1)

Vai LESD 49. pants (tiesības veikt uzņēmējdarbību) un/vai LESD 63. pants (kapitāla brīva aprite) ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesību norma vai nodokļu prakse, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem šajā dalībvalstī nodokļu atvieglojumu, kas izpaužas kā 50 % kapitāla pieauguma no kapitāla daļu atsavināšanas aplikšana ar nodokli, piemēro atbilstoši valsts tiesībām dibinātu sabiedrību kapitāla daļu atsavināšanai, bet nepiemēro citā dalībvalstī dibinātu sabiedrību kapitāla daļu atsavināšanai?

2)

Vai LESD 49. pants (tiesības veikt uzņēmējdarbību) un/vai LESD 63. pants (kapitāla brīva aprite) ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesību norma vai nodokļu prakse, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem šajā dalībvalstī nodokļu atvieglojumu, kas izpaužas kā 50 % kapitāla pieauguma no kapitāla daļu atsavināšanas aplikšana ar nodokli, piemēro sabiedrību, kuru faktiskā atrašanās vieta ir valsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai, bet nepiemēro sabiedrību, kuru faktiskā atrašanās vieta ir citas dalībvalsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai?

3)

Vai LESD 49. pants (tiesības veikt uzņēmējdarbību) un/vai LESD 63. pants (kapitāla brīva aprite) ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesību norma vai nodokļu prakse, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem šajā dalībvalstī nodokļu atvieglojumu, kas izpaužas kā 50 % kapitāla pieauguma no kapitāla daļu atsavināšanas aplikšana ar nodokli, piemēro sabiedrību, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir valsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai, bet nepiemēro sabiedrību, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir citas dalībvalsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai?

4)

Vai LESD 49. pants (tiesības veikt uzņēmējdarbību) un/vai LESD 63. pants (kapitāla brīva aprite) ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesību norma vai nodokļu prakse, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem šajā dalībvalstī nodokļu atvieglojumu, kas izpaužas kā 50 % kapitāla pieauguma no kapitāla daļu atsavināšanas aplikšana ar nodokli, piemēro sabiedrību, kas veic darbību valsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai, bet nepiemēro sabiedrību, kas veic darbību citas dalībvalsts teritorijā, kapitāla daļu atsavināšanai?

5)

Vai ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams kapitāla daļu atsavināšanai – kāda ir aplūkojama šajā lietā –, kuras rezultāts pēc būtības ir līdzvērtīgs dividenžu izmaksai un kuras juridisko formu nodokļu maksātājs ir izvēlējies galvenokārt ar mērķi izmantot no valsts tiesībām izrietošu nodokļu atvieglojumu, kas ir strikti piemērojams ieguldījumu kapitāla pieaugumam, tādos apstākļos kā pamatlietā, kuros attiecīgā nodokļu atvieglojuma atzīšana nodokļu maksātājam ir atkarīga no iespējas, ka tas atsaucas un izmanto LESD 49. pantā paredzētās tiesības veikt uzņēmējdarbību un/vai LESD 63. pantā paredzēto kapitāla brīvu apriti?

6)

Vai ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz nodokļu maksātājam atsaukties un izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību (saskaņā ar LESD 49. pantu) vai kapitāla brīvu apriti (saskaņā ar LESD 63. pantu), lai izmantotu nodokļu atvieglojumu, kas valsts tiesībās paredzēts attiecībā uz kapitāla pieaugumu no kapitāla daļu atsavināšanas, ja – galvenokārt ar mērķi izmantot šo nodokļu atvieglojumu – tas darījumu, kura rezultāts pēc būtības ir līdzvērtīgs dividenžu izmaksai, ir noformējis kā akciju atsavināšanu?

7)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai nodokļu maksātājs var atsaukties uz tiesisko drošību vai tiesisko paļāvību, lai iebilstu pret atteikšanos – saskaņā ar ļaunprātīgas rīcības aizlieguma principu – atzīt tiesības veikt uzņēmējdarbību un/vai kapitāla brīvu apriti, un tādējādi leģitimētu šo ļaunprātīgo rīcību?

8)

Vai ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka tā piemērošana ir atkarīga no vispārējas valsts tiesību normas, kas ir vērsta uz ļaunprātīgas rīcības novēršanu, piemērošanas nosacījumu pārbaudes?

9)

Vai ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka tā piemērošana ir atkarīga no tā, vai valsts iestādes atsaucas uz šo principu?

10)

Vai ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka tā piemērošana ir atkarīga no tā, vai valsts nodokļu iestādes izpilda procedūru, kas ir paredzēta vispārējas valsts tiesību normas, kura ir vērsta uz ļaunprātīgas rīcības novēršanu, piemērošanai?

11)

Vai – ņemot vērā, ka valsts tiesas kompetence ir ierobežota tādējādi, ka tā var tikai izvērtēt nodokļu jomā pieņemto aktu tiesiskumu un izlemt, vai tos atcelt vai atstāt spēkā, neiestājoties nodokļu administrācijas vietā, – ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir interpretējams tādējādi, ka šķīrējtiesai ir kompetence pārklasificēt/pārdefinēt/pārkvalificēt ļaunprātīgo darījumu un piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus darījumam, kas pastāvētu tā vietā?