a)

visas, ja nepieciešams, pseidoanonimizētas informācijas sniegšana, it īpaši par datu subjekta datu apstrādes veidu, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām,

b)

profilēšanai izmantoto ievades datu pieejamības nodrošināšana,

c)

parametri un ieejas mainīgie, kas izmantoti novērtējuma noteikšanā,

d)

šo parametru un ieejas mainīgo ietekme uz aprēķināto novērtējumu,

e)

informācija par parametru vai ieejas mainīgo rašanos,

f)

paskaidrojums, kāpēc personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir piešķirts konkrēts novērtējuma rezultāts, un paskaidrojums, kāds apgalvojums ir saistīts ar šo novērtējumu,

g)

profila kategoriju uzskaitījums un paskaidrojums, kāds novērtējuma apgalvojums ir saistīts ar katru profila kategoriju?

a)

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “jēgpilnu informāciju” šīs normas izpratnē runa ir tikai tad, ja šī informācija ir tik plaša, ka persona, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, spēj konstatēt, vai šī sniegtā informācija arī atbilst faktiem, proti, vai konkrēti pieprasītais automatizētais lēmums patiešām ir balstīts uz jau atklāto informāciju?

b)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kā ir jārīkojas, ja pārziņa sniegtās informācijas pareizību var pārbaudīt tikai tā, ka personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaņem arī trešo personu dati, ko aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (“melnā kaste”)?

Vai šo pretrunu starp piekļuves tiesībām Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē un trešo personu datu aizsardzības tiesībām var atrisināt arī, atklājot tai pašai profilēšanai pakļauto trešo personu datus, kas vajadzīgi pareizības pārbaudei, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai atklātie šo trešo personu dati atbilst faktiem?

c)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot trešā jautājuma b) daļā minēto “melno kasti”?

Vai šajā gadījumā citu personu dati, kas pārzinim Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē katrā ziņā ir jāatklāj personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, lai būtu iespējams pārbaudīt lēmuma pieņemšanas procesa pareizību, ir jāatklāj pseidoanonimizētā formā?

a)

Kā ir jārīkojas, ja sniedzamā informācija Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē atbilst arī komercnoslēpuma prasībām Zinātības direktīvas (2) 2. panta 1. punkta izpratnē?

Vai pretrunu starp Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunktā garantētajām piekļuves tiesībām un tiesībām neizpaust komercnoslēpumu, ko aizsargā Zinātības direktīva, var atrisināt, atklājot informāciju, kas ir uzskatāma par komercnoslēpumu Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai ir jāņem vērā komercnoslēpums Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē un vai informācija, ko sniedzis pārzinis Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē, atbilst faktiem?

b)

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot ceturtā jautājuma a) daļā minēto “melno kasti”?

Vai (arī) šādā gadījumā, kad ir neatbilstība starp informāciju, kas izpaužama iestādei vai tiesai, un informāciju, kas izpaužama personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, profilēšanas gadījumos personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, katrā ziņā ir jāatklāj šāda informācija par konkrēto apstrādi, kas attiecas uz šo personu, lai tā varētu pilnībā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu: