1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 185. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tādas preces norakstīšana, kuru nodokļa maksātājs uzskata par savā parastajā saimnieciskajā darbībā vairs neizmantojamu, šo preci vēlāk pārdodot kā atkritumus darījumā, kuram ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nav uzskatāma par tādu “sastāvdaļu maiņu, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu” šīs tiesību normas izpratnē.

2)

Direktīvas 2006/112 185. Pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tādas preces norakstīšana, kuru nodokļa maksātājs uzskata par savā parastajā saimnieciskajā darbībā vairs neizmantojamu, šo preci vēlāk labprātīgi iznīcinot, ir uzskatāma par tādu “sastāvdaļu maiņu, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu” šī panta 1. punkta izpratnē. Tomēr šāda situācija, neatkarīgi no tās labprātīgā rakstura, ir uzskatāma par “iznīcināšanu” minētā panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē, tāpēc šādas izmaiņas neizraisa pienākumu koriģēt, ja vien šī iznīcināšana ir pienācīgi pierādīta vai apstiprināta un ja minētā prece ir objektīvi zaudējusi jebkādu lietderību nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā. Preces pienācīgi pierādīta utilizācija ir jāpielīdzina tās iznīcināšanai, ciktāl tā konkrēti izraisa šīs preces neatgriezenisku izzušanu.

3)

Direktīvas 2006/112 185. Pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tam ir pretrunā valsts tiesību normas, kurās ir paredzēts koriģēt priekšnodoklī atskaitīto PVN, iegādājoties preci, ja tā tiek norakstīta, jo nodokļa maksātājs uzskata, ka tā viņa parastajā saimnieciskajā darbībā vairs nav izmantojama un ka vēlāk šī prece ir bijusi tādas pārdošanas priekšmets, kas ir aplikta ar PVN, iznīcināta vai utilizēta veidā, kurš konkrēti ietver tās neatgriezenisku izzušanu, ciktāl šī iznīcināšana ir pienācīgi pierādīta un apstiprināta, un ja minētā prece objektīvi ir zaudējusi jebkādu lietderību nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā.