–

MF un PF vārdā – D. F. Conway, solicitor, E. Sweetman, BL, un D. Conlan Smyth, SC,

–

Sea Fisheries Protection Authority (SFPA) vārdā – M. Boohig, advocate, D. McCarthy, BL, un T. F. Creed, SC,

–

Minister for Agriculture, Food and the Marine vārdā – M. Browne, J. Quaney un A. Joyce, pārstāvji, kā arī P. McGarry un D. Lehane, SC,

–

Eiropas Komisijas vārdā – F. Moro un K. Walkerová, kā arī A. Dawes, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 34. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV 2009, L 343, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 (2015. gada 20. maijs) (OV 2015, L 133, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1224/2009”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp PF un MF, no vienas puses, un Minister for Agriculture, Food and the Marine (Lauksaimniecības, pārtikas un jūras lietu ministrs, Īrija; turpmāk tekstā – “ministrs”), kā arī Sea Fisheries Protection Authority (SFPA) (Jūras zvejniecības aizsardzības iestāde, Īrija), no otras puses, par ministra lēmumu liegt Norvēģijas omāru (nephrops norvegicus) zveju vietā, kuru sauc par funkcionālo teritoriju Nr. 16 (turpmāk tekstā – “FT16”), kas atrodas Porkupīnas [Porcupine] sēklī Īrijas rietumu krastā.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV 2013, L 354, 22. lpp.), 2. panta 1. punkts, kurā ir noteikti kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk tekstā – “KZP”) mērķi, ir formulēts šādi:

“KZP garantē to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.”

4

Regulas Nr. 1224/2009 5. panta “Vispārīgi principi” 5. punktā ir noteikts:

“Katrā dalībvalstī ir viena iestāde, kas koordinē visu valsts kontroles iestāžu kontroles darbības. Tā ir atbildīga arī par to, lai tiktu koordinēta ar zvejas darbībām saistītas informācijas vākšana, apstrāde un apstiprināšana, par ziņošanu un informācijas piegādes nodrošināšanu Komisijai, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 [..], citām dalībvalstīm un par sadarbību ar tām, un, attiecīgā gadījumā, trešām valstīm un par sadarbību ar tām.”

5

Regulas Nr. 1224/2009 9. panta “Kuģu satelītnovērošanas sistēma” 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma, lai efektīvi uzraudzītu ar to karogu kuģojošu zvejas kuģu zvejas darbības visur, kur šie kuģi atrodas, un zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos.”

6

Šīs regulas 14. panta “Zvejas žurnāla aizpildīšana un iesniegšana” 1., 2. un 9. punktā ir noteikts:

“1.   Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģu lielākais kopējais garums ir 10 metru vai vairāk, savā zvejas žurnālā reģistrē darbības un jo īpaši ieraksta visus nozvejotos un uz kuģa paturētos katras sugas īpatņu daudzumus, ja tie pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalentu. 50 kg slieksni piemēro, tiklīdz sugas nozveja pārsniedz 50 kg.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā zvejas žurnālā jo īpaši ietver šādu informāciju:

[..]

9.   Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.”

7

Minētās regulas 15. panta “Zvejas žurnāla elektroniska aizpildīšana un nosūtīšana” 1. un 2. punktā ir norādīts:

“1.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģa lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, elektroniski reģistrē 14. pantā minēto informāciju un vismaz reizi dienā elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģu lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, 14. pantā minēto informāciju nosūta pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma un jebkurā gadījumā pārsūta attiecīgos zvejas žurnāla datus pēc pēdējo zvejas darbu pabeigšanas un pirms iebraukšanas ostā.”

8

Regulas Nr. 1224/2009 33. panta “Reģistrācija attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Katra karoga dalībvalsts visus attiecīgos, jo īpaši 14., 21., 23., 28. un 62. pantā minētos datus par zvejas iespējām, kuri minēti šajā nodaļā, reģistrē gan izkrāvumu, gan, attiecīgā gadījumā, zvejas piepūles izteiksmē un glabā minēto datu oriģinālus trīs gadus vai ilgāk atbilstīgi valsts noteikumiem.

