—

atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 6. septembra spriedumu lietā T-252/22, tostarp, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējam tika piespriests segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus;

—

izskatīt prasību pēc būtības un atcelt apstrīdētos aktus, kas minēti prasības pieteikuma 1. punktā, proti

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

1)

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka “materiālo vai finansiālo atbalstu”, uz ko ir atsauce Lēmuma 2014/145/KĀDP 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā kritērijā, var pierādīt, ja sodītā persona nav cēlusi iebildumus par lēmumu, ko pieņēmusi vienība, kas uzskatāma par tieši atbildīgu finansiāla atbalsta sniegšanā Krievijas lēmumu pieņēmējiem minētās tiesību normas izpratnē;

2)

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka “darbību vai politikas, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība” atbalsts Lēmuma 2014/145/KĀDP 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir pierādīts, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nenorobežojas no tādas vienības politikas un lēmumiem, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tā ir sniegusi atbalstu Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē.