–

Syndicat Uniclima vārdā – A. Le Mière, advokāts,

–

Francijas valdības vārdā – A.‑L. Desjonquères un N. Vincent, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek, E. Sanfrutos Cano un F. Thiran, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV 2006, L 157, 24. lpp.), 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV 2014, L 96, 357. lpp.), 2. panta 14. punktu un 4. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (OV 2014, L 189, 164. lpp.), 2. panta 31. punktu un 3. panta 2. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV 2014, L 150, 195. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Syndicat Uniclima un ministre de l’Intérieur (iekšlietu ministrs; Francija) par 2019. gada 10. maija rīkojuma, ar ko groza arrêté du 25 juin 1980 portant approbation des dispositions générales du règlement de sécurité contre les risques d’incendie et de panique dans les établissements recevant du public (1980. gada 25. jūnija rīkojums par drošības noteikumu pret ugunsdrošības riskiem un panikas riskiem apstiprināšanu iestādēs, kas atvērtas publikai; ERP; 2019. gada 17. maijaJORF, teksts Nr. 20), tiesiskumu.

3

Regulas Nr. 517/2014 1. pantā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir aizsargāt vidi, samazinot fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādējādi šajā regulā:

4

Saskaņā ar Direktīvas 2014/68 37. un 62. apsvērumu:

[..]

5

Šīs direktīvas 1. pantā ir paredzēts:

“1.   Šī direktīva attiecas uz tādu spiedieniekārtu un to kompleksu, kuru maksimāli pieļaujamais spiediens PS ir lielāks nekā 0,5 bāri, projektēšanu, izgatavošanu un atbilstības novērtēšanu.

2.   Šo direktīvu nepiemēro:

[..]

[..].”

6

Minētās direktīvas 2. pantā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..].”

7

Šīs pašas direktīvas 3. panta “Pieejamība tirgū un nodošana ekspluatācijā” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka spiedieniekārtas un kompleksus var darīt pieejamus tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja, tos pareizi uzstādot un uzturot kārtībā, kā arī lietojot paredzētajiem mērķiem, tie atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darbinieku aizsardzību, lietojot spiedieniekārtu vai kompleksu, ar noteikumu, ka šāda iekārta vai komplekss netiek izmainīts tā, kā šajā direktīvā nav paredzēts.”

8

Direktīvas 2014/68 5. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē spiediena radītā apdraudējuma dēļ darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā, ievērojot ražotāja norādītos nosacījumus, spiedieniekārtas vai to kompleksus, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.”

9

Šīs direktīvas 40. pantā “Procedūra darbībām ar spiedieniekārtām vai to kompleksiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī” ir paredzēts:

“1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka spiedieniekārtas vai to kompleksi, uz kuriem attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, tās veic novērtējumu saistībā ar spiedieniekārtām vai to kompleksiem, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. [..]

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka iekārta vai komplekss neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties prasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu spiedieniekārtas vai kompleksa atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam iekārtu vai kompleksu izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

[..]

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka spiedieniekārtas vai to kompleksi tiek darīti pieejami valsts tirgū, lai izņemtu iekārtu vai kompleksu no tirgus vai to atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē [Eiropas] Komisiju un pārējās dalībvalstis.

[..]”

10

Minētās direktīvas 41. panta “Savienības drošības procedūra” 2. punktā ir noteikts:

“Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās iekārtas vai kompleksa izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.”

11

1980. gada 25. jūnija rīkojuma par drošības noteikumu pret ugunsdrošības riskiem un panikas riskiem apstiprināšanu iestādēs, kas atvērtas publikai (ERP; 1980. gada 14. augustaJORF), CH 35. panta, kas attiecas uz iekārtām vai aprīkojumu, kurā tiek izmantoti aukstumaģenti, redakcijā, kas izriet no 2019. gada 10. maija rīkojuma (turpmāk tekstā – “1980. gada 25. jūnija rīkojums”), 3. punkta “Noteikumi, kas piemērojami viegli uzliesmojošu aukstumaģentu izmantošanas gadījumā” pirmajā daļā ir noteikts, ka pārējie šī punkta daļu noteikumi “neattiecas uz hermētiski noslēgtām iekārtām, ja tām ir CE zīme”.

12

Šo noteikumu vidū ir tādi, ar ko ir aizliegts uzstādīt demontējamus savienojumus cauruļvados, pa kuriem transportē viegli uzliesmojošus aukstumaģentus, ja vien tas nav nepieciešams iekārtu savienojumiem, tādi, ar ko paredzēts aizsargāt šos cauruļvadus pret visiem to pilnīga pārrāvuma riskiem un uzstādīt tos noteiktā augstumā virs zemes, tādi, ar kuriem ierobežots cauruļvadu iekšējais diametrs, pa kuriem tiek transportēti šie aukstumaģenti šķidrā agregātstāvoklī, tādi, ar ko paredzēta šo aukstumaģentu saturošo iekārtu siltumizolācija ar noteiktas klases materiāliem, un tādi, ar kuriem noteikts viegli uzliesmojošu aukstumaģentu daudzums, kas var cirkulēt iekārtu dzesēšanas ķēdēs.

13

Syndicat Uniclima tostarp lūdz iesniedzējtiesu atcelt 1980. gada 25. jūnija rīkojuma CH 35. panta 3. punkta pirmo daļu, apgalvojot, ka tajā paredzētais nosacījums par to, ka mašīnām, elektroiekārtām vai spiedieniekārtām ir jābūt hermētiski noslēgtām, ir papildu prasība tām, kas paredzētas Direktīvā 2006/42, Direktīvā 2014/35 un Direktīvā 2014/68, lai gan šīm iekārtām ir CE zīme un tādējādi tās atbilst šo direktīvu prasībām. Līdz ar to šāds nosacījums, papildus tam, ka ar to netiek ievērotas minētās direktīvas, esot pretrunā arī LESD 34.–36. pantam.

14

Iesniedzējtiesa uzskata, ka it īpaši no Direktīvas 2014/68 2. panta 31. punkta un 3. panta 2. punkta izriet – ja iekārta, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, atbilst tajā noteiktajām pamatprasībām, par ko liecina CE zīmes uzlikšana, šī iekārta var būt brīvā apritē Savienības tirgū.

15

Šī tiesa arī norāda, ka saskaņā ar 1980. gada 25. jūnija rīkojuma CH 35. panta 3. punkta pirmo daļu drošības prasības, kuras šajā tiesību normā ir izvirzītas viegli uzliesmojošu aukstumaģentu izmantošanai iekārtās, kuras uzstādītas iestādēs, kuras uzņem publiku, nav piemērojamas iekārtām, kurām ir CE zīme, tomēr ievērojot nosacījumu, ka šīs iekārtas ir “hermētiski noslēgtas”.

16

Šādos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome, Francija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17

Iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi ir par to, kā interpretēt Direktīvu 2006/42, Direktīvu 2014/35 un Direktīvu 2014/68, kuras visas ir pieņemtas, pamatojoties uz LESD 114. pantu, un kurās ir ietvertas līdzvērtīgas tiesību normas, kā mērķis ir saskaņot nosacījumus, kādos iekārtas ar CE zīmi tiek darītas pieejamas tirgū un nodotas ekspluatācijā, lai nodrošinātu ne tikai šo iekārtu brīvu apriti Savienībā, bet arī augstu cilvēku veselības un drošības aizsardzības līmeni.

18

Turklāt no Direktīvas 2014/68 1. panta 2. punkta f) apakšpunkta i) un iii) punkta izriet, ka šīs trīs direktīvas netiek piemērotas kumulatīvi. Tādējādi, ja iekārtai ir piemērojama direktīva, kas uz to attiecas konkrēti, citas direktīvas nav piemērojamas.

19

Ņemot vērā iepriekš minēto, prejudiciālie jautājumi jāizvērtē attiecībā uz Direktīvu 2014/68, un jāprecizē, ka pēdējās minētās direktīvas tiesību normu interpretācija mutatis mutandis attiecas uz atbilstošajām Direktīvas 2006/42 un Direktīvas 2014/35 normām.

20

Ar saviem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/68 3. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta 31. punktu, kā arī 5. panta 1. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, lai aizsargātu personu veselību un drošību pret ugunsgrēka riskiem vietās, kas atvērtas publikai, spiedieniekārtām un kompleksiem, kuros izmanto viegli uzliesmojošus aukstumaģentus, lai šīs iekārtas darītu pieejamas tirgū vai nodotu ekspluatācijā, ir noteiktas prasības, kas nav minētas šajā direktīvā paredzētajās drošības pamatprasībās, lai gan minētajām iekārtām ir CE zīme.

21

Saskaņā ar Direktīvas 2014/68 1. panta 1. punktu tā attiecas uz tādu spiedieniekārtu un to kompleksu projektēšanu, izgatavošanu un atbilstības novērtēšanu, kuru maksimāli pieļaujamais spiediens PS ir lielāks nekā 0,5 bāri. Tās 3. panta 1. punktā būtībā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs iekārtas un kompleksus var darīt pieejamus tirgū un nodot ekspluatācijā šīs direktīvas 2. panta 15. un 17. punkta izpratnē tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Tādējādi minētās direktīvas I pielikumā ir noteiktas “drošības pamatprasības”, kas ir jāievēro.

22

Direktīvas 2014/68 5. panta 1. punkta pirmajā daļā ir precizēts, ka dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē spiediena radītā apdraudējuma dēļ darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā, ievērojot ražotāja norādītos nosacījumus, spiedieniekārtas vai to kompleksus, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām un kurām ir CE zīme, lai neapdraudētu šīs direktīvas mērķi saskaņot valsts tiesību normas, kas norādīts tās 62. apsvērumā (attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām (OV 1997, L 181, 1. lpp.), kas atcelta ar Direktīvu 2014/68, skat. spriedumu, 2022. gada 10. februāris, DIMCO Dimovasili M.I.K.E., C‑499/20, EU:C:2022:93, 22. un 25. punkts).

23

Saskaņā ar Direktīvas 2014/68 2. panta 31. punktu, lasot to saistībā ar tās 37. apsvērumu, “CE zīme” ļauj ražotājam norādīt, ka spiedieniekārta vai to komplekss atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu noteiktajām piemērošanas prasībām. Tādējādi šis marķējums apliecina šo iekārtu un kompleksu atbilstību šādām prasībām un ir redzamas sekas vispārējam procesam, kas ietver atbilstības novērtēšanu plašā nozīmē.

24

No tā izriet, ka attiecībā uz iekārtām un kompleksiem, kam ir CE zīme, dalībvalstis nevar noteikt papildu prasības Direktīvas 2014/68 I pielikumā minētajām drošības pamatprasībām, lai šīs iekārtas un kompleksus laistu tirgū un nodotu ekspluatācijā.

25

Tomēr šīs direktīvas 3. panta 2. punktā dalībvalstīm ir atzīta iespēja noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darbinieku aizsardzību, lietojot spiedieniekārtu vai to kompleksu, ar noteikumu, ka šāda iekārta vai komplekss netiek izmainīts tā, kā šajā direktīvā nav paredzēts. Šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav šķērslis valsts tiesiskajam regulējumam, ar ko spiedieniekārtu vai to kompleksu, tostarp to, kuriem ir CE zīme, izmantošanas laikā ir noteiktas konkrētas prasības personu aizsardzības nodrošināšanai, ja vien šis tiesiskais regulējums neizraisa izmaiņas minētajās iekārtās vai to kompleksos un nav ar LESD 34. un 36. pantu aizliegts šķērslis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 10. februāris, DIMCO Dimovasili M.I.K.E., C‑499/20, EU:C:2022:93, 26.–28. punkts).

26

Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka 1980. gada 25. jūnija rīkojumā iekārtu, kurās izmanto viegli uzliesmojošus aukstumaģentus, izmantošanai iestādēs, kuras uzņem publiku, ir jāievēro zināms skaits šī sprieduma 12. punktā atgādināto prasību. Tomēr 1980. gada 25. jūnija rīkojuma CH 35. panta 3. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka šīs prasības nepiemēro iekārtām, kurās izmanto viegli uzliesmojošus aukstumaģentus un kurām ir uzlikta CE zīme, ja tās ir hermētiski noslēgtas.

27

Taču šis nosacījums nav ietverts Direktīvā 2014/68, tostarp tās I pielikumā, paredzētajās drošības pamatprasībās. Kā konstatēts šī sprieduma 24. un 25. punktā, papildu prasībām, kas noteiktas iekārtu un kompleksu, kuriem ir CE zīme, pieejamībai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, nav piemērojams Direktīvas 2014/68 3. panta 2. punkts. Tādējādi dalībvalstis nevar paredzēt šādas papildu prasības neatkarīgi no tā, vai tās izraisa izmaiņas attiecīgajās iekārtās vai kompleksos.

28

Šādos apstākļos, pretēji Francijas valdības norādītajam, dalībvalstis nevar – arī nolūkā “izmantot šīs iekārtas vienīgi vietās, kas atvērtas publikai, un, ņemot vērā īpašos ar ugunsgrēku saistītos drošības riskus”, – minēto iekārtu pieejamībai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā paredzēt papildu prasības Direktīvā 2014/68 paredzētajām prasībām. Ar šādām valsts prasībām šajā direktīvā paredzētajiem saskaņošanas pasākumiem tiktu liegta lietderīgā iedarbība.

29

Turklāt drošības procedūra, kas paredzēta it īpaši minētās direktīvas 40. un 41. pantā un uz ko šajā kontekstā atsaucas Francijas valdība, protams, ļauj dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz iekārtām un kompleksiem, kuriem ir CE zīme, ja tās identificē iekārtas vai kompleksus, kas neatbilst piemērojamajām Savienības tiesību normām, vai ja tajos tiek konstatētas nepilnības, kas var apdraudēt personu drošību, liekot tām par to ātri informēt Komisiju, lai tā noteiktu, vai šie pasākumi ir pamatoti. Tomēr šī procedūra pēc definīcijas notiek pēc tam, kad attiecīgās iekārtas ir darītas pieejamas tirgū un nodotas ekspluatācijā, un tātad tā nevar attiekties uz tādu tiesību normu kā 1980. gada 25. jūnija rīkojuma CH 35. panta 3. punkta pirmā daļa.

30

Visbeidzot ir jāuzsver, ka apstāklis, ka ar šo rīkojumu tiek grozīts pastāvošais valsts tiesiskais regulējums, lai ņemtu vērā Regulas Nr. 517/2014 prasības, kurās ir paredzēts samazināt izmantoto ogļūdeņradi tostarp saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtās, lai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nevar likt apšaubīt Direktīvas 2014/68 3. panta 2. punkta interpretāciju, kas izriet no šī sprieduma 27. punkta. Lai gan šajā regulā saskaņā ar tās 1. panta b) punktu ir paredzēti nosacījumi konkrētu preču un iekārtu, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām, laišanai tirgū, tajā nav reglamentēta spiedieniekārtu un kompleksu, uz ko attiecas Direktīva 2014/68, projektēšana, izgatavošana un atbilstības novērtēšana.

31

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/68 3. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta 31. punktu, kā arī 5. panta 1. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, lai aizsargātu personu veselību un drošību pret ugunsgrēka riskiem vietās, kas atvērtas publikai, spiedieniekārtām un kompleksiem, kuros izmanto viegli uzliesmojošus aukstumaģentus, lai šīs iekārtas un kompleksus darītu pieejamus tirgū vai nodotu ekspluatācijā, ir noteiktas prasības, kas nav minētas šajā direktīvā paredzētajās drošības pamatprasībās, lai gan tiem ir CE zīme.

32

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū 3. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta 31. punktu, kā arī 5. panta 1. punkta pirmo daļu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, lai aizsargātu personu veselību un drošību pret ugunsgrēka riskiem vietās, kas atvērtas publikai, spiedieniekārtām un kompleksiem, kuros izmanto viegli uzliesmojošus aukstumaģentus, lai šīs iekārtas un kompleksus darītu pieejamus tirgū vai nodotu ekspluatācijā, ir noteiktas prasības, kas nav minētas šajā direktīvā paredzētajās drošības pamatprasībās, lai gan tiem ir CE zīme.