–

F.F. vārdā – M. Schrems,

–

Österreichische Datenschutzbehörde vārdā – A. Jelinek un M. Schmidl, pārstāvji,

–

CRIF GmbH vārdā – L. Feiler un M. Raschhofer, Rechtsanwälte,

–

Austrijas valdības vārdā – G. Kunnert, A. Posch un J. Schmoll, pārstāvji,

–

Čehijas Republikas valdības vārdā – O. Serdula, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Russo, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar, M. Heller un H. Kranenborg, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 15. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp F.F. un Österreichische Datenschutzbehörde (Austrijas Datu aizsardzības iestāde, turpmāk tekstā – “DSB”) par pēdējās minētās atteikumu likt CRIF GmbH nodrošināt F.F. to dokumentu izrakstu un datubāžu izvilkumu kopijas, kurās citastarp ietverti apstrādē esošie viņa personas dati.

3

VDAR 10., 11., 26., 58., 60. un 63. apsvērums ir formulēts šādi:

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Šīs regulas 4. pantā ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..].”

5

Minētās regulas 12. pants “Pārredzama informācija, saziņa un datu subjekta tiesību īstenošanas kārtība” noteic:

“1.   Pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, datu subjektam sniegtu visu 13. un 14. pantā minēto informāciju un nodrošinātu visu 15.–22. pantā un 34. pantā minēto saziņu attiecībā uz apstrādi, jo īpaši attiecībā uz visu informāciju, kas konkrēti paredzēta bērnam. Informāciju sniedz rakstiski vai citā veidā, tostarp – vajadzības gadījumā – elektroniskā formā. Pēc datu subjekta pieprasījuma informāciju var sniegt mutiski – ar noteikumu, ka datu subjekta identitāte ir pierādīta citā veidā.

[..]

3.   Pārzinis bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas datu subjektu informē par darbību, kas pēc pieprasījuma veikta saskaņā ar 15.–22. pantu. [..] Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, informāciju, ja iespējams, sniedz elektroniskā formā, izņemot, ja datu subjekts pieprasa citādi.

[..]”

6

Atbilstoši VDAR 15. pantam “Datu subjekta piekļuves tiesības”:

“1.   Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt šādu informāciju:

2.   Ja personas datus nosūta trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, datu subjektam ir tiesības saņemt informāciju par atbilstošām garantijām, ko saistībā ar datu nosūtīšanu piemēro, ievērojot 46. pantu.

3.   Pārzinis nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju. Par visām papildus kopijām, ko pieprasa datu subjekts, pārzinis var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien datu subjekts nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā.

4.   Tiesības saņemt 3. punktā minēto kopiju neietekmē nelabvēlīgi citu personu tiesības un brīvības.”

7

Šīs regulas 16. pantā “Tiesības labot” ir paredzēts:

“Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās labotu neprecīzus datu subjekta personas datus. Ņemot vērā apstrādes nolūkus, datu subjektam ir tiesības panākt, lai nepilnīgi personas dati tiktu papildināti, tostarp sniedzot papildu paziņojumu.”

8

Minētās regulas 17. panta “Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)” 1. punktā ir noteikts:

“Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus [..]

[..].”

9

CRIF ir kredītinformācijas birojs, kas pēc klientu pieprasījuma sniedz informāciju par trešo personu kredītspēju. Šajā nolūkā tas apstrādāja prasītāja pamatlietā personas datus.

10

2018. gada 20. decembrī pēdējais minētais, pamatojoties uz VDAR 15. pantu, lūdza CRIF piekļuvi saviem personas datiem. Turklāt viņš lūdza “parastajā tehniskajā formātā” nodrošināt dokumentu kopijas, proti, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumus, kuros citastarp ir ietverti viņa dati.

11

Atbildot uz šo lūgumu, CRIF kopsavilkuma veidā nosūtīja prasītājam pamatlietā apstrādē esošo viņa personas datu sarakstu.

12

Uzskatīdams, ka CRIF tam bija jānosūta visu to dokumentu kopijas, kuros bija ietverti viņa dati, piemēram, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumi, prasītājs pamatlietā vērsās DSB ar sūdzību.

13

Ar 2019. gada 11. septembra lēmumu DSB noraidīja šo sūdzību, uzskatot, ka CRIF nav pārkāpusi prasītāja pamatlietā tiesības piekļūt personas datiem.

14

Iesniedzējtiesai, kurā prasītājs pamatlietā pārsūdzēja šo lēmumu, ir šaubas par VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma tvērumu. Konkrēti tā vaicā, vai šajā tiesību normā paredzētais pienākums nodrošināt personas datu “kopiju” ir izpildīts, ja pārzinis nosūta personas datus kopsavilkuma tabulas veidā, vai arī šis pienākums nozīmē, ka ir jānosūta arī izvilkumi no dokumentiem vai pat pilns dokumentu teksts, kā arī izvilkumi no datubāzēm, kuros šie dati ir reproducēti.

15

Konkrētāk, šī tiesa uzdod jautājumu par to, vai VDAR 15. panta 3. punkta pirmajā teikumā ir tikai noteikta forma, kādā ir jānodrošina tiesības piekļūt šīs regulas 15. panta 1. punktā minētajai informācijai, jeb vai šajā pirmajā minētajā tiesību normā ir nostiprinātas datu subjekta autonomas tiesības piekļūt informācijai par savu personas datu apstrādes apstākļiem, kas noformēta kā dokumentu izvilkumu vai pilna dokumentu teksta kopija, vai kā izvilkumi no datubāzēm, kurās citastarp ir ietverti šie dati.

16

Iesniedzējtiesa turklāt jautā, vai VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā ietvertais jēdziens “informācija” ietver arī šīs regulas 15. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju vai pat papildu informāciju, piemēram, ar datiem saistītos metadatus, jeb vai tas ietver tikai šīs regulas 15. panta 3. punkta pirmajā teikumā minētos “apstrādē esošos personas datus”.

17

Šādos apstākļos Bundesverwaltungsgericht (Federālā Administratīvā tiesa, Austrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Ar pirmo līdz trešo jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums, to lasot šīs regulas 12. panta 1. punktā paredzētā pārredzamības principa kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības saņemt apstrādē esošo personas datu kopiju nozīmē, ka datu subjektam tiek nodrošināta ne tikai šo datu kopija, bet arī dokumentu izvilkumu vai pat pilns dokumenta teksts, vai datubāžu izvilkumu, kuros citastarp ir šie dati, kopija. Šī tiesa it īpaši jautā par šo tiesību apjomu.

19

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksta ierastā nozīme ikdienas valodā, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī tiesību norma ietilpst (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 2. decembris, Vodafone Kabel Deutschland, C‑484/20, EU:C:2021:975, 19. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2022. gada 7. septembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Uzturēšanās tiesību saskaņā ar LESD 20. pantu raksturs), C‑624/20, EU:C:2022:639, 28. punkts).

20

Attiecībā uz VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma tekstu jāatzīmē, ka tajā ir noteikts, ka datu pārzinis “nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju”.

21

Lai gan VDAR nav šeit lietotā jēdziena “kopija” definīcijas, ir jāņem vērā šī vārda parastā nozīme, un, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 30. punktā, tas nozīmē oriģināla precīzu reproducēšanu vai transkripciju; līdz ar to tīri vispārīgs apstrādē esošo datu apraksts vai atsauce uz personas datu kategorijām neatbilstu šai definīcijai. Turklāt no šīs regulas 15. panta 3. punkta pirmā teikuma formulējuma izriet, ka paziņošanas pienākums attiecas uz attiecīgajiem apstrādē esošajiem personas datiem.

22

VDAR 4. panta 1. punktā “personas dati” ir definēti kā “jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”, un precizēts, ka “identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem”.

23

Tas, ka šajā normā rodamajā jēdziena “personas dati” definīcijā ir izmantota vārdkopa “jebkuru informāciju”, norāda uz Savienības likumdevēja mērķi šo jēdzienu apveltīt ar plašu nozīmi, kas potenciāli aptver visa veida gan objektīvu, gan subjektīvu informāciju viedokļa vai vērtējumu formā, ja vien šī informācija “attiecas uz” konkrēto personu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Nowak, C‑434/16, EU:C:2017:994, 34. punkts).

24

Šajā ziņā ir nospriests, ka informācija attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, ja tās satura, tās mērķa vai tās seku ziņā tā ir saistīta ar kādu identificējamu personu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Nowak, C‑434/16, EU:C:2017:994, 35. punkts).

25

Attiecībā uz to, vai fiziska persona ir “identificējama”, VDAR 26. apsvērumā ir precizēts, ka ir jāņem vērā “visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu”.

26

Tādējādi, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 36.–39. punktā, jēdziena “personas dati” plašā definīcija neaprobežojas tikai ar apstrādātāja iegūtajiem un uzglabātajiem datiem, bet aptver arī visu informāciju, kas iegūta, apstrādājot personas datus, kuri attiecas uz identificētu vai identificējamu personu, piemēram, tās kredītspējas vai gatavības maksāt novērtējumu.

27

Šajā kontekstā jāpiebilst, ka Savienības likumdevējs VDAR 4. panta 2. punktā ietvertajam “apstrādes” jēdzienam ir iecerējis piešķirt plašu tvērumu, izmantojot darbību uzskaitījumu, kas nav izsmeļošs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 35. punkts).

28

Tā no VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma gramatiskās analīzes izriet, ka šī norma dod datu subjektam tiesības saņemt savu personas datu, ar kuriem tiek veiktas darbības, kas kvalificējamas kā pārziņa veikta apstrāde – saprotot tos plašā nozīmē – precīzu reprodukciju.

29

Tomēr jākonstatē, ka šīs pašas tiesību normas formulējums pats par sevi neļauj atbildēt uz pirmajiem trim jautājumiem, jo tajā nav nevienas norādes par iespējamām tiesībām saņemt ne tikai apstrādē esošo personas datu kopiju, nedz arī dokumentu izvilkumu vai pilnu dokumenta tekstu, vai arī izvilkumu no datubāzēm, kuros citastarp ietverti šie dati, kopiju.

30

Attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums, ir jānorāda, ka VDAR 15. panta “Datu subjekta piekļuves tiesības” 1. punkts noteic datu subjekta piekļuves tiesību priekšmetu un piemērošanas jomu, un nostiprina datu subjekta tiesības saņemt no pārziņa piekļuvi saviem personas datiem, kā arī šī punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju.

31

VDAR 15. panta 3. punktā ir precizēta pārziņa pienākuma izpildes praktiskā kārtība, it īpaši tā pirmajā teikumā konkretizējot formu, kādā šim pārzinim ir jāsniedz “apstrādē esošie personas dati” – proti, “kopijas” veidā. Turklāt šī punkta trešajā teikumā ir noteikts, ka, ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien tas nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā.

32

Līdz ar to VDAR 15. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tā 3. punkta pirmajā teikumā būtu nostiprinātas citādas tiesības nekā šī panta 1. punktā. Turklāt, kā rakstveida apsvērumos norādījusi Eiropas Komisija, termins “kopija” neattiecas uz dokumentu kā tādu, bet gan uz tajā ietvertajiem personas datiem, kuriem jābūt pilnīgiem. Tāpēc kopijā ir jābūt iekļautiem visiem apstrādē esošajiem personas datiem.

33

Attiecībā uz VDAR 15. panta mērķiem ir jānorāda, ka tās mērķis, kā tas ir precizēts tās 11. apsvērumā, ir stiprināt un sīki noteikt datu subjektu tiesības. Šīs regulas 15. pantā šajā ziņā ir paredzētas tiesības saņemt kopiju, atšķirībā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.) 12. panta a) punkta otrā ievilkuma, kurā bija paredzēta tikai prasība par “paziņojumu datu subjektam saprotamā formā par apstrādē esošajiem datiem”. Savukārt VDAR 63. apsvērumā ir precizēts, ka “datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu”.

34

Tādējādi VDAR 15. pantā paredzēto tiesību mērķis ir ļaut datu subjektam pārliecināties, ka viņa dati ir pareizi un ka tie tiek apstrādāti likumīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 12. janvāris, Österreichische Post (Informācija par personas datu saņēmējiem), C‑154/21, EU:C:2023:3, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Šīs piekļuves tiesības ir nepieciešamas konkrēti tālab, lai ļautu datu subjektam vajadzības gadījumā izmantot viņam attiecīgi VDAR 16., 17. un 18. pantā atzītās tiesības panākt datu labošanu, tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”) un tiesības ierobežot apstrādi, kā arī viņam VDAR 21. pantā paredzētās tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi un viņam VDAR 79. un 82. pantā paredzētās tiesības celt prasību gadījumā, ja tam ir nodarīts kaitējums (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, Österreichische Post (Informācija par personas datu saņēmējiem), C‑154/21, EU:C:2023:3, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Jānorāda arī, ka VDAR 60. apsvērumā ir noteikts, ka godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa, lai datu subjekts tiktu informēts par apstrādes darbības esamību un tās nolūkiem, un ir uzsvērts, ka pārzinim būtu jāsniedz jebkāda papildu informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kādā personas dati tiek apstrādāti.

37

Turklāt saskaņā ar iesniedzējtiesas minēto pārredzamības principu, uz kuru ir atsauce VDAR 58. apsvērumā un kurš ir skaidri nostiprināts šīs regulas 12. panta 1. punktā, jebkurai datu subjektam adresētai informācijai ir jābūt kodolīgai, viegli pieejamai un viegli saprotamai, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.

38

Kā secinājumu 54. un 55. punktā norāda arī ģenerāladvokāts, no šī noteikuma izriet, ka pārzinim ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai sniegtu datu subjektam visu informāciju, kas tostarp minēta VDAR 15. pantā, kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un ka informācija jāsniedz rakstiski vai citā veidā, tostarp – vajadzības gadījumā – elektroniskā formā, ja vien datu subjekts nepieprasa informāciju sniegt mutiski. Šī noteikuma, kas ir pārredzamības principa izpausme, mērķis ir nodrošināt, lai datu subjekts pilnībā saprastu tam nosūtīto informāciju.

39

No tā izriet, ka apstrādē esošo personas datu kopijai, kas pārzinim ir jānodrošina saskaņā ar VDAR 15. panta 3. punkta pirmo teikumu, ir jāpiemīt visām īpašībām, kuras datu subjektam ļauj efektīvi izmantot tam šajā regulā paredzētās tiesības, un līdz ar to tajā ir pilnībā un precīzi jāreproducē šie dati.

40

Šāda interpretācija atbilst šīs regulas mērķim, kā izriet no tās 10. apsvēruma, nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām Savienībā, un šajā nolūkā visā Savienībā nodrošināt noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīgu piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 9. februāris, X‑FAB Dresden, C‑453/21, EU:C:2023:79, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Lai nodrošinātu, ka šādā veidā sniegtā informācija ir viegli saprotama, kā to prasa VDAR 12. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 58. apsvērumu, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 57. un 58. punktā, gadījumā, kad var būt nepieciešams kontekstualizēt datus, lai nodrošinātu to saprotamību, var būt vajadzīgs reproducēt dokumentu izvilkumus vai pat pilnu dokumentu tekstu vai izvilkumus no datubāzēm, kuros citastarp ir apstrādē esošie personas dati.

42

Jo īpaši gadījumos, kad personas dati tiek ģenerēti no citiem datiem vai kad šādi dati ir radīti no brīvā teksta lauciņiem, proti, kad nav norāžu, kas atklāj informāciju par datu subjektu, konteksts, kurā šādi dati tiek apstrādāti, ir obligāts elements, lai datu subjektam nodrošinātu pārredzamu piekļuvi šādiem datiem un saprotamu to izklāstu.

43

Turklāt saskaņā ar VDAR 15. panta 4. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 63. apsvērumu, tiesībām iegūt šī panta 3. punktā minēto kopiju nebūtu jāaizskar citu personu tiesības un brīvības, tostarp uz komercnoslēpumu vai intelektuālo īpašumu, it īpaši autortiesībām, kas aizsargā programmatūru.

44

Līdz ar to, kā ģenerāladvokāts ir uzsvēris secinājumu 61. punktā, pretrunu starp tiesību uz pilnīgu un visaptverošu piekļuvi personas datiem īstenošanu, no vienas puses, un citu personu tiesībām vai brīvībām, no otras puses, gadījumā ir jāpanāk līdzsvars starp attiecīgajām tiesībām un brīvībām. Iespēju robežās ir jāizvēlas tādi personas datu paziņošanas veidi, kas nepārkāpj citu personu tiesības vai brīvības, ņemot vērā, ka saskaņā ar VDAR 63. apsvērumu šādiem apsvērumiem nav jānoved pie tā, ka “datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju”.

45

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo līdz trešo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiesības no pārziņa saņemt apstrādē esošo personas datu kopiju nozīmē, ka datu subjektam tiek nodota precīza un saprotama visu šo datu reprodukcija. Šīs tiesības ietver tiesības saņemt izvilkumu no dokumentiem vai pat pilna dokumentu teksta kopijas, vai arī izvilkumus no datubāzēm, kuros citastarp ir ietverti minētie dati, ja šādas kopijas nodrošināšana ir nepieciešama, lai datu subjekts varētu efektīvi izmantot tam ar šo regulu piešķirtās tiesības, un tajās ir uzsvērts, ka šajā ziņā ir jāievēro citu personu tiesības un brīvības.

46

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai VDAR 15. panta 3. punkta trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētais jēdziens “informācija” attiecas tikai uz tiem personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina saskaņā ar šī punkta pirmo teikumu, jeb vai tas aptver arī visu šī panta 1. punktā minēto informāciju vai pat papildu elementus, piemēram, metadatus.

47

Kā atgādināts šī sprieduma 19. punktā, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī tiesību norma ietilpst.

48

Šajā ziņā, lai gan VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā ir tikai norādīts, ka tad, “ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā [..], informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā”, un nav precizēts, kā saprotams termins “informācija”, šī punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka “pārzinis nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju”.

49

Līdz ar to no VDAR 15. panta 3. punkta trešā teikuma konteksta izriet, ka tajā minētā “informācija” noteikti atbilst personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina atbilstoši šī punkta pirmajam teikumam.

50

Šādu interpretāciju apstiprina VDAR 15. panta 3. punkta mērķi, kas, kā atgādināts šī sprieduma 31. punktā, ir noteikt praktisko kārtību, kā izpildāms pārziņa pienākums nodrošināt apstrādē esošo personas datu kopiju. Tādējādi ar šo tiesību normu nav radītas tiesības, kas atšķirtos no datu subjekta tiesībām saņemt precīzu un saprotamu šo datu reprodukciju, kas tam ļautu efektīvi izmantot ar šo regulu piešķirtās tiesības.

51

Jānorāda, ka nevienā minētās regulas normā nav paredzēta atšķirīga attieksme pret pieprasījumu atkarībā no formas, kādā tas ir iesniegts, un tādējādi tiesību saņemt kopiju apjoms nevar atšķirties atkarībā no šīs formas.

52

Turklāt jānorāda arī, ka saskaņā ar VDAR 12. panta 3. punktu, ja pieprasījums ir iesniegts elektroniski, šajā 15. pantā minēto informāciju, tostarp šī panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju, sniedz elektroniski, ja vien datu subjekts nav norādījis citādi.

53

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz ceturto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka VDAR 15. panta 3. punkta trešais teikums

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tajā minētais jēdziens “informācija” attiecas tikai uz tiem personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina atbilstoši šī punkta pirmajam teikumam.

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: