–

Vodafone GmbH vārdā – D. Herrmann, Rechtsanwältin,

–

Bundesnetzagentur für Elektrizität Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen vārdā – C. Mögelin un F. Still, pārstāvji,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un D. Klebs, pārstāvji,

–

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un J. M. Hoogveld, pārstāvji,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – T. Scharf un G. Braun, kā arī L. Nicolae, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 6.a pantu un 6.b panta 1. punkta pirmo daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos (OV 2012, L 172, 10. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris) (OV 2015, L 310, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Viesabonēšanas regula”), kā arī 2. panta 2. punktu un 4. panta 2. punktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/2286 (2016. gada 15. decembris), kurā izklāstīti detalizēti noteikumi par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējas novērtēšanas metodiku un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikumu uz novērtējumu (OV 2016, L 344, 46. lpp., turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Vodafone GmbH un Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika), ko pārstāv Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (Federālā elektroenerģijas, gāzes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tīklu aģentūra, Vācija; turpmāk tekstā – “Bundesnetzagentur”) par lēmumu, ar kuru tā uzdeva pārtraukt pirmajai minētajai dažus tās interneta piekļuves pakalpojumus.

3

Regulas 2015/2120 6., 8. un 9. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Ar šo regulu izveido kopējus noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā un ar to saistītās tiešo lietotāju tiesības.”

5

Minētās regulas 3. panta “Piekļuves atvērtam internetam nodrošināšana” 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1.   Tiešajiem lietotājiem, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, ir tiesības piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus un lietot pašu izvēlētas galiekārtas neatkarīgi no tiešā lietotāja vai nodrošinātāja atrašanās vietas vai informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma atrašanās vietas, izcelsmes vai galamērķa.

[..]

2.   Vienošanās starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem par interneta piekļuves pakalpojumu komerciāliem un tehniskiem nosacījumiem un raksturlielumiem, piemēram, cenu, datu apjomiem vai ātrumu, un jebkādas komercdarbības prakses, ko veic interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, neierobežo 1. punktā noteikto tiešo lietotāju tiesību īstenošanu.

3.   Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus, visu datplūsmu apstrādā vienādi – bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem – un neatkarīgi no sūtītāja vai saņēmēja, satura, kam piekļūts vai kas tiek izplatīts, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kas tiek izmantoti vai sniegti, vai izmantotās galiekārtas.

Ar pirmo daļu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem neliedz īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus. Lai šādus pasākumus uzskatītu par saprātīgiem, tie ir pārredzami, nediskriminējoši, samērīgi un netiek balstīti uz komerciāliem apsvērumiem, bet gan uz konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām. Šādi pasākumi nepārrauga konkrētu saturu un netiek veikti ilgāk nekā nepieciešams.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neiesaistās datplūsmas pārvaldības pasākumos, kas pārsniedz pasākumus, kas paredzēti otrajā daļā, un jo īpaši nebloķē, nepalēnina, nepārveido, neierobežo, netraucē, nepasliktina vai nediskriminē konkrētu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to konkrētas kategorijas, izņemot, ja nepieciešams, un tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai:

6

Vodafone ir uzņēmums, kas darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

7

Šis uzņēmums piedāvā saviem klientiem papildus pamattarifam izmantot tā dēvētā “nulles tarifa” bezmaksas izvēles tarifus, sauktus par Vodafone Pass (Video Pass, Music Pass, Chat Pass un Social Pass). Šie izvēles tarifi ļauj izmantot Vodafone partneruzņēmumu pakalpojumus bez šo pakalpojumu izmantošanas rezultātā izlietotā datu apjoma atskaitīšanas no pamattarifā ietvertā datu apjoma. Tomēr paredzētais datu pārraides ātruma samazinājums pēc pamattarifā iekļauto datu apjoma iztērēšanas attiecas arī uz partneruzņēmumu pakalpojumu izmantošanu. Pirmais izvēles tarifs jau ir iekļauts pamattarifā un klienti var izmantot citus izvēles tarifus par papildmaksu.

8

Līguma vispārīgie noteikumi paredz, ka šie izvēles tarifi ir derīgi tikai valsts teritorijā. Ārvalstīs datu apjoms, kas tiek patērēts partneruzņēmumu pakalpojumu izmantošanai, tiek pieskaitīts pamattarifā iekļautajam datu apjomam. Vodafone patur tiesības nākotnē piedāvāt izvēles tarifus arī citās dalībvalstīs. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro “godīgas izmantošanas politika”, kurā ir paredzēts maksimālais izmantošanas apjoms 5 GB par izvēles tarifu mēnesī šajās citās valstīs.

9

Bundesnetzagentur2018. gada 15. jūnija lēmumā konstatēja, pirmkārt, ka tas, ka no pamattarifa tiek atskaitīts Vodafone Pass lietošanai ārvalstīs paredzētais mobilo datu apjoms, ir pretrunā Viesabonēšanas regulas 6.a pantam, lasot to kopsakarā ar 2. panta 2. punkta r) apakšpunktu. Otrkārt, tā konstatēja, ka izmantošanas limits 5 GB ārvalstīs ir pretrunā šīs regulas 6.b panta 1. punktam, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 4. panta 2. punktu. Līdz ar to Bundesnetzagentur aizliedza Vodafone izmantot attiecīgos izvēles tarifus, ciktāl tie ir pretrunā minētajām tiesību normām.

10

2018. gada 9. jūlijāVodafone par šo 2018. gada 15. jūnija lēmumu iesniedza sūdzību, kuru Bundesnetzagentur noraidīja ar 2018. gada 23. novembra lēmumu.

11

2018. gada 11. decembrīVodafone šo pēdējo minēto lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā. Lai pamatotu šo pārsūdzību, tā būtībā apgalvo, ka izvēles tarifi ir autonoms datu pārraides pakalpojums un tie neietilpst vienotā regulētā datu viesabonēšanas pakalpojumā Viesabonēšanas regulas 6.a panta izpratnē. Turklāt šie izvēles tarifi esot papildinājumi un atbilstot atklātai datu pakai Īstenošanas regulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē.

12

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šajā gadījumā attiecīgais uzņēmums pārkāpj Viesabonēšanas regulas 6.a un 6.b pantu, lasot tos kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta m) apakšpunktu, kā arī Īstenošanas regulas 4. panta 2. punkta pirmo daļu un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

13

Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Köln (Ķelnes administratīvā tiesa, Vācija), uzskatot, ka pamatlietas atrisināšanai ir nepieciešama Savienības tiesību interpretācija, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

14

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Viesabonēšanas regulas 6.a un 6.b pants, lasot tos kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta m) apakšpunktu, kā arī Īstenošanas regulas 4. panta 2. punkta pirmo daļu un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj izmantošanas ierobežojumu viesabonēšanā tādēļ, ka ir aktivizēts tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifs.

15

Vispirms ir jāprecizē, ka tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifs ir komercprakse, ar kuru interneta piekļuves sniedzējs piemēro “nulles tarifu” vai izdevīgāku tarifu visai vai daļai no datu plūsmas, kas saistīta ar lietojumprogrammu vai konkrētu lietojumprogrammu kategoriju, ko piedāvā minētā piekļuves sniedzēja partneri. Tādējādi šie dati netiek atskaitīti no pamattarifa ietvaros iegādāto datu apjoma. Šāda izvēle, kas tiek piedāvāta ierobežota tarifa ietvaros, līdz ar to ļauj interneta piekļuves sniedzējiem paaugstināt sava piedāvājuma pievilcību.

16

Tādējādi Tiesai uzdotie jautājumi, kuru mērķis ir ļaut iesniedzējtiesai lemt par tādu izmantošanas nosacījumu likumību, kas saistīti ar tā dēvēto “nulles tarifa” izvēles tarifu, ir balstīti uz pieņēmumu, ka šāds izvēles tarifs pats par sevi būtu saderīgs ar Savienības tiesībām, it īpaši ar Regulas 2015/2120 3. pantu, ar kuru likumdevējs ir vēlējies nostiprināt atvērta interneta un tīkla neitralitātes principus.

17

Regulas 2015/2120 3. panta 1. punktā, lasot to kopā ar šīs regulas 6. apsvērumu, ir noteiktas tiešo lietotāju tiesības ne tikai piekļūt informācijai un saturam, izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus, izplatīt informāciju un saturu, bet arī nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus.

18

Saskaņā ar Regulas 2015/2120 3. panta 2. punktu, pirmkārt, vienošanās, kas noslēgtas starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem, un, otrkārt, komercdarbības prakses, ko veic šie pakalpojumu sniedzēji, nedrīkst ierobežot šā panta 1. punktā noteikto tiešo lietotāju tiesību īstenošanu.

19

Regulas 2015/2120 3. panta 3. punktā – tā pirmajā daļā – vispirms ir paredzēts, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji visu datplūsmu apstrādā vienādi – bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem – un tostarp neatkarīgi no lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kas tiek izmantoti.

20

Tālāk, šī 3. panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka ar pirmo šīs normas daļu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem netiek liegts īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus, un ir precizēts, ka, lai šādi pasākumi varētu tikt uzskatīti par saprātīgiem, tiem, pirmkārt, ir jābūt pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem, otrkārt, tiem ir jābalstās nevis uz komerciāliem apsvērumiem, bet gan uz objektīvām tehniskām atšķirībām starp noteiktām datplūsmas kategorijām un, treškārt, tie nevar attiekties uz satura pārraudzīšanu un nevar tikt veikti ilgāk nekā nepieciešams.

