a)

tādējādi, ka tie liedz piemērot valsts tiesvedības principus, saskaņā ar kuriem prelimināros jautājumus, tostarp attiecībā uz līguma spēkā neesamību, kas nav ne izsecināti, ne izvirzīti tiesvedības par tiesiskuma pārbaudi ietvaros un kas ir loģiski nesaderīgi ar kasācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas raksturu, nevar izskatīt ne lietas otrreizējās izskatīšanas tiesvedībā, ne tiesiskuma pārbaudes ietvaros, kurai lietas dalībnieki nodod iesniedzējtiesas spriedumu;

(b)

arī ņemot vērā patērētāju pilnīgo pasivitāti, ja viņi šo negodīgo noteikumu spēkā neesamību nav apstrīdējuši nekādā citā veidā, kā vienīgi ar kasācijas sūdzību pēc lietas otrreizējās izskatīšanas;

(c)

un it īpaši attiecībā uz acīmredzami pārmērīga līgumsoda negodīgā rakstura atzīšanu, par kuru kasācijas tiesvedības ietvaros ir izdots rīkojums par pārskatīšanu samazināšanas nolūkā, izmantojot atbilstošus kritērijus (quanto), arī ņemot vērā to, ka jautājumu par noteikuma negodīgo raksturu (se) patērētāji ir izvirzījuši tikai pēc nolēmuma, kas pieņemts pēc lietas otrreizējas izskatīšanas?