1)

Vai LESD 107. un 108. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka valsts tiesiskais regulējums, kas uzliek nodokli vienīgi noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem, piemēram, tiem, [kas elektroenerģiju ražo] no atjaunojamiem energoresursiem, nevis visiem elektroenerģijas ražotājiem, ir uzskatāms par valsts atbalstu, kam ir piemērojams paziņošanas pienākums un kas piešķirts subjektiem, kuri ir atbrīvoti no šī nodokļa?

2)

Vai Direktīvas (ES) 2019/944 (1) 3. panta 1. un 4. punkts, 9. panta 2. punkts, kā arī 58. panta b)–d) punkts un Regulas Nr. 2019/943 (2) 3. panta b), f), g), j) un n) punkts, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jānodrošina elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgi un nediskriminējoši konkurences apstākļi, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tās nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru papildu nodoklis tiek uzlikts vienīgi noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem, tostarp tiem, kuri [ražo elektroenerģiju] no atjaunojamiem energoresursiem, izslēdzot no nodokļa samaksas noteiktas ražotāju kategorijas, kaut arī visi elektroenerģijas ražotāji atrodas līdzīgā situācijā, ņemot vērā tostarp līdzīgus ieņēmumus, kas iegūti no elektroenerģijas pārdošanas?

3)

Vai LESD 49., 56. un 63. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tās nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru diskriminējošs un pārmērīgs nodoklis tiek uzlikts vienīgi noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem (tostarp tiem, [kuri ražo enerģiju] no atjaunojamiem energoresursiem), izslēdzot citas ražotāju kategorijas?

4)

Vai pirms Regulas 2022/1854 (3) Direktīva 2019/944 un Regula 2019/943 ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tās nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas izpaužas kā pārdošanas cenas noteikšana/brīvības noteikt pārdošanas cenu ierobežošana?

5)

Vai a) piesardzības princips, preventīvas darbības princips, princips, ka piesārņojums ir jānovērš, novēršot tā cēloni, un princips “piesārņotājs maksā”, kā arī b) Regulas (ES) 2021/1119 (4) 2. panta 1. un 2. punkts un 4. pants, tos skatot kopā ar LESD 191. panta 2. punktu un Direktīvas 2018/2001 (5) 3. panta 1., 3. un 4. punktu, kuros ir regulēti klimatneitralitātes mērķi Eiropas Savienības līmenī, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas apdraud Eiropas mērķus saistībā ar klimatneitralitātes panākšanu un Eiropas Savienības politiku enerģijas nodokļu jomā? Ja atbilde ir apstiprinoša, kādi kritēriji jāievēro šī nodokļa noteikšanā, lai tiktu ievēroti iepriekš minētie principi?

6)

Vai Direktīvas 2006/112/EK (6) 401. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, kas tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais tiesiskais regulējums, kas uzliek apgrozījuma nodokli ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas?