–

Christian Louboutin vārdā – M. Decker, N. Decker un T. van Innis, avocats,

–

Amazon Europe Core Sàrl, Amazon EU Sàrl un Amazon Services Europe Sàrl vārdā – S. Ampatziadis, H. Bälz, A. Conrad, F. Seip, Rechtsanwälte, un E. Taelman, advocaat,

–

Amazon.com Inc. un Amazon Services LLC vārdā – L. Depypere, advocaat, R. Dupont, avocat, un T. Heremans, advocaat,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller, U. Bartl un M. Hellmann, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier, S. L. Kalėda un J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2

Šie lūgumi ir iesniegti tiesvedībās starp Christian Louboutin un Amazon Europe Core Sàrl, Amazon EU Sàrl, kā arī Amazon Services Europe Sàrl lietā C‑148/21, un Amazon.com Inc., kā arī Amazon Services LLC (turpmāk tekstā attiecībā uz abām lietām kopā – “Amazon”) lietā C‑184/21 par to, ka Amazon ir šķietami bez C. Louboutin piekrišanas izmantojusi apzīmējumus, kas ir identiski Eiropas Savienības preču zīmei, kuras īpašnieks viņš ir, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām precēm, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta.

3

Regulas 2017/1001 II nodaļas 2. iedaļā “ES preču zīmes spēks” ietvertā 9. panta “Tiesības, ko piešķir ES preču zīme” 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1.   ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.

2.   Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:

[..].

3.   Atbilstīgi 2. punktam jo īpaši var aizliegt:

[..]

[..]

4

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.) 11. pantā “Tiesiskās aizsardzības līdzekļi” ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpuma darbības. Ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, par nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā ir jāmaksā regulāra kavējuma nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka tiesību subjekti var lūgt izdot rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai, neskarot [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2001/29/EK [(2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.)] 8. panta 3. punktu.”

5

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV 2000, L 178, 1. lpp.) 14. panta “Glabāšana” 1. punktā ir noteikts:

“Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas glabāšanas, dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma ar noteikumu, ka:

vai

6

C. Louboutin ir franču luksusa apavu un rokassomu dizainers, kura pazīstamākās preces ir sieviešu augstpapēžu kurpes. Kopš 1990. gadu vidus viņš savās ražotajās augstpapēžu kurpēs iestrādā sarkanu Pantone toņu paletes kodam Nr. 18‑1663TP atbilstošu ārējo zoli.

7

Šī krāsa, kas uzklāta uz augstpapēžu kurpes zoles, ir reģistrēta kā Beniluksa preču zīme atbilstoši 2005. gada 25. februāra Beniluksa konvencijai par intelektuālo īpašumu (preču zīmes un dizainparaugi), ko Hāgā parakstījusi Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste. Šī pati preču zīme kopš 2016. gada 10. maija ir reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme (turpmāk tekstā – “attiecīgā preču zīme”).

8

Amazon ir interneta veikalu operators, kas piedāvā dažādas preces gan tieši savā vārdā un uz sava rēķina, gan netieši, nodrošinot arī tiešsaistes tirdzniecības vietu trešām personām–pārdevējiem. Preču, ko pārdod šīs trešās personas–pārdevēji šajā tiešsaistes tirdzniecības vietā, nosūtīšanu var uzņemties vai nu pēdējie minētie pārdevēji vai Amazon, kas šīs preces uzglabā savos piegādes centros un nosūta tās pircējiem no savām noliktavām.

9

Šajos interneta veikalos regulāri parādās kurpju ar sarkanu zoli pārdošanas sludinājumi, kas C. Louboutin ieskatā attiecas uz precēm, kuru laišanai apgrozībā viņš nav devis piekrišanu.

10

2019. gada 19. septembrīC. Louboutin, atsaucoties uz ekskluzīvo tiesību, ko piešķir attiecīgā preču zīme, pārkāpumu par šīs preču zīmes pārkāpumu pret Amazon cēla prasību tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas apgabaltiesa, Luksemburga), kas ir iesniedzējtiesa lietā C‑148/21. C. Louboutin lūdz atzīt, ka Amazon ir atbildīga par attiecīgās preču zīmes pārkāpumu un ka tai ir jāpārtrauc šai preču zīmei identisko apzīmējumu izmantošana komercdarbībā visā Eiropas Savienības teritorijā, izņemot Beniluksa teritoriju, neizpildes gadījumā uzliekot naudas sodu, un piespriest tai samaksāt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kurš, kā apgalvots, radies šīs izmantošanas dēļ.

11

C. Louboutin prasība ir pamatota ar Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu. C. Louboutin apgalvo, ka Amazon bez viņa piekrišanas ir izmantojusi apzīmējumu, kurš ir identisks attiecīgajai preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, it īpaši, šīs sabiedrības interneta veikalos izvietojot sludinājumus precēm, kas ietver šo identisko apzīmējumu, kā arī uzglabājot, nosūtot un piegādājot šādas preces. C. Louboutin ieskatā šajā izmantošanā esot vainojama Amazon, ciktāl šī sabiedrība aktīvi piedalījās attiecīgā apzīmējuma izmantošanā un ciktāl sludinājumi saistībā ar pārkāpjošajām precēm ir ietilpuši tās komercpaziņojumā. Tālab Amazon nevar uzskatīt par vienkāršu tīmekļa vietnes nodrošinātāju vai neitrālu starpnieku, jo tā sniedza palīdzību trešajām personām–pārdevējiem, tostarp optimizējot to piedāvājumu noformējumu.

12

Amazon apstrīd, ka tā var tikt vainota attiecīgajai preču zīmei identiska apzīmējuma izmantošanā. Tā atsaucas uz vairākiem Tiesas spriedumiem, kas pasludināti lietās, kurās tiek apsūdzēti tiešsaistes tirdzniecības vietas operatori, piemēram, sabiedrība eBay, lai norādītu, ka šādu tirdzniecības vietas operatoru statusā to arī nevar atzīt par atbildīgu par to, ka trešās personas–pārdevēji, kas lieto operatora tiešsaistes tirdzniecības vietu, izmanto attiecīgajai preču zīmei identisku apzīmējumu. Amazon apgalvo, ka tās interneta veikalos iekļauto tirdzniecības vietu darbības veids būtiski neatšķiras no citu tirdzniecības vietu darbības veida un ka tās logotipa iekļaušana trešo personu–pārdevēju sludinājumos nenozīmē, ka tā šos sludinājumus uzskata par saviem. Turklāt Amazon ieskatā papildpakalpojumi, ko tā piedāvā trešajām personām–pārdevējiem, nevarot attaisnot to, ka to piedāvājumi tiek uzskatīti par daļu no tās komercpaziņojuma. Tas, ka pakalpojumu sniedzējs rada vajadzīgos tehniskos nosacījumus, lai izmantotu aizsargātai preču zīmei identisku apzīmējumu, un saņem atlīdzību par šo pakalpojumu, nenozīmējot, ka šis pakalpojumu sniedzējs pats izmanto attiecīgo apzīmējumu.

13

Iesniedzējtiesas ieskatā lietā C‑148/21 Amazon pārvaldīto interneta veikalu darbības veids izpaužas kā pašas sabiedrības, kā arī trešo personu–pārdevēju, kas darbojas šo interneta veikalu tirdzniecības vietā, izvietoto sludinājumu apkopošana attiecībā uz vienu un to pašu preču kategoriju. Šajā ziņā tas atšķiras no darbības veida, kāds ir citām sabiedrībām, piemēram, eBay vai Rakuten, kuras tikai pārvalda tiešsaistes tirdzniecības vietu un kuras tādējādi publicē tikai trešo personu–pārdevēju sludinājumus un pašas neveic nekādu preču pārdošanas darbību. Amazon tomēr neesot vienīgā, kas ir pieņēmusi šo “hibrīda” uzņēmējdarbības modeli. Tādi operatori kā sabiedrība Cdiscount līdzās savam preču klāstam pieņem arī trešo personu–pārdevēju preces.

14

Tādējādi, ņemot vērā Tiesas judikatūru un it īpaši 2011. gada 12. jūlija spriedumu L’Oréal u.c. (C‑324/09, EU:C:2011:474), jānosaka, vai ar šo Amazon interneta veikalu darbības veidu var izraisīt to, ka šo interneta veikalu operators izmanto attiecīgajai preču zīmei identisku apzīmējumu, jo Amazon komercpaziņojumā ir iekļauti šo apzīmējumu atspoguļojoši trešo personu–pārdevēju sludinājumi.

15

Šī tiesa vēl šaubās, vai attiecībā uz interneta veikalu, kurā iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operatora vairāk vai mazāk aktīvu dalību sludinājumu publicēšanā var būt nozīme sabiedrības uztverei.

16

Visbeidzot – minētajai tiesai ir šaubas, vai šāds operators ir uzskatāms par tādu, kas izmanto aizsargātai preču zīmei identisku apzīmējumu, ja tas uzņemas preču, uz kurām šis apzīmējums ir izvietots, nosūtīšanu. 2020. gada 2. aprīļa spriedumā Coty Germany (C‑567/18, EU:C:2020:267) Tiesa neesot lēmusi par šo jautājumu, jo lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, nosūtīšanu nodrošināja ārējais pakalpojumu sniedzējs.

17

Šādos apstākļos Tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

2019. gada 4. oktobrīC. Louboutin, atsaucoties uz ekskluzīvo tiesību, ko piešķir attiecīgā preču zīme, pārkāpumu cēla prasību tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa, Beļģija), kas ir iesniedzējtiesā lietā C‑184/21, pret Amazon par šīs preču zīmes pārkāpumu, par tās izmantošanas izbeigšanu un par kaitējuma, ko radījusi šī izmantošana, atlīdzināšanu, būtībā izvirzot tos pašus argumentus, kas formulēti pieteikuma, kas iesniegts iesniedzējtiesā lietā C‑148/21, pamatojumā.

19

Savukārt Amazon skatījumā tas, ka, pirmkārt, tiešsaistes tirdzniecības vietās, kas ir iekļautas tās interneta veikalos, tā publicē trešo personu–pārdevēju piedāvājumus attiecībā uz apaviem, ar kuriem, iespējams, ir pārkāptas preču zīmes tiesības, un, otrkārt, tā uzņemas veikt šo apavu nosūtīšanu, neesot attiecīgās preču zīmes izmantošana, ko veic šī sabiedrība.

20

Iesniedzējtiesa lietā C‑184/21 uzskata, ka, lai atrisinātu tajā izskatāmo strīdu, ir jānoskaidro, pirmām kārtām, kādos apstākļos pārkāpjoša apzīmējuma izmantošanā trešās personas–pārdevēja pārdošanas piedāvājumā var tikt vainots interneta veikala, kurā iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operators un, otrām kārtām, vai un kādos apstākļos ir jāņem vērā sabiedrības uztvere saistībā ar šo piedāvājumu, lai secinātu vainojamību šādā izmantošanā, un, trešām kārtām, vai un, vajadzības gadījumā, kādos apstākļos faktu, ka Amazon uzņemšanās nosūtīt preces ar preču zīmei identisku apzīmējumu pati par sevi ir šīs preču zīmes izmantošanas darbība, var attiecināt uz šo sabiedrību atbilstoši Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

21

Šādos apstākļos tribunal de l’entreprise francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Uzņēmumu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

22

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 16. aprīļa lēmumu lietas C‑148/21 un C‑184/21 tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.

23

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesas būtībā vaicā, vai Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka var uzskatīt, ka tāda interneta veikala operators, kurā līdzās paša pārdošanas piedāvājumiem ir iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, pats izmanto apzīmējumu, kurš ir identisks citas personas Eiropas Savienības preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, ja trešās personas–pārdevēji bez minētās preču zīmes īpašnieka piekrišanas piedāvā šādas ar šo apzīmējumu aptvertās preces pārdošanai šajā tirdzniecības vietā. Tās it īpaši šaubās par to, vai šajā ziņā ir nozīme tam, ka šis operators savā vietnē izmanto publicēto piedāvājumu vienveidīgu noformējumu, vienlaicīgi izvietojot sludinājumus saistībā ar precēm, kuras tas pārdod savā vārdā un uz sava rēķina, un sludinājumus, kas attiecas uz trešo personu–pārdevēju minētajā tirdzniecības vietā piedāvātajām precēm, ka tas norāda savu atpazīstamā izplatītāja logotipu visos šajos sludinājumos un ka tas piedāvā trešajām personām–pārdevējiem savu preču tirdzniecībā papildu pakalpojumus, kuros ietilpst atbalsta sniegšana tiem saistībā ar sludinājumu noformēšanu, kā arī šajā pašā tirdzniecības vietā piedāvāto preču uzglabāšana un nosūtīšana. Šajā kontekstā iesniedzējtiesas vēlas arī noskaidrot, vai šajā gadījumā ir jāņem vērā attiecīgās tīmekļa vietnes lietotāju uztvere.

24

Saskaņā ar Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija piešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt visām trešajām personām komercdarbībā izmantot šai preču zīmei identisku apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta.

25

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka jēdziens “izmantot” Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta izpratnē šajā regulā nav definēts.

26

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt trešajai personai bez tā piekrišanas izmantot apzīmējumu, kas ir identisks minētajai preču zīmei, ja šī izmantošana notiek komercdarbībā, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme, un kaitē vai var kaitēt preču zīmes funkcijām, pie kurām ir pieskaitāma ne tikai preču zīmes pamatfunkcija – garantēt patērētājiem preces vai pakalpojuma izcelsmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 3. marts, Daimler, C‑179/15, EU:C:2016:134, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Tiesa ir arī precizējusi, ka saskaņā ar jēdziena “izmantot” ierasto nozīmi tas nozīmē aktīvu rīcību un tiešu vai netiešu spēju kontrolēt darbību, kas uzskatāma par izmantošanu, un norādīja, ka Regulas 2017/1001 9. panta 3. punktā, kurā neizsmeļošā veidā ir uzskaitīti izmantošanas veidi, ko preču zīmes īpašnieks var aizliegt, ir minēta tikai trešās personas aktīva rīcība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 37. punkts un tajā minētā judikatūra) un tostarp 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir minēta pārkāpjošo preču piedāvāšana, laišana tirgū vai uzglabāšana minētajos nolūkos.

28

Šajā kontekstā Tiesa atgādināja, ka Regulas 2017/1001 9. panta mērķis ir sniegt Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam tiesisku instrumentu, kas tam ļauj aizliegt un tādējādi likt pārtraukt jebkādu šīs preču zīmes izmantošanu, ko trešā persona veic bez viņa piekrišanas. Tomēr tikai trešā persona, kura spēj tieši vai netieši kontrolēt darbību, kas uzskatāma par izmantošanu, ir faktiski spējīga šo izmantošanu izbeigt un tādējādi – ievērot minēto aizliegumu (spriedums, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Turklāt Tiesa ir atkārtoti nospriedusi, ka trešā persona izmanto preču zīmes īpašnieka preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta izpratnē, ja šī trešā persona izmanto apzīmējumu vismaz savā komercpaziņojumā. Tādējādi persona var ļaut saviem klientiem izmantot preču zīmēm identiskus vai līdzīgus apzīmējumus, pati šos apzīmējumus neizmantodama (spriedums, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Tādējādi Tiesa attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietas operatoru ir uzskatījusi, ka preču zīmēm identisku vai līdzīgu apzīmējumu izmantošanu pārdošanas piedāvājumos, kas izvietoti šajā tirdzniecības vietā, veic tikai šī operatora klienti–pārdevēji, nevis šis operators, jo operators šo apzīmējumu savā komercpaziņojumā neizmanto (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 102. un 103. punkts, kā arī 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 40. punkts).

31

Proti, tas vien, ka tiek radīti vajadzīgie tehniskie apstākļi, lai izmantotu apzīmējumu, un tiek saņemta atlīdzība par šo pakalpojumu, nenozīmē, ka operators sniedz šo pakalpojumu, pats izmantodams šo apzīmējumu, pat ja tas ir viņa paša ekonomiskajās interesēs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

No šī paša skatpunkta Tiesa 2020. gada 2. aprīļa sprieduma Coty Germany (C‑567/18, EU:C:2020:267) 45. un 53. punktā būtībā nosprieda, ka tad, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas operators piedāvā uzglabāšanas pakalpojumus trešajām personām–pārdevējiem, kas darbojas šajā tirdzniecības vietā, tādējādi, ka tas uzglabā šo trešo personu–pārdevēju preces, ar kurām tiek pārkāptas preču zīmes tiesības, tomēr nezinot par attiecīgo preču pārkāpjošo raksturu un nepastāvot mērķim pašam piedāvāt preces, ko tas uzglabā, vai laist tās tirgū, apzīmējumus, kas izvietoti uz uzglabātajām precēm, izmanto nevis operators, bet gan šīs trešās personas.

33

Tomēr ir jāuzsver, ka, lai gan lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, runa bija par šī paša interneta veikala, kurā bija iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operatoru, proti, Amazon, šajā lietā iesniedzējtiesa, kas vienīgā bija kompetenta veikt nepieciešamos faktu konstatējumus, bija skaidri norādījusi, ka šis operators nezināja, ka attiecīgās preces pārkāpj preču zīmes tiesības, ka tas pats nav piedāvājis attiecīgās preces pārdošanai un nav laidis tās tirgū un ka tam arī nebija nodoma pašam to darīt. Šī tiesa arī norādīja, ka šo preču nosūtīšanu veica ārēji pakalpojumu sniedzēji (skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 9., 30. un 47. punkts).

34

Jāpiebilst, ka ne minētajā lietā, ne lietā, kurā pasludināts 2011. gada 12. jūlija spriedums L’Oréal u.c. (C‑324/09, EU:C:2011:474), uz kuru atsaucas Amazon un kura ir minēta šī sprieduma 30. punktā, Tiesa nepārbaudīja, kāda ietekme ir faktam, ka attiecīgajā interneta veikalā līdzās tiešsaistes tirdzniecības vietai tiek iekļauti paša interneta veikala operatora pārdošanas piedāvājumi.

35

Šajās lietās iesniedzējtiesas jautā tieši par šo ietekmi un nozīmi, kāda šādā kontekstā ir jāpiešķir attiecīgās vietnes lietotāju uztverei, kā arī citiem apstākļiem, piemēram, tam, ka operators savā tīmekļa vietnē izmanto publicēto pārdošanas piedāvājumu vienveidīgu noformējumu, vienlaicīgi izvietojot savus un trešo personu–pārdevēju sludinājumus un norādot savu atpazīstamā izplatītāja logotipu visos šajos sludinājumos, kā arī fakts, ka tas šīm trešajām personām–pārdevējiem savu preču tirdzniecībā piedāvā tādus papildu pakalpojumus kā atbalsta sniegšana saistībā ar to sludinājumu noformēšanu un to preču uzglabāšana un nosūtīšana.

36

Šajā kontekstā iesniedzējtiesas it īpaši šaubās par to, vai šādos apstākļos var uzskatīt, ka ne tikai trešā persona–pārdevējs, bet arī interneta veikala, kurā iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operators attiecīgajā gadījumā savā komercpaziņojumā izmanto apzīmējumu, kas ir identisks citas personas preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, un tādējādi to varētu uzskatīt par atbildīgu par šīs preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja šī trešā persona–pārdevējs piedāvā ar šo apzīmējumu aptvertās preces pārdošanai šajā tirdzniecības vietā.

37

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka šis jautājums rodas neatkarīgi no tā, vai šāda operatora loma, ja tas ir ļāvis citam saimnieciskās darbības subjektam izmantot preču zīmi, vajadzības gadījumā var tikt izvērtēta no citu tiesību normu, piemēram, Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkta vai Direktīvas 2004/48 11. panta pirmā teikuma skatpunkta (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, Coty Germany, C‑567/18, EU:C:2020:267, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Lai gan visbeidzot iesniedzējtiesām ir jāizvērtē, vai katrā no pamatlietām Amazon kā tāda interneta veikala operators, kurā iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, izmanto apzīmējumu, kas ir identisks attiecīgajai preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, Tiesa tomēr var sniegt šīm tiesām Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tām šajā ziņā varētu būt noderīgi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Berlin Chemie A. Menarini, C‑333/20, EU:C:2022:291, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Šajā ziņā saistībā ar uzņēmuma “komercpaziņojumu” šī sprieduma 29. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē, ir jānorāda – kā to atzinis ģenerāladvokāts secinājumu 55. un 56. punktā –, ka ar to parasti tiek apzīmēts jebkāda veida paziņojums trešajām personām, kura mērķis ir veicināt tā darbību, reklamēt tā preces vai pakalpojumus vai norādīt uz šādas darbības veikšanu. Tādējādi apzīmējuma izmantošana šāda uzņēmuma komercpaziņojumā nozīmē, ka no trešo personu viedokļa šis apzīmējums var šķist kā šī paziņojuma neatņemama sastāvdaļa un līdz ar to kā ietilpstošs šī uzņēmuma darbībā.

40

Šajā kontekstā jāatgādina, ka Tiesa jau ir konstatējusi, ka situācija, kad pakalpojumu sniedzējs izmanto apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs citas personas preču zīmei, lai reklamētu preces, kuras kāds no tā klientiem pārdod ar šī pakalpojuma palīdzību, šis pakalpojumu sniedzējs izmanto šo apzīmējumu, ja tas tiek izmantots veidā, kas rada saikni starp minēto apzīmējumu un minētā pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem (spriedumi, 2011. gada 12. jūlijā, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 92. punkts, kā arī 2011. gada 15. decembris, Frisdranken Industrie Winters, C‑119/10, EU:C:2011:837, 32. punkts).

41

Tādējādi Tiesa ir uzskatījusi, ka šāds pakalpojumu sniedzējs pats neizmanto apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs citas personas preču zīmei, ja tā sniegtais pakalpojums pēc savas būtības nav salīdzināms ar pakalpojumu, kura mērķis ir reklamēt ar šo apzīmējumu aptverto preču tirdzniecību, un tas neietver saiknes radīšanu starp šo pakalpojumu un minēto apzīmējumu, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs nenokļūst patērētāja redzeslokā, kas izslēdz jebkādu asociāciju starp tā pakalpojumiem un attiecīgo apzīmējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 15. decembris, Frisdranken Industrie Winters, C‑119/10, EU:C:2011:837, 33. punkts).

42

Savukārt Tiesa ir nospriedusi, ka šāda saikne pastāv tad, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas operators, izmantojot atsauces pakalpojumu internetā un citas personas preču zīmei identisku atslēgvārdu, reklamē šīs preču zīmes preces, ko tā klienti pārdod savā tiešsaistes tirdzniecības vietā. Proti, šāda reklāma interneta lietotājiem, kas veic meklējumu, izmantojot šo atslēgvārdu, rada acīmredzamu asociāciju starp šīm ar preču zīmi aptvertajām precēm un iespēju tās iegādāties, izmantojot minēto tirdzniecības vietu. Šī iemesla dēļ šīs preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šim operatoram šādu izmantošanu, ja šī reklāma aizskar preču zīmes tiesības tādēļ, ka tā neļauj vai tikai ar lielām grūtībām ļauj samērā informētam un uzmanīgam interneta lietotājam noskaidrot, vai minēto preču izcelsme ir no minētās preču zīmes īpašnieka vai ar to ekonomiski saistīta uzņēmuma vai – gluži pretēji – no trešās personas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 93. un 97. punkts).

43

No šīs judikatūras izriet, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 58., 59. un 72. punktā, ka, lai noteiktu, vai interneta veikala, kurā ir iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operators pats izmanto citas personas preču zīmei identisku apzīmējumu, kas ir ievietots sludinājumos par trešo personu–pārdevēju piedāvātajām precēm šajā tirdzniecības vietā, ir jāizvērtē, vai samērā informēts un uzmanīgs šīs vietnes lietotājs saskata saikni starp šī operatora sniegtajiem pakalpojumiem un attiecīgo apzīmējumu.

44

Šādas analīzes nozīmi nekādi neliek apšaubīt arguments, kuru Amazon un Eiropas Komisija ir izvirzījušas savos rakstveida apsvērumos un saskaņā ar kuru līdzšinējā Tiesas judikatūrā neesot ņemta vērā lietotāju uztvere.

45

Ir taisnība, ka 2011. gada 12. jūlija sprieduma L’Oréal u.c. (C‑324/09, EU:C:2011:474), kura saturs ir atgādināts šī sprieduma 30. punktā, 102. un 103. punktā Tiesa nav skaidri minējusi tiešsaistes tirdzniecības vietas lietotāja – attiecīgā komercpaziņojuma adresāta – uztveri.

46

Tomēr tas nenozīmē, ka Tiesa būtu noliegusi, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas lietotāju uztvere tiktu ņemta vērā kā būtisks elements, lai noteiktu, vai attiecīgais apzīmējums tiek izmantots šīs tirdzniecības vietas operatora komercpaziņojumā.

47

Proti, lietā, kurā tika taisīts minētais spriedums, attiecīgajā tīmekļa vietnē bija tikai tiešsaistes tirdzniecības vieta un tajā nebija iekļauti arī šīs vietnes operatora pārdošanas piedāvājumi.

48

Tādējādi, lai noteiktu, vai sludinājums, kas ir publicēts interneta veikalā, kurā iekļauta trešās personas–pārdevēja, kas darbojas šajā veikalā, tiešsaistes tirdzniecības vieta, izmantojot citas personas preču zīmei identisku apzīmējumu, var tikt uzskatīts par minētās tīmekļa vietnes operatora komercpaziņojuma neatņemamu sastāvdaļu, ir jāpārbauda, vai šis sludinājums var radīt saikni starp šī operatora piedāvātajiem pakalpojumiem un attiecīgo apzīmējumu, pamatojoties uz to, ka samērā informēts un uzmanīgs lietotājs varētu domāt, ka minētais operators ir tas, kurš savā vārdā un uz sava rēķina pārdod preci, attiecībā uz ko ir izmantots attiecīgais apzīmējums.

49

Veicot šo lietas apstākļu visaptverošu vērtējumu, īpaša nozīme ir it īpaši sludinājumu noformējumam attiecīgajā tīmekļa vietnē gan individuāli, gan kopumā, kā arī operatora sniegto pakalpojumu veidam un apjomam.

50

Saistībā, pirmkārt, ar šo sludinājumu noformējumu ir jāatgādina, ka nepieciešamība sludinājumus internetā parādīt pārskatāmi ir uzsvērta Savienības tiesiskajā regulējumā par elektronisko tirdzniecību (spriedums, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 95. punkts). Sludinājumi, kas tiek izvietoti interneta veikalā, kurā iekļauta tiešsaistes pārdošanas vieta, tālab ir jānoformē tādā veidā, kas ļauj samērā informētam un uzmanīgam lietotājam viegli nošķirt piedāvājumus, kurus piedāvā, pirmām kārtām, šīs vietnes operators un, otrām kārtām, trešās personas–pārdevēji, kas darbojas tajā iekļautajā tiešsaistes tirdzniecības vietā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 94. punkts).

51

Apstāklis, ka interneta veikala, kurā ir iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, operators izmanto savā vietnē publicēto piedāvājumu vienveidīgu noformējumu, vienlaicīgi izvietojot savus sludinājumus un trešo personu–pārdevēju sludinājumus un norādot savu atpazīstamā izplatītāja logotipu gan savā tīmekļa vietnē, gan visos šajos sludinājumos, ieskaitot tos, kas attiecas uz trešo personu–pārdevēju piedāvātajām precēm, var padarīt grūtu šādu skaidru nošķiršanu un var radīt samērā informētam un uzmanīgam lietotājam iespaidu, ka minētais operators ir tas, kurš savā vārdā un uz sava rēķina pārdod arī šo trešo personu–pārdevēju pārdošanai piedāvātās preces. Tādējādi, ja šīs preces ir ar apzīmējumu, kas ir identisks citas personas preču zīmei, šāds vienveidīgs noformējums no šo lietotāju skatupunkta var radīt saikni starp šo apzīmējumu un šī paša operatora sniegtajiem pakalpojumiem.

52

It īpaši, ja interneta veikala operators apvieno dažādus paša un trešās personas piedāvājumus bez izcelsmes nošķiršanas, norādot “vispārdotākās preces”, “visbiežāk meklētās preces” vai “visbiežāk dāvinātās preces”, lai tostarp reklamētu dažus no šiem piedāvājumiem, šāds noformējums samērā informētam un uzmanīgam lietotājam var pastiprināt iespaidu, ka šādi reklamētās preces šis operators pārdod savā vārdā un uz sava rēķina.

53

Otrkārt, interneta veikala, kurā iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta trešajām personām–pārdevējiem, kas šajā tirdzniecības vietā piedāvā ar attiecīgo apzīmējumu aptvertās preces, tādu operatora sniegto pakalpojumu veids un apjoms kā, piemēram, pakalpojumi, kas ietver lietotāju jautājumu par šīm precēm vai minēto preču uzglabāšanu, nosūtīšanu un atpakaļnosūtīšanas pārvaldīšanas risināšanu, arī samērā informētam un uzmanīgam lietotājam var radīt iespaidu, ka šīs pašas preces minētais operators pārdod savā vārdā un uz sava rēķina un tādējādi no šo lietotāju skatpunkta radīt saikni starp tā pakalpojumiem un apzīmējumiem, kas izvietoti uz šīm precēm un šo trešo personu–pārdevēju sludinājumos.

54

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka var uzskatīt, ka tāda interneta veikala operators, kurā līdzās paša pārdošanas piedāvājumiem ir iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, pats izmanto apzīmējumu, kurš ir identisks citas personas Eiropas Savienības preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, ja trešās personas–pārdevēji bez minētās preču zīmes īpašnieka piekrišanas piedāvā ar šo apzīmējumu aptvertās preces pārdošanai šajā tirdzniecības vietā, ja samērā informēts un uzmanīgs šīs vietnes lietotājs saskata saikni starp šī operatora pakalpojumiem un attiecīgo apzīmējumu, kas tā ir it īpaši tad, ja, ņemot vērā visus attiecīgo situāciju raksturojošos elementus, šādam lietotājam varētu rasties iespaids, ka minētais operators ir tas, kurš savā vārdā un uz sava rēķina pats pārdod ar minēto apzīmējumu aptvertās preces. Šajā ziņā ir nozīme tam, ka šis operators savā vietnē izmanto publicēto piedāvājumu vienveidīgu noformējumu, vienlaicīgi izvietojot sludinājumus saistībā ar precēm, kuras tas pārdod savā vārdā un uz sava rēķina, un sludinājumus, kas attiecas uz trešo personu–pārdevēju minētajā tirdzniecības vietā piedāvātajām precēm, ka tas norāda savu atpazīstamā izplatītāja logotipu visos šajos sludinājumos un ka tas piedāvā trešajām personām–pārdevējiem ar attiecīgo apzīmējumu aptverto preču tirdzniecībā papildu pakalpojumus, kuri tostarp ietver šo preču uzglabāšanu un nosūtīšanu.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

var uzskatīt, ka tāda interneta veikala operators, kurā līdzās paša pārdošanas piedāvājumiem ir iekļauta tiešsaistes tirdzniecības vieta, pats izmanto apzīmējumu, kurš ir identisks citas personas Eiropas Savienības preču zīmei, attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, ja trešās personas–pārdevēji bez minētās preču zīmes īpašnieka piekrišanas piedāvā ar šo apzīmējumu aptvertās preces pārdošanai šajā tirdzniecības vietā, ja samērā informēts un uzmanīgs šīs vietnes lietotājs saskata saikni starp šī operatora pakalpojumiem un attiecīgo apzīmējumu, kas tā ir it īpaši tad, ja, ņemot vērā visus attiecīgo situāciju raksturojošos elementus, šādam lietotājam varētu rasties iespaids, ka minētais operators ir tas, kurš savā vārdā un uz sava rēķina pats pārdod ar minēto apzīmējumu aptvertās preces. Šajā ziņā ir nozīme tam, ka šis operators savā vietnē izmanto publicēto piedāvājumu vienveidīgu noformējumu, vienlaicīgi izvietojot sludinājumus saistībā ar precēm, kuras tas pārdod savā vārdā un uz sava rēķina, un sludinājumus, kas attiecas uz trešo personu–pārdevēju minētajā tirdzniecības vietā piedāvātajām precēm, ka tas norāda savu atpazīstamā izplatītāja logotipu visos šajos sludinājumos un ka tas piedāvā trešajām personām–pārdevējiem ar attiecīgo apzīmējumu aptverto preču tirdzniecībā papildu pakalpojumus, kuri tostarp ietver šo preču uzglabāšanu un nosūtīšanu.