–

Rumānijas valdības vārdā – E. Gane, R. I. Haţieganu un A. Wellman, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – F. Moro, M. Salyková un E. A. Stamate, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) 114. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Network One Distribution SRL (turpmāk tekstā – “Network One”) – komercsabiedrību, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Rumānijā, – un Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice București (Valsts nodokļu dienests – Bukarestes Reģionālā valsts finanšu ģenerāldirekcija, Rumānija), Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili (Valsts nodokļu dienests – Lielo nodokļu maksātāju pārvaldības ģenerāldirekcija, Rumānija), Autoritatea Vamală Română – Direcția Regională Vamală București (Rumānijas Muitas dienests – Bukarestes reģionālā muitu direkcija, Rumānija) un Ministerul Finanțelor – Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor (Finanšu ministrija – Sūdzību izskatīšanas ģenerāldirekcija, Rumānija) par nokavējuma procentu un soda par nokavējumu piemērošanu Network One, jo tā paredzētajā termiņā nebija samaksājusi antidempinga maksājumu.

3

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV 1995, L 312, 1. lpp.), II sadaļā “Administratīvie pasākumi un sodi” ir ietverts 4. pants, kurā paredzēts:

“1.   Pārkāpuma gadījumā nelikumīgi iegūtais labums atgūstams:

[..]

2.   Piemērojot 1. punktā minētos pasākumus, atgūst tikai iegūtos labumus, un, ja tā paredzēts, procentus, ko var noteikt pēc vienotas likmes.

[..]

4.   Šajā pantā paredzētie pasākumi nav uzskatāmi par sodiem.”

4

Šīs regulas 5. pantā paredzēts:

“1.   Par tīšu pārkāpumu vai pārkāpumu nolaidības dēļ var uzlikt šādus administratīvus sodus:

[..]

[..]

2.   Neskarot noteikumus, kas izklāstīti šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pastāvošajos nozaru noteikumos, par citiem pārkāpumiem var uzlikt tikai 1. punktā paredzētos sodus, kuri nav līdzvērtīgi kriminālsodiem, ja šiem sodiem ir būtiska nozīme likumības nodrošināšanā.”

5

Padomes Regulas (ES) Nr. 502/2013 (2013. gada 29. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV 2013, L 153, 17. lpp.), 1. panta 1. un 4. punktā bija paredzēts:

“1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu importam (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem attiecas KN kodi 87120030 un ex87120070 (Taric kodi 8712007091 un 8712007099).

[..]

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”

6

Muitas kodeksa 42. panta “Sankciju piemērošana” 1. un 2. punktā paredzēts:

“1.   Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Ja piemēro administratīvus sodus, tie var būt, inter alia, vienā vai abos no šādiem veidiem:

7

Šī kodeksa 114. panta “Nokavējuma procenti” 1. un 2. punktā paredzēts:

“1.   Papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no noteiktā termiņa pēdējās dienas līdz samaksas dienai.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, nokavējuma procentu likme ir līdzvērtīga procentu likmei, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā dienā, kurā iekrita attiecīgais datums, palielinot par diviem procentu punktiem.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība nav euro, nokavējuma procentu likme ir līdzvērtīga likmei, ko valsts centrālā banka attiecīgā mēneša pirmajā dienā piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot par diviem procentu punktiem, vai, dalībvalstij, kurai valsts centrālās bankas likme nav pieejama, līdzvērtīgākā likme, ko piemēro dalībvalsts valūtas tirgū attiecīgā mēneša pirmajā dienā, palielinot par diviem procentu punktiem.

2.   Ja muitas parāds ir radies, pamatojoties uz 79. vai 82. pantu, vai ja paziņojums par muitas parādu tiek izdots pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā, papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no muitas parāda rašanās dienas līdz tā paziņošanas dienai.

Nokavējuma procentu likmi nosaka saskaņā ar 1. punktu.”

8

2015. gada 20. jūlijalegea nr. 207/2015 privind Codul de procedură fiscală (Likums Nr. 207/2015 par Nodokļu procesa kodeksu; 2015. gada 23. jūlijaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 547; turpmāk tekstā – “Nodokļu procesa kodekss”) 1. panta 20. un 33. punktā paredzēts:

“20.   procenti ir papildu nodokļu parāds, kas ir līdzvērtīgs galvenajam kreditoram nodarītajam kaitējumam tādēļ, ka debitors termiņa beigās nav samaksājis galveno nodokļu parādu;

[..]

33.   sods par nokavējumu ir papildu nodokļu parāds kā sankcija par to, ka debitors termiņa beigās nav samaksājis galveno nodokļu parādu.”

9

Šī kodeksa 173. panta 1. punktā paredzēts:

“Ja debitors termiņa beigās nav samaksājis galveno nodokļu parādu, pēc minētā termiņa ir jāmaksā procenti un sods par nokavējumu.”

10

Minētā kodeksa 174. panta 1. un 5. punktā noteikts:

“1.   Procentus aprēķina par katru kavējuma dienu, sākot no nākamās dienas uzreiz pēc termiņa beigām un līdz dienai – to ieskaitot –, kad maksājamā summa tiek samaksāta.

[..]

5.   Procentu likme ir 0,02 % par katru kavējuma dienu.”

11

Šī kodeksa176. panta 1.–3. punktā noteikts:

“1.   Sodus par nokavējumu aprēķina par katru kavējuma dienu, sākot no nākamās dienas uzreiz pēc termiņa beigām līdz dienai – to ieskaitot –, kad maksājamā summa tiek samaksāta. 174. panta 2.–4. punkta un 175. panta noteikumi piemērojami mutatis mutandis.

2.   Soda par nokavējumu procentu likme ir 0,01 % par katru kavējuma dienu.

3.   Sods par nokavējumu neatbrīvo no pienākuma maksāt procentus.”

12

Laikā no 2016. gada 18. marta līdz 2017. gada 28. septembrimNetwork One importēja Rumānijā tradicionālos velosipēdus, elektriskos velosipēdus un rezerves daļas, attiecībā uz kuriem laikposmā no 2016. gada 30. marta līdz 2017. gada 28. septembrim tā Rumānijas muitas iestādēm iesniedza dažādas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā. Šajās deklarācijās bija norādīts, ka ievesto preču izcelsmes valsts ir Taizeme.

13

Pēc muitas pārbaudes, kas tika veikta 2018. gada 30. jūlijā, saistībā ar šo preču faktisko izcelsmi Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice București – Direcția Regională Vamală București (Bukarestes Reģionālā valsts finanšu ģenerāldirekcija – Bukarestes reģionālā muitu direkcija) secināja, ka minēto preču izcelsmes valsts ir Ķīna, nevis Taizeme.

14

2019. gada 25. septembrī šī iestāde sagatavoja pārbaudes protokolu, kā arī pieņēma lēmumu par situācijas koriģēšanu (turpmāk tekstā – “lēmums par koriģēšanu”), no kuriem izriet, ka Network One saskaņā ar Regulu Nr. 502/2013 tika noteikts antidempinga maksājums 1739090 Rumānijas leju (RON) (aptuveni 366896 EUR). Turklāt minētā iestāde konstatēja, ka Network One jāmaksā papildu nodokļu parāds, ko veido, pirmkārt, nokavējuma procenti saistībā ar antidempinga maksājumu kopsummā 183209 RON (aptuveni 38652 EUR) saskaņā ar Muitas kodeksa 114. pantu un, otrkārt, sods par nokavējumu kopsummā 158312 RON (aptuveni 33399 EUR) saskaņā ar Nodokļu procesa kodeksa 176. pantu.

15

2019. gada 7. oktobrīNetwork One samaksāja summas, kas atbilst Regulā Nr. 502/2013 paredzētajam antidempinga maksājumam un sodiem.

16

Pēc tam šis uzņēmums iesniedza sūdzību par minēto pārbaudes protokolu un lēmumu par koriģēšanu, kas ar Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili – Serviciul soluționare contestații (Lielo nodokļu maksātāju pārvaldības ģenerāldirekcija – Sūdzību izskatīšanas dienests, Rumānija) 2020. gada 25. jūnija administratīvo lēmumu tika noraidīts.

17

2020. gada 7. decembrīNetwork One cēla prasību Tribunalul București (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) par šo lēmumu, kā arī lēmumu par koriģēšanu. Šajā ziņā šī sabiedrība tostarp apgalvoja, ka ar Muitas kodeksa 114. pantu procenti un sodi ir apvienoti vienā likmē, un apstrīdēja Nodokļu procesa kodeksā paredzēto sodu papildu piemērošanu, jo, pēc tās domām, šie sodi bija saistīti ar vienu un to pašu galveno nodokļu parādu. Šajā saistībā Network One norādīja, ka šī prakse pārkāpj minēto Muitas kodeksa 114. pantu, jo tās rezultātā uzliktie sodi tika nepamatoti palielināti. Šī prasība ar 2021. gada 6. aprīļa spriedumu tika noraidīta.

18

Network One par šo spriedumu cēla prasību Curtea de Apel București (Bukarestes Apelācijas tiesa, Rumānija), kas ir iesniedzējtiesa.

19

Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai Muitas kodeksa 114. pants ļauj valsts muitas dienestam pieprasīt, lai parādnieks, kas noteiktajā termiņā nav samaksājis muitas parādu, papildus nokavējuma procentiem saskaņā ar valsts tiesībām samaksā sodu par nokavējumu.

20

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka Nodokļu procesa kodekss, kas ir piemērojams papildus Muitas kodeksam, ļauj nodokļu maksātājam, kurš noteiktajā termiņā nav samaksājis nodokļu parādu, piemērot nokavējuma procentus un sodu par nokavējumu, kuru attiecīgie mērķi atšķiras. Proti, šie procenti nodrošinot, ka tiek atlīdzināti zaudējumi, ko valsts budžetam ir nodarījis parādnieks, kurš nav samaksājis nodokļu parādu noteiktajā termiņā, savukārt minētie sodi esot piemērota sankcija šim parādniekam. Šādi atšķirīgi mērķi ļautu kumulatīvi noteikt nokavējuma procentus un sodu par nokavējumu, kā tas ir šajā gadījumā.

21

Otrkārt, šī tiesa atgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja Savienības tiesiskajā regulējumā tās noteikumu pārkāpuma gadījumā nav paredzēti konkrēti sodi vai šajā jautājumā tajā ir atsauce uz valsts noteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti.

22

Lai gan Regulā Nr. 502/2013 nav paredzēts nekāds sods tās noteikumu pārkāpuma gadījumā, minētās regulas 1. panta 4. punktā ir noteikts, ka principā ir piemērojami noteikumi par muitas nodokļiem, kas šajā gadījumā būtu ļāvis piemērot Muitas kodeksa 114. pantu. Turklāt tieši saskaņā ar šo pantu muitas iestādes papildus antidempinga maksājumam esot noteikušas “sodu par nokavējumu”, sākot no muitas parāda rašanās dienas līdz tā paziņošanas dienai.

23

Treškārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka tās šaubas par iespēju saskaņā ar Muitas kodeksa 114. pantu kumulatīvi piemērot nokavējuma procentus un sodu par nokavējumu, ja muitas parāds nav samaksāts noteiktajā termiņā, nav kliedētas Tiesas judikatūrā par Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.), kas ir atcelta un aizstāta ar Muitas kodeksu.

24

Šādos apstākļos Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes Apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Savienības tiesības un it īpaši [Muitas kodeksa] 114. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj administratīvu praksi, saskaņā ar kuru tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie attiecībā uz antidempinga maksājuma summu nodokļu maksātājam papildus [šī kodeksa] 114. pantā paredzētajam sodam par nokavējumu tiek noteikts arī sods par nokavējumu, kas atsevišķi paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā (Nodokļu procesa kodeksā)?”

25

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 114. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts administratīvo praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto sodu par nokavējumu var piemērot papildus šajā pantā paredzētajiem nokavējuma procentiem.

26

Pirmkārt, jānorāda, ka prejudiciālā jautājuma formulējumā iesniedzējtiesa atsaucas uz Muitas kodeksa 114. pantā paredzēto “sodu par nokavējumu”, nevis uz “nokavējuma procentiem”. Tomēr, lai gan šī panta rumāņu valodas versijā vairākkārt ir minēta frāze “sods par nokavējumu” (“penalitățile de întârziere”), no tā nosaukuma (“Dobânda la arierate”) skaidri izriet, ka tajā paredzētais pasākums ir “nokavējuma procentu” iekasēšana, nevis soda piemērošana.

27

Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dažās Savienības tiesību normas valodu versijās lietotais formulējums nevar būt vienīgais šīs normas interpretācijas pamats vai tam šajā ziņā nav piešķirama prioritāra nozīme salīdzinājumā ar citu valodu versijām. Proti, nepieciešamība vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Savienības tiesību aktu nepieļauj, ka izolēti tiek ņemta vērā tikai viena no tā versijām, bet gan prasa, lai attiecīgā tiesību norma tiktu interpretēta saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst, it īpaši ņemot vērā tekstus visās valodās (spriedums, 2024. gada 21. marts, CBR (Hemianopsija), C‑703/22, EU:C:2024:261, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

No vienas puses, attiecībā uz Muitas kodeksa vispārējo sistēmu un mērķi jānorāda, ka tā mērķis nav paredzēt sankciju vai sodu muitas likumdošanas pārkāpuma gadījumā. No šī kodeksa 42. panta 1. punkta izriet, ka šādas sankcijas ir jāparedz dalībvalstīm.

29

No otras puses un katrā ziņā daudzās lingvistiskajās versijās Muitas kodeksa 114. pantā drīzāk ir minēts jēdziens “nokavējuma procenti”, nevis “sods par nokavējumu”, kā tas ir tostarp šī panta versijās spāņu valodā (“Intereses de demora”), vācu valodā (“Verzugszinsen”), angļu valodā (“Interest on arrears”), franču valodā (“Intérêts de retard”), itāļu valodā (“Interesse di mora”), holandiešu valodā (“Vertragingsrente”), poļu valodā (“Odsetki za zwłokę”), portugāļu valodā (“Juros de mora”), somu valodā (“Viivästyskorko”) vai zviedru valodā (“Dröjsmålsränta”).

30

Ņemot vērā iepriekš minēto, no frāzes “sods par nokavējumu” lietojuma Muitas kodeksa 114. panta rumāņu valodas versijā nevar secināt, ka šajā pantā paredzētais pasākums ir drīzāk soda par nokavējumu piemērošana, nevis nokavējuma procentu iekasēšana.

31

Otrkārt, jāatgādina, ka Tiesa attiecībā uz Regulas Nr. 2913/92, ar kuru tika ieviests Kopienas Muitas kodekss, kurš atcelts un aizstāts ar Muitas kodeksu, 232. panta 1. punktu ir uzskatījusi, ka “nokavējuma procentu mērķis ir mazināt sekas, kas izriet no maksājuma termiņa nokavējuma, un it īpaši novērst, ka muitas maksājuma parādnieks nepamatoti gūtu priekšrocību no fakta, ka parāda summa paliek viņa rīcībā ilgāk par noteikto tās samaksas termiņu” (spriedums, 2011. gada 31. marts, Aurubis Balgaria, C‑546/09, EU:C:2011:199, 29. punkts).

32

Tādējādi nokavējuma procentu mērķis ir mazināt sekas, kas izriet no maksājuma termiņa pārsniegšanas, un kompensēt priekšrocības, ko saimnieciskās darbības subjekts nepamatoti gūst no nodokļu parāda samaksas kavējuma, nevis sodīt par šādu kavējumu.

33

Turklāt, kā atgādināts šī sprieduma 28. punktā, Muitas kodeksa 42. panta 1. punktā būtībā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un ka uzliktajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Turklāt šī panta 2. punktā ir precizēts, ka šīs sankcijas, kā tas ir šajā gadījumā, var būt naudas sods, ko uzliek muitas dienesti.

34

Šajā ziņā Tiesa turklāt ir atgādinājusi, ka tad, ja nav veikta Savienības tiesību saskaņošana attiecībā uz piemērojamajām sankcijām par tādu nosacījumu neievērošanu, kuri paredzēti ar šīm tiesībām izveidotajā sistēmā, dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, ko tās uzskata par piemērotām. Tomēr tām sava kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un to vispārējos principus un līdz ar to arī samērīguma principu (spriedums, 2020. gada 4. marts, Schenker, C‑655/18, EU:C:2020:157, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Tiesa it īpaši precizēja, ka valsts tiesiskajā regulējumā pieļautie administratīvie vai represīvie pasākumi nedrīkst pārsniegt šajā tiesiskajā regulējumā leģitīmi paredzēto mērķu sasniegšanai vajadzīgo, turklāt tie nedrīkst arī būt nesamērīgi salīdzinājumā ar šiem mērķiem (spriedums, 2020. gada 4. marts, Schenker, C‑655/18, EU:C:2020:157, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Turklāt Regulas Nr. 2988/95 4. pantā būtībā ir noteikts, ka pārkāpuma gadījumā nelikumīgi iegūtais labums atgūstams un ka šai atgūšanai var pieskaitīt procentus, ko var noteikt pēc vienotas likmes. Tā precizē, ka tajā paredzētie pasākumi nav uzskatāmi par sodiem. Savukārt šīs regulas 5. pantā ir noteikts, ar tīšu pārkāpumu vai pārkāpumu nolaidības dēļ var uzlikt administratīvus sodus, proti, maksājumu, kas ir lielāks par nelikumīgi iegūtajām vai ieturētajām summām, vajadzības gadījumā pierēķinot procentus.

37

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Nodokļu procesa kodeksa 176. pantā paredzētie sodi ar nokavējumu ir finansiāla sankcija, kas tiek piemērota parādniekam, kurš nav samaksājis nodokļu parādu paredzētajā termiņā.

38

Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka šāda valsts tiesībās paredzēta sankcija principā nav nesaderīga ar Savienības tiesībām, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai attiecībā uz šī soda samērīgumu.

39

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Muitas kodeksa 114. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts administratīvo praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto sodu par nokavējumu var piemērot papildus šajā pantā paredzētajiem nokavējuma procentiem.

40

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 114. pants

jāinterpretē tādējādi, ka

tas pieļauj tādu valsts administratīvo praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto sodu par nokavējumu var piemērot papildus šajā pantā paredzētajiem nokavējuma procentiem.