2.   Neskarot īpašus Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus, katru mēnesi līdz 15. datumam katra karoga dalībvalsts datorizēti paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai apkopotus datus:

[..].”

9

Šīs regulas 34. pantā “Dati par zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu” ir paredzēts:

“Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja konstatē, ka:

[..].

Šādā gadījumā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai sīkāku informāciju, nekā paredzēts 33. pantā, kā arī sniedz to biežāk.”

10

Minētās regulas 35. panta “Zvejas aizliegumu noteikšana, ko veic dalībvalstis” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Katra dalībvalsts nosaka dienu, no kuras:

[..].

2.   No 1. punktā minētās dienas attiecīgā dalībvalsts aizliedz visiem attiecīgās zvejniecības zvejas kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, vai to daļai zvejot no krājuma vai krājumu grupas, kuru kvota ir izsmelta, vai pārvadāt uz kuģa attiecīgo zvejas rīku ģeogrāfiskajā apgabalā, kur sasniegta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, un jo īpaši paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot un izkraut zivis, kas iegūtas pēc minētās dienas, un pieņem lēmumu par dienu, līdz kurai atļauts pārkraut citā kuģī, pārvietot un izkraut nozvejas vai iesniegt par tām galīgās deklarācijas.

[..]”

11

Šīs pašas regulas 109. pantā “Datu analīzes vispārīgi principi” ir norādīts:

“1.   Dalībvalstis izveido datorizētu datubāzi tādu datu apstiprināšanai, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, un ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim izveido apstiprināšanas sistēmu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi dati, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, ir pareizi, pilnīgi un iesniegti [KZP] noteiktajā termiņā.

Jo īpaši:

3.   Apstiprināšanas sistēma nodrošina tūlītēju datu nesakritības, kļūdu un trūkstošas informācijas noteikšanu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka datubāzē skaidri atainota datu apstiprināšanas sistēmā atklātā datu neatbilstība. Datubāze arī iezīmē visus koriģētos datus un norāda attiecīgās korekcijas iemeslu.

5.   Ja ir konstatēta datu nesakritība, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgo izmeklēšanu un attiecīgi rīkojas, ja ir iemesli aizdomām, ka izdarīts pārkāpums.

[..]”

12

2017. gada jūlijā SFPA – Īrijas vienotā kontroles iestāde, kas izraudzīta Regulas Nr. 1224/2009 5. panta 5. punkta vajadzībām, pauda nopietnas šaubas par elektroniskajā zvejas žurnālā, ko uztur Īrijas zvejas kuģu kapteiņi saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 14. un 15. pantu, reģistrēto datu par Norvēģijas omāru nozveju FT16 šī paša gada pirmajā pusgadā patiesumu un pareizību.

13

Īrijas zvejas kuģu kapteiņi bija paziņojuši, ka FT16 ir nozvejotas 733 tonnas Norvēģijas omāru. SFPA uzskatīja, ka šis skaitlis bija ievērojami mazāks par faktisko FT16 nozvejoto Norvēģijas omāru daudzumu un ka FT16 nozvejotie Norvēģijas omāri tika nepareizi deklarēti kā nozvejoti citur. Šī iestāde aprēķināja, ka 2017. gadā FT16 jau bija nozvejota 1991 tonna Norvēģijas omāru, tādējādi pārsniedzot Īrijas gada KPN, kas 2017. gadā attiecībā uz šo apakšzonu bija 1124 tonnas.

14

Šis SFPA aprēķins ir balstīts uz tā saukto “pavadītā laika” metodi, saskaņā ar kuru tiek izmantoti zvejnieku sniegtie dati, pirmkārt, par laiku, kas pavadīts konkrētajā sektorā, un, otrkārt, par kopējo nozveju. Pamatojoties uz šiem datiem, SFPA pārrēķināja zvejas reisa ienesīgumu, balstoties uz pieņēmumu, ka noteiktā sektorā pavadītais laiks ir labāks nozvejas gūšanas rādītājs nekā elektroniskajos zvejas žurnālos reģistrētie dati. Tādējādi šī iestāde veica jaunu nozvejas pārdalīšanu atkarībā no laika, kas pavadīts zvejā noteiktā sektorā. Piemērojot šo metodi, ja, piemēram, 75 % no kopējā zvejas laika reisā ir pavadīts kādā sektorā, tad 75 % no attiecīgās nozvejas tiktu piedēvēti šim sektoram.

15

Tādējādi ar 2017. gada 14. jūlija vēstuli SFPA paziņoja ministram un pēc tam – Komisijai skaitli 1991 tonnas apmērā. Pamatojoties uz šo informāciju, ministrs noteica zvejas liegumu kuģiem, kas kuģo ar Īrijas karogu, uz laikposmu no 2017. gada oktobra līdz decembrim, un 2017. gada 2. novembrī Komisija pieņēma paziņojumu par zvejas liegumu attiecībā uz visu dalībvalstu zvejniekiem.

16

Prasībā High Court (Augstā tiesa, Īrija) prasītāji pamatlietā – zvejnieki, kas darbojas it īpaši FT16 apakšzonā,– apgalvoja, ka šī lieguma dēļ esot cietuši smagus ekonomiskus zaudējumus un tostarp apstrīdēja SFPA izmantotās metodes tiesiskumu un līdz ar to ministra pieņemtā lēmuma noteikt zvejas liegumu spēkā esamību.

17

Ar 2018. gada 30. oktobra spriedumu High Court (Augstā tiesa) noraidīja prasītāju pamatlietā prasību, kuri par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija), kas ir iesniedzējtiesa.

18

Apelācijas sūdzībā prasītāji pamatlietā apgalvo, ka “pavadītā laika” metodes izmantošanai nav nekāda juridiska pamata attiecīgajā tiesiskajā regulējumā. Pirmās instances tiesa esot kļūdījusies, uzskatot, ka šīs metodoloģijas juridiskais pamats bija KZP pamatmērķi, tā vietā, lai piemērotu nepārprotamas tiesību normas.

19

Prasītāji pamatlietā it īpaši norāda, ka dati un informācija, kas kompetentajai iestādei ir jāņem vērā, aprēķinot nozveju, ir tie, kuri ir ietverti zvejas žurnālos saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 14. un 15. pantu. Šai iestādei esot tikai jāpaziņo šie dati Komisijai saskaņā ar šīs regulas 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 34. pantu. Piemērojot “pavadītā laika” metodi, SFPA esot paziņojusi nevis Regulā Nr. 1224/2009 noteiktos “datus”, bet gan drīzāk savu eksperta slēdzienu.

20

SFPA un ministrs norāda, ka nekas Regulā Nr. 1224/2009, un it īpaši tās 14., 15., 33. un 34. pantā, neliedz SFPA izmantot citu informāciju, nevis to, kas reģistrēta zvejas žurnālā, ja šai iestādei ir pamatotas šaubas par šīs informācijas pareizību. Tie apgalvo – lai gan no šīs regulas 14. un 15. panta izriet, ka zvejas žurnālā ir ietverti “dati” un “informācija”, nekas neļauj uzskatīt, ka runa ir tikai par “datiem” un “informāciju”, ko vienotā kontroles iestāde var paziņot Komisijai.

21

Iesniedzējtiesa norāda, ka galvenie Savienības tiesību jautājumi, kas rodas šajā lietā, attiecas uz Regulā Nr. 1224/2009 izmantoto jēdzienu “dati” un “informācija” interpretāciju un it īpaši uz jautājumu, vai jūras zvejniecības iestāde, veicot paziņojumus Komisijai atbilstoši šīs regulas 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 34. pantam, var vienīgi paziņot Komisijai informāciju, kas ir ietverta zvejas žurnālos, vai arī gadījumā, ja tai ir pamats šaubīties par šīs informācijas uzticamību, tā var izmantot pamatotu un zinātniski izstrādātu metodi, lai analizētu minētajos zvejas žurnālos reģistrētos datus tādējādi, lai panāktu pareizākus nozvejas datus šādu paziņojumu sniegšanai.

22

Šādos apstākļos Supreme Court (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar šiem prejudiciālajiem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts vienotajai kontroles iestādei ir pienākums paziņot Komisijai vienīgi tos datus, kurus zvejas kuģu kapteiņi ir reģistrējuši zvejas žurnālā saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, vai arī tā var izmantot pamatotu un zinātniski izstrādātu metodi, piemēram, “pavadītā laika” metodi, lai apstrādātu šos datus Komisijai paziņojamā nozvejas apmēra pareizības nodrošināšanai.

24

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums reģistrēt un glabāt “visus attiecīgos, jo īpaši 14., 21., 23., 28. un 62. pantā minētos datus par zvejas iespējām”. Saskaņā ar šīs regulas 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu katra karoga dalībvalsts datorizēti paziņo Komisijai “apkopotus datus” par krājumu daudzumiem vai krājumu grupām, uz kuriem attiecas KPN vai kvotas un kuri izkrauti iepriekšējā mēnesī.

25

Regulas Nr. 1224/2009 34. panta a) punktā ir noteikts, ka dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja konstatē, ka zvejas kuģi, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, ar nozvejām no krājuma vai krājumu grupas, kam ir noteiktas kvotas, minētās kvotas ir apguvuši 80 % apmērā.

26

Attiecībā uz to, ka zvejas kuģu kapteiņiem ir jāsagatavo zvejas žurnāli, Regulas Nr. 1224/2009 14. panta 1. punktā ir noteikts, ka tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais kopējais garums ir 10 metru vai vairāk, ir jābūt zvejas žurnālam, kurā reģistrēt savas darbības. Atbilstoši šī panta 2. punktam zvejas žurnālā tostarp ir jāietver “informācija” par nozvejas datumu un ģeogrāfisko apgabalu, un katras sugas aprēķināto daudzumu. Šī paša panta 6. punktā ir paredzēts, ka šo informāciju karoga dalībvalstij paziņo ne vēlāk kā 48 stundas pēc izkraušanas. Šīs regulas 14. panta 9. punktā kapteinim ir noteikta atbildība par zvejas žurnālā reģistrēto “datu” pareizību. Minētās regulas 15. panta 1. un 2. punktā ir paredzēta šīs pašas regulas “14. pantā minētās informācijas” elektroniska reģistrācija un nosūtīšana reizi dienā, ko veic tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģa lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, un ir noteikti termiņi to veikšanai.

27

Taču saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2021. gada 10. marts, Staatliches Amt für Landwirtschaft und Umwelt Mittleres Mecklenburg, C‑365/19, EU:C:2021:189, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Pirmkārt, attiecībā uz iesniedzējtiesas minēto tiesību normu gramatisko interpretāciju no Regulas Nr. 1224/2009 33. panta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma attiecas ne vien uz šīs regulas 14., 21., 23., 28. un 62. pantā minētajiem datiem, bet uz plašāku kopumu, kas aptver “visus datus”, kurus var uzskatīt par attiecīgiem, kā to apliecina frāze “jo īpaši”.

29

Turklāt no īpašības vārda “apkopotus” izmantošanas Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā skaidri izriet, ka dati, kas ir jāziņo Komisijai, nav ierobežoti ar neapstrādātiem datiem, kuri iegūti no zvejas žurnāla, bet ka tie ir jāapstrādā apkopotā veidā.

30

Attiecībā uz Regulas Nr. 1224/2009 34. panta formulējumu ir jākonstatē, ka tajā nav atsauces uz jēdzieniem “dati” un “informācija”, kas minēti citos šīs pašas regulas pantos, lai noteiktu, vai ir apgūts kvotas 80 % maksimālais apjoms, un tajā nav paredzēta nekāda metodoloģija dalībvalstīm šim mērķim.

31

No šiem apstākļiem izriet, ka, pirmām kārtām, šīs regulas 33. un 34. panta formulējums neapstiprina interpretāciju, kas ļautu jēdzienu “dati” vai “informācija” interpretāciju attiecināt tikai uz neapstrādātiem datiem, kurus zvejas žurnālā ir reģistrējuši zvejas kuģu kapteiņi.

32

Otrām kārtām, no šo tiesību normu formulējuma un it īpaši no Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka vienotajai kontroles iestādei nav tikai automātiski jāpaziņo dati, kurus kuģu kapteiņi ir reģistrējuši zvejas žurnālos, bet ka tai šie dati ir jāapstrādā pirms to paziņošanas Komisijai.

33

Otrkārt, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1224/2009 33. un 34. pants, vispirms ir jāuzsver, ka neviens Regulas Nr. 1224/2009 14. un 15. panta formulējuma elements neapstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru šīs regulas 14. panta 2. punktā minētā informācija ir vienīgi attiecīgie “dati” minētās regulas 33. vai 34. panta mērķiem.

34

Turklāt šajā ziņā ir arī jāatsaucas uz Regulas Nr. 1224/2009 5., 9. un 109 pantu.

35

Vispirms atbilstoši šīs regulas 5. panta 5. punktam dalībvalsts izraudzītās vienotās kontroles iestādes uzdevums tostarp ir koordinēt informācijas par zvejas darbībām vākšanu, apstrādi un apstiprināšanu, un tā to pēc tam paziņo Komisijai. Bez tam šajā informācijā ir ietverta arī tā informācija, kas ir norādīta minētās regulas 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 34. pantā. Turklāt saskaņā ar šīs pašas regulas 9. panta 1. punktu dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma, lai efektīvi uzraudzītu ar to karogu kuģojošu zvejas kuģu zvejas darbības visur, kur šie kuģi atrodas, kā arī zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos.

36

Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 109. panta 2. punktam dalībvalstis nodrošina, ka visi saskaņā ar šo regulu reģistrētie dati ir pareizi un pilnīgi. Šajā nolūkā šī punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic šādu dažādas informācijas un datu kontrolpārbaudi, analīzi un verifikāciju, it īpaši attiecībā uz kuģu noteikšanas sistēmas datiem un datiem par zvejas darbībām, it īpaši tiem, kas ir redzami zvejas žurnālā, izkraušanas deklarācijās, iepriekšējos paziņojumos, datiem no transportēšanas dokumentiem, pārdošanas zīmēm, zvejas licencēm un atļaujām.

37

Visbeidzot Regulas Nr. 1224/2009 109. panta 5. punktā ir noteikts – ja dalībvalstis konstatē savāktās informācijas un reģistrēto datu nesakritības, tās veic vajadzīgo izmeklēšanu un attiecīgi rīkojas, ja ir iemesli aizdomām, ka ir izdarīts pārkāpums.

38

Tādējādi Regulas Nr. 1224/2009 5. panta 5. punkta un 109. panta 2. un 5. punkta mērķis ir panākt, lai dalībvalstis Komisijai paziņo pareizus un pilnīgus datus, attiecīgā gadījumā veicot verifikācijas. Tāpat no šī 5. panta formulējuma izriet, ka dalībvalsts izraudzītā vienotā kontroles iestāde nevar tikai automātiski paziņot Komisijai savākto informāciju, bet tai ir jāapstrādā un jāpārbauda šī informācija, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic vajadzīgie pasākumi.

39

Tādējādi konteksts, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1224/2009 33. un 34. pants, apstiprina šī sprieduma 32. punktā izklāstīto interpretāciju. Vienotā kontroles iestāde un līdz ar to dalībvalsts, kurai tā pieder, nevarētu izpildīt pienākumus, kas tām uzlikti saskaņā ar šo regulu, ja šī iestāde nevarētu pārbaudīt tās savākto datu uzticamību un pareizību un tā tikai automātiski paziņotu datus, kurus kuģu kapteiņi ir reģistrējuši zvejas žurnālā.

40

Treškārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1224/2009 mērķi ir jāatgādina, ka tas iekļaujas KZP, kuras saglabāšanas mērķi ir noteikti Regulas Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktā. Saskaņā ar šo tiesību normu KZP paredz garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

41

Taču dalībvalstis var pareizi kontrolēt kvotu izmantošanu un sekmēt Regulas Nr. 1380/2013 2. pantā noteikto KZP mērķu sasniegšanu tikai tad, ja tās var nodrošināt, ka to rīcībā ir pareiza un pilnīga informācija un dati par zvejas iespējām.

42

Tādējādi saskaņā ar KZP saglabāšanas mērķiem nebūtu saderīgi liegt vienotajai kontroles iestādei pilnvaras izmantot pamatotu un zinātniski izstrādātu metodi zvejas žurnālā reģistrēto datu verifikācijai, lai pārliecinātos par to nozvejas datu pareizību, kurus paredzēts paziņot Komisijai atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 34. pantam.

43

Kā apgalvo Komisija, interpretācija, saskaņā ar kuru vienotajai kontroles iestādei, neveicot neatkarīgu pārbaudi, būtu automātiski jāpaziņo, ja, kā tas ir šajā lietā, balstoties uz pamatotiem iemesliem, tā pārliecinās, ka zvejas žurnālā norādītie dati ir nepareizi, prasītu skaidru formulējumu gan Regulā Nr. 1380/2013, gan Regulā Nr. 1224/2009, kas šajā gadījumā tā nav.

44

Turklāt šī interpretācija atbilst judikatūrai, kuru Tiesa jau ir izstrādājusi tiesiskā regulējuma kontekstā pirms Regulas Nr. 1224/2009.

45

Attiecībā uz 9. panta 1. un 2. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2241/87 (1987. gada 23. jūlijs), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām (OV 1987, L 207, 1. lpp.), saskaņā ar kuru dalībvalstīm bija pienākums, pirmkārt, nodrošināt, lai visi savāktie krājumi vai krājumu grupas, uz kurām attiecas KPN vai kvotas, tiktu reģistrēti, un, otrkārt, paziņot šo informāciju Komisijai, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka tā paredz tikai pienākumu noteiktajā termiņā paziņot dalībvalstu savāktos datus. Gluži pretēji, pēdējām minētajām ir jānodrošina, lai paziņotie dati būtu pareizi. Līdz ar to Tiesa noraidīja attiecīgās dalībvalsts argumentāciju, saskaņā ar kuru minētajā tiesību normā esot paredzēts vienīgi dalībvalstu pienākums paziņot zvejas žurnālos norādīto informāciju, nepārbaudot tās pareizību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 14. novembris, Komisija/Apvienotā Karaliste, C‑454/99, EU:C:2002:652, 47. un 48. punkts).

46

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 1224/2009 33. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts vienotajai kontroles iestādei nav pienākuma paziņot Komisijai tikai zvejas kuģu kapteiņu zvejas žurnālos reģistrētos datus saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, bet tā šo datu apstrādei var izmantot pamatotu un zinātniski izstrādātu metodi, piemēram, tā saukto “pavadītā laika” metodi, lai nodrošinātu, ka Komisijai paziņotie dati par nozvejām ir pareizi.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

33. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 34. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 (2015. gada 20. maijs), ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts vienotajai kontroles iestādei nav pienākuma paziņot Eiropas Komisijai tikai zvejas kuģu kapteiņu zvejas žurnālos reģistrētos datus saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, bet tā šo datu apstrādei var izmantot pamatotu un zinātniski izstrādātu metodi, piemēram, tā saukto “pavadītā laika” metodi, lai nodrošinātu, ka Komisijai paziņotie dati par nozvejām ir pareizi.