottigny, Désir, Douay, Gomes, Gröner, Hamon, Jöns, Reynaud, Rothe, Roure, Skinner, Weiler

UEN: Crowley, Janowski, Ó Neachtain, Pavilionis, Ryan, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen

40.   Oomen-Ruijten ziņojums A6-0142/2005

Par: 243

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Chiesa, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Di Pietro, Duquesne, Fourtou, Gibault, Hall, Harkin, Jäätteenmäki, Kacin, Morillon, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Prodi, Sbarbati, Toia, Virrankoski

NI: Battilocchio, Belohorská, Kozlík, Masiel

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Bachelot-Narquin, Bauer, Becsey, Belet, Brepoels, Brok, Brunetta, Busuttil, Carollo, Casa, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Descamps, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Duka-Zólyomi, Esteves, Eurlings, Fontaine, Gál, Gaľa, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Gräßle, Grossetête, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Járóka, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kasoulides, Klamt, Klaß, Koch, Kratsa-Tsagaropoulou, Langendries, Lehne, Lulling, Mann Thomas, Martens, Matsis, Mavrommatis, Mikolášik, van Nistelrooij, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Pinheiro, Podestà, Poettering, Ribeiro e Castro, Saïfi, Samaras, Sartori, Schmitt Pál, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Spautz, Šťastný, Sudre, Surján, Szájer, Thyssen, Trakatellis, Varvitsiotis, Vlasto, Záborská

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badía i Cutchet, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Correia, Cottigny, D'Alema, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dührkop Dührkop, Duin, Estrela, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Gruber, Gurmai, Hamon, Harangozó, Hasse Ferreira, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Ilves, Jöns, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lavarra, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Mikko, Moraes, Morgan, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Piecyk, Pinior, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Sánchez Presedo, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tarand, Thomsen, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Foglietta, La Russa, Musumeci, Pavilionis, Pirilli, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 131

ALDE: Alvaro, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Drčar Murko, Duff, Ek, Geremek, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Maaten, Malmström, Manders, Neyts-Uyttebroeck, Oviir, Riis-Jørgensen, Savi, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen

IND/DEM: Batten, Blokland, Clark, Goudin, Lundgren, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Claeys, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Ayuso González, Beazley, Böge, Bonsignore, Březina, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Caspary, del Castillo Vera, De Poli, Deva, Dover, Doyle, Duchoň, Ehler, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fraga Estévez, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gutiérrez-Cortines, Harbour, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hökmark, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Kamall, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Kušķis, Langen, Laschet, Lechner, López-Istúriz White, McGuinness, Mato Adrover, Mayer, Mayor Oreja, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, Olbrycht, Ouzký, Parish, Pieper, Piskorski, Pleštinská, Pomés Ruiz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Salafranca Sánchez-Neyra, Saryusz-Wolski, Schmitt Ingo, Schwab, Škottová, Sonik, Stevenson, Stubb, Sturdy, Tajani, Ulmer, Varela Suanzes-Carpegna, Vidal-Quadras Roca, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zatloukal, Zvěřina, Zwiefka

UEN: Camre

Atturas: 56

ALDE: Matsakis, Mohácsi, Polfer

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Sjöstedt, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht

IND/DEM: Adwent, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Piotrowski, Rogalski, Wierzejski

NI: Baco

PPE-DE: Deß, Gomolka, Gyürk, Jeggle, Karas, Kuźmiuk, Mauro, Papastamkos, Podkański, Rübig, Schierhuber, Stenzel

UEN: Bielan, Didžiokas, Janowski, Krasts, Kristovskis, Roszkowski, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen13.


PIEŅEMTIE TEKSTI

 

P6_TA(2005)0188

Ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošana pa institucionāliem sektoriem ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem (15235/1/2004 — C6-0091/2005 — 2003/0296(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (15235/1/2004 — C6-0091/2005),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0789) (2),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0152/2005),

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

konstatē, ka tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt šo tiesību aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju, saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt šo tiesību aktu pēc t13am, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 103 E, 29.4.2004., 141. lpp.

(2)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0189

Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programma ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001 - 2005) (KOM(2004)0781 — C6-0242/2004 — 2004/0272(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0781) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 157. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0242/2004),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0118/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0272

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr..../2005/EK, ar ko groza Padomes Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001 - 2005)

(Teksts attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu pārtraukts Kopienas atbalsts uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(2)

Tādēļ būtu jāpagarina Lēmuma 2000/819/EK (3) spēkā esamības laiks par vienu gadu līdz 2006. gada 31. decembrim un būtu jāpalielina finansējums par EUR 88 500 000.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2000/819/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2000/819/EK groza šādi:

1)

Lēmuma 7. panta 1. punktā finansējuma apjomu EUR 450 miljoni aizstāj ar EUR 538 500 000.

2)

Lēmuma 8. pantā 2005. gada 31. decembri aizstāj ar 2006. gada 31. decembri.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV C ...

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija Nostāja.

(3)  OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 593/2004/EK (OV L 268, 16.8.2004., 3. lpp.).

P6_TA(2005)0190

EK un Čīles nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam sakarā ar nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2004)0829 — C6-0011/2005 — 2004/0289(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2004)0829) (1),

ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0011/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0100/2005),

1.

apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Čīles Republikas valdībai un parlamentam.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0191

Pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšana kopējā zivsaimniecības politikā *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza 2000. gada 29. jūnija Lēmumu 2000/439/EK par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku (KOM(2004)0618 — C6-0243/2004 — 2004/0213(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0618) (1),

ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0243/2004),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0113/2005),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0192

EEK un Kotdivuāras protokols par zveju (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par protokola slēgšanu par zvejas iespējām un finanšu kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras piekrastē laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (KOM(2004)0619 — C6-0138/2004 — 2004/0211(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes regulas priekšlikumu (KOM(2004)0619) (1),

ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0138/2004),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0114/2005),

1.

apstiprina grozīto Padomes regulas priekšlikumu un apstiprina protokola slēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kotdivuāras Republikas valdībai un parlamentam.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

3.a apsvērums (jauns)

 

(3a) Ir svarīgi uzlabot Eiropas Parlamentam sniegto informāciju; Komisijai šajā nolūkā būtu jāizstrādā gada ziņojums par nolīguma īstenošanu.

Grozījums Nr. 2

4.a apsvērums (jauns)

 

(4a) ES zivsaimniecības interešu aizsardzība būtu jāsaskaņo ar ilgtspējīgu zvejas resursu pārvaldību ekonomikas, sociālajā un vides aspektā, kā arī ar zivsaimniecībā nodarbināto piekrastes iedzīvotāju noturīgu attīstību.

Grozījums Nr. 3

4.b apsvērums (jauns)

 

(4b) Komisijai būtu jāturpina ietekmes novērtēšana attiecībā uz Kotdivuāras nolīguma ilgtspēju.

Grozījums Nr. 4

4.c apsvērums (jauns)

 

(4c) būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu to vietējo kopienu organizāciju iesaistīšanos, kuras balstās uz tradicionālajiem biedrošanās veidiem, un jāpievērš pienācīga uzmanība sieviešu lomai zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā.

Grozījums Nr. 5

4.d apsvērums (jauns)

 

(4d) nolīguma īstenošana būtu jāizvērtē pirmā gada beigās.

Grozījums Nr. 6

4.e apsvērums (jauns)

 

(4e) būtu jāparedz nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu šī nolīguma noteikumu izpildi.

Grozījums Nr. 7

3.a pants (jauns)

 

3.a pants

Protokola pēdējā darbības gada laikā un, līdz netiks noslēgts jauns nolīgums par tā atjaunošanu, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par nolīguma piemērošanu un tā īstenošanas noteikumiem.

Grozījums Nr. 8

3.b pants (jauns)

 

3.b pants

Pamatojoties uz 3.a pantā minēto ziņojumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padome vajadzības gadījumā pilnvaro Komisiju sākt sarunas par jauna protokola pieņemšanu.

Grozījums Nr. 9

3.c pants (jauns)

 

3.c pants

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par konkrētajām darbībām, ko Kotdivuāras valsts iestādes īstenos saskaņā ar protokola 4. panta 2. punktu.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0193

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (KOM(2004)0489 — C6-0166/2004 — 2004/0164(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0489) (1),

ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punkta 3. apakšpunktu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0166/2004),

ņemot vērā uz Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6-0127/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam;

3.

aicina Padomi ziņot, ja tā plāno atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.

aicina Padomi no jauna apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

5. panta a) apakšpunkts

(a)

pasākumus, kas nepieciešami izvērtēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un informācijas apmaiņai un kopējās lauksaimniecības politikas uzsākšanai, kā arī pasākumus, kas attiecas uz kontroli, tehnisko un administratīvo atbalstu;

(a)

pasākumus, kas nepieciešami izvērtēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un informācijas apmaiņai un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai, kā arī pasākumus, kas attiecas uz kontroles sistēmas, tehniskā un administratīvā atbalsta īstenošanu, izņemot izmaksas, kas atbilstīgi 13. pantam nav jāsedz ELGF;

Grozījums Nr. 2

16. panta 2. punkts

Taču tiešos maksājumus nekādā gadījumā nedrīkst izmaksāt vēlāk par attiecīgā budžeta gada 15. oktobri.

svītrots

Grozījums Nr. 3

31. panta 4. punkta a) apakšpunkts

(a)

3. panta 1. punktā paredzētajiem izdevumiem, kas veikti vairāk nekā trīsdesmit sešus mēnešus, pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

(a)

3. panta 1. punktā paredzētajiem izdevumiem, kas veikti vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus, pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

Grozījums Nr. 4

31. panta 4. punkta b) apakšpunkts

(b)

ilgtermiņa izdevumiem, kas ir daļa no 3. panta 1. punktā paredzētajiem izdevumiem un kuriem pēdējās obligātās saistības pret finansējuma saņēmēju attiecas uz periodu, kas pārsniedz trīsdesmit sešus mēnešus pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

(b)

ilgtermiņa izdevumiem, kas ir daļa no 3. panta 1. punktā paredzētajiem izdevumiem un kuriem finansējuma saņēmēju pēdējās saistības attiecas uz periodu, kas pārsniedz divdesmit četrus mēnešus, pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

Grozījums Nr. 5

31. panta 4. punkta c) apakšpunkts

(c)

izdevumiem, kas ir saistīti ar 4. pantā noteiktajām programmām, kuru atlikuma maksājums veikts vairāk nekā trīsdesmit sešus mēnešus pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

(c)

izdevumiem, kas ir saistīti ar 4. pantā noteiktajām programmām, kuru atlikuma maksājums veikts vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus, pirms Komisija attiecīgo dalībvalsti rakstveidā informējusi par pārbaudes rezultātiem;

Grozījums Nr. 6

32. panta 5. punkta 1. apakšpunkts

5. Ja līdzekļi netiek piedzīti četru gadu laikā pēc neatbilstības fakta konstatācijas administratīvā vai tiesiskā veidā vai sešu gadu laikā, ja līdzekļu piedziņa notiek caur tiesas procesu nacionālajā tiesvedībā , tad pēc 2. punktā minēto atvilkumu atskaitīšanas, nepiedzītos līdzekļus 50 % apjomā sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % tiek segti no Kopienas budžeta.

5. Ja līdzekļi netiek piedzīti četru gadu laikā pēc neatbilstības fakta konstatācijas administratīvā veidā vai sešu mēnešu laikā pēc galīgā tiesas lēmuma pasludināšanas , tad pēc 2. punktā minēto atvilkumu atskaitīšanas, nepiedzītos līdzekļus 50 % apjomā sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % tiek segti no Kopienas budžeta.

Grozījums Nr. 7

43. pants

Līdz budžeta gadam sekojošā gada 1. septembrim Komisija izstrādā finanšu atskaiti par ELVGF un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļu pārvaldi iepriekšējā finanšu gadā.

Līdz katra gada 1. septembrim, kas seko budžeta gadam, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei finanšu atskaiti par ELGF un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļu pārvaldi iepriekšējā finanšu gadā.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0194

Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām

Eiropas Parlamenta lēmums par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2005/2076(ACI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai 10. pantu un Starpvaldību konferences, kas pieņēma Nicas līgumu, nobeiguma aktam pievienoto deklarāciju Nr. 3,

ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai III-397. pantu,

ņemot vērā 2000. gada 5. jūlija (1) pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām,

ņemot vērā 2004. gada 18. novembra rezolūciju par jaunās Komisijas ievēlēšanu (2),

ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2005. gada 14. aprīļa lēmumu,

ņemot vērā pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām (še turpmāk — “nolīgums”) projektu,

ņemot vērā Reglamenta 24. panta 3. punktu un 120. pantu, kā arī tā VI pielikuma XVIII punkta 4. apakšpunktu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0147/2005),

A.

tā kā demokrātijas padziļināšanās Eiropas Savienībā, par ko īpaši liecina Līguma par Konstitūciju Eiropai parakstīšana, aicina uz attiecību nostiprināšanos starp Eiropas Parlamentu un Komisiju un uz labāku izpildvaras darbības parlamentāro kontroli;

B.

tā kā šīs Komisijas apstiprināšanas process ir nostiprinājis Savienības iestāžu sistēmas demokrātisko leģitimitāti un licis uzsvaru uz abu iestāžu attiecību politisko dimensiju;

C.

tā kā jaunais nolīgums, kas tam ir iesniegts, atspoguļo šo progresu;

D.

tā kā šim nolīgumam ir nepieciešami tālāk minētie paskaidrojumi;

E.

tā kā, ņemot vērā sarunu procesu, kura rezultātā tika noslēgts politisks nolīgums, ir svarīgi, lai personām, kuru uzdevums ir sarunu vešana, būtu politiskas pilnvaras;

F.

tā kā iestāžu nolīgumiem un pamatnolīgumiem ir būtiska nozīme, tāpēc pārredzamības un pieejamības labad ir svarīgi apvienot visus spēkā esošos nolīgumus un publicēt tos kā pielikumu Parlamenta Reglamentam;

1.

izsaka gandarījumu ne tikai par saskaņotības nostiprināšanu un struktūras vienkāršošanu, bet arī par šādiem jaunā nolīguma pozitīvajiem punktiem:

a)

jaunie nosacījumi attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu (2. punkts);

b)

panāktās vienošanās gadījumā, ja tiek aizstāts kāds Komisijas loceklis tā pilnvaru laikā (4. punkts);

c)

garantija, ka izvirzītie komisāra amata kandidāti Komisijas apstiprināšanas procedūras laikā sniegs visu atbilstīgo informāciju (7. punkts);

d)

regulāra augstākā līmeņa dialoga izveidošana starp Komisijas un Priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājiem (10. punkts);

e)

īpaši svarīgu priekšlikumu un ierosinājumu par likumdošanas programmu un Komisijas darbu, kā arī par iestāžu daudzgadu programmu kopīga noteikšana un garantija, ka Parlamentu vienlīdz ar Padomi informēs par visām Komisijas darbībām (8. un 12. punkts);

f)

Komisijas sniegtās informācijas uzlabošanās par Parlamenta nostāju pārraudzību un to ņemšanu vērā (14. un 31. punkts);

g)

atbilstīgās informācijas publiskums attiecībā uz Komisijas ekspertu grupām (16. punkts), ņemot vērā šī lēmuma 2. punktu;

h)

nosacījumu par Parlamenta piedalīšanos starptautiskās konferencēs apstiprināšana un jaunās īpašās atsauces uz ziedotāju konferencēm un vēlēšanu novērošanu (19. līdz 25. punkts), ņemot vērā šī lēmuma 4. punktā izteikto prasību;

i)

Komisijas uzņemto saistību attiecībā uz ieviešanas pasākumiem vērtspapīru, kredītiestāžu un apdrošināšanas nozarē (“Lamfalussy procedūra”) un Eiropas Parlamenta un Komisijas nolīguma par “komitoloģijas” lēmuma (3) piemērošanu iekļaušana nolīgumā (35. punkts), ņemot vērā šī lēmuma 3. punktā izteiktās piezīmes;

j)

saistības attiecībā uz Komisijas līdzdalību Parlamenta procedūrās (37. līdz 39. punkts);

k)

klauzulas iekļaušana par nolīguma pārskatīšanu (43. punkts) līdz ar Līguma par Konstitūciju Eiropai stāšanos spēkā;

2.

uzsver, cik lielu nozīmi tas piešķir pilnīgai pārredzamībai attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu sastāvu un darbību (nolīguma 16. punkts), un aicina Komisiju šo nolīgumu piemērot šajā garā;

3.

aicina Komisiju, ievērojot tās 2002. gada 11. decembra priekšlikumu, ņemt vērā politiskās pamatnostādnes, ko Parlaments ir noteicis, īstenojot savas tiesības izskatīt dokumentus saskaņā ar komitoloģijas procedūru;

4.

uzskata, ka, Parlamenta deputātiem piedaloties delegācijās darbam konferencēs un citās starptautiskās sarunās, ir svarīgi, lai viņi varētu piedalīties Savienības iekšējās koordinācijas sanāksmēs, saprotot, ka viņi apņemas ievērot šo sanāksmju konfidencialitātes noteikumus, un tādēļ aicina Komisiju Padomē atbalstīt pieprasījumus, ko Parlaments ir izteicis šajā sakarā;

5.

pieprasa Komisijai, lai, iesniedzot integrētās ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādnes tiktu paredzēts vismaz divu mēnešu periods un lai varētu notikt atbilstoša apspriešanās ar Eiropas Parlamentu;

6.

apstiprina šī lēmuma pielikumā pievienoto nolīgumu;

7.

nolemj, ka šis nolīgums tiks pievienots tā reglamentam un aizstās XIII un XIV pielikumu;

8.

uzdod priekšsēdētājam nodot šo lēmumu un tā pielikumu Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


(1)  OV C 121, 24.4.2001., 122. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0063.

(3)  Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

PIELIKUMS

 

PAMATNOLĪGUMS PAR EIROPAS PARLAMENTA UN KOMISIJAS ATTIECĪBĀM

Eiropas Parlaments un Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk — abas iestādes),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk — Līgumi);

ņemot vērā iestāžu nolīgumus un dokumentus, kas nosaka abu iestāžu attiecības;

ņemot vērā Parlamenta Reglamentu (1) un it īpaši tā 98., 99. un 120. pantu, kā arī VII pielikumu;

A.

tā kā Līgumi pastiprina Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti;

B.

tā kā abas iestādes piešķir ļoti lielu nozīmi Kopienas tiesību efektīvai pārņemšanai un īstenošanai;

C.

tā kā šis pamatnolīgums neskar Parlamenta, Komisijas vai jebkuras citas Eiropas Savienības institūcijas vai iestādes pilnvaras un prerogatīvas, bet tā mērķis ir nodrošināt to, ka šīs pilnvaras un prerogatīvas īsteno, cik vien iespējams efektīvi;

D.

tā kā ir jāprecizē 2000. gada jūlijā noslēgtais pamatnolīgums (2) un jāaizstāj ar šādu tekstu;

ir noslēguši šādu pamatnolīgumu.

I.   DARBĪBAS JOMA

1. Abas iestādes vienojas par šādiem pasākumiem, lai pastiprinātu Komisijas politisko atbildību un leģitimitāti, paplašinātu konstruktīvu dialogu un uzlabotu informācijas apriti starp abām iestādēm, kā arī lai uzlabotu procedūru un plānošanas koordinēšanu.

Tās arī vienojas par īpašiem īstenošanas pasākumiem saistībā ar Komisijas konfidenciālo dokumentu un informācijas nodošanu, kā izklāstīts 1. pielikumā, un par Komisijas likumdošanas un darba programmas grafiku, kā izklāstīts 2. pielikumā.

II.   POLITISKĀ ATBILDĪBA

2. Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā nozarē, kas viņam ir uzticēta.

Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt tā pienākumus.

Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic. Ja atsevišķā gadījumā ir mainījušās pilnvaras vai atbildība, tad Komisijas priekšsēdētājs nekavējoties rakstiski informē Parlamenta priekšsēdētāju.

3. Gadījumā, ja Parlaments izsaka neuzticību kādam Komisijas loceklim, tad Komisijas priekšsēdētājs, nopietni izvērtējis minēto lēmumu, vai nu pieprasa šāda locekļa atkāpšanos, vai paskaidro savu lēmumu Parlamentam.

4. Ja pilnvaru termiņa laikā nepieciešams nomainīt kādu Komisijas locekli atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 215. pantam, Komisijas priekšsēdētājs nekavējoties sazinās ar Parlamenta priekšsēdētāju, lai vienotos par veidu, kādā Komisijas priekšsēdētājs iecerējis visdrīzākajā laikā nodrošināt Parlamenta iepazīstināšanu ar nākamo Komisijas locekli, pilnībā ievērojot iestāžu prerogatīvas.

Parlaments nodrošina, lai attiecīgās procedūras īstenotu pietiekami ātri, lai ļautu Komisijas priekšsēdētājam pienācīgā laikā uzzināt Parlamenta nostāju, pirms aicināt Komisijas locekli veikt Komisijas pārstāvības funkcijas.

5. Komisijas priekšsēdētājs nekavējoties ziņo Parlamentam par visiem lēmumiem attiecībā uz Komisijas locekļiem uzticēto atbildību. Ja kāda Komisijas locekļa pilnvaras tiek būtiski mainītas, šis loceklis pēc Parlamenta lūguma ierodas attiecīgās parlamentārās komitejas sanāksmē.

6. Jebkādas izmaiņas Komisijas locekļu rīcības kodeksā attiecībā uz interešu konfliktu vai profesionālo ētiku nekavējoties nosūta Parlamentam.

Komisija ņem vērā Parlamenta pausto viedokli šajā sakarā.

7. Saskaņā ar Reglamenta 99. pantu Parlaments savlaicīgi sazinās ar Komisijas priekšsēdētāja kandidātu pirms to procedūru uzsākšanas, kas attiecas uz jaunās Komisijas apstiprināšanu. Parlaments ņem vērā priekšsēdētāja kandidāta piezīmes.

Procedūras izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka visus Komisijas kandidātus izvērtē atklāti, godīgi un konsekventi.

Komisijas locekļu kandidāti garantē izsmeļošu atklātību par visu būtisko informāciju, kas saistīta ar pienākumu neatkarīgu pildīšanu, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 213. pantā.

III.   KONSTRUKTĪVS DIALOGS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA

i)   Vispārīgi noteikumi

8. Komisija nekavējoties pilnīgi informē Parlamentu par saviem priekšlikumiem un iniciatīvām likumdošanas un budžeta jomā.

Visās jomās, kurās Parlaments veic likumdošanas funkciju vai darbojas kā budžeta lēmējiestādes sastāvdaļa, tam vienlīdzīgi ar Padomi jābūt informētam katrā likumdošanas vai budžeta procesa posmā.

9. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kā arī saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, Komisija veic pasākumus nolūkā uzlabot Parlamenta iesaistīšanos šajās jomās, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta uzskatus.

10. Komisijas priekšsēdētājs un/vai priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par starpiestāžu attiecībām, ik pēc trīs mēnešiem tiekas ar Priekšsēdētāju konferenci, lai visaugstākajā līmenī nodrošinātu regulāru dialogu starp abām iestādēm. Komisijas priekšsēdētājs apmeklē Priekšsēdētāju konferences sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

11. Katrs Komisijas loceklis nodrošina regulāru un nepastarpinātu informācijas apmaiņu starp Komisijas locekli un attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāju.

12. Komisija jebkuru likumdošanas priekšlikumu un nozīmīgu iniciatīvu vai lēmumu publisko tikai pēc tam, kad par to ir rakstiski paziņojusi Parlamentam.

Pamatojoties uz Komisijas likumdošanas un darba programmu un daudzgadu programmu, abas iestādes iepriekš, savstarpēji vienojoties, nosaka īpaši svarīgus priekšlikumus un iniciatīvas iesniegšanai Parlamenta plenārsēdē.

Līdzīgi tās nosaka tos priekšlikumus un iniciatīvas, par kurām informēs Priekšsēdētāju konferenci vai, piemērotā veidā informējot, attiecīgo parlamentāro komiteju vai tās priekšsēdētāju.

Šos lēmumus pieņem regulāra dialoga ietvarā starp abām iestādēm, kurš paredzēts 10. punktā, un tos sistemātiski precizē, pienācīgi ņemot vērā jebkādas iespējamās politiskās izmaiņas.

13. Ja ārpus iestādēm izplata kādu iekšēju Komisijas dokumentu, par ko Parlaments nav bijis informēts atbilstoši 8., 9. un 12. punktam, Parlamenta priekšsēdētājs drīkst pieprasīt šī dokumenta tūlītēju nosūtīšanu Parlamentam, lai ar to iepazīstinātu Parlamenta deputātus pēc viņu pieprasījuma.

14. Komisija regulāri sniedz rakstisku informāciju par darbībām, ko tā veikusi pēc īpašiem pieprasījumiem, kas tai izteikti ar Parlamenta rezolūcijām, ieskaitot informāciju par gadījumiem, kad tā nav varējusi ņemt vērā tā uzskatus.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru piemēro šī pamatnolīguma 26. punktā paredzētos īpašos nosacījumus.

Komisija ņem vērā jebkuru pieprasījumu iesniegt likumdošanas priekšlikumus, ko Parlaments tai nosūtījis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 192. pantu, un sniedz ātru un pietiekami izsmeļošu atbildi uz visiem pieprasījumiem.

Attiecībā uz būtisku Parlamenta pieprasījumu īstenošanu šādu informāciju pēc Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma sniedz attiecīgajā parlamentārajā komitejā un, ja vajadzīgs, Parlamenta plenārsēdē.

15. Ja dalībvalsts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu iesniedz likumdošanas iniciatīvu, tad Komisija pēc pieprasījuma informē Parlamentu attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē par savu nostāju attiecībā uz minēto iniciatīvu.

16. Komisija informē Parlamentu par savu ekspertu grupu sarakstu, kuras izveidotas, lai palīdzētu Komisijai īstenot tās iniciatīvas tiesības. Šo sarakstu regulāri precizē, un tas ir publiski pieejams.

Saskaņā ar šo pamatnolīgumu un pēc attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja īpaša un pamatota pieprasījuma Komisija atbilstošā veidā šo komiteju informē par šādu grupu darbību un to sastāvu.

17. Abas iestādes ar atbilstošiem mehānismiem uztur konstruktīvu dialogu par svarīgiem administratīviem jautājumiem, jo īpaši tādiem, kas tieši ietekmē Parlamenta administrāciju.

18. Ja uz informāciju, kas tiek nodota saskaņā ar šo pamatnolīgumu, attiecas konfidencialitāte, piemēro noteikumus, kas paredzēti 1. pielikumā.

ii)   Ārējās attiecības, paplašināšanās un starptautiskie nolīgumi

19. Attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem, ieskaitot tirdzniecības nolīgumus, Komisija skaidri un savlaicīgi informē Parlamentu, gan nolīgumu sagatavošanas posmā, gan veicot un noslēdzot starptautiskas sarunas. Šī informācija aptver sarunu priekšrakstu projektus, pieņemts sarunu priekšrakstus, turpmāko sarunu gaitu un sarunu noslēgumu.

Iepriekšējā apakšpunktā minēto informāciju Parlamentam sniedz savlaicīgi, lai tas, ja nepieciešams, varētu izteikt savu viedokli un Komisija pēc iespējas varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo informāciju nodrošina ar attiecīgās parlamentārās komitejas starpniecību un, ja nepieciešams, arī plenārsēdē.

Savukārt Parlaments apņemas izstrādāt atbilstīgas procedūras un noteikumus, lai ievērotu konfidencialitāti saskaņā ar 1. pielikuma noteikumiem.

20. Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai Parlamentam nodrošinātu tūlītēju un pilnīgu informāciju par:

i)

lēmumiem, kas attiecas uz nolīgumu pagaidu piemērošanu vai piemērošanas apturēšanu; un

ii)

Kopienas nostājas pieņemšanu institūcijā, kas izveidota ar nolīgumu.

21. Gadījumos, kad Komisija pārstāv Eiropas Kopienu, pēc Parlamenta pieprasījuma Komisija veicina Parlamenta deputātu iekļaušanu novērotāju statusā Kopienas delegācijās sarunām par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu. Parlamenta deputāti nedrīkst tieši piedalīties sarunu norisē.

Komisija apņemas regulāri informēt Parlamenta deputātus, kas piedalās novērotāju statusā delegācijās par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu.

22. Pirms līdzekļu ziedotāju konferencēs izteikt finansiālus solījumus, kas nozīmē jaunas finanšu saistības un kam vajadzīga budžeta lēmējinstitūcijas piekrišana, Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju un iepazīstas ar tās piezīmēm.

23. Abas iestādes vienojas sadarboties vēlēšanu novērošanas jomā. Komisija sadarbojas ar Parlamentu, sniedzot vajadzīgo atbalstu Parlamenta delegācijām, kas piedalās Kopienas vēlēšanu novērošanas misijās.

24. Komisija pilnīgi informē Parlamentu par pievienošanās sarunu norisi un it īpaši par galvenajiem aspektiem un notikumiem, lai tas savlaicīgi varētu formulēt savu viedokli saskaņā ar attiecīgajām Parlamenta procedūrām.

25. Ja Parlaments pieņem ieteikumu par 24. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar Reglamenta 82. pantu un ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj, ka tā šo ieteikumu nevar atbalstīt, tad tā izklāsta iemeslus Parlamenta plenārsēdē vai nākamajā attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē.

iii)   Budžeta īstenošana

26. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 276. pantā noteikto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu Komisija nosūta kārtējā gada budžeta kontrolei vajadzīgo informāciju, ko šajā nolūkā tai prasa tās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, kura ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Parlamenta Reglamenta VI pielikumu.

Ja parādās jauni fakti attiecībā uz gadiem, kuru budžeta izpilde jau ir apstiprināta, Komisija iesniedz visu ar to saistīto vajadzīgo informāciju, lai varētu rast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

IV.   SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀM UN PLĀNOŠANU

i)   Komisijas politiskās un likumdošanas programmas un Savienības daudzgadu programmas izstrāde

27. Komisija iesniedz priekšlikumus Savienības daudzgadu programmas izstrādei, lai panāktu vienprātību par starpiestāžu programmas izstrādi starp attiecīgajām iestādēm.

28. Ikviena jaunieceltā Komisija cik iespējams drīz iepazīstina ar savu politisko un likumdošanas programmu.

29. Kad Komisija sagatavo savu likumdošanas un darba programmu, abas iestādes sadarbojas saskaņā ar 2. pielikuma grafiku.

Komisija ņem vērā Parlamenta paustās prioritātes.

Komisija sniedz pietiekami detalizētu informāciju attiecībā uz to, kas paredzēts likumdošanas un darba programmas katrā punktā.

30. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par starpiestāžu attiecībām, apņemas ik pēc trīs mēnešiem ziņot Komiteju priekšsēdētāju konferencei par kārtējā gada likumdošanas un darba programmas politiskās piemērošanas galvenajiem virzieniem, kā arī tās koriģēšanu, ja vajadzīgs, atbilstīgi aktuāliem un svarīgiem politiskiem notikumiem.

ii)   Vispārīgās likumdošanas procedūras

31. Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā.

Komisija, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantu, sniedzot atzinumu par Parlamenta veiktajiem grozījumiem, apņemas maksimāli ņemt vērā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus; ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc tam, kad tos izskatījusi Kolēģija, Komisija nolemj nepieņemt vai neatbalstīt šos grozījumus, tā paskaidro savu lēmumu Parlamentam un jebkurā gadījumā Komisija to paskaidro savā atzinumā par Parlamenta grozījumiem saskaņā ar 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktu.

32. Pirms sava priekšlikuma atsaukšanas Komisija par to paziņo Parlamentam un Padomei.

33. Likumdošanas procedūrās, kurās nav vajadzīga koplēmuma procedūra, Komisija:

i)

nodrošina, lai Padomes struktūrām savlaicīgi atgādina, ka tās nedrīkst pieņemt politisku vienošanos par priekšlikumiem, kamēr Parlaments nav pieņēmis savu atzinumu. Komisija pieprasa pārrunas ministru līmenī pēc tam, kad Padomes locekļi pieņemamā termiņā izskatījuši Parlamenta atzinumu;

ii)

nodrošina, lai Padome ievēro Eiropas Kopienu Tiesas noteiktos principus attiecībā uz atkārtotu apspriešanos ar Parlamentu gadījumos, kad Padome būtiski groza Komisijas priekšlikumu. Komisija informē Parlamentu par jebkuru atgādinājumu Padomei atkārtoti apspriesties;

iii)

apņemas vajadzības gadījumā atsaukt Parlamenta noraidīto likumdošanas priekšlikumu. Ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc izskatīšanas Kolēģijā Komisija nolemj savu priekšlikumu uzturēt, tā sniedz argumentētu skaidrojumu Parlamentam.

34. Savukārt Parlaments, lai pilnveidotu likumdošanas plānošanu, apņemas:

i)

plānot darba kārtības likumdošanas iedaļas, ievērojot attiecīgo likumdošanas programmu un rezolūcijas, ko tas ir pieņēmis par šo programmu;

ii)

ievērot samērīgus termiņus, ciktāl tas ir lietderīgi procedūrai, pieņemot atzinumu pirmajā lasījumā saskaņā ar sadarbības un koplēmuma procedūru vai apspriežu procedūru;

iii)

referentus par nākamajiem priekšlikumiem iecelt pēc iespējas uzreiz pēc likumdošanas programmas pieņemšanas;

iv)

vispirms izskatīt atkārtotas apspriešanās pieprasījumus, ja ir saņemta visa vajadzīgā informācija.

iii)   Komisijas īpašās likumdošanas un īstenošanas pilnvaras

35. Komisija apņemas sniegt Parlamentam pilnīgu un savlaicīgu informāciju par tās pieņemtajiem tiesību aktiem, kas izriet no tās īpašajām likumdošanas pilnvarām.

Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3), īstenošanu nosaka starp Komisiju un Parlamentu noslēgtais nolīgums par šī lēmuma īstenošanas noteikumiem (4).

Attiecībā uz īstenošanas pasākumiem, kas skar vērtspapīru, kredītiestāžu un apdrošināšanas nozari, Komisija apstiprina apņemšanos, ko tā pauda 2002. gada 5. februāra plenārsēdē un ko tā vēlreiz apstiprināja 2004. gada 31. martā. Komisija uzņemas saistības maksimāli ievērot Parlamenta nostāju un jebkādas rezolūcijas, ko tas varētu pieņemt attiecībā uz īstenošanas pasākumiem, kas pārsniedz īstenošanas pilnvaras, kuras paredzētas pamatdokumentā; šādos gadījumos tā centīsies panākt līdzsvarotu risinājumu.

iv)   Kopienas tiesību aktu piemērošanas kontrole

36. Papildus īpašajiem ziņojumiem un gada ziņojumam par Kopienas tiesību aktu piemērošanu Komisija pēc attiecīgās parlamentārās komitejas pieprasījuma mutiski informē Parlamentu par kārtējo procedūras posmu pēc pamatota atzinuma nosūtīšanas un, ja ir uzsākta procedūra saistībā ar to, ka nav paziņoti direktīvu īstenošanas pasākumi vai nav izpildīts Eiropas Kopienu Tiesas spriedums, pēc brīdinājuma izteikšanas.

V.   KOMISIJAS LĪDZDALĪBA PARLAMENTA PROCEDŪRĀS

37. Parlaments cenšas nodrošināt, lai apvienotu jautājumus, kas ir kāda Komisijas locekļa atbildībā.

Parasti Komisija seko, lai ikreiz, kad to pieprasa Parlaments, atbildīgie Komisijas locekļi piedalītos plenārsēdēs, kad apspriež darba kārtības jautājumus, kas attiecas uz viņa darbības jomu.

38. Nolūkā nodrošināt Komisijas locekļa klātbūtni Parlaments apņemas darīt visu iespējamo, lai ievērotu galīgos darba kārtības projektus.

Ja Parlaments groza savu galīgo darba kārtības projektu vai maina sesijas darba kārtības jautājumu secību, tas nekavējoties par to informē Komisiju. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbildīgā Komisijas locekļa klātbūtni.

39. Komisija drīkst ierosināt jautājumu iekļaušanu darba kārtībā vēlākais tajā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, kuras laikā apstiprina sesijas daļas galīgo darba kārtības projektu. Parlaments pilnīgi ņem vērā šos priekšlikumus.

40. Parasti Komisijas loceklis, kura pārziņā ir jautājums, ko izskata parlamentārajā komitejā, piedalās attiecīgajā komitejas sanāksmē, ja viņu uz to uzaicina.

Komisijas locekļus uzklausa pēc viņu pieprasījuma.

Parlamentārās komitejas mēģina uzturēt to darba kārtības projektu un darba kārtību.

Ikreiz, kad parlamentārā komiteja groza savu darba kārtības projektu vai darba kārtību, tā nekavējoties informē Komisiju.

Ja nav nepārprotama pieprasījuma, lai komitejas sanāksmē piedalītos kāds Komisijas loceklis, tad Komisija seko, lai to pārstāvētu kāds kompetents augstākā līmeņa ierēdnis.

VI.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

41. Abas iestādes apņemas stiprināt sadarbību informācijas un saziņas jomā.

42. Abas iestādes regulāri izvērtē, kā šo pamatnolīgumu un tā pielikumus īsteno, un, ja kāda no tām pieprasa, apsver tā pārskatīšanu, ņemot vērā praktisko pieredzi.

43. Šo pamatnolīgumu pārskata pēc tam, kad stāsies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV L 44, 15.2.2005., 1. lpp.

(2)  OV C 121, 24.4.2001., 122. lpp.

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(4)  OV L 256, 10.10.2000., 19. lpp.

1. PIELIKUMS

KONFIDENCIĀLAS INFORMĀCIJAS NODOŠANA EIROPAS PARLAMENTAM

1.   Piemērošanas joma

1.1. Šis papildinājums regulē Komisijas konfidenciālās informācijas nodošanu Parlamentam un rīcību ar to, Parlamentam īstenojot piešķirtās pilnvaras likumdošanas un budžeta procedūrās, budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, kā arī vispārīgi izmantojot Parlamentam piešķirtās pārbaudes pilnvaras. Abas iestādes darbojas, ievērojot savstarpējo lojālas sadarbības pienākumu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un strikti ievērojot Līguma attiecīgos noteikumus, it īpaši Līguma par Eiropas Savienību 6. un 46. pantu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 276. pantu.

1.2. “Informācija” ir jebkura rakstiska vai mutiska informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida vai sagatavotāja.

1.3. Komisija nodrošina Parlamentam pieeju informācijai saskaņā ar šī pielikuma noteikumiem, kad tā saņem pieprasījumu par konfidenciālas informācijas nodošanu no kādas 1.4. punktā minētās Parlamenta struktūras.

1.4. Saskaņā ar šo pielikumu Parlamenta priekšsēdētājs, attiecīgo parlamentāro komiteju priekšsēdētāji, kā arī Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var pieprasīt Komisijai konfidenciālas informācijas nodošanu.

1.5. Šī pielikuma noteikumi neattiecas uz informāciju par pārkāpumu izskatīšanas procedūrām un konkurences procedūrām, ja datumā, kad Parlamenta struktūrām iesniedz pieprasījumu, par tām vēl nav saņemts Komisijas galīgais lēmums.

1.6. Šos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (1995. gada 19. aprīlis) par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu (1) un attiecīgos noteikumus Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (2).

2.   Vispārēji noteikumi

2.1. Pēc 1.4. punktā minēto struktūru pieprasījuma Komisija pēc iespējas ātri nodod konfidenciālo informāciju, kas tām vajadzīga, lai Parlaments varētu veikt kontroles funkcijas. Abas iestādes saskaņā ar savām pilnvarām un pienākumiem ievēro:

cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un privātās dzīves aizsardzību;

noteikumus, kas reglamentē tiesas un disciplinārās procedūras;

komercnoslēpumu un darījumu attiecību noslēpumu aizsardzību;

Savienības interešu aizsardzību, it īpaši to, kas attiecas uz sabiedrības drošību, starptautiskajām attiecībām, monetāro stabilitāti un finansiālajām interesēm.

Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt. Konfidenciālu informāciju, kas nākusi no kādas valsts, iestādes vai starptautiskas organizācijas, nodod ar šīs valsts, iestādes vai organizācijas piekrišanu.

2.2. Ja rodas šaubas par kādas informācijas konfidencialitāti vai jāizstrādā atbilstīgi noteikumi tās izsniegšanai saskaņā ar 3.2. punktā minētajām iespējām, tad attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, vajadzības gadījumā kopā ar referentu, nekavējoties apspriežas ar Komisijas atbildīgo locekli. Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.

2.3. Ja pēc 2.2. punktā noteiktās procedūras piemērošanas domstarpības nav atrisinātas, tad Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas argumentēta pieprasījuma aicina Komisiju pienācīgi norādītā termiņā nodot minēto konfidenciālo informāciju, atsaucoties uz kādu no turpmāk šī pielikuma 3. iedaļas minētajiem noteikumiem. Pirms šī termiņa beigām Komisija rakstiski informē Parlamentu par tās galīgo nostāju, ko vajadzības gadījumā Parlaments var pārsūdzēt.

3.   Noteikumi par konfidenciālas informācijas izsniegšanu un rīcību ar to

3.1. Komisijas priekšsēdētājs vai Komisijas loceklis uzņemas atbildību par tās konfidenciālās informācijas, kas nodota saskaņā ar 2.2. punktā vai attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 2.3. punktā noteikto procedūru, nodošanu tai Parlamenta struktūrai, kura to ir pieprasījusi.

3.2. Neskarot iepriekšminētos 2.3. punkta noteikumus, piekļuvi konfidenciālai informācijai un noteikumus par tās konfidencialitātes saglabāšanu, savstarpēji vienojoties, nosaka Komisijas loceklis, kurš ir atbildīgs par atbilstošo jautājumu, un Parlamenta attiecīgā struktūra, ko atbilstoši pārstāv tās priekšsēdētājs, kuri izraugās vienu no šim iespējām:

informāciju izsniedz attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājam vai referentam;

visiem attiecīgās parlamentārās komitejas locekļiem piešķir ierobežotu piekļuvi informācijai saskaņā ar atbilstošiem noteikumiem, vajadzības gadījumā paņemot atpakaļ dokumentus pēc tam, kad persona ar tiem ir iepazinusies, un aizliedzot tos kopēt;

informāciju apspriež attiecīgajā parlamentārajā komitejā aiz slēgtām durvīm saskaņā ar noteikumiem atkarībā no konfidencialitātes pakāpes un ievērojot principus, kas noteikti Parlamenta Reglamenta VII pielikumā;

dokumentus izsniedz, kad tajos ir izņemtas norādes uz personas datiem;

īpašos atbilstīgi pamatotos izņēmuma gadījumos informāciju izsniedz tikai Parlamenta priekšsēdētājam.

Minēto informāciju ir aizliegts publiskot vai nodot citam adresātam.

3.3. Ja šos noteikumus pārkāpj, tad piemēro noteikumus par sankcijām, kas noteiktas Parlamenta Reglamenta VII pielikumā.

3.4. Lai piemērotu iepriekšminētos noteikumus, Parlaments nodrošina šādu noteikumu ieviešanu:

konfidenciālo dokumentu drošu arhivēšanas sistēmu;

drošu lasītavu (kurās nav kopēšanas iekārtu, telefonu, faksa aparātu, skeneru vai citu tehnisko dokumentu reproducēšanas vai pārraidīšanas līdzekļu utt.);

lasītavas pieeju reglamentējošus drošības pasākumus, tostarp parakstīšanos lasītavas apmeklētāju reģistrā un apņemšanos neizpaust izskatīto konfidenciālo informāciju.

3.5. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šī pielikuma noteikumu īstenošanu.


(1)  OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.

(2)  OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

2. PIELIKUMS

KOMISIJAS LIKUMDOŠANAS UN DARBA PROGRAMMAS GRAFIKS

1. Februārī Komisijas priekšsēdētājs un/vai priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par starpiestāžu attiecībām, iesniedz Priekšsēdētāju konferencei Ikgadējo politiskās stratēģijas lēmumu (IPS) nākamajam gadam.

2. Februāra-marta sesijas daļā attiecīgā iestāde piedalās debatēs par politisko prioritāšu pamatnostādnēm, kas pamatotas uz Ikgadējo politiskās stratēģijas lēmumu nākamajam gadam.

3. Pēc minētajām debatēm kompetentās parlamentārās komitejas un attiecīgie Komisijas locekļi visa gada laikā veic regulāru divpusēju dialogu, lai novērtētu pašreizējās Komisijas likumdošanas un darba programmas īstenošanas stāvokli un apspriestu nākamās programmas sagatavošanu katrā īpašajā jomā. Katra parlamentārā komiteja regulāri ziņo par šo sanāksmju rezultātiem Komiteju priekšsēdētāju konferencei.

4. Komiteju priekšsēdētāju konference regulāri apmainās viedokļiem ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par starpiestāžu sakariem, lai novērtētu pašreizējās Komisijas likumdošanas un darba programmas īstenošanas stāvokli, apspriestu nākamās programmas sagatavošanu un apkopotu rezultātus, kas iegūti pastāvīgajā divpusējā dialogā starp attiecīgo parlamentāro komiteju un attiecīgajiem Komisijas locekļiem.

5. Septembrī Komiteju priekšsēdētāju konference iesniedz apkopojošu ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei, kas par to informē Komisiju.

6. Novembra sesijas daļā Komisijas priekšsēdētājs, piedaloties Kolēģijai, iepazīstina Parlamentu ar Komisijas likumdošanas un darba programmu nākamajam gadam. Tajā iekļauj pašreizējās programmas īstenošanas novērtējumu. Pēc iepazīstināšanas notiek Parlamenta rezolūcijas pieņemšana decembra sesijas daļā.

7. Komisijas likumdošanas un darba programmai pievieno nākamā gada likumdošanas un ar likumdošanu nesaistītu priekšlikumu sarakstu, par kura formu vēl izlems (1). Šo programmu nosūta Parlamentam pienācīgā laikā pirms tās sesijas daļas, kurā par to paredzēts debatēt.

8. Šo grafiku piemēro katram regulārajam programmas posmam, izņemot tos Parlamenta vēlēšanas gadus, kas sakrīt ar Komisijas pilnvaru termiņa beigām.

9. Šis grafiks neskar nekādus vēlākus nolīgumus par starpiestāžu programmas izstrādi.


(1)  Jāpievieno: grafiks un atbilstīgos gadījumos juridiskais pamatojums un ietekme uz budžetu.

P6_TA(2005)0195

Mehānisko transportlīdzekļu sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām, to stiprinājumiem un pagalvjiem (11935/3/2004 — C6-0031/2005 — 2003/0128(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11935/3/2004 — C6-0031/2005) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0361),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0115/2005),

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 111 E, 11.5.2005., 33. lpp.

(2)  OV C 91 E, 15.4.2004., 487. lpp.

P6_TC2-COD(2003)0128

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ppētījumi rāda, ka drošības jostu un ierobežotājsistēmu lietošana var palīdzēt ievērojami mazināt bojāgājušo skaitu un miesas bojājumu smagumu nelaimes gadījumos, pat apgāšanās gadījumos. To uzstādīšana visu kategoriju transportlīdzekļos noteikti būtu nozīmīgs solis pretim satiksmes drošību uzlabošanai un tādējādi glābtu dzīvības.

(2)

Sabiedrība gūtu būtisku labumu, ja visus transportlīdzekļus apgādātu ar drošības jostām.

(3)

Eiropas Parlaments 1986. gada 18. februāra rezolūcijā par kopējiem pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt satiksmes negadījumu skaitu un kuri ir Kopienas satiksmes drošības programmas daļa (3), uzsvēra, ka visiem pasažieriem, arī bērniem, jānosaka par pienākumu lietot drošības jostas, izņemot sabiedriskajos pasažieru transportlīdzekļos. Tādējādi ir jānosaka atšķirība starp sabiedriskajiem pasažieru autobusiem un citiem transportlīdzekļiem attiecībā uz drošības jostu un/vai ierobežotājsistēmu obligātu uzstādīšanu.

(4)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (4) Kopienas tipa apstiprināšanas sistēma tika piemērota tikai attiecībā uz visiem jaunajiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem no 1998. gada 1. janvāra. Tādējādi tikai M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas saņēmuši tipa apstiprinājumu pēc minētā datuma, ir jāaprīko ar sēdekļiem, sēdekļu stiprinājumiem un pagalvjiem, kas atbilst Direktīvas 74/408/EEK (5) noteikumiem.

(5)

Kamēr Kopienas tipa apstiprināšanas sistēma nav attiecināta uz visām transportlīdzekļu kategorijām, satiksmes drošības interesēs būtu jāievieš prasība ierīkot tādus sēdekļus un sēdekļu stiprinājumus, kas sader ar drošības jostu stiprinājumu ierīkošanu, transportlīdzekļos, kas pieder pie citām kategorijām nekā M1.

(6)

Direktīva 74/408/EEK jau paredz visus tehniskos un administratīvos noteikumus, kas ļauj to transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, kuri pieder pie citām kategorijām nekā M1. Tādējādi dalībvalstīm nav jāievieš papildu noteikumi.

(7)

Kopš stājusies spēkā Komisijas Direktīva 96/37/EK (1996. gada 17. jūnijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/408/EEK (6), vairākas dalībvalstis jau ir noteikušas par pienākumu pildīt tajā paredzētos noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas pieder pie citām kategorijām nekā M1. Ražotāji un to piegādātāji tātad ir attīstījuši piemērotu tehnoloģiju.

(8)

Pētījumi rādīja, ka nav iespējams aprīkot sāniski vērstus sēdekļus ar drošības jostām, kas nodrošinātu tāda paša līmeņa drošību, kāds ir uz priekšu vērstos sēdekļos sēdošajiem. Drošības apsvērumu dēļ ir jāaizliedz tādu sēdekļu izmantošanu dažu kategoriju transportlīdzekļos.

(9)

Noteikumiem, kas pieļauj sāniski vērstus sēdekļus ar divpunktu drošības jostu noteiktu klašu M3 kategorijas transportlīdzekļos, ir pagaidu raksturs līdz stājas spēkā Kopienas tiesību akti, kuros pārskatīta Direktīva 70/156/EEK un paplašināta tās darbības joma, lai apstiprinātu Kopienas modeļus visiem transportlīdzekļiem, tai skaitā M3 kategorijas autobusiem.

(10)

Attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 74/408/EEK.

(11)

Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, satiksmes drošības uzlabošanu, ieviešot obligātu drošības jostu ierīkošanu dažu kategoriju transportlīdzekļos, un darbības mēroga dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 74/408/EEK grozījumi

Ar šo Direktīvā 74/408/EEK izdara šādus grozījumus.

1)

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)

1. punktam pievieno šādu daļu:

“M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus sīkāk iedala klasēs, kas definētas I pielikuma 2. iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/85/EK (2001. gada 20. novembris), kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas (7).

b)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šo direktīvu nepiemēro uz aizmuguri vērstiem sēdekļiem.”

2)

Iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

1.   M1, N1, M2 (III vai B klases) un M3 (III vai B klases) kategorijas transportlīdzekļos ir aizliegts ierīkot sāniski vērstus sēdekļus.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas uzskaitīti Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā.

3.     1. pantu nepiemēro attiecībā uz M3 (III vai B klases) kategorijas autobusiem ar maksimāli pieļaujamo pilno svaru, kas pārsniedz desmit tonnas, kuros sāniski vērsti sēdekļi ir novietoti kopā transportlīdzekļa aizmugurē, lai veidotu integrētu salonu, kurā ir līdz desmit sēdekļiem. Šādus sāniski vērstus sēdekļus aprīko vismaz ar pagalvjiem un divpunktu drošības jostām ar pievilkšanas ierīci, kuru modelis ir apstiprināts saskaņā ar Padomes Direktīvu 77/541/EEK (8). To drošības jostu stiprinājumiem jāatbilst Padomes Direktīvas 76/115/EEK (9) prasībām.

Šis izņēmums ir spēkā piecus gadus, sākot no ... (10). To var pagarināt, ja ir pieejama uzticama ceļu satiksmes negadījumu statistika un vēl vairāk ir attīstījusies ierobežotājsistēma.

3)

Direktīvas II pielikumu groza šādi:

a)

1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.

Šā pielikuma prasības nepiemēro uz aizmuguri vērstiem sēdekļiem vai pagalvjiem, ar ko aprīkoti šādi sēdekļi.”

b)

2.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.3.

“sēdeklis” ir konstrukcija, kas var būt vai nebūt transportlīdzekļa korpusa neatņemama sastāvdaļa, kam ir apvalks un kas paredzēta sēdēšanai vienam pieaugušam cilvēkam. Šis termins attiecas gan uz atsevišķiem sēdekļiem, gan uz sola daļu, kas paredzēta sēdēšanai vienai personai.

Atkarībā no tā novietojuma sēdekli definē šādi:

2.3.1.

“Uz priekšu vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa priekšpusi tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido leņķi, mazāku par + 10 ° vai - 10 ° attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni;

2.3.2.

“Uz aizmuguri vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido leņķi, mazāku par + 10 ° vai - 10 ° attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni;

2.3.3.

“Sāniski vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, kas izvietots attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni tā, ka tas neatbilst nevienai no definīcijām, kas iepriekš dotas 2.3.1. vai 2.3.2. punktā.”

c)

2.9. punktu svītro.

4)

Direktīvas III pielikuma 2.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.5.

“sēdeklis” ir konstrukcija, ieskaitot tās apvalku un stiprinājuma savienotājelementus, kuru var piestiprināt transportlīdzekļa korpusam un kura paredzēta lietošanai transportlīdzeklī un viena vai vairāku pieaugušu pasažieru sēdēšanai.

Atkarībā no tā novietojuma sēdekli definē šādi:

2.5.1.

“Uz priekšu vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa priekšpusi tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido leņķi, mazāku par + 10 ° vai - 10 ° attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni;

2.5.2.

“Uz aizmuguri vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido leņķi, mazāku par + 10 ° vai - 10 ° attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni;

2.5.3.

“Sāniski vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, kas izvietots attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālās simetrijas plakni tā, ka tas neatbilst nevienai no definīcijām, kas iepriekš dotas 2.5.1. vai 2.5.2. punktā.”

5)

Direktīvas IV pielikumu groza šādi:

a)

1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.

Šajā pielikumā izklāstītās prasības attiecas uz N1, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, uz ko neattiecas III pielikums. Izņemot 2.5. punkta noteikumus, minētās prasības attiecas arī uz sāniski vērstiem sēdekļiem visās transportlīdzekļu kategorijās.”

b)

2.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.4.

Visiem sēdekļiem, ko var salocīt uz priekšu vai kam ir nolaižamas atzveltnes, automātiski jābloķējas normālā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz sēdekļiem, kas ierīkoti ratiņkrēslu vietās M2 vai M3 kategorijas I, II vai A klases transportlīdzekļos.”

2. pants

Īstenošana

1.   No ... (11) saistībā ar sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem, kas atbilst ar šo direktīvu grozītajā Direktīvā 74/408/EEK noteiktajām prasībām, dalībvalstis:

a)

neatsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļa tipu;

b)

neaizliedz jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai ekspluatācijas uzsākšanu.

2.   No ... (12) saistībā ar sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem, kas neatbilst ar šo direktīvu grozītajā Direktīvā 74/408/EEK noteiktajām prasībām, dalībvalstis attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekļiem:

a)

vairs nepiešķir EK tipa apstiprinājumu;

b)

atsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu.

3.   No ... (13) saistībā ar sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem, kas neatbilst ar šo direktīvu grozītajā Direktīvā 74/408/EEK noteiktajām prasībām, dalībvalstis:

a)

uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas nāk kopā ar jauniem transportlīdzekļiem, vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta mērķiem;

b)

atsaka jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai ekspluatācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad izmanto Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punkta noteikumus.

3. pants

Pārņemšana

1.   Līdz ... (14) dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2.   Tās piemēro minētos pasākumus no ... (15).

3.   Dalībvalstīm pieņemot minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV C 80, 30.3.2004., 6. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2003. gada 17. decembraNostāja (OV C 91 E, 15.4.2004., 487. lpp.), Padomes 2005. gada 24. janvāra Kopējā nostāja (OV C 111 E, 11.5.2005.,33. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija Nostāja.

(3)  OV C 68, 24.3.1986., 35. lpp.

(4)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/104/EK (OV L 337, 13.11.2004., 13. lpp.).

(5)  OV L 221, 12.8.1974., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(6)  OV L 186, 25.7.1996., 28. lpp.

(7)  OV L 42, 13.2.2002., 1. lpp.

(8)  OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(9)  OV L 24, 30.1.1976., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/38/EK (OV L 187, 26.7.1996., 95. lpp.).

(10)  Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.”

(11)  Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minētā diena.

(12)  Sešus mēnešus pēc 1. punktā minētās dienas.

(13)  18 mēnešus pēc 1. punktā minētās dienas.

(14)  Sešus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(15)  Sešus mēnešus un vienu dienu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

P6_TA(2005)0196

Mehānisko transportlīdzekļu ierobežotājsistēmas un drošības jostas ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, kas paredzēta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (11934/3/2004 — C6-0029/2005 — 2003/0130(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11934/3/2004 — C6-0029/2005) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0363),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0120/2005),

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka šis tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 111 E, 11.5.2005., 28. lpp.

(2)  OV C 91 E, 15.4.2004., 491. lpp.

P6_TA(2005)0197

Mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumi ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, kas paredzēta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (11933/3/2004 — C6-0030/2005 — 2003/0136(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11933/3/2004 — C6-0030/2005) (1),

ņemot vērā nostāju pirmā lasījumā (2) par Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0362),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0117/2005),

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka šis tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 111 E, 11.5.2005, 23. lpp.

(2)  OV C 91 E, 15.4.2004, 496. lpp.

P6_TA(2005)0198

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu sistēmu izmantošanas nepieļaušanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, ieskaitot teroristu finansēšanas, mērķiem (KOM(2004)0448 — C6-0143/2004 — 2004/0137(COD))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0448) (1)

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pirmo un otro teikumu, kā arī 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0143/2004),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, kā arī Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6-0137/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0137

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK par finanšu sistēmu izmantošanas nepieļaušanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas mērķiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu, kā arī 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar procedūru, kuru nosaka Līguma 251. pants (3),

tā kā:

(1)

Milzīga nelikumīgi iegūtās naudas plūsma var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un slavai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu; terorisms arī vājina mūsu sabiedrības pamatus. Turklāt papildus pieejai, kura izmanto krimināltiesības, preventīvie līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmas, tāpat var sniegt rezultātus.

(2)

Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai iepludināt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis pieņem pasākumus, kas aizsargātu to finanšu sistēmas, kas varētu būt pretrunā ar iekšējā tirgus funkcionēšanu , kā arī tiesiskuma un Eiropas sabiedriskās kārtības principu, ir nepieciešama Kopienas darbība šajā jomā.

(3)

Ja konkrēti saskaņoti pasākumi netiek pieņemti visas Kopienas mērogā, nelikumīgi iegūtās naudas legalizētāji un teroristu finansētāji , lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa.

(4)

Lai atbildētu uz šīm bažām par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu , tika pieņemta Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai)  (4). Tā pieprasīja dalībvalstīm aizliegt nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un uzlikt par pienākumu finanšu sektoram, ieskaitot kredītiestādes un citas finanšu iestādes, identificēt to klientus, saglabāt atbilstošos ierakstus, noteikt iekšējās procedūras, lai apmācītu darbiniekus un aizsargātos pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu, kā arī ziņot kompetentām iestādēm par jebkādām nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas pazīmēm.

(5)

Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek realizēta starptautiskā vidē. Pasākumi, kurus pieņem tikai nacionālā vai pat visas Kopienas līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu nest ļoti ierobežotu labumu. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Kopiena, jābūt saskaņotiem ar darbībām, ko veic citas starptautiskās institūcijas. Kopienas rīcībai īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi Finanšu darījumu darba grupa (še turpmāk “FATF”), galvenā starptautiskā organizācija, kas darbojas cīņā pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tā kā FATF ieteikumi ir būtiski pārstrādāti un paplašināti 2003. gadā, Kopienas direktīvai jābūt saskaņotai ar šo jauno starptautisko standartu.

(6)

Vispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS) ļauj dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības morāli, nepieļautu krāpšanu, un pieņemt pasākumus saprātīgu iemeslu dēļ, ieskaitot finanšu sistēmas stabilitātes un integritātes nodrošināšanu.

(7)

Lai gan sākotnēji tā tika attiecināta tikai noziegumiem saistībā ar narkotiskajām vielām, pēdējos gados ir bijusi tendence uz daudz plašāku nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas definīciju, kas pamatota uz plašāku galveno vai pamata noziedzīgo nodarījumu loku. Plašāks galveno noziedzīgo nodarījumu loks sekmē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un starptautisko sadarbību šajā jomā. Tādējādi, smaga noziedzīga nodarījuma definīcija jāsaskaņo ar Padomes Pamatlēmumu 2001/500/TI (2001. gada 26. jūnijs) par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju  (5).

(8)

Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai iepludinātu nelikumīgi iegūtu vai pat likumīgi iegūtu naudu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, atbilstošai funkcionēšanai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi direktīvā ietverto preventīvo pasākumu apjoms būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu ne tikai manipulācijas ar naudas līdzekļiem, kas iegūti no noziedzīgas darbības, bet arī naudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem .

(9)

Lai gan Direktīva 91/308/EEK uzliek klientu identifikācijas pienākumu, saturēja salīdzinoši maz normu par attiecīgo procedūru. Tā kā šis aspekts ir ļoti svarīgs, lai novērstu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu, saskaņā ar jaunajiem starptautiskajiem standartiem ir jāievieš precīzāki un sīkāk izstrādāti noteikumi par klientu un patiesā īpašnieka identifikāciju un pārbaudi. Tāpēc ir būtiski precīzi definēt “patiesā īpašnieka” definīciju. Gadījumos, kad vēl ir jānoskaidro atsevišķas personas, kas gūst labumu no kādas juridiskas personas vai vienošanās, piemēram, no kāda fonda vai trasta, un līdz ar to atsevišķu personu nav iespējams atpazīt kā patieso īpašnieku, pietiktu ar to, ja identificētu “personu grupu”, kas ir paredzēta kā labuma guvēja no fonda vai trasta. Šī prasība neietver sevī atsevišķu personu identitātes noteikšanu šīs personu grupas ietvaros.

(10)

Iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, saskaņā ar šo direktīvu jāidentificē un jāapliecina patiesā īpašnieka identitāte. Lai izpildītu šo prasību, šīm iestādēm un personām jāizmanto patieso īpašnieku pieejamie dokumenti, jāprasa attiecīgos datus to klientiem vai kā citādi jāiegūst informāciju, ņemot vērā, ka šādu klientu uzticamības pārbaudes pasākumu apjoms ir saistīts ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas atkarīgs no klienta veida, darījuma attiecībām, produkta vai darījuma.

(11)

Kredītlīgumus, kuros kredītkonts kalpo tikai kredīta atmaksai, un kredīta atmaksa notiek no konta, kas klienta vārdā ir atvērts kādā no kredītiestādēm, uz kuru attiecas šī direktīva atbilstoši 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktam, parasti jāuzskata kā piemērs mazāk riskanta darījumu veidam.

(12)

Ja kādas juridiskas personas vai vienošanās finansētāji būtiski kontrolē īpašuma izmantošanu, viņus jāuzskata par patiesajiem īpašniekiem.

(13)

Trasta attiecības ir plaši izplatītas komerciālajos produktos kā starptautiski atzīta vispusīgi pārraudzītu lielapmēra finanšu tirgu sastāvdaļa; pienākumu identificēt patiesos īpašniekus nosaka ne tikai fakts, ka šajā konkrētā gadījumā pastāv trasta attiecības.

(14)

Šīs direktīvas noteikumi jāpiemēro arī tad, ja šai direktīvai pakļautās iestādes un personas savu darbību veic caur internetu.

(15)

Tā kā kontroles pastiprināšana finanšu sektorā ir likusi nelikumīgi iegūtās naudas legalizētājiem un teroristu finansētājiem meklēt alternatīvas metodes, lai noslēptu noziedzīgi iegūtas peļņas izcelsmi un tā kā šādas metodes izmanto, lai finansētu teroristus , tad pienākumu novērst nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu jāattiecina arī uz dzīvības apdrošināšanas starpniekiem, kā arī trasta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem.

(16)

Apdrošināšanas pakalpojumu starpnieku iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā neattiecas uz tām juridiskajām personām, par kurām apdrošināšanas uzņēmums ir juridiski atbildīgs un kuras līdz ar to jau ir pakļautas šai direktīvai.

(17)

Sabiedrības direktors vai sekretārs, pildot amata pienākumus, automātiski nepadara kādu par trasta pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojumu sniedzēju uzņēmumam; šī jēdziena definīcija attiecas vienīgi uz personām, kas darba pienākumu ietvaros veic sabiedrības direktora vai sekretāra amata pienākumus kādas trešās personas labā.

(18)

Atkārtoti ir pierādījies, ka lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta naudas atmazgāšanai un teroristu finansēšanai. Tāpēc tajās dalībvalstīs, kuras pieļauj skaidras naudas maksājumus virs noteiktās sliekšņa summas, visas fiziskās un juridiskās personas, kuras savas profesionālās darbības ietvaros tirgojas ar precēm, saņemot šādus skaidras naudas maksājumus, vajadzētu iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Jebkurā gadījumā šī direktīva attiecas uz personām, kuras tirgojas ar tādām augstvērtīgām precēm kā dārgakmeņi, cēlmetāli vai mākslas darbi, kā arī izsolītāji, ja vien viņi saņem maksājumus skaidrā naudā EUR 15 000 apmērā vai vairāk. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ka šī potenciāli lielā personu un iestāžu grupa ievēro šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis atbilstoši riskanto darījumu uzraudzības principam savus kontroles pasākumus var koncentrēt speciāli uz tām fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām pastāv relatīvi augsts naudas atmazgāšanas vai teroristu finansēšanas risks. Ņemot vērā atšķirīgo situāciju atsevišķās dalībvalstīs, dalībvalstis saskaņā ar direktīvas 5. pantu var nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, lai atbilstoši varētu reaģēt uz risku, kas saistīts ar skaidras naudas maksājumiem lielos apmēros.

(19)

Grozītā Direktīva 91/308/EEK iekļāva notārus un neatkarīgos un profesionālos juristus Kopienas sistēmā, kas vēršas pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu; šis noteikums jāpatur negrozīts arī jaunajā direktīvā; uz šiem profesionālajiem juristiem saskaņā ar dalībvalstu definīciju attiecas direktīvas noteikumi, ja viņi iesaistās finansiālās vai korporatīvās darbībās, ieskaitot konsultēšanu nodokļu jautājumos, kur pastāv vislielākais risks, ka juristu pakalpojumus var pretlikumīgi izmantot noziedzīgas darbības rezultātā gūtās peļņas legalizēšanai vai teroristu finansēšanai .

(20)

To profesiju neatkarīgajiem pārstāvjiem, piemēram, advokātiem, kuri nodrošina likumīgas un kontrolētas juridiskās konsultācijas un kuri izvērtē klienta juridisko stāvokli vai pārstāv klientu juridiskajās procedūrās, nebūtu pareizi saskaņā ar šo direktīvu likt obligāti ziņot par aizdomām saistībā ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Ir jāatbrīvo no pienākuma paziņot informāciju, kas iegūta juridiskās procedūras laikā vai arī pirms vai pēc tās, kā arī izvērtējot klienta juridisko stāvokli. Tādējādi uz juridiskajām konsultācijām attiecas pienākums neizpaust profesionālo noslēpumu, ja vien juridiskais konsultants pats nepiedalās nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanas darbībās vai teroristu finansēšanā, vai juridisko konsultāciju mērķis ir legalizēt nelikumīgi iegūto naudu vai finansēt teroristus, vai arī ja jurists zina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūto naudu vai finansētu teroristus .

(21)

Pret tieši salīdzināmiem pakalpojumiem jāattiecas tādā pašā veidā, kā to dara jebkurš profesionālis, uz kuru attiecas šī direktīva. Lai nodrošinātu Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Līgumā par Eiropas Savienību noteikto tiesību ievērošanu, revidentu, ārštata grāmatvežu un nodokļu konsultantu, kuri dažās dalībvalstīs var aizstāvēt vai pārstāvēt klientu juridisko procedūru kontekstā vai arī izvērtēt klienta juridisko stāvokli, saskaņā ar šo direktīvu iegūtā informācija, izpildot šos uzdevumus, nav pakļauta paziņošanas pienākumam.

(22)

Jāatzīst, ka nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav tāds pats katrā gadījumā. Saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz riska faktoru, Kopienas tiesību aktos jāievieš princips, ka atbilstošos gadījumos tiek pieļauts vienkāršots klienta pienācīgās rūpības princips.

(23)

Izņēmuma noteikumi, kas attiecas uz to kopējo kontu patieso īpašnieku identifikāciju, kurus pārvalda notāri vai citi neatkarīgie juridisko profesiju pārstāvji, neietekmē pienākumus, kādi tie ir šiem notāriem un citiem neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem saskaņā ar šo direktīvu. Viņu pienākumos ietilpst noteikt īpašnieku identitāti tiem kopējiem kontiem, kurus viņi pārvalda.

(24)

Tāpat, Kopienas tiesību aktiem jāatzīst, ka atsevišķas situācijas rada lielāku nelikumīgi iegūtās naudas legalizācijas un teroristu finansēšanas risku; lai gan ir jānosaka visu klientu identitāte un komercdarbības profils, pastāv gadījumi, kad ir nepieciešama īpaši precīza klientu identifikācijas un pārbaudes procedūra.

(25)

Tas īpaši attiecas uz darījumu attiecībām ar personām, kuras ieņem vai ir ieņēmušas nozīmīgus valsts amatus, it īpaši tās, kuras nāk no valstīm, kurās ir plaši izplatīta korupcija; tādas attiecības, it īpaši, var pakļaut finanšu sektoru nozīmīgam reputācijas un/vai juridiska rakstura riskam. Īpaša uzmanība šādos gadījumos un klienta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošana politiski ietekmējamai personai vai klienta, kas uzturas kādā citā dalībvalstī vai trešajā valstī, pastiprināta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošana politiski ietekmējamai personai tāpat attaisnojas ar starptautiskajām pūlēm cīņā pret korupciju.

(26)

Galvenās vadības piekrišana darījumu attiecību dibināšanai ir nevis direktoru padomes piekrišana, bet gan personas, kura vēlas šādu atļauju saņemt, tiešās, nākamajā hierarhijas pakāpē esošās vadības piekrišana.

(27)

Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu šo direktīvu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību  (6).

(28)

Tā kā pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, ir pasākumi ar vispārēju nozīmi iepriekš minētā Padomes Lēmuma 2. panta nozīmē, tie jāpieņem, izmantojot regulatīvo procedūru, kas noteikta šī lēmuma 5. pantā. Šim mērķim ir jānodibina jauna Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, kas aizvieto saskaņā ar Direktīvu 91/308/EEK izveidoto Kontaktkomiteju.

(29)

Lai izvairītos no atkārtotas klientu identifikācijas procedūras, kas noved pie komercdarbības aizkavēšanas un neefektivitātes, ja ir atbilstošas garantijas, jāpieļauj arī tādu klientu iesaistīšana, kuru identitāte ir noskaidrota citur. Gadījumos, kad kāda persona vai iestāde atsaucas uz trešo personu, tad galīgā atbildība par procedūras piemērošanu klienta uzticamības pārbaudei gulstas uz iestādi, kurā klientu iesaista. Trešā persona vai iesaistītājpuse arī turpmāk saglabā atbildību par šīs direktīvas prasību izpildi, ieskaitot pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem un saglabāt ierakstus, ja vien tas ar klientu uztur attiecības, kuras skar šī direktīva.

(30)

Ja starp iestādēm vai personām, uz kurām attiecas šī direktīva, un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmēja līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmējiem, kas saistīti ar iestādēm vai personām, uz kurām šī direktīva attiecas, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu nosaka tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildība par šīs direktīvas ievērošanu gulstas uz iestādi vai personu, uz kuru šī direktīva attiecas.

(31)

Par aizdomīgiem darījumiem jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībām, kas darbojas kā valsts centrs, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamā nelikumīgi iegūtās naudas atmazgāšanu vai teroristu finansēšanu. Tas dalībvalstīm neuzliek par pienākumu mainīt to esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšanas procedūra notiek caur prokuratūru vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta finanšu ziņu vākšanas vienībām, lai tās noteiktā kārtībā varētu veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām finanšu ziņu vākšanas vienībām.

(32)

Atkāpjoties no vispārējā aizlieguma veikt aizdomīgus darījumus, šai direktīvai pakļautās personas var īstenot aizdomīgus darījumus pirms atbildīgo institūciju informēšanas gadījumos, ja tos nav iespējams pārtraukt vai arī ja tādējādi varētu traucēt saukt pie atbildības iespējamo naudas atmazgātāju vai teroristu finansētāju. Tas tomēr neskar dalībvalstu starptautiskās saistības saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām nekavējoties iesaldēt teroristu, teroristu apvienību vai kādu citu apvienību, kas finansē teroristus, finanšu līdzekļus vai mantiskās vērtības.

(33)

Tādā nozīmē, ka dalībvalsts ir nolēmusi izmantot 23. panta 2. punktā noteiktos atbrīvojumus, tā var atļaut vai pieprasīt no pašpārvaldes iestādes, kas pārstāv personas, kas minētas šajā pantā, pārsūtīt finanšu ziņu vākšanas vienībai jebkādu informāciju, kas iegūta no šīm personām apstākļos, kas noteikti 23. panta 2. punktā.

(34)

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas aizdomām, ir tikuši pakļauti draudiem vai vajāšanai. Lai gan direktīva nevar iejaukties dalībvalstu juridiskajās procedūrās, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu . Dalībvalstīm ir jāapzinās šī problēma un tām jādara viss iespējamais, lai aizsargātu darbiniekus no šādas vajāšanas.

(35)

Informācijas nodošana saskaņā ar 28. pantu būtu jāveic atbilstoši noteikumiem par personas datu nodošanu trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7). Turklāt 28. panta noteikumi nedrīkst ietekmēt dalībvalstu normatīvos aktus par datu aizsardzību un profesionālo noslēpumu.

(36)

Šī direktīva neattiecas uz personām, kuras dokumentus papīra formā tikai pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi vai finanšu iestādi; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas kredītiestādei vai finanšu iestādei piegādā ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas palīgsistēmas līdzekļu pārsūtīšanai vai klīringa un norēķinu sistēmas.

(37)

Nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšana un teroristu finansēšana ir starptautiskas problēmas un centieniem ar tām cīnīties ir jābūt globāla mēroga. Ja Kopienas finanšu iestādes vai kredītiestādēm ir filiāles vai meitasuzņēmumi, kas atrodas trešā valstī, kur tiesību akti šajā jomā ir ar trūkumiem, tām, lai izvairītos no ļoti dažādo standartu piemērošanas institūcijas vai institūciju grupas ietvaros, jāpiemēro Kopienas standarti vai jāinformē kompetentās valsts institūcijas savā dalībvalstī, ja tas ir iespējams.

(38)

Ir būtiski, ka finanšu iestādes un kredītiestādes var sniegt ātru atbildi uz pieprasījumu sniegt informāciju par to, vai tās uztur darījumu attiecības ar konkrētām personām. Lai šādas darījumu attiecības konstatētu un ātri varētu sniegt attiecīgo informāciju, kredītiestāžu un finanšu iestāžu rīcībā jābūt efektīvām sistēmām, kas atbilstu darījumu apjomam un veidam. Sevišķi kredītiestāžu un lielāku finanšu iestāžu darbībā lietderīgas būtu elektroniskās sistēmas. Šis jautājums ir īpaši svarīgs saistībā ar procedūrām, kurām saskaņā ar attiecīgajiem valstu vai ES terorisma apkarošanas tiesību aktiem seko tādi pasākumi kā aktīvu iesaldēšana (ieskaitot teroristu aktīvus) vai konfiskācija.

(39)

Šī direktīva ievieš detalizētus noteikumus klientu uzticamības pārbaudēm, tostarp pastiprinātu klientu uzticamības pārbaudi paaugstināta riska klientiem vai darījumu attiecībām, piemēram, atbilstīgas procedūras, lai noteiktu, vai klients nav politiski ietekmējama persona, kā arī vairākas sīkāk izstrādātas papildu prasības, piemēram, izstrādāt procedūras un kārtību saistībā ar priekšrakstu izpildi. Visām iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, ir jāpilda šīs prasības, savukārt no dalībvalstīm sagaida, lai tās šo noteikumu īstenošanu pielāgotu dažādu profesiju īpatnībām un šīs direktīvas skarto personu un iestāžu līmeņa un lieluma atšķirībām.

(40)

Lai atbalstītu šajā jomā Kopienas tiesību aktiem pakļauto iestāžu un citu personu mobilizāciju, tām, cik vien iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par iesniegto ziņojumu lietderību un veiktajiem pasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot attiecīgu statistiku un to nepārtraukti uzlabot.

(41)

Valsts līmenī reģistrējot vai izsniedzot atļauju valūtas maiņas punktam, trasta vai pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam, vai kazino, kompetentām iestādēm jānodrošina, lai personas, kas reāli nodarbojas vai nodarbosies ar šādu komercdarbību, un patiesie īpašnieki būtu piemēroti šādai komercdarbībai. Kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai kāda persona ir šādam darbam piemērota, jānosaka valsts līmenī saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem. Šajos kritērijos jāietver vismaz nepieciešamība pasargāt šādas iestādes un personas no to vadītāju vai patieso īpašnieku veiktas ļaunprātīgas izmantošanas noziedzīgos nolūkos.

(42)

Ņemot vērā nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas starptautisko raksturu, iespējami plašāk jāatbalsta koordinācija un sadarbība starp finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) saskaņā ar Padomes lēmumu 2000/642/TI (8), ieskaitot FIU tīkla izveidi Eiropas Savienībā. Šinī nolūkā Komisija sniedz nepieciešamo palīdzību, tostarp arī finansiālu atbalstu, lai atvieglotu šo koordināciju.

(43)

Cīņa pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu ir ļoti nozīmīga un tai jāpanāk, lai dalībvalstis savos tiesību aktos nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Ir jāparedz sankcijas fiziskām un juridiskām personām. Tā kā juridiskās personas bieži ir iesaistītas sarežģītās nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas operācijās, šīs sankcijas jāpielāgo atbilstīgi juridisko personu veiktajām darbībām.

(44)

Fiziskas personas, kas juridiskas personas struktūras ietvaros patstāvīgi veic kādu no 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) un b) apakšpunktā nosauktajām darbībām, joprojām ir atbildīgas par šīs direktīvas ievērošanu, izņemot 35. panta noteikumus.

(45)

Var būt nepieciešams noskaidrot šīs direktīvas noteikumu tehniskos aspektus, lai nodrošinātu efektīvu un pietiekami konsekventu šīs direktīvas piemērošanu, ņemot vērā dažādos finanšu instrumentus, profesijas un riskus dažādās dalībvalstīs, kā arī tehniskos sasniegumus cīņā pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ Komisijai jādod atbilstīgas tiesības apstiprināt īstenošanas pasākumus, piemēram, konkrētus kritērijus zemu un augstu riska situāciju noteikšanai, kurās ar vienkāršotu uzticamības pārbaudi varētu pietikt vai pastiprināta uzticamības pārbaude būtu atbilstīga, ja tie nemaina šīs direktīvas galvenos elementus un ja Komisija darbojas saskaņā ar šeit izklāstītajiem principiem pēc apspriešanās ar Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas komiteju.

(46)

Ņemot vērā ļoti būtiskās izmaiņas, kas jāveic Direktīvā 91/308/EEK, tā jāaizstāj sakarā ar skaidrības apsvērumiem.

(47)

Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķus un ierosinātās rīcības mēroga un seku dēļ tos var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(48)

Pildot īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, Komisijai būtu jāievēro šādi pamatprincipi: pilnīga pārskatāmība un apspriešanās ar iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī ar Eiropas Parlamentu un Padomi; panākt, lai atbildīgās iestādes spētu nodrošināt noteikumu konsekventu ievērošanu; ilglaicīgi nodrošināt, ka īstenošanas pasākumos ir saglabāts līdzsvars starp izmaksām un ieņēmumiem tām iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva; nodrošināt nepieciešamo elastīgumu direktīvas īstenošanas pasākumu piemērošanā atbilstoši riska pakāpes izvērtēšanas modelim; nodrošināt saskaņotību ar citiem Kopienas tiesību aktiem šajā jomā; pasargāt Eiropas Savienību, tās dalībvalstis un to pilsoņus no nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijas un teroristu finansēšanas sekām.

(49)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nav atļauts nekādā veidā interpretēt vai ieviest tādā veidā, kas nav savienojams ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Priekšmets, joma un definīcijas

1. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir aizliegta nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana un teroristu finansēšana .

2.   Šīs direktīvas mērķiem par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu tiek uzskatīta sekojoša ar nodomu izdarīta rīcība:

a)

īpašuma pārvēršana vai pārvietošana, zinot, ka tāds īpašums ir iegūts noziedzīgas rīcības rezultātā vai piedaloties šāda veida darbībā, ar mērķi noslēpt vai maskēt īpašuma nelikumīgo izcelsmi, vai palīdzot jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, lai izvairītos no šādas darbības juridiskajām sekām;

b)

patiesās dabas, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, tiesību noslēpšana vai maskēšana attiecībā uz īpašumu vai īpašuma piederības noslēpšana vai maskēšana, zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgas darbības rezultātā vai no piedalīšanās šāda veida darbībā;

c)

īpašuma iegūšana, valdīšana vai lietošana, zinot, ka saņemšanas laikā šāds īpašums iegūts noziedzīgas darbības rezultātā vai sakarā ar dalību šādā darbībā;

d)

piedalīšanās kādā no darbībām, kas minētas iepriekšējos punktos , organizēšana minēto darbību izdarīšanai, izdarīšanas mēģinājums un palīdzība, pamudināšana uz minēto darbību izdarīšanu, padomu došana vai minēto darbību izpildes atvieglošana .

Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana tiek uzskatīta par tādu pat tad, ja darbības, kuras radījušas īpašumu, kas tiek legalizēts, veiktas citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā.

3.     Šīs direktīvas nozīmē “teroristu finansēšana” nozīmē finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu jebkādā veidā, tieši vai netieši, ar nodomu vai arī apzinoties to, ka tos pilnībā vai tikai daļēji izmantos, lai veiktu noziedzīgas darbības, kas noteikti Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (2002. gada 13 jūnijs) par terorisma apkarošanu (9) 1. līdz 4. pantā.

4.    Apzināšanos, nodomu vai motīvu, kas ir 2. un 3. punktā minēto darbību sastāvdaļa, var konstatēt, pamatojoties uz objektīviem faktiskiem apstākļiem.

2. pants

1.   Šī direktīva tiek piemērota sekojošām iestādēm un personām:

1)

kredītiestādēm;

2)

finanšu iestādēm;

3)

sekojošām juridiskajām vai fiziskajām personām, kas darbojas, lai veiktu savu profesionālo darbību:

a)

revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem;

b)

notāriem un citiem neatkarīgajiem un profesionālajiem juristiem, kad tie piedalās vai nu darbojoties savu klientu vārdā un labā jebkādā finanšu vai nekustama īpašuma darījumā, vai palīdz šāda darījuma plānošanā vai veikšanā sava klienta labā attiecībā uz:

i)

nekustama īpašuma vai saimnieciskas vienības pirkšanu un pārdošanu;

ii)

klienta naudas, vērtspapīru vai aktīvu pārvaldīšanu;

iii)

banku, noguldījumu vai vērtspapīru kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu;

iv)

nepieciešamo ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgs sabiedrību dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldei;

v)

trastu, sabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldi;

c)

trasta vai pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, kas nav ietverti a) un b) apakšpunktos ;

d)

nekustamo īpašumu aģentiem;

e)

citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja maksājumi notiek skaidrā naudā EUR15 000 vai lielākā apmērā neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

f)

kazino.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka uz juridiskām un fiziskām personām, kas finanšu darbību veic reti vai ļoti ierobežotā apmērā un ja pastāv tikai neliels nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijas vai teroristu finansēšanas risks, neattiecas 3. panta 1. vai 2. punkts .

3. pants

Šīs direktīvas mērķiem piemēro sekojošas definīcijas:

1)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu  (10) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, tostarp kredītiestādes, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā vai ārpus tās, filiāles minētās direktīvas 1. panta 3. punkta nozīmē, kuru atrašanās vieta ir Kopienā;

2)

“finanšu iestāde” ir:

a)

uzņēmums, kas nav kredītiestāde un kas realizē vienu vai vairākas darbības, kas ietvertas Direktīvas 2000/12/EK I pielikuma 2. - 12. punktā un 14. punktā, tostarp darbības, ko veic valūtas maiņas punkti (bureaux de change), kā arī naudas pārsūtīšanas vai pārvedumu iestādes;

b)

apdrošināšanas sabiedrība, kas pienācīgi pilnvarota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu  (11), tiktāl ciktāl tā realizē darbības, kuras noteiktas minētajā direktīvā;

c)

investīciju uzņēmums, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem  (12) 4. panta 1. punkts;

d)

kopīgs investīciju uzņēmums, kas tirgojas ar tā daļām vai akcijām;

e)

apdrošināšanas starpnieki Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (13) 2. panta 5. punkta nozīmē, izņemot starpniekus, kas minēti šīs direktīvas 2. panta 7. punktā, kad tie veic dzīvības apdrošināšanu vai kāda cita veida apdrošināšanu uzkrājumu veidošanas nolūkā;

f)

no a) līdz e) apakšpunktam minēto to finanšu iestāžu filiāles, kuras atrodas Kopienā, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā vai ārpus tās ;

3)

“īpašums” ir jebkāda veida līdzekļi, neatkarīgi no tā vai tie ir ķermeniski vai bezķermeniski, kustami vai nekustami, kā arī juridiskie dokumenti vai instrumenti jebkādā veidā, ieskaitot elektronisko vai digitālo veidu, kas liecina par īpašumtiesībām vai par daļu šādos īpašumos;

4)

“noziedzīga rīcība” ir jebkāda veida noziedzīga iesaistīšanās smaga nozieguma veikšanā;

5)

“smagie noziegumi” ir vismaz:

a)

darbības Pamatlēmuma 2002/475/TI 1. līdz 4. panta nozīmē;

b)

jebkurš nodarījums, kas noteikts 1988. gada Apvienoto Nāciju Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

c)

kriminālu organizāciju darbība, kā tas noteikts 1. pantā Vienotajā Rīcībā 98/733/TI (1998. gada 21. decembris), ko pieņēmusi Padome, pamatojoties uz K.3 pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu  (14);

d)

krāpšana, vismaz nopietna, kā to nosaka 1. panta 1. punkts un 2. pants Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (15);

e)

korupcija;

f)

visi noziedzīgi nodarījumi, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais ilgums nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu vairāk nekā uz sešiem mēnešiem.;

6)

patiesais” īpašnieks ir fiziska persona, kurai pilnībā pieder klients vai kura šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā tiek veikta darbība vai darījums. Patiesais īpašnieks ietver vismaz:

a)

attiecībā uz uzņēmumiem :

i)

fiziska persona, kas pilnībā ir kādas juridiskas personas īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem; 25% akciju plus viena akcija vai viena balss ir pietiekami, lai atbilstu šim kritērijam;

ii)

fiziska persona, kas citādā veidā kontrolē kādas juridiskas personas darbību;

b)

attiecībā uz juridiskām personām, tādām kā fondi un līgumsabiedrības, piemēram, trasti, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

i)

ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska persona, kam pieder vismaz 25% no juridiskas personas vai līgumsabiedrības īpašuma;

ii)

ja vēl nav noteiktas personas, kas ir juridisku personu vai līgumsabiedrību labuma guvējas, personu grupa, kuru interesēs rīkojas vai ir nodibinātas juridiskās personas vai līgumsabiedrības;

iii)

fiziska persona, kurai ir ievērojama kontrole pār juridiskas personas vai līgumsabiedrības īpašumu vismaz 25% apmērā;

7)

trasta un pakalpojumu sniedzējs uzņēmumiem” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura komercdarbības veidā nodrošina jebkuru no sekojošajiem pakalpojumiem trešai pusei:

a)

sabiedrību vai citu juridisko personu izveidošana;

b)

sabiedrības direktora vai sekretāra, personālsabiedrības biedra vai līdzīga amata pienākumu veikšana attiecībā uz citu juridisku personu vai sabiedrību vai nokārtot, ka kāda persona veic minētos pienākumus;

c)

juridiskās adreses nodrošināšana; biznesa, pasta vai administratīvās adreses un citu saistītu pakalpojumu nodrošināšana uzņēmumam, personālsabiedrībai vai citai juridiskai personai vai sabiedrībai;

d)

pilnvarotā pienākumu veikšana atbilstoši tiešam pilnvarojumam vai līdzīgai juridiskai vienošanās vai nokārtot, ka kāda persona veic minētos pienākumus;

e)

akcionāra pārstāvja pienākumu veikšana citas personas vārdā, kas nav fondu biržas oficiālajā sarakstā iekļauta sabiedrība, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nokārtot, ka kāda persona veic minētos pienākumus;

8)

“politiski ietekmējamas personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, un viņu tuvākie ģimenes locekļi vai personas, par kurām ir zināms , ka tās ar viņiem ir cieši saistītas;

9)

darījumu attiecības” ir darījumu, profesionālas vai komerciālas attiecības, kas cieši saistītas ar atbilstošo darbību, ko veic iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, un kam kontakta nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

10)

fiktīva banka” ir kredītiestāde vai iestāde, kas veic līdzvērtīgas darbības un ir dibināta valstī, kurā fiziski neatrodas tās faktiskā vadība, un tā nav saistīta ar kādu reģistrētu finanšu grupu.

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiektos uz tām profesijām un uzņēmumiem, kas nav 2. panta 1. punktā minētās iestādes un personas, bet tomēr veic darbības, kas ir sevišķi piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtu naudu un finansētu teroristus.

Ja kāda dalībvalsts nolemj attiecināt šīs direktīvas noteikumus uz citām profesijām un uzņēmumu kategorijām nekā tām, kas minētas 2. panta 1. punktā, tad tā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

5. pants

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt stingrākus noteikumus.

II nodaļa

Klienta uzticamības pārbaude

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

6. pants

Dalībvalstis aizliedz to finanšu iestādēm un kredītiestādēm uzturēt anonīmus kontus vai anonīmas krājgrāmatiņas. Atkāpjoties no 9. panta 6. punkta, dalībvalstis visos gadījumos nosaka, lai esošo anonīmo kontu vai anonīmo krājgrāmatiņu īpašnieki un labuma guvēji pēc iespējas drīz un visādā gadījumā, pirms konti vai grāmatiņas tiek lietoti, tiek pakļauti klientu uzticamības pārbaudei.

7. pants

Iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, piemēro klientu uzticamības pārbaudes procedūras šādos gadījumos:

a)

nodibinot darījumu attiecības;

b)

veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apjoms ir EUR15 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai vairākām šķietami saistītām operācijām;

c)

ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu , neatkarīgi no izņēmumiem, atbrīvojumiem vai robežvērtības.

d)

ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas datu ticamību un atbilstību.

8. pants

1.   Klientu uzticamības pārbaudes procedūras ietver sekojošās darbības:

a)

klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota ;

b)

atbilstīgos gadījumos — patiesā īpašnieka identifikāciju, kā arī atbilstīgu un atkarībā no riska pakāpes izraudzītu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu tā identitāti, tā lai iestāde vai persona ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir patiesais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem un līdzīgām līgumsabiedrībām, piemērojot atbilstīgus un atkarībā no riska pakāpes izraudzītus pasākumus , lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;

c)

informācijas iegūšanu par darījumu attiecību mērķi un paredzamo dabu;

d)

darījumu attiecību uzraudzību , ieskaitot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, tā darījumus un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunoti.

2.   Iestādes vai personas, uz kurām attiecas šī direktīva, katram klientam piemēro 1. punktā minēto uzticamības pārbaudi, bet var noteikt šādu pasākumu apjomu, pamatojoties uz riska pakāpi atkarībā no klienta, darījumu attiecību, produkta vai darījumu veida. Iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, ir jāpierāda 37. pantā minētajām iestādēm, tostarp pašpārvaldes iestādēm, ka pasākumu apjoms attiecībā uz nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem ir atbilstīgs.

9. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka klientu un patieso īpašnieku identifikācija notiek pirms darījumu attiecību nodibināšanas vai pirms darījuma veikšanas .

2.     Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieļaut, ka klienta un patieso īpašnieku identitātes pārbaude notiek darījuma attiecību dibināšanas laikā, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā šīs procedūras ir jāpabeidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās.

3.     Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas komercdarbību var atļaut, lai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja identitātes pārbaude notiek pēc darījuma attiecību nodibināšanas. Šādos gadījumos pārbaudei jānotiek izmaksas laikā vai pirms tās, vai tad, kad atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot polisē paredzētās tiesības vai arī pirms tam.

4.     Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut atvērt bankas kontu ar nosacījumu, ka tiek realizēti atbilstīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka darījumus neveic klients vai to neveic viņa vārdā, kamēr nepanāk pilnīgu atbilstību iepriekšminētajiem nosacījumiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad attiecīgā iestāde vai persona neatbilst 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktam, tā nedrīkstētu veikt darījumus, izmantojot banku kontus, dibināt darījuma attiecības vai veikt darījumu, vai tai ir jāizbeidz darījuma attiecības un jāapsver ziņojuma sagatavošana finanšu ziņu vākšanas vienībai, pamatojoties uz 22. pantu saistībā ar klientu.

Dalībvalstīm šis noteikums nav jāpiemēro attiecībā uz notāriem, neatkarīgajiem un profesionālajiem juristiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem, kad tie pārbauda savu klientu juridisko stāvokli vai kad tie aizstāv vai pārstāv savus klientus, tostarp sniedzot konsultācijas par procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

6.   Dalībvalstis pieprasa, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, piemēro klientu uzticamības pārbaudes principu ne tikai attiecībā pret visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstošos gadījumos arī attiecībā pret jau esošajiem klientiem saskaņā ar riska pakāpi.

10. pants

1.   Dalībvalstis pieprasa, ka visi kazino klienti tiek identificēti un to identitāte pārbaudīta, ja tie iegādājas vai maina spēļu kauliņus, kuru vērtība ir EUR 2 000 vai lielāka.

2.   Kazino, kuri ir pakļauti valsts pārraudzībai, jebkurā gadījumā ievēro klientu uzticamības pārbaudes pienākumu, ja tie reģistrē, identificē vai pārbauda savu klientu identitāti nekavējoties vai pirms ienākšanas, neatkarīgi no spēļu kauliņu vērtības, ko tie iegādājas.

2. IEDAĻA

VIENKĀRŠOTA KLIENTU UZTICAMĪBAS PĀRBAUDE

11. pants

1.     Atkāpjoties no 7. panta a), b) un d) apakšpunkta, 8. panta un 9. panta 1. punkta, uz iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, neattiecas minēto pantu noteikumi, ja klients ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, uz kuru attiecas šī direktīva, vai tādā trešā valstī esoša kredītiestāde vai finanšu iestāde, kura izvirza šai direktīvai līdzīgas prasības un kuru pārrauga attiecībā uz šo prasību ievērošanu.

2.   Atkāpjoties no 7. panta a), b) un d) apakšpunkta, 8. panta un 9. panta 1. punkta , dalībvalstis var atļaut iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, nepiemērot klientu uzticamības pārbaudi attiecībā uz:

a)

fondu biržas oficiālajā sarakstā iekļautās sabiedrības, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK nozīmē vienā vai vairākās dalībvalstīs, un fondu biržas oficiālajā sarakstā iekļautās trešo valstu sabiedrības, uz kurām attiecas informācijas izpaušanas prasībām, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem;

b)

patiesajiem īpašniekiem, kuru kopējos kontus pārvalda notāri vai citi neatkarīgie un profesionālie juristi no dalībvalstīm vai trešām valstīm, ja uz tiem attiecas prasības par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu, kuras atbilst starptautiskiem standartiem, un ja tos pārrauga attiecībā uz šo prasību izpildi, kā arī ja informācija par patiesajiem īpašniekiem ir pieejama pēc to iestāžu pieprasījuma, kurās glabājas kopējie konti ;

c)

valsts iestādēm;

vai arī attiecībā uz klientiem, kuri atbilst nelielam nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riskam un kuri atbilst tehniskajiem kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 40. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.     Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, personām un iestādēm noteikti jāiegūst pietiekama informācija, lai konstatētu, vai uz klientu attiecas minētajos punktos noteiktie izņēmumi.

4.   Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts atbilst nosacījumiem, kas noteikti 1. vai 2. punktā, vai citos gadījumos, kas atbilst tehniskajiem kritērijiem saskaņā ar 40. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5.   Atkāpjoties no 7. panta a), b) un d) apakšpunkta, 8. panta un 9. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, neveikt klientu uzticamības pārbaudi attiecībā uz:

a)

dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas iemaksa nav lielāka par EUR 1000 vai vienreizējā iemaksa nav lielāka par EUR 2500;

b)

apdrošināšanas polises pensiju shēmām, ja nav ietverts punkts par dokumenta nodošanu tālāk, kā arī, ja polisi nevar lietot kā nodrošinājumu;

c)

pensiju, vecuma pensiju vai līdzīgām shēmām, kas nodrošina atvaļināšanas pabalstus darbiniekiem, ja iemaksas tiek veiktas no algu izmaksām, kā arī, ja shēmas noteikumi neatļauj biedra procentu piešķiršanu saskaņā ar šo shēmu;

d)

elektronisko naudu kā noteikts 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību  (16), ja ierīci nevar atkārtoti uzpildīt un ja maksimālā ierīcē uzkrātā summa ir EUR 150; vai gadījumos, kad ierīci var uzpildīt un maksimālā summa ir EUR 2500 visiem darījumiem kalendārā gada laikā, atskaitot gadījumus, ja elektroniskās naudas turētājs tā paša kalendārā gada laikā atlīdzina EUR 1000 vai vairāk atbilstīgi Direktīvas 2000/46/EK 3. pantam;

vai arī attiecībā uz jebkuru citu produktu vai darījumu, kas atbilst nelielam nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riskam un kuri atbilst tehniskajiem kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 40 panta 1. punkta b) apakšpunktu.

12. pants

Gadījumos, kad Komisija pieņem lēmumu, saskaņā ar 40. panta 4. punktu, dalībvalstis aizliedz iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, piemērot vienkāršotas uzticamības pārbaudes procedūras attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai biržas sarakstā iekļautām sabiedrībām no attiecīgās trešās valsts, vai citām personā, situācijās, kas atbilst tehniskajiem kritērijiem, kas izveidoti, pamatojoties uz 40. panta 1. punkta b) apakšpunktu .

3. IEDAĻA

PASTIPRINĀTA KLIENTU UZTICAMĪBAS PĀRBAUDE

13. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, ir jāveic pastiprināta klientu uzticamības pārbaude papildus pasākumiem, kas minēti 7. un 8. pantā un 9. panta 6. punktā, pamatojoties uz riska iespējamību tādos gadījumos, kas pēc būtības var radīt paaugstinātu risku nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai vai teroristu finansēšanai un vismaz situācijās, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā, un citās situācijās, kad ir paaugstināts nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijas vai teroristu finansēšanas risks, kas atbilst 40. panta 1. punkta c) apakšpunkta tehniskajiem kritērijiem.

2.    Ja klients nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā, dalībvalstis nosaka, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, veic īpašus un atbilstīgus pasākumus, lai kompensētu paaugstināto risku, piemērojot, piemēram, vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a)

nodrošina , ka klienta identitāti pierāda papildu dokumenti, dati vai informācija ;

b)

papildus pasākumi, lai pārbaudītu vai apstiprinātu iesniegtos dokumentus, vai prasība, lai kredītiestāde vai finanšu iestāde, uz kuru attiecas šī direktīva, izsniedz apstiprinošu apliecinājumu;

c)

nodrošina , ka pirmais darījuma maksājums tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē atvērts uz klienta vārda.

3.   Attiecībā uz korespondentbanku pārrobežu attiecībām ar respondentiestādēm no trešām valstīm dalībvalstis prasa, lai to kredītiestādes:

a)

ievāktu pietiekamu informāciju par respondentiestādi, lai pilnībā izprastu respondenta darījumu dabu, kā arī, lai no sabiedriski pieejamās informācijas noteiktu iestādes reputāciju, kā arī pārraudzības kvalitāti;

b)

novērtē nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pārbaudes, ko veic respondentiestāde;

c)

iegūtu apstiprinājumu no augstākstāvošas pārvaldes pirms jaunu korespondējošu attiecību nodibināšanas;

d)

dokumentētu katras iestādes attiecīgo atbildību;

e)

attiecībā uz maksājumiem caur kontu jāpārliecinās, ka respondējošā kredītiestāde ir pārbaudījusi klientu, kuriem ir tieša pieeja kontiem, identitāti un veikusi klientu uzraudzības pasākumus, kā arī, ka tā ir spējīga nodrošināt klientu uzticamības pārbaudes datus sakarā ar korespondentiestādes prasību.

4.    Attiecībā uz darījumiem vai darījumu attiecībām ar politiski ietekmējamām personām, kas dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī , dalībvalstis nosaka, ka tās iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva :

a)

tām būtu atbilstīgas uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras , lai noteiktu, vai klients ir politiski ietekmējama persona;

b)

tām būtu augstākstāvošas pārvaldes apstiprinājums darījumu attiecību nodibināšanai ar šādiem klientiem;

c)

veiktu atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu tās bagātības un finansējuma avotu, kas tiek izmantots darījumu attiecībās vai darījumā ;

d)

veiktu nepārtrauktu pastiprinātu darījumu attiecību uzraudzību.

5.   Dalībvalstis aizliedz kredītiestādēm iesaistīties vai turpināt korespondējošas attiecības ar fiktīvu banku un prasa kredītiestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās neiesaistās korespondējošās attiecībās vai neturpina tās ar banku, par kuru ir zināms, ka tā ļauj izmantot savus kontus fiktīvām bankām .

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, īpašu uzmanību pievērš jebkādiem nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas draudiem, kurus var izraisīt produkti vai darījumi, kas veicina anonimitāti, un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas shēmās.

4. IEDAĻA

TREŠO PUŠU IESAISTĪŠANA

14. pants

Dalībvalstis var atļaut iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, izmantot trešās personas, lai izpildītu 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktos noteiktās prasības.

Tomēr galīgā atbildība par 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā noteikto prasību izpildi gulstas uz to iestādi vai personu, uz kuru attiecas šī direktīva un kura izmanto trešo personu.

15. pants

Gadījumā, kad kāda dalībvalsts pieļauj, ka tās 2. panta 1. punkta 1. vai 2. apakšpunktā minētās iestādes valsts teritorijā tiek izmantotas kā trešā puse, tā katrā ziņā ļauj savām 2. panta 1. punktā minētajām iestādēm saskaņā ar 14. pantu atzīt un akceptēt 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto klientu uzticamības pārbaužu rezultātu, kuru saskaņā ar šo direktīvu kādā citā dalībvalstī veica 2. panta 1. punkta 1. vai 2. apakšpunktā minētā iestāde (izņemot valūtas maiņas punktus un uzņēmumus, kas veic finanšu pārskaitījumu operācijas) un kas atbilst 16. un 18. panta prasībām, ja arī dokumenti vai dati, kas ir pievienoti, pamatojoties uz šīm prasībām, atšķiras no tiem, kādi ir noteikti dalībvalstī, kurā atrodas iestāde vai persona, pie kuras vēršas klients.

Gadījumā, kad kāda dalībvalsts pieļauj, ka tās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie valūtas maiņas punkti un uzņēmumi, kas veic finanšu pārskaitījumu operācijas, valsts teritorijā tiek izmantoti kā trešā puse, tā katrā ziņā ļauj tiem saskaņā ar 14. pantu atzīt un akceptēt 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto klientu uzticamības pārbaužu rezultātu, kuru saskaņā ar šo direktīvu kādā citā dalībvalstī veica tādas pašas kategorijas iestāde un kas atbilst 16. un 18. panta prasībām, ja arī dokumenti vai dati, kas ir pievienoti, pamatojoties uz šīm prasībām, atšķiras no tiem, kādi ir noteikti dalībvalstī, kurā atrodas iestāde vai persona, pie kuras vēršas klients.

Gadījumā, kad kāda dalībvalsts pieļauj, ka tās 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) līdz c) apakšpunktā minētās iestādes valsts teritorijā tiek izmantotas kā trešā puse, tā katrā ziņā ļauj tām saskaņā ar 14. pantu atzīt un akceptēt 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto klientu uzticamības pārbaužu rezultātu, kuru saskaņā ar šo direktīvu kādā citā dalībvalstī veica 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) līdz c) apakšpunktā minētās iestādes un kas atbilst 16. un 18. panta prasībām, ja arī dokumenti vai dati, kas ir pievienoti, pamatojoties uz šīm prasībām, atšķiras no tiem, kādi ir noteikti dalībvalstī, kurā atrodas iestāde vai persona, pie kuras vēršas klients.

16. pants

1.   Šīs iedaļas nozīmē“trešā persona” ir 2. pantā minētās iestādes un personas vai tām pielīdzinātās trešās valsts iestādes un personas, kuras atbilst šādām prasībām:

a)

tās ir pakļautas obligātai ar likumu noteiktai profesionālai reģistrācijai;

b)

tās piemēro klientu uzticamības pārbaudes un reģistrācijas pasākumus, kas ir noteikti šai direktīvā vai ir tiem līdzvērtīgi, un attiecībā uz šīs direktīvas prasību ievērošanu tās ir pakļautas V nodaļas 2. iedaļā noteiktajai uzraudzībai, vai arī tās atrodas kādā trešā valstī, kas izvirza šai direktīvā noteiktajām līdzvērtīgas prasības.

2.   Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts atbilst 1. panta b) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

17. pants

Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 40. panta 4. punktu, dalībvalstis aizliedz iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta prasību izpildē iesaistīt trešās personas no attiecīgās trešās valsts.

18. pants

Trešās puses nekavējoties nodod personai vai iestādei, pie kuras vēršas klients, informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta prasībām.

Identifikācijas un datu pārbaudes kopijas, kā arī citus atbilstošus dokumentus saistībā ar klienta vai patiesā īpašnieka identitāti trešā persona nekavējoties nosūta iestādei vai personai, pie kuras vēršas klients .

19. pants

Šī iedaļa neattiecas uz apakšuzņēmēju vai aģentu līgumattiecībām, kad apakšuzņēmējs vai aģents jāuzskata par daļu no iestādes vai personas, uz kuru attiecas šī direktīva.

III nodaļa

Ziņošanas pienākums

1. IEDAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

20. pants

Dalībvalstis nosaka, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, pievērš īpašu uzmanību visām darbībām, kuras viņuprāt, it īpaši tām raksturīgo pazīmju dēļ, varētu būt saistītas ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu , un it īpaši pievērš uzmanību kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visām neparastām darījumu shēmām, kam nav šķietama ekonomiska vai acīmredzama likumīga mērķa.

21. pants

Katra dalībvalsts nodibina finanšu ziņu vākšanas vienības, lai efektīvi cīnītos pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un teroristu finansēšanu .

Šo finanšu ziņu vākšanas vienību izveidocentralizētu valsts dienestu. Tas atbild par tādas sniegtās finanšu informācijas saņemšanu, pieprasīšanu, analīzi un nodošanu kompetentām iestādēm, kas attiecas uz potenciāliem nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas gadījumiem, potenciāliem teroristu finansēšanas gadījumiem vai kuru pieprasa valsts tiesību akti vai noteikumi. Tam piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus.

Dalībvalstis garantē, ka finanšu ziņu vākšanas vienībām nodrošina savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem ir vajadzīgi savu funkciju pienācīgai izpildei.

22. pants

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, un, atbilstīgos gadījumos, to vadītāji un darbinieki, pilnībā sadarbotos:

a)

pienācīgi informējot finanšu ziņu vākšanas vienību pēc pašu iniciatīvas, ja iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, zina, tai ir aizdomas vai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana vai teroristu finansēšana , vai arī tiek izdarīti šādi mēģinājumi.

b)

pienācīgi sniedzot visu nepieciešamo informāciju finanšu ziņu vākšanas vienībai pēc tās pieprasījuma saskaņā ar procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos.

2.   1. punktā minētā informācija jānodod tālāk finanšu ziņu vākšanas vienībai tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju. Persona vai personas, kuras ir nozīmētas saskaņā ar 34. pantā minēto procedūru, parasti nodod informāciju tālāk.

23. pants

1.    Atkāpjoties no 22. panta 1. punkta, attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) un b) apakšpunktā, dalībvalstis var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašpārvaldes iestādi par kompetentu iestādi, kura finanšu ziņu vākšanas vienības vietā tiek informēta kā pirmā. Neskarot 2. punktu, ieceltā pašpārvaldes iestāde šādos gadījumos nemainītu informāciju nekavējoties nodod finanšu ziņu vākšanas vienībai.

2.   Dalībvalstīm nav pienākums notāriem, neatkarīgajiem un profesionālajiem juristiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem piemērot noteikumus, kas izklāstīti 22. panta 1. punktā, attiecībā uz informāciju, kuru tie saņem vai iegūst par kādu no saviem klientiem laikā, kad tie nosaka sava klienta noteiktu juridisko stāvokli vai veic tā uzdevumu, vai aizstāv, vai pārstāv šo klientu juridiskajās procedūrās vai attiecībā uz juridiskajām procedūrām, ieskaitot konsultācijas par procedūru uzsākšanu vai izvairīšanos no tām, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir iegūta vai saņemta pirms, pēc vai šādu procedūru laikā.

24. pants

Dalībvalstis pieprasa iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, lai tās atturas no tādu darījumu izpildes, par kuriem tām ir informācija vai pastāv aizdomas, ka tie ir saistīti ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, līdz nav veikti nepieciešamie pasākumi saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu .

Saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var dot rīkojumu neveikt šo darījumu.

Ja pastāv aizdomas, ka darījuma nolūks ir nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana vai teroristu finansēšana un ja nav iespējams atteikties no darījuma vai ja līdz ar to varētu izjaukt centienus izsekot aizdomās turamo iespējamo nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas operācijas ieguvējus, attiecīgās iestādes un personas uzreiz pēc darījuma sniedz finanšu ziņu vākšanas vienībai nepieciešamo informāciju.

25. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 37. pantā uzskaitītās kompetentās iestādes nekavējoties informē finanšu ziņu vākšanas vienību, ja, veicot iestāžu un personu, uz kurām attiecas šī direktīva, pārbaudes vai jebkādā citā veidā, tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu .

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kurām, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, jāuzrauga fondu birža, valūtas un atvasināto finanšu instrumentu tirgus, informē finanšu ziņu vākšanas vienību, ja tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu .

26. pants

Šīs direktīvas 22. un 23. pantā minētās informācijas atklāšana, kas tiek veikta saskaņā ar 22. panta 1. punktā un 23. pantā paredzēto labas gribas aktu , ko veic iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, vai šādas iestādes vai personas darbinieks vai vadītājs, nav līgumā vai citā normatīvā, regulējošā vai administratīvā aktā noteiktu ierobežojumu neievērošana attiecībā uz informācijas izpaušanu un nerada jebkāda veida saistības šai iestādei vai personai, vai tās vadītājam, vai darbiniekiem.

27. pants

Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu no draudiem vai naidīgām darbībām tās iestādes vai personas, uz kurām attiecas šī direktīva, darbiniekus, kas ziņo iekšēji vai finanšu ziņu vākšanas vienībai par aizdomām par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu .

2. IEDAĻA

IZPAUŠANAS AIZLIEGUMS

28. pants

1.    Iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī to vadība un darbinieki nedrīkst izpaust attiecīgajam klientam vai trešai personai, ka ir sniegta informācija saskaņā ar 22. un 23. pantu vai tiek veikta vai var tikt veikta izmeklēšana saistībā ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu .

2.     Iepriekšējā punktā minētais aizliegums neattiecas uz informācijas nodošanu 37. pantā minētajām iestādēm, tostarp pašpārvaldes iestādēm, vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības mērķiem.

3.     Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai trešo valstu iestādēm, ja tās atbilst 11. panta 1. punkta nosacījumiem un pieder vienai grupai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (17) 2. panta 12. punkta nozīmē.

4.     Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) un b) apakšpunktos minētajām dalībvalstu vai trešo valstu, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, personām, ja attiecīgās personas savus profesionālos pienākumus veic kā darbinieki vai ne kā darbinieki, piederot pie tās pašas juridiskās personas vai arī darbojoties tīklā. Šī panta nozīmē ar tīklu ir domāta aptveroša struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība, kā arī kopīga atbilstības uzraudzība.

5.     Gadījumos, kas skar vienus un tos pašus klientus un darījumus, kuros piedalās divas vai vairākas iestādes vai personas, aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā kā arī 3. apakšpunkta a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu un personu savstarpēju informācijas apmaiņu, ja tās atrodas dalībvalstīs vai kādā trešā valstī, kur ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības un tām līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personu datu aizsardzību. Savstarpēji iegūto informāciju drīkst izmantot tikai nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai.

6.    Ja 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) un b) apakšpunktā minētās personas cenšas klientu atturēt no pretlikumīgas darbības, tas nav uzskatāms par informācijas nodošanu 1. punkta nozīmē.

7.     Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par gadījumiem, kad, viņuprāt, kāda trešā valsts atbilst 3., 4. vai 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

29. pants

Gadījumos, kad Komisija pieņem lēmumu saskaņā 40. panta 4. punktu, dalībvalstis aizliedz informācijas apmaiņu starp iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, un attiecīgās trešās valsts iestādēm un personām.

IV nodaļa

Reģistrācija un statistikas dati

30. pants

Dalībvalstis pieprasa iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī direktīva, saglabāt šādus dokumentus un informāciju, ko varētu izmantot, finanšu ziņu vākšanas vienībām vai kompetentajai iestādei izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem :

a)

klienta uzticamības pārbaudes procesa gadījumā — nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par periodu par vismaz pēdējiem pieciem gadiem pēc tam, kad attiecības ar to klientu ir izbeigušās;

b)

darījumu attiecību un darījumu gadījumā — pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras pieļauj tiesu procedūra saskaņā ar valsts tiesību aktiem, par periodu par vismaz pieciem gadiem, kas seko pēc darījuma izpildīšanas vai darījumu attiecību izbeigšanas.

31. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka kredītiestādēs un finanšu iestādēs, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī, ja tādas ir , to filiālēs vai trešā valstī esošos meitasuzņēmumos, kuru kontrolpakete ir to īpašumā, piemēro pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti šajā direktīvā, attiecībā uz klientu uzticamības pārbaudi un pienākumu veikt reģistrāciju.

Ja saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem šādu līdzvērtīgu pasākumu piemērošana nav atļauta, dalībvalstis nosaka, ka iesaistītās iestādes pienākums ir informēt par to attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

2.   Dalībvalstis un Komisija informē viena otru par gadījumiem, kad saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta 1. punkta 1. daļā paredzēto pasākumu piemērošana un ir jāveic koordinēta darbība, lai panāktu risinājumu .

3.     Dalībvalstis nosaka, ka gadījumos, kad 1. punkta 1. daļā minēto pasākumu piemērošana saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta, iestādēm jāveic papildu pasākumi, lai efektīvi ierobežotu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku.

32. pants

Dalībvalstis nosaka, ka to finanšu iestādes un kredītiestādes izveido sistēmu, kas tām ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz finanšu ziņu vākšanas vienības vai citas iestādes pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tām ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas darījumu attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo darījumu attiecību veidu.

33. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir spējīgas pārskatīt savu sistēmu efektivitāti cīņā pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un šim nolūkam izveido aptverošu statistiku par šādu sistēmu efektivitāti.

Šāda statistika obligāti aptver aizdomīgo darījumu skaitu, par kuriem ziņots finanšu ziņu vākšanas vienībai, pēc tam veiktos pasākumus un gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai pakļauto personu skaitu, par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas noziegumiem notiesāto personu skaitu un iesaldētā, aizturētā vai konfiscētā īpašuma apjomu.

Dalībvalstis nodrošina šo statistikas ziņojumu konsolidēta pārskata publicēšanu.

V nodaļa

Izpildes pasākumi

1. IEDAĻA

IEKŠĒJĀS PROCEDŪRAS, APMĀCĪBA UN ATGRIEZENISKĀ SAITE

34. pants

1.    Dalībvalstis nosaka, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, ievieš atbilstošus un piemērotus pasākumus un procedūras klientu uzticamības pārbaudei, ziņojumiem, reģistrācijai, iekšējai kontrolei, risku izvērtēšanai, risku vadībai, atbilstības pārvaldībai un saziņai, lai novērstu tādu darījumu īstenošanu, kuri ir saistīti ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai lai šādus darījumus aizkavētu.

2.     Dalībvalstis nosaka, ka iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, informē savas trešās valstīs esošās filiāles vai meitasuzņēmumus, ja tādi ir, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, par šādu kārtību un procedūrām.

35. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, veic atbilstošus pasākumus, lai iepazīstinātu attiecīgos darbiniekus ar noteikumiem, kas ir pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

Šādi pasākumi ietver attiecīgo darbinieku piedalīšanos īpašās mācību programmās, lai viņi iemācītos atpazīt iespējamos ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saistītus darījumus un zinātu, kā rīkoties šādos gadījumos.

Ja fiziska persona, kas ietilpst jebkurā no kategorijām, kuras minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, veic profesionālo darbību kā juridiskas personas darbinieks, šīs iedaļas noteikumi piemērojami šai juridiskajai personai, nevis fiziskajai personai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva, iegūst piekļuvi atjaunotai informācijai par nelikumīgi iegūtas naudas legalizētāju un teroristu finansētāju praksē izmantotajiem paņēmieniem un par pazīmēm, pēc kurām ir iespējams atpazīt aizdomīgus darījumus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.

2. IEDAĻA

PĀRRAUDZĪBA

36. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka licencē vai reģistrē valūtas maiņas punktus, trasta sabiedrības un pakalpojumu sniedzējus uzņēmumiem, kā arī licencē kazino, lai tie varētu darboties likumīgi. Neskarot Kopienas turpmākos tiesību aktus, dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumus, kas nodarbojas ar naudas pārskaitījumu darījumiem, licencē vai reģistrē, lai tie varētu darboties likumīgi.

2.   Dalībvalstis pieprasa kompetentajām valsts institūcijām atteikt 1. punktā minēto uzņēmumu licencēšanu vai reģistrāciju, ja personas, kuras vada vai vadīs šādu uzņēmumu komercdarbību, vai šādu uzņēmumu patiesie īpašnieki nav atbilstošas un piemērotas personas.

37. pants

1.   Dalībvalstis pieprasa kompetentajām institūcijām vismaz efektīvi pārraudzīt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas prasības ievēro tās iestādes un personas, uz kurām attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis rūpējas par to, lai kompetentām institūcijām būtu atbilstošas pilnvaras, tostarp iespēja pieprasīt visa veida informāciju , kas saistīta ar atbilstības uzraudzību un darbības pārbaudi, kā arī šo pienākumu veikšanai atbilstoši resursi.

3.     Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un kazino kompetentajām institūcijām ir lielākas uzraudzības pilnvaras, it īpaši tiesības veikt kontroles pasākumus uz vietas iestādēs.

4.     Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) līdz e) apakšpunktos minētajām fiziskajām un juridiskajām personām dalībvalstis var pieļaut, ka 1. punktā uzskaitītie uzdevumi tiek veikti, pamatojoties uz riska pakāpi.

5.     Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) līdz b) apakšpunktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām dalībvalstis var pieļaut, ka 1. punktā uzskaitītos uzdevumus veic pašpārvaldes iestādes, ja vien tās atbilst 2. punkta noteikumiem.

3. IEDAĻA

SADARBĪBA

38. pants

Komisija sniedz nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām Eiropas Savienības teritorijā.

4. IEDAĻA

SANKCIJAS

39. pants

1.     Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, uz kurām attiecas šī direktīva, var saukt pie atbildības par to noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti dalībvalstīs saskaņā ar šo direktīvu. Pārkāpumu gadījumā sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

2.     Neskarot dalībvalstu tiesības piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem rūpējas par to, lai gadījumā, ja netiek ievēroti noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pret kredītiestādēm un finanšu iestādēm var tikt uzsākti atbilstoši administratīvie pasākumi vai piemēroti administratīvie sodi. Dalībvalstis rūpējas par to, lai šie pasākumi būtu efektīvi, proporcionāli un preventīvi.

3.     Attiecībā uz juridiskām personām dalībvalstis nodrošina, ka tās var saukt pie atbildības par 1. punktā noteikto prettiesisko darbību veikšanu, kuras veiktas juridiskas vai fiziskas personas labā, darbojoties individuāli vai arī kā tāda daļa no juridiskās personas, kurai ir ievērojama ietekme šajā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

a)

tiesībām pārstāvēt juridisko personu; vai

b)

tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai arī

c)

kontroles tiesībām juridiskajā personā.

4.     Papildus 3. punktā paredzētajiem gadījumiem dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja nepietiekošas pārraudzības vai kontroles dēļ, ko veikusi kāda no 3. punktā minētajām personām, kādai no šīm personām pakļautai personai ir bijis iespējams veikt 1. punktā noteiktās prettiesiskās darbības kādas juridiskas personas labā.

VI nodaļa

Īstenošanas pasākumi

40. pants

1.   Lai nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanā varētu ņemt vērā tehnoloģiju attīstību un varētu nodrošināt vienotu šīs direktīvas piemērošanu, Komisija saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt šādus direktīvas īstenošanas pasākumus:

a)

definīciju, kuras ietvertas 3. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktā, kā arī 6., 7., 8., 9. un 10. punktā , tehnisko aspektu noskaidrošana;

b)

tehniska rakstura kritēriju izstrādāšana, lai noteiktu, vai situācija pārstāv zemu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riska pakāpi, kā noteikts 11. panta 2. un 5. punktā;

c)

tehniska rakstura kritēriju izstrādāšana, lai noteiktu, vai situācija pārstāv augstu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riska pakāpi, kā noteikts 13. pantā;

d)

noteikt tehniskos kritērijus jautājuma izvērtēšanai, vai saskaņā ar 2. panta 2. punktu ir pamats nepiemērot šo direktīvu noteiktām juridiskām vai fiziskām personām, kuras ar finanšu darījumiem nodarbojas reti vai arī ļoti ierobežotos apjomos.

2.     Jebkurā gadījumā Komisija apstiprina pirmos piemērošanas pasākumus, lai īstenotu 1. punkta b) un d) apakšpunktus sešu mēnešu laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža.

3.   Komisija 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta e) apakšpunktā, 7. panta b) apakšpunktā, 10. panta 1. punktā un 11. panta 5. punkta a) un d) apakšpunktā minētās summas saskaņā ar 41. panta 2. punktā noteikto procedūru pielāgo, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus, ekonomisko attīstību, kā arī izmaiņas starptautiskajos standartos.

4.   Komisija saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, ka trešā valsts neatbilst noteikumiem, kas ietverti 11. panta 1. vai 2. punktā, 28. panta 3., 4. vai 5. punktā vai pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šī panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai ka trešās valsts tiesību akti nepieļauj 31. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu.

41. pants

1.   Komisiju atbalsta Nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas komiteja, turpmāk “komiteja”.

2.   Ja tiek veikta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pants, ņemot vērā 8. panta noteikumus, ar nosacījumu, ka īstenošanas pasākumi, ko veic saskaņā ar šo procedūru, nemaina šīs direktīvas būtiskos noteikumus .

Laika periods, kas noteikts lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, tiks noteikts trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem tās reglamentu.

4.     Neierobežojot jau īstenotos piemērošanas pasākumus, šīs direktīvas īstenošana attiecībā uz tehnisko noteikumu pieņemšanu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar procedūru, uz kuru izdarīta atsauce 2. punktā, tiek pārtraukta četrus gadus pēc tam, kad šī direktīva stājusies spēkā. Ja saņemts Komisijas priekšlikums, Eiropas Parlaments un Padome var atjaunot šos noteikumus saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, un tādā gadījumā pārskata tos, pirms pagājis četru gadu periods.

VII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

42. pants

Divu gadu laikā pēc 45. pantā noteiktās pārņemšanas gala termiņa izbeigšanās un pēc vismaz trim sekojošiem ikgadējiem starplaikiem Komisija sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirmajā šādā ziņojumā Komisija iekļauj īpašu pētījumu par izturēšanos pret juristiem un citiem profesionālajiem darbiniekiem.

43. pants

Pirms ... (18), Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 3. panta 6. punktā minētajām robežvērtībām, sevišķu uzmanību pievēršot iespējai samazināt procentus no 25 % līdz 20 %, kas minēti 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā un b) apakšpunkta i) un iii) daļā, un kādas tam varētu būt sekas. Pamatojoties uz ziņojumu, Komisija var iesniegt priekšlikumu šīs direktīvas grozījumiem.

44. pants

Direktīva 91/308/EEK ir atcelta.

Atsauces uz atcelto direktīvu ir izveidotas kā atsauces uz šo direktīvu un tiek lasītas saskaņā ar korelācijas tabulu pielikumā.

45. pants

Līdz ...  (19) dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus šo savu tiesību aktu noteikumus un korelācijas tabulu starp šiem noteikumiem un šo direktīvu.

Dalībvalstīm pieņemot minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

46. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

47. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV C ...

(2)  OV C 40, 17.2.2005., 9. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija Nostāja.

(4)  OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).

(5)  OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2000/642/TI (2000. gada 17. oktobris) par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV, L 271, 24.10.2000., 4. lpp.).

(9)  OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

(10)  OV L 126, 26.5.2000, 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).

(11)  OV L 345, 19.12.2002, 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(12)  OV L 145, 30.4.2004, 1. lpp.

(13)  OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

(14)  OV L 351, 29.12.1998, 1. lpp.

(15)  OV C 316, 27.11.1995, 48. lpp.

(16)  OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

(17)  OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(18)  60 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā.

(19)   24 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā.

PIELIKUMS

KORELĀCIJU TABULA

Šī direktīva

Direktīva 91/308/EEK

1. panta 1. punkts

2. pants

1. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts

1. panta C daļa

1. panta 3. līdz 4. punkts

-

2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

2.a panta 1. punkts

2. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

2.a panta 2. punkts

2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) līdz f) apakšpunkti

2.a panta 3. līdz 7. punkts

2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta c) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkts

-

3. panta 1. punkts

1. panta A daļa

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1. panta B daļas 1. punkts

3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1. panta B daļas 2. punkts

3. panta 2. punkta c) apakšpunkts

1. panta B daļas 3. punkts

3. panta 2. punkta d) apakšpunkts

1. panta B daļas 4. punkts

3. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

3. panta 2. punkta f) apakšpunkts

1. panta B daļas 2. daļa

3. panta 3. apakšpunkts

1. panta D daļa

3. panta 4. apakšpunkts

1. panta E daļas pirmā daļa

3. panta 5. apakšpunkts

1. panta E daļas otrā daļa

3. panta 5. apakšpunkta a) apakšpunkts

-

3. panta 5. apakšpunkta b) apakšpunkts

1. panta E daļas pirmais ievilkums

3. panta 5. apakšpunkta c) apakšpunkts

1. panta E daļas otrais ievilkums

3. panta 5. apakšpunkta d) apakšpunkts

1. panta E daļas trešais ievilkums

3. panta 5. apakšpunkta e) apakšpunkts

1. panta E daļas ceturtais ievilkums

3. panta 5. apakšpunkta f) apakšpunkts

1. panta E daļas piektais ievilkums un 3. daļa

3. panta 6. apakšpunkts

-

3. panta 7. apakšpunkts

-

3. panta 8. apakšpunkts

-

3. panta 9. apakšpunkts

-

3. panta 10. apakšpunkts

-

4. pants

-

5. pants

15. pants

6. pants

-

7. panta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkts

7. panta b) apakšpunkts

3. panta 2. punkts

7. panta c) apakšpunkts

3. panta 8. punkts

7. panta d) apakšpunkts

3. panta 7. punkts

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkts

8. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts

-

8. panta 2. punkts

-

9. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

9. panta 2. līdz 6. punkts

-

10. pants

3. panta 5. un 6. punkts

11. panta 1. punkts

3. panta 9. punkts

11. panta 2. līdz 4. punkts

-

11. panta 5. punkta a) apakšpunkts

3. panta 3. punkts

11. panta 5. punkta b) apakšpunkts

3. panta 4. punkts

11. panta 5. punkta c) apakšpunkts

3. panta 4. punkts

11. panta 5. punkta d) apakšpunkts

-

12. pants

-

13. panta 1. un 2. punkts

3. panta 11. punkts

13. panta 3. un 4. punkts

-

13. panta 5. un 6. punkts

-

14. pants

-

15. pants

-

16. pants

-

17. pants

-

18. pants

-

19. pants

-

20. pants

5. pants

21. pants

-

22. pants

6. panta 1. un 2. punkts

23. pants

6. panta 3. punkts

24. pants

7. pants

25. pants

10. pants

26. pants

9. pants

27. pants

-

28. panta 1.punkts

8. panta 1. punkts

28. panta 2. līdz 7. punkts

-

29. pants

-

30. panta a) apakšpunkts

4. panta pirmais ievilkums

30. panta b) apakšpunkts

4. panta otrais ievilkums

31. pants

-

32. pants

-

33. pants

-

34. pants

11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

35. panta 1. punkta pirmā daļa

11. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums

35. panta 1. punkta otrā daļa

11. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais teikums

35. panta 1. punkta trešā daļa

11. panta 1. punkta otrā daļa

35. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

35. panta 3. punkts

-

36. pants

-

37. pants

-

38. pants

-

39. pants

14. pants

40. pants

-

41. pants

-

42. pants

17. pants

43. pants

-

44. pants

-

45. pants

16. pants

P6_TA(2005)0199

Darbības programmas dzimumu līdztiesības jomā ***I

Eiropas Parlameta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 848/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (KOM(2004)0551 — C6-0107/2004 — 2004/0194(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0551) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 13. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0107/2004),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0132/2005),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzskata, ka Komisijas priekšlikuma finanšu pārskats ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānu 3. izdevumu kategorijas maksimālo robežu, neierobežojot citas politikas;

4.

prasa, lai Komisija jaunajā finanšu plānā, proti, finanšu plānā 2007. - 2013. gadam nepārprotami paredz budžetā atbilstīgu finansējumu programmai, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001. - 2005.g.) (2), kā arī Kopienas rīcības programmai, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (3);

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.

(3)  OV L 157, 30.4.2004., 18. lpp.

P6_TA(2005)0200

Mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu un Padomes Direktīvas 70/156/EEK grozīšanu (KOM(2003)0586 — C5-0473/2003 — 2003/0226(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0586) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C5-0473/2003),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0053/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2003)0226

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/.../EK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu un Padomes Direktīvas 70/156/EEK grozīšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pēdējos gados arvien vairāk izmanto sistēmas, kas nodrošina mehānisko transportlīdzekļu papildu frontālo aizsardzību. Dažas no šīm sistēmām sadursmes gadījumā rada risku gājēju un citu satiksmes dalībnieku drošībai. Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību pret šādiem riskiem.

(2)

Frontālās aizsardzības sistēmas var būt transportlīdzekļa sākotnējā aprīkojumā vai tās var tirgot kā atsevišķas tehniskas vienības. Ir jāsaskaņo tehniskās prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmām, ar kurām transportlīdzekli varētu aprīkot, lai izvairītos no tādu prasību pieņemšanas, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīgas, un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šo pašu iemeslu dēļ ir jāsaskaņo tehniskās prasības attiecībā uz frontālo aizsardzības sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvas 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3) nozīmē.

(3)

Nepieciešams kontrolēt frontālo aizsardzības sistēmu izmantošanu un noteikt testu, konstrukcijas un uzstādīšanas prasības, kādām jāatbilst jebkurai frontālās aizsardzības sistēmai, kas vai nu piegādāta kā sākotnējais transportlīdzekļa aprīkojums vai laista tirgū kā atsevišķa tehniska vienība. Testiem būtu jāizvirza prasība, lai frontālās aizsardzības sistēmas ir konstruētas tādā veidā, kas uzlabo gājēju drošību un mazina ievainojumu skaitu .

(4)

Šīs prasības būtu arī jāskata gājēju un citu viegli ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzības kontekstā un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/102/EK (2003. gada 17. novembris) par gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā un par Padomes Direktīvas 70/156/EEK (4) grozījumiem. Šī direktīva ir jāpārskata, pamatojoties uz pētījumiem un pieredzi, kas gūta pirmajos četros tās piemērošanas gados.

(5)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai un pielāgošanai zinātnes un tehnikas attīstībai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(6)

Šī direktīva ir viena no atsevišķajām direktīvām saistībā ar Direktīvā 70/156/EEK noteikto EK tipa apstiprinājuma procedūru.

(7)

Komisijai būtu jāuzrauga šīs direktīvas ietekme un jāsagatavo ziņojums par to Padomei un Eiropas Parlamentam. Ja uzskata par nepieciešamu vēl vairāk uzlabot gājēju aizsardzību, Komisijai ir jāizstrādā priekšlikumi par šīs direktīvas grozījumiem atbilstoši tehnikas attīstībai.

(8)

Tomēr atzīst, ka dažiem transportlīdzekļiem, kas ir ietverti šīs direktīvas darbības jomā, un kam var uzstādīt frontālās aizsardzības sistēmas, nevarēs piemērot Direktīvu 2003/102/EK. Uzskata, ka šiem transportlīdzekļiem var būt tehniski neizpildāmas direktīvā noteiktās kāju formas testa prasības,. Lai veicinātu gājēju drošības uzlabošanu attiecībā uz galvas traumām, varētu būt nepieciešams izstrādāt alternatīvus kāju formas testu noteikumus, lai tos piemērotu tikai šiem transportlīdzekļiem, vienlaicīgi nodrošinot to, ka frontālo aizsardzības sistēmu uzstādīšana nepaaugstina gājēju vai citu viegli ievainojamu satiksmes dalībnieku risku gūt kāju traumas.

(9)

Dalībvalstis katra atsevišķi nespēj pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku drošību, un ierosinātās rīcības mēroga un seku dēļ tos var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(10)

Šī direktīva ietilpst Eiropas ceļu satiksmes drošības rīcības programmā, un to var papildināt ar dalībvalstu pasākumiem, lai aizliegtu vai ierobežotu tādu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu, kas jau bija pārdošanā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(11)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 70/156/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot gājēju un transportlīdzekļu drošību, izmantojot pasīvos pasākumus. Tā nosaka tehniskās prasības to transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam, kuru frontālās aizsardzības sistēmas piegādātas kā sākotnējais transportlīdzekļa aprīkojums vai kā atsevišķa tehniska vienība.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš M1 kategorijas mehānisks transportlīdzeklis, kas noteikts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un II pielikumā un kura pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un jebkurš N1 kategorijas transportlīdzeklis, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un II pielikumā;

2)

“atsevišķa tehniska vienība” ir jebkura Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā noteikta ierīce, ko paredzēts uzstādīt vai izmantot uz viena vai vairāku tipu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ietilpst M1 un N1 kategorijā (līdz 3,5 tonnām).

3. pants

Noteikumi par tipa apstiprinājumu

1.   No ... (6) attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekli, kas aprīkots ar frontālās aizsardzības sistēmu, kura atbilst I un II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar frontālās aizsardzības sistēmām, nedrīkst:

a)

atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu;

b)

aizliegt reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

2.   No ... (6) attiecībā uz jauna tipa frontālās aizsardzības sistēmu, kura ir pieejama kā atsevišķa tehniska vienība un kura atbilst I un II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis nedrīkst:

a)

atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu;

b)

aizliegt pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

3.   No ... (7) attiecībā uz tāda tipa transportlīdzekli, kas aprīkots ar frontālās aizsardzības sistēmu, vai tāda tipa frontālās aizsardzības sistēmu, kura piegādāta kā atsevišķa tehniska vienība un kura neatbilst I un II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis atsakās piešķirt EK vai dalībvalsts tipa apstiprinājumu.

4.   No ... (8) attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst šīs direktīvas I un II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar frontālās aizsardzības sistēmām:

a)

uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK noteikumiem, vairs nav derīgi minētās direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmē,

b)

atsaka to jauno transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā, kuriem saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK nav pievienots atbilstības sertifikāts.

5.   No ... (8) šīs direktīvas I un II pielikumā noteiktās prasības par frontālās aizsardzības sistēmām, kas pieejamas kā atsevišķas tehniskas vienības, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

4. pants

Īstenošanas pasākumi un grozījumi

1.   Sīki izstrādātas tehniskas prasības saistībā ar šīs direktīvas I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem testa noteikumiem pieņem Komisija, kurai palīdz saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. panta 1. punktu izveidotā komiteja, ievērojot minētās direktīvas 13. panta 3. punktā minēto procedūru.

2.   Grozījumus, kas vajadzīgi šīs direktīvas pielāgošanai, pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantu.

5. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā ... (9), ņemot vērā tehnikas attīstību un pieredzi, Komisija pārskata šīs direktīvas tehniskos noteikumus un it īpaši nosacījumus, kas nosaka testa “Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu” nepieciešamību, testa “Pieaugušā galvas forma pret frontālo aizsardzības sistēmu” iekļaušanu un specifikāciju testam “Bērna galvas forma pret frontālo aizsardzības sistēmu”. Par šīs pārskatīšanas rezultātiem Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc pārskatīšanas uzskata par vajadzīgu pielāgot šīs direktīvas tehniskos noteikumus, šādus pielāgojumus var veikt saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā.

6. pants

Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

Direktīvas 70/156/EEK I, III, IV, un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

7. pants

Pārņemšana

1.   Līdz ... (10) dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmus šos noteikumus.

Tās piemēro minētos pasākumus no ... (10).

Dalībvalstīm pieņemot minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Atsevišķas tehniskas vienības

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu kompetenci aizliegt vai ierobežot to frontālo aizsardzības sistēmu izmantošanu, kuras bija laistas tirgū kā atsevišķas tehniskas vienības pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

10. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)   OV C 112, 30.4.2004., 18. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija Nostāja.

(3)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/104/EK (OV L 337, 13.11.2004., 13. lpp. ).

(4)  OV L 321, 6.12.2003., 15. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)   Deviņi mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas.

(7)   Divpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas.

(8)   Astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas.

(9)  Četrus gadus un deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas publicēšanas.

(10)   Deviņi mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas.

PIELIKUMI

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums

Tehniskie noteikumi

II pielikums

Administratīvie noteikumi

1. papildinājums: Informācijas dokuments (transportlīdzeklis)

2. papildinājums: Informācijas dokuments (atsevišķa tehniska vienība)

3. papildinājums: Tipa apstiprinājuma sertifikāts (transportlīdzeklis)

4. papildinājums: Tipa apstiprinājuma sertifikāts (atsevišķa tehniska vienība)

5. papildinājums: EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs

III pielikums

Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

I PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI

1.   DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.

1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir to mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas A statņu priekšgalā neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

konstrukcija,

galvenie izmēri,

transportlīdzekļa ārējās virsmas materiāli,

sastāvdaļu izvietojums (ārējs vai iekšējs),

frontālās aizsardzības sistēmas piestiprināšanas veids,

ciktāl tie var ietekmēt šajā direktīvā noteikto triecientestu rezultātu ticamību.

Lai frontālās aizsardzības sistēma varētu iegūt tipa apstiprinājumu kā atsevišķa tehniska vienība, jebkuru atsauci uz transportlīdzekli var uztvert kā atsauci uz korpusu, uz kura ir uzstādīta testēšanai pakļaujamā sistēma un kuru ir paredzēts izmantot kā tā konkrētā transportlīdzekļa tipa priekšgala ārējo gabarītu aizstājēju, attiecībā uz kuru šī sistēma iegūst tipa apstiprinājumu .

1.2.   “Normālais braukšanas stāvoklis” ir stāvoklis kādā atrodas transportlīdzeklis, kad tas ir novietots uz zemes darba kārtībā, tā riepas ir piepumpētas līdz atbilstošajam spiedienam, priekšējie riteņi ir pagriezti virzienā taisni uz priekšu, visu transportlīdzekļa izmantošanai nepieciešamo šķidrumu tilpums ir uzpildīts līdz maksimumam, tam ir viss standarta aprīkojums, ko nodrošina transportlīdzekļa ražotājs, uz vadītāja sēdekļa un uz priekšējā pasažiera sēdekļa katra atsevišķi novietota 75 kg smaga masa, tā balstiekārta ir noregulēta braukšanai ar ātrumu 40 vai 35 km/h standarta braukšanas stāvoklī, kā noteicis ražotājs (īpaši transportlīdzekļiem ar aktīvu balstiekārtu vai ar automātiskās regulēšanas ierīci).

1.3.   “Ārējā virsma” ir transportlīdzekļa ārpuse uz priekšu no A statņiem, kas ietver motora pārsegu, spārnus, lukturus un gaismas signalizācijas ierīces, kā arī redzamus stiprinājumus.

1.4.   “Izliekuma rādiuss” ir attiecīgās daļas izliekumam visprecīzāk atbilstošās riņķa līnijas loka rādiuss.

1.5.   Transportlīdzekļa “galējā ārmala” attiecībā uz transportlīdzekļa abām pusēm ir plakne, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, sakrītot ar tā sānu ārējo malu, un attiecībā uz priekšējo un aizmugurējo malu transportlīdzekļa perpendikulārā šķērsplakne sakrīt ar tā priekšas un aizmugures malu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

riepas netālu no vietas, kur tās saskaras ar zemi, un riepu spiediena mērītāju savienojumi;

jebkuras pretslīdēšanas ierīces, kas var būt uzliktas riteņiem;

atpakaļskata spoguļi;

pagrieziena rādītāji sānos, ārējo kontūru gabarītlukturi, priekšējie un aizmugurējie gabarītu (sānu) lukturi, kā arī stāvgaismas lukturi;

attiecībā uz priekšas un aizmugures malām — daļas, kas uzstādītas uz buferiem, jūgierīcēm un izpūtējiem.

1.6.   “Buferis” ir transportlīdzekļa priekšdaļas ārējā apakšējā konstrukcija atbilstoši tipa apstiprinājumam. Tas ietver visas transportlīdzekļa konstrukcijas, kas ir paredzētas šī transportlīdzekļa aizsardzībai sadursmes gadījumā maza ātrumā ar citu transportlīdzekli, kā arī visas piemērotās konstrukcijas, piemēram, tam piestiprinātās valsts numura zīmes. Tas neietver aprīkojumu, kas ir uzmontēts transportlīdzeklim pēc tipa apstiprinājuma un paredzēts sniegt tam papildus frontālo aizsardzību.

1.7.   “Frontālās aizsardzības sistēma” ir atsevišķa konstrukcija vai konstrukcijas, piemēram, aizsargrežģis, vai papildus buferis, kas ir paredzēts transportlīdzekļa ārējās virsmas, virs un/vai zem standarta aprīkojuma bufera aizsargāšanai gadījumā, ja notiktu sadursme ar kādu priekšmetu. Šajā definīcijā nav ietvertas konstrukcijas, kuru svars nepārsniedz 0,5 kg un kuras ir paredzētas tikai lukturu aizsardzībai.

1.8.    “Motora pārsega priekšējās malas atskaites līnija” ir saskares punktu veidota līnija starp 1000 mm garu nogriezni un motora pārsega priekšējo virsmu, kad nogrieznis, kas atrodas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei un ir par 50° atliekts atpakaļ, un kad tā apakšējā daļa ir 600 mm virs zemes, pārvieto gar motora pārsega priekšējo daļu, saglabājot saskari ar to. Transportlīdzekļiem, kuru motora pārsega priekšējā virsma ir atliekta par 50°, tā lai nogrieznis veidotu nevis vienu saskari, bet gan nepārtrauktu saskari vai vairākus saskares punktus, atskaites līniju nosaka, kad tās nogrieznis ir par 40°atliekts atpakaļ. Šādas formas transportlīdzekļiem, kuriem nogriežņa apakšējā daļa veido pirmo saskari, šajā sāniskā stāvoklī, šī saskare tiek uzskatīta par motora pārsega priekšējās malas atskaites līniju. Šīs formas transportlīdzekļiem, kuru nogriežņa gals veido pirmo saskari, 1.14. punktā noteiktā ģeometriskā izliekuma vieta šajā sāniskā stāvoklī veido motora pārsega atskaites līniju.

Šajā direktīvā uz bufera galējo malu attiecas tas pats, kas uz motora pārsega ārējo malu, ja šīs procedūras laikā tā saskaras ar nogriezni.

1.9.   “Frontālas aizsardzības sistēmas augšējā atskaites līnija” ir līnija, kas nosaka maksimālo augstumu nozīmīgiem punktiem gājēja saskarē ar frontālās aizsardzības sistēmas vai transportlīdzekļa. To definē kā augšējo saskares punktu veidoto līniju starp 700 mm garu nogriezni un frontālās aizsardzības sistēmu vai transportlīdzekļa priekšdaļu (atkarībā no tā, ar ko notiek saskare), kad nogriezni, kas atrodas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei un ir par 20° atliekta atpakaļ, pārvieto gar transportlīdzekļa priekšdaļu, vienlaicīgi saglabājot tās saskari ar zemi un frontālās aizsardzības sistēmas vai transportlīdzekļa virsmu.

1.10.   “Frontālas aizsardzības sistēmas apakšējā atskaites līnija” ir līnija, kas nosaka zemāko augstumu nozīmīgiem punktiem gājēja saskarē ar frontālās aizsardzības sistēmu vai transportlīdzekli. To definē kā apakšējo saskares punktu veidoto līniju starp 700 mm garu nogriezni un frontālās aizsardzības sistēmu vai transportlīdzekļa priekšdaļu, kad nogriezni, kas atrodas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei un ir par 25° noliekta uz priekšu, pārvieto gar transportlīdzekļa priekšdaļu, vienlaicīgi saglabājot tās saskari ar zemi un frontālās aizsardzības sistēmas vai transportlīdzekļa virsmu.

1.11.   “Frontālās aizsardzības sistēmas augšējais augstums” ir vertikālais attālums no zemes līdz 1.9. punktā definētajai frontālās aizsardzības sistēmas augšējai atskaites līnijai, kad transportlīdzeklis ir novietots normālā braukšanas stāvoklī.

1.12.   “Frontālās aizsardzības sistēmas apakšējais augstums” ir vertikālais attālums no zemes līdz 1.10. punktā definētajai frontālās aizsardzības sistēmas apakšējai atskaites līnijai, kad transportlīdzeklis ir novietots normālā braukšanas stāvoklī.

1.13.   “Izpildes kritēriju attiecībā uz galvu (HPC)” aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur “a” ir galvas gravitācijas centra galīgais paātrinājums (m/s2) kā “g” daudzkārtnis, ko reģistrē attiecībā pret laiku un filtrē 1000 Hz kanāla frekvences klasē; t1 un t2 ir divi laika brīži, kas definē sākumu un beigas attiecīgajam [galvas saskares] reģistrācijas periodam, kurā HPC vērtība ir maksimāla starp saskares pirmo un pēdējo brīdi. HPC vērtības, kam laika intervāls (t1 — t2) ir lielāks par 15 ms, maksimālās vērtības aprēķinos neņem vērā.

1.14.    “1000 mm ģeometriskā izliekuma vieta” ir līnija, ko raksturo ar 1000 mm garas lokanas lentes vienu galu uz priekšējās augšējās virsmas, kad lenti turot automašīnas vertikālajā gareniskajā plaknē, to pārvieto gar motora pārsegu un frontālo aizsardzības sistēmu. Lenti tur nostieptā stāvoklī visas darbības laikā, vienam galam saskaroties ar zemi vertikāli zem bufera priekšpuses virsmas un otram galam saskaroties ar priekšējo augšējo virsmu. Transportlīdzeklis ir novietots normālā braukšanas pozīcijā.

1.15.    “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās daļas atskaites līnija” ir saskares punktu veidota līnija starp 1000 mm garu nogriezni un frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo virsmu, kad nogrieznis, kas atrodas paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei un ir par 50° atliekts atpakaļ, un kad tā apakšējā daļa ir 600 mm virs zemes, pārvieto gar frontālas aizsardzības sistēmas priekšējo daļu, saglabājot saskari ar to. Transportlīdzekļiem, kuru frontālā aizsardzības sistēmas virsma ir ieliekta par 50°, tā lai taisnā mala veidotu nevis vienu saskari, bet gan nepārtrauktu saskari vai vairākus saskares punktus, atskaites līniju nosaka, kad tās taisnā mala ir par 40°atliekta atpakaļ.

2.   KONSTRUKCIJAS UN UZSTĀDĪŠANAS NOTEIKUMI

2.1.   Frontālās aizsardzības sistēmas

Turpmākās prasības tiek vienlīdz piemērotas priekšējās aizsardzības sistēmām, kas tiek piegādātas jau uzmontētas jaunajiem transporta līdzekļiem, un priekšējās aizsardzības sistēmām, ko piegādā kā atsevišķas tehniskas vienības uzstādīšanai uz noteiktiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, vienojoties ar attiecīgo apstiprinājuma iestādi, šīs direktīvas trešajā iedaļā ietvertās prasības var uzskatīt par izpildītām, ja tiek veikta jebkāda frontālo aizsardzības sistēmu līdzīga pārbaude saskaņā ar citas tipa apstiprinājuma direktīvas prasībām.

2.1.1.   Priekšējās aizsardzības sistēmu sastāvdaļas tiek tā veidotas, lai visām nelokāmām virsmām, ar kurām var būt saskare 100 mm laukā, minimālais deformācijas rādiuss ir 5 mm.

2.1.2.   Frontālās aizsardzības sistēmas kopējā masa, ieskaitot visus balsteņus un stiprinājumus, nepārsniedz 1,2 % no tā transportlīdzekļa masas, kuram tā ir projektēta, taču ne vairāk kā 18 kg.

2.1.3.   Frontālās aizsardzības sistēmas augstums, kad tā ir uzmontēta transportlīdzeklim, jebkurā punktā ir ne vairāk kā 50 mm augstāks par motora pārsega priekšējās malas atskaites līniju, kā tas ir noteikts 1.8. punktā, ko mēra transportlīdzekļa gareniskajā vertikālajā plaknē caur šo punktu.

2.1.4.   Frontālās aizsardzības sistēma nepārsniedz tā transportlīdzekļa platuma, kurā tā ir uzstādīta. Ja frontālās aizsardzības sistēmas kopējais platums ir vairāk nekā 75 % no transportlīdzekļa platuma, sistēmas galus pavērš pret iekšējo virsmu, lai mazinātu aizķeršanās risku. Uzskata, ka šī prasība ir ievērota, ja buferis ir padziļinājumā vai iebūvēts virsbūvē, vai sistēmas gals ir vērsts uz iekšu tā, lai tam nevarētu pieskarties ar 100 mm sfēru, un atstarpe starp sistēmas galu un virsbūvi nepārsniedz 20 mm.

2.1.5.   Ievērojot 2.1.4. punktu, atstarpe starp frontālās aizsardzības sistēmas sastāvdaļām un zem tā esošo ārējo virsmu nepārsniedz 80 mm. Virsbūves vispārējās kontūras vietēja rakstura pārtraukumus (piem., caurumi režģos, gaisa ieplūdes) neņem vērā.

2.1.6.   Jebkurā transportlīdzekļa sānu stāvoklī , lai saglabātu ieguvumus no transportlīdzekļa bufera, gareniskais attālums starp visizvirzītāko bufera daļu un visizvirzītāko frontālās aizsardzības sistēmas daļu nepārsniedz 50 mm.

2.1.7.   Frontālās aizsardzības sistēma nedrīkst ievērojami samazināt bufera efektivitāti. Uzskata, ka šī prasība ir ievērota, ja ir ne vairāk kā divas frontālās aizsardzības sistēmas vertikālas daļas un nav horizontālu daļu, kas sniedzas pāri buferim.

2.1.8.   Frontālās aizsardzības sistēmas nav vertikāli izliektas uz priekšu. Frontālo aizsardzības sistēmu augšējās daļas nav pagarinātas uz augšu vai uz aizmuguri (virzienā uz priekšējo stiklu) vairāk kā 50 mm no transportlīdzekļa motora pārsega priekšējās malas atskaites līnija , kā tas noteikts 1.8. punktā, kad priekšējā aizsardzības sistēma ir noņemta. Katrs mērījuma punkts tiek noteikts uz transportlīdzekļa gareniskās vertikālās plaknes caur šo punktu.

2.1.9.    Atbilstība citām transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma direktīvu prasībām, uzmontējot frontālo aizsardzības sistēmu, netiek mainītas.

2.2.   Frontālās aizsardzības sistēmas kā atsevišķas tehniskas vienības nedrīkst izplatīt, ne arī piedāvāt tirdzniecībā vai pārdot, ja tām nav pievienots to transportlīdzekļu tipu saraksts, kuru frontālās aizsardzības sistēmas ir saņēmušas tipa apstiprinājumu, un skaidras montāžas instrukcijas. Montāžas instrukcijas ietver īpašus uzstādīšanas noteikumus, ietverot piestiprināšanas veidus tiem transportlīdzekļiem, kuriem tās ir apstiprinātas, un, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātās sastāvdaļas uz šiem transportlīdzekļiem tiek uzmontētas tādā veidā, kas atbilst attiecīgajiem 2.1. punktā minētajiem noteikumiem .

3.   TESTA NOTEIKUMI

3.1.    Frontālās aizsardzības sistēmām, lai tās tiktu apstiprinātas, ir jāiztur šādi testi.

3.1.1.   Apakšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu. Testu veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Maksimālais dinamiskais ceļgala saliekuma leņķis nepārsniedz 21,0 °, maksimālā dinamiskā ceļgala nobīde nepārsniedz 6,0 mm, un paātrinājums stilba kaula augšējā galā nepārsniedz 200 g.

3.1.1.1.    Neatkarīgi no tā, vai frontālās aizsardzības sistēmas apstiprina kā atsevišķas tehniskas vienības izmantošanai tikai uz noteiktiem transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 2,5 tonnas un kuri ir saņēmuši tipa apstiprinājumu pirms 2005. gada 1. oktobra, vai uz transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 2,5 tonnas, 3.1.1. punktā minētos noteikumus vai aizvietot ar 3.1.1.1.1. punktā vai 3.1.1.1.2. punktā minētajiem noteikumiem.

3.1.1.1.1.    Šo testu veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Maksimālais dinamiskais ceļgala ieliekuma leņķis nedrīkst pārsniegt 26,0 °, maksimālā dinamiskā ceļgala nobīde nepārsniedz 7,5 mm, un paātrinājums stilba kaula augšējā galā nepārsniedz 250 g.

3.1.1.1.2.    Testus veic uz transportlīdzekļiem ar frontālās aizsardzības sistēmu un bez tās, ar trieciena ātrumu 40 km/h. Abus šos testus veic vienādās vietās, kā to ir noteikusi attiecīgā testa iestāde. Piefiksē ceļgala ieliekuma leņķa un dinamiskās ceļgala nobīdes maksimālos rādītājus, kā arī paātrinājuma stilba kaula augšējā galā rādītājus. Katrā gadījumā to transportlīdzekļu, kas ir aprīkoti ar frontālās aizsardzības sistēmu, rādītāji nepārsniedz 90% no to transportlīdzekļu rādītājiem, kas nav aprīkoti ar šo sistēmu.

3.1.1.2.    Ja augšējās frontālās aizsardzības sistēmas augstums pārsniedz 500 mm šo testu aizstāj ar testu “Augšējās kājas forma pret frontālo aizsardzības sistēmu”, kā noteikts 3.1.2. punktā.

3.1.2.   Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu: Šo testu veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Tūlītēja trieciena spēka summa attiecībā pret laiku nepārsniedz 7,5 kN un lieces moments uz triecienelementu nepārsniedz 510 Nm .

Testu “Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu” veic, ja frontālās aizsardzības sistēmas bufera apakšējais augstums testa stāvoklī ir vairāk nekā 500 mm.

3.1.2.1.    Neatkarīgi no tā vai frontālās aizsardzības sistēmas apstiprina kā atsevišķas tehniskas vienības izmantošanai tikai uz noteiktiem transporta līdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 2.5 tonnas, un kuri saņēmuši tipa apstiprinājumu pirms 2005. gada 1. oktobra, vai arī uz transportlīdzekļa, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 2,5 tonnas, 3.1.1. punktā minētos noteikumus vai aizvietot ar 3.1.1.1.1. punktā vai 3.1.1.1.2. punktā minētajiem noteikumiem.

3.1.2.1.1.    Šo testu veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Tūlītējā trieciena spēka summa attiecībā pret laiku nedrīkst pārsniegt 9.4 kN un lieces moments uz triecienelementu nedrīkst pārsniegt 640 Nm.

3.1.2.1.2.    Testus veic uz transportlīdzekļiem ar frontālās aizsardzības sistēmu un bez tās, ar trieciena ātrumu 40 km/h. Abus šos testus veic vienādās vietās, kā to ir noteikusi attiecīgā testa iestāde. Piefiksē ceļgala ieliekuma leņķa un dinamiskās ceļgala nobīdes maksimālos rādītājus, kā arī paātrinājuma stilba kaula augšējā galā rādītājus. Katrā gadījumā to transportlīdzekļu, kas ir aprīkoti ar frontālās aizsardzības sistēmu, rādītāji nepārsniedz 90% no to transportlīdzekļu rādītājiem, kas nav aprīkoti ar šo sistēmu.

3.1.2.2.    Ja apakšējās frontālās aizsardzības sistēmas augstums ir mazāks nekā 500 mm, šo testu nevajag veikt.

3.1.3.   Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo malu . Šo testu veic ar trieciena ātrumu līdz 40 km/h. Trieciena spēku tūlītējai summai attiecībā pret laiku, pret triecienelementa augšu un apakšu nevajadzētu pārsniegt iespējamo mērķvērtību 5,0 kN un lieces momentam pret triecienelementu nevajadzētu pārsniegt iespējamo mērķvērtību 300 Nm. Abus rezultātus reģistrē vienīgi uzraudzības nolūkos.

3.1.4.   Bērna/ neliela pieaugušā galvas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu. Šo testu veic ar trieciena ātrumu 35 km/h, kā triecienelementu izmantojot 3,5 kg smagu bērna / neliela pieaugušā galvas formu. Izpildes kritērijs attiecībā uz galvas formu (HPC), ko aprēķina no akselerometra iegūtajām laika līknēm, saskaņā ar 1.13. punktu nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt 1000.

II PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TIPA APSTIPRINĀJUMU

1.   EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

1.1.   EK tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz transportlīdzeklim uzstādīto frontālās aizsardzības sistēmu

1.1.1.   Tā informatīvā dokumenta paraugs, kas ir vajadzīgs saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 1. punktu, ir dots 1. papildinājumā.

1.1.2.   Par tipa apstiprināšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam jāiesniedz ar frontālās aizsardzības sistēmu aprīkota transportlīdzekļa tā tipa paraugs, kuram tiek prasīts tipa apstiprinājums. Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz arī atsevišķas daļas vai materiālu paraugus.

1.2.   EK tipa apstiprinājuma pieteikums attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmām, kuras uzskata par atsevišķām tehniskām vienībām

1.2.1.   Tā informatīvā dokumenta paraugs, kas ir vajadzīgs saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu, ir dots 2. papildinājumā.

1.2.2.   Apstiprināmās frontālās aizsardzības sistēmas tipa vienu paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testiem. Ja dienests to uzskata par vajadzīgu, tas var pieprasīt papildu paraugus. Paraugus skaidri un neizdzēšami marķē ar pieteikuma iesniedzēja komercnosaukumu vai tirdzniecības marku un tipa nosaukumu. Paredz arī obligāti norādīt EK tipa apstiprinājuma zīmi.

2.   EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA

2.1.   EK tipa apstiprinājuma sertifikātu paraugi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 4. panta 4. punktu ir noteikti:

attiecībā uz 1.1. punktā minētajiem pieteikumiem — 3. papildinājumā,

attiecībā uz 1.2. punktā minētajiem pieteikumiem — 4. papildinājumā.

3.   EK TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪME

3.1.   Uz katras frontālās aizsardzības sistēmas, kas atbilst saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātam tipam, ir EK tipa apstiprinājuma zīme.

3.2.   Šo zīmi veido šādi elementi:

3.2.1.   taisnstūris, kurā ir mazais “e” burts, kam seko tās dalībvalsts pazīšanas numurs vai burti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu:

1

Vācijai,

2

Francijai,

3

Itālijai,

4

Nīderlandei,

5

Zviedrijai,

6

Beļģijai,

9

Spānijai,

11

Apvienotajai Karalistei,

12

Austrijai,

13

Luksemburgai,

17

Somijai,

18

Dānijai,

21

Portugālei,

23

Grieķijai,

IRL

Īrijai,

nn

Kiprai,

nn

Čehijas Republikai,

nn

Igaunijai,

nn

Ungārijai,

nn

Latvijai,

nn

Lietuvai,

nn

Maltai,

nn

Polijai,

nn

Slovākijas Republikai,

nn

Slovēnijai.

3.2.2.   netālu no taisnstūra ir “apstiprinājuma pamatnumurs”, kurš ir Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumā minētā tipa apstiprinājuma numura 4. daļa un pirms kuras ir divi skaitļi, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts jaunākajam būtiskajam šīs direktīvas tehniskam grozījumam dienā, kad piešķīra EK tipa apstiprinājumu. Šīs direktīvas kārtas numurs ir 01.

Zvaigznīte aiz kārtas numura norādīs to, ka frontālās aizsardzības sistēma ir apstiprināta pēc izvērtēšanas, attiecībā uz kājas formas trieciena testu, kas ir saskaņā ar I pielikuma 3.1. punktu. Ja apstiprinājuma iestāde, kas veic šo apstiprināšanu, nav veikusi izvērtēšanu, zvaigznīti aizstāj ar brīvu vietu.

3.3.   EK tipa apstiprinājuma zīmi piestiprina frontālās aizsardzības sistēmai tā, lai tā ir neizdzēšama un skaidri salasāma arī tad, kad sistēma ir uzstādīta transportlīdzeklim.

3.4.   EK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs ir dots 5. papildinājumā.

II PIELIKUMA 1. papildinājums

INFORMATĪVAIS DOKUMENTS Nr. [...]

SASKAŅĀ AR I PIELIKUMU PADOMES DIREKTĪVĀ 70/156/EEK ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA EK TIPA APSTIPRINĀJUMU FRONTĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami sīki A4 formātā vai šāda formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmās, daļās vai atsevišķās tehniskās vienībās ir izmantoti īpaši materiāli, tad jāsniedz informācija par to īpašībām.

0.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

0.1   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2   Tips un vispārīgs komercapzīmējums(-i):

0.3   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa:

0.3.1   Šā marķējuma atrašanās vieta:

0.4   Transportlīdzekļa kategorija:

0.5   Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

1.   TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1.1   Transportlīdzekļa prototipa fotoattēli un/vai rasējumi:

2.   MASA UN IZMĒRI (kg un mm)

(Attiecīgā gadījumā skatīt rasējumus.)

2.8   Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa

maks. un min.):

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm (maks. un min.):

9.   VIRSBŪVE

9.1.   Virsbūves tips:

9. [11].   Frontālās aizsardzības sistēma

9. [11].1.   Vispārējais izvietojums (rasējumi vai fotoattēli), kurā ir norādīts frontālās aizsardzības sistēmu novietojums un stiprinājums.

9. [11].2.   Rasējumi un/vai fotoattēli attiecīgā gadījumā gaisa ieplūdes režģiem, radiatora režģiem, dekoratīvai apdarei, rūpnīcas zīmju emblēmām, padziļinājumiem un jebkādiem citiem ārējās virsmas izvirzījumiem vai daļām, kuras var uzskatīt par būtiskām (piemēram, apgaismes ierīces). Ja iepriekšējā teikumā uzskaitītās daļas nav būtiskas, dokumentācijā tās var aizstāt ar fotoattēliem, kuriem vajadzības gadījumā ir pievienoti sīki izmēru apraksti un/vai teksts.

9. [11].3.   Pilnīgs vajadzīgo stiprinājumu apraksts un vispārēji uzstādīšanas norādījumi, to skaitā griezes momenta prasības.

9. [11].4.   Buferu rasējums:

9. [11].5   Transportlīdzekļa priekšdaļas grīdas līnijas rasējums:

Datums:

II PIELIKUMA 2. papildinājums

INFORMATĪVAIS DOKUMENTS Nr. [...]

ATTIECĪBĀ UZ FRONTĀLO AIZSARDZĪBAS SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKO VIENĪBU EK TIPA APSTIPRINĀJUMU ([2005/.../EK])

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami sīki A4 formātā vai šāda formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmās, daļās vai atsevišķās tehniskās vienībās ir izmantoti īpaši materiāli, tad jāsniedz informācija par to īpašībām.

0.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

0.1   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2   Tips un vispārīgs komercapzīmējums(-i):

0.5   Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7.   EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids:

1.   IEKĀRTAS APRAKSTS

1.1   Sīks tehnisks raksturojums (tostarp fotoattēli vai rasējumi):

1.2.   Norādījumi par montāžu un uzstādīšanu, tai skaitā vajadzīgie griezes momenti:

1.3.   To transportlīdzekļu tipu uzskaitījums, kurus ar to var aprīkot:

1.4   Izmantošanas ierobežojumi un uzstādīšanas nosacījumi:

II PIELIKUMA 3. papildinājums

(PARAUGS)

(maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

IESTĀDES ZĪMOGS

Paziņojums par:

tipa apstiprinājumu,

tipa apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu,

tipa apstiprinājuma atteikumu,

tipa apstiprinājuma atsaukšanu

tāda transportlīdzekļa tipam, kuram ir frontālās aizsardzības sistēma, kas uzstādīta saskaņā ar Direktīvu .../.../EK.

Tipa apstiprinājuma numurs:

Attiecināšanas iemesls:

I IEDAĻA

0.1   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2   Tips un vispārīgs komercapzīmējums(-i):

0.3   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa:

0.3.1   Šā marķējuma atrašanās vieta:

0.4   Transportlīdzekļa kategorija:

0.5   Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7   Ja tā ir frontālās aizsardzības sistēma, EK tipa apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta un piestiprināšanas veids:

0.8   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

II IEDAĻA

1.   Papildinformācija (attiecīgā gadījumā): skatīt papildpielikumu

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.   Testa protokola datums:

4.   Testa protokola numurs:

5.   Piezīmes (ja tādas ir): skatīt papildpielikumu

6.   Vieta:

7.   Datums:

8.   Paraksts:

9.   Ir pievienots to dokumentu saraksts, kas ir iesniegti apstiprinājuma iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

Papildpielikums 3. papildinājumam

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. [...]

par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas uzstādīšanu

1.   Papildu informācija, ja ir:

2.   Piezīmes:

3.   I pielikuma 3. iedaļas testa rezultāti

Tests

Reģistrētās vērtības

Atbilst/ Neatbilst

Apakšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

3 testa stāvokļi (ja veikts)

Ieliekuma leņķis

......

...... grādi

......

 

Nobīde

......

...... mm

......

 

Paātrinājums stilba kaulā

......

...... g

......

 

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

3 testa stāvokļi (ja veikts)

Trieciena spēku summa

......

...... kN

......

 

Lieces moments

......

...... Nm

......

 

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo malu

— 3 testa stāvokļi (tikai pārbaude)

Trieciena spēku summa

......

...... kN

......

 

Lieces moments

......

...... Nm

......

 

Bērna/ neliela pieaugušā galvas forma (3,5 kg) pret frontālās aizsardzības sistēmu

HPC vērtības

(vismaz 3 vērtības)

......

......

......

 

II PIELIKUMA 4. papildinājums

(PARAUGS)

(maksimālais izmērs A4 (210 x 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

IESTĀDES ZĪMOGS

Paziņojums par:

tipa apstiprinājumu,

tipa apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu,

tipa apstiprinājuma atteikumu,

tipa apstiprinājuma atsaukšanu

tādas frontālās aizsardzības sistēmas tipam, kas ir atsevišķa tehniska vienība (1), attiecībā uz Direktīvu [2005/.../EK].

Tipa apstiprinājuma numurs:

Attiecināšanas iemesls:

I IEDAĻA

0.1   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2   Tips un vispārīgs komercapzīmējums(-i):

0.3   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz frontālās aizsardzības sistēmas:

0.3.1   Šā marķējuma atrašanās vieta:

0.5   Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7   EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids:

0.8    Montāžas rūpnīcas(u) adrese(s):

II IEDAĻA

1.    Papildinformācija: skatīt papildpielikumu

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.   Testa protokola datums:

4.   Testa protokola numurs:

5.   Piezīmes (ja tādas ir): skatīt papildpielikumu

6.   Vieta:

7.   Datums:

8.   Paraksts:

9.   Ir pievienots to dokumentu saraksts, kas ir iesniegti apstiprinājuma iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

Papildpielikums 4. papildinājumam

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. [...]

par frontālās aizsardzības sistēmas tipa apstiprinājumu attiecībā uz Direktīvu [2005/.../EK]

1.   Papildu informācija:

1.1.   Piestiprināšanas veids:

1.2.   Norādījumi par montāžu un uzstādīšanu:

1.3.    Transportlīdzekļu saraksts, uz kuriem var uzmontēt frontālās aizsardzības sistēmas, jebkādi izmantošanas ierobežojumi un uzstādīšanas nosacījumi:

2.   Piezīmes:

3.   I pielikuma 3. iedaļas testa rezultāti

Tests

Reģistrētās vērtības

Atbilst/ Neatbilst

Apakšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

3 testa stāvokļi (ja veikts)

Ieliekuma leņķis

......

...... grādi

......

 

Nobīde

......

...... mm

......

 

Paātrinājums stilba kaulā

......

...... g

......

 

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

3 testa stāvokļi (ja veikts)

Trieciena spēku summa

......

...... kN

......

 

Lieces moments

......

...... Nm

......

 

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo malu

— 3 stāvokļi (tikai pārbaude)

Trieciena spēku summa

......

...... kN

......

 

Lieces moments

......

...... Nm

......

 

Bērna/ neliela pieaugušo galvas forma ( 3,5 kg ) pret frontālās aizsardzības sistēmu

HPC vērtības

(vismaz 3 vērtības)

......

......

......

 

II PIELIKUMA 5. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs

Image

(a ≥ 12mm)

Ierīce, uz kuras ir norādītā EK tipa apstiprinājuma zīme, ir frontālās aizsardzības sistēma, kuras tips ir apstiprināts Vācijā (e1) saskaņā ar šo direktīvu (01) ar apstiprinājuma pamatnumuru 1471.

Zvaigznīte norāda, ka frontālās aizsardzības sistēma ir apstiprināta, izvērtējot kājas formas trieciena testa rezultātus, kā to paredz I pielikuma 3.1. punkts. Ja šo izvērtējumu nav veikusi apstiprinājuma iestāde, zvaigznīti aizstāj ar brīvu vietu.

III PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 70/156/EEK GROZĪJUMI

Direktīvas 70/156/EEK pielikumus groza šādi.

1.

Direktīvas I pielikumam pievieno šādus punktus:

“9.[24]

Frontālās aizsardzības sistēmas

9.[24].1

Sniedz sīki izklāstītu transportlīdzekļa aprakstu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus, attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas un transportlīdzekļa frontālās daļas konstrukciju, izmēriem, attiecīgajām atskaites līnijām un materiāliem.

9.[24].2

Sniedz sīki izklāstītu aprakstu par transportlīdzekļa frontālās aizsardzības sistēmas uzstādīšanas veidu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus. Šajā aprakstā norāda visu skrūvju izmērus un vajadzīgos griezes momentus."”

2.

Direktīvas III pielikuma I daļas A iedaļai pievieno šādus punktus:

“9.[24]

 

9.[24].1

Sniedz sīki izklāstītu transportlīdzekļa aprakstu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus, attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas un transportlīdzekļa frontālās daļas konstrukciju, izmēriem, attiecīgajām atskaites līnijām un materiāliem.

9.[24].2

Sniedz sīki izklāstītu aprakstu par transportlīdzekļa frontālās aizsardzības sistēmas uzstādīšanas veidu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus. Šajā aprakstā norāda visu skrūvju izmērus un vajadzīgos griezes momentus."”

3.

Direktīvas IV pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

Priekšmets

Direktīvas numurs

Atsauce uz “Oficiālo Vēstnesi”

Piemērojamība

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

[60]. Frontālās aizsardzības sistēma

[..../.../EK]

L ..., ..., ... lpp.

X (1)

-

-

X

-

-

 

 

 

 

4.

Direktīvas XI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. papildinājumam pievieno šādu punktu:

Punkts

Priekšmets

Direktīvas numurs

M1 ≤ 2 500 (2) kg

M1 > 2 500 (2) kg

M2

M3

[60]

Frontālās aizsardzības sistēma

[.../.../EK]

X

X (2)

-

-

b)

pielikuma 2. papildinājumam pievieno šādu punktu:

Punkts

Priekšmets

Direktīvas numurs

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

[60]

Frontālās aizsardzības sistēma

[.../.../EK]

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

c)

pielikuma 3. papildinājumam pievieno šādu punktu:

Punkts

Priekšmets

Direktīvas numurs

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

[60]

Frontālās aizsardzības sistēma

[.../.../EK]

-

-

-

-

-

-

-

-

-


(1)  maksimālā pieļaujamā masa ir ne vairāk kā 3,5 tonnas.

(2)  maksimālā pieļaujamā masa ir ne vairāk kā 3,5 tonnas.

P6_TA(2005)0201

Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes marķējumā ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm (KOM(2003)0424 — C5-0329/2003 — 2003/0165(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0424) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuru Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C5-0329/2003),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0128/2005),

1.

apstiprina Komisijas grozīto priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2003)0165

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr..../2005 par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs ir labas veselības priekšnoteikums. Atsevišķiem produktiem ir tikai relatīvi svarīga nozīme uzturā kopumā un uzturs ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē konkrētu slimību rašanos cilvēka organismā. Citi faktori, piemēram, vecums, ģenētiskā nosliece, fiziskās aktivitātes līmenis, tabakas un citu narkotisko vielu patēriņš, apkārtējās vides iedarbība un stress, arī ietekmē slimību rašanos. Visi šie faktori ir jāņem vērā Eiropas Savienības izstrādātajos ieteikumos veselības jomā.

(2)

Kopienā palielinās tādu pārtikas produktu daudzums, kuru marķējumā un reklāmā ir uzturvērtības un veselības ietekmes norādes. Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un atvieglotu viņiem izvēli, tirgū laistajiem produktiem jābūt drošiem un atbilstīgi marķētiem.

(3)

Atšķirības valstu noteikumos, kuri attiecas uz šādām norādēm, var kavēt pārtikas produktu brīvu apriti un radīt nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tādējādi tie tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Tāpēc ir jāpieņem Kopienas noteikumi par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu lietošanu.

(4)

Galvenie marķēšanas noteikumi ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (3), un tajā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK (4). Direktīva 2000/13/EK vispārēji aizliedz lietot informāciju, kas var maldināt pircēju vai piedēvē ārstnieciskas īpašības pārtikas produktiem. Šai regulai jāpapildina vispārējie Direktīvā 2000/13/EK noteiktie principi un jāizklāsta īpaši noteikumi par uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu lietošanu pārtikas produktiem, kuri kā tādi jāpiegādā patērētājam.

(5)

Šī regula neattiecas uz vienkāršu informāciju, kas vai nu ir, vai nav iekļauta komerciālos paziņojumos, kuri ir saistīti ar veselības aizsardzības iestāžu kampaņām, kuru laikā mudina lietot noteiktus veselīgus produktus, piemēram, ieteicamo daudzumu augļu, dārzeņu un trekno zivju.

(6)

Starptautiskā līmenī 1991. gadā ar Pārtikas kodeksu noteica vispārējās pamatnostādnes par norādēm un 1997. gadā — pamatnostādnes par uzturvērtības norādēm. Pēdējām minētajām pamatnostādnēm Kodeksa komisija drīz pieņems grozījumu. Šis grozījums attiecas uz veselības ietekmes norāžu iekļaušanu 1997. gada pamatnostādnēs. Pienācīga uzmanība ir pievērsta kodeksa pamatnostādnēs noteiktajām definīcijām un nosacījumiem.

(7)

Ir daudz uzturvielu un citu vielu ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kura var būt pārtikas produktam un kura var būt norādes priekšmets. Tāpēc jānosaka vispārējie principi, kas piemērojami visām pārtikas produktu norādēm, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sniegtu patērētājam informāciju, kura vajadzīga izvēles izdarīšanai, pilnībā pārzinot faktus, kā arī lai pārtikas rūpniecībā radītu vienādus konkurences nosacījumus.

(8)

Uzturvielu profila izveidošanā jāņem vērā visu uzturvielu, arī barojošu vai fizioloģiski aktīvu vielu sastāvs. Nosakot uzturvielu profilus, ņem vērā dažādās pārtikas vielu kategorijas, kā arī šo pārtikas vielu vieta un loma kopējā ikdienas uzturā. Izņēmumi no noteiktā uzturvielas profila ievērošanas var būt nepieciešami atsevišķam pārtikas produktam vai pārtikas kategorijai atkarībā no to lomas un nozīmīguma iedzīvotāju uzturā. Šie būs speciāli kompleksi uzdevumi, un attiecīgu pasākumu pieņemšana jāuztic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

(9)

Pašreiz dažās dalībvalstīs attiecībā uz vielām, kuru labvēlīga ietekme nav konstatēta vai par kurām patlaban nav pietiekamas zinātnieku vienprātības, pārtikas produktu marķējumā un reklāmā izmanto ļoti dažādas norādes. Jānodrošina, ka vielām, par kurām dota norāde, ir konstatēta labvēlīga uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme.

(10)

Lai panāktu, ka sniegtās norādes atbilst patiesībai, norādē minētajai vielai galaproduktā jābūt pietiekamā daudzumā vai šī viela produktā vispār nedrīkst būt vai arī tai jābūt pienācīgi samazinātā daudzumā, kas rada norādei atbilstīgu uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi. Vielai arī jābūt organismam izmantojamā veidā. Turklāt ievērojams tās vielas daudzums, kura rada norādei atbilstīgu uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi, jānodrošina ar tādu pārtikas produkta daudzumu, kas atbilst pieņēmumam par saprātīgu patēriņu.

(11)

Ir svarīgi, lai norādes uz pārtikas produktiem būtu saprotamas vidusmēra patērētājam.

(12)

Galvenajam aspektam, kurš tiek ņemts vērā, lietojot pārtikas piedevu un produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norādes, ir jābūt zinātniskam pamatojumam, un pārtikas ražotājiem, kuri izmanto produktu norādes, tās ir jāpamato ; taču atlaides ir piemērojamas noteiktiem strukturāliem un organizatoriskiem ierobežojumiem attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šim zinātniskajam pamatojumam ir jābūt samērīgam attiecībā pret ieguvumu no šī produkta.

(13)

Ņemot vērā pozitīvo iespaidu, kāds rodas par pārtikas produktiem ar uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm, kā arī šo produktu iespējamo ietekmi uz ēšanas paradumiem un kopējo uztura patēriņu. Tāpēc produktu uzturvērtības marķēšanai jābūt obligātai un tā jāattiecina uz visiem pārtikas produktiem, kam ir veselības ietekmes norādes.

(14)

Ir jāizveido arī atļauto uzturvielu norāžu un to īpašo lietošanas nosacījumu saraksts, kas pamatots uz šādu norāžu lietošanas nosacījumiem, apstiprināts nacionālajā vai starptautiskajā līmenī un ietverts Kopienas tiesību aktos. Šis saraksts ir regulāri jāpapildina, lai ņemtu vērā zinātnes, zināšanu un tehnikas attīstību. Turklāt salīdzinošajās norādēs ir skaidri jāidentificē salīdzināmie produkti galapatērētāju zināšanai.

(15)

Veselības ietekmes norādes jāatļauj lietot Kopienas tirgū tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums iespējami visaugstākajā līmenī. Lai nodrošinātu šo norāžu saskaņotu zinātnisku novērtējumu, šādi novērtējumi jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

(16)

Ir daudz citu faktoru ne tikai uztura, kas var ietekmēt psiholoģiskās un uzvedības funkcijas. Paziņojumi par šīm funkcijām tādējādi ir ļoti sarežģīti, un ir grūti nodot aptverošu, patiesu un jēgpilnu ziņu īsā norādē, ko lieto pārtikas produktu marķēšanā un reklamēšanā. Tādēļ ir lietderīgi, izmantojot psiholoģiskas un uzvedības norādes, pieprasīt zinātniskus pierādījumus.

(17)

Komisijas 1996. gada 26. februāra Direktīvā 96/8/EK par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar pazeminātu enerģētisko vērtību (5), ir aizliegts minētajā direktīvā noteikto produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā izmantot norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu, ko var sasniegt, tos izmantojot, vai par izsalkuma sajūtas samazināšanu, vai par sāta sajūtas pieaugumu. Arvien vairāk pārtikas produktu, kas nav īpaši paredzēti svara kontrolēšanai, reklamē, izmantojot šādas atsauces un minot produkta spēju samazināt ar uzturu uzņemto enerģiju. Tādēļ ir lietderīgi atļaut norādes uz šādām īpašībām tikai tad, ja tām ir pietiekams zinātnisks pamatojums.

(18)

Veselības ietekmes norādes, kurās raksturota uzturvielu vai citu vielu nozīme augšanā, attīstībā un ķermeņa parasto fizioloģisko funkciju nodrošināšanā, pamatojoties uz pieņemtām zinātniskām atziņām, ir jāpakļauj citāda veida novērtējumam. Tādēļ pēc konsultēšanās ar Iestādi ir jāpieņem Kopienas saraksts, ar atļautajām norādēm, kuras raksturo uzturvielu vai citu vielu nozīmi.

(19)

Lai neatpaliktu no zinātnes un tehnoloģijas attīstības, minētais saraksts pēc vajadzības nekavējoties jāpārskata. Šāda pārskatīšana ir tehniski īstenošanas pasākumi, un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu.

(20)

Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs , ņemot vērā dažādos ēšanas paradumus, tradicionālos produktus un gastronomijas kultūru, kas eksistē dalībvalstīs un to reģionos, un ir ievērojama un saglabājama vērtība, ir priekšnoteikums labai veselībai, un pat tikai vienam produktam var būt neapstrīdama ietekme uz uzturu kopumā. Turklāt uzturs ir viens no daudzajiem faktoriem, kas ietekmē noteiktu slimību rašanos. Slimību rašanos var ietekmēt arī pārējie faktori, kā, piemēram, vecums, ģenētiskā nosliece, fiziskās aktivitātes līmenis, tabakas un citu narkotisko vielu patēriņš, apkārtējās vides iedarbība un stress. Tādēļ vajadzīgas īpašas marķēšanas prasības attiecībā uz produktu veselības norādēm, kas saistītas ar saslimšanas riska mazināšanu.

(21)

Lai nodrošinātu, ka veselības ietekmes norādes ir patiesas, skaidras, uzticamas un noderīgas patērētājiem, izvēloties veselīgu uzturu, Iestādes atzinumā un tam sekojošajā apstiprināšanas procedūrā jāņem vērā veselības ietekmes norādes precīzs saturs un pasniegšanas veids.

(22)

Dažos gadījumos zinātnisks riska novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru jāpamato riska pārvaldības lēmums. Tāpēc jāņem vērā citi tiesiski faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu.

(23)

Pārredzamības nolūkā, kā arī lai izvairītos no vairākkārtējas tādu iesniegumu par norādēm iesniegšanas, kas ir jau novērtētas, ir jāizveido un jāuztur šādu sūdzību publisks reģistrs.

(24)

Lai neatpaliktu no zinātnes un tehnoloģijas attīstības, reģistrs pēc vajadzības nekavējoties jāpārskata. Šāda pārskatīšana ir tehniski īstenošanas pasākumi, un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu.

(25)

Lai veicinātu pētniecību un attīstību lauksaimniecības pārtikas nozarē, ir lietderīgi aizsargāt novatoru ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kuri papildina pieteikumu saskaņā ar šo regulu. Šai aizsardzībai tomēr jābūt laikā ierobežotai, lai izvairītos no nevajadzīgas pētījumu un izmēģinājumu atkārtošanas.

(26)

Ņemot vērā īpašo raksturu, kāds ir pārtikas produktiem ar norādēm, jānosaka līdzekļi papildus tiem, kas parasti ir pieejami uzraudzības iestādēm, lai veicinātu efektīvu šo produktu uzraudzību.

(27)

Lai nodrošinātu, ka netiek kavēti jauninājumi un konkurence, jāņem vērā Eiropas pārtikas industrijas, un jo īpaši MVU vajadzības.

(28)

Ir nepieciešams piemērots pārejas periods, lai radītu iespēju pārtikas nozares ražotājiem , jo īpaši MVU, piemēroties šīs regulas prasībām.

(29)

Vispārēja informācijas kampaņa par uztura jautājumiem un veselīgu ēšanas paradumu apgūšanas nozīmīgumu ir jāveido savlaicīgi.

(30)

Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķus un tāpēc tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(31)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas uzdevums ir saskaņot dalībvalstu likumos, normatīvos un administratīvos aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2.   Šī regula attiecas uz uzturvērtības un veselības ietekmes norādēm , kas iekļautas komerciālos paziņojumos par pārtikas produktu, to pārtikas produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā, kurus piegādā galapatērētājam. Tā attiecas arī uz pārtikas produktiem, kuri ir paredzēti piegādei restorāniem, slimnīcām, skolām, ēdnīcām un līdzīgām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.

Taču tā neattiecas uz pārtiku, kas tiek piedāvāta un pārdota neiepakota, t.i., bez iepakojuma, un neattiecas uz augļiem un dārzeņiem (svaigiem produktiem).

3.   Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes, kas neatbilst šai regulai, ir uzskatāmas par maldinošu reklāmu Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu  (7) nozīmē.

4.     Šī regula neietekmē šādus Kopienas tiesību aktus:

Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem (8) un direktīvas, kas pieņemtas, pamatojoties uz šo Direktīvu;

Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīvu 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju (9);

Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (10);

Padomes 1999.gada 17.maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (11);

Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (12) un Komisijas regulas, kas paredzētas tās īstenošanai.

5.   Šī regula neietekmē noteiktu Kopienas tiesību aktu noteikumus attiecībā uz pārtikas produktiem, kuri paredzēti lietošanai īpašā uzturā , un noteikumus attiecībā uz pārtikas piedevām.

6.     Šī regula neattiecas uz preču zīmēm, kas atbilst grozītās Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (13), vai grozītās Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (14) normām.

2. pants

Definīcijas

Atbilstoši šīs regulas mērķiem:

a)

piemēro “pārtikas”, “pārtikas nozares operatora”, “pozicionēšanas tirgū”, un “gala patērētāja” definīcijas, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu  (15), 2. pantā un 3. panta 3., 8. un 18. punktā;

b)

piemēro “pārtikas piedevas” definīciju, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (16) un “pārtikas marķēšanas”, “proteīna”, “karbohidrāta”, “cukura”, “tauku”, “piesātināta”, “mono-nepiesātināta”, “poli-nepiesātināta” un “šķiedras” definīcijas, kas izklāstītas Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīvā 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu (17);

c)

piemēro arī “marķēšanas” definīciju, kas izklāstīta Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“norāde” ir jebkura norāde vai izskats, kas nav obligāts saskaņā ar Kopienas vai nacionālajiem tiesību aktiem, ieskaitot ilustrētu, grafisku vai simbolisku izskatu jebkurā formā , kas paziņo, iesaka vai netieši norāda, ka pārtikai ir sevišķas īpašības;

2)

“uzturvielas” ir Direktīvas 90/496/EEK pielikumā uzskaitītie proteīni, ogļhidrāti, tauki, šķiedrvielas, nātrijs, vitamīni un minerālvielas, kā arī vielas, kuras pieder kādai no šīm kategorijām vai ir šo kategoriju sastāvdaļas;

3)

“cita viela” ir viela, kas nav uzturviela un kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme;

4)

“uzturvērtības norāde” ir jebkura norāde, kas pauž, uzvedina uz domām vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķas uzturīpašības, ko rada:

a)

enerģētiskā vērtība (kaloriskā vērtība), kuru tas

nodrošina,

nodrošina samazinātā vai palielinātā devā vai

nenodrošina, un/vai

b)

uzturvielas vai citas vielas, ko tas

satur,

satur mazākā vai lielākā attiecībā vai

nesatur;

5)

“veselības ietekmes norāde” ir jebkura norāde, kas pauž, uzvedina uz domām vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību;

6)

“samazināta slimības riska norāde” ir jebkura veselības ietekmes norāde, kas pauž, uzvedina uz domām vai netieši norāda, ka attiecīgās pārtikas produktu kategorijas, pārtikas produkta vai kādas tā sastāvdaļas lietošana būtiski samazina kādas cilvēka saslimšanas riska faktoru;

7)

“iestāde” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002;

8)

“vidusmēra patērētājs” ir patērētājs, kas ir samērā labi informēts, kā arī samērā vērīgs un piesardzīgs;

9)

“veselība” nozīmē vispārējo fizisko, psiholoģisko un sociālo labklājību;

10)

“produktu kategorija” nozīmē pārtikas produktu grupu ar vienādām īpašībām un uzturvielu sastāvu un izmantošanu.

II NODAĻA

VISPĀRĒJIE PRINCIPI

3. pants

Visu norāžu vispārējie principi

Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes Kopienas tirgū laisto pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai var izmantot tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas noteikumiem.

Neskarot Direktīvas 2000/13/EK un 84/450/EEK, uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu lietošana nedrīkst:

a)

būt nepatiesa, neskaidra vai maldinoša;

b)

radīt šaubas par citu pārtikas produktu drošumu un/vai uzturvērtības pietiekamību;

c)

nosacīt, izvirzīt pieņēmumu vai likt noprast, ka sabalansēts un daudzveidīgs uzturs nevar nodrošināt atbilstīgu uzturvērtību daudzumu;

d)

izmantojot nepareizus vai mulsinošus terminus, tekstā vai ilustrētā, grafiskā vai simboliskā atveidojumā norādīt uz organisma funkciju izmaiņām;

e)

veicināt vai iedrošināt pārmērīgu pārtikas lietošanu vai nepietiekami novērtēt veselīga uztura nozīmi.

4. pants

Vispārējie nosacījumi

1.   Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

uzturvielas vai citas vielas, attiecībā uz kuru norāde tiek lietota, klātbūtne, trūkums vai pazemināts tās saturs ir parādījis, ka tam piemīt labvēlīga barojoša vai ar veselību saistīta ietekme atbilstoši vispārēji pieņemtiem zinātniskiem atzinumiem;

b)

uzturviela vai cita viela, kurai tiek lietota norāde:

i)

galaproduktā ir nozīmīgā daudzumā, kā noteikts Kopienas tiesību aktos, vai, ja šādu noteikumu nav, tādā daudzumā, kurš rada uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, par ko ir apgalvots, ka tas ir pierādīts ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, vai

ii)

tās nav vai tā ir samazinātā daudzumā, kurš radīs uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, par ko ir apgalvots, ka tas ir pierādīts ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem;

c)

ja nepieciešams, uzturviela vai cita viela, kurai tiek lietota norāde, ir tādā formā, ko organismam ir iespējams izmantot;

d)

produkta daudzums, kura patēriņš ir pamatoti prognozējams, nodrošina nozīmīgu uzturvielas vai citas vielas daudzumu, uz kuru attiecas norāde, kā to nosaka Kopienas tiesību akti vai, ja šādi noteikumi nepastāv, tādā daudzumā, kas izraisa norādīto barojošo vai ar veselību saistīto ietekmi atbilstoši vispārpieņemtajiem zinātniskajiem datiem;

e)

atbilstība īpašiem nosacījumiem, kas, ja vajadzīgs, noteikti III nodaļā vai IV nodaļā.

2.    Uzturvērtības un veselības ietekmes norādes attiecas uz pārtikas produktu, kas gatavs patēriņam saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

5. pants

Norāžu zinātniskais pamatojums

1.   Uzturvērtības norādēm un veselības ietekmes norādēm jābūt balstītām uz un pamatotiem zinātniskiem atzinumiem.

2.   Pārtikas uzņēmums, kas sniedz uzturvērtības vai veselības ietekmes norādi, pamato šādas norādes lietošanu.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt pārtikas uzņēmumam vai personai, kas laiž produktu tirgū, uzrādīt zinātnisko darbu un datus, kuri apliecina atbilstību šai regulai.

6. pants

Informācija par uzturvielām

1.     Uzturvērtības norāžu vai veselības ietekmes norāžu izmantošana nedrīkst slēpt pārtikas preču produkta kopējo uzturvērtību. Tajā nodrošina informāciju, kas ļautu patērētājiem saprast to pārtikas preču nozīmi līdzsvarotā diētā, uz kurām ir uzturvērtības norādes vai veselības ietekmes norādes:

Šāda informācija sastāv no:

a)

kad tiek lietota uzturvērtības vai veselības ietekmes norāde, izņemot vispārēju reklāmu, uzturvērtības informācijas saskaņā ar Direktīvu 90/496/EEK, vai uztura bagātinātāju gadījumā, saskaņā ar Direktīvu 2002/46/EK ;

b)

veselības ietekmes norādēm, 2. grupas informācija, kā noteikts Direktīvas 90/496/EEK 4. panta 1. punktā.

Tāpat veic arī atsauci uz enerģētisko vērtību un uzturvielu, kā arī uz citu vielu saturu iepakojumā vai vienā porcijā, lai atvieglotu patērētājus.

2.    Piedevām uzturvērtības informācijas tuvumā ir jānorāda šāda informācija, ja Kopienas tiesību akti nepieprasa to norādīt uz marķējuma:

a)

uzturvielu vai citu vielu daudzums, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselības ietekmes norāde, kas neparādās uzturvērtības marķējumā, un

b)

informācija par tādas pārtikas nozīmi sabalansētā uzturā, kam ir uzturvērtības vai veselības ietekmes norādes. Šādu informāciju nodrošina, norādot uzturvielas vai citas vielas daudzumu pārtikas produktā, uz kura ir norāde, saistībā ar šādas uzturvielas(-u) vai vielas(-u) ieteikto dienas devu.

III NODAĻA

UZTURVĒRTĪBAS NORĀDES

7. pants

Īpašie nosacījumi

1.   Uzturvērtības norādes drīkst atļaut tikai tad, ja tās atbilst šai regulai un pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

2.   Pielikuma grozījumus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto kārtību un, ja nepieciešams, pēc apspriešanās ar Iestādi, un iesaistot patērētāju grupas, lai tās izvērtētu uztveri un sapratni par apskatāmajām norādēm.

8. pants

Salīdzinošās norādes

1.   Neietekmējot Direktīvas 84/450/EEK prasības, uzturvērtības norādi, kas salīdzina uzturvērtību daudzumu un/vai pārtikas produkta enerģētisko vērtību ar citu pārtiku produktu vai citu pārtikas produktu kategoriju, lieto tikai tādā gadījumā, ja salīdzināmos produktus var skaidri identificēt pēc vidusmēra patērētāja vai arī tie ir skaidri norādīti. Ir jānosaka atšķirība uzturvērtību daudzumā un/vai enerģētiskajā vērtībā, un salīdzinājumam ir jāattiecas uz to pašu pārtikas produkta daudzumu.

2.   Salīdzinošajās uzturvērtības norādēs salīdzina attiecīgā pārtikas produkta sastāvu ar vairākiem tās pašas kategorijas pārtikas produktiem, tostarp citu preču zīmju pārtikas produktiem, kam nav tāds sastāvs, kurš ļautu uz tiem lietot līdzīgu norādi.

IV NODAĻA

VESELĪBAS IETEKMES NORĀDES

9. pants

Īpaši nosacījumi

1.   Veselības ietekmes norādes ir atļauts izmantot, ja tās atbilst II nodaļā minētajām vispārējām prasībām un šajā nodaļā minētajām īpašajām prasībām un ja par tām ir paziņots saskaņā ar 13. pantā minēto kārtību, un ja

a)

Komisija nav izteikusi iebildumus 15. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, vai

b)

Komisija ir izteikusi iebildumus, bet nav pieņemts lēmums saskaņā ar 16. panta 3. punktu 9 mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

2.   Veselības ietekmes norādes ir atļauts izmantot, ja uz etiķetes ir šāda informācija:

a)

ja nepieciešams, apgalvojums, kas norāda sabalansēta uztura un veselīga dzīvesveida svarīgumu (redzamā marķējuma daļā);

b)

pārtikas produkta daudzums un patēriņa veids, kāds ir vajadzīgs, lai panāktu norādīto labvēlīgo ietekmi;

c)

attiecīgā gadījumā paziņojums personām, kurām vajadzētu izvairīties no attiecīgā pārtikas produkta lietošanas;

d)

attiecīgā gadījumā brīdinājums nepārsniegt produkta daudzumus, kas var apdraudēt veselību.

10. pants

Ierobežojumi noteiktu veselības ietekmes norāžu lietošanai

1.    Šādas veselības ietekmes norādes nav atļautas, ja vien nav zinātniski pamatotas:

a)

norādes, kas vedina domāt, ka veselība var tikt ietekmēta, nelietojot šo pārtiku;

b)

neietekmējot Direktīvu 96/8/EK, norādes, kas attiecas uz novājēšanu vai svara kontroli, vai uz svara zuduma ātrumu vai daudzumu, kas var rasties no to lietošanas vai izsalkuma sajūtas samazināšanās, vai sāta sajūtas palielināšanās, vai no uzturā iegūstamās enerģijas samazināšanās, ja vien tie nav zinātniski pamatoti un paziņoti saskaņā ar šo regulu;

c)

norādes, kas attiecas uz ārstu vai citu veselības profesionāļu, vai to profesionālo asociāciju, vai labdarības iestāžu padomu , ja vien tie nav zinātniski pamatoti un reģistrēti saskaņā ar šo regulu;

d)

norādes, kas tieši attiecas uz bērniem.

2.   Ja nepieciešams, Komisija, vispirms apspriežoties ar Iestādi un organizācijām, kas pārstāv pārtikas rūpniecību un patērētājus, publicē vispusīgus norādījumus šī panta īstenošanai , kas izstrādāti saskaņā ar 25. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

11. pants

Veselības ietekmes norādes, kurās aprakstīta uzturvielu vai citu vielu vispārpieņemta nozīme

1.   Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, veselības ietekmes norādes, kas raksturo barojošu vai citu vielu ietekmi uz cilvēka augšanu, attīstību un normālu darbību, kas ir pamatotas ar pierādītiem un atbilstoši pamatotiem zinātniskiem atzinumiem , var tikt veidotas, ja ilustrējoši piemēri saistībai starp barojošām vai citām vielām un veselību ir pamatoti ar 2. punktā paredzēto sarakstu.

2.   Dalībvalstis un organizācijas, kas pārstāv pārtikas ražošanas nozari un patērētājus, apgādā Komisijai norāžu sarakstus, kā noteikts 1.pantā vēlākais līdz ... (18).

Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi un saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru vēlākais ... (19) pieņem Kopienas sarakstu ar atļautām norādēm, kā minēts 1. punktā, aprakstot uzturvielu vai citu vielu nozīmi augšanā, attīstībā un ķermeņa parastajās funkcijās.

Grozījumus sarakstā pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma.

3.   No šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2. punkta otrajā daļā minētā saraksta pieņemšanai, veselības ietekmes norādes, kā minēts 1. punktā, drīkst sniegt, pārtikas tirgus dalībniekiem par to uzņemoties atbildību, ja tās atbilst šai regulai un spēkā esošajiem valsts noteikumiem, kas attiecas uz šādām norādēm, kā arī neierobežojot drošības pasākumu pieņemšanu, kā minēts 24. pantā.

12. pants

Norādes par samazinātu slimības risku

1.   Atkāpjoties no Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta, slimību riska samazināšanas norādes var pielietot, ja par tām ir paziņots saskaņā ar šo regulu.

2.   Papildus šajā regula noteiktajām vispārējām prasībām un šā panta 1. punktā minētajām īpašajām prasībām attiecībā uz norādēm par samazinātu slimības risku uz etiķetes ir arī paziņojums, kurā norādīts, ka slimībām var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var nebūt labvēlīga ietekme.

13. pants

Paziņošana

1.    Paziņojumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Iestādei pa pastu vai, ieteicamāk, lietojot modernos saziņas līdzekļus (tostarp, e-pastu), sniedz ražotājs, kad produkts pirmo reizi tiek izlaists tirgū vai importētājs, ja produkts tiek ražots trešajā valstī.

Iestāde:

a)

rakstiski apstiprina paziņojuma saņemšana 14 dienu laikā no tā saņemšanas. Apstiprinājums satur paziņojuma saņemšanas datumu;

b)

bez kavēšanās informē dalībvalstis un Komisiju par paziņojumu un padara pieejamu paziņojumu un jebkuru papildus informāciju, ko ražotājs vai importētājs tiem sniedzis .

2.    Paziņojumam pievieno šādas ziņas un dokumentus:

a)

ražotāja vai importētāja nosaukumu un adresi;

b)

uzturvielu vai citu vielu, vai pārtikas produktu vai pārtikas produktu kategoriju, attiecībā uz kuru jāizgatavo veselības ietekmes norāde, un to detalizēts raksturojums;

c)

kopiju pētījumiem, kas veikti attiecībā uz veselības ietekmes norādi, ja iespējams, ietverot neatkarīgus, citu speciālistu veiktus salīdzinošus pētījumus un jebkurus citus pieejamus materiālus, lai parādītu, ka norāde atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem;

d)

kopijas citiem zinātniskiem pētījumiem, kas attiecas uz konkrēto veselības ietekmes norādi;

e)

priekšlikumu veselības ietekmes norādes tekstam ( MVU var tikt ieviesti īpaši ilustratīvi pasākumi saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto kārtību );

f)

ja nepieciešams, ierosinātā pārtikas iepakojuma paraugs, uz kura tiks izvietota norāde, skaidri parādot priekšlikumu norādes tekstam un izmantoto etiķeti;

g)

dokumentācijas kopsavilkumu.

3.   Īstenošanas noteikumi šī panta piemērošanai, tostarp noteikumi attiecībā uz paziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 25. panta 2. punktā noteikto procedūru, pēc apspriešanās ar Iestādi.

4.     MVU jāsniedz nozīmīga palīdzība lietas sagatavošanā.

5.   Pirms šīs regulas piemērošanas dienas Iestāde nosaka un publicē vispusīgus norādījumus, lai palīdzētu ražotājiem un importētājiem sagatavoties un iesniegt paziņojumus. Noteikumi par paziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu ietver ražotāju tiesības aizstāvēt savu paziņojumu Iestādes priekšā. Šis noteikums tieši ietver tiesības sniegt papildu informāciju paziņojuma izvērtēšanas laikā Iestādē.

14. pants

Pamatots Komisijas atzinums un Iestādes atzinums

1.     Komisija četru mēnešu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu var nosūtīt Iestādei pamatotu atzinumu, ja tā ir nonākusi pie slēdziena, ka veselības ietekmes norāde neatbilst vispārējām prasībām, kas ir noteiktas II nodaļā, vai noteiktām prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā.

2.     Pamatota atzinuma nosūtīšana nozīmē, ka Iestāde ir aicināta sniegt atzinumu par veselības ietekmes norādes atbilstību vispārējām prasībām, kas noteiktas II nodaļā, vai noteiktām prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā.

3.     Iestāde nekavējoties paziņo ražotājam vai importētājam, ka veselības ietekmes norādes izmantošana ir jāpārtrauc līdz laikam, kamēr

tiek pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 16. pantā noteikto procedūru, vai

ir pagājis sešu mēnešu termiņš kopš paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 9. panta 1. punktu bez jebkāda lēmuma saņemšanas.

15. pants

Iestādes atzinums

1.    Ja ir šaubas attiecībā uz zinātnisko pamatojumu veselības ietekmes norādei, Iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma sagatavot atzinumu. Sniedzot savu atzinumu, Iestāde cenšas ievērot sešu mēnešu termiņu no paziņojuma saņemšanas dienas. Šo termiņu var neievērot, ja Iestāde prasa papildu informāciju no ražotāja vai importētāja saskaņā ar 2. punktu.

Ja ir nopietnas bažas attiecībā uz veselības ietekmes norādes zinātnisko pamatojumu, kā rezultātā Iestāde var nesniegt labvēlīgu atzinumu, Komisija var aizliegt veselības ietekmes norādes turpmāku izmantošanu.

2.    Ražotājam vai importētājam ir tieša piekļuve Iestādes ekspertu grupai, tostarp tiesības tapt uzklausītam un tiesības sniegt papildu ziņas pie lietas.

3.   Lai sagatavotu savu atzinumu, Iestāde pārbauda:

a)

vai veselības ietekmes norāde ir pamatota ar zinātniskiem datiem;

b)

vai veselības ietekmes norāde atbilst šajā Regulā izklāstītajiem kritērijiem;

c)

vai veselības ietekmes norāde ir saprotama un skaidra patērētājam.

4.   Ja atzinumā veselības ietekmes norādes apstiprināšana ir atbalstīta, tajā iekļauj šādas ziņas:

a)

ražotāja vai importētāja nosaukumu un adresi;

b)

tā pārtikas produkta vai tās pārtikas produktu kategorijas apzīmējumu, par ko ir paredzēts izmantot norādi, un šī pārtikas produkta vai pārtikas produktu kategorijas specifikāciju;

c)

priekšlikumu veselības ietekmes norādes tekstam ;

d)

vajadzības gadījumā pārtikas produkta lietošanas nosacījumus un/vai papildu paziņojumu vai brīdinājumu, ko veselības ietekmes norādei jāpievieno uz etiķetes un reklāmā.

5.     Ja par veselības ietekmes norādēm ir nosacīts atzinums, to nosūta ražotājam vai importētājam. Ražotājs vai importētājs mēneša laikā no atzinuma saņemšanas datuma sniedz papildus informāciju Iestādei pirms galīgā atzinuma pieņemšanas un publicēšanas.

6.   Iestāde sniedz savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un ražotājam vai importētājam , ieskaitot ziņojumu, kurā aprakstīts veselības ietekmes norādes novērtējums un uzskaitīti šāda atzinuma iemesli.

7.   Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu atzinumu publisko.

Sabiedrība 30 dienu laikā pēc publicēšanas var iesniegt Komisijai atsauksmes.

16. pants

Lēmums pa pamatotu atzinumu

1.    Viena mēneša laikā no Iestādes atzinuma saņemšanas, Komisija sniedz 25. panta 1. punktā minētajai komitejai lēmuma projektu, kurš jāpieņem, ņemot vērā Iestādes atzinumu un ikviena Kopienas tiesību akta attiecīgo noteikumu. Gadījumos , kad lēmuma projekts nav saskaņā ar Iestādes atzinumu, Komisija sniedz paskaidrojumu par nesakritību.

2.   Visos lēmuma projektos, kas paredz atļaujas piešķiršanu, ietver 15. panta 4. punktā minētās ziņas un atļaujas turētāja vārdu/nosaukumu.

3.   Galīgo lēmumu par pieteikumu pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Komisijai nekavējoties informē ražotāju vai importētāju par pieņemto lēmumu un publicē ziņas par lēmumu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

5.   Atļaujas piešķiršana nemazina pārtikas apritē iesaistītā pārtikas tirgus dalībnieka vispārējo civilatbildību vai kriminālatbildību attiecībā uz konkrēto pārtikas produktu.

17. pants

Lēmumu grozīšana, apturēšana un atcelšana

1.   Saskaņā ar 13. pantā noteikto kārtību, ražotājs vai importētājs var piemērot grozījumus spēkā esošajam lēmumam .

2.   Pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumu par to, vai lēmums par veselības ietekmes norādes izmantošanu joprojām atbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem.

Tā nekavējoties nosūta savu atzinumu Komisijai, atļaujas turētājam un dalībvalstīm. Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu atzinumu publisko.

Sabiedrība 30 dienu laikā pēc publicēšanas var iesniegt Komisijai atsauksmes.

3.   Komisija izskata Iestādes lēmumu trīs mēnešu laikā . Ja nepieciešams, lēmumu groza, aptur tā darbību vai atceļ saskaņā ar 16. pantā noteikto kārtību.

18. pants

Nodevas

Pēc apspriešanās ar Iestādi Komisija sniedz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par nodevām paziņojumu izvērtēšanai.

V NODAĻA

VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Kopienas reģistrs

1.   Komisija izveido un uztur Kopienas Pārtikas produktu uzturvērtības un veselības ietekmes norāžu reģistru, turpmāk tekstā — “Reģistrs”.

2.   Reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a)

uzturvielu norādes un tām piemērojamie nosacījumi, kā noteikts pielikumā;

b)

veselības ietekmes norādes saskaņā ar 11. pantu un veselības ietekmes norāde, uz kuras pamata pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 12. panta 2. punktu, 17. panta 2. punktu, 20. panta 1. un 2. punktu un 23. panta 2. punktu, kā arī 24. panta 2. punktu , un visi tām piemērotie nosacījumi .

Veselības ietekmes norādes, par kurām ir pieņemti labvēlīgi lēmumi , balstoties uz privātajiem datiem, ievieto atsevišķā reģistra pielikumā, kurā iekļauta šāda informācija:

1)

Komisijas lēmuma pieņemšanas datums par veselības ietekmes norādi un sākotnējā paziņotāja nosaukums;

2)

ka lēmums tika pieņemts, balstoties uz privātajiem datiem;

3)

ka veselības ietekmes norādi ir aizliegts lietot, kamēr nākamais ražotājs vai importētājs iegūst labvēlīgu lēmumu bez atsauces uz sākotnējā ražotāja vai importētāja privātajiem datiem.

3.   Reģistrs ir publiski pieejams.

20. pants

Datu aizsardzība

1.   Zinātniskos datus un citu pieteikuma dokumentācijā iekļauto informāciju, kas nepieciešama atbilstoši 13. panta 2. punktam, nedrīkst izmantot cita pieteikuma iesniedzēja labā trīs gadus pēc atļaujas izsniegšanas, izņemot, ja turpmākais pieteikuma iesniedzējs ir vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju drīkst izmantot, ja:

a)

iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā ir norādījis, ka zinātniskie dati un cita informācija attiecas uz īpašumtiesībām; un

b)

iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā bija ekskluzīvas tiesības atsaukties uz datiem par īpašumtiesībām; un

c)

veselības ietekmes norādi nevarēja apstiprināt, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis datus par īpašumtiesībām.

2.   Līdz 1. punktā minētā 7 gadu termiņa beigām nevienam turpmākam pieteikuma iesniedzējam nav tiesību atsaukties uz datiem, kurus iepriekšējais pieteikuma pieprasītājam ir norādījis kā datus par īpašumtiesībām, ja vien un līdz laikam, kad Komisija pieņem lēmumu par to, vai atļauju var vai varēja piešķirt, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis datus par īpašumtiesībām.

21. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības

Norādes paziņošana, reģistrācija un publicēšana neskar intelektuālā īpašuma tiesības, kuras paziņojuma iesniedzējam var būt attiecībā uz norādi vai jebkādiem zinātniskiem datiem, vai jebkādu informāciju, kas iekļauta lietas dokumentācijā. Šādas tiesības aizsargā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem.

22. pants

Dalībvalstu tiesību akti

Neskarot Līgumu, jo īpaši tā 28. un 30. pantu, dalībvalstis nedrīkst ierobežot vai aizliegt tādu pārtikas produktu tirdzniecību vai reklamēšanu, kas atbilst šai regulai, piemērojot nesaskaņotus valsts noteikumus par norādēm, kuras sniegtas par atsevišķiem pārtikas produktiem vai pārtiku kopumā.

23. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Atsaucoties uz šo pantu, piemēro 2., 3. un 4. pantā noteikto procedūru.

2.   Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu pieņemt jaunus tiesību aktus, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par paredzētajiem pasākumiem un pamato to nepieciešamību.

3.   Komisija apspriežas ar Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu (turpmāk tekstā — “Komiteja”), un, ja Komisija šādu apspriešanos uzskata par lietderīgu vai ja to pieprasa kāda dalībvalsts, pauž savu nostāju par paredzētajiem pasākumiem.

4.   Attiecīgā dalībvalsts plānotos pasākumus var veikt sešus mēnešus pēc 2. punktā minētās paziņošanas, ja nav saņemts negatīvs Komisijas atzinums.

Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru un pirms šī punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka vai paredzētos pasākumus var īstenot. Komisija var pieprasīt veikt atsevišķus grozījumus paredzētajos pasākumos.

24. pants

Drošības pasākumi

1.   Ja dalībvalstij ir nopietns pamats uzskatīt, ka norāde neatbilst šai regulai vai ka 5. pantā paredzētais zinātniskais pamatojums ir nepietiekams, attiecīgā dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku apturēt attiecīgās norādes izmantošanu.

Dalībvalsts par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, kā arī pamato apturēšanas iemeslus.

2.   Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru attiecīgā gadījumā lēmumu pieņem pēc tam, kad ir saņemts Iestādes atzinums.

Komisija šo procedūru var uzsākt pēc savas iniciatīvas.

3.   Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts apturēšanu var paturēt spēkā, līdz tai ir paziņots 2. punktā minētais lēmums.

25. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.

2.   Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

26. pants

Uzraudzība

Lai veicinātu to pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, uz kuriem ir uzturvērtības vai veselības ietekmes norādes, dalībvalstis var prasīt, lai ražotājs vai persona, kas šādus produktus laiž tirgū to teritorijā, ziņo kompetentajai iestādei par laišanu tirgū, tai nosūtot uz produkta izmantotās norādes paraugu.

27. pants

Novērtēšana

Vēlākais līdz ... (20) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, it sevišķi par to pārtikas produktu tirgus attīstību, kam tiek veidotas uzturvērtības un veselības ietekmes norādes , un attiecībā uz jebkādām problēmām, kas radušās 1. panta 6. punkta par preču zīmēm piemērošanā , ja nepieciešams, kopā ar priekšlikumiem par grozījumiem.

Šajā ziņojumā arī ir jāiekļauj Regulas ietekmes novērtējums uz sabiedrības veselību.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

To piemēro no ... (21).

Pārtikas produktus, kas ir laisti pārdošanā vai marķēti pirms šīs regulas piemērošanas pirmās dienas un kas nav saskaņā ar to, drīkst tirgot līdz ... (22) vai līdz to izmantošanas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš laika posms ir garāks.

Veselības ietekmes norādes, kas nav minētas 11. panta 1. punktā un kas atbilst šīs Regulas spēkā stāšanās brīdī pastāvošajiem noteikumiem, kuri attiecas uz pārtikas produktiem, pārtikas produktu kategorijām vai uzturvielām, var turpināt izmantot līdz sešu mēnešu termiņa beigām pēc galīgā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 13. pantu ar nosacījumu, ja divpadsmit mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas sniegts paziņojums saskaņā ar 16. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV C 110, 30.4.2004., 18. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija nostāja.

(3)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

(4)  OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp.

(5)  OV L 55, 6.3.1996., 22. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 250, 19.9.1984., 17. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/55/EK (OV L 290, 23.10.1997., 18. lpp.).

(8)  OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9)  OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10)  OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(11)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

(12)  OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(13)  OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 92/10/EEK (OV L 6, 11.1.1992., 35. lpp.).

(14)  OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 422/2004 (OV L 070, 9.3.2004., 1. lpp.).

(15)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(16)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(17)  OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(18)  Vienu gadu pēc šīs regulas pieņemšanas mēneša pēdējās dienas.

(19)  Trīs gadus pēc šīs regulas pieņemšanas mēneša pēdējās dienas.

(20)   Trīs gadus pēc šīs regulas pieņemšanas mēneša pēdējās dienas.

(21)   Astoņpadsmitā mēneša pirmās dienas pēc tās publicēšanas.

(22)   Astoņpadsmitā mēneša pēdējai dienai pēc tās piemērošanas pirmās dienas.

PIELIKUMS

UZTURVĒRTĪBAS NORĀDES UN NOSACĪJUMI, KAS UZ TĀM ATTIECAS

MAZKALORIJU

Norādi, ka pārtikas produkts ir mazkaloriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir mazāk nekā 40 kcal (170 kJ)/100 g un mazāk nekā 20 kcal (80 kJ)/100 ml.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir mazkaloriju, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

SAMAZINĀTS KALORIJU DAUDZUMS

Norādi, ka pārtikas produktam ir samazināts kaloriju daudzums, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkta enerģētiskā vērtība ir samazināta par vismaz 30 %, norādot kādēļ pārtikas produkta kopējā enerģētiskā vērtība ir mazāka.

BEZKALORIJU

Norādi, ka pārtikas produkts jau dabiski ir bezkaloriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir mazāk nekā 4 kcal (17 kJ)/100 ml.

Ja pārtikas produkti ir dabīgi bezkaloriju, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

AR ZEMU TAUKU SATURU

Norādi, ka pārtikas produkts ir ar zemu tauku saturu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir mazāk nekā 3 g tauku uz 100 g vai 1,5 g tauku uz 100 ml (1,8 g tauku uz 100 ml puskrejotam pienam).

Ja pārtikas produkti dabīgi ir ar zemu tauku saturu, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

BEZTAUKU

Norādi, ka pārtikas produkts ir beztauku, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktam ir ne vairāk kā 0,5 g tauku uz 100 g vai 100 ml. Tomēr norādes, kuras izteiktas kā “X% beztauku” ir aizliegtas.

Ja pārtikas produkti ir dabīgi beztauku, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

AR ZEMU PIESĀTINĀTO TAUKU SATURU

Norādi, ka pārtikas produkts ir ar zemu piesātināto tauku saturu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 1,5 g piesātināto taukskābju uz 100 g cietvielas vai 0,75 g piesātināto taukskābju uz 100 ml šķidruma un ja abos gadījumos piesātinātie tauki nodrošina ne vairāk kā 10% no kalorijām.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir ar zemu piesātināto tauku saturu, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

BEZ PIESĀTINĀTAJIEM TAUKIEM

Norādi, ka pārtikas produkts nesatur piesātinātos taukus, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,1 g piesātināto tauku uz 100 g vai 100 ml.

Ja pārtikas produktos dabīgi nav piesātināto tauku, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

MAZ CUKURA

Norādi, ka pārtikas produkts satur maz cukura, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 g vai 100 ml.

Ja pārtikas produkti dabīgi satur maz cukura, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

BEZ CUKURA

Norādi, ka pārtikas produkts ir bez cukura, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,5 g cukura uz 100 g vai 100 ml.

Ja pārtikas produktos dabīgi nav cukura, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

BEZ PIEVIENOTA CUKURA

Norādi, ka pārtikas produktam nav pievienots cukurs, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts nesatur pievienotus mono- vai disaharīdus, vai arī citus pārtikas produktus, kuru izmanto to saldinātājīpašību dēļ.

MAZ NĀTRIJA/SĀLS

Norādi, ka pārtikas produkts satur maz nātrija, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,12 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g vai 100 ml.

Ja pārtikas produkti dabīgi satur maz nātrija, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

ĻOTI MAZ NĀTRIJA/SĀLS

Norādi, ka pārtikas produkts satur ļoti maz nātrija, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,04 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g vai 100 ml.

Ja pārtikas produkti dabīgi satur ļoti maz nātrija, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

BEZ NĀTRIJA VAI BEZ SĀLS

Norādi, ka pārtikas produkts nesatur nātriju, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produktā ir ne vairāk kā 0,005 g nātrija vai tikpat daudz sāls uz 100 g.

Ja pārtikas produktos dabīgi nav nātrija, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

ŠĶIEDRVIELU AVOTS

Norādi, ka pārtikas produkts ir šķiedrvielu avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, var izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz 3 g šķiedrvielu vai vismaz 1,5 g šķiedrvielu uz 100 kcal.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir šķiedrvielu avots, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

DAUDZ ŠĶIEDRVIELU

Norādi, ka pārtikas produktā ir daudz šķiedrvielu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz 6 g šķiedrvielu vai vismaz 3 g šķiedrvielu uz 100 kcal.

Ja pārtikas produkti dabīgi satur daudz šķiedrvielu, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

PROTEĪNA AVOTS

Norādi, ka pārtikas produkts ir proteīna avots, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 12% no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir proteīna avots, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

DAUDZ PROTEĪNA

Norādi, ka pārtikas produkts satur daudz proteīna, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja vismaz 20 % no produkta enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir proteīna avots, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

DABĪGS VITAMĪNU UN/VAI MINERĀLU AVOTS

Norādi, ka pārtikas produkts ir dabīgs vitamīnu un/vai minerālu avots, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja 100 g vai 100 ml produkta satur vismaz 15 % no ieteicamās diennakts devas, kas noteikta Direktīvas 90/496/EEK pielikumā.

BAGĀTINĀTS AR VITAMĪNIEM UN/VAI MINERĀLIEM

Norādi, ka pārtikas produkts ir bagātināts ar vitamīniem un/vai minerāliem, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur ievērojamu daudzumu vitamīnu un/vai minerālu, kā noteikts Direktīvas 90/496/EEK pielikumā.

DAUDZ VITAMĪNU UN/VAI MINERĀLU

Norādi, ka pārtikas produktā jau dabīgi ir daudz vitamīnu un/vai minerālu, un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts satur vismaz divreiz vairāk vitamīnu/un vai minerālu nekā tad, ja norāde ir “vitamīnu un minerālu avots”.

Ja pārtikas produkti dabīgi satur daudz vitamīnu un/vai minerālu, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

SATUR (UZTURVIELAS VAI CITAS VIELAS NOSAUKUMS)

Norādi, ka pārtikas produkts satur kādu uzturvielu vai citu vielu, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts atbilst visiem piemērojamiem šīs regulas noteikumiem.

Ja pārtikas produkti dabīgi ir satur minēto uzturvielu vai citu vielu, vārdu “dabīgi” drīkst izmantot pirms šādas norādes.

PALIELINĀTS (MAKROUZTURVIELAS NOSAUKUMS) SATURS

Norādi, ka vienas vai vairāku uzturvielu saturs ir palielināts, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja produkts atbilst nosacījumiem attiecībā uz norādi “... avots” un ja saturs ir palielināts par vismaz 30 % salīdzinājuma ar līdzīgu produktu.

SAMAZINĀTS (UZTURVIELAS NOSAUKUMS) SATURS

Norādi, ka vienas vai vairāku uzturvielu saturs ir samazināts, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, drīkst izmantot tikai tad, ja saturs ir samazināts par vismaz 30 % salīdzinājuma ar līdzīgu produktu, izņemot attiecībā uz mikrouzturvielām, kur ir pieņemama 10% atšķirība atsauces vērtībās, kā noteikts Direktīvā 90/496/EEK.

VIEGLS

Norādei, ka pārtikas produkts ir “viegls”, kā arī jebkuru citu norādi, ko patērētājs tā varētu saprast, piemēro tos pašus nosacījumus kā norādei ar vārdu “samazināts”; pievieno arī tās īpašības/to īpašību norādi, kas pārtikas produktu padara “vieglu”.

P6_TA(2005)0202

Vitamīnu un citu vielu pievienošana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem (KOM(2003)0671 — C5-0538/2003 — 2003/0262(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0671) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0538/2003),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0124/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2003)0262

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr..../2005 par vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā (2),

tā kā:

(1)

Pārtikas produktu ražošanā var izmantot daudz dažādas uzturvielas un citas sastāvdaļas, tostarp, bet ne tikai vitamīnus, minerālvielas, kā arī mikroelementus, aminoskābes, neaizstājamās taukskābes, šķiedrvielas un daudzas citas vielas. To pievienošanu pārtikas produktiem nosaka atšķirīgas dalībvalstu tiesību normas, kas kavē šo produktu brīvu apriti, rada nevienlīdzīgus konkurences noteikumus un tādējādi tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Līdz ar to ir jāpieņem Kopienas noteikumi, kas saskaņo dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem.

(2)

Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai tos pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

(3)

Šī regula reglamentē tikai to vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem un atsevišķu citu vielu vai sastāvdaļu ar šo vielu izmantošanu, kas pievienotas pārtikas produktiem vai izmantotas pārtikas produktu ražošanā, kā rezultātā patēriņa daudzums ievērojami pārsniedz normālos apstākļos ar līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu saprātīgi uzņemto daudzumu.

(4)

Dažās dalībvalstīs ir noteiktas prasības attiecībā uz dažu vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu atsevišķiem ikdienas pārtikas produktiem, vadoties no sabiedrības veselības apsvērumiem. Tās var atbilst valsts vai pat reģionālā līmenī noteiktajām prasībām, un tādējādi tās nevar ietekmēt pašreizējo uzturvielu obligātās pievienošanas saskaņošanu Kopienā. Tomēr nepieciešamības gadījumā šādus noteikumus var pieņemt Kopienas līmenī. Vienlaikus ieteicams apkopot informāciju par šādiem valstu pasākumiem.

(5)

Vitamīnus un minerālvielas pārtikas produktu ražotāji pēc brīvas izvēles var pievienot pārtikas produktiem vai arī šīs vielas jāpievieno kā uzturvielas saskaņā ar īpašiem Kopienas tiesību aktiem. Šīs vielas kā piedevas, krāsvielas un aromatizētājus var pievienot arī tehnoloģisku apsvērumu dēļ vai saistībā ar līdzīgiem izmantošanas veidiem, tostarp vīndarības praksē un procesos kā to paredz attiecīgie Kopienas tiesību akti. Šo regulu piemēro neierobežojot īpašus Kopienas noteikumus attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu vai izmantošanu īpašos produktos vai produktu grupās, vai to pievienošanu citos nolūkos nekā paredzēts šajā regulā.

(6)

Sīki izstrādāti noteikumi par uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā ir vitamīni un minerālvielas, ir pieņemti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (3), un līdz ar to šīs regulas noteikumi attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām nav piemērojami uztura bagātinātājiem.

(7)

Pārtikas ražotāji pēc brīvas izvēles pievieno vitamīnus un minerālvielas pārtikas produktiem trijos nolūkos: lai atjaunotu vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kas samazinājies pārtikas produkta ražošanas gaitā; lai nodrošinātu to pārtikas produktu uzturrādītāju līdzvērtību, kas aizstāj parasto uzturā izmantojamo pārtiku; un lai stiprinātu vai bagātinātu pārtikas produktus ar vitamīniem vai minerālvielām, kas parasti nav šo produktu sastāva vai arī ir mazākā daudzumā.

(8)

Normālos apstākļos ar pietiekamu un daudzveidīgu uzturu var uzņemt visas normālai attīstībai un veselības saglabāšanai nepieciešamās barības vielas tādā daudzumā, kas noteikti un ieteicami saskaņā ar vispārēji pieņemamiem zinātniskiem datiem. Tomēr apsekojumi liecina, ka Kopienā šāda ideāla situācija nav panākta attiecībā uz visiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to nevar attiecināt uz visām iedzīvotāju grupām. No tā izriet, ka pārtikas produkti, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, veido vērā ņemamu attiecīgo uzturvielu daudzumu un tādējādi var uzskatīt, ka tie ir pozitīvs ieguldījums vispārējā nodrošināšanā ar uzturvielām.

(9)

Starptautiskā mērogā 1987. gadā ar Pārtikas kodeksu noteica vispārējos principus uzturvielu, tostarp vitamīnu un minerālvielu, pievienošanai pārtikas produktiem. Pienācīga uzmanība ir pievērsta tur minēto jēdzienu definīcijām “atjaunošana”, “uzturrādītāju līdzvērtība” un “pārtikas aizstājēji”. Saskaņā ar Kodeksa definīcijām “stiprināšana” jeb “bagātināšana” ir pieļaujama uzturvielu pievienošana pārtikas produktiem nolūkā novērst vai izlīdzināt iedzīvotājiem vai īpašām iedzīvotāju grupām nepieciešamās uzturvielas vai vairāku uzturvielu trūkumu, ja par to liecina esošie zinātniskie pierādījumi vai uz to norāda aprēķinātās uzturvielu devas saistībā ar izmaiņām ēšanas paradumos.

(10)

Pārtikas produktiem jāatļauj pievienot tikai tie vitamīni un tās minerālvielas, kas parasti ir pārtikas produktos un ko izmanto uzturā, kā arī uzskata par pamata uzturvielām, lai gan tas nenozīmē, ka to pievienošana ir nepieciešama. Jāizvairās no iespējamām domstarpībām attiecībā uz šo pamata uzturvielu identitāti. Līdz ar to ir nepieciešams izveidot šo atļauto vitamīnu un minerālvielu sarakstu.

(11)

Ķīmiskajām vielām, kuras izmanto par vitamīnu un minerālvielu avotiem un kuras var pievienot pārtikas produktiem, jābūt (grozījums uz tekstu latviešu valodā neattiecas) nekaitīgām un bioloģiski izmantojamām, t.i., iekšķīgi lietojamām. Šajā nolūkā ir jāsastāda arī labvēlīgais saraksts ar atzīstamām šāda veida vielām. Sarakstā jāiekļauj minētās atzīstamās vielas, kuras apstiprinājusi Pārtikas zinātniskā komiteja (1999. gada 12. maijā izteiktais viedoklis), pamatojoties uz iepriekš minētajiem nekaitīguma un bioloģiskās izmantojamības kritērijiem, un vielas, kuras var izmantot visiem iedzīvotāju segmentiem, tai skaitā zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtikas produktu ražošanā, citos pārtikas produktos, kurus izmanto īpašā uzturā, vai uztura bagātinātājos, kas iekļauti šajā atzīstamo vielu sarakstā.

(12)

Lai ievērotu jaunākos zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus, ir svarīgi iepriekš minēto sarakstu nepieciešamības gadījumā nekavējoties pārskatīt. Šādas pārskatīšanas rezultātā īsteno tehniska rakstura pasākumus un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu.

(13)

Pārtikas produktus, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, vairumā gadījumu ražotāji reklamē un patērētājiem par šiem produktiem var izveidoties priekšstats, ka tie uzturvielu, fizioloģiskā vai citādā ziņā uzlabo veselību salīdzinājumā ar līdzīgiem vai citiem produktiem, kuriem šīs uzturvielas nav pievienotas. Šis apstāklis var ietekmēt patērētāja izvēli, kas citā gadījumā būtu noraidoša. Lai cīnītos pret šo iespējamo nevēlamo ietekmi, ir lietderīgi noteikt atsevišķus ierobežojumus attiecībā uz produktiem, kuriem var pievienot vitamīnus un minerālvielas, papildus tiem, kas izriet no tehniskiem apsvērumiem vai ir nepieciešami drošības apsvērumu dēļ, ja ir noteikts vitamīnu un minerālvielu maksimālais daudzums šāda veida produktiem. Noteiktu vielu klātbūtne produktā, piemēram, alkohola saturs, šādā saistībā būtu piemērots kritērijs, lai nepieļautu tam pievienot vitamīnus un minerālvielas. Lai patērētājiem nerastos šaubas par svaigu pārtikas produktu dabisko uzturvērtību, tiem nedrīkst pievienot arī vitamīnus un minerālvielas.

(14)

Vitamīnu un minerālvielu pārmērīgas devas var izraisīt nevēlamas blakusparādības un tādēļ šīm vielām, pievienojot tās pārtikas produktiem, jānosaka maksimālais nekaitīguma daudzums, jo pastāv šo vielu pārdozēšanas iespēja. Šim daudzumam jānodrošina, ka lietojot produktus parastā veidā, ievērojot ražotāja dotās lietošanas instrukcijas un saņemot daudzveidīgu uzturu, šie produkti ir droši patērētājam. Tādējādi tam jābūt vitamīnu un minerālvielu kopējam nekaitīguma daudzumam pārtikas produktā, kas dabiskā veidā ir produktā un/vai ir pievienots pārtikas produktam neatkarīgi no pievienošanas, tostarp tehnoloģiskā procesa, nolūka.

(15)

Šā iemesla dēļ, ja nepieciešams, jāpieņem minētie maksimālie daudzumi un jebkuri citi nosacījumi, kas ierobežo to pievienošanu pārtikas produktiem, ņemot vērā maksimālo nekaitīgo daudzumu, ko nosaka pēc zinātniska riska novērtējuma, kas pamatojas uz vispārējiem pieņemamiem zinātniskiem datiem un šo vielu iespējamu uzņemšanu ar citiem pārtikas produktiem. Jāveic arī atbilstošs novērtējums, vai iedzīvotāji uzņem vitamīnus un minerālvielas pietiekamā daudzumā. Ja vajadzīgs, tad nosakot atsevišķu vitamīnu un minerālvielu ierobežojumus pārtikas produktiem, kuriem tos var pievienot (piemēram, joda pievienošana tikai sālij) , ņem vērā to, kādā nolūkā tos pievieno, un pārtikas produkta lietderību kopējā uzturā.

(16)

Vitamīnu un minerālvielu minimālie daudzumi, kas pievienoti, lai atjaunotu vai panāktu pārtikas aizstājēju uzturrādītāju līdzvērtību, ir atkarīgi no daudzumiem neapstrādātā pārtikas produktā vai aizstājamā pārtikas produktā. Tomēr bagātināšanas nolūkā pievienotajam daudzumam jāatbilst minimālajam daudzumam, kas ir pārtikas produktā. Pretējā gadījumā, ja šajos bagātinātajos pārtikas produktos ir pārāk mazs vai nenozīmīgs pievienoto vielu daudzums, patērētāji no šādiem produktiem neko neiegūs un tiks maldināti. Šis princips izvirza prasību, ka šīm uzturvielām jābūt pārtikas produktā nozīmīgā daudzumā, lai tās varētu norādīt uzturvielu marķējumā. Tādējādi nepieciešams, lai bagātināšanas nolūkā pārtikas produktiem pievienotie vitamīnu un minerālvielu daudzumi atbilstu tiem nozīmīgajiem uzturvielu daudzumiem, kam jābūt pārtikas produktā, lai tos varētu norādīt uzturvielu marķējumā.

(17)

Maksimālo daudzumu un jebkuru citu lietošanas nosacījumu noteikšana, kas pamatojas uz šajā regulā izvirzīto principu un kritēriju piemērošanu, kā arī minimālo daudzumu noteikšana, ir tehniska rakstura īstenošanas pasākumi un to pieņemšana jāuztic Komisijai, lai procedūru vienkāršotu un paātrinātu;

18)

vispārējos marķēšanas noteikumus un definīcijas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4), un tajā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK. Līdz ar to šajā regulā jāietver tikai nepieciešamie papildu noteikumi. Šos papildu noteikumus piemēro arī, neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (EK) Nr. .../... par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības norādēm (5).

(19)

Ievērojot pārtikas produktu, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas uzturvērtības nozīmīgumu, kā arī to iespējamo ietekmi uz ēšanas paradumiem un kopējo uzturvielu devu uzņemšanu, patērētājam jāspēj novērtēt to vispārējie uzturrādītāji. Tādējādi, atkāpjoties no Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīvas 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu (6) 2. panta, uzturvielu marķējums ir obligāts.

(20)

Līguma 28. un 30. pants paredz izņēmumu attiecībā uz noteikumu par brīvo preču apriti Kopienā, un valstu iestādes ar to var pamatot atsevišķu nosacījumu izpildi. Īstenojot to izvēles tiesības attiecībā uz iedzīvotāju veselības aizsardzību saskaņā ar Līgumu, valstu iestādēm jāievēro proporcionalitātes princips. Valstu iestādēm ir jāpierāda, ka to noteikumi vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, pamatojoties uz sīku riska novērtējumu. Tām jākonstatē, ka šķietamu reālu risku iedzīvotāju veselībai pietiekami apstiprina jaunākie pieejamie zinātniskie dati.

(21)

ieteicamās diennakts devas Direktīvā 90/496/EEK nav noteiktas pilnībā visiem šīs regulas I un II pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām, un turklāt tās ir novecojušas.

(22)

normāls un daudzveidīgs uzturs satur daudzas sastāvdaļas, kas savukārt satur daudzas vielas. Šo vielu vai sastāvdaļu devas, uzņemot tās parastā uzturā normālā un tradicionālā veidā, nerada risku un tās nav nepieciešams regulēt. Citas vielas, kas nav vitamīni un minerālvielas vai tos saturošas sastāvdaļas, pievieno pārtikas produktiem ekstraktu vai koncentrātu veidā un var izraisīt devu uzņemšanu daudzumā, kas ievērojami pārsniedz tās devas, kuras uzņem ar pietiekamu un daudzveidīgu uzturu. Atsevišķos gadījumos šādas prakses nekaitīgums ir ļoti apšaubāms un ieguvums nav skaidrs, tādēļ ir nepieciešamas regulatīvas normas. Šādos gadījumos ir lietderīgi, ka pārtikas ražotāji, kas atbild par tirgū laisto pārtikas produktu nekaitīgumu, uzņemas pienākumu pierādīt šo produktu nekaitīgumu.

(23)

ievērojot to pārtikas produktu īpašo raksturu, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas, jānosaka līdzekļi papildus tiem, kas parasti ir pieejami uzraudzības iestādēm, lai veicinātu efektīvu šo produktu uzraudzību.

(24)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas uzdevums ir saskaņot normas, kas noteiktas dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem ar mērķi nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2.   Šīs regulas noteikumi neattiecas uz uztura bagātinātājiem, kurus regulē Direktīva 2002/46/EK.

3.   Šo regulu piemēro, neierobežojot īpašas normas, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos attiecībā uz:

a)

īpašam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem un, ja nepastāv īpašas normas, prasības attiecībā uz šādu produktu sastāvu, ko nepieciešams norādīt saskaņā ar to personu īpašajām uzturvielu prasībām, kam tie paredzēti;

b)

jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām;

c)

pārtikas piedevām un aromatizētājiem;

d)

vīndarības praksi un procesiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atjaunošana” ir to vitamīnu un minerālvielu pievienošana pārtikas produktiem, kas ir zuduši labas ražošanas prakses vai parasto uzglabāšanas un pārvietošanas procedūru laikā, pievienojot tādos daudzumos, lai šo vielu klātbūtne pārtikas produktā atbilstu vitamīnu un minerālvielu daudzumam pārtikas produkta ēdamajā daļā pirms apstrādes, uzglabāšanas vai pārvietošanas;

2)

“uzturrādītāju līdzvērtība” ir vienāda uzturvērtība, kas izteikta vitamīnu un minerālvielu daudzuma un bioloģiskās pieejamības veidā;

3)

“pārtikas aizstājējs” ir pārtikas produkts, kas izgatavots, lai izskata, faktūras, garšas un smaržas ziņā līdzinātos parastam pārtikas produktam un ir paredzēts lietošanai kā pilnīgs vai daļējs līdzīgā pārtikas produkta aizvietotājs;

4)

“stiprināšana” jeb “bagātināšana” ir viena vai vairāku vitamīnu un/vai minerālvielu pievienošana pārtikas produktam, neatkarīgi no tā, vai pievienotās vielas parasti ir pārtikas produkta sastāvā, ņemot vērā:

a)

viena vai vairāku vitamīnu un/vai minerālvielu nepietiekamību iedzīvotājiem vai īpašām iedzīvotāju grupām, ko apliecina klīniski vai subklīniski pierādījumi par nepietiekamību, vai uz ko norāda uzņemto uzturvielu devu zemie aprēķini, vai

b)

iespēju uzlabot iedzīvotāju uzturvielu uzņemšanas apstākļus un/vai izlīdzināt uzņemto vitamīnu un minerālvielu devu iespējamo nepietiekamību ēšanas paradumu izmaiņu dēļ, vai

c)

vispārpieņemto zinātnes atziņu attīstību par vitamīnu un minerālvielu nozīmi pārtikā un izrietošo ietekmi uz veselību;

5)

“atsevišķas citas vielas” ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras iegūst vai nu ekstrahēšanas, vai sintēzes rezultātā, kuru uztura fizioloģiskā iedarbība ir pierādīta un kuras var izmantot kā bagātinātu pārtikas produktu sastāvdaļas, un kuras neattiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 258/97 piemērošanas jomu par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (8);

6)

“ieteicamais patēriņš diennaktī” ir pārtikas produktu ražojošā uzņēmuma fiksētais daudzums, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9) ņemot vērā maksimālo daudzumu, kāds noteikts saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktā minēto un Direktīvā 90/496/EEK minēto ieteicamo diennakts devu (IDD);

7)

“Iestāde” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002.

II NODAĻA

VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU PIEVIENOŠANA

3. pants

Nosacījumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

1.   Atbilstīgi šīs regulas noteikumiem pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā un II pielikumā minētajā veidā.

2.   Vitamīnus un minerālvielas cilvēka ķermenim bioloģiski pieņemamā veidā drīkst pievienot pārtikas produktiem tikai šādu mērķu īstenošanai:

a)

atjaunošana un/vai

b)

pārtikas aizstājēju uzturrādītāju līdzvērtība, un/vai

c)

stiprināšana jeb bagātināšana.

3.     Vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem nedrīkst izmantot, lai maldinātu vai krāptu patērētāju par pārtikas produkta uzturvērtību vai nu izmantojot marķējumu, noformējumu un reklāmu, vai arī pašu piedevu.

4.   Izpildes noteikumus, kas attiecas uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem atjaunināšanas vai līdzvērtīgu uzturvielu daudzuma nodrošināšanas nolūkā pārtikas produktu aizvietotājā, ja vajadzīgs, pieņem 19. panta 2. punktā minētajā kārtībā pēc tam, kad saņemts iestādes atzinums. Pirms šādu noteikumu ieviešanas Komisija konsultējas ar ieinteresētajām grupām, it īpaši ar tiem, kas nodarbojas ar pārtikas produktu komercdarbību, un patērētāju grupām .

5.   Pirmajā punktā minēto sarakstu izmaiņas pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kartību.

4. pants

Pārejas posma pasākumi

Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un līdz ... (10) dalībvalstis savā jurisdikcijā esošajā teritorijā var atļaut tādu vitamīnu un minerālvielu izmantošanu, kas nav minēti I pielikumā vai kurus neizmanto II pielikumā minētajā veidā, ja:

a)

attiecīgo vielu izmanto, lai pievienotu pārtikai, ko Kopienā tirgo šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

b)

Iestāde, pamatojoties uz iegūtajiem dokumentiem, kas satur argumentus par labu attiecīgās vielas izmantošanai un kurus dalībvalsts iesniegusi Komisijai ne vēlāk kā.... (11), nav izteikusi noraidošu atzinumu par šīs vielas izmantošanu vai arī tās izmantošanu konkrētajā veidā, ražojot pārtikas produktu.

Dalībvalstis informē Komisiju par vitamīnu un minerālvielu lietošanu, kas ir atļautas to teritorijā, kaut arī nav uzskaitītas I pielikumā vai arī nav II pielikumā minētajās formās. Komisija padara šo informāciju publiski pieejamu.

Pārejas periodā, balstoties uz pamatojumu par sabiedrības drošību, un saskaņā ar Līguma noteikumiem dalībvalstis drīkst arī turpmāk piemērot pašreizējos valstu ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz to pārtikas produktu tirdzniecību, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas, kas nav uzskaitītas I pielikumā vai nav II pielikumā minētajās formās. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem valstu ierobežojumiem vai aizliegumiem, un Komisija padara šo informāciju publiski pieejamu.

5. pants

Ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

Vitamīnus un minerālvielas nedrīkst pievienot:

a)

svaigiem, neapstrādātiem produktiem, tostarp, bet ne tikai augļiem, dārzeņiem, gaļai, mājputnu gaļai un zivīm;

b)

dzērieni, kuru sastāvā ir vairāk kā 1,2 tilpumprocenti alkohola, izņemot šādus produktus (atkāpjoties no 3. panta 2. punkta):

i)

kas minēti Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju 44. panta 6. un 13. punktā (12); un

ii)

ko laida apgrozībā pirms šīs Regulas pieņemšanas; un

iii)

par ko dalībvalsts saskaņā ar 13.a pantu paziņojusi Komisijai sešu mēnešu laikā no šīs Regulas stāšanās spēkā dienas,

ar nosacījumu, ka nav uzturvērtības vai veselības ietekmes norāžu.

Citus pārtikas produktus vai pārtikas produktu kategorijas, kuriem nedrīkst pievienot atsevišķus vitamīnus un minerālvielas, nosaka 19. panta 2. punktā minētajā kārtībā un, ņemot vērā zinātniskus pierādījumus , ja pastāv draudi sabiedrības veselībai .

6. pants

Tīrības kritēriji

1.   II pielikumā minēto vielu tīrības kritēriju pieņem ne vēlāk kā ... (13) 19. panta 2. punktā minētajā kārtībā, ja tas jau nav spēkā, pamatojoties uz 2. punktu.

2.   Piemēro vielu tīrības kritērijus, kas uzskaitīti II pielikumā un noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz izmantošanu pārtikas produktu ražošanā citiem mērķiem nekā paredz šī regula.

3.   Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām vielām, kurām tīrības kritēriji nav noteikti Kopienas tiesību aktos un līdz šādu noteikumu pieņemšanai, ir spēkā starptautisko iestāžu ieteiktie vispārpieņemtie tīrības kritēriji, kā arī var piemērot tos dalībvalsts noteikumus, kuri nosaka stingrākus tīrības kritērijus.

7. pants

Maksimālie un minimālie daudzumi

1.   Ja vitamīnus un minerālvielas pievieno ar 3. panta 2. punkta minēto mērķi, vitamīna vai minerālvielas kopējais daudzums pārdošanas brīdī, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem tas paredzēts, nedrīkst pārsniegt nosakāmo daudzumu, kurus nosaka līdz.... (13) . Attiecībā uz koncentrētiem un dehidrētiem produktiem ir spēka pārtikas produktiem pieļaujamie maksimālie daudzumi tad, ja tie saskaņā ar ražotāja norādījumiem ir pagatavoti patēriņam.

Pirmajā apakšpunktā minētos vitamīnu un minerālvielu maksimālos daudzumus un jebkurus nosacījumus, kas ierobežo vai aizliedz konkrēta vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktam vai pārtikas produktu kategorijai, nosaka saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību.

2.   Pirmajā punktā minētos maksimālos daudzumus nosaka, ņemot vērā:

a)

vitamīnu un minerālvielu maksimālo nekaitīguma daudzumu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu, kas balstīts uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ņemot vērā dažādām patērētāju grupām atbilstīgu jutīguma pakāpi;

b)

vitamīnu un minerālvielu daudzums, kurus uzturam pievieno no citiem avotiem, tai skaitā — uztura bagātinātājiem;

c)

atsevišķu ražojumu daļa iedzīvotāju uzturā vispār vai atsevišķu iedzīvotāju grupu uzturā.

3.   Nosakot 1. punktā minētos maksimālos daudzumus, jāņem vērā arī iedzīvotājiem ieteicamās vitamīnu un minerālvielu standartdevas.

4.   Nosakot tos 1. punktā minētos vitamīnu un minerālvielu maksimālos daudzumus, kuru iedzīvotājiem ieteicamās standartdevas sasniedz maksimālo nekaitīguma daudzumu, nepieciešamības gadījumā jāņem vērā:

a)

prasības noteiktu vitamīnu un minerālvielu pievienošanai pārtikas produktiem, lai atjaunotu un/vai nodrošinātu pārtikas aizstājēju uzturrādītāju līdzvērtību;

b)

atsevišķu produktu nozīme iedzīvotāju ikdienas uzturā vai iedzīvotāju apakšgrupu uzturā .

5.   Vitamīna vai minerālvielas pievienošana pārtikas produktiem bagātināšanas nolūkā jāveic tā, lai šī vitamīns vai minerālviela pārtikas produktos ir vismaz tik nozīmīgā daudzumā, t.i., 15% no ieteicamās barības vielu vērtības (Nutrient Reference Value — NRV) uz 100 g (cietām vielām), 7,5% no NRV uz 100 ml (šķidrumiem) vai 5% no NRV uz 100 kcal (12% no NRV 1 MJ), vai 15% no NRV uz porciju . Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām minimālie daudzumi, tai skaitā jebkuri mazāki daudzumi par iepriekš minēto nozīmīgo daudzumu, jāpieņem 19. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

8. pants

Ieteicamās vitamīnu un minerālvielu diennakts devas

Komisija steidzami, bet ne vēlāk kā ... (14) ir ieteikts, ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas un starptautiskus ieteikumus, nosaka ieteicamās diennakts devas attiecībā uz visiem I un II pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām.

9. pants

Marķēšana, noformējums un reklāma

1.   To pārtikas produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, nedrīkst būt nekādas tiešas vai netiešas norādes par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nenodrošina nepieciešamo uzturvielu daudzumu .

2.    To produktu uzturvērtības marķēšana, kuriem ir pievienoti vitamīni un minerālvielas un kas attiecas uz šo regulu, ir obligāta. Informācijai ir jāatbilst:

a)

informācijai, norādītai Direktīvas 90/496/EEK 4. panta 1. punkta 2. grupā;

b)

datiem par pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu. Datiem par pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu. Dati par pievienotām vielām, kas raksturo vienas devas lielumu izteikts 100 g vai 100 ml, kā minēts Direktīvas 90/496/EEK 6. panta 2. daļā, kam papildus norāda datus absolūtos skaitļos un procentos no ieteicamās diennakts devas (vienas devas daudzums);

c)

ražotājs norāda produkta ieteicamo diennakts devu — attiecīgajā gadījumā un veidā, kurā porcija ir viegli iegūstama;

d)

brīdinājums nepārsniegt norādīto ieteicamo diennakts devu.

3.   Šo pantu piemēro, neierobežojot Direktīvu 2000/13/EK un Regulu (EK) Nr..../... [par pārtikas produktu uzturvērtības un veselības norādēm], kā arī citus pārtikas produktu jomu regulējošo tiesību aktu noteikumus, ko piemēro noteiktām pārtikas produktu kategorijām.

4.   Šī panta piemērošanas noteikumus var precizēt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību.

10. pants

Vitamīnu un minerālvielu obligāta pievienošana

1.   Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām Kopienā piemērojamie noteikumi pieļauj vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu. Šādām normām jābūt saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja nav paredzētas īpašas atkāpes.

2.   Ja šādu Kopienas noteikumu nav, dalībvalstis saskaņā ar 17. pantā noteikto kārtību var pieņemt šādus noteikumus par vitamīnu un minerālu obligātu pievienošanu īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām.

Ne vēlāk kā.... (15) dalībvalstis informē Komisiju par pašlaik spēkā esošajām atbilstīgām valsts normām. Komisija padara šo informāciju publiski pieejamu.

III NODAĻA

CITU VIELU PIEVIENOŠANA

11. pants

Paziņošana par dalībvalsts izmantotajām vielām un pārtikas piedevām

Ne vēlāk kā... (16) dalībvalstis paziņo Komisijai, kādas vielas un piedevas pielieto pārtikas produktu bagātināšanai to jurisdikcijā esošajā teritorijā un kas ir uzskatāmas par citām vielām nevis vitamīniem vai minerālvielām, respektīvi, satur tos. Komisija šo informāciju savukārt nosūta Iestādei un publicē saņemtos paziņojumus.

12. pants

Ierobežotas un aizliegtas vielas vai vielas, kas pakļautas Kopienas pārbaudei

1.     Ja Komisija vai dalībvalsts uzskata, ka kādas vielas, kas nav pieskaitāma ne vitamīniem, ne minerālvielām, vai kādas sastāvdaļas, kā sastāvā ir viela, kas nav pieskaitāma ne vitamīniem, ne minerālvielām, pievienošanas rezultātā šo vielu var uzņemt lielākos apmēros par noteiktajiem saprātīgiem apmēriem, ko uzņem normālos sabalansēta un daudzveidīga uztura patēriņa apstākļos, tai par to nekavējoties jāziņo Komisijai.

2.     Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu, ikvienā gadījumā ievērojot obligātu pieejamās Iestādes informācijas novērtējumu, un ietver šo vielu III pielikumā.

Ja kāda viela vai sastāvdaļa izrādās kaitīga veselībai, to

a)

vai nu pievieno III pielikuma A daļai un aizliedz to pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā;

b)

vai arī pievieno III pielikuma B daļai un atļauj to pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā tikai saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem un tajos noteiktajiem maksimālajiem daudzumiem. Šim mērķim Iestādei ir jānosaka šo vielu maksimālie daudzumi.

Ja ikvienā gadījumā, ievērojot pieejamās Iestādes informācijas novērtējumu, noteikta iespējama šādas lietošanas nelabvēlīga ietekme uz veselību, taču pastāv zinātniska rakstura šaubas, šo vielu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru ietver III pielikuma C daļā.

3.     Kopienas normās, ko piemēro noteiktiem pārtikas produktiem, var paredzēt ierobežojumus un aizliegumus lietot dažas vielas papildu tām, kas jau noteiktas šajā Regulā. Ja Kopienā nav attiecīgu normu, dalībvalstis var tās noteikt šādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru.

4.     Tie, kas nodarbojas ar pārtikas produktu komercdarbību, vai citas ieinteresētās puses jebkurā laikā var iesniegt Komisijai novērtēšanai zinātnisku datu kopumu, kur pamatots kādas III pielikuma C daļā pievienotas vielas nekaitīgums saskaņā ar tās izmantošanas nosacījumiem pārtikas produktos un paskaidrojot šīs izmantošanas nolūku.

5.     Četru gadu laikā, sākot no dienas, kad kāda viela ir iekļauta III pielikuma C daļā, saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru un, ņemot vērā Iestādes atzinumu par dokumentu kopumu, kas saskaņā ar 4. punktu ir iesniegts izvērtēšanai, pieņem lēmumu par to, vai III pielikuma C daļā norādīto vielu atļauj pielietot vispārīgi, vai arī to iekļauj III pielikuma A vai B daļas uzskaitījumā, ja nepieciešams.

13. pants

Marķēšana, noformējums un reklāma

1.     To pārtikas produktu marķējumā un noformējumā, kā arī reklāmā, kuriem ir pievienotas atsevišķas citas vielas, nedrīkst būt norādījumi, kuros apgalvo vai pārliecina, ka līdzsvarots un profilaktiski orientēts uzturs parastu pārtikas produktu veidā nav nepieciešams.

2.     To pārtikas produktu marķējums, noformējums un reklāma, kam ir pievienotas atsevišķas citas vielas, nevar maldināt vai krāpt patērētāju par pārtikas produkta uzturvērtību, kas radusies šo uzturvielu pievienošanas rezultātā.

3.     To pārtikas produktu marķējumā, kuriem ir pievienotas atsevišķas citas vielas, jābūt norādītam, ka vielas ir pievienotas saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr..../... [par pārtikas produktu enerģētisko vērtību un ietekmi uz veselību].

4.     To produktu uzturvērtības marķēšana, kuriem ir pievienotas atsevišķas citas vielas un kas attiecas uz šo Regulu, ir obligāta. Informācijai ir jāatbilst:

a)

informācijai, norādītai Direktīvas 90/496/EEK 4. panta 1. punkta 2. grupā;

b)

datiem par pārtikas produktiem pievienoto vielu kopējo daudzumu. Dati par pievienotām vielām, kas raksturo vienas devas lielumu izteikts 100 g vai 100 ml, kā minēts Direktīvas 90/496/EEK 6. panta 2. daļā, kam papildus norāda datus absolūtos skaitļos un procentos no ieteicamās diennakts devas (vienas devas daudzums);

c)

produkta ieteicamo diennakts devu — attiecīgajā gadījumā un veidā, kurā porcija ir viegli iegūstama;

d)

brīdinājums nepārsniegt norādīto ieteicamo diennakts devu.

5.     Šo pantu piemēro, neierobežojot Direktīvu 2000/13/EK un Regulu (EK) Nr..../... [par pārtikas produktu enerģētiskās vērtības un veselības norādēm], kā arī citus pārtikas produktu jomu regulējošo tiesību aktu noteikumus, kas ir piemērojami noteiktām pārtikas produktu kategorijām.

6.     Šā panta piemērošanas noteikumus var precizēt saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību.

14. pants

Ieteicamās diennakts devas un maksimālais nekaitīgais atsevišķo citu vielu daudzums

Attiecībā uz III pielikuma B un C sadaļās minētajām atsevišķām citām vielām nosaka ieteicamās diennakts devas un maksimālo diennakts daudzumu. Šīs regulas 7. pantu piemēro pēc mutatis mutandis principa.

IV NODAĻA

VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Kopienas reģistrs

1.   Komisija izveido un uztur Kopienas reģistru par vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem, še turpmāk “Reģistrs”.

2.   Reģistrā iekļauj:

a)

vitamīnus un minerālvielas, ko saskaņā ar I pielikumu drīkst pievienot pārtikas produktiem;

b)

vitamīnu preparātus un minerālvielas, ko saskaņā ar II pielikumu drīkst pievienot pārtikas produktiem;

c)

vitamīnu un minerālvielu maksimālos un minimālos daudzumus, ko saskaņā ar 7. pantu drīkst pievienot pārtikas produktiem;

d)

informāciju par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu, kā minēts 10. pantā;

e)

vielas par kurām iesniegta dokumentācija, kā minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

f)

informāciju par III pielikumā minētajām vielām un pamatojumu to iekļaušanai pielikumā;

g)

to vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu saraksts, kuru pievienošana saskaņā ar 10. pantu valstu normās ir noteikta kā obligāta;

h)

to vielu saraksts, kuru pievienošana saskaņā ar 4. panta 3. punktu valstu līmenī ir aizliegta vai to lietošana ir ierobežota.

3.   Reģistram jābūt sabiedrībai pieejamam.

16. pants

Dalībvalstu tiesību akti

1.    Neierobežojot 2. punktu, dalībvalstis nevar ierobežot vai aizliegt tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kas atbilst šīs Regulas un tās īstenošanai pieņemto Kopienas noteikumu prasībām.

2.     Šī Regula neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu, jo īpaši tā 28. un 30. pantu, attiecībā uz atsevišķu citu vielu pievienošanu saglabāt vai pieņemt stingrākus noteikumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un kuri nav pretrunā ar šo regulu.

3.     Ne vēlāk kā ... (17) dalībvalstis informē Komisiju par atbilstīgām pašlaik spēkā esošajām valsts tiesību normām.

17. pants

Paziņošanas kārtība

1.   Atsaucoties uz šo pantu, piemēro 2., 3. un 4. pantā noteikto kārtību.

2.   Ja dalībvalsts uzskata par nepieciešamu pieņemt jaunu tiesību aktu, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par plānotajiem pasākumiem un sniedz šo pasākumu pamatojumu.

3.   Komisija apspriežas ar atbilstoši Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktam organizēto Pastāvīgo Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju un pauž savu viedokli par plānotajiem pasākumiem.

4.   Attiecīgā dalībvalsts plānotos pasākumus var noteikt tikai sešus mēnešus pēc 2. punktā minētās paziņošanas, un ja nav saņemts negatīvs Komisijas atzinums.

Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību un pirms šī punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka vai plānotos pasākumus drīkst īstenot. Komisija var pieprasīt atsevišķus plānoto pasākumu grozījumus.

18. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Ja kādai dalībvalstij ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kāds produkts apdraud cilvēka veselību, lai arī nav pārkāpti šīs regulas nosacījumi, šī dalībvalsts uz laiku var apturēt vai aizliegt attiecīgo noteikumu piemērošanu savas valsts teritorijā.

Dalībvalsts nekavējoties paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz šī lēmuma pamatojumu.

2.   Lēmumu pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto kārtību, vajadzības gadījumā saņemot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu.

Komisija šo kārtību var ierosināt pēc savas iniciatīvas.

3.   Pirmajā punktā minētā dalībvalsts var turpināt apturēt vai aizliegt noteikumu spēkā stāšanos līdz dalībvalstij paziņo 2. punktā minēto lēmumu.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz 17. panta 3. daļā minētā komiteja, kura ņem vērā Iestādes viedokli.

2.   Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

20. pants

Uzraudzība

Īpašā nolūkā veicināt efektīvu to pārtikas produktu uzraudzību, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, kā arī tādu pārtikas produktu, kas satur III pielikuma B un C daļā minētās vielas, dalībvalstis var noteikt, ka pārtikas produktu ražotājs vai persona, kas šādus pārtikas produktus laiž tirgū atbilstīgās dalībvalsts teritorijā, var pieprasīt paziņot kompetentajai iestādei par šādu laišanu tirgū, pārsūtot tai produkta marķējuma paraugu.

Šo informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai un Iestādei.

Komisija padara šo informāciju publiski pieejamu.

21. pants

Novērtēšana

Komisija vēlākais līdz ... (18) iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanas sekām, jo īpaši attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirgus attīstību, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas, šādu produktu patēriņu, iedzīvotāju uzņemtajām uzturvielu devām un ēšanas paradumu izmaiņām, papildus iesniedzot visa veida priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, ko Komisija uzskata par nepieciešamiem. Šajā kontekstā dalībvalstis sniedz Komisijai nepieciešamo būtisko informāciju līdz ... (19).

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

To piemēro no ... (20).

Pārtikas produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms ... (21) un kuri neatbilst šai regulai, drīkst tirgot līdz ... (22)

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  OV C 112, 30.4.2004., 44. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija nostāja.

(3)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(4)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

(5)  OV...

(6)  OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(9)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.1993., 4. lpp.).

(10)   Trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(11)   18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(12)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 709/2004 (OV L 111, 17.4.2004., 21. lpp.).

(13)  Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

(14)  Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

(15)  Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(16)  18 mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(17)  Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(18)  Sestā mēneša pirmajai dienai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas + 6 gadi.

(19)  Sestā mēneša pirmajai dienai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas + 5 gadi.

(20)  Sestā mēneša pirmās dienas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(21)  Sestā mēneša pirmās dienas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(22)  Septiņpadsmitā mēneša pēdējai dienai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

I PIELIKUMS

VITAMĪNI UN MINERĀLVIELAS, KO DRĪKST PIEVIENOT PĀRTIKAS PRODUKTIEM

1.   VITAMĪNI

A vitamīns

D vitamīns

E vitamīns

K vitamīns

B1 vitamīns

B2 vitamīns

Niacīns

Pantotēnskābe

B6 vitamīns

Folijskābe

B12 vitamīns

Biotīns

C vitamīns

2.   MINERĀLVIELAS

Kalcijs

Magnijs

Dzelzs

Varš

Jods

Cinks

Mangāns

Nātrijs

Kālijs

Selēns

Hroms

Molibdēns

Hlorīds

Fosfors

II PIELIKUMS

VITAMĪNU PREPARĀTI UN MINERĀLVIELAS, KO DRĪKST PIEVIENOT PĀRTIKAS PRODUKTIEM

1.   VITAMĪNU PREPARĀTI

A VITAMĪNS

retinols

retinilacetāts

retinilpalmitāts

beta-karotīns

D VITAMĪNS

holekalciferols

ergokalciferols

E VITAMĪNS

D-alfa-tokoferols

DL-alfa-tokoferols

D-alfa-tokoferilacetāts

DL-alfa-tokoferilacetāts

skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

K VITAMĪNS

filohinons (fitomenadions)

B1 VITAMĪNS

tiamīna hlorīds

tiamīna mononitrāts

B2 VITAMĪNS

riboflavīns

nātrija riboflavīn-5'-fosfāts

NIACĪNS

nikotīnskābe

nikotīnamīds

PANTOTĒNSKĀBE

kalcija D-pantotenāts

nātrija D-pantotenāts

dekspantenols

B6 VITAMĪNS

piridoksīna hlorīds

piridoksīn-5'-fosfāts

piridoksīna dipalmitāts

FOLIJSKĀBE

pteroilmonoglutamīnskābe

B12 VITAMĪNS

ciānkobalamīns

hidroksokobalamīns

BIOTĪNS

D-biotīns

C VITAMĪNS

L-askorbīnskābe

nātrija L-askorbāts

kalcija L-askorbāts

kālija L-askorbāts

L-askorbil-6-palmitāts

2.   MINERĀLVIELAS

kalcija karbonāts

kalcija hlorīds

citronskābes kalcija sāļi

kalcija glikonāts

kalcija glicerofosfāts

kalcija laktāts

ortofosforskābes kalcija sāļi

kalcija hidroksīds

kalcija oksīds

magnija acetāts

magnija karbonāts

magnija hlorīds

citronskābes magnija sāļi

magnija glikonāts

magnija glicerofosfāts

ortofosforskābes magnija sāļi

magnija laktāts

magnija hidroksīds

magnija oksīds

magnija sulfāts

dzelzs karbonāts

dzelzs citrāts

dzelzs amonija citrāts

dzelzs glikonāts

dzelzs fumarāts

dzelzs nātrija difosfāts

dzelzs laktāts

dzelzs sulfāts

dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

dzelzs saharāts

elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

vara karbonāts

vara citrāts

vara glikonāts

vara sulfāts

vara-lizīna komplekss

nātrija jodīds

nātrija jodāts

kālija jodīds

kālija jodāts

cinka acetāts

cinka hlorīds

cinka citrāts

cinka glikonāts

cinka laktāts

cinka oksīds

cinka karbonāts

cinka sulfāts

mangāna karbonāts

mangāna hlorīds

mangāna citrāts

mangāna glikonāts

mangāna glicerofosfāts

mangāna sulfāts

nātrija bikarbonāts

nātrija bikarbonāts

nātrija hlorīds

nātrija citrāts

nātrija glikonāts

nātrija laktāts

nātrija hidroksīds

ortofosforskābes nātrija sāļi

kālija bikarbonāts

kālija karbonāts

kālija hlorīds

kālija citrāts

kālija glikonāts

kālija glicerofosfāts

kālija laktāts

kālija hidroksīds

ortofosforskābes kālija sāļi

nātrija selenāts

nātrija hidrogēnselenīts

nātrija selenīts

hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts

hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts

amonija molibdāts (molibdēns (VI))

nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

kālija fluorīds

nātrija fluorīds

kalcija sulfāts

kālija fosfāts

nātrija fosfāts

piridoksīna dipalmitāts

III PIELIKUMS

VIELAS, KURU LIETOŠANA PĀRTIKAS PRODUKTOS IR AIZLIEGTA VAI PAKĻAUTA NOSACĪJUMIEM

A daļa — Aizliegtās vielas

B daļa — Ierobežotās vielas

C daļa — Vielas, kuras pārbauda Kopienas iestādes

P6_TA(2005)0203

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (KOM(2005)0141 — C6-0111/2005 — 2005/0057(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0141) (1),

ņemot vērā EK līguma 128. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0111/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0149/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMi

Grozījums Nr. 1

1.a apsvērums (jauns)

 

(1a) tā kā integrētajās pamatnostādnēs ir jāparedz lielāka Lisabonas stratēģijas efektivitāte, pienācīgi ņemot vērā ekonomikas, sociālo un vides politiku.

Grozījums Nr. 2

2. apsvērums

2. Lisabonas Eiropadomē 2000. gadā tika uzsākta stratēģija ar mērķi panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām un lielāku sociālo kohēziju, nosakot ilgtermiņa nodarbinātības mērķus , tomēr pēc pieciem gadiem sasniegtais nav viennozīmīgs .

2. Lisabonas Eiropadomē 2000. gadā tika uzsākta stratēģija ar mērķi panākt ilgspējīgu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākas kvalitātes darbvietām un lielāku sociālo kohēziju un sociālo integrāciju , nosakot ilgtermiņa mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību , tomēr pēc pieciem gadiem šo mērķu sasniegšanā vēl ir daudz darāmā un ir skaidrs, ka līdz 2010. gadam sasniedzamo mērķu nolūkā ir jāveic daudz efektīvāki pasākumi .

Grozījums Nr. 3

3. apsvērums

3. Nodarbinātības pamatnostādņu un ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu integrēts izklāsts vienā dokumentā sekmē Lisabonas stratēģijas pārorientēšanu uz izaugsmi un nodarbinātību. Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadošā loma Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķu īstenošanā.

3. Nodarbinātības pamatnostādņu un ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu integrēts izklāsts vienā dokumentā sekmē Lisabonas stratēģijas pārorientēšanu uz ilgspējīgu attīstību un nodarbinātību , paredzot jaunas iniciatīvas vides jomā, tādējādi sekmējot noteikto mērķu sasniegšanu. Lisabonas stratēģijā noteiktie nodarbinātības mērķi, kas papildināti ar kohēzijas un sociālās integrācijas mērķiem un vispārējās dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principiem, veido Eiropas nodarbinātības stratēģijas pamatu.

Grozījums Nr. 4

4. apsvērums

4. Saskaņā ar 2005. gada 22. un 23. marta pavasara Eiropadomes secinājumiem pilnīgas nodarbinātības, darba kvalitātes, darbaspēka produktivitātes un sociālās kohēzijas mērķi jāatspoguļo skaidrās prioritātēs: vairāk cilvēku iesaiste darbā, to saglabāšana nodarbināto statusā un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana ; darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas un darba tirgu elastības uzlabošana; uzlabot ieguldījumu cilvēku kapitālā ar labākas izglītības un prasmju nodrošināšanu.

4. Saskaņā ar 2005. gada 22. un 23. marta pavasara Eiropadomes secinājumiem pilnīgas nodarbinātības, darba kvalitātes, darbaspēka drošības un produktivitātes, kā arī sociālās kohēzijas un integrācijas mērķi jāatspoguļo skaidrās prioritātēs: iesaistīt darba tirgū vairāk cilvēku , veicinot tādu lēmumu pieņemšanu, kas ļauj apvienot ģimenes dzīvi un darbu un sekmē vienlīdzīgas iespējas; uzlabot darba ņēmēju nodarbinātības iespējas un uzņēmumu organizatoriskās pielāgošanās spējas, tādējādi uzlabojot darba tirgu elastību un drošību; veicināt sociālo integrāciju, īstenojot mazaizsargātu darbinieku, sieviešu, jauniešu un vecāku cilvēku integrāciju darba tirgū, uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā ar labākas izglītības un prasmju nodrošināšanu , īpašu uzmanību pievēršot jauninājumiem un tehnoloģiskai attīstībai, un radīt darba vietas jaunās jomās. Tas viss veidos stabilu pamatu sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšanai, saskaņotībai un ilgspējībai;

Grozījums Nr. 5

5. apsvērums

5. Nodarbinātības pamatnostādnes pilnīgi jāpārskata tikai reizi trijos gados, bet laika posmā līdz 2008. gadam to atjaunināšanas iespējām jābūt stingi ierobežotām .

5. nodarbinātības pamatnostādnes pilnībā jāpārskata tikai reizi trijos gados; izņēmuma kārtā tās var atjaunot starpposmā līdz 2008. gadam.

Grozījums Nr. 6

6. apsvērums

6. Ieteikumi par nodarbinātību, ko Padome pieņēma 2004. gada 14. oktobrī, paliek spēkā kā atsauces materiāls.

6. Ieteikumi par nodarbinātību, ko Padome pieņēma 2004. gada 14. oktobrī, paliek spēkā kā atsauces materiāls un tos papildina ar šo dokumentu .

Grozījums Nr. 7

2. pants

Visus pamatnostādņu aspektus ņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikā un par tiem ziņo ik gadu iesniedzamajās Lisabonas valsts programmās .

Visus pamatnostādņu aspektus , kas būtu jāinterpretē plašāk, lai ietvertu būtiskākos sociālās un nodarbinātības politikas aspektus, ņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikā un dalībvalstis iesniedz ziņojumu par šo politiku īstenošanu un to rezultātiem attiecībā uz nodarbinātības līmeni kopumā un atsevišķi sieviešu un vecāku cilvēku nodarbinātības līmeni.

Grozījums Nr. 8

Pielikuma 1. iedaļas daļa pirms 16. pamatnostādnes

Pilnīga nodarbinātība un bezdarba samazināšana, palielinot pieprasījumu pēc darbaspēka un tā pieejamību, ir būtiski svarīga. Tas jādara vienlaicīgi ar darbavietu pievilcības, darba kvalitātes un darbaspēka produktivitātes uzlabošanu, kā arī nabadzīgo darba ņēmēju skaita samazināšanu . Pilnīgi jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, produktivitāti un nodarbinātību. Nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai stiprinātu sociālo integrāciju, novērstu izstumšanu no darba tirgus un atbalstītu tādu cilvēku iesaistīšanu darbā, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā, kā arī lai samazinātu atšķirības starp reģioniem attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un darbaspēka produktivitāti, īpaši atpalikušos reģionos. Panākumu atslēga ir līdztiesīgas iespējas, diskriminācijas apkarošana un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

Pilnīga nodarbinātība un bezdarba samazināšana, palielinot pieprasījumu pēc darbaspēka un tā pieejamību, ir būtiski svarīga. Tas jādara vienlaicīgi ar darbvietu pievilcības, darba kvalitātes un darbaspēka produktivitātes uzlabošanu, šādi veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju . Pilnībā jāizmanto darba kvalitātes, produktivitātes un nodarbinātības savstarpējā papildināmība. Nepieciešama mērķtiecīga rīcība un atbilstošu lēmumu pieņemšana , lai stiprinātu sociālo integrāciju, novērstu izstumšanu no darba tirgus un atbalstītu tādu cilvēku iesaistīšanu darbā, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā, un sieviešu, jauniešu un vecāku cilvēku iesaistīšanu darbā, kā arī lai samazinātu atšķirības starp reģioniem attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un darbaspēka produktivitāti, īpaši atpalikušos reģionos. Panākumu atslēga šajās jomās ir līdztiesīgas iespējas, tostarp legālo imigrantu un iedzīvotāju, kas nav imigranti, līdztiesība, visu veidu diskriminācijas apkarošana un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 9

Pielikuma 1. iedaļas daļa pirms 17. pamatnostādnes

Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir visefektīvākais līdzeklis ekonomikas izaugsmes radīšanai un sociāli integrējošas ekonomikas veicināšanai , vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. Jaunas “ves cikla” pieejas darbam veicināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspējību un atbilstību sabiedrības mainīgajām vajadzībām, ir vēl svarīgāka, ņemot vērā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamo samazināšanos. Jaunajā starppaaudžu pieejā īpaša uzmanība jāpievērš pastāvīgās sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirības problēmas risināšanai , kā arī gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu zemajai nodarbinātībai. Nepieciešama arī rīcība, lai risinātu problēmu ar jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks nekā kopējais bezdarba līmenis. Jāveido pareizie apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar pirmo ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Ļoti svarīga ir darbavietu kvalitāte, ietverot atalgojumu un pabalstus, darba apstākļi, drošība, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un stimuls no sociālās aizsardzības sistēmām. Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai jādod ieguldījums “dzīves cikla” pieejai darbam .

Ekonomiskā izaugsme ļauj paaugstināt nodarbinātības līmeni un ir visefektīvākais sociāli orientētas ekonomikas pamats, kas sekmē sociālo integrāciju, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. Jaunas “zīves cikla” pieejas darbam veicināšana, nodrošinot mūžizglītības iespējas, un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgspējību un atbilstību sabiedrības mainīgajām vajadzībām, ir vēl svarīgāka, ņemot vērā sabiedrības jaunās un mainīgās vajadzības, jaunus sociālās atstumtības veidus, jo īpaši vardarbību ģimenē, un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamo samazināšanos. Jaunajā starppaaudžu pieejā īpaša uzmanība jāpievērš un jāveic atbilstoši pasākumi pastāvīgās sieviešu un vīriešu nodarbinātības un atalgojuma līmeņa atšķirību problēmas risināšanai, kā arī gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu zemajai nodarbinātībai. Jāveido pareizie apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar pirmo ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Ļoti svarīga ir darbavietu kvalitāte, ieskaitot atalgojumu un pabalstus, darba apstākļi, veselības aizsardzība un darba drošība, darbavietu stabilitāte, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un veicināšanas pasākumi, kas paredzēti nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmās. Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai un tajā paredzēto iniciatīvu koordinēšanai jāsniedz efektīvs ieguldījums jauniešu iesaistīšanā darba dzīvē un sabiedrībā, paaudžu saskaņā un tādas Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanā, kuras pamatā ir prasmes, zināšanas un “zīves cikla” pieejas ievērošana.

Grozījums Nr. 10

Pielikuma 1. iedaļas 17. pamatnostādne

Pamatnostādne. Veicināt “dzīves cikla” pieeju darbam , no jauna meklējot ceļus, kā veidot nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu; mērķtiecīgi samazinot dzimumu atšķirības nodarbinātības, bezdarba un atalgojuma līmenī; labāk saskaņojot darba un ģimenes dzīvi, ietverot arī izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas; veidojot modernas pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to piemērotību, finansiālo ilgspējību un atbilstību mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un ilgāku darba mūžu, ietverot attiecīgu motivāciju turpināt strādāt, nevis agrāk doties pensijā; atbalstot darba apstākļus, kas nodrošina aktīvas vecumdienas (Integrētā pamatnostādne Nr. 17). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt ekonomikas ilgtspējību” (Nr. 2).

Pamatnostādne. Pielāgot darbu dažādiem cilvēka dzīves posmiem, no jauna meklējot ceļus, kā veidot nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu , nodrošinot viņiem augstas kvalitātes un individuālām vajadzībām piemērotu izglītību un profesionālo apmācību; mērķtiecīgi apkarojot diskrimināciju darba vietā, samazinot dzimumu atšķirības nodarbinātības, bezdarba, atalgojuma un profesionālās izaugsmes jomā; veicināt to sieviešu nodarbinātību, kas bijušas vardarbības ģimenē upuri; labāk saskaņojot darba un ģimenes dzīvi, sekmējot ģimenes pienākumu vienlīdzīgu sadali, atbalstot vientuļo vecāku ģimenes un gan sieviešu, gan vīriešu elastīgāku darba apstākļu un bērna kopšanas atvaļinājumu izmantošanu un jo īpaši arī izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2002. gada Barselonas Eiropadomē; veidojot modernas un labākas pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to piemērotību, finansiālo ilgspējību un atbilstību mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un, brīvprātīgi izvēloties, ilgāku darba mūžu, ietverot attiecīgu motivāciju turpināt strādāt, nevis agrāk doties pensijā; atbalstot darba apstākļus, kas nodrošina aktīvas vecumdienas , jo īpaši pakāpenisku un elastīgu pensionēšanos (Integrētā pamatnostādne Nr. 17). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt ekonomikas ilgspējību” (Nr. 2).

Grozījums Nr. 11

Pielikuma 1. iedaļas daļa pirms 18. pamatnostādnes

Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos ar sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir sekmēt darba meklētāju piekļuvi nodarbinātībai, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst bezdarbnieki, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un palielinātu savas darba iegūšanas iespējas. Tam nepieciešams likvidēt šķēršļus ceļā uz darba tirgu, efektīvi palīdzot darba meklēšanā, atvieglinot piekļuvi mācībām un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, un nodrošinot, ka strādāt patiešām atmaksājas, kā arī novēršot bezdarba un nabadzības iespējamību. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku iekļaušanu darba tirgū, tostarp ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu. Atšķirība to cilvēku, kas atrodas nelabvēlīgākā situācijā, bezdarba līmenī, kā arī bezdarba līmeņa atšķirība starp ES valstu piederīgajiem un personām, kas tādi nav, saglabājas pārāk augsta, un tā ievērojami jāsamazina atbilstīgi valstu noteiktajiem mērķiem. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt migrantus un mazākumtautības.

Lai palielinātu sabiedrības līdzdalību darba tirgū un cīnītos ar sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir sekmēt darba meklētāju piekļuvi nodarbinātībai, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst bezdarbnieki, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un palielinātu savas darba iegūšanas iespējas. Tam nepieciešams likvidēt šķēršļus ceļā uz darba tirgu, efektīvi palīdzot darba meklēšanā, atvieglinot piekļuvi mācībām un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, un nodrošinot, ka strādāt patiešām atmaksājas, kā arī novēršot bezdarba un nabadzības iespējamību. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku iekļaušanu darba tirgū, tostarp ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu. Bezdarba līmenis mazaizsargātu personu sieviešu, jauniešu un vecāku cilvēku vidū, kā arī bezdarba līmenis to ES pilsoņu un trešo valstu pilsoņu vidū, saglabājas pārāk augsts, un tas ievērojami jāsamazina atbilstīgi valstu noteiktajiem mērķiem. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju darba dzīvē, jo īpaši attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem, veicināt invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt migrantus un mazākumtautības.

Grozījums Nr. 12

Pielikuma 1. iedaļas 18. pamatnostādne

Pamatnostādne. Nodrošināt atvērtus darba tirgus darba meklētājiem un nelabvēlīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem, veicot aktīvus un profilaktiskus darba tirgus pasākumus , tostarp vajadzību laicīgu apzināšanu, atbalsta, vadlīniju un mācību nodrošināšanu darba meklēšanā ar īpaši izstrādātu rīcības plānu palīdzību, sniedzot vajadzīgos sociālos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu nelabvēlīgākā situācijā esošu iedzīvotāju iekļaušanu darba tirgū un veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju un nabadzības izskaušanu; kā arī pastāvīgi pārskatot nodokļu un pabalstu sistēmas, tostarp pabalstu pārvaldību un to saņemšanas nosacījumus , un augstu faktisko nodokļu robežlikmju samazināšanu, lai strādāt patiešām atmaksātos un tiktu nodrošināts pienācīgs sociālās aizsardzības līmenis (Integrētā pamatnostādne Nr. 18).

Pamatnostādne. Nodrošināt, lai darba tirgi būtu atvērti darba meklētājiem un mazaizsargātiem iedzīvotājiem, sievietēm, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem , veicot aktīvus nodarbinātības pasākumus un profilaktiskus bezdarba novēršanas pasākumus , tostarp vajadzību laicīgu apzināšanu, jaunu darba vietu radīšanu tādās jomās kā sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe, vide vai jaunās tehnoloģijas, atbalsta, vadlīniju, mācību un pārkvalificēšanās nodrošināšanu darba meklēšanā ar īpaši izstrādātu rīcības plānu palīdzību, sniedzot vajadzīgos sociālos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu mazaizsargātu iedzīvotāju iekļaušanu darba tirgū un veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju un nabadzības izskaušanu; veicinot sadarbības un brīvprātīgā sektora attīstību, kā arī pastāvīgi pārskatot nodokļu un pabalstu sistēmas, tostarp attiecīgo kritēriju noteikšanu un to pārvaldību, un augstu faktisko nodokļu robežlikmju samazināšanu, lai strādāt patiešām atmaksātos un tiktu nodrošināts un saglabāts pienācīgs sociālās aizsardzības līmenis. Īpaša vērība jāvelta personām ar visa veida spēju traucējumiem, izstrādājot politikas virzienus, kas veicinātu šo personu nodarbinātību un radītu tām pieejamu vidi. Jāveic arī pasākumi, lai veicinātu pilnīgu imigrantu integrēšanu sabiedrībā un darba vietā, kā arī jāizskauž rasisms, visa veida diskriminācija un uzmākšanās darba vietā un sabiedrībā. (Integrētā pamatnostādne Nr. 18).

Grozījums Nr. 13

Pielikuma 1. iedaļas 19. pamatnostādne

Pamatnostādne. Uzlabot atbilstību darba tirgus vajadzībām , modernizējot un stiprinot darba tirgus institūcijas, īpaši nodarbinātības dienestus; nodrošinot lielāku nodarbinātības un mācību iespēju pārredzamību valsts un Eiropas līmenī, lai sekmētu mobilitāti visā Eiropā; labāk prognozējot pieprasījumu pēc konkrētas kvalifikācijas un pieprasījuma un piedāvājuma trūkumu darba tirgū; kā arī pienācīgi vadot ekonomisko migrāciju (Integrētā pamatnostādne Nr. 19).

Pamatnostādne. Uzlabot nodarbinātības vadību , modernizējot un stiprinot darba tirgus institūcijas, īpaši nodarbinātības dienestus; nodrošinot lielāku nodarbinātības un mācību, kā arī pārkvalificēšanās iespēju pārredzamību un pieejamību valsts un Eiropas līmenī, lai samazinātu laika patēriņu, pārejot no viena darba uz citu; attīstot valodu mācīšanu, lai sekmētu mobilitāti un zināšanu apmaiņu visā Eiropā; labāk prognozējot pieprasījumu pēc konkrētas kvalifikācijas un pieprasījuma un piedāvājuma trūkumu darba tirgū; kā arī pienācīgi vadot migrācijas kustību atbilstīgi Tamperes programmai (Integrētā pamatnostādne Nr. 19).

Grozījums Nr. 14

Pielikuma 1. iedaļas 19.a pamatnostādne (jauna)

 

Pamatnostādne. Novērst slimību izplatību, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un deficītu valsts veselības aizsardzības dienestos, samazinot pirmstermiņa pensionēšanās gadījumus vispārējas invaliditātes dēļ, un to pensiju skaitu, ko izmaksā sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību gadījumos. (Integrētā pamatnostādne Nr. 19.a.)

Grozījums Nr. 15

Pielikuma 2. iedaļas virsraksts

Darba ņēmēju un uzņēmumu piemērošanās spējas un darba tirgu elastības uzlabošana

Darba ņēmēju un uzņēmumu piemērošanās spējas un darba tirgu elastības un drošības uzlabošana

Grozījums Nr. 16

Pielikuma 2. iedaļas pirmā daļa

Eiropai jāuzlabo spēja prognozēt, uzsākt un amortizēt ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Tam nepieciešamas nodarbinātībai labvēlīgas darbaspēka izmaksas, moderna darba organizācija un darba tirgi, kas darbojas pareizi, nodrošinot lielāku elastību kopā ar nodarbinātības drošību, lai apmierinātu uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzības. Minētajiem elementiem arī jāveicina tas, ka tiek novērsta sadalītu darba tirgu veidošanās iespēja un samazināts nedeklarēts darbs.

Eiropai jāuzlabo spēja prognozēt, uzsākt un amortizēt ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Tam nepieciešamas nodarbinātībai labvēlīgas darbaspēka izmaksas, moderna darba organizācija, labāk attīstīta mūžizglītība un darba tirgi, kas darbojas pareizi, nodrošinot lielāku elastību kopā ar nodarbinātības drošību, savienojot darbu ar privāto dzīvi , lai apmierinātu uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzības. Minētajam arī jāveicina tas, ka tiek novērsta darba tirgu segmentācijas veidošanās iespēja un samazināts aizliegtais darbs.

Grozījums Nr. 17

Pielikuma 2. iedaļas otrā daļa

Mūsdienu aizvien vairāk globalizētajā ekonomikā ar tirgu atvēršanu un jaunu tehnoloģiju nepārtrauktu ieviešanu gan uzņēmumi, gan darba ņēmēji saskaras ar nepieciešamību un patiesībā arī ar iespēju pielāgoties. Lai gan šis strukturālo pārmaiņu process kopumā ir labvēlīgs izaugsmei un nodarbinātībai, tas arī izraisa pārvērtības, kas atstāj graujošu ietekmi uz dažiem darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Uzņēmumiem jākļūst elastīgākiem, lai reaģētu uz pēkšņām izmaiņām pieprasījumā pēc to nodrošinātajām precēm vai pakalpojumiem, pielāgotos jaunām tehnoloģijām un spētu pastāvīgi ieviest jauninājumus , lai saglabātu savu konkurētspēju. Tiem arī jāreaģē uz pieaugošu prasību pēc darbavietu kvalitātes, kas saistīts ar darba ņēmēju personīgo izvēli un izmaiņām ģimenē, un nākotnē būs jāsadzīvo ar novecojošos darbaspēku un mazāk jauniem darbiniekiem, kas ir jauniešu vecumā. Darba ņēmējiem darba dzīve kļūst sarežģītāka, jo darba organizācijas veidi kļūst aizvien dažādāki un nevienādāki, un dzīves laikā nākas sekmīgi pārlaist aizvien vairāk pārmaiņu. Strauji mainīgā ekonomikā un ar to saistītā pārstrukturēšanā viņiem jāpielāgojas jauniem darba veidiem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašākai izmantošanai, un pārmaiņām savā darba statusā, kā arī jābūt gataviem mūžizglītībai. Lai paplašinātu piekļuvi darba iespējām arī visā ES, nepieciešams nodrošināt ģeogrāfisko mobilitāti.

Mūsdienu aizvien vairāk globalizētajā ekonomikā ar tirgu atvēršanu un jaunu tehnoloģiju nepārtrauktu ieviešanu gan uzņēmumi, gan darba ņēmēji saskaras ar nepieciešamību un patiesībā arī ar iespēju pielāgoties. Lai gan šis strukturālo pārmaiņu process kopumā ir labvēlīgs izaugsmei un nodarbinātībai, tas arī izraisa pārvērtības, kas atstāj graujošu ietekmi uz dažiem darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Uzņēmumiem jānodrošina vide, kurā tie varētu elastīgāk reaģēt uz izmaiņām pieprasījumā pēc to nodrošinātajām precēm vai pakalpojumiem, pielāgotos jaunām tehnoloģijām un pierādītu, ka tie spēj ieviest jauninājumus , lai saglabātu savu konkurētspēju. Tiem arī jākļūst spējīgiem apmierināt pieaugošo prasību pēc augstākas darbavietu kvalitātes, kas saistīta ar darba ņēmēju personīgo izvēli un izmaiņām ģimenē, un nākotnē būs jāsadzīvo ar novecojošu darbaspēku un mazāku skaitu jauno darbinieku. Darba ņēmējiem darba dzīve kļūst sarežģītāka, un tiem izvirza prasības veikt dažāda veida darbus. Strauji mainīgā ekonomikā un ar to saistītā pārstrukturēšanā viņiem jābūt tehniski nodrošinātiem , pielāgojoties jauniem darba veidiem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašākai izmantošanai, un pārmaiņām savā darba statusā, kā arī jābūt gataviem mūžizglītībai. Lai paplašinātu piekļuvi darba iespējām arī visā ES, nepieciešams nodrošināt ģeogrāfisko mobilitāti.

Grozījums Nr. 18

Pielikuma 2. iedaļas 20. pamatnostādne

Pamatnostādne. Veicināt elastību kopā ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, pielāgojot nodarbinātības tiesību aktus, ja vajadzīgs, pārskatot elastības līmeni, ko nodrošina pastāvīgi un pagaidu līgumi; labāk prognozējot un konstruktīvi risinot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturēšanu, jo īpaši pārmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības atvēršanu, lai samazinātu to sociālās izmaksas un sekmētu pielāgošanos; atbalstot pārmaiņas nodarbinātības statusā, ietverot mācības, pašnodarbinātību, uzņēmumu veidošanu un ģeogrāfisko mobilitāti; veicinot un izplatot novatoriskus un pielāgojamus darba organizācijas veidus, tostarp sekmējot veselību un drošību un līgumu noteikumu un darba laika dažādību , lai uzlabotu kvalitāti un darba ražīgumu; pielāgojoties jaunām tehnoloģijām darbavietā un mērķtiecīgi pārvēršot nedeklarētu darbu likumīgā nodarbinātībā (Integrētā pamatnostādne Nr. 20) Sk. arī integrēto pamatnostādni “Sekmēt lielāku saskaņotību starp makroekonomikas politiku un struktūrpolitiku” (Nr. 4).

Pamatnostādne. Veicināt un palielināt elastību kopā ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, veicinot labas nozaru attiecības, kuru pamatā ir neatkarīgas un reprezentatīvas arodbiedrības, kā arī labāk informēti un konsultēti darba ņēmēji, pielāgojot un vienkāršojot nodarbinātības tiesību aktus, ja vajadzīgs, pārskatot elastības un drošības līmeni, ko nodrošina pastāvīgi un pagaidu līgumi; labāk prognozējot un konstruktīvi risinot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturēšanu, jo īpaši pārmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības atvēršanu, lai samazinātu to sociālās izmaksas un sekmētu pielāgošanos jaunām situācijām ; atbalstot pārmaiņas nodarbinātības statusā, ietverot mācības, pašnodarbinātību, uzņēmumu veidošanu un ģeogrāfisko mobilitāti; veicinot un izplatot novatoriskus un pielāgojamus darba organizācijas veidus; efektīvus pasākumus, lai samazinātu negadījumus darba vietā, uzlabojot darba negadījumu risku novēršanu, jo īpaši, ieviešot pasākumus Eiropas līmenī, un līgumu noteikumu dažādību un elastīgāku darba laiku, lai uzlabotu darba kvalitāti un darba ražīgumu un saskaņotu ģimenes dzīvi ar darbu ; pielāgojoties jaunām tehnoloģijām darbavietā un mērķtiecīgi pārvēršot aizliegtu darbu likumīgā nodarbinātībā un, apkarojot ēnu ekonomiku (Integrētā pamatnostādne Nr. 20). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Sekmēt lielāku saskaņotību starp makroekonomikas politiku un struktūrpolitiku”(Nr. 4)

Grozījums Nr. 19

Pielikuma 2. iedaļas daļa pirms 21. pamatnostādnes

Lai maksimizētu darbavietu radīšanu, saglabātu konkurētspēju un dotu ieguldījumu ekonomikā kopumā, vispārējai atalgojuma attīstībai jābūt atbilstīgai ražīguma pieaugumam ekonomiskā cikla laikā un tai jāatspoguļo situācija darba tirgū. Lai sekmētu darbavietu radīšanu, un tas īpaši attiecas uz zemāk atalgotu darbu, var būt nepieciešami arī pasākumi, lai samazinātu ar algām nesaistītas darbaspēka izmaksas un pārskatītu darba devēja un darba ņēmēja maksātos nodokļus un sociālos maksājumus.

Lai maksimizētu darbvietu radīšanu, saglabātu konkurētspēju un dotu ieguldījumu ekonomikā kopumā, vispārējai atalgojuma attīstībai jābūt atbilstīgai ražīguma pieaugumam ekonomiskā cikla laikā un tai jāatspoguļo situācija darba tirgū. Lai sekmētu darbavietu radīšanu, ir ieteicami arī pasākumi, lai samazinātu ar algām nesaistītas darbaspēka izmaksas un pārskatītu darba devēja un darba ņēmēja maksātos nodokļus un sociālos maksājumus.

Grozījums Nr. 20

Pielikuma 2. iedaļas 21. pamatnostādne

Pamatnostādne. Nodrošināt tādu algu un citu darbaspēka izmaksu attīstību, kas veicina nodarbinātību, sekmējot piemērotus apstākļus, lai sistēmas algu noteikšanai sarunu ceļā, vienlaikus pilnīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu, atspoguļotu produktivitātes un darba tirgus tendenču atšķirības nozaru un reģionālā līmenī; kā arī pārraugot un, ja vajadzīgs, pārskatot ar algām nesaistītu darbaspēku izmaksu struktūru un līmeni un to ietekmi uz nodarbinātību, īpaši attiecībā uz zemāk atalgotiem darbiniekiem un tiem, kas darba tirgū ienāk pirmoreiz (Integrētā pamatnostādne Nr. 21). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt, lai algu attīstība veicinātu makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi” (Nr. 5).

Pamatnostādne. Nodrošināt tādu algu un citu darbaspēka izmaksu attīstību, kas veicina nodarbinātību, izveidojot un sekmējot piemērotus apstākļus, lai sistēmas algu noteikšanai sarunu ceļā, konkrēti darba koplīguma noslēgšanas sarunu ceļā, vienlaikus pilnīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu, atspoguļotu produktivitātes un darba tirgus tendenču atšķirības valsts, nozaru un reģionālā līmenī, respektējot sociālo partneru autonomiju ; kā arī pārraugot un, ja vajadzīgs, sadarbībā ar sociālo dienestu pārstāvjiem pārskatot ar algām nesaistītu darbaspēku izmaksu struktūru un līmeni, jo īpaši sociālās nodrošināšanas iemaksas, pārraugot to ietekmi uz nodarbinātību, īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem jauniešiem, kuri darba tirgū ienāk pirmoreiz, vecākiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt un personām ar spēju traucējumiem; veikt īpašus pasākumus, lai novērstu atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, tostarp efektīvāk ieviest tiesību aktus par vienādu atalgojumu starp dzimumiem, izstrādāt nepārprotamus un atjauninātus statistikas datus un kontrolēt vienlīdzības plānu īstenošanu. (Integrētā pamatnostādne Nr. 21). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt, lai algu attīstība veicinātu makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi” (Nr 5).

Grozījums Nr. 21

Pielikuma 3. iedaļas 22. pamatnostādne

Pamatnostādne. Paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā izstrādājot efektīvas mūžizglītības stratēģijas atbilstīgi Eiropas saistībām, tostarp attiecīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus uzņēmumiem, valsts iestādēm un personām, jo īpaši, lai ievērojami samazinātu to skolnieku skaitu, kas pamet skolas, tās nepabeidzot; palielinot piekļuvi pamata profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, tostarp praksēm apmācībām un uzņēmējdarbībā ; kā arī stiprinot līdzdalību pastāvīgā apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem (Integrētā pamatnostādne Nr. 22). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Palielināt un uzlabot ieguldījumu pētniecībā un attīstībā” (Nr. 12).

Pamatnostādne. Paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādājot efektīvas mūžizglītības stratēģijas atbilstīgi Eiropas saistībām, tostarp attiecīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus uzņēmumiem, valsts sektoram un personām, apzinot nepieciešamos pasākumus un sastādot programmu to īstenošanai , lai ievērojami samazinātu to skolnieku skaitu, kas pamet skolas, tās nepabeidzot; palielinot piekļuvi pamata profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai , arodizglītībai ārpus universitātes, veicinot uzņēmējdarbības iesaistīšanu visos izglītības līmeņos, kā arī informācijas sabiedrības attīstīšanu un jaunu tehnoloģiju izmantošanu; kā arī stiprinot līdzdalību pastāvīgā apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas, gados vecākiem darba ņēmējiem un sievietēm, jo īpaši sievietēm, kuras atgriežas darbā, un mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem, kā arī rosinot veidot pasniedzēju un studentu apmaiņas programmas starp uzņēmumiem valsts līmenī un dalībvalstu starpā (Integrētā pamatnostādne Nr. 22). Sk. arī integrēto pamatnostādni “Palielināt un uzlabot ieguldījumu pētniecībā un attīstībā” (Nr. 12).

Grozījums Nr. 22

Pielikuma 3. iedaļas 23. pamatnostādne

Pamatnostādne. Pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunajām prasībām pēc zināšanām, labāk nosakot darbam nepieciešamo un galvenās zināšanas, un prognozējot kvalifikāciju prasības nākotnē; paplašinot izglītības un apmācības instrumentu pieejamību; attīstot nepieciešamos pamatapstākļus, lai atbalstītu kvalifikāciju pārredzamību, to netraucētu atzīšanu un neoficiālu mācību legalizēšanu; nodrošinot izglītības un apmācības sistēmu pievilcību, atvērtību un augstus kvalitātes standartus (Integrētā pamatnostādne Nr. 23).

Pamatnostādne. Pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunajām prasībām pēc zināšanām, labāk nosakot darbam nepieciešamo un galvenās zināšanas, un prognozējot kvalifikāciju prasības nākotnē; atbalstot ciešu sadarbību starp nozari, izglītību un pētniecības centriem, lai sekmētu vislabvēlīgāko situāciju novatorisma attīstībai Eiropas uzņēmumos; paplašinot izglītības un apmācības instrumentu pieejamību; attīstot nepieciešamos pamatapstākļus, lai atbalstītu līdzvērtīgu kvalifikāciju pārredzamību, to efektīvu atzīšanu un neformālu un neoficiālu mācību izvērtēšanu; nodrošinot izglītības un apmācības sistēmu pievilcību, atvērtību un augstus kvalitātes standartus , tostarp tādu sistēmu, kas atbilst mazaizsargātu personu īpašām vajadzībām darba tirgū, konkrēti sieviešu, jauniešu un vecāku cilvēku vajadzībām; īpaši cenšoties piesaistīt studentus un zinātniekus no trešajām valstīm (Integrētā pamatnostādne Nr. 23).

Grozījums Nr. 23

Pielikuma 3. iedaļas daļa pēc 23. pamatnostādnes

Veicot pasākumus, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu labu nodarbinātības politikas pārvaldību. Tām jāveido plaša partnerība pārmaiņām, iesaistot parlamentārās struktūras un ieinteresētās puses, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. Nozīmīga loma jāpiešķir Eiropas un valstu sociālajiem partneriem. Dalībvalstīm jādefinē apņemšanās un mērķi saskaņā ar ES pamatnostādnēm un ieteikumiem. Labai pārvaldībai vajadzīga arī pārredzamība, piešķirot administratīvos un finanšu resursus. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstīm Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanai mērķtiecīgi jāizmanto struktūrfondu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, resursi un jāziņo par veiktajiem pasākumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai stiprinātu institucionālo un administratīvo spēju dalībvalstīs.

Veicot pasākumus, dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu labu nodarbinātības politikas pārvaldību. Tām jāveido plaša partnerība pārmaiņām, iesaistot parlamentārās struktūras un visas ieinteresētās puses, Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām struktūrām jādefinē apņemšanās un pārbaudāmi mērķi saskaņā ar ES pamatnostādnēm un ieteikumiem , kā arī īpašām reģionālajām un vietējām vajadzībām . Labai pārvaldībai vajadzīga arī pārredzamība, piešķirot administratīvos un finanšu resursus. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstīm un reģioniem Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanai mērķtiecīgi jāizmanto struktūrfondu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, resursi un jāziņo par veiktajiem pasākumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai stiprinātu institucionālo un administratīvo spēju dalībvalstīs un reģionos .


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0204

Vieglie un kājnieku ieroči

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vieglajiem un kājnieku ieročiem

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā tā 2001. gada 15. marta (1), 2001. gada 15. novembra (2) un 2003. gada 19. jūnija (3) rezolūcijas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu,

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2005. gada jūnijā ANO dalībvalstis trešās pastāvīgās sesijas ietvaros tiksies ANO atklātajā darba grupā par nelegālu vieglo un kājnieku ieroču atrašanās vietas noteikšanu;

B.

tā kā ANO dalībvalstis 2005. gada jūnijā tiksies ANO valstu otrajā biennāles sanāksmē, lai apsvērtu ANO rīcības programmas attiecībā uz nelegālo tirdzniecību ar vieglajiem un kājnieku ieročiem īstenošanu un 2006. gada jūnijā/jūlijā ANO rīcības programmas pārskatīšanas konferencē;

C.

atkārtoti izsakot bažas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas turpināšanu, kas saasina bruņotus konfliktus un rada nestabilitāti, veicina terorisma izplatīšanos, vēršas pret noturīgu attīstību un tiesiskumu, kā arī rada smagus cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumus;

D.

apstiprinot tā nodomu turpmāk ES un dalībvalstis iesaistīt konstruktīvā, pastāvīgā dialogā par būtību un prioritātēm attiecībā uz ES politikas virzieniem starptautisku un reģionālu iniciatīvu jomā un sarunās par vieglo un kājnieku ieroču kontroli;

E.

pārliecībā, ka ES un dalībvalstīm ir nozīmīga loma pienācīgu starptautisku un reģionālu standartu izstrādē un ieviešanā, lai apkarotu vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu;

F.

paužot gandarījumu par ES prezidentūras 2005. gada 17. februāra paziņojumu (4) ANO Drošības padomē par vieglajiem ieročiem, kurā atzinīgi vērtēts izteikums par kategorisku nepieciešamību valstīm izstrādāt un noslēgt tiesiski saistošas vienošanās par vieglo ieroču atrašanās vietas noteikšanu, tirdzniecības starpniecību un nosūtīšanu;

G.

atzinīgi vērtējot ES atbalstu ANO atklātajai darba grupai par nelegālo vieglo un kājnieku ieroču atrašanās vietas noteikšanu, lai panāktu tiesisku vienošanos un vieglo un kājnieku ieroču munīcijas iekļaušanu darba grupā izskatīto jautājumu lokā;

H.

atzinīgi vērtējot arī publiski izteikto Luksemburgas prezidentūras atbalstu (EP plenārsēdes debatēs, 2005. gada 11. maijā), kā arī Somijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Īrijas, Spānijas un Polijas valdību atbalstu Ieroču tirdzniecības līgumam un šo valstu centienus sadarboties ar partneriem, lai panāktu vienprātību reģionālā un starptautiskā līmenī par nepieciešamību noteikt tiesiskus standartus attiecībā uz vieglo un kājnieku ieroču nosūtīšanu;

I.

tomēr paužot bažas par ES saistību trūkumu ANO sarunās par ieroču atrašanās vietas noteikšanu, lai izveidotu pārbaudes mehānismus ieroču atrašanās vietas noteikšanas programmai, kas ļautu attīstīt atbilstošas vislabākās prakses pamatnostādnes, lai papildinātu minimālos starptautiskos standartus;

J.

cerot un sagaidot, ka vēl vairākas ES dalībvalstis publiski paudīs aktīvu atbalstu centieniem panākt vienprātību par nepieciešamību noslēgt Ieroču tirdzniecības līgumu, lai aizliegtu ieroču nosūtīšanu, kas nepārprotami sekmē nopietnus cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumus;

K.

izsakot nožēlu par ANO plaša mēroga konsultāciju lēno attīstību saistībā ar vieglo un kājnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības starpniecības apkarošanu, kā arī stingru saistību trūkumu risināt sarunas par starptautisku vienošanos attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli;

L.

atzīstot, ka 2004. gada aprīļa beigās ANO Protokols par šaujamieročiem būs stājies spēkā kā tiesiski saistošs instruments, kad Polija un Zambija ir kļuvušas par 40. un 41. valsti, kas to ratificēja; uzsver, ka Protokols ir pirmais starptautiskais instruments, kas uzliek saistības ANO dalībvalstīm regulēt šaujamieroču ražošanu, eksportu, importu un tranzītu,

1.

iesaka Padomei un dalībvalstīm veicināt dinamiska pārraudzības mehānisma izstrādi attiecībā uz ANO sarunās iekļauto ieroču atrašanās vietas noteikšanas programmu, tostarp izveidojot tehnisko ekspertu grupu, kas pilnvarota izstrādāt vislabākās prakses pamatnostādnes par vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas marķēšanu, uzskaiti un atrašanās vietas noteikšanu;

2.

mudina sešas ES dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas ANO Protokolu par šaujamieročiem to nekavējoties parakstīt;

3.

mudina Padomi un dalībvalstis aktīvi iesaistīties, lai panāktu vienprātību reģionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz ieroču nosūtīšanas starptautiskajiem standartiem, kas pamatojas uz starptautisko likumu ietvaros esošajām saistībām, kā arī uz nepieciešamību noslēgt Ieroču tirdzniecības līgumu;

4.

šādā saistībā iesaka Padomei un dalībvalstīm aktīvi diskutēt 2005. gada jūlija ANO valstu otrajā biennāles sanāksmē par ANO rīcības programmu, lai uzsāktu sarunas par Ieroču tirdzniecības līgumu, kuras paredzētas tūlīt pēc 2006. gada ANO rīcības programmas pārskatīšanas konferences;

5.

aicina Padomi un dalībvalstis atsākt centienus, lai panāktu reģionālu un starptautisku vienprātību par nepieciešamību noslēgt starptautisku līgumu attiecībā uz vieglo un kājnieku ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli;

6.

ierosina, lai tā atbildīgā komiteja būtu pilnvarota savlaicīgi izstrādāt pašiniciatīvas ziņojumu 2006. gada ANO pārskatīšanas konferencei, kuras mērķis ir sīki izvērtēt ES rīcību un politiku attiecībā uz vieglajiem un kājnieku ieročiem un turpmāk sekmēt Padomes un dalībvalstu attiecīgo politiku īstenošanu reģionālā un starptautiskā līmenī;

7.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomes prezidentūrai, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentu priekšsēdētājiem, kā arī ANO ģenerālsekretariātam.


(1)  OV C 343, 5.12.2001., 311. lpp.

(2)  OV C 140 E, 13.6.2002., 587. lpp.

(3)  OV C 69E, 19.3.2004,.136. lpp.

(4)  Padomes prezidentūras 2005. gada 17. februāra paziņojums (atsauces dokuments PRES05-013EN).

P6_TA(2005)0205

ES ārlietu dienests

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības ārlietu dienesta institucionālajiem aspektiem

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā dalībvalstu valdību pārstāvju konferences Deklarāciju Nr. 24 par Līguma par Konstitūciju Eiropai III-296. pantu, kas pievienota pielikumā minētās starpvaldību konferences 2004. gada 29. oktobrī parakstītajam nobeiguma aktam (1),

ņemot vērā Eiropadomes 2004. gada 16. un 17. decembra secinājumus, jo īpaši 71. līdz 73. punktu,

ņemot vērā tā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai un jo īpaši tā 3. punkta d) apakšpunktu (2),

ņemot vērā 2005. gada 15. martā Konstitucionālo jautājumu komitejas noklausīšanos,

ņemot vērā jautājumu Komisijas mutiskas atbildes saņemšanai par Eiropas Savienības ārlietu dienesta institucionālajiem aspektiem, kas iesniegts Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā (dokuments O-0054/05),

ņemot vērā Komisijas izvērsto atbildi 2005. gada 11. maija sanāksmē un pēc tās notikušās debates,

ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.

tā kā nākotnes ES ārlietu dienesta izveidošanai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai sekmīgi nodrošinātu konsekventākas, skaidrākas un efektīvākas Eiropas Savienības ārējās attiecības;

B.

tā kā Padomes ģenerālsekretārs, Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un Komisija Eiropadomes 2005. gada jūnija sanāksmē kopīgi sniegs ziņojumu par sasniegto ES ārlietu dienesta izveidē;

C.

tā kā Eiropas Parlamentam un Komisijai vajadzētu savlaicīgi vienoties par atsevišķiem principiāliem jautājumiem ES ārlietu dienesta darbības sakarā;

1.

atgādina Komisijai, ka lēmumu par ES ārlietu dienesta izveidi var pieņemt tikai ar tās piekrišanu, un aicina Komisiju izmantot visu tās institucionālo ietekmi ar minētā dienesta izveidi saistīto pasākumu veikšanā, lai ārējo attiecību jomā saglabātu un tālāk attīstītu Kopienas modeli;

2.

ir pārliecināts, ka šai nolūkā ES ārlietu dienests organizatoriskajā, administratīvajā un budžeta jautājumu ziņā jāiekļauj Komisijas dienestos, tajā pašā laikā ārlietu ministra, kurš vienlaicīgi ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vadības pilnvarām jānodrošina, ka saskaņā ar Konstitūciju minētajam dienestam “klasiskajās” ārpolitikas jomās (kopējā ārpolitika un drošības politika un kopējā drošības un aizsardzības politika) ir saistoši Padomes lēmumi un Kopienas ārējo attiecību jomā — Komisijas kolēģijas lēmumi;

3.

prasa, lai Komisija atbilstoši Konstitūcijas noteikumu jēgai un mērķiem un Konstitūcijas Konventa konsultāciju garā savos turpmākajos priekšlikumos uzstāj, lai tiktu ievēroti šādi pamatprincipi:

a)

ES ārlietu dienesta personāls jāveido no ierēdņiem, kuri, ievērojot atbilstošu un līdzsvarotu procentuālo īpatsvaru, pārstāv Komisiju, Padomes sekretariātu un dalībvalstu diplomātiskos dienestus,

b)

ES ārlietu dienesta darbībai jānodrošina ES saskaņota rīcība ārējo attiecību jomā; jo īpaši tiem dienestiem, kas pamatā nodarbojas ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, un ierēdņiem, kas delegācijās ieņem vadošus amatus, būtu jāsaskaņo savas darbības ar ES ārlietu dienestu,

c)

nav vajadzības atņemt visiem Komisijas ģenerāldirektorātiem to pienākumus ārējo attiecību jomā; Eiropadomei iesniedzamajā darba pārskatā ir jāparedz attiecīgo dienestu (piemēram, Tirdzniecības, Attīstības un Paplašināšanās direktorāti, Eiropas Atbalsta piešķiršanas sadarbības birojs, Humānās palīdzības birojs un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ārējie dienesti) apspriežu modelis,

d)

Komisijas pārstāvniecības ārpuskopienas valstīs un Padomes informācijas biroji jāapvieno, izveidojot “Eiropas Savienības vēstniecības”, ko vadītu ES ārlietu dienesta ierēdņi, kuriem darba norādījumus dotu ārlietu ministrs un kuri būtu pakļauti tā uzraudzībai, bet administratīvi būtu Komisijas personāla sastāvā, taču tas neizslēgtu iespēju šo pārstāvniecību speciālistus izraudzīties no citiem Komisijas vai Parlamenta ģenerāldirektorātiem;

4.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 310, 16.12.2004., 420. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0004.

P6_TA(2005)0206

Nolīgums par dzelzceļa transporta mobilo darbinieku darba apstākļiem

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Padomes direktīvas projektu nolīgumam starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (EDzK) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par mobilo darbinieku, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, konkrētiem darba apstākļu aspektiem (KOM(2005)0032))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu (KOM(2005)0032),

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/88/EK par darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem (2),

ņemot vērā nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa kopienu (EDzK) par mobilo darbinieku, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, konkrētiem darba apstākļu aspektiem,

ņemot vērā, ka nolīgums, kas ietverts kopīgajā pieprasījumā Komisijai īstenot nolīgumu ar Padomes lēmumu par Komisijas priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 139. panta 2. punktu,

ņemot vērā tās Reglamenta 78. panta 3. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pants nosaka, ka katram darbiniekam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cienīgiem darba apstākļiem, uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu, uz ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu;

B.

tā kā Līguma 139. panta 1. punkts nosaka, ka, darba devēji un darbinieki var iesaistīties dialogā Kopienas līmenī, un kurš, ja viņi to vēlas, var radīt līgumattiecības, tostarp nolīgumus;

C.

tā kā Līguma 139. panta 2. punkts nosaka, ka Kopienas līmenī noslēgtus nolīgumus īsteno pēc parakstītāju pušu kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu par Komisijas priekšlikumu;

1.

atzinīgi novērtē to, ka, lai arī Līguma 139. panta 2. daļa nenosaka Eiropas Parlamenta konsultācijas par darba devēju un darbinieku iesniegtajiem pieprasījumiem Komisijai, Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu Eiropas Parlamentam un lūgusi Parlamentu paziņot tā viedokli Padomei un Komisijai;

2.

atbalsta darba devēju un darbinieku noslēgto nolīgumu par mobilo darbinieku, kas norīkoti savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, konkrētiem darba apstākļu aspektiem; uzskata, ka tas veido līdzsvaru starp vajadzību uzlabot darba apstākļus, tādējādi aizsargājot mobilo darbinieku veselību un drošību un vajadzību veicināt pārrobežu dzelzceļa satiksmi Eiropas Savienībā;

3.

piekrīt, ka nolīgums ir jāiesniedz Padomē, tādēļ aicina Padomi pieņemt Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai ar nolūku īstenot nolīgumu pēc nosacījumiem, par kādiem vienojušies darba devēji ar darbiniekiem;

4.

atzīmē, ka dzelzceļa transporta sektoru regulē Direktīva 2003/88/EK; atzīmē, ka citi Kopienas instrumenti var ietvert specifiskākas prasības saistībā ar noteiktu profesiju vai profesionālo darbību darba laika organizēšanu (Direktīvas 2003/88/EK 14. pants) un ka turklāt noteiktos apstākļos personām, kas strādā dzelzceļa transportā, ir pieļaujamas atkāpes (Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkta e) apakšpunkts);

5.

atzīmē, ka nolīgums nosaka specifiskus noteikumus mobilajam personālam, kas strādā savstarpēji savietojamu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, piemēram, maksimāli pieļaujamo laiku, ko persona var vadīt transporta līdzekli, un iedibina ikdienas un iknedēļas atpūtas periodus vai darba pārtraukumus, kas garāki par Direktīvā Nr. 2003/88/EK noteikto minimumu, tajā pat laikā nodrošinot lielāku elastību nekā direktīva, lai ņemtu vērā dzelzceļa sektora ierobežojumus; tādēļ uzskata, ka nolīgums ir atbilstošs direktīvai;

6.

atzinīgi novērtē to, ka nolīgums, kādu noslēguši darba devēji ar darbiniekiem, un Komisijas priekšlikums Padomes direktīvai nodrošina tikai minimālās prasības, atstājot dalībvalstīm un/vai darba devējiem un darbiniekiem iespējas saglabāt vai ieviest labvēlīgākus nosacījumus darbiniekiem dzelzceļa transporta jomā;

7.

uzsver būtisko darba devēju un darbinieku lomu darbinieku veselības un drošības apstākļu uzlabošanā; pilnībā atbalsta pienācīgu darba devēju un darbinieku iesaistīšanos sociālajā dialogā un to līgumu slēgšanu par darba apstākļiem;

8.

iesaka pieņemt priekšlikumu;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un iesaistītajiem darba devējiem, un darbiniekiem.


(1)  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(2)  OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

P6_TA(2005)0207

ES un Krievijas attiecības

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām (2004/2170(INI)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī (1),

ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas izvirzīts kopīgajā paziņojumā pēc augstākā līmeņa sanāksmes 2003. gada 31. maijā Sanktpēterburgā, veidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, telpu sadarbībai ārējās drošības jomā un zinātnes un izglītības telpu, iekļaujot kultūras aspektus,

ņemot vērā daudzos ticamos Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumus par smagu cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos Čečenijā, 2005. gada 24. februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus sešās ar Čečeniju saistītās lietās un daudzas tamlīdzīgas lietas, kas gaida izskatīšanu šajā tiesā,

ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par ES un Krievijas attiecībām (2) un tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika Hāgā 2004. gada 25. novembrī (3),

ņemot vērā tā 2005. gada 13. maijs rezolūciju par vēlēšanu rezultātiem Ukrainā (4),

ņemot vērā tā 2005. gada 10. marta rezolūciju par Baltkrieviju (5),

ņemot vērā 2005. gada 10. maijā notikušā ES un Krievijas 15. augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0135/2005),

A.

tā kā labas kaimiņattiecības un sadarbība starp ES un Krieviju ir izšķirošas stabilitātei, drošībai un labklājībai visā Eiropas kontinentā; tā kā šīm attiecībām jābalstās uz kopējām vērtībām, tādējādi ietverot cilvēktiesības, tirgus ekonomiku, tiesiskumu un demokrātiju;

B.

tā kā ES un Krievijai ir cēli mērķi partnerattiecībām; pozitīvi vērtējot gūtās sekmes attiecībā uz tādiem jautājumiem kā Kioto Krievijas ratificētais protokols, partnerattiecību paplašināšana un sadarbības nolīgums, un Kaļiņingradas tranzīts personām un gūtās sekmes sarunās par Krievijas uzņemšanas PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) nosacījumiem;

C.

tā kā Krievija uzsver daudzpusējības nozīmi un redz pilnībā savu dalību ANO (Apvienoto Nāciju Organizācija), G-8 un Eiropas Padomē kā savas ārpolitikas stūrakmeni;

D.

tā kā demokrātija Krievijā ir kļuvusi vājāka, it īpaši tāpēc, ka valdības kontrolē ir pārņemti visi lielākie televīzijas kanāli un vairākums radiostaciju, presē izplatās pašcenzūra, ir ieviesti jauni ierobežojumi publisku demonstrāciju organizēšanas tiesībām, pasliktinās NVO darbības apstākļi, palielinās politiskā kontrole pār tiesu varu, ir izmainīta Valsts Domes deputātu ievēlēšanas kārtība un tas viss ir veikts Kremļa varas nostiprināšanas nolūkā;

E.

izsaka nožēlu, ka situācija Čečenijā turpina būt nekontrolējama un ka Ziemeļkaukāzā un Maskavā ir notikuši turpmāki ekstrēmi teroristu uzbrukumi, uzskata, ka ir steidzama vajadzība pēc jaunas pieejas, ko ES ir gatava sniegt atbalsta veidā;

F.

tā kā ES vēlas būt droša par to, ka tās paplašināšanās nevis rada jaunu Eiropas sadalījumu, bet gan sekmē labklājības un attīstības izplatīšanos; tā kā ES vēlas risināt dialogu ar Krieviju par jautājumiem, kas skar to kopējās kaimiņvalstis;

G.

pilnībā apzinoties Padomju Savienības cilvēku milzīgos pūliņus un upurus, cīnoties un atbrīvojot daudzas valstis un to cilvēkus Eiropā no nacistu terora režīma, kam nav vēsturiskas līdzības, bet arī nožēlojot milzīgās grūtības un upurus, ko vairākām valstīm, ieskaitot Baltijas valstis, un cilvēkiem ļoti bieži radīja Padomju Savienības okupācija un turpmāka aneksija un tirānija; cerot uz to, ka Krievija pilnībā atzīs šos faktus kā pamatu vispārējai saskaņai starp Krieviju un visām ES dalībvalstīm;

H.

tā kā saskaņota un objektīva ES un to dalībvalstu pieeja ir vajadzīgs priekšnoteikums saprātīgai un efektīvai politikai attiecībā uz Krieviju; tā kā Komisija un Padome 2004. gada sākumā atzina galvenās kļūdas ES politikas veidošanas procedūrā attiecībā uz Krieviju, un tika ieviesta jaunas metodes saskaņotības nodrošināšanai, kas pamatojās uz galveno jautājumu dokumentu, katrs ar “savu virzienu”; tā kā tas nav devis pietiekamu uzlabojumu un jāievieš daži sabiedriskās un parlamentārās kontroles pasākumi.

ES un dalībvalstu politika

1.

atzīst Krievijas kā partneres nozīmi pragmatiskai sadarbībai, ar ko Savienībai kopīgas ir ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis darboties starptautiskajā arēnā, kā arī kopējā reģionā kā stratēģiskām partnerēm;

2.

atzīst Krievijas potenciālu kā īpašai stratēģiskai partnerei, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, apkarotu starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu “vājās drošības” jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskām organizācijām;

3.

uzsver vajadzību turpināt attīstīt un īstenot Eiropas kopējo enerģētikas stratēģiju, iekļaujot ražotājus, izplatītājus un patērētājus, lai izveidotu pārredzamu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu un veicinātu energoapgādes reģionālo daudzveidību; atzīmē, ka šādas stratēģijas attīstīšana ir ES un Krievijas kopējās interesēs;

4.

aicina Komisiju un Padomi izrādīt solidaritāti un vienotību starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm ES iekšienē gadījumā, ja Krievija cenšas tām piemērot atšķirīgu pieeju;

5.

aicina Padomi vienoties par ziņošanas prasībām un citiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka gan ES, gan dalībvalstis savos sakaros ar Krieviju, kā arī ar citām trešām valstīm vienmēr pilnībā ievērotu nostājas, par kurām panākta vienošanās; mudina dalībvalstis divpusējos sakaros ar Krieviju atbalstīt ES kopējās nostājas, nodrošinot pārredzamību un pienācīgu apspriešanos;

6.

uzsver, ka paplašinātajā Eiropas Savienībā, it īpaši jauno finanšu shēmu un ārējo attiecību instrumentu kontekstā, ir vairāk jāuzsver reģionālās sadarbības nozīme un ka ES ziemeļu reģionos un Krievijas ziemeļrietumu reģionos šīs reģionālās sadarbības struktūra ir jānodrošina Ziemeļu dimensijai.

Četras kopējās telpas

7.

atbalsta mērķi izveidot četru kopējo politiku telpas un sagatavot ceļa karti katrai no tām; uzstāj, ka šīs četras telpas jāapskata kā kopums un ka lielāka prioritāte jāpiešķir kvalitātei, nevis ātrumam; pievērš uzmanību vajadzībai ne tikai pēc vienotiem formulējumiem, bet arī pēc īstas konverģences delikātos pamatjautājumos;

8.

īpaši apsveic Eiropas Savienības un Krievijas nodomu darboties kopīgi, risinot reģionālos konfliktus, piemēram, Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Kalnu Karabahā, un uzsver, ka tagad Krievijai ar izpratni jāuztver Eiropas Savienības gatavība dot humanitāru un politisku ieguldījumu arī Čečenijas konflikta stabilizēšanā;

9.

sagaida, ka Padome un Komisija, un arī Krievija izmantos samita radīto impulsu un turpinās veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu rīcības plānus; iesaka veltīt īpašu uzmanību šādiem jautājumiem četrās kopējās telpās:

kopējā ekonomikas telpa: pozitīvi vērtē nolīgumu, lai stiprinātu sadarbību vides jomā, veicinātu sadarbību telekomunikāciju, transporta un enerģijas jomā, bet uzsver, ka ir vajadzīgas ar palielinātu paredzamību un juridisko noteiktību,

kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa: uzsver, ka sekmes šajā telpā nevar ierobežot līdz atpakaļuzņemšanai un vīzu atvieglojumiem, bet tām jāiekļauj rīcība, kas stiprina demokrātiju, tiesiskumu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; uzsver, ka apspriedēm par cilvēktiesībām jākļūst par nemainīgu iezīmi ES un Krievijas partnerattiecībās,

kopējā ārējās drošības telpa: sagaida konkrētu rīcību saistībā ar sekojošajām atjaunotajām saistībām atrisināt iesaldētos konfliktus Kaukāzā un Piedņestrā un paplašināto dialogu par krīzes pārvaldību un drošību,

kopējā pētniecības, izglītības un kultūras telpa: atbalsta lēmumu, ar ko 2006. gadā Maskavā dibina Eiropas institūtu kā konkrētu soli uz paplašinātu sadarbību šajā jomā;

10.

uzsver, ka atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana ir priekšnoteikums ES un Krievijas vīzu atvieglojumu nolīguma parakstīšanai; uzskata, ES atzinīgi jāvērtē Krievijas mērķis panākt atvieglotu vīzu režīmu ar Šengenas nolīguma valstīm, kā ilgtermiņa mērķi izvirzot bezvīzu režīmu, un visi nepieciešamie nosacījumi jānosaka skaidrā rīcības plānā, norādot konkrētus pasākumus;

11.

atbalsta Krievijas mērķi pievienoties PTO un saskata kopējas intereses Krievijas atbalstīšanā, lai tā kļūtu par partneri ar atvērtu, dinamisku un daudzveidīgu ekonomiku; uzsver vajadzību stiprināt tiesu varas neatkarību un pārredzamību, lai uzlabotu investīciju klimatu;

12.

atzīmē, ka iestāšanās PTO dos nozīmīgu signālu ārvalstu investoriem, tādējādi palīdzot stiprināt un dažādot tirdzniecības sakarus;

13.

aicina Komisiju turpināt un stiprināt dialogu ar Krievijas iestādēm un ekonomiskajiem partneriem par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumiem, īpaši pievēršoties tehniskiem noteikumiem un muitas procedūru standartizācijai, pakalpojumu liberalizācijai, monopolu likvidēšanai un kredītiestāžu sistēmas atvēršanai, un panākt, lai Krievija ieviestu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumus, ievērojami samazinot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus pirms Krievijas pievienošanās PTO;

14.

mudina Krievijas valdību ieviest sistēmu enerģijas resursu (gāzes) cenu noteikšanai, kas ir saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām un izbeigt diskriminējošo politiku attiecībā uz dzelzceļa līniju tarifiem, kas ir labvēlīgāka Krievijas ostām nekā ostām, kas nepieder Krievijai Baltijas reģionā un kas ir pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Krieviju;

15.

aicina ES un Krieviju attīstīt dziļāku integrāciju, gatavojot un uzsākot sarunas par brīvās tirdzniecības zonu tūlīt pēc Krievijas pievienošanās PTO; uzskata, ka ES un Krievijas brīvās tirdzniecības zonas nolīgums būs nozīmīgs solis, lai izveidotu kopējās ekonomikas telpu, kas aptvers tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības brīvību, valsts iepirkuma noteikumus, normatīvo savietojamību un citus tirdzniecības aspektus;

16.

atbalsta pašreizējās sarunas par sadarbības paplašināšanu starp Eiropas Galileo programmu un Krievijas satelītnavigācijas sistēmu Glonass un mudina abas puses noslēgt vienošanos par šo divu navigācijas sistēmu savietojamību un papildinošu izmantošanu.

Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums Krievijā

17.

pauž raizes par to, ka Krievijā acīmredzami mazinās centieni pēc demokrātijas, tirgus ekonomikas un cilvēktiesību aizsardzības; izsaka nožēlu par plašsaziņas līdzekļu darbības brīvības un neatkarības ierobežošanu; atkārtoti izsaka nosodījumu par tiesu sistēmas izmantošanu acīmredzami politisku mērķu sasniegšanai; atzīmē, ka šie notikumi ietekmē gan Krievijas iedzīvotāju stāvokli, gan Krievijas ārējās attiecības un ka ES un Krievijas partnerattiecību attīstība būs apgrūtināta, kamēr šīs tendences nemainīsies;

18.

šajā sakarā uzskata, ka “Jukos” lieta parāda būtisku Krievijas tiesiskuma, īpašumtiesību, pārredzamības un investoriem domāta godīga un atvērta tirgus ievērošanas pārbaudi;

19.

atzīmē ES un Krievijas nesen sāktās regulārās apspriedes par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, tostarp par to personu tiesībām, kuras pieder pie minoritātēm; šajā sakarā uzsver, ka šādām apspriedēm jāatbilst ES vadlīnijām par cilvēktiesību dialogiem un tāpēc šajā procesā ir jāiesaista Eiropas Parlaments un nevalstiskās organizācijas, lai varētu konstatēt galvenās apspriežamās problēmas;

20.

uzsver, ka visām valstīm pilnībā jāievēro savas valstiskās un starptautiskās saistības attiecībā uz minoritāšu tiesībām; pauž bažas sakarā ar ziņojumiem par atsevišķu etnisko grupu diskrimināciju, piemēram, par diskrimināciju pret mari tautu;

21.

ar bažām atzīmē antisemītisma izpausmes Krievijā.

Kaimiņattiecību politika un ārpolitika

22.

noraida tādas ārpolitikas, kuru mērķis ir radīt interešu sfēras; uzsver vajadzību pilnībā ievērot visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, tostarp tiesības katrai valstij censties veidot attiecības ar citām valstīm un organizācijām, pašai nosakot savas intereses un saskaņā ar ANO, EDSO un Eiropas Padomes deklarētajiem principiem;

23.

lūdz Krieviju demokrātijas izplatīšanos tās kaimiņvalstīs un ciešāku saišu izveidošanu ar ES, tostarp pievienošanos tai, uzskatīt nevis par draudiem Krievijas stāvoklim, bet par iespēju atjaunot politisko un ekonomisko sadarbību ar šīm valstīm, pamatojoties uz vienlīdzību un savstarpēju cieņu;

24.

aicina Krieviju un ES dalībvalstis pilnībā atklāt visus Otrā pasaules kara slepenos dokumentus un padarīt tos pieejamus vēsturniekiem savstarpējas pētniecības un uzticības veicināšanas nolūkā;

25.

aicina Krieviju novērst strupceļu attiecībās ar EDSO, izpildot savas saistības attiecībā uz iemaksām EDSO budžetā; atzīmē, ka budžeta trūkums kavē EDSO darbību, izveidojot strupceļu demokratizācijas un drošības uzlabošanā Centrāl- un Austrumeiropā; atbalsta turpmāku EDSO darbību attīstību drošības jomā un izsaka nožēlu, ka Krievijas atbalsta trūkuma dēļ nebija iespējams turpināt Gruzijas robežu pārraudzības uzdevumu; šajā sakarā izsaka nožēlu par Padomes lēmumu nepiedāvāt dažas darbības, kas aizstātu šo uzdevumu; atbalsta arī turpmāku iespēju apzināšanu, lai EDSO sadarbības veicināšana ekonomikas un vides jautājumos būtu lielākos apmēros, atsaucoties uz Krievijas aicinājumu; taču noteikti iebilst pret jebkādu EDSO vēlēšanu pārraudzības un citu “cilvēku” darbību vājināšanu, kas rada kopējo vērtību, uz kā ir pamatotas ES un Krievijas partnerattiecības, konkrētu izpausmi;

26.

uzsver, ka ir svarīgi izveidot kopēju ārējās drošības telpu, kas laika gaitā varētu kļūt par pamatu īpaša augsta līmeņa foruma izveidošanai ES un Krievijas dialogam par drošību, konfliktu nepieļaušanu un konfliktu risināšanu, kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos; atbalsta Krievijas līdzdalību ES vadītajā krīzes situāciju risināšanā saskaņā ar noteikumiem, kurus 2002. gada jūnijā Seviļā noteica Eiropadome (6), ar nosacījumu, ka Krievijas bruņotie spēki parādīs spēju piemēroties ES standartiem un darbības procedūrām, kā arī kopumā spēju piemēroties Eiropas drošības un aizsardzības kultūras attīstībai;

27.

uzsver nepieciešamību panākt jebkuru teritoriālu un politisku konfliktu mierīgu un politisku risinājumu attiecībā uz Krievijas Federācijas daļām un kaimiņvalstīm, tostarp attiecībā uz konfliktiem Kaukāza reģionā un Piedņestras konfliktu Moldovā; aicina Krieviju respektēt visas mierīgu reformu kustības NVS valstīs un atbalstīt demokrātiskas reformas Vidusāzijas valstīs;

28.

aicina Krieviju no jauna apstiprināt savas saistības integrēt Gruziju un Moldovu, kā arī izvest savus militāros spēkus no šo valstu teritorijas saskaņā ar savām EDSO saistībām un suverēnu valstu prasībām;

29.

pauž pārliecību, ka sekmīgas reformas Ukrainā kopā ar nesen izcīnīto demokrātiju uzlabo ekonomisku, sociālu un morālu ieguvumu izredzes gan Krievijai, gan ES; aicina Padomi un Komisiju veltīt visas pūles, lai sekmētu šo ieguvumu īstenošanu;

30.

aicina Padomi sarunās ar Krieviju izvirzīt Baltkrievijas jautājumu, norādot, ka šīs valsts demokratizācija ir gan ES, gan Krievijas Federācijas interesēs un ka šajā nolūkā jāveic vienota rīcība;

31.

uzsver ieteiktā Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta novatoriskā pārrobežu komponenta nozīmi, ar kuru ir plānots aizstāt TACIS programmu Krievijā un citās valstīs; uzsver, ka ir svarīgi veicināt pārrobežu ekonomiskās un sociālās saiknes, kā arī vajadzību šajā nolūkā ievērojami stiprināt ES rīcību;

32.

uzsver daudzpusības un sadarbības starp ES un Krieviju nozīmi ANO autoritātes atbalstīšanā un viedokļu par ANO reformu koordinēšanā, it īpaši attiecībā uz Drošības padomi; uzsver Krievijas atbalsta nozīmi Starptautiskajai Krimināltiesai un Kioto protokolam;

33.

atzīmē, ka cīņa pret terorismu radījusi masu iznīcināšanas ieroču izplatības problēmu un kodolieroču arsenāla drošības jautājumu novietojusi globālas drošības apsvērumu saraksta augšgalā; aicina Krieviju rīkoties, lai globālā mērogā neizplatītu ieročus un atbruņotos, tai skaitā Irānā, un īpaši noliegt jaunu veidu kodolieroču attīstību, drošā veidā atbrīvoties no kodolatkritumiem, kā arī stabili un pārliecināti demontēt savu kodolieroču arsenālu; aicina Komisiju un Padomi piedāvāt Krievijai ilgtspējīgu tehnisku un materiālu palīdzību demontēšanas jautājumā; aicina Padomi un dalībvalstis “efektīvas daudzpusības”, solidaritātes vārdā un saskaņā ar ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību attīstīt un atbalstīt jaunas iniciatīvas kodolieroču atbruņošanā un ANO Atbruņošanās konferences atjaunošanā;

34.

atzīst Krievijas izšķirošo nozīmi potenciāli ārkārtīgi svarīgu transporta koridoru izveidē starp Eiropu un Āziju, un aicina Krievijas Federāciju ciešāk sadarboties transporta infrastruktūras attīstīšanā;

35.

aicina Krieviju pārtraukt izmantot savus valsts kontrolētos uzņēmumus, kas darbojas enerģijas jomā, kā līdzekli politiskā spiediena veikšanai uz kaimiņvalstīm.

Īpaši jautājumi attiecībā uz Baltijas valstīm

36.

atkārto savu aicinājumu Krievijai ratificēt nesen noslēgto robežlīgumu ar Igauniju un parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju bez turpmākas kavēšanās; uzskata, ka visu robežu galējā demarkācija, kas Krievijai ir ar jaunajām ES dalībvalstīm, un atpakaļuzņemšanas līguma noslēgšana ir priekšnosacījumi ES un Krievijas vīzu atvieglojuma nolīguma parakstīšanai, un uzskata, ka tad, kad Krievija izpildīs visus vajadzīgos nosacījumus, ko noteikusi ES skaidrā rīcības plānā, kurā uzskaitīti konkrēti pasākumi, ES jāatbalsta Krievijas atvieglota vīzu ieviešanas režīma mērķis ar Šengenas teritoriju ar bezvīzu ceļošanu kā ilgtermiņa mērķi;

37.

ierosina, lai Krievija svītrotu no spēkā esošiem sociālās drošības tiesību aktiem atsauci uz Baltijas valstīm kā uz teritorijām, kur pat tagad Krievijas bruņotie spēki var tikt izvietoti un ciest zaudējumus militārajās operācijās.

Kaļiņingrada

38.

pozitīvi vērtē sasniegtos panākumus tranzīta problēmu un personu pārvietošanas starp Krievijas sastāvdaļām problēmu risināšanā; atzīmē vajadzību pēc palielinātiem Krievijas centieniem un ES atbalsta, lai stimulētu Kaļiņingradas reģiona sociālo un ekonomisko attīstību kā paraugu turpmākām attiecībām, un pievērš īpašu uzmanību veselības jautājumiem (tai skaitā HIV/AIDS izplatīšanos), korumpētības un noziedzības apkarošanai; uzsver vajadzību pilnībā īstenot kuģošanas brīvību Baltijas jūrā, tai skaitā Vistula lagūnā un Kaļiņingradas līcī un brīvu braukšanu caur Pilava Strait/Baltijskij Proliv.

Čečenija

39.

nosoda pēdējā Čečenijas Republikas prezidenta A. Mashadova nogalināšanu, kurš savā tautā bija ļoti cienīts; aicina visas iesaistītās puses izbeigt vardarbību;

40.

uzskata, ka noteikti ir jāpanāk politisks risinājums, kas ietvertu Čečenijas sabiedrības visas demokrātiskās daļas un visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vai atgriežas Čečenijā, garantētu cita starpā reālas tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību un ievērotu Čečenijas iedzīvotāju kultūras un nacionālo identitāti un cieņu; tai pašā laikā šim risinājumam jāievēro Krievijas Federācijas teritoriālā integritāte un jābūt pilnībā savienojamam ar mērķi, izmantojot likumīgus un efektīvus līdzekļus, panākt stabilitāti un drošību visā Ziemeļkaukāzā un visā Krievijas Federācijā;

41.

ir norūpējusies par ieilgušo neizdošanos rast risinājumu nelikumībām Čečenijā, tai skaitā arī federālajās un vietējās valdības aprindās; aicina abas puses nekavējoties izbeigt šo visatļautību un vardarbību, un rast politisku risinājumu, kā arī cienīt Krievijas teritoriālo integritāti;

42.

atgādina savus ieteikumus Padomei attiecībā uz Čečeniju, kuri minēti Parlamenta 2004. gada 26. februāra rezolūcijas 14. punktā, tostarp par vajadzību aktīvāk meklēt politisku risinājumu un par ES gatavību palīdzēt mierīgam un konstruktīvam dialogam; izsaka nožēlu par to, ka Padome nav rīkojusies saskaņā ar šiem ieteikumiem, uzskata, ka tie joprojām ir spēkā, un aicina Padomi rīkoties;

43.

ir dziļi noraizējies par to, ka cilvēktiesību aizstāvji, izmeklējot un runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem, arvien vairāk pieredz uzbrukumus savai brīvībai un drošībai bruņotā konflikta kontekstā Čečenijā; mudina Krievijas iestādes apturēt šos pārkāpumus; aicina Padomi šajā sakarā pievērst īpašu uzmanību šo cilvēku aizsardzībai saskaņā ar 2004. gada jūnijā pieņemtajām ES vadlīnijām par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī izvirzīt šo jautājumu darba kārtības sākumā ES un Krievijas apspriedē par cilvēktiesībām;

44.

aicina Krieviju aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, kurus arvien vairāk apdraud uzbrukumi, un ANO ziņotājiem un citiem starptautiskiem cilvēktiesību uzraudzītājiem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un starptautiskām humanitārajām organizācijām sniegt pieeju Čečenijai, kur vien iespējams nodrošinot visus vajadzīgos drošības nosacījumus darba veikšanai;

45.

atkārtoti nosoda jebkurus terora aktus; uzskata, ka terorisms dziļi sakņojas Ziemeļkaukāza sociāli ekonomiskajā stāvoklī, kā to pēc Beslanas traģēdijas atzinis prezidents Putins; paziņo, ka kā viena no divām budžeta lēmējiestādēm vēlas apsvērt priekšlikumus par ES līdzdalību atjaunošanas un miera ieviešanas centienos, ja nākotnē šādus centienus varēs sākt kā daļu no pasākumu kopuma mieram Čečenijā, saņemot pieņemamas garantijas, ka atbalsts sasniegs paredzētos adresātus.

Cīņa pret terorismu

46.

uzsver, ka starptautiskajai sadarbībai terorisma apkarošanā ir jākļūst efektīvākai un, ka atšķirīgi uzskati par terorisma izcelsmi, kā arī par to, kas uzskatāms par teroristu, kaitē šādai sadarbībai; atkārtoti uzsver, ka šī cīņa nevar turpināties uz cilvēktiesību un pilsonisko brīvību rēķina.

Vides drošība un kodoldrošība

47.

aicina uz turpmāku sadarbību jūras drošības jomā, it īpaši attiecībā uz visu vienkorpusa tankkuģu aizliegšanu Krievijas ūdeņos Baltijas un Melnajā jūrā; aicina noslēgt līgumu starp “Lukoil” uzņēmumu, kuru kontrolē Krievijas valdība, un Lietuvas valdību par kompensācijas garantijām gadījumā, ja notiks vides katastrofa uz D-6 naftas urbšanas platformas pie Kuršu nērijas, kas ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa;

48.

aicina Krieviju pārtraukt pirmās paaudzes kodolreaktoru izmantošanu un pastiprināt centienus nodrošināt kodolatkritumu drošu iznīcināšanu; uzsver Krievijas vēlmes nozīmīgumu sadarboties Ziemeļu dimensijas Vides partnerattiecību atbalsta fondā;

49.

atkārto savu atbalstu ES tirgus atvēršanai Krievijas elektrības eksportam ar nosacījumu, ka attiecīgās Krievijas drošības normas, it īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijām un kodolatkritumu drošu pārstrādi un iznīcināšanu, tiek paaugstinātas līdz ES līmenim, tādējādi novēršot vides dempinga risku;

50.

atzinīgi vērtē, ka Krievijas Valsts Dome 2004. gada oktobrī ratificēja Kioto protokolu, un cer, ka pārējie lielie CO2 izdalītāji sekos tās piemēram; aicina veikt kopīgus ES un Krievijas pētījumus par turpmākajām stratēģijām, lai saskaņā ar 2005. gada pavasara Eiropadomes secinājumiem panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu pēc šī protokola termiņa beigšanās 2012. gadā;

51.

aicina Komisiju un Padomi atjaunot centienus izstrādāt savām attiecībām ar Krieviju patiesi kopēju stratēģiju, kas ņemtu vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, iekļautu četras kopējo interešu jomas un risinātu problēmas, kas saistītas ar demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības attīstību Krievijā; aicina Padomi to darīt iepriekšējās Eiropas Savienības kopējās stratēģijas par Krieviju garā;

*

* *

52.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Krievijas valdībām un parlamentiem.


(1)  OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.

(2)  OV C 98E, 23.4.2004., 182. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0099.

(4)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0009.

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0080.

(6)  “ES un Krievijas vienošanās par apspriešanos un sadarbību krīzes situāciju vadībā” — Prezidentūras ziņojuma par Eiropas drošības un aizsardzības politiku IV pielikums (10160/2/02 REV2), kas minēts 2002. gada 21. - 22. jūnija Seviļas Eiropadomes prezidentūras secinājumu VIII pielikumā.

P6_TA(2005)0208

Pamattiesību veicināšana un aizsardzība

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pamattiesību veicināšanu un aizsardzību — dalībvalstu un Eiropas iestāžu, tostarp Pamattiesību aģentūras, loma (2005/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Konstitucionālo līgumu, kuru valstu un valdību vadītāji parakstīja 2004. gada 29. oktobrī un kura otrajā daļā ir ietverta Eiropas Savienības Pamattiesību harta,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu un Konstitucionālā līguma I-2. un I-9. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu un 192. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pamattiesību aģentūra. Publisks dokuments” (KOM(2004)0693),

ņemot vērā dalībvalstu pārstāvju Eiropadomē 2003. gada 12. un 13. decembra Briseles sanāksmes lēmumu, kurā ir uzsvērta cilvēktiesību datu vākšanas un analīzes nozīme šīs jomas politikas noteikšanā Savienībā, balstīties uz Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru un paplašināt tā pilnvaras, to pārveidojot par Cilvēktiesību aģentūru,

ņemot vērā 2005. gada 25. - 26. aprīlī pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas iniciatīvas notikušā atklātā semināra “ES pamattiesību politikas veicināšana: no vārdiem pie darbiem vai kā tiesības iedzīvināt praksē?” rezultātu,

ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības līguma 7. pantu: Savienību balstošo vērtību ievērošana un veicināšana (1),

ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā (2),

ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A6-0144/2005).

ES konstitucionālais ietvars kā jauns pamattiesību balsts

1.

uzskata, ka pamattiesību efektīva aizsardzība un veicināšana ir Eiropas demokrātijas pamats un būtisks nosacījums, lai Eiropas Savienība apvienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

2.

norāda, ka Pamattiesību hartas iekļaušana Konstitucionālajā līgumā un ES turpmākā pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECPAK) izraisīs ievērojamas izmaiņas, būtiski palielinot ES saistības nodrošināt pamattiesību aktīvu īstenošanu visās politikas jomās;

3.

uzskata, ka Eiropas Savienība arvien vairāk pārveidojas par politisku kopienu ar kopējām vērtībām un turpina paplašināt sākotnējo mērķi, kas bija vērsts tikai uz tirgus izveidi;

4.

uzskata, ka vairāki Savienības mērķi, piemēram, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība, diskriminācijas apkarošana, pārredzamība un datu aizsardzības nodrošināšana, ir neatdalāmi no pamattiesību nodrošināšanas;

5.

atzīmē, ka pēc Savienības kompetences jomu paplašināšanas pamattiesības un individuālās brīvības ir pilnībā jāaizsargā un jāievēro un ka jauni terorisma veidi ir vēl vairāk palielinājuši vajadzību nodrošināt kolektīvo drošību; tādēļ uzskata, ka līdzsvars starp individuālajām brīvībām un kolektīvo drošību ir jāsasniedz, izmantojot šo divu mērķu saskaņošanai atbilstīgas politikas;

6.

uzskata, ka ir būtiski iedzīvināt dibināšanas līgumos un jaunajā Konstitūcijā sludinātās vērtības;

7.

atzīmē, ka pārredzamība ir demokrātijas princips, kas būtisks attiecībās starp ES un tās pilsoņiem, starp Kopienas tiesu varu un tās likumdevēju varu, starp ES un tās dalībvalstīm, kā arī starp ES un Eiropas Padomi;

8.

atzīmē, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par cilvēktiesībām un ka tādēļ tām ir pienākums ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības savās kompetences jomās saskaņā ar subsidiaritātes principu, ņemot vērā tā iepriekš minēto 2004. gada 20. aprīļa rezolūciju; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo sadarbību un palīdzību, pat pirms tā uzsāk jebkuras procesuālas darbības, lai dalībvalstis varētu pārvarēt jebkādas problēmas, ar kurām tās var saskarties Kopienas tiesību un Savienības pasākumu īstenošanā; uzskata, ka īpašas pakāpes pārredzamība ir būtiska, transponējot Savienības pasākumus, kuri attiecas uz pamattiesībām.

Ceļā uz ES pamattiesību politiku

9.

atzinīgi vērtē Konstitucionālā līguma parakstīšanu, jo tas Eiropas Kopienu Tiesai paredz pilnu kompetenci brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, pievienošanos ECPAK, Pamattiesību hartas iekļaušanu Līgumā un koplēmuma procedūras plašāku izmantošanu, līdz ar to palielinot Eiropas Parlamenta lomu;

10.

uzskata, ka pamattiesību īstenošana ir viens no visu Eiropas politiku mērķiem; šajā sakarā ES iestādēm ir aktīvi jāveicina un jāaizsargā pamattiesības, kā arī tās un to piemērošana pāri robežām pilnībā jāņem vērā, sagatavojot un pieņemot tiesību aktus;

11.

uzskata, ka politiskā ziņā ir būtiski, lai norāde par pamattiesību veicināšanu tiktu iekļauta starp mērķiem attiecībā uz Kopienas un Savienības acquis vienkāršošanu un reorganizāciju; aicina jebkurai jaunai politikai, likumdošanas priekšlikumam un programmai pievienot ietekmes novērtējumu attiecībā uz pamattiesību ievērošanu; šis novērtējums būtu jāiekļauj priekšlikuma pamatojumā;

12.

atzinīgi vērtē Pamattiesību, pretdiskriminācijas un vienādas attieksmes komisāru grupas izveidi; aicina Komisiju un it īpaši par pamattiesībām atbildīgos komisārus izstrādāt visaptverošu un saskaņotu stratēģiju, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās Savienības politikas jomās;

13.

uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesai ir bijusi izšķiroša loma Kopienas un Savienības tiesiskuma nodrošināšanā, it īpaši dalībvalstu tiesnešu un Eiropas tiesnešu auglīgā dialoga rezultātā saistībā ar uzdevumu sniegt provizoriskas interpretācijas, kuru sniegšanu Līgumi uztic Tiesai; atbalsta Hāgā pieņemtajā programmā Eiropadomes izvirzīto priekšlikumu stiprināt dialogu starp dalībvalstu augstākajām tiesām un uzskata, ka šādi pasākumi ne tikai parāda augstāko tiesu apņēmību apmainīties ar pieredzi, bet tos var uzskatīt arī par sākumu tādai Eiropas sabiedriskajai kārtībai, kuras pamatā ir pamattiesību aizsardzības kopīgais mērķis;

14.

norāda, ka dalībvalstīm un Savienības iestādēm likumības nodrošināšanas nolūkos ir īpašas tiesības ierosināt tiesvedību Tiesā un uzskata, ka Parlaments, izmantojot šo līdzekli, var aizsargāt pilsoņu tiesības tajos gadījumos, kad pamattiesības var būt aizskāris Savienības tiesību akts;

15.

pauž nožēlu par to, ka saistībā ar Kopienas un Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstis izrāda aizvien lielāku nevēlēšanos pieņemt savstarpējas atzīšanas principu, apgalvojot, ka pamattiesību aizsardzības līmenis attiecīgajā dalībvalstī ir nepietiekams; šajā sakarā pievērš uzmanību Tiesas praksei (3), kā arī aicina attiecīgo dalībvalstu varasiestādes sniegt sīku informāciju, lai pamatotu to nevēlēšanos, un šādu informāciju pieprasošo dalībvalstu iestādes nodrošināt visus vajadzīgos paskaidrojumus.

Sadarbība ar dalībvalstu cilvēktiesību iestādēm un parlamentiem

16.

atzīmē, ka dažās dalībvalstīs ir izveidotas nacionālās iestādes pamattiesību aizsardzībai un veicināšanai, it īpaši saskaņā ar ANO “Parīzes principiem”; aicina pārējās dalībvalstis šajā sakarā rīkoties un atbilstīgi finansēt valstu komitejas un iestādes, cita starpā neaizmirstot, ka viena no šo iestāžu funkcijām ir pārskatīt valdību cilvēktiesību politikas, lai nepieļautu nepilnības un ieteiktu uzlabojumus, jo efektīvāk ir nepieļaut problēmu rašanos, nevis tikai risināt jau radušās problēmas;

17.

atbalsta pastāvīga dialoga par pamattiesībām sākšanu ar dalībvalstu parlamentiem;

18.

uzskata, ka datu vākšana ir prioritāte, tāpat kā metodikas izstrāde, lai datus varētu salīdzināt un analizēt; uzskata, ka dalībvalstu iestādēm šajā jomā ir izšķiroša nozīme;

19.

saglabā pārliecību, ka vēl efektīvāk pamattiesības var aizsargāt, ja pilsoņus informē par viņu tiesībām un ja viņi var pieprasīt savu tiesību aizsardzību jau tad, kad tiesisku pasākumu veikšana vēl nav nepieciešama, kā arī veicinot pilsoņu iesaistīšanu lēmumu izstrādē un īstenošanā; uzskata, ka saskaņā ar šo mērķi pamattiesību komiteju un institūtu izveidošana dalībvalstu līmenī var dot iespēju nevalstiskajām organizācijām gan skaidrāk noteikt viedokļus, gan efektīvāk pievērsties aicinājumiem uz rīcību un gadījumiem, kurus var uzskatīt par pretlikumīgiem; atkārto viedokli, ka valsts un nevalstiskajām organizācijām jāapmainās ar informāciju par labāko praksi attiecībā uz cilvēktiesībām;

20.

uzskata, ka Komisijai jāpievērš uzmanība atkārtotiem un pastāvīgiem cilvēktiesību — it īpaši civiltiesību, piemēram, tiesību aktīvi un pasīvi piedalīties vēlēšanu procesos — pārkāpumiem, kas tiek pieļauti dažās dalībvalstīs, kuras minētas Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Alvaro Gil-Robles ziņojumos.

Pamattiesību aizsardzības principa izplatīšana ārpus Savienības

21.

uzskata, ka pamattiesību universālumam un nedalāmībai jāmudina Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veicināt šo tiesību izplatīšanu attiecībās ar trešām valstīm, tostarp noslēdzot asociācijas līgumus ar trešām valstīm, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, kas uzsākusi reformu procesu, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta pamattiesību aizsardzībai; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpiedalās šīs reformas īstenošanā, turpinot pastiprināt ārpolitikas pasākumus šajā jomā un palīdzot izstrādāt ANO ziņojumu par šo jautājumu;

22.

ierosina izstrādāt iestāžu rīcības kodeksu, kas dotu Savienības ārpolitikai demokratizācijas un cilvēktiesību jomā lielāku saskaņotību un taisnīgumu — tas ir solis, kas jau apstiprināts tā 2002. gada 25. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (4); uzskata, ka kodeksam jāreglamentē attiecības starp Savienību un vairāk nekā 120 valstīm, kurām pašlaik piemēro demokrātijas klauzulu, kā būtiskai visu tās saistošo līgumu sastāvdaļai;

23.

pieprasa, lai Komisija uzsāk un iesniedz Parlamentam kopā ar tās nostāju par šo aģentūru vispusīgu pētījumu par līdzīgas struktūras nepieciešamību (Komisijas iekšienē vai ārpus tās), kas nodarbotos ar būtiskas informācijas sniegšanu par cilvēktiesībām un demokrātijas problēmām tajās valstīs, kuras nav iekļautas šīs aģentūras darbības laukā.

Sadarbība ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām

24.

atgādina dažādu Eiropas Padomes uzraudzības mehānismu un iestāžu ievērojamo lomu cilvēktiesību jomā; mudina ES iestādes un aģentūru pārņemt pieredzi, ņemot vērā šos mehānismus un iekļaujot tos sadarbības procedūrā, un izmantot Eiropas Padomes izstrādātos standartus un citus svarīgus tās darba rezultātus; izsaka ciešu pārliecību, ka šī sadarbība nedrīkst izraisīt jebkādu ES standartu pazemināšanu;

25.

uzskata, ka jāizstrādā funkcionāls sadarbības modelis un ka gaidāmajā Komisijas likumdošanas priekšlikumā par aģentūru jābūt konkrētiem ierosinājumiem, tostarp skaidrām aģentūras un dažādu citu aģentūru pilnvaru definīcijām, un institucionalizētai saiknei starp Eiropas Padomi un topošo Pamattiesību aģentūru, lai izvairītos no dublēšanās, kā arī lai sniegtu aģentūrai visus vajadzīgos norādījumus un nodrošinātu tās efektivitāti.

Aģentūra kā ES cilvēktiesību politikas kopuma īstenošanas instruments

26.

norāda, ka aģentūras izveide veicinās dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās tālāku uzlabošanos un garantēs to principu pastāvīgu ievērošanu, kas noteikti Eiropas Savienības Līguma 6. un 7. pantā, un ka aģentūra sniegs visu informāciju, kas vajadzīga, lai attīstītu Savienības likumdošanu, novērotāja lomu un politiku attiecībā uz informēšanu par pamattiesībām;

27.

uzskata, ka aģentūrai jāpiešķir plašas pilnvaras un vara novērot, kā Pamattiesību hartu un cilvēktiesības ievēro Eiropas Savienībā un pievienošanās sarunvalstīs; uzsver, ka aģentūras darbībai jāietver arī trešās valstis, ja tās ir saistītas ar cilvēktiesību jautājumiem, kas ietekmē Savienību, piemēram, gadījumos, kad pastāv aizdomas par demokrātijas klauzulas pārkāpumiem;

28.

uzskata, ka Pamattiesību aģentūrai jābūt īpašam statusam starp ES aģentūrām; uzskata, ka aģentūras leģitimitāte būs lielāka, ja tās vadības struktūrvienības iecels Eiropas Parlaments, ja tās būs atbildīgas Eiropas Parlamenta priekšā un ziņos atbildīgajām Parlamenta komitejām; pauž pārliecību, ka aģentūras neatkarība un uzticamība ir priekšnoteikums pienācīgai sadarbībai starp to un Eiropas iestādēm;

29.

uzskata, ka ir svarīgi, lai aģentūru uzskatītu par pilnīgi neatkarīgu visos jautājumos; tādēļ uzsver, ka tai jābūt pietiekamiem darbinieku un budžeta resursiem, kas ļautu īstenot plašās pilnvaras, un ka tās darbiniekiem jābūt augsta līmeņa, ar zinātnisku kompetenci, nevainojamu pieredzi un personisku uzticamību;

30.

uzskata, ka aģentūras galvenajām struktūrvienībām jāsastāv no neatkarīgiem dalībvalstu ekspertiem (iespējams, iekļaujot konstitucionālo tiesu pārstāvjus), kuriem ir augstākā profesionālā reputācija, augsta līmeņa pārstāvjiem no ES iestādēm, Eiropas Padomes un starptautiskām nevalstiskajām organizācijām; uzsver, ka tās vadītājam jābūt izcilai pieredzei cilvēktiesību jomā un ka to jāieceļ Eiropas Parlamentam;

31.

uzskata, ka vairums ieteikumu, kas izklāstīti šajā rezolūcijā kā, piemēram, šādos punktos:

11.: katras likumdošanas un stratēģiskās ES iniciatīvas ietekmes novērtējums, ņemot par piemēru ietekmes novērtējuma paņēmienu, ko Komisija apstiprināja 2005. gada 27. aprīlī;

13.: veicināt dialogu un sadarbību starp augstākajām tiesām;

16., 18. un 19.: atbalstīt dalībvalstu pamattiesību institūtus un “vienlīdzības” komisijas, kas izveidotas pamatojoties uz Direktīvu 2000/43/EK saistībā ar datu vākšanu;

17.: nodibināt pastāvīgu nacionālo parlamentu forumu par pamattiesību jautājumiem un veidot ES par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

23.: finansēt pētījumu par ārējiem faktoriem, kas varētu ietekmēt ES politikas saistībā ar cilvēktiesībām, un Eiropas Pamattiesību aģentūras iespējamo konsultatīvo lomu;

24. un 25.: strukturēta operatīvā sadarbība un sinerģija ar Eiropas Padomi;

49.: ES institūciju informācijas un komunikācijas stratēģija, ciktāl ES politikas ietekmē pamattiesības;

26., 27., 28., 32., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 50.: kā iespējama norāde uz topošās aģentūras uzdevumiem un pilnvarām;

29., 30., 34., 35., 36., 38.: topošās aģentūras pārvaldes iestādes un organizatoriskā struktūra,

tiecas nodrošināt, ka informāciju savāc, analizē un apstrādā ar mērķi novērtēt pasākumu ietekmi, lai aizsargātu cilvēktiesības, kamēr Kopiena un Savienība realizē savas kompetences; bez tam, tās arī tiecas uzlabot administratīvo un likumdošanas procedūru organizāciju un atrast juridisko pamatojumu, it īpaši, politikām, kas saistītas ar pasākumiem diskriminācijas apkarošanai (EK līguma 13. pants), pārvietošanās brīvību (EK līguma 18. pants), patvērumu (EK līguma 63. pants), tiesisko sadarbību civillietās (EK 65. līguma pants), datu aizsardzību (EK 286. pants) un caurskatāmību (EK līguma 255. pants);

32.

šajā sakarā uzskata, ka pats dokuments, ar kuru definē informācijas vākšanas uzdevumu, var veidot juridisko pamatu Pamattiesību aģentūras izveidei, kuras darbība ir pakārtota iestāžu darbībai jomā, uz kuru attiecas šī rezolūcija; tādēļ jāpiemēro koplēmuma procedūra, kurā ir iesaistīts Parlaments un kurā Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu;

33.

ņemot vērā EK līguma 192. pantu, aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu pamatojoties uz iepriekšminētajiem norādījumiem; priekšlikumam īpaši jāattiecas uz politikām, kurās Parlaments ir likumdošanas partneris; ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi, daudzējāda juridiskā pamata gadījumos par galveno (bet ne vienīgo) juridisko pamatu ir jābūt EK līguma 13. pantam, kas novēršot diskrimināciju, kalpo cilvēka cieņas aizsardzībai, kas ir galvenais elements jebkurā politikā, kas ir saistīta ar pamattiesībām; ļauj Komisijai izlemt, vai pasākums, kas saistīts ar trešo pīlāru un attiecas uz Kopienas pasākumu, būs vajadzīgs, lai neatpaliktu no iniciatīvām, kas saistītas ar tiesu un policijas sadarbību krimināltiesību jautājumos;

34.

uzskata, ka aģentūrai jādarbojas kā jumta organizācijai, aptverot visus cilvēktiesību jautājumus, lai izvairītos no tā, ka dažādas struktūras veic vienu un to pašu darbu;

35.

uzskata, ka aģentūra ir jāveido kā daudzpakāpju struktūra (“tīkls, kas sastāv no tīkliem”) — specializēta iestāde ar horizontālu kompetenci —, kurā katram no slāņiem ir sava nozīme, sniedzot ieguldījumu pamattiesību kultūras attīstīšanā Eiropas Savienībā; uzskata, ka aģentūrai jāapkopo visa atbilstīgā informācija, pētījumi un pieredze, kas pieejama Eiropas un dalībvalstu iestādēs, parlamentos, valdībās un cilvēktiesību iestādēs, augstākajās un konstitucionālajās tiesās, nevalstiskajās organizācijās un pašreizējos tīklos, piemēram, Pamattiesību neatkarīgo ekspertu tīklā, un it īpaši jāizmanto Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra (EUMC) pieredze un tā informācijas tīkls RAXEN;

36.

izsaka viedokli, ka Eiropas un dalībvalstu pašreizējām cilvēktiesību iestādēm ir jākļūst par daļu no “tīkla, kas sastāv no tīkliem” un aģentūrai ir jābūt līdzeklim, kas nodrošina ES cilvēktiesību politikas kvalitāti un saskaņotību: turklāt šajā nolūkā ir jāizveido Eiropas un dalībvalstu iestāžu un pašreizējo tīklu karte;

37.

uzskata, ka šī struktūra ir iespēja izveidot efektīvu tīklu, kas sasaistītu pašreizējās iestādes, instrumentus un procedūras, izveidojot Pamattiesību aģentūru;

38.

uzskata, ka pirms jaunu organizāciju izveides pamattiesību aizsardzībai ir jāizpēta pašreizējo organizāciju konsolidācija un iespējas apvienot, lai uzlabotu to darbību; tāpēc uzsver, ka topošais Dzimumu institūts jāiekļauj Pamattiesību aģentūras sastāvā, kura būs kā “tīkls, kas sastāv no tīkliem”, tam jādarbojas zem atsevišķa nosaukuma un tas varētu atrasties tajā pašā vietā, lai ievērotu racionālu, izdevumu ziņā efektīvu un konsekventu pieeju, izveidojot jaunas iestādes, kas nodarbosies ar pamattiesībām;

39.

izsaka priekšlikumu aģentūras struktūru veidot, papildinot EUMC cīņu pret rasismu un ksenofobiju un pamatojoties uz Pamattiesību hartā aplūkotajām jomām — cita starpā vārda, sapulču, biedrošanās un viedokļa brīvība, tiesības līdztiesīgi piedalīties vēlēšanu procesos, tiesības uz izglītību un brīvību, solidaritātes un sociālās tiesības, bērnu tiesības, dzimumu līdztiesība, vardarbība pret sievietēm, cilvēku tirdzniecība, pilsoņu tiesības un tiesiskums, tiesības uz patvērumu, romu jautājums un minoritāšu tiesības, kā arī cieņa pret kultūras, reliģiju un valodu daudzveidību; ja kādā jomā jau darbojas Savienības mēroga struktūra, aģentūras uzdevumi šajā jomā jāveic specializētajai struktūrai, kas kļūst par aģentūras sastāvdaļu;

40.

atzīmē, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība paplašinātajā ES ir ļoti nozīmīgs jautājums un ka to nevarēs nodrošināt, cīnoties tikai pret ksenofobiju un diskrimināciju; norāda, ka šī sarežģītā problēma ir jārisina arī no citiem aspektiem un ka jautājumam par etnisko un nacionālo minoritāšu aizsardzību jābūt vienam no aģentūras īpašajiem uzdevumiem;

41.

izsaka viedokli, ka, veidojot šo jauno instrumentu, īpaša uzmanība jāpievērš trijām galvenajām funkcijām, kuras šai iestādei jāveic (veicināt pamattiesības, aizsargāt pamattiesības un uzlabot galveno iesaistīto pušu, proti, dalībvalstu, ES iestāžu un pilsoņu, informētību), lai sasniegtu kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stratēģiskos mērķus;

42.

uzskata, ka, lai aģentūra pildītu trīs galvenās funkcijas, tai jāvāc dati, izmantojot savus tīklus, un jāanalizē tie, kā arī jābūt pilnvarotai sniegt atzinumus un ieteikumus Parlamentam, Padomei un Komisijai;

43.

uzskata, ka, pildot uzdevumu veicināt pamattiesības, topošajai aģentūrai jāsniedz preventīvs atbalsts cilvēktiesību politikas veidošanai divos veidos — identificējot vajadzīgos tiesību aktu uzlabojumus un novērojot pašreizējo tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu;

44.

uzskata, ka viens no aģentūras uzdevumiem pamattiesību aizsardzības darbā ir sagatavot ikgadēju ziņojumu par tās atbildības jomā esošo tiesību situāciju un iesniegt to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; turklāt uzskata, ka aģentūrai, kurai nav tiesu iestādes kompetences, tiešā veidā un vispirms jābūt pakļautai Eiropas Parlamentam, lai uz šī pamata Eiropas Parlaments varētu izdarīt secinājumus un pieņemt ieteikumus, un Padomei;

45.

uzskata, ka aģentūras novērojumiem būs pievienotā vērtība, sniedzot horizontālu un apkopojošu skatījumu uz pamattiesību aizsardzību un veicināšanu, tādēļ ir jāaptver visas tiesības, kas iekļautas Pamattiesību hartā un Konstitucionālā līguma pirmās daļas attiecīgajos noteikumos; uzskata, ka aģentūras ikgadējā darba programmai var būt tematiska ievirze;

46.

uzsver, ka jautājums nav par pamata sagatavošanu kaut kam līdzvērtīgam jaunai ES Cilvēktiesību tiesai; apzinās, ka cilvēktiesību individuālo pārkāpumu izskatīšana pilnīgi atšķiras no politiskās sistēmas vai tās juridisko instrumentu pārraudzības, kas var pat neatbilst vispārpieņemtiem cilvēktiesību standartiem.

47.

uzskata, ka aģentūrai jāpiešķir padomdevēja un konsultanta loma attiecībā uz ES līguma 6. un 7. panta noteikumiem, atbalstot Parlamenta un Padomes darbību, kā arī izmantojot informāciju, zināšanas un pieredzi, kas savākta ar tās tīklu palīdzību;

48.

uzskata, ka aģentūrai jāveic konkrēti pasākumi, lai atrastu labāko veidu, kā Eiropas Savienības iedzīvotājus informēt par viņu pamattiesībām un izveidot Eiropas Savienībā pamattiesību kultūru, kuru pēc tam varēs sekmīgi izplatīt ārpus ES robežām kā vienu no tās pamatvērtībām;

49.

uzskata, ka ir vajadzīga paplašināta informācijas un saziņas stratēģija, lai sasniegtu pamattiesību veicināšanas mērķus un palielinātu izpratni par pamattiesībām (tādējādi radot cieņas pilnu attieksmi pret pamattiesībām); uzskata, ka priekšmeta, kas aptvertu starptautiskās sabiedrības atzītās pamattiesības un cilvēktiesības, iekļaušana dalībvalstu mācību programmās varētu palīdzēt šo mērķu sasniegšanā;

50.

uzskata, ka šiem konkrētajiem pasākumiem jāietver apmācība, kuru aģentūra organizētu tiem, kas strādā cilvēktiesību jomā Eiropā — gan pilsoniskās sabiedrības, gan profesionālo organizāciju pārstāvjiem;

51.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, dalībvalstu cilvēktiesību iestādēm, Eiropas Padomei, EDSO un ANO.


(1)  OV C 104 E, 30.4.2004., 408. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0150.

(3)  Apvienotās lietas C-187/01 un C-385/01 Gözütok un Brügge [2003] ECR I-1345.

(4)  OV C 131 E, 5.6.2003., 147. lpp.

P6_TA(2005)0209

Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm saskaņā ar integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam) (KOM(2005)0141 — 2005/2017(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0141),

ņemot vērā EK līguma 99. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2005. gada pavasarī izstrādātās ekonomiskās attīstības prognozes euro zonai un Eiropas Savienībai (laika posmam no 2005. līdz 2006. gadam),

ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes, 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes un 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

ņemot vērā 2003. gada 20. un 21. marta, 2003. gada 16. un 17. oktobra, 2004. gada 25. un 26. marta, 2004. gada 4.un 5. novembra un 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

ņemot vērā tā 2005. gada 22. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības ekonomikas apstākļiem — provizorisko ziņojumu par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (1),

ņemot vērā Reglamenta 107. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0150/2005),

A.

tā kā euro zonā un 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā izaugsme nav sasniegusi ilgspējīgas attīstības potenciālo līmeni, un tā joprojām ir pārāk vāja, jo īpaši euro zonas četru vadošo valstu ekonomikā; tā kā mājsaimniecības patēriņš joprojām ir nestabils un 2005.-2006. gada ekonomikas perspektīva vēl aizvien ir neapmierinoša, saglabājoties augstam bezdarba līmenim, kas mazināsies tikai lēnām; tā kā, neskatoties uz zemākajām procentu likmēm kopš Otrā pasaules kara, ieguldījumus veic nelabprāt;

B.

tā kā preču, enerģētikas, kā arī darba tirgu strukturālo reformu, nodokļu sistēmas un iekšējā tirgus īstenošanas uzdevumi visās dalībvalstīs nav veikti ar atbilstīgu rūpību, un tā kā reformu attīstība Kopienas līmenī notiek lēnām;

C.

tā kā Stabilitātes un izaugsmes pakts ir sekmējis zema inflācijas līmeņa un vēsturiski zemu procenta likmju noturēšanu;

D.

tā kā vienmērīgi pieaug konkurence pasaules līmenī; tā kā Eiropas Savienība atpaliek attīstībā no daudzām pasaules valstīm, un tās tirgus daļas trešo valstu tirgos ir apdraudētas; tā kā ES ekonomikas izaugsmes vidējie radītāji atpaliek no ASV, ka arī no dažu lielāko Āzijas valstu ekonomikas rādītājiem;

E.

tā kā Lisabonas stratēģijā ir paredzēts mobilizēt visus esošos instrumentus, jo īpaši ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, ES 7. pamatprogrammu pētniecības jomā (2007. - 2013.g.) un pamatprogrammu konkurētspējas un jauninājumu jomā (2007. - 2013.g.), un pārorientēt izmaksas uz posteņiem, kas sekmē ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību saskaņā ar finanšu perspektīvu 2007. - 2013. gadam;

F.

tā kā Lisabonas process ir daļa no ES ilgspējīgas attīstības stratēģijas un vides aspektiem jābūt neatņemamai Eiropas stratēģijas nodarbinātības veicināšanai daļai;

G.

tā kā ES pašreiz dzīvo 455 miljoni vīriešu un sieviešu 25 dažādās valstīs; tā kā starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas ekonomiskās un sociālās atšķirības, un daudzos gadījumos šīs atšķirības ir arī vienas valsts ietvaros; kas uzsver iespējas un vajadzību palielināt tirdzniecību visās jomās un vajadzību pilnveidot kopējo tirgu; tā kā atsevišķās dalībvalstīs izaugsme ir ievērojami lielāka nekā pārējās dalībvalstīs; tā kā, nosakot pārāk vispārējas pamatnostādnes, var neizdoties ietvert pastāvošo problēmu daudzveidību;

H.

tā kā ekonomiskā izaugsme nav mērķis pats par sevi, bet daļa no integrētas pieejas, lai sekmētu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitātes uzlabošanos; tā kā ilgspējīgas attīstības pamatā ir jābūt attiecībā uz nākamajām paaudzēm atbildīgai sociālai, nodarbinātības, vides un budžeta politikai, kas respektē dažādos dalībvalstu apstākļus; tā kā bezdarbs ir vislielākā sociālā netaisnība; tā kā sociālo kohēziju var veicināt tikai, uzturot augstu sociālās aizsardzības un nodarbinātības līmeni, saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem; tā kā izaugsmi var īstenot tikai ar augstāku konkurētspēju un lielākiem ieguldījumiem;

I.

uzskatot, ka bezdarbs ir vislielākā sociālā netaisnība; bet sociālo kohēziju var pastiprināt tikai ar izaugsmi visās ES daļās, atvieglojot augstu sociālās aizsardzības līmeni un augstu nodarbinātības līmeni atbilstoši Līgumā noteiktajiem mērķiem,

J.

tā kā izaugsmi var sasniegt tikai ar augstāku konkurētspēju un lielāku ieguldījumu, tā kā Eiropas Savienība krietni atpaliek no tās galvenajiem konkurentiem izaugsmes un attīstības jomā, kā arī inovāciju un investīciju jomā jauniem uzņēmumiem to darbības sākumposmā;

1.

apsveic ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu un nodarbinātības politikas pamatnostādņu integrēto noformējumu, kurā galvenā uzmanība vērsta uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību ciešā saskaņā ar trim Lisabonas stratēģijas stūrakmeņiem atbilstīgi Briseles 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumiem; šis integrētais noformējums paredz ekonomikas politikas un sociālās politikas savstarpējo papildināmību un vēlmi panākt ES makroekonomikas politikas vienkāršošanu un labāku uztveramību;

2.

nožēlo, ka vides aspektiem Komisijas ieteikumos piešķirta otršķirīga loma ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā; atgādina, ka vides prasības veicina dinamiskas, efektīvas un uz nākotni vērstas ekonomikas attīstību, kas ļaus nodrošināt iedzīvotājiem augstāku dzīves kvalitāti; atbalsta Padomes un Komisijas nodomu lielākā mērā koncentrēties uz izaugsmi un nodarbinātību, palielinot konkurētspēju, īstenojot iekšējo tirgu arī pakalpojumu jomā un konsolidējot efektīvākos valsts pakalpojumus, un tā rezultātā veicinot iekšējo pieprasījumu,

3.

atzīmē lielo nozīmi, kāda ir darbavietu radīšanai pakalpojumu jomā nozīmi gan cilvēkiem, gan kopumā sabiedrībai ar augstu sieviešu nodarbinātības līmeni un aizvien vecāku un urbanizētāku iedzīvotāju īpatsvaru; norāda, cik svarīga ir diversifikācija un paaugstināta konkurence nozarē, kurā ir svarīgi, lai pilsoņiem būtu augstākais iespējamais servisa līmenis un plaša izvēle, turklāt šādi mērķi rada arī uzņēmējdarbības iespējas gan sievietēm, gan vīriešiem;

4.

izsaka nožēlu par integrēto pamatnostādņu pārāk lielo vispārīgumu, pienācīgi neņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm; rosina Komisiju īstenot tās plānu iesniegt ziņojumu, kurā apzināti katras dalībvalsts galvenie uzdevumi, jo īpaši tādās jomās kā strukturālās reformas un ieguldījumi, kā arī straujāka jaunāko zināšanu apmaiņa attiecībā uz ekonomikas politikas virzienu noteikšanu;

5.

Atgādina, ka makroekonomikas prasībām atbilstoša vide nozīmē atbilstīgu mijiedarbību starp koordinētiem budžeta darbības plāniem un neatkarīgu monetāro politiku saskaņā ar pilnīgu Eiropas Centrālās bankas (ECB) atbildību, kas saglabā cenu stabilitāti un turpmāk turpina Savienības kopējo mērķu sasniegšanas politiku, kā tas ir paredzēts Līgumā, cenšoties sasniegt labākus dzīves līmeņus un panākt ilgspējīgu attīstību; aicina dalībvalstis īstenot strukturālas reformas, kas palīdz stimulēt investīcijas un tādēļ pilnībā izmanto zemas procentu likmes, kuras nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un izmantot pārveidotā Stabilitātes pakta manevru iespējas, lai veicinātu kvalitatīvāku Eiropas ekonomikas izaugsmi;

6.

pasvītro pievilcību, kas piemīt Eiropas modelim, kā arī to, cik svarīga ir Savienības un dalībvalstu loma pasaules tirdzniecībā; pasvītro, ka vajadzīgs tāds darba tirgus, kas ir pieejams visiem pilsoņiem un kas ir pietiekami elastīgs, lai ļautu iedzīvotājiem tajā brīvi piedalīties, un kas nespiež gados vecākām personām, kuras vēlas strādāt, pamest darbu;

7.

uzsver nepieciešamību pārstrukturēt ekonomikas politiku, galveno uzmanību pievēršot faktoriem, kas nosaka produktivitātes pieaugumu, piemēram, ekonomikas modernizācija, zināšanu un sociālās labklājības modernizācija, kā arī institucionālu veidojumu modernizācija, lai sagatavoties nesenajam paplašināšanās procesam, modernas ekonomikas prasībām un nepadotos trešās pasaules valstu deflācijas spiedienam;

8.

norāda, ka paaugstināts darbaspēka ražīgums, centieni spēcināt konkurētspēju, ieguldījumu un izaugsmi ir priekšnosacījumi augstākam darba atalgojumam un objektīvam izaugsmes rezultātu sadalījumam, nodarbinātībai un sociālajai kohēzijai; pasvītro, ka šāda veida attīstībai jāseko uzņēmumu pienākumam uzņemties savu sociālo atbildību;

9.

uzskata, ka uzlabotai un ilgspējīgai attīstībai Eiropā ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis uzsāktu vienlaicīgu, saskaņotu rīcību, tai skaitā iekšējā tirgus sakārtošanu, augstāka investīciju līmeņa nodrošināšanu un novatoriskas izmaiņas darba tirgū;

10.

izsaka nožēlu par apstākļiem, jo īpaši termiņu, kādā Parlamentam jāizsaka viedoklis par integrētajām pamatnostādnēm; prasa, lai pirms 2005. gada jūnija Eiropadomes tiktu skaidri formulēti starpiestāžu sadarbības nosacījumi attiecībā uz integrētajām pamatnostādnēm, lai šāda situācija vairs neatkārtotos, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas pārskatīšanas sekas;

11.

aicina Padomi ņemt vērā šādus grozījumus:

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEkSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

A iedaļas A.1. nodaļas 4. daļa

Pamatnostādne. Lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti, dalībvalstīm jāsaglabā savi vidēja termiņa budžeta mērķi visā ekonomikas cikla laikā un, ja šis mērķis vēl nav sasniegts, tām jāveic visi vajadzīgie koriģējošie pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Dalībvalstīm vienlaikus jāizvairās no ciklam pielāgotas fiskālās politikas. Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītiem, kas draud sasniegt pārmērīgu apjomu, jārīkojas, lai tos koriģētu, īstenojot strukturālas reformas ar mērķi palielināt ārējo konkurētspēju, kā arī jāveicina šīs korekcijas ar fiskālo politiku (Integrētā pamatnostādne nr. 1).

Pamatnostādne. Lai garantētu ekonomikas stabilitāti , kas savukārt veicinātu ekonomikas izaugsmi un izveidotu skaidru ekonomisko un sociālo sistēmu, lai kultūras mantojuma daudzveidības un intelektuālā kapitāla konkurētspējīgo pārākumu pārveidotu jaunrades virzītā produktivitātes pieaugumā, dalībvalstīm jāsaglabā savi vidēja termiņa budžeta mērķi visā ekonomikas cikla laikā un, ja šis mērķis vēl nav sasniegts, tām jāveic visi vajadzīgie koriģējošie pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Dalībvalstīm vienlaikus jāizvairās no ciklam pielāgotas fiskālās politikas. Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītiem, kas draud sasniegt pārmērīgu apjomu, jārīkojas, lai tos koriģētu, īstenojot strukturālas reformas ar mērķi palielināt ārējo konkurētspēju, kā arī jāveicina šīs korekcijas ar fiskālo politiku , jo īpaši izmantojot izaugsmē gūtos rezultātus; turklāt dalībvalstīm jānovirza valsts izdevumi uz budžeta kategorijām, kas atbalsta Lisabonas stratēģijas mērķus, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā, zināšanās, jaunradē un infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi; (Integrētā pamatnostādne Nr. 1).

Grozījums Nr. 2

A iedaļas A.1 nodaļas 7. punkts

Pamatnostādne. Lai saglabātu ekonomikas noturību, dalībvalstīm, ņemot vērā paredzamās izmaksas sakarā ar sabiedrības novecošanos, jānodrošina apmierinoša valdības parāda samazināšanas gaita, lai stiprinātu valsts finanses, jāreformē pensijas un veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās ir finansiāli dzīvotspējīgas, vienlaikus būdamas sociāli piemērotas un pieejamas, un jāveic pasākumi, lai palielinātu nodarbinātības līmeni un darbaspēka pieejamību (Integrētā pamatnostādne Nr. 2). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Sekmēt “dzīves cikla” pieeju darbam” (Nr. 17).

Pamatnostādne. Lai saglabātu ekonomikas noturību kā pamatu lielākai nodarbinātībai, dalībvalstīm, ņemot vērā paredzamās izmaksas sakarā ar sabiedrības novecošanos un konjuktūras ciklu , jānodrošina apmierinoša valdības parāda samazināšanas gaita, lai stiprinātu valsts finanses, jāreformē nodokļu sistēmas, cita starpā samazinot nodokļu slogu mazu algu saņēmējiem, vēl vairāk jāreformē pensijas un veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās ir finansiāli dzīvotspējīgas, vienlaikus būdamas sociāli apmierinošas un pieejamas, un jāveic pasākumi, lai palielinātu pilsoņu atbildību attiecībā uz pensiju sistēmām, nodarbinātības līmeni un augstas kvalitātes darbaspēka pieejamību (Integrētā pamatnostādne Nr. 2). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Sekmēt “dzīves cikla” pieeju darbam” (Nr. 17).

Grozījums Nr. 3

A iedaļas A.1 nodaļas 9. punkts

Pamatnostādne. Lai veicinātu racionālu resursu sadali, dalībvalstīm, neietekmējot ekonomikas stabilitātes un noturības mērķus, jānovirza valsts sektora izdevumi uz izaugsmi veicinošām kategorijām, jāpielāgo nodokļu struktūras, lai stiprinātu izaugsmes potenciālu, un jānodrošina, ka pastāv mehānismi, ar kuriem novērtē saistību starp valsts sektora izdevumiem un politikas mērķu sasniegšanu, kā arī jānodrošina reformu pakešu vispārēja saskaņa (Integrētā pamatnostādne Nr. 3).

Pamatnostādne. Lai veicinātu racionālu resursu sadali, dalībvalstīm, neietekmējot ekonomikas stabilitātes un noturības mērķus, jānovirza valsts sektora izdevumi uz izaugsmi veicinošām un darba vietas radošām kategorijām un jāpielāgo nodokļu struktūras, lai stiprinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu investīcijas privātajā sektorā, it sevišķi, izveidojot finanšu ietvaru, kas ir labvēlīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un stimulē jaunu darba vietu radīšanu; dalībvalstīm jāsadarbojas nodokļu nemaksāšanas apkarošanas jomā; dalībvalstīm arī jānodrošina, ka pastāv mehānismi, ar kuriem novērtē saistību starp valsts sektora izdevumiem un politikas mērķu sasniegšanu, kā arī jānodrošina reformu pakešu vispārēja saskaņa (Integrētā pamatnostādne Nr. 3).

Grozījums Nr. 4

A iedaļas A.1 nodaļas 11. punkts

Pamatnostādne. Lai sekmētu lielāku saskaņu starp makroekonomikas politiku un struktūrpolitiku, dalībvalstīm jāveic reformas, kas atbalsta makroekonomikas režīmu, palielinot elastību , mobilitāti un pielāgošanās spēju, reaģējot uz globalizāciju, tehnoloģijas attīstību un cikliskām pārmaiņām (Integrētā pamatnostādne Nr. 4). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Veicināt elastību kopā ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju” (Nr. 20).

Pamatnostādne. Lai sekmētu lielāku saskaņu starp makroekonomikas politiku un struktūrpolitiku, dalībvalstīm jāveic reformas, kas atbalsta makroekonomikas režīmu, uzturot stingras finanšu procedūras, veicinot investīcijas un uzņēmējdarbību, rūpējoties par patērētāju drošību, un vēl vairāk palielinot piemērošanās spēju , mobilitāti, spēju strādāt radoši un pielāgošanās spēju, reaģējot uz globalizācijas izaicinājumiem , tehnoloģijas attīstību un cikliskām pārmaiņām; Īpaša uzmanība jāpievērš elastībai un darba tirgus drošībai. (Integrētā pamatnostādne Nr. 4). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Veicināt elastību kopā ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju” (Nr. 20).

Grozījums Nr. 5

A iedaļas A.1. nodaļas 14. daļa

Pamatnostādne. Lai nodrošinātu, ka atalgojuma attīstība veicina makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi, un lai palielinātu piemērošanās spēju, dalībvalstīm jāveicina nominālo algu palielinājums un tādas darbaspēka izmaksas, kas ir saskaņā ar cenu stabilitāti un ražīguma tendenci vidējā termiņā, ņemot vērā kvalifikāciju atšķirības un vietējā darba tirgus apstākļus (Integrētā pamatnostādne Nr. 5). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt tādu algu un citu darbaspēka izmaksu attīstību, kas veicina nodarbinātību” (Nr. 21).

Pamatnostādne. Lai nodrošinātu, ka atalgojuma attīstība veicina makroekonomikas stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību, un lai palielinātu piemērošanās spēju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem jāveicina nominālo algu palielinājums un tādas darbaspēka izmaksas, kas ir saskaņā ar ražīguma tendenci vidējā termiņā, ņemot vērā kvalifikāciju atšķirības un vietējā darba tirgus apstākļus ; lai palielinātu algas un samazinātu ienākumu atšķirības, saglabājot produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu, liela nozīme ir Vienotā tirgus izveidošanai, reformām darba tirgū un sociālo partneru atbildības nostiprināšanai attiecībā uz zemu bezdarba līmeni, decentralizējot pārrunas par algām. (Integrētā pamatnostādne Nr. 5). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt tādu algu un citu darbaspēka izmaksu attīstību, kas veicina nodarbinātību” (Nr. 21)

Grozījums Nr. 6

A iedaļas A.2. nodaļas 6. daļa

Pamatnostādne. Lai sekmētu tādu EMS, kas ir dinamiska un darbojas pareizi, euro zonas dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība fiskālajai disciplīnai, tādēļ tām dalībvalstīm, kuras vēl nav sasniegušas savu vidēja termiņa budžeta mērķi, savā ciklam pielāgotajā budžeta deficītā jānodrošina ikgadējs uzlabojums vidēji par vismaz 0,5% no IKP, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, vienlaikus nodrošinot vēl lielâku pielāgojumu labvēlīgos apstākļos; jāturpina strukturālās reformas, kas uzlabos euro zonas konkurētspēju, un ekonomikas pielāgošana asimetriskiem triecieniem; jānodrošina, lai euro zonas ietekme pasaules ekonomikas sistēmā palielinātos un tā būtu proporcionāla euro zonas ekonomiskajai nozīmei (Integrētā pamatnostādne Nr. 6).

Pamatnostādne. Lai sekmētu tādu EMS, kas ir dinamiska un darbojas pareizi, euro zonas dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība fiskālajai disciplīnai, lai nodrošinātu labāku ekonomiskās un budžeta politikas koordinētību, vispirms saskaņojot budžeta grafikus; tādēļ tām dalībvalstīm , kuras vēl nav sasniegušas savu vidēja termiņa budžeta mērķi, savā ciklam pielāgotajā budžeta deficītā jānodrošina ikgadējs uzlabojums vidēji par vismaz 0,5% no IKP, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, vienlaikus nodrošinot vēl lielāku pielāgojumu labvēlīgos apstākļos; paturot prātā, ka nākotnē, nosakot piemērošanās ceļu vidējā termiņa mērķa sasniegšanai, tiks ņemtas vērā strukturālās reformas, un valstīm, kuras to jau ir sasniegušas, būs atļautas īslaicīgas atkāpes no šī mērķa; jāturpina strukturālās reformas, kas uzlabos euro zonas konkurētspēju , investējot inovācijā, rūpniecības politikā, kā arī izglītībā un profesionālajā apmācībā, un ekonomikas pielāgošana asimetriskiem triecieniem; Dalībvalstīm jāpabeidz Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma un jānodrošina, ka to stingri ievēro, lai atgūtu uzticību. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina euro zonas reprezentācija ārpus ES, saskaņā ar 1998. gada 11. un 12. decembrī Vīnes Eiropas Padomē pieņemtajām saistībām, lai arvien svarīgākā euro loma pasaules ekonomikas sistēmā būtu proporcionāla tā ekonomiskajai nozīmei. Jaunajās dalībvalstīs nominālai konverģencei jāseko reālai konverģencei. (Integrētā pamatnostādne Nr. 6)

Grozījums Nr. 7

B iedaļas B.1. nodaļas 4. daļa

Pamatnostādne. Lai paplašinātu un padziļinātu iekšējo tirgu, dalībvalstīm jāpaātrina iekšējā tirgus direktīvu transponēšana, jānosaka par prioritāti stingrāka un labāka iekšējā tirgus tiesību aktu piemērošana, jāpaātrina finanšu tirgus integrācijas process, jānovērš nodokļu šķēršļi pārrobežu darbībām un efektīvi jāpiemēro ES publiskā iepirkuma noteikumi (Integrētā pamatnostādne Nr. 7).

Pamatnostādne. Lai paplašinātu un padziļinātu iekšējo tirgu, dalībvalstīm jāpaātrina iekšējā tirgus direktīvu transponēšana, jānosaka par prioritāti stingrāka un labāka iekšējā tirgus tiesību aktu piemērošana, jāpaātrina finanšu tirgus integrācijas process, jānovērš birokrātiskie un nodokļu šķēršļi pārrobežu darbībām, risinot sarunas par nodokļu aprēķināšanas bāzes saskaņošanu, un efektīvi jāpiemēro ES publiskā iepirkuma noteikumi (Integrētā pamatnostādne Nr. 7).

Grozījums Nr. 8

B iedaļas B.1. nodaļas 9. daļa

Pamatnostādne. Lai nodrošinātu atvērtus un konkurētspējīgus tirgus, dalībvalstīm jānosaka par prioritāti likvidēt reglamentējošos un citus šķēršļus, kas kavē konkurenci nozīmīgās nozarēs; efektīvāk piemērot konkurences politiku; konkurences un regulatīvajām iestādēm izlases veidā pārskatīt tirgu, lai atklātu un likvidētu šķēršļus konkurencei un piekļuvei tirgū; samazināt valsts atbalstu, kas kropļo konkurenci; novirzīt atbalstu par labu zināmiem horizontāliem mērķiem, piemēram, pētniecība un jauninājumi, un cilvēku kapitāla optimizācija. Dalībvalstīm arī pilnībā jāīsteno pasākumi, kas pieņemti, lai konkurencei atvērtu ar tīkliem saistītas nozares ar mērķi nodrošināt efektīvu konkurenci visas Eiropas mēroga integrētos tirgos, vienlaikus ļaujot garantēt, pie apmierinošiem nosacījumiem , augstas kvalitātes vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumu sniegšanu (Integrētā pamatnostādne nr. 8).

Pamatnostādne. Lai nodrošinātu atvērtus un konkurētspējīgus tirgus, dalībvalstīm jānosaka par prioritāti likvidēt reglamentējošos un citus šķēršļus, kas kavē konkurenci nozīmīgās nozarēs; efektīvāk piemērot konkurences politiku; konkurences un regulatīvajām iestādēm izlases veidā pārskatīt tirgu, lai atklātu un likvidētu šķēršļus konkurencei un piekļuvei tirgū , kas neatbilst patērētāju interesēm; nesniegt valsts atbalstu, kas kropļo konkurenci iekšējā tirgū; novirzīt atbalstu par labu zināmiem horizontāliem mērķiem, piemēram, pētniecība un jauninājumi, un cilvēku kapitāla optimizācija. Dalībvalstīm arī pilnībā jāīsteno pasākumi, kas pieņemti, lai konkurencei atvērtu komunikāciju tīklu nozares ar mērķi nodrošināt efektīvu konkurenci visas Eiropas mēroga integrētos tirgos, vienlaikus ļaujot garantēt augstas kvalitātes vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumu sniegšanu, kas apmierinātu sociālās vajadzības, nepārkāpjot principus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti un finansēšanu vispārējās ekonomiskās interesēs. (Integrētā pamatnostādne Nr. 8).

Grozījums Nr. 9

B iedaļas B.1. nodaļas 14. daļa

Pamatnostādne. Lai radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, dalībvalstīm jāuzlabo savu noteikumu kvalitāte, sistemātiski un stingi izvērtējot to sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, vienlaikus ņemot vērā ar reglamentēšanu saistītās administratīvās izmaksas. Turklāt dalībvalstīm jāveic plašas apspriešanās par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar likumdošanas iniciatīvām , jo īpaši, ja tas nozīmē kompromisus starp dažādiem politikas mērķiem (Integrētâ pamatnostâdne Nr. 9).

Pamatnostādne. Lai radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi un veicinātu privātas iniciatīvas, dalībvalstīm jāuzlabo savu noteikumu kvalitāte, sistemātiski un stingi izvērtējot to sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, vienlaikus ņemot vērā ar reglamentēšanu saistītās administratīvās izmaksas. Turklāt dalībvalstīm jāveic plašas apspriešanās par izmaksām un ieguvumiem izaugsmei un nodarbinātībai saistībā ar likumdošanas un normatīvajām iniciatīvām, jo īpaši, ja tas nozīmē kompromisus starp dažādiem politikas mērķiem (Integrētā pamatnostādne Nr. 9).

Grozījums Nr. 10

B iedaļas B.1. nodaļas 16. daļa

Pamatnostādne. Lai sekmētu uzņēmējdarbības kultūru un radītu MVU atbalstošu vidi, dalībvalstīm jāuzlabo piekļuve finansējumam, jāpielāgo nodokļu sistēmas, jāstiprina MVU inovāciju potenciāls un jānodrošina attiecīga informācija un atbalsta pakalpojumi, lai mudinātu veidot jaunus uzņēmumus un sekmētu to izaugsmi saskaņā ar MVU hartu. Turklāt dalībvalstīm jāstiprina izglītība un apmācība uzņēmējdarbības jomā (savstarpēja norāde uz attiecīgo nodarbinātības pamatnostādni). Dalībvalstīm arī jāatvieglo īpašumtiesību nodošana, jāpārskata savi bankrota tiesību akti un jāuzlabo glābšanas un pārstrukturēšanas procedūras (Integrētā pamatnostādne Nr. 10).

Pamatnostādne. Lai sekmētu uzņēmējdarbības kultūru un radītu MVU atbalstošu vidi, dalībvalstīm jāuzlabo piekļuve finansējumam, it īpaši riska fondiem un mikrokredītiem, jāreformē un jāpielāgo nodokļu sistēmas, veicinot ieguldījumu, vispirms saskaņojot nodokļa aprēķināšanas bāzi , jāstiprina MVU inovāciju potenciāls un jānodrošina attiecīga informācija un atbalsta pakalpojumi, lai mudinātu veidot jaunus uzņēmumus un sekmētu to izaugsmi saskaņā ar MVU hartu. Turklāt dalībvalstīm jāstiprina izglītība un apmācība uzņēmējdarbības jomā (savstarpēja norāde uz attiecīgo nodarbinātības pamatnostādni) un riska uzņemšanos, jāveic pasākumi, lai cīnītos pret to gados jaunu uzņēmēju stigmatizēšanu, kas nav bijuši pilnībā veiksmīgi, un jāatvieglo viņu nākamais mēģinājums . Dalībvalstīm arī jāatvieglo īpašumtiesību nodošana, jāpārskata savi bankrota tiesību akti un jāuzlabo glābšanas un pārstrukturēšanas procedūras, tajā pašā laikā uzlabojot noteikumus par korporatīvās vadības un organizatorisko atbildību. (Integrētā pamatnostādne Nr. 10).

Grozījums Nr. 11

B iedaļas B.2. nodaļas 4. daļa

Pamatnostādne. Lai palielinātu un uzlabotu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, dalībvalstīm jāturpina attīstīt pasākumu kopums, kas veicina uzņēmējdarbības pētniecību un attīstību: jāuzlabo pamata apstākļi un jānodrošina, lai uzņēmumi darbotos pietiekamas konkurences vidē; jāpalielina un jāpadara daudz efektīvāki valsts sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai; jāstiprina izcilības centri; labāk jāizmanto atbalsta mehānismi, piemēram, piemēram, fiskāli pasākumi, lai stiprinātu privāto pētniecību un attīstību; jānodrošina pietiekams daudzums kvalificētu pētnieku, iesaistot vairāk studentu zinātniskās, tehniskās un inženierzinātņu disciplīnās un sekmējot pētnieku karjeras attīstību un starptautisko un starpnozaru mobilitāti. (Integrētā pamatnostādne Nr. 12). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā” (Nr. 22).

Pamatnostādne. Lai palielinātu un uzlabotu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, dalībvalstīm jāturpina attīstīt pasākumu kopums, kas veicina uzņēmējdarbības pētniecību un attīstību: jāuzlabo pamata apstākļi un jānodrošina, lai uzņēmumi darbotos pietiekamas konkurences vidē; jāpalielina un jāpadara daudz efektīvāki valsts sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai; jāattīsta valsts un privātā sektora partnerība; jāstiprina izcilības centri; labāk jāizmanto atbalsta mehānismi, piemēram, piemēram, fiskāli pasākumi, lai stiprinātu privāto pētniecību un attīstību; jānodrošina pietiekams daudzums kvalificētu pētnieku, iesaistot vairāk studentu zinātniskās, tehniskās un inženierzinātņu disciplīnās un sekmējot pētnieku karjeras attīstību un starptautisko un starpnozaru mobilitāti, īpaši to Eiropas pētnieku, kuri devušies prom no Eiropas; jāstiprina saikne starp zinātni, izpēti un inovāciju; jānodrošina drošs valsts finansējums, kas stiprina izcilības centrus, un jāpalielina konkurence un sacensība izpētes jomā. Dalībvalstīm jāvelta lielāki centieni tādu zinātnes nozaru veicināšanai nākotnē, kā informācijas sabiedrība, profilaktiskā veselības aprūpe, biotehnoloģija, it īpaši, veicinot daudz objektīvāku informāciju par izdevībām un riskiem diskutablākajās izpētes jomās, tādās kā ĢMO, embriju cilmes šūnu izpēte (Integrētā pamatnostādne Nr. 12). Skat. arī integrēto pamatnostādni “Paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā” (Nr. 22).

Grozījums Nr. 12

B iedaļas B.2. nodaļas 7. daļa

Pamatnostādne. Lai sekmētu jauninājumus un IKT pārņemšanu, dalībvalstīm mērķtiecīgi jāpievēršas uzlabojumiem jauninājumu atbalsta pakalpojumos, īpaši saistībā ar tehnoloģiju nodošanu tālāk, jauninājumu centru un tīklu veidošanu, savienojot universitātes un uzņēmumus, zināšanu nodošanas veicināšanu ar tiešām ārvalstu investīcijām, uzlabotu piekļuvi finansējumam un pieejamām un skaidri definētām intelektuālā īpašuma tiesībām. Tām jāsekmē IKT pārņemšana un ar to saistītas izmaiņas darba organizācijā tautsaimniecībā (Integrētā pamatnostādne Nr. 13).

Pamatnostādne. Lai sekmētu jauninājumus un IKT pārņemšanu, dalībvalstīm mērķtiecīgi jāpievēršas uzlabojumiem jauninājumu atbalsta pakalpojumos, īpaši saistībā ar tehnoloģiju nodošanu tālāk, jauninājumu centru un tīklu veidošanu, savienojot universitātes un uzņēmumus un veicinot uzņēmumu inkubatoru izveidi , zināšanu nodošanas veicināšanu ar tiešām ārvalstu investīcijām, uzlabotu piekļuvi finansējumam un pieejamām un skaidri definētām intelektuālā īpašuma tiesībām. Tām jāsekmē IKT pārņemšana un ar to saistītas izmaiņas darba organizācijā tautsaimniecībā (Integrētā pamatnostādne Nr. 13).

Grozījums Nr. 13

B iedaļas B.2. nodaļas 9. daļa

Pamatnostādne. Lai veicinātu resursu ilgspējīgu izmantošanu un stiprinātu sinerģijas starp vides aizsardzību un izaugsmi, dalībvalstīm jāpiešķir prioritāte ārējo vides izmaksu iekļaušanai, energoefektivitātes palielināšanai un videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšanai un izmantošanai. Šo prioritāšu īstenošanai jānotiek saskaņā ar esošajām Eiropas saistībām un pasākumiem un instrumentiem, kas ierosināti Vides tehnoloģiju rīcības plānā, izmantojot uz tirgu balstītus instrumentus, riska līdzekļus un pētniecības un attīstības finansējumu, pielāgojot publiskā iepirkuma normas “zaļajām prasībām” un likvidējot videi kaitīgas subsīdijas, kā arī ar citiem politikas instrumentiem (Integrētā pamatnostādne nr. 14).

Pamatnostādne. Lai veicinātu resursu ilgspējīgu izmantošanu un stiprinātu sinerģijas starp vides aizsardzību un izaugsmi, dalībvalstīm jāpiešķir prioritāte ārējo vides izmaksu iekļaušanai tādās jomās kā enerģētika, transports un lauksaimniecība, energoefektivitātes palielināšanai un videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšanai un izmantošanai. Turklāt dalībvalstīm pastiprināti jāizmanto vides politikas instrumenti, lai palielinātu izaugsmi un nodarbinātību, attīstot ekoloģisko tehnoloģiju un ekoloģisko jaunradi; bez tam dalībvalstīm jāfinansē augstas kvalitātes valsts ieguldījumi — tādi, kuru mērķis ir padarīt izaugsmi neatkarīgu no enerģijas patēriņa, transporta un izejvielu izmantošanas, kā arī jāpalielina ieguldījumi, kas nepieciešami Kioto mērķu sasniegšanai, tostarp efektīvai tradicionālo enerģijas veidu izmantošanai, jo īpaši to veidu, kuri neapdraud Kioto Protokola mērķu īstenošanu. Šo prioritāšu īstenošanai jānotiek saskaņā ar esošajām Eiropas saistībām un pasākumiem un instrumentiem, kas ierosināti Vides tehnoloģiju rīcības plānā, izmantojot uz tirgu balstītus instrumentus, riska līdzekļus un pētniecības un attīstības finansējumu, pielāgojot publiskā iepirkuma normas “zaļajām prasībām” un likvidējot videi kaitīgas subsīdijas, kā arī ar citiem politikas instrumentiem (Integrētā pamatnostādne Nr. 14).

Grozījums Nr. 14

B iedaļas B.2. nodaļas 11. daļa

Pamatnostādne. Lai veicinātu spēcīgu Eiropas rūpniecisko bāzi, dalībvalstīm mērķtiecīgi jāpievēršas jaunu tehnoloģiju un tirgu attīstībai. Tas, jo īpaši, nozīmē apņemšanos izstrādāt un īstenot kopīgas Eiropas tehnoloģiju iniciatīvas un publiskā un privātā sektora partnerības, kas palīdzētu novērst patiesas tirgus nepilnības, kā arī reģionālu vai vietēju uzņēmumu kopu radīšanu un attīstīšanu (Integrētā pamatnostādne nr. 15)

Pamatnostādne. Lai veicinātu spēcīgu Eiropas rūpniecisko bāzi, dalībvalstīm mērķtiecīgi jāpievēršas jaunu tehnoloģiju un tirgu attīstībai arī ārpus Eiropas, lai nodrošinātu to, ka globalizācija nav drauds, bet gan jauna iespēja pasaules vadošajai eksportētājai vienībai. Dalībvalstīm ir jāizstrādā informēšanas stratēģija, lai novērstu iedzīvotāju nedrošības sajūtu saistībā ar globalizāciju, tirgu atvēršanu un konkurenci. Tas, jo īpaši, nozīmē apņemšanos izstrādāt un īstenot kopīgas Eiropas tehnoloģiju iniciatīvas un publiskā un privātā sektora partnerības, kas palīdzētu novērst patiesas tirgus nepilnības, kā arī reģionālu vai vietēju uzņēmumu kopu radīšanu un attīstīšanu , un uzturēt pastāvīgu stratēģisko nozaru dialogu, iesaistoties ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem (Integrētā pamatnostādne Nr. 15).

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0034.

P6_TA(2005)0210

Sociālā darba kārtība (2006. - 2010.g.)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sociālo darba kārtību laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam (2004/2191(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu (KOM(2005)0033),

ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

ņemot vērā Augstā līmeņa grupas ziņojumu par sociālās politikas nākotni paplašinātajā Eiropas Savienībā pēc 2004. gada maija,

ņemot vērā tās 2003. gada 3. septembra rezolūciju par sociālās politikas darba kārtības ieviešanas progresa ziņojumu (1),

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 18. maija darba dokumentu par sociālo stāvokli Eiropas Savienībā (SEK(2004)0636),

ņemot vērā priekšsēdētāja José Manuel Barroso, vienojoties ar priekšsēdētāja vietnieku Günter Verheugen, iesniegto paziņojumu 2005. gada 2. februāra Eiropadomes pavasara sanāksmei “Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — jauns posms Lisabonas stratēģijā” (KOM(2005)0024),

ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai,

ņemot vērā Zaļo grāmatu, kas nosaukta “Demogrāfisko izmaiņu risināšana — jauna solidaritāte starp paaudzēm” (KOM(2005)0094),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0142/2005),

A.

tā kā, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus radīt vairāk un labākas darba vietas un sociālo kohēziju, jāmodernizē un jāpastiprina Eiropas sociālais modelis ar mērķi pārvarēt iedzīvotāju struktūras izmaiņu radītās problēmas un padarīt pieejamas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas sabiedrībā, kuras izmantotās tehnoloģijas ir mainījušās;

B.

tā kā sociālo vienotību starp Eiropas Savienības pilsoņiem veicinās tas, ja ikvienai darbaspējīgai personai būs iespēja atrast atbilstoši apmaksātu darbu un darba apstākļus, kas ļauj nodrošināt saprātīgu līdzsvaru starp dzīvi un darbu, un ja cilvēkiem, kuri nespēj konkurēt darba tirgū, ir atbilstoši ienākumi, kas neļauj ieslīgt nabadzībā;

C.

tā kā Eiropas sociālā un cilvēkkapitāla attīstība un veicināšana ir ne vien būtiska uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei, bet tā ir arī galvenais līdzeklis, lai sekmētu sociālo integrāciju un veiktu pārkārtojumus atbilstoši darba tirgū notiekošajām strukturālajām izmaiņām;

D.

tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā dod nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē un ievērojami ceļ nodarbinātības līmeni, jo tie nodarbina lielu skaitu darba ņēmēju, tā kā tagad lielu uzsvaru liek uz jaunu darba vietu radīšanu jaundibināmos uzņēmumos, galvenokārt MVU; šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm jo īpaši ir jāstimulē uzņēmējdarbības gars, novatorisms un uzņēmējdarbībai draudzīga vide;

E.

tā kā nodarbinātības līmenim Eiropā ir jāpaaugstinās, kas savukārt nozīmē, ka jāiegulda vairāk darba un jāveic praktiski, uz tālāko perspektīvi vērsti pasākumi, lai palīdzētu sievietēm, jauniešiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma un nekvalificētiem darbiniekiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem un minoritāšu pārstāvjiem atrast viņu kvalifikācijai atbilstošu darbu;

F.

tā kā Eiropā darbaspēka mobilitāte ir salīdzinoši zema, pie tam, esošā darbaspēka mobilitāte nav pietiekoši izmantota;

G.

tā kā, neraugoties uz Eiropas vadošo lomu vienlīdzīgas ievērošanā un diskriminācijas izskaušanā, vēl arvien pastāv būtiskas problēmas, piemēram, grūtības ar ko dažkārt saskaras sievietes, cenšoties iekļūt darba tirgū, darba algu atšķirības, atšķirības izglītības iegūšanā un karjeras veidošanā, kā arī paaugstināšanā amatā, grūtības, ko rada darba un ģimenes rūpju apvienošana, kā arī nepietiekama sieviešu iesaistīšanās sabiedrisko lēmumu pieņemšanas procesos;

H.

tā kā nepieciešami radikāli pasākumi, lai cīnītos ar nabadzību;

I.

tā kā sociālās politikas darbības spēlē galveno lomu, lai radītu sociālo kohēziju un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu;

J.

tā kā darba un ģimenes apvienošanai jādod praktisks priekšlikums, kas ļauj vīriešiem un sievietēm būt aktīviem darba tirgū, attīstīt karjeru un dzīvot harmonisku, sekmīgu ģimenes dzīvi;

K.

tā kā uzņēmumiem saskaņā ar atbildību, kas uz tiem gulstas no sociāli politiskā redzes viedokļa, saviem darbiniekiem jāpiedāvā vislabākie mācību apstākļi:

laika posmā, kas atvēlēts sākotnējās apmācības praktiskai apgūšanai,

darbinieku regulāro apmācību laikā,

saistībā ar darba laikā iegūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu,

lai sasniegtu šos mērķus, visiem lielajiem uzņēmumiem ir jāsastāda apmācības un prasmju celšanas plāni un novērtējumu apspriešanā ir jāpiedalās gan sociālajiem partneriem, gan iestādei, kas piešķir profesionālo kvalifikāciju.

Vispārēji jautājumi

1.

uzskata, ka Komisija sniedz labu analīzi par problēmām un uzdevumiem, kas sagaida Eiropu, lai saglabātu un nostiprinātu Eiropas unikālo sociālo modeli; uzskata, ka šai Eiropas Sociālai darba kārtībai jānodrošina līdzsvars Lisabonas stratēģijas četru balstu, proti, ekonomikas koordinācijas, nodarbinātības politikas, sociālās politikas un ilgspējīgas attīstības, īstenošanā;

2.

pauž nožēlu, ka sakarā ar to, ka priekšlikumi ir tik vispārīgi un/vai ka sociālās politikas darba kārtībā trūkst praktisku pasākumu, Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana nenoris tik enerģiski kā tas apgalvots citos dokumentos; šajā sakarā norāda uz Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem: “Atjaunots pieaugums ir ļoti būtisks labklājības sasniegšanai, pateicoties tam var atkal sasniegt vispārēju nodarbinātību, un tas ir pamats sociālajam taisnīgumam un iespējām visiem. Tas ir ļoti būtisks arī Eiropas stāvoklim pasaulē un Eiropas spējai mobilizēt resursus dažādu globālo problēmu risināšanai” (2);

3.

uzsver to, cik svarīga ir katras dalībvalsts atbildība, īstenojot un piemērojot esošos tiesību aktus un ieviešot reformas, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus;

4.

uzskata, ka Eiropas Sociālai dienas kārtībai jādod ieguldījums to pamattiesību ievērošanā, kas nostiprinātas Līgumā par Konstitūciju Eiropai; tāpēc piedāvā, ka darba kārtībā jāparedz ikgadēja sociālo pamattiesību ievērošanas uzraudzība Eiropas Savienībā;

5.

aicina Padomi un Komisiju, pamatojoties uz Sociālo darba kārtību, izstrādāt īstu sociālās politikas darba kārtību, attīstot tālāk Sociālo darba kārtību 2000. - 2005. gadam, dodot konkrētus priekšlikumus politiskām darbībām, sastādot grafiku un īpašu procedūru (progresa ziņojumu) tās īstenošanas uzraudzībai; aicina Komisiju uzlabot Sociālo darba kārtību ar šajā rezolūcijā tematiski nosauktajiem priekšlikumiem;

6.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju un sagaida, ka ar to apspriedīsies par praktiskiem pasākumiem, ko piedāvās Komisija un tās Starpresoru grupa, kas strādā šajā jomā;

7.

uzskata, ka dažādo Kopienas programmu integrēšana PROGRESS programmā nedrīkst samazināt to apjomu vai darbības programmu finansējumu attiecīgajās piecās jomās; aicina visas puses, kam rūp organizēta pilsoniska sabiedrība, iesaistīties dažādo programmas komponentu ieviešanas uzraudzībā;

8.

ņem vērā Komisijas nodomu attiecībā uz ziņojumu par vispārējas intereses sociālajiem pakalpojumiem; šajā sakarā mudina, lai šos pakalpojumus svītro no prasības par paziņošanu saskaņā ar valsts atbalsta politiku un aicina iesniegt priekšlikumu pamatdirektīvai par vispārējas intereses sociālajiem pakalpojumiem, kas aizsargātu šo Kopienas pakalpojumu principus un finansēšanu;

9.

uzskata, ka nepieciešami visaptveroši un detalizēti statistikas dati un analīze un ka ir jāizveido atbilstīga sociālā sabiedrības atbalsta sistēma, kas sniedz informāciju par darba iespējām, atbilstošiem veselības aprūpes pakalpojumiem un konsultācijas; uzsver valsts iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības partnerattiecību (partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru) radīto pievienoto vērtību; norāda uz jēdziena “vislabākā pārvaldība” plašāko nozīmi; atzīmē, ka ikgadējas sanāksmes ir svarīgs līdzeklis Sociālās darba kārtības izvirzīto uzdevumu kontrolei un vērtēšanai; tomēr uzskata, ka paplašinātajā Eiropā jāpastāv ilgstošai un definētai tīklu stratēģijai; neredz nevienu apstiprinājumu ciešai apņemšanai dalīt atbildību un kompetences starp Kopienu, dalībvalstīm un NVO;

10.

apzinās faktu, ka vietējās ekonomikas un MVU (mazie un vidējie uzņēmumi) ir ekonomikas attīstības un nodarbinātības galvenie faktori un, ka uz tiem pamatojas vairāk nekā 90 % no biznesa pasākumiem Eiropas ekonomikā; atzīmē, ka jaunu darbavietu radīšanu var sekmēt, palīdzot MVU un attīstot labvēlīgus apstākļus, speciālas programmas un pabalstus jaunām darbavietām;

11.

aicina, lai visiem nodomiem izvērtēt katra Eiropas pasākuma ietekmi uz sociālo vidi un nodarbinātību tiktu nodrošināts praktisks instruments to īstenošanai, kā arī vērtēšanas un ciešas uzraudzības pasākumi.

Demogrāfija un darba iespējas

12.

uzskata, ka pašreizējā demogrāfiskā attīstība sagādā grūtības darba tirgum un sociālajai drošībai; uzsver steidzamo vajadzību pēc pozitīviem pasākumiem, lai uzlabotu vecāku strādnieku stāvokli darba tirgū un atbilstīgu politiku reakcijas, kas ne tikai apturētu šo attīstību, bet pavērtu jaunas iespējas, lielāku elastīgumu pensiju un pensionēšanās shēmu izvēlē un pozitīvus stimulus, lai pagarinātu aktīvās nodarbinātības gadus; uzskata, ka attiecībā uz pensiju saskaņošanu jāuzsāk plašas debates, kas saistītas ar tiesībām uz pieņemama līmeņa pensijām visiem;

13.

pozitīvi vērtē Zaļo grāmatu par Demokrātiskajām pārmaiņām kā noderīgu ieguldījumu daudzpusīgo Eiropas Savienības uzdevumu analīzē un uzskata, ka Eiropas Parlamentam jādod ieguldījums vispārējās pārdomās par demogrāfiskās lejupslīdes sekām un jāformulē priekšlikumi atbilstīgiem politikas instrumentiem, ko ES un dalībvalstis varētu izmantot šīs problēmas risināšanā;

14.

atzīmē, ka dažas sabiedrības grupas joprojām cieš no diskriminācijas attiecībā uz to tiesībām uz augstas kvalitātes darbu; aicina iesniegt praktiskus priekšlikumus, kā īpaši palīdzēt sievietēm, invalīdiem un minoritāšu pārstāvjiem integrēties darba pasaulē un iekļauties nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmās;

15.

cer, ka tiks paātrināta darbība cīņai pret diskrimināciju (kas jo īpaši ir saistīta ar mazākumtautību dalību) un, ka dalībvalstis tiks mudinātas apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar labāko pieredzi; un pieprasa pievērst īpašu uzmanību ģimenes reklamēšanai padomē Eiropas un valsts līmenī.

Vairāk un labākas darba vietas

16.

uzskata, ka, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un īstenojot dialogu ar valsts un/vai privātā sektora organizācijām, kas specializējušās šajā jomā, ir jāpieņem praktiski pasākumi, lai izveidotu programmas izglītības un arodmācību veicināšanai un patiesi radītu mūžizglītību ar mērķi uzlabot zināšanu un informācijas izmantošanu, sekojot darba tirgus prasībām;

17.

uzsver to, ka mūžizglītība dod ieguldījumu Eiropas darba tirgus sociālo vajadzību apmierināšanā un ka tā ir arī viena no personas sociālajām tiesībām neatkarīgi no tās vecuma, dzimuma vai sociālās izcelsmes; uzsver, ka grupām, kas ir sociāli neizdevīgā stāvoklī (sievietes, imigranti, personas, kuru ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu) vajadzētu būt īpašām tiesībām uz šādu izglītību, ņemot vērā grūtības, ar ko tās parasti sastopas, iegūto nepilnīgu izglītību un tāpēc, ka tās ir sociāli atstumtas attiecībā uz izglītības un apmācības sistēmām; aicina veikt pasākumus, kas šādām grupām sniegtu īpašas iespējas, lai radītu vispārēju iespēju vienlīdzību; visbeidzot, cer, ka tiks noteikti konkrēti mērķi to cilvēku labā, kas nav varējuši pabeigt vidējo izglītību: analfabētiem, personām bez kvalifikācijas, bezdarbniekiem, invalīdiem, personām, kas vecākas par 50 gadiem, imigrantiem, sievietēm pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, utt.;

18.

aicina Komisiju, ņemot vērā jauno darba drošības un veselības stratēģiju laika posmam no 2007. līdz 2012. gadam, pieņemt efektīgāku pieeju darba traumu cēloņiem un sekām; šajā sakarībā aicina:

pārskatīt Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai stimulētu drošību un veselību darba vietās grūtniecēm un darbiniecēm, kas nesen dzemdējušas vai baro bērnu ar krūti (3);

pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību no riskiem, kas saistīti ar pakļautību kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbībai darba vietā (Direktīvas 90/394/EEK kodificētā versija) (4);

paplašināt Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, apjomu, iekļaujot tajā arī pasākumus, lai novērstu uzmākšanos darba vietā, kā arī attiecinātu to uz pašnodarbinātām personām, līgumdarbiniekiem, teledarbiniekiem un mājās strādājošām personām (5);

iesniegt priekšlikumu direktīvai par profesionālajām slimībām darba vietā, veltot lielu uzmanību vienveidīgu kustību problēmai darba vietā;

19.

uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis uzlabotu vidi jaundibināmiem uzņēmumiem un esošo MVU atbalstam, pieņemot uz perspektīvu vērstus pasākumu valsts, reģionālā un vietējā līmenī; šiem pasākumiem jo īpaši ir jābūt vērstiem uz informācijas un sakaru nozari, kā arī uz pakalpojumu nozari, jo šīm nozarēm ir īpaši liels jaunu darba vietu radīšanas potenciāls;

20.

aicina Komisiju pastiprināt un padarīt skaidrāku sākotnējo Lisabonas stratēģijas mērķi izskaust nabadzību, pieņemot skaidru vadlīnijas mērķi līdz 2010. gadam ES samazināt nabadzības līmeni, mērot to attiecībā pret IKP, un izstrādāt vairākus sociālās iekļaušanas standartus, kas kalpotu par pamatrādītāju, vērtējot sociālās iekļaušanas stratēģijas rezultātus;

21.

aicina Padomi un Komisiju uzturēt un pastiprināt sociālās iekļaušanas stratēģiju kā atsevišķi un skaidri saskatāmu stratēģiju pašu par sevi racionalizētās sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas procesa ietvaros;

22.

uzskata, ka īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis plašāk izmantotu pasākumus, kas slēpto algoto darbu pārvērstu par reģistrētu nodarbinātību.

Mobilitāte

23.

aicina izstrādāt detalizētu ziņojumu par ekonomiskajām sekām, ko rada atļaujas liegšana strādājošajiem no jaunajām dalībvalstīm strādāt kādā citā ES valstī, līdz ar šo ziņojumu izstrādājot arī priekšlikumus radušos problēmu risināšanai;

24.

aicina uzlabot un paplašināt Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas sistēmā (6); uzskata, ka jāpalielina pārrobežu sadarbība starp inspekcijas iestādēm, un aicina Komisiju izpētīt, kādā apjomā var izveidot Eiropas platformu šo iestāžu sadarbībai — sociālo Eiropolu;

25.

aicina Regulas (EK) 883/2004 (7) (jaunā koordinējošā regula, kas pamatojas uz Regulu (EEK) Nr. 1408/71) iekļautajos pielikumos sīki izstrādātajos noteikumos ņemt vērā vajadzību un vēlmi pēc mobilitātes, lai tās ieviešanas pasākumi patiešām panāktu mobilitātes reālu īstenošanu, nevis tikai atzītu to vārdos, kā tas vērojams šīs regulas tekstā;

26.

šajā sakarā atgādina savu aicinājumu pieņemt tiesību aktu attiecībā uz iepriekšēju obligātu pārbaužu ieviešanu attiecībā uz pārrobežu ietekmi sociālo un nodokļu tiesību jomā (“Eiropas pārbaude”), kas minēts Eiropas Parlamenta 1998. gada 28. maija rezolūcijā par pierobežas darba ņēmēju stāvokli Eiropas Savienībā (8);

27.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iesniegt priekšlikumus, lai likvidētu šķēršļus darba spēka mobilitātei, jo īpaši tos, kas saistīti ar profesionālajām pensiju shēmām, un aicina šādu priekšlikumu, ja iespējams, iesniegt šogad.

Sociālās iekļaušanas un kohēzijas veicināšana

28.

uzskata, ka, lai gan tas, ka personai ir darbs, ir vissvarīgākais elements personas integrācijai sabiedrībā, papildus ir vajadzīga arī laba sociālā politika, lai nodrošinātu visu personu tiesības uz sociālo aizsardzību un dalībvalstu sabiedrību kohēziju;

29.

izsaka gandarījumu par Komisijas ieceri pasludināt 2010. gadu par Eiropas gadu cīņai pret atstumtību un nabadzību; izsaka nožēlu, ka Eiropadomes sanāksmē 2005. gada martā Briselē tika samazināti sociālajai iekļaušanai un cīņai ar nabadzību izvirzītie mērķi, atstājot vienīgi pasākumus pret bērnu nabadzību; aicina Komisiju un Nodarbinātības un sociālo lietu padomi nodrošināt, lai tiktu atjaunoti Lisabonas stratēģijas sākotnējie mērķi, jo īpaši nabadzības samazināšanai Eiropas Savienībā, un rūpēties, lai tiktu īstenoti visi elementi, kas minēti atklātās koordinēšanas metodes sistēmā pasākumiem pret nabadzību un sociālo atstumtību;

30.

atbalsta Komisijas ieceri uzsākt plašas apspriedes par esošo sociālās aizsardzības sistēmu trūkumiem; uzskata, ka tajās jāiesaista visas puses;

31.

atbalsta Komisijas ieceri paplašināt atklāto koordinēšanas metodi, ko ierosināja 2004. gada decembrī, padarot to par vispusīgu ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes programmu; šajā sakarā uzskata, ka jāpieņem kvalitātes kritēriji, kas visiem garantētu tiesības uz aprūpi par pieņemamu cenu, kas pamatota uz solidaritātes principu; ņemot to vērā, uzskata, ka veselības aprūpi nevar pakļaut iekšējā tirgus un konkurences likumiem.

Diskriminācijas apkarošana

32.

atgādina, ka dzimumu līdztiesības jautājums ir jāiekļauj visās Kopienas politikas jomās, jo tas ir vienīgais veids, kā sievietēm nodrošināt visus trīs dzīves kvalitātes balstus: informētību, iespējas un panākumus;

33.

izsaka neapmierinātību, ka trūkst efektīvu priekšlikumu par to, kā veicināt, cieši uzraudzīt un vērtēt progresu dzimumu līdztiesības jomā un to, cik sekmīgi ir tie darba un ģimenes dzīves saskaņošanas sekmēšanai veltītie pasākumi, kas domāti, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri uztur darbnespējīgas personas, un lai kopumā palielinātu darba laika elastību; aicina Komisiju stingrāk uzraudzīt pastāvošo tiesību aktu ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, iesniegt priekšlikumus to grozīšanai, tostarp arī par sodu ieviešanu; aicina Komisiju sastādīt īpašu rīcības plānu attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzības jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz vecuma starpības likvidēšanu; aicina Komisiju šajā sakarā izsludināt 31.martu par Eiropas dienu “vienlīdzīgs atalgojums par vienlīdzīgu darbu”;

34.

izsaka ciešu atbalstu plānam organizēt Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām;

35.

izsaka gandarījumu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, kura mērķis būs novērst informācijas trūkumu par ar dzimumiem saistītajiem jautājumiem; uzskata, ka šis solis varētu palielināt dzimumu līdztiesības redzamību; uzskata ka paplašinātajā Eiropā tas būtu ieguvums, un atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm varētu mazināt, izvietojot šo institūtu vienā no desmit jaunajām dalībvalstīm;

36.

mudina Komisiju papildināt Sociālās politikas darba kārtību ar direktīvu, kas aizliedz invalīdu diskrimināciju; aicina Eiropas Rīcības plānam attiecībā uz personām ar īpašām vajadzībām piešķirt lielāku politisko nozīmi un šo rīcības plānu izmantot kā instrumentu reālu pārmaiņu panākšanai; aicina šo rīcības plānu izmantot kā galveno līdzekli invalīdu tiesību reglamentēšanā, kurā jāiekļauj dalībvalstu ziņojumi par ES tiesību aktos iekļauto noteikumu par invaliditāti transponēšanu valstu tiesībās; pieprasa, lai šajā procesā dalībvalstis aktīvi iesaistītu invalīdu organizācijas valstu līmenī, ka rīcības plānam ir nepieciešama politiskā redzamība un ka jāsarīko debates ar Padomi un Parlamentu par rekomendācijām tālākām darbībām;

37.

aicina pieņemt īpašu direktīvu ar mērķi aizliegt diskrimināciju gadījumos, kad cilvēkiem viņu vecuma dēļ tiek liegta pieeja precēm un pakalpojumiem.

Sociālais dialogs un sociālās jomas tiesību akti

38.

atzīmē Komisijas ieceri iesniegt Zaļo grāmatu par darba tiesību attīstību ar mērķi vienkāršot noteikumus; uzskata, ka Eiropas politika nedrīkst izraisīt sociālo panākumu vājināšanos; šajā sakarā pievērš uzmanību Līguma par Konstitūciju Eiropai III-209. pantam, kas paredz nodarbinātības, dzīves un darba apstākļu uzlabošanas pasākumu saskaņošanu, vienlaicīgi uzturot panāktos uzlabojumus;

39.

izsaka gandarījumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz starptautisko pārrobežu sociālo dialogu; aicina Komisiju šo dialogu atbalstīt, piešķirot tam personālu, un cer, ka sociālā dialoga partneri šo priekšlikumu atbalstīs;

40.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārskatīt Padomes Direktīvu 94/45/EK (9), kas tika solīts 2002. gadā, kā galvenos mērķus izvirzot: i) paplašināt informācijas un apspriežu apjomu un tiesības uz tām gadījumā, ja notiek reorganizācija, un ii) uzlabot darba apstākļus darbinieku pārstāvjiem Eiropas Uzņēmumu padomē;

41.

uzskata, ka Lisabonas Stratēģijas mērķis panākt vairāk un labākas darba vietas, kas sniedz stabilus ienākumus virs nabadzības sliekšņa, būs sasniegts, kad dalībvalstis uzņemsies atbildību attiecībā uz pašreizējo tiesību normu īstenošanu un piemērošanu, ka pastāvēs pietiekami modernas un dinamiskas sistēmas un tās spēs nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem sociālo drošību un juridisko skaidrību; aicina Komisiju tādēļ iesniegt priekšlikumus šādām direktīvām:

direktīvai strādājošo tiesību aizsardzībai pārstrukturēšanas gadījumā,

direktīvai attiecībā uz atsevišķu darbinieku atlaišanu štatu samazināšanas dēļ,

direktīvai attiecībā uz sociālo aizsardzību sakarā ar jaunām darba formām,

direktīvai par kontroli pār atbilstību obligātajiem noteikumiem,

direktīvai par obligāto sociālās drošības standartu;

42.

atzīmē, ka Sociālā darba kārtība paredz izveidot forumu uzņēmējdarbības pārstrukturēšanai; aicina Komisiju šajā sakarā iekļaut darba kārtībā Gyllenhammer grupas priekšlikumu attiecībā uz ikgadēju sociālo ziņojumu, kas jāsastāda lielos uzņēmumos;

43.

aicina dalībvalstis padziļināt sadarbību un labas prakses apmaiņu, izmantojot atklāto koordinēšanas metodi, kas ir efektīvs politikas izstrādāšanas līdzeklis nodarbinātības, sociālās aizsardzības, sociālas atstumtības, pensiju un veselības aizsardzības jomā;

44.

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt atbilstošu sociālo aizsardzību pagaidu līgumdarbiniekiem, attīstot pašreizējos priekšlikumus direktīvai par pagaidu līgumstrādniekiem;

45.

uzskata, ka saikne starp abām rūpniecības pusēm nolīgumu veidā jāstiprina visos līmeņos; tāpēc aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par brīvprātīgu sistēmu starptautiskam koplīgumam, kas aptvertu gan starpnozaru līmeni, gan uzņēmumu un nozaru līmeni;

46.

aicina tās atbildīgo komiteju uzraudzīt Sociālās darba kārtības izpildi noteiktos intervālos;

47.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.


(1)  OV C 76 E, 25.3.2004., 226. lpp.

(2)  Skatīt KOM(2005)0012.

(3)  OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

(4)  OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

(5)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(6)  OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās līgumu.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  OV C 195, 22.6.1998., 49. lpp.

(9)  Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīva 94/45/EK par to kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/74/EK (OV L 10, 16.1.1998., 22. lpp.).


Top