21

Visbeidzot, minētā 3. panta 3. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem nav jāpiemēro datplūsmas pārvaldības pasākumi, kas pārsniegtu otrajā daļā paredzētos pasākumus, un it īpaši tie nedrīkst bloķēt, palēnināt, pārveidot, ierobežot, traucēt, pasliktināt vai diskriminēt konkrētas lietojumprogrammas vai to kategorijas un konkrētus pakalpojumus vai to kategorijas, izņemot, ja tas ir nepieciešams uz noteiktu laiku, vai nu lai nodrošinātu atbilstību Savienības leģislatīviem aktiem, valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesībām, vai pasākumiem, ar ko īsteno šādus [Savienības] leģislatīvus aktus vai valsts tiesību aktus, vai lai saglabātu tīkla, minētajā tīklā sniegto pakalpojumu un tiešo lietotāju galiekārtu integritāti un drošību, vai arī lai novērstu tīkla pārblīvi vai mazinātu tās sekas.

22

Šo dažādo noteikumu mērķis, kā tas izriet no Regulas 2015/2120 1. panta, ir nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu un ar to saistītās tiešo lietotāju tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 23.–27. punkts).

23

Pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka tad, ja interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcība nav saderīga ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punktu, var nolemt nenoskaidrot, vai šī rīcība atbilst no minētās regulas 3. panta 2. punkta izrietošajiem pienākumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 28. punkts).

24

Līdz ar to pienākuma nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visu datplūsmu neizpilde nevar tikt pamatota ar līgumslēgšanas brīvības principu, kas ir atzīts šīs pašas regulas 3. panta 2. punktā.

25

Otrām kārtām, Tiesa ir arī uzsvērusi, ka Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkts nepieļauj jebkuru pasākumu, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes pret datplūsmu pienākumam, ja šāds pasākums ir balstīts uz komerciāliem apsvērumiem.

26

Vispirms ir jānorāda – kā tas izriet no šī sprieduma 19. punkta – ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar šīs regulas 8. apsvērumu, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts vispārējs pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret datplūsmu bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem un no šī pienākuma nekādā gadījumā nevar atkāpties, izmantojot šo pakalpojumu sniedzēju īstenoto komercpraksi vai vienošanās, ko tie noslēdz ar tiešajiem lietotājiem (spriedums, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 47. punkts).

27

Turpinot, no Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otrās daļas, kā arī no šīs regulas 9. apsvēruma, saskaņā ar kuru šī daļa ir jāinterpretē, izriet, ka, lai gan interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot šo vispārējo pienākumu, tiem tomēr saglabājas iespēja veikt saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus. Taču šī iespēja ir pakļauta nosacījumam tostarp par to, ka šādi pasākumi ir balstīti uz “konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām”, nevis uz “komerciāliem apsvērumiem”. Par tādu, kas ir balstīts uz šādiem “komerciāliem apsvērumiem”, it īpaši ir jāuzskata ikviens interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja pasākums, kurš ir vērsts pret jebkuru tiešo lietotāju un kura rezultātā, nebalstoties uz šādām objektīvām atšķirībām, netiek nodrošināta vienāda un nediskriminējoša attieksme pret saturu, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kurus piedāvā dažādi satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu sniedzēji (spriedums, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 48. punkts).

28

Tāds tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifs, kāds ir aplūkots pamatlietā, īsteno, balstoties uz komerciāliem apsvērumiem, interneta datplūsmā nošķiršanu, no pamattarifa neatskaitot datplūsmu, kas paredzēta partneru lietojumprogrammām. Līdz ar to šāda komercprakse neatbilst Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajam vispārējam pienākumam par vienlīdzīgu attieksmi pret datplūsmu bez diskriminācijas vai traucējumiem.

29

Ir jāuzsver, ka šī pienākumu neizpilde, kas izriet no šāda izvēles tarifa rakstura, ņemot vērā no tās izrietošo pamudinājumu, turpina pastāvēt neatkarīgi no tā, vai pēc pamattarifa iztērēšanas joprojām ir iespējams brīvi piekļūt saturam, ko nodrošina interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja partneri.

30

Turklāt nav nozīmes tam, ka uz šādu izvēli attiecas vienošanās Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkta izpratnē, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 24. punktā, vai ka tās mērķis ir apmierināt klienta vai satura nodrošinātā faktisko pieprasījumu.

31

Visbeidzot, pārvaldības pasākumiem paredzētos izņēmumus nevar ņemt vērā, jo saskaņā ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otro daļu šādus pasākumus nevar pamatot ar interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja komercstratēģijām.

32

No iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka izvēles tarifa izmantošanas ierobežojums viesabonēšanā, uz kuru attiecas visi iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi, ir piemērojams vienīgi tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanas dēļ.

33

Tā kā šāds izvēles tarifs ir pretrunā pienākumiem, kas izriet no Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta, šī pretruna pastāv neatkarīgi no izmantošanas nosacījumu, kas saistīti ar piedāvātajiem izvēles tarifiem, veida vai rakstura, kā, piemēram, pamatlietā aplūkotie izvēles tarifa izmantošanas ierobežojumi ārpus valsts teritorijas.

34

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas 2015/2120 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanu saistīts izmantošanas ierobežojums viesabonēšanā nav saderīgs ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanu saistīts izmantošanas ierobežojums viesabonēšanā nav saderīgs ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.