12

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/212 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255 (OV 2020, L 43 I, 6. lpp.) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/211 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 (OV 2020, L 43 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējie akti”), prasītāja vārds un uzvārds tika iekļauts Lēmuma 2013/255 I pielikumā un Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā ietverto to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstu, uz kuriem attiecas ierobežojošie pasākumi (turpmāk tekstā kopā – “aplūkojamie saraksti”), A tabulas 289. rindā, proti, ar šādu pamatojumu:

“Viens no vadošajiem uzņēmējiem, kas darbojas Sīrijā ar darījumu interesēm tūrisma, telekomunikāciju un nekustamā īpašuma jomā. Būdams ģenerālmenedžeris režīma atbalstītajā [Telsa Group LLC], kā arī Castro LLC un pateicoties citām savām darījumu interesēm, Mahir Burhan Eddine Al‑Imam gūst labumu no režīma un atbalsta tā finansēšanas un lobēšanas politiku, kā arī tā būvniecības politiku.”

[..]

21

2020. gada 28. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/719, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2020, L 168, 66. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/716, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2020, L 168, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “akti par atstāšanu sarakstos”). Saskaņā ar aktiem par atstāšanu sarakstos Lēmuma 2013/255 piemērošana tika pagarināta līdz 2021. gada 1. jūnijam. Prasītāja vārds un uzvārds tika atstāts aplūkojamo sarakstu A tabulas 289. rindā ar pamatojumu, kas identisks sākotnējos aktos norādītajam.

[..]

24

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 18. aprīlī, prasītājs cēla šo prasību atcelt Lēmumu 2013/255, Regulu Nr. 36/2012 un sākotnējos aktus, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu.

25

Tajā pašā dienā prasītājs iesniedza lūgumu lemt par šīs lietas izskatīšanu prioritārā kārtā atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 67. panta 2. punktam, bet Vispārējā tiesa ar ceturtās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 4. jūnija lēmumu to noraidīja.

26

2020. gada 23. aprīlī prasītājs iesniedza pieteikumu par anonimitātes piemērošanu atbilstoši Reglamenta 66. pantam, bet tas ar Vispārējās tiesas 2020. gada 15. jūnija lēmumu tika noraidīts, jo attiecīgā informācija, tajā skaitā ziņas par identitāti, jau bija iekļauta apstrīdētajos lēmumos, kuri savukārt ir publicēti Oficiālajā Vēstnesī, un tātad jau bija publiski pieejama. Lai gan tika nolemts pieteikumu par anonimitātes piemērošanu noraidīt, lūgums neizpaust komerciālu informāciju un trešo personu datus tika apmierināts.

27

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 24. jūlijā, prasītājs, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, grozīja prasības pieteikumu, ceļot arī atcelšanas prasību par aktiem par atstāšanu sarakstā, ciktāl tie attiecas uz viņu.

28

2020. gada 27. jūlijā Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts Padomes atbildes raksts.

29

2020. gada 10. septembrī Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti Padomes apsvērumi par grozīto prasības pieteikumu.

30

Replika un atbilde uz repliku tika iesniegtas attiecīgi 2020. gada 14. septembrī un 26. oktobrī.

31

Tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta 2020. gada 26. oktobrī.

32

Saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kas paredzēti Vispārējās tiesas Reglamenta 89. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Vispārējā tiesa 2021. gada 10. martā lūdza lietas dalībniekus atbildēt uz virkni jautājumu. Lietas dalībnieki šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.

33

Tā kā līdz paredzētajam termiņam lietas dalībnieki nebija lūguši noturēt tiesas sēdi, Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) 2021. gada 26. maijā pēc tiesneša referenta priekšlikuma nolēma pieņemt nolēmumu bez tiesvedības mutvārdu daļas.

34

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

35

Attiecībā uz prasītāja izvirzītajiem trim prasījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu viņa replikā ir precizēts, ka prasītā atlīdzinājuma apmēra aprēķināšanā izmantojamais laikposms beidzoties Vispārējas tiesas sprieduma pasludināšanas dienā.

36

Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

84

Pirmkārt, attiecībā uz sākotnējiem aktiem prasītājs būtībā apgalvo, ka termiņš, kurā iesniedzams lūgums par pārskatīšanu un apsvērumi, bija pārāk īss, un tādējādi neesot bijis iespējams viņu lietderīgi un iedarbīgi uzklausīt. Šā termiņa ritējums esot sācies līdz ar iepriekš 13. punktā minētā paziņojuma publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2020. gada 18. februārī, un beidzies šajā paziņojumā minētā lūguma vajadzībām norādītajā datumā, proti, 2020. gada 1. martā.

85

Turklāt prasītājs uzskata, ka nepastāv līdzsvars starp viņam noteikto termiņu, kurā iesniedzams lūgums par pārskatīšanu un apsvērumi, un laikposmu minētā lūguma un apsvērumu izskatīšanai Padomē. Šis laikposms esot sācies minētā termiņa beigu datumā, proti, 2020. gada 1. martā, un beidzies Lēmuma 2013/255 pēdējā pagarinājuma – ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/806 (2019. gada 17. maijs) (OV 2019, L 132, 36. lpp.) – darbības beigu datumā, proti, 2020. gada 1. jūnijā.

86

Otrkārt, attiecībā uz aktiem par atstāšanu sarakstā, prasītājs būtībā apgalvo, ka tas, ka attiecīgā gadījumā viņa iesniegtie apsvērumi atbilstoši 2020. gada 29. maijāOficiālajā Vēstnesī publicētajam paziņojumam tiktu izskatīti nevis uzreiz, bet gan veicot aplūkojamo sarakstu nākamo ikgadējo pārskatīšanu, ir pretrunā tiesībām tikt uzklausītam.

87

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Padomes lēmums aplūkojamos sarakstus pārskatīt vienreiz gadā nav saderīgs nedz ar Lēmumu 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, nedz ar Regulu Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828. Prasītājs apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 32. panta 4. punktu Padomei ir pienākums aplūkojamos sarakstus pārskatīt regulāri, proti, vismaz vienreiz gadā. Tātad ikgadējā pārskatīšana esot tikai viena daļa no šajos tiesību aktos paredzētā pārskatīšanas pienākuma.

88

Padome prasītāja argumentiem nepiekrīt.

89

Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai prasītāja tiesības tikt uzklausītam nav ievērotas tādēļ, ka termiņš lūguma par pārskatīšanu iesniegšanai esot bijis pārāk īss, ir jānorāda, ka šis termiņš – un tiktāl lietas dalībnieki ir vienisprātis – ilga astoņas darbdienas: no iepriekš 13. punktā minētā paziņojuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2020. gada 18. februāra, līdz šajā paziņojumā norādītajam pieteikuma iesniegšanas termiņam, proti, 2020. gada 1. martam.

90

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 36/2012 32. panta 3. punktu, “ja tiek iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un par to informē attiecīgo personu, vienību vai struktūru”. Šā panta 4. punktā ir noteikts, ka “regulas II un II a pielikumā iekļautos sarakstus pārskata regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos”. No tā izriet, ka Regulā Nr. 36/2012 nav paredzēts ierobežots termiņš, kurā būtu jāiesniedz lūgums par pārskatīšanu vai apsvērumi.

91

Tātad nebija nekādu šķēršļu, kas prasītāju kavētu jebkurā brīdī iesniegt lūgumu par pārskatīšanu vai apsvērumus atbilstoši Regulas Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828, 32. panta 3. punktam. Šajā ziņā Padome ir norādījusi, ka tā uz šādiem apsvērumiem atbild uzreiz, negaidot ikgadējās pārskatīšanas termiņu.

92

Turklāt jāatgādina, ka pienākums ievērot saprātīgu termiņu administratīvajā procesā ir Savienības tiesību vispārējais princips, kura ievērošanu nodrošina Savienības tiesas un kurš kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa turklāt ir pārņemts Hartas 41. panta 1. punktā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 11. aprīlis, Angeletti/Komisija, T‑394/03, EU:T:2006:111, 162. punkts, un 2012. gada 6. decembris, Füller‑Tomlinson/Parlaments, T‑390/10 P, EU:T:2012:652, 115. punkts). No judikatūras arī izriet, ka, tad, ja procesa ilgums nav noteikts Savienības tiesību normā, termiņa “saprātīgums” ir jāvērtē, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus, tostarp ieinteresēto personu ieinteresētību lietas iznākumā, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 28. februāris, Arango Jaramillo u.c./EIB, pārskatīšana, C‑334/12 RX‑II, EU:C:2013:134, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

93

Šajā ziņā, pirmkārt, Padome norāda, ka tai bija nepieciešams trīs mēnešu termiņš, proti, no 2020. gada 1. marta līdz Lēmuma 2013/255 darbības pēdējā pagarinājuma ar Lēmumu 2019/806 beigu termiņam, proti, līdz 2020. gada 1. jūnijam, lai veiktu ikgadējo pārskatīšanu. Padome uzskata, ka šāda pārskatīšana ietver izvērtējumu par aptuveni 350 personu un organizāciju (vienību), kuru vārdi iekļauti aplūkojamajos sarakstos, individuālajiem apstākļiem. Otrkārt, Padome apgalvo, ka tā atbild uz tai iesniegtajiem apsvērumiem un dod iespēju sniegt jaunus paskaidrojumus, un līdz ar to šo trīs mēnešu laikā starp Padomi un apsvērumus sniedzošajām personām vai attiecīgi organizācijām notiekot uz sacīkstes principu balstīta argumentu apmaiņa.

94

Jākonstatē, ka trīs mēnešu termiņš aptuveni 350 personu un organizāciju individuālo apstākļu pārbaudei tik tiešām ir salīdzinoši īss. Šādos apstākļos par tiesiski pamatotu ir uzskatāms tas, ja Padome nosaka pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanas termiņu, lai nodrošinātu, ka attiecīgo personu un organizāciju iesniegtie apsvērumi un pierādījumi tiek saņemti pirms pārskatīšanas stadijas beigām un laikus, lai tā varētu tos pārbaudīt ar nepieciešamo rūpību. Divpadsmit dienu termiņš, kas izriet no galīgā datuma noteikšanas šajā lietā gan bija īss, jo šajā laikposmā prasītājam bija jānoskaidro paziņojuma par iekļaušanu sarakstā un tā pamatojuma saturs, jāformulē apsvērumi, kuriem var tikt pievienoti pierādījumi. Tomēr, pirmkārt, iesniedzot lūgumu par pārskatīšanu, nav nepieciešams ievērot nekādas formas prasības. Tāpat – pretēji prasītāja apgalvotajam – šāda pieteikuma iesniegšanai nav nepieciešams, ka pārstāvību nodrošina advokāts. Otrkārt, līdz ar pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanu tiek sākts dialogs starp Padomi un attiecīgo personu vai organizāciju, kas nav ierobežots nedz laika ziņā, nedz savstarpējo vēstuļu skaita ziņā. No tā izriet, ka nekas neliedz noteiktajā termiņā iesniegt lūgumu par pārskatīšanu tikai kopsavilkuma veidā un pēc tam to papildināt ar papildu apsvērumiem vai pierādījumiem, ja tādi būtu, vēlākā dialogā ar Padomi, kurā tiktu ievērots sacīkstes princips. Tādēļ Padomes noteiktais 12 dienu termiņš lūguma par pārskatīšanu iesniegšanai, kas norādīts 13. punktā minētajā, 2020. gada 18. februārī Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, pats par sevi vēl nedod iespēju izdarīt pieņēmumu, ka nebūtu ievērotas prasītāja tiesības tikt uzklausītam.

95

Katrā ziņā, kā jau konstatēts 91. punktā un kā to atzīst Padome, nebija nekādu šķēršļu, kas kavētu prasītāju iesniegt šādu pieteikumu vai apsvērumus atbilstoši Regulas Nr. 36/2012 32. panta 3. punktam jebkurā laikā pat pēc šā beigu datuma. Līdz ar to 13. punktā minētajā, 2020. gada 18. februārī Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā Padomes noteiktais beigu datums var būt tikai indikatīvs. Šāda norāde ir lietderīga, jo ar tās palīdzību attiecīgās personas un organizācijas var iesniegt pārskatīšanas pieteikumu pirms pārskatīšanas stadijas – kas ir Padomes iekšēja procedūra, kura šīm personām un organizācijām nevar būt zināma, – beigām, pirms Padome pieņem jaunus tiesību aktus.

96

Otrkārt, attiecībā uz prasītāja apgalvojumiem, ka jebkuri iesniegti apsvērumi netiek izvērtēti uzreiz un ka Padome nolemj aplūkojamos sarakstus izskatīt tikai vienreiz gadā, vispirms ir jāatgādina, ka prasītājs, kā jau izklāstīts 91. un 95. punktā, jebkurā brīdī var iesniegt apsvērumus, uz kuriem Padome atbildēs, negaidot ikgadējās pārskatīšanas termiņa iestāšanos.

97

Turklāt jākonstatē, ka saskaņā ar 34. pantu Lēmumā 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, šis lēmums tiek pastāvīgi pārskatīts un attiecīgā gadījumā pagarināts vai grozīts, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti. Kā pamatoti uzsver Padome, to pierāda tas, ka sākotnējie akti tika pieņemti nevis pēc ikgadējās pārskatīšanas, kas veikta atbilstoši 32. panta 4. punktam Regulā Nr. 36/2012, kas grozīta ar Lēmumu 2015/1828, bet gan 2020. gada februārī.

98

Līdz ar to ir jānoraida prasītāja iebildumi pret sākotnējo aktu pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa īsumu un to, ka Padome nav uzreiz pārbaudījusi prasītāja iesniegtos apsvērumus, jo tā sarakstus pārskatot tikai vienreiz gadā.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: