1)

Vai Savienības tiesības – tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants un tajā paustā tiesiskuma vērtība, kā arī LES 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. pantu – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā:

2)

Vai Savienības tiesības, tostarp 1. jautājumā minētās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts militārās tiesas tiesneša pensionēšana ipso jure 1. jautājumā minētajos apstākļos nav spēkā, kā rezultātā šis tiesnesis var turpināt darbu iesniedzējtiesas sastāvā un ka visām valsts iestādēm, tostarp tiesām, ir pienākums nodrošināt viņam iespēju turpināt darbu šajā tiesas sastāvā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim?

3)

Vai Savienības tiesības, tostarp LES 2. pants un tajā paustā tiesiskuma vērtība, LES 4. panta 3. punkts un tajā paustais lojālas sadarbības princips, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, LESD 267. pants un efektivitātes un pārākuma principi, no vienas puses, un LES 2. pants un tajā paustā demokrātijas vērtība, LES 4. panta 2. punkts un varas dalīšanas princips, no otras puses, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesas tiesības vai, pakārtoti, pienākums apturēt to valsts tiesību normu piemērošanu, par kurām iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, tostarp likuma normu, tieši izriet no Savienības tiesībām?

Vai, lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, ir nozīme tam, ka valsts tiesībās nav paredzēta iespēja tiesai, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, apturēt valsts tiesību normu piemērošanu un ka pamatlietas apstākļos ir nepieciešams nolēmums par šādu apturēšanu līdz brīdim, kad iesniedzējtiesa būs izskatījusi Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas ietverti atbildē uